EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.4.2023
COM(2023) 211 final
2023/0110(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komitejā attiecībā uz Brazīlijas pievienošanos Līgumam par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komitejā (“komiteja”) sakarā ar paredzēto minētās komitejas lēmuma pieņemšanu, kas attiecas uz Brazīlijas pievienošanos Līgumam par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem
Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem (“līgums”) ir plurilaterāls līgums PTO darbības ietvaros, kura mērķis ir atcelt ievedmuitas nodokļus visiem gaisa kuģiem, izņemot militāros gaisa kuģus, kā arī civilo gaisa kuģu dzinējiem un to daļām un sastāvdaļām, visām civilo gaisa kuģu sastāvdaļām un montāžas mezgliem, kā arī lidojumu trenažieriem un to daļām un sastāvdaļām. Līgums stājās spēkā 1980. gada 1. janvārī.
Eiropas Savienība (“ES”) ir līguma puse 1 . Arī ES 19 dalībvalstis ir patstāvīgas līguma puses. 2 Tā kā kopējā tirdzniecības politika ir ES ekskluzīvā kompetencē un ES dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā aptver teritorijas, uz kurām attiecas kopējā tirdzniecības politika (t. i., ES dalībvalstis), Komisija pauž nostāju komitejā Savienības un tās dalībvalstu vārdā.
Brazīlija 2022. gada 14. jūnijā komitejai iesniedza pieteikumu par pievienošanos līgumam kopā ar savām ierosinātajām tarifu saistībām.
Komiteja 2022. gada 10. oktobrī apsprieda procesu, kurā tiks izskatīts Brazīlijas pieteikums par pievienošanos līgumam, kas ir pirmais pievienošanās pieprasījums, kurš PTO locekļiem jāizskata šajā komitejā.
Paredzētais Padomes lēmums, kas ir šā priekšlikuma priekšmets, ļauj Komisijai komitejā paust nostāju Eiropas Savienības vārdā par Brazīlijas pievienošanos.
2.2.Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komiteja
Komitejas uzdevums ir pārskatīt līguma īstenošanu un apspriesties par norisēm civilo gaisa kuģu nozarē, lai noteiktu, vai ir vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu brīvas un neizkropļotas tirdzniecības nepārtrauktību.
Komitejas lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izlemj balsojot.
2.3.Paredzētais komitejas akts
Lai gan pašreizējā brīdī nav panākta vienošanās par konkrētu datumu, komiteja tuvākajā laikā pieņems lēmumu par Brazīlijas pievienošanos līgumam (“paredzētais akts”).
Paredzēto aktu pieņemtu komiteja, pamatojoties uz līguma 9.1.3. pantu un līguma 9.1.3. panta īstenošanas norādījumu 5. punktu. Tajā ir paredzēts, ka “pēc komitejas lēmuma, ar ko piekrīt pievienošanās noteikumiem, pieteikuma iesniedzējas valsts valdība veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu pievienošanās noteikumus, un ar komitejas piekrišanu pieteikuma iesniedzējas valsts valdība var deponēt PTO ģenerāldirektoram pievienošanās instrumentu, kurā izklāstīti šādi saskaņotie noteikumi”.
Paredzētā akta mērķis ir ļaut Brazīlijai pievienoties līgumam un veicināt brīvu un neizkropļotu tirdzniecību civilo gaisa kuģu nozarē.
Paredzētais akts pusēm kļūs saistošs saskaņā ar līguma 9.3.1. pantu, kurā noteikts, ka “līgums stājas spēkā [..] attiecībā uz katru citu valdību [..] trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas vai pievienošanās šim līgumam”.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Vispārīgas piezīmes
Šā priekšlikuma mērķis ir ļaut ES pievienoties iespējamai vienprātībai komitejā par paredzēto aktu.
Lai gan vēl nav pilnībā skaidrs, kad parakstītāji spēs panākt vienprātību, Padomei iepriekš ir jānosaka ES nostāja saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu.
Ierosinātā Savienības nostāja ir atbalstīt Brazīlijas pievienošanos līgumam. Komisija to iesaka šādu iemeslu dēļ.
Brazīlijas piedāvājums
Muitas nodokļi un citi maksājumi
Brazīlija komitejai piedāvā tarifu saistības saskaņā ar līguma 2.1. pantā noteiktajiem pienākumiem. Pēc tam kad komitejā būs pabeigtas apspriedes par Brazīlijas tarifu saistībām un būs noteikts to tarifu pozīciju saraksts, kas atspoguļo šos pienākumus, Brazīlija būtu gatava savlaicīgi iekļaut beznodokļu režīmu minētajiem produktiem VVTT grafikā. Pēc Brazīlijas pievienošanās procedūras pabeigšanas līgums tiks integrēts Brazīlijas tiesību sistēmā.
Brazīlija jau piemēro beznodokļu režīmu visiem Brazīlijas ierosinātajās tarifu saistībās uzskaitītajiem produktiem, ja tos izmanto civilajos gaisa kuģos. Attiecībā uz 2.1.2. pantā noteiktajiem pienākumiem Brazīlijas spēkā esošie tiesību akti jau piešķir beznodokļu režīmu produktiem, ko izmanto gaisa kuģu remontam. Attiecībā uz līguma 2.2. pantā noteiktajām saistībām Brazīlijai jau ir muitas administrācijas galapatēriņa sistēma, kas nodrošina beznodokļu režīmu, kurš ir salīdzināms ar režīmu, ko nodrošina citi līguma parakstītāji, un kas nav šķērslis tirdzniecībai un nav pretrunā piemērojamajiem VVTT noteikumiem un citiem daudzpusējiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās VVTT aizgādnībā.
Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā
Attiecībā uz 3. pantā noteiktajiem pienākumiem par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā Brazīlija aktīvi piedalās PTO apspriedēs Komitejā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā un nepieņem nekādu politiku, kas būtu pretrunā Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā.
Valsts pārvaldītais iepirkums, saistošie apakšlīgumi un stimuli
Brazīlijas iepirkuma prakse, pamatnostādnes un procedūras jau atbilst līguma prasībām. Pastāv vispārējs princips, ka vairākas Brazīlijas Valsts publiskā iepirkuma likuma normas — Likums Nr. 14,133/2021 — aizliedz atšķirīgu attieksmi pret vietējiem un ārvalstu piegādātājiem. Tā kā spēkā esošie tiesību akti jau veicina šādu saskaņošanu, darbības izmaiņas, ko Ekonomikas ministrijas Vadības sekretariāts paredzēja ar 2020. gada februāra Normatīvo instrukciju Nr. 10, nodrošināja, ka pat ārvalstu uzņēmumi, kas nav iedibināti Brazīlijā, var piekļūt iepirkuma iespējām.
Tirdzniecības ierobežojumi
Brazīlija nepiemēro kvantitatīvus ierobežojumus vai importa licencēšanas prasības, lai ierobežotu civilo gaisa kuģu importu tādā veidā, kas neatbilst piemērojamajiem VVTT noteikumiem un citiem daudzpusējiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās VVTT aizgādnībā. Tāpat nepastāv kvantitatīvi ierobežojumi vai eksporta licencēšanas prasības, kuru mērķis komerciālu vai konkurences iemeslu dēļ ir ierobežot civilo gaisa kuģu eksportu citiem parakstītājiem tādā veidā, kas neatbilst piemērojamajiem VVTT noteikumiem un citiem daudzpusējiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās VVTT aizgādnībā.
Valsts atbalsts, eksporta kredīti un gaisa kuģu tirgvedība
Brazīlija 2007. gadā kļuva par “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem civilajiem gaisa kuģiem” (ASU) dalībnieci, kas ir pielikums pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vienošanās attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Tāpēc Brazīlijas oficiālās eksporta kredītu atbalsta programmas stingri ievēro ASU pamatnostādnes, kas nozīmē, ka tās nesniedz oficiāli atbalstītus eksporta kredītus ar labvēlīgākiem noteikumiem nekā tie, kas izklāstīti ASU.
Reģionālās pārvaldes institūcijas un pašvaldības
Saskaņā ar Brazīlijas konstitūciju Republikas prezidentam ir ekskluzīvas pilnvaras noslēgt starptautiskus līgumus Nacionālā kongresa ad referendum ietvaros. Turklāt, kā minēts iepriekš, tas, ka Brazīlijas federālā valdība pieņem tiesību aktus ar līguma noteikumiem pēc starptautiskās ratifikācijas vai pievienošanās, nozīmē, ka šis līgums valstī ir saistošs juridisks instruments.
Ieteikums
Paredzams, ka Brazīlijas pievienošanās līgumam pozitīvi stimulēs civilo gaisa kuģu tirgu turpmāku atvēršanu starptautiskajā līmenī, jo tādējādi tiks palielināts līguma pušu skaits un sekmēta pārējo valstu pievienošanās līgumam. Komisija iesaka pieņemt Brazīlijas piedāvājumu.
Attiecīgi tiek ierosināts pilnvarot Komisiju Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komitejā paust Savienības nostāju, kas atbalsta Brazīlijas pievienošanos līgumam.
Šī iniciatīva pilnībā atbilst esošajai politikai. Līdzīgi lēmumi tika pieņemti, piemēram, par Austrālijas vai Jaunzēlandes pievienošanos citam PTO īpašajam nolīgumam, t. i., Nolīgumam par valsts iepirkumu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punkts paredz lēmumus, kuri nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Komiteja ir struktūra, kas izveidota ar līguma 8.1. pantu.
Akts, kuru komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem 9.3.1. pantam.
Paredzētais akts nepapildina un negroza līgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, kas pieņemams saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no mērķa un satura, kas būs paredzētajam aktam, par kuru Savienības vārdā jāieņem nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums, kas pieņemams saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopīgo tirdzniecības politiku.
Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2023/0110 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komitejā attiecībā uz Brazīlijas pievienošanos Līgumam par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem (“līgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 80/271/EEK 4 , un līgums stājās spēkā 1980. gada 1. janvārī.
(2)Brazīlija 2022. gada 14. jūnijā Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komitejai (“komiteja”) iesniedza pieteikumu par pievienošanos līgumam kopā ar savām ierosinātajām tarifu saistībām.
(3)Ņemot vērā minētās saistības, Brazīlijas pieteikums par pievienošanos līgumam atbilst līgumā izklāstītajām prasībām.
(4)Paredzams, ka Brazīlijas pievienošanās līgumam pozitīvi ietekmēs brīvu un neizkropļotu tirdzniecību civilo gaisa kuģu nozarē.
(5)Saskaņā ar līguma 9.1.3. pantu un līguma 9.1.3. panta īstenošanas norādījumu 5.punktu komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumu, ar ko piekrīt pievienošanās noteikumiem.
(6)Tādējādi ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem komitejā saistībā ar Brazīlijas pievienošanos līgumam,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Civilās aviācijas gaisa kuģu tirdzniecības komitejā, ir piekrist attiecībā uz Brazīlijas pievienošanos Līgumam par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs