EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.3.2023

COM(2023) 177 final

2023/0089(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvas 2009/102/EK un (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 377 final} - {SWD(2023) 177 final} - {SWD(2023) 178 final} - {SWD(2023) 179 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Sabiedrības ir vienotā tirgus galvenais elements. Pateicoties to uzņēmējdarbībai un investīcijām, tostarp pārrobežu mērogā, tām ir vadoša loma ES ekonomiskās labklājības un konkurētspējas veicināšanā un ES divējādās pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku veicināšanā. Šajā saistībā sabiedrībām ir vajadzīgs paredzams tiesiskais regulējums, kas veicina izaugsmi un ir pielāgots jaunu ekonomisko un sociālo uzdevumu risināšanai arvien digitālākā pasaulē. Sabiedrības ir dibinātas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, tomēr ES sabiedrību tiesības veido tiesisko regulējumu, kas vienotajā tirgū sabiedrībām uzlabo juridisko noteiktību un paredzamību. Šis sabiedrību tiesību regulējums, kas ietver sabiedrību reģistru funkcijas un pienākumus, nedrīkst atpalikt no jaunām norisēm un uzdevumiem. Komisija iesniedz šo priekšlikumu ar šādu mērķi.

Saskaņā ar ES digitalizācijas mērķiem, kas jo īpaši noteikti Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” 1 , šā priekšlikuma mērķis ir pievērsties norisēm digitalizācijas un tehnoloģiju jomā, kas ir būtiski mainījušas sabiedrību reģistru darbību un to, kā sabiedrību reģistri, sabiedrības un valsts sektora iestādes savstarpēji mijiedarbojas jautājumos, kas saistīti ar sabiedrību tiesībām. Covid-19 pandēmija nepārprotami pierādīja digitālo rīku būtisko lomu sabiedrību mijiedarbības ar sabiedrību reģistriem un iestādēm nepārtrauktības nodrošināšanā. Saskaņā ar Komisijas paziņojumiem “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” 2 un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” 3 šā priekšlikuma mērķis ir arī ieviest pasākumus sabiedrību tiesību jomā, lai novērstu šķēršļus, ar ko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) pašlaik saskaras vienotajā tirgū, paplašinot darbību pāri robežām. 

Šis priekšlikums veicinās integrētāka un digitalizētāka vienotā tirgus izveidi, un, pateicoties tam, sabiedrību administratīvais slogs tiks samazināts par aptuveni 437 miljoniem eiro gadā. Tas arī pēc iespējas ierobežos jaunus apgrūtinājumus, balstoties uz valstu sabiedrību reģistriem un to savstarpējo savienojamību Sabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BRIS) 4 , vienlaikus ņemot vērā valstu dažādās sistēmas un juridiskās tradīcijas.

Jo īpaši ar priekšlikumu tiek mēģināts uzlabot sabiedrību pārredzamību vienotajā tirgū, izmantojot digitālos rīkus, piemēram, BRIS, uzlabot sabiedrību datu ticamību un veidot uzticību starp dalībvalstu reģistriem un iestādēm, tostarp padarot valsts sektora iestādes vairāk savienotas. Tā mērķis ir arī atcelt un samazināt formalitātes saistībā ar sabiedrību informācijas izmantošanu pārrobežu situācijās un padarīt meitasuzņēmumu un filiāļu izveidi citās dalībvalstīs mazāk laikietilpīgu un rentablāku, tostarp piemērojot vienreizējas iesniegšanas principu (kas nozīmē, ka sabiedrībām nebūtu jāiesniedz viena un tā pati informācija sabiedrību reģistriem vairāk nekā vienu reizi). Tādējādi ar priekšlikumu tiek mēģināts samazināt sabiedrību un citu ieinteresēto personu vispārējo administratīvo slogu pārrobežu situācijās un atvieglot MVU darbības paplašināšanu visā ES.

Lai padarītu iekšējā tirgus darbību vienmērīgāku, ir svarīgi nodrošināt, lai sabiedrību datiem varētu piekļūt un tos izmantos pāri robežām viegli un neradot administratīvo slogu, tādējādi atbalstot saimniecisko darbību un radot drošāku un labvēlīgāku ekonomisko vidi sabiedrībām, patērētājiem un citām ieinteresētajām personām (investoriem, kreditoriem, darbiniekiem). Šādi nosacījumi savukārt ir būtiski, lai atvieglotu sabiedrību, jo īpaši MVU, darbību, palīdzētu sabiedrībām atrast veidus, kā izpētīt citus ES tirgus un izvērst darbību tajos, un tādējādi veicināt ekonomikas izaugsmi.

Lai gan pasaulē, kas kļūst arvien digitalizētāka, investori, kreditori, patērētāji un pašas sabiedrības arvien vairāk pieprasa pārredzamību, pārrobežu situācijās piekļuvi sabiedrību informācijai sabiedrību reģistros joprojām kavē šķēršļi. Ieinteresētajām personām vajadzīgā sabiedrību informācija vēl nav pietiekamā mērā pieejama valstu sabiedrību reģistros un/vai pāri robežām, izmantojot BRIS, un, to meklējot, ieinteresētajām personām rodas grūtības. ES sabiedrību tiesībās jau ir paredzētas saskaņotas prasības atklāt informāciju par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, taču daži svarīgi dati (piemēram, par sabiedrības galvenās vadības atrašanās vietu un galveno uzņēmējdarbības vietu vai sabiedrību grupām) joprojām nav pieejami ES līmenī, un tikai retos gadījumos tie ir pieejami dalībvalstu reģistros. ES līmenī nav arī informācijas par citām struktūrām, piemēram, personālsabiedrībām, kurām ir svarīga loma daudzu dalībvalstu ekonomikā.

Aicinājumi nodrošināt pārredzamību nozīmē arī to, ka sabiedrību informācijai jābūt uzticamai. Ieinteresētajām personām, iestādēm un iedzīvotājiem ir jāvar paļauties uz to, ka informācija par sabiedrībām ir precīza, atjaunināta un uzticama, lai tie varētu šo informāciju izmantot uzņēmējdarbības nolūkos, administratīvajās procedūrās vai tiesvedībā. ES sabiedrību tiesībās ir ietverti tikai daļēji minimālie ex ante pārbaužu standarti. Lai gan visas dalībvalstis noteiktā mērā veic sabiedrību dokumentu un informācijas ex ante pārbaudes, valstu procedūras atšķiras. Tas bieži vien izraisa nepietiekamu uzticēšanos citu dalībvalstu reģistrētajai sabiedrību informācijai.

Arī sabiedrību informācijas tieša izmantošana bieži vien ir apgrūtināta vai nav iespējama pārrobežu situācijās biežu administratīvo šķēršļu dēļ. Tie rada slogu sabiedrībām, un tiem pat var būt atturoša ietekme, jo īpaši MVU gadījumā. Piemēram, veidojot meitasuzņēmumu vai filiāli citā dalībvalstī, sabiedrības vēl nevar paļauties uz vienreizējas iesniegšanas principu, un tām ir atkārtoti jāiesniedz citu dalībvalstu reģistriem savi dati, kas ir to valsts sabiedrību reģistros. Bieži šie dokumenti ir jālegalizē (apliecinājums “apostille”). Sabiedrības bieži saskaras ar līdzīgām grūtībām arī tad, ja tās vēlas izmantot savu informāciju, kas iekļauta valsts sabiedrību reģistrā, piemēram, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm vai tiesvedībā citā dalībvalstī. Turklāt izraksti no sabiedrību informācijas, ko sabiedrības un praktizējošie juristi bieži izmanto, lai apstiprinātu informāciju un identificētu sabiedrības dažādiem mērķiem, atšķiras, un tos nevar izmantot pārrobežu situācijās bez apgrūtinošām un dārgām formalitātēm.

Šā priekšlikuma vispārējie mērķi ir uzlabot pārredzamību un uzticēšanos uzņēmējdarbības videi, nodrošināt digitalizētākus un savienotākus pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus sabiedrībām un vieglāku MVU paplašināšanos pāri robežām, kas savukārt veidos integrētāku un digitalizētāku vienoto tirgu.

Lai to panāktu, ar priekšlikumu tiks:

·palielināts sabiedrību reģistros un/vai BRIS pieejamo sabiedrību datu apjoms un uzlabota to ticamība;

·dota iespēja tieši izmantot sabiedrību reģistros pieejamos sabiedrību datus, veidojot pārrobežu filiāles un meitasuzņēmumus, kā arī citās pārrobežu darbībās un situācijās.

Šis priekšlikums ir iekļauts Komisijas 2023. gada darba programmā kā viena no galvenajām darbībām saskaņā ar Komisijas pamatuzstādījumu “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” 5 .

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātie pasākumi tiešā veidā veicinās paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam” 7 izklāstīto digitalizācijas mērķu sasniegšanu, jo īpaši tie palīdzēs tuvināties mērķrādītāja sasniegšanai, proti, nodrošināt, ka līdz 2030. gadam 100 % galveno sabiedrisko pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē Eiropas pilsoņiem un sabiedrībām, un izveidot savienotas valsts pārvaldes iestādes, tostarp izmantojot vienreizējas iesniegšanas principu. Priekšlikums būs saskanīgs arī ar pieeju, kas izklāstīta paziņojumā “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā” 8 , kurā uzsvērts, cik svarīgi ir digitālie rīki, lai sabiedrības varētu piekļūt informācijai, sadarboties ar iestādēm un izmantot piekļuvi tiesu iestādēm.

Ierosināto pasākumu mērķis ir atvieglot MVU darbības izvēršanu pāri robežām, jo īpaši atceļot vai samazinot formalitātes, kas nepieciešamas, lai varētu izmantot sabiedrību informāciju pārrobežu situācijās un veidojot meitasuzņēmumus un filiāles citās dalībvalstīs. Tie ir arī tieša atbilde uz paziņojumiem “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” 9 un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” 10 . MVU stratēģijā īpaši minēts, ka “Komisija apspriedīsies un novērtēs vajadzību pēc papildu uzņēmējdarbības tiesību pasākumiem, lai veicinātu MVU pārrobežu paplašināšanos un darbības paplašināšanu”.

Kopumā priekšlikums būs svarīgs, atbildot uz Eiropadomes 2022. gada 24.–25. marta secinājumos izteikto aicinājumu “pabeigt vienotā tirgus izveidi, jo īpaši digitālajā un pakalpojumu jomā” un “cieši uzraudzīt un novērst traucējumus, kā arī likvidēt atlikušos nepamatotos šķēršļus un administratīvo slogu, un izvairīties no jaunu šādu problēmu veidošanās” 11 .

Priekšlikums, jo īpaši ar pasākumiem sabiedrību datu ex ante pārbaužu uzlabošanai un pārredzamības palielināšanai, arī veicinās cīņu pret sabiedrību tiesību struktūru ļaunprātīgu izmantošanu un uzlabos ES sankciju iedarbīgu piemērošanu attiecīgajām sabiedrībām.

Priekšlikums papildina citas pašreizējās iniciatīvas, kas attiecas uz digitalizāciju, un saskan ar tām. Piemēram, pastāv cieša saikne ar eIDAS regulu 12 un 2021. gada priekšlikumu grozīt šo regulu attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes sistēmas izveidi 13 . Ar eIDAS regulu 2019. gada Digitalizācijas direktīvā jau tika iekļauta elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu izmantošana, veicot elektronisku identifikāciju sabiedrību tiesību procedūrās. Arī šis priekšlikums ir balstīts uz uzticamības pakalpojumu izmantošanu (piemēram, lai nodrošinātu, ka ierosinātā ES sabiedrības apliecība un digitālā ES pilnvara ir pietiekami apstiprinātas, lai uz tām varētu paļauties pārrobežu situācijās), un tas tiks saskaņots ar jaunajiem digitālajiem līdzekļiem, piemēram, Eiropas digitālās identitātes maku, kas ieviests saistībā ar pašlaik notiekošo eIDAS sistēmas pārskatīšanu.

Priekšlikums arī papildina citus ES noteikumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt sabiedrību pārredzamību. Cita starpā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu 14 , kurā galvenā uzmanība pievērsta informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām, vai Regulu par maksātnespējas procedūrām 15 , kas attiecas uz maksātnespējas reģistros pieejamo informāciju par maksātnespējīgām struktūrām. Jo īpaši priekšlikuma mērķis ir sasaistīt BRIS ar faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BORIS) 16 un Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (IRI) 17 , vienlaikus nemainot un neapejot noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas pieejama šajās savstarpējās savienojamības sistēmās. Šis priekšlikums ir svarīgs saistībā ar nesenajām nodokļu iniciatīvām, piemēram, priekšlikumu novērst čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām 18 , jo lielāka pārredzamība un uzticamāki sabiedrību dati palīdzēs nodokļu iestādēm strādāt saskaņā ar šīm citām iniciatīvām.

Priekšlikums arī papildina citas ES iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot pārrobežu informācijas apmaiņu vai procedūras, piemēram, Vienotās digitālās vārtejas regulu (VDV regula) 19  vai priekšlikumu par Eiropas vienoto piekļuves punktu 20 . Šajā priekšlikumā ir izklāstīta sabiedrību tiesību procedūra un īpaši noteikumi saistībā ar sabiedrību informāciju, kas pieejama sabiedrību reģistros un/vai BRIS, un tās tiešu izmantošanu pāri robežām, VDV regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par informācijas sniegšanu, procedūrām un palīdzības pakalpojumiem tiešsaistē, kas ir svarīgi iekšējā tirgus darbībai. No priekšlikuma darbības jomas nepārprotami ir izslēgtas procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības sākotnējo reģistrāciju sabiedrību reģistrā, un procedūras, kas attiecas uz sabiedrību vai uzņēmumu dibināšanu, kā arī jebkādiem sabiedrību vai uzņēmumu vēlāk iesniegtiem pieteikumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 54. panta otrās daļas nozīmē, jo šādām procedūrām ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kuras mērķis ir veicināt digitālos risinājumus visā sabiedrības dzīves ciklā 21 . Tomēr, lai nodrošinātu sinerģiju ar VDV, dalībvalstis šajā priekšlikumā izklāstīto informāciju par tiešsaistes procedūrām darīs pieejamu tīmekļa vietnēs, kas pieejamas, izmantojot VDV 22 . Eiropas vienotais piekļuves punkts, kas galveno uzmanību pievērš investoriem paredzētai informācijai par struktūrām un produktiem un kura mērķis ir apmierināt tirgus vajadzības, būs vērsts uz dažādiem paredzētajiem lietotājiem, kas piekļūst informācijai un izmanto to citādā veidā nekā BRIS, uz kuru balstās šis priekšlikums.

Šajā priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta tiešo lietotāju, piemēram, sabiedrību, citu ieinteresēto personu un valsts sektora iestāžu, nepieciešamībai pārrobežu situācijās piekļūt uzticamiem un atjauninātiem oficiāliem sabiedrību datiem sabiedrību reģistros un tos izmantot, pamatojoties uz juridiskajām saistībām. Tāpēc tas neattiecas uz sabiedrību reģistros esošās sabiedrību informācijas atkārtotu izmantošanu komerciālos un nekomerciālos nolūkos, ko reglamentē Atvērto datu direktīva 23 . Priekšlikums arī neattiecas uz sabiedrību reģistru sabiedrību statistikas reģistru pienākumu, ko reglamentē Regula par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku 24 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

LESD 50. pants ir apvienots ar LESD 114. panta 1. punktu, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu noteikumus dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kas attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. Šā priekšlikuma mērķis ir arī novērst valstu regulatīvo pieeju sadrumstalotību attiecībā uz sabiedrību informācijas izmantošanu un pieņemšanu sabiedrību reģistros pāri robežām, kā arī attiecībā uz notariālo vai administratīvo aktu pieņemšanu procedūrās saskaņā ar Kodificēto sabiedrību tiesību direktīvu. Ieviešot vienotas sabiedrību informācijas pārbaudes pirms tās ievadīšanas sabiedrību reģistros, lai uzlabotu tās uzticamību, atceļot administratīvos šķēršļus šādas informācijas izmantošanai pārrobežu situācijās, tostarp administratīvās vai tiesas procedūrās, un ieviešot saskaņotu ES sabiedrības apliecību, šis priekšlikums veicinās iekšējā tirgus darbību, kā noteikts LESD 114. pantā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

Šā tiesību akta priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt netraucētu ES vienotā tirgus darbību, veicinot pārrobežu piekļuvi sabiedrību informācijai un tās izmantošanu pārrobežu situācijās. Rīcībai ES līmenī ir liela pievienotā vērtība, jo problēmas, kas tiek risinātas ar šo priekšlikumu, neaprobežojas tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju, bet tām ir pārrobežu raksturs, jo īpaši valstu tiesību aktu neatbilstību dēļ. Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekamā mērā novērst šīs problēmas.

Lai palielinātu pieejamo sabiedrību datu apjomu ES līmenī BRIS, ir jārīkojas saskaņoti, lai nodrošinātu, ka dati ir visu dalībvalstu sabiedrību reģistros un ka tie ir pieejami salīdzināmā un daudzvalodu formātā centralizēti ES līmenī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Šī sistēma jau pastāv un darbojas ES līmenī. Lai nodrošinātu sabiedrību datu vienotas pārbaudes pirms to ievadīšanas valstu sabiedrību reģistros, lai uzlabotu to ticamību un atvieglotu to izmantošanu pārrobežu situācijās, arī ir jārīkojas saskaņoti. Turklāt, lai nodrošinātu sabiedrību datu izmantošanu pāri robežām, tostarp piemērojot vienreizējas iesniegšanas principu, ir jānovērš šķēršļi pārrobežu situācijās. Arī pievienoto vērtību, ko rada ES līmeņa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu savienošana, var sasniegt vienīgi ar ES rīcību.

•Proporcionalitāte

Ar šo priekšlikumu ieviestie pasākumi ir samērīgi ar tā mērķiem palielināt sabiedrību reģistros un/vai BRIS pieejamo sabiedrību datu apjomu un ticamību un nodrošināt to tiešu izmantošanu pārrobežu situācijās. Ierosinātie noteikumi ir mērķtiecīgi, jo tie ir vērsti uz tiešo lietotāju (piemēram, sabiedrību, citu ieinteresēto personu un valsts sektora iestāžu) vajadzībām pārrobežu situācijās izmantot uzticamus un atjauninātus oficiālus sabiedrību datus, kas iegūti no sabiedrību reģistriem (sk. ietekmes novērtējuma 1.3. iedaļu). Priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta pārrobežu aspektiem un ir ieviesti risinājumi, ko dalībvalstis vienas pašas nevarētu īstenot. Saskaņošanas elementi aprobežojas ar to, kas ir vajadzīgs un samērīgs, lai sasniegtu noteiktos mērķus, vienlaikus ievērojot valstu juridiskās tradīcijas, tostarp tās, kurās sabiedrību tiesību procedūrās ir iesaistīti notāri, un, ja iespējams, nodrošinot dalībvalstīm rīcības brīvību pildīt prasības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un sistēmām. Turklāt ar priekšlikumu netiek ieviestas jaunas sistēmas, bet tā pamatā ir esošās un funkcionējošās reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas izmantošana, kā arī eIDAS regula 26 un 2021. gada priekšlikums grozīt minēto regulu attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi 27 .

Ar vēlamo pasākumu paketi var vislabāk sasniegt mērķus, jo ar to lielākā daļa informācijas tiks darīta pieejama pāri robežām un BRIS tiks savienota ar divām citām ES reģistru savstarpējās savienojamības sistēmām. Tas ievērojami palielinās ES sabiedrību pārredzamību vienotajā tirgū. Tas arī būtiski uzlabos juridisko noteiktību, jo nodrošinās ex ante pārbaudes un arī ieviesīs papildu kopējās procesuālās prasības, lai sabiedrību informācija tiktu atjaunināta. Turklāt tas spēcīgi pozitīvi ietekmēs sabiedrību datu tiešas izmantošanas iespēju pārrobežu situācijās, jo ne tikai tiks piemērots vienreizējas iesniegšanas princips, veidojot pārrobežu meitasuzņēmumus un filiāles, bet arī tiks ieviesta ES sabiedrības apliecība un tiks atceltas formalitātes, piemēram, apliecinājums “apostille” (sk. ietekmes novērtējuma 7.2. iedaļu).

Pasākumu kopums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams izvēlēto pasākumu īstenošanai. Visu politikas risinājumu daudzkritēriju analīze, kurā tika ņemta vērā to lietderība, efektivitāte, saskaņotība un proporcionalitāte, pierādīja, ka visi risinājumi sniedz tīru pozitīvu ieguvumu un ka analīzē vēlamie pasākumi saņēma visaugstāko vērtējumu (sk. ietekmes novērtējuma 6.5. iedaļu un 4. pielikumu par metodoloģiju).

Saskaņā ar proporcionalitātes principu plānotā iniciatīva nepārsniegs to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu tās mērķus, pievēršoties konkrētiem pārrobežu jautājumiem (proti, tiešo lietotāju vajadzībām piekļūt sabiedrību reģistros iekļautiem oficiāliem sabiedrību datiem un izmantot tos pāri robežām). Dalībvalstis vienas pašas to nevarētu panākt.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija apkopoja atsauksmes par sākotnējo ietekmes novērtējumu 2021. gada vasarā, un vairākas ieinteresētās personas (tostarp valsts sektora iestādes (sabiedrību reģistri), sabiedrību asociācijas, sabiedrības, iedzīvotāji un juristi) sniedza atsauksmes. Sabiedriskā apspriešana par digitālo sabiedrību tiesību modernizēšanu notika no 2021. gada 21. decembra līdz 2022. gada 8. aprīlim 28 . Komisija saņēma 83 atbildes no sabiedrību asociācijām, ES iedzīvotājiem, valsts sektora iestādēm, sabiedrībām, praktizējošiem juristiem un notāriem, akadēmiskajām/pētniecības iestādēm, nevalstiskām organizācijām, kā arī arodbiedrībām. Īpaša apspriešanās ar MVU, izmantojot “MVU paneli” 29 , notika no 2022. gada 2. maija līdz 10. jūnijam. Atbildes iesniedza 158 ieinteresētās personas, un lielāko daļu atbilžu iesniedza MVU, kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Turklāt tika organizētas mērķtiecīgas e-aptaujas (sabiedrību reģistriem, valsts sektora iestādēm, praktizējošiem juristiem, uzņēmējdarbības un finanšu organizācijām un atsevišķām sabiedrībām) un divi virtuāli darbsemināri sabiedrībām un sabiedrību reģistriem saistībā ar pētījumu 30 , ko veica ārējs darbuzņēmējs Komisijas vajadzībām saistībā ar šo iniciatīvu.

Šajās apspriedēs lielākā daļa ieinteresēto personu, tostarp MVU, apstiprināja, ka tām ir radušās grūtības, meklējot informāciju par sabiedrībām. Tās norādīja, ka informācija par sabiedrībām dažādās dalībvalstīs nav salīdzināma, ka būtisku informāciju par sabiedrībām var atrast tikai valstu sabiedrību reģistros, nevis ES līmenī, kā arī tās minēja valodas grūtības. Visas ieinteresēto personu grupas (sabiedrības, iestādes, sabiedrību organizācijas, sabiedrību reģistri, arodbiedrības, juristi, iedzīvotāji), ar kurām tika veikta apspriešanās, pauda atbalstu tam, lai ES līmenī būtu pieejama saskaņotāka sabiedrību informācija, savukārt sabiedrību asociācijas uzsvēra, ka sabiedrībām nevajadzētu radīt papildu izmaksas. Turklāt lielākā daļa ieinteresēto personu (jo īpaši iestādes, sabiedrību reģistri un juristi) pauda uzskatu, ka būtu lietderīgi sasaistīt BRIS ar ES faktisko īpašumtiesību reģistru un Maksātnespējas reģistru savstarpējas savienojamības sistēmām.

Apspriedēs daudzas ieinteresētās personas uzsvēra uzticamu sabiedrību datu nozīmi. Juristi, tostarp notāri, īpaši uzsvēra piemērotu pārbaužu nozīmi, lai nodrošinātu sabiedrību reģistros iekļauto sabiedrību datu ticamību. Apspriedes arī apstiprināja, ka sabiedrībām, tostarp MVU, rodas grūtības, izmantojot informāciju, kas jau ir to valsts sabiedrību reģistrā, sazinoties ar kompetentajām iestādēm vai tiesvedībā, vai veidojot meitasuzņēmumus vai filiāles citā dalībvalstī, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību nodrošināt sabiedrības dokumentu apliecinātu tulkojumu un legalizēt sabiedrības dokumentus (apliecinājums “apostille”). Ieinteresētās personas kopumā pauda atbalstu plānotajiem pasākumiem sabiedrību datu pārrobežu izmantošanas atvieglošanai. Piemēram, daudzi respondenti, jo īpaši MVU, pauda uzskatu, ka tiktu samazinātas administratīvās izmaksas, ja, dibinot meitasuzņēmumus/filiāles citā dalībvalstī vai sagatavojot vienotu izrakstu no sabiedrības informācijas, informācija nebūtu jāiesniedz atkārtoti. Arī konsultācijas ar praktizējošiem juristiem, kas specializējas sabiedrību tiesībās, apliecināja, ka vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana un formalitāšu atcelšana samazinātu izmaksas un procedūru veikšanai nepieciešamo laiku. Praktizējošie juristi, tostarp notāri, atbalstīja ideju par vienotu izrakstu no sabiedrības informācijas.

Komisija arī organizēja vairākas divpusējas sanāksmes ar galvenajām ieinteresētajām personām sabiedrību tiesību jomā, kuras pārstāv sabiedrības, praktizējošos juristus un darbiniekus, lai apspriestu viņiem svarīgākos jautājumus. Tā arī organizēja vairākas intervijas ar praktizējošiem juristiem, kuri strādā sabiedrību tiesību jomā un sniedza konkrētus piemērus par administratīvo slogu, izmaksām un procedūrām nepieciešamo laiku, kā arī nepieciešamību veikt praktiskus uzlabojumus.

2021.–2022. gadā notika trīs Sabiedrību tiesību ekspertu grupas (STEG) 31 sanāksmes, kurās pulcējās dalībvalstu ministriju pārstāvji, kas atbild par sabiedrību tiesībām, lai pārrunātu galvenos politikas jautājumus saistībā ar iniciatīvu “Digitālo sabiedrību tiesību modernizēšana” 32 . Kopumā dalībvalstu eksperti bija atvērti un pauda atbalstu šajā priekšlikumā plānotajiem pasākumiem. Dalībvalstis kopumā pauda uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot sabiedrību datu pārredzamību, un atbalstīja BRIS pieejamo sabiedrību datu paplašināšanu. Par lietderīgu tika atzīta dažādu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu sasaiste ar BRIS. Diskusijās dalībvalstis uzdeva jautājumus par iespējamo ietekmi uz valstu sabiedrību reģistriem un norādīja uz dažām problēmām; tās arī jautāja par saistību starp ierosinātajiem pasākumiem un esošajiem ES un valstu noteikumiem. Kopumā dalībvalstis arī atzina uzticamu sabiedrību datu nozīmi un pauda savu viedokli par to, kādām vajadzētu būt sabiedrību informācijas ex ante pārbaudēm, ņemot vērā līdz šim veiktās valsts pārbaudes. Daudzas dalībvalstis atbalstīja pasākumus, kas atvieglo sabiedrību informācijas izmantošanu pāri robežām (piemēram, vienreizējas iesniegšanas principa ieviešanu, veidojot pārrobežu meitasuzņēmumus un filiāles, vienotu izrakstu no sabiedrības informācijas un legalizācijas formalitāšu atcelšanu). Dalībvalstis arī sniedza piezīmes par šiem jautājumiem, piemēram, par informāciju, kas jāiekļauj vienotajā izrakstā no sabiedrības informācijas, vai par to, cik svarīgi ir, lai reģistri apstiprinātu sabiedrību dokumentus.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija izmantoja arī ārēja līgumslēdzēja pētījuma 33 rezultātus. Pētījums tika veikts, lai palīdzētu vākt pierādījumus šīs iniciatīvas vajadzībām. Tas ietvēra visu dalībvalstu sabiedrību tiesību sistēmu juridisku kartēšanu, mērķtiecīgas e-aptaujas, tostarp divus virtuālus darbseminārus, un iespējamo pasākumu ietekmes kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtējumu.

Neformālā Sabiedrību tiesību ekspertu grupa, kurā piedalījās 17 akadēmisko aprindu pārstāvji un speciālisti sabiedrību tiesību jomā no 12 dalībvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, sagatavoja divus ziņojumus par jautājumiem, kas attiecas uz šo iniciatīvu, par sabiedrību tiesību datu pārredzamību un par sabiedrību datu izmantošanu pāri robežām 34 .

•    Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma ietekmes novērtējumu 2022. gada 12. oktobrī izskatīja Regulējuma kontroles padome. Pozitīvs atzinums ar atrunām tika saņemts 14. oktobrī 35 , un padomes ieteikumi tika pienācīgi ņemti vērā ietekmes novērtējuma galīgajā versijā.

Ietekmes novērtējumā tika analizēti politikas risinājumi četrās galvenajās jomās, kas attiecas uz šo iniciatīvu. Tika izvērtēti trīs politikas risinājumi, lai sabiedrību reģistros un/vai BRIS padarītu pieejamu lielāku sabiedrību datu apjomu, ko veido dažādas sabiedrību datu kopas un kuri atšķiras atkarībā no tā, vai dati jau ir pieejami sabiedrību reģistros, kā arī pēc apjoma, proti, aptverto sabiedrību skaita. Vēlamais risinājums bija valsts reģistros/BRIS darīt pieejamu informāciju par personālsabiedrībām, trešo valstu sabiedrību filiālēm, pārrobežu grupu struktūrām un īpašumtiesībām, vadības un galvenās saimnieciskās darbības atrašanās vietu. Tika izvērtēti divi risinājumi, kā savienot BRIS ar citām ES līmeņa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmām un nodrošināt ērtāku meklēšanu. Vēlamais risinājums bija savienot BRIS ar BORIS un IRI, izmantot Eiropas vienoto sabiedrības identifikācijas numuru un ieviest BRIS jaunas meklēšanas funkcijas. Tika izvērtēti divi risinājumi, lai nodrošinātu pienācīgu sabiedrību datu pārbaudi pirms to ievadīšanas sabiedrību reģistrā. Vēlamais risinājums bija ieviest pienākumu pārbaudīt saskaņotu elementu sarakstu un dažas kopīgas procedūras pamatprasības, lai nodrošinātu uzticamus un atjauninātus sabiedrību datus. Turklāt tika izvērtēti trīs risinājumi, lai pārrobežu situācijās varētu tieši izmantot sabiedrību reģistros iekļautos sabiedrību datus pāri robežām. Vēlamais risinājums bija ieviest vienreizējas iesniegšanas principu, veidojot meitasuzņēmumus vai filiāles citā dalībvalstī, nodrošināt ES saskaņotu izrakstu no sabiedrības informācijas, nodrošināt noteiktu sabiedrību datu savstarpēju atzīšanu un atcelt formalitātes (apliecinājumu “apostille”). Kopumā vēlamais politikas risinājums ietvēra atlasītu pasākumu kopumu katrā no četriem galvenajiem jautājumiem. Tie tika atzīti par savstarpēji pastiprinošiem, un tāpēc tie visi ir nepieciešami, lai vislabāk sasniegtu šā priekšlikuma mērķus. Piemēram, pasākumu kopums ne tikai padarītu pieejamu visā ES lielāku sabiedrību datu apjomu un ļautu tiem vieglāk piekļūt, bet arī nodrošinātu, ka šādi dati ir ticamāki. Tas savukārt būtu priekšnoteikums šādu datu tiešai izmantošanai vienotajā tirgū.

Paredzams, ka vēlamo pasākumu kopums, padarot lielāku sabiedrību datu apjomu publiski pieejamu sabiedrību reģistros un ES līmenī, izmantojot BRIS, un uzlabojot to uzticamību, kopumā samazinās sabiedrību administratīvo slogu, atvieglos piekļuvi finansējumam un sabiedrību dibināšanu. Turklāt ir sagaidāms, ka, veicinot šādu datu izmantošanu pāri robežām, veidojot jaunus meitasuzņēmumus vai filiāles citā dalībvalstī, vai citās pārrobežu situācijās, tostarp administratīvās vai tiesas procedūrās, tiks radīti ievērojami kārtējo izmaksu ietaupījumi. Galu galā tam vajadzētu būtiski atvieglot pārrobežu uzņēmējdarbību un piekļuvi citu dalībvalstu tirgiem.

Tiek lēsts, ka kārtējo izmaksu ietaupījumi (administratīvā sloga samazināšana) sabiedrībām, kas veido jaunus pārrobežu meitasuzņēmumus vai filiāles, un visām sabiedrībām, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību, būtu aptuveni 437 miljoni EUR gadā. Vienlaikus pasākumu kopums radīs vienreizējas izmaksas atsevišķām sabiedrībām, proti, tām, kas pašlaik neiesniedz konkrētu informāciju reģistrā, aptuveni 311 miljonu EUR apmērā. Minētās izmaksas ierobežos tas, ka dalībvalstīm, piemēram, nevajadzētu piemērot maksu par katru atsevišķi iesniegtu jaunu sabiedrību datu vienību. Tāpēc sagaidāmie sabiedrību regulārie ieguvumi daudzkārt atsvērtu vienreizējās izmaksas, un iniciatīva būtiski samazinās sabiedrību administratīvo slogu vienotajā tirgū.

Šis pasākumu kopums ir turpinājums ar digitalizāciju saistītajiem uzlabojumiem, kas līdz šim ir veikti sabiedrību tiesībās. Uzlabotai sabiedrību datu pieejamībai un uzticamībai, kā arī labākiem savienojumiem starp sabiedrību reģistriem, pateicoties vienreizējas iesniegšanas principam, kā arī citu ES līmeņa starpsavienojumu sistēmu savienošanai ar BRIS, būtu jāatvieglo reģistru darbs, pateicoties vieglākai citu dalībvalstu sabiedrību datu meklēšanai un mazākai nepieciešamībai pieprasīt dokumentus no sabiedrībām. Tā kā sabiedrību reģistriem ir jāpielāgo IT sistēmas, pasākumu kopuma vienreizējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 5,4 miljonu EUR apmērā visiem sabiedrību reģistriem kopā. Kārtējās izmaksas, piemēram, lai veiktu sabiedrību datu ex ante pārbaudes, tiek lēstas aptuveni 4 miljonu EUR apmērā gadā visiem reģistriem. Tomēr dalībvalstis varētu izmantot IT investīcijas, kas BRIS jomā jau veiktas pēdējos gados, un verifikācijas pielāgošanas izmaksām vajadzētu būt ierobežotām, ņemot vērā daudzās dalībvalstīs līdz šim veiktās ex ante pārbaudes. Iespējams, ka būs arī noteikti ieņēmumu zaudējumi reģistriem, kuri iekasē maksu par izrakstiem no sabiedrības informācijas izmantošanai pāri robežām, kas tiek lēsti aptuveni 7,9 miljonu EUR apmērā visiem reģistriem.

Attiecībā uz citām iestādēm — atvieglota piekļuve lielākam skaitam uzticamu sabiedrību datu kopumu atvieglotu darbu arī tām, jo iestādes varētu aplūkot sabiedrību datus tieši sabiedrību reģistros un BRIS un pieprasīt no sabiedrībām mazāk dokumentu, tādējādi radot noteiktus ietaupījumus. Lai gan iestādes, kas atbild par apliecinājuma “apostille” izsniegšanu, zaudēs ieņēmumus, kas tiek lēsti 9,5 miljonu EUR apmērā gadā, paredzams, ka apliecinājuma “apostille” atcelšana samazinās kopējo administratīvo slogu, ņemot vērā pašreizējo juridisko nenoteiktību, kā arī ar to saistītos cilvēkresursus un laiku, kas nepieciešams tās izsniegšanai.

Paredzams, ka pasākumu kopums ļoti labvēlīgi ietekmēs arī iedzīvotājus kopumā, tostarp patērētājus, jo paredzams, ka tas pozitīvi ietekmēs pieejamāku un uzticamāku sabiedrību datu nodrošināšanu visā ES. Tādējādi tas ļaus patērētājiem izdarīt apzinātāku izvēli, pērkot no citām dalībvalstīm vai slēdzot līgumus ar citu dalībvalstu sabiedrībām. Pieejamāki, vieglāk iegūstami un uzticamāki pārrobežu sabiedrību dati arī atvieglos cīņu pret ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu. Tāpēc šī iniciatīva palīdzēs izveidot godīgāku vienoto tirgu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Pateicoties plašākām iespējām izmantot digitālās procedūras un rīkus starp sabiedrību reģistriem un sabiedrībām, kā arī starp sabiedrību reģistriem un plašākai vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai, šim priekšlikumam, visticamāk, būs neliela pozitīva ietekme uz vidi. Tāpēc tas tiek uzskatīts par saskanīgu ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, ar klimata neitralitātes mērķi, kas noteikts Eiropas Klimata akta 37 2. panta 1. punktā, un mērķiem 2030. un 2040. gadam. Šis priekšlikums arī netieši palīdzēs sasniegt 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, jo tas uzlabos uzņēmējdarbības vidi vienotajā tirgū.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Grozījumi Direktīvā 2009/102/EK

Direktīvas 2009/102/EK 3. pantu aizstāj. Jaunā noteikuma mērķis ir nodrošināt, lai vienīgā īpašnieka identitāte vienmēr tiktu atklāta valsts sabiedrību reģistros un būtu pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Grozījumi Direktīvā (ES) 2017/1132

Ar 1. pantu paplašina Direktīvas (ES) 2017/1132 darbības jomu, iekļaujot tajā jaunās jomas, kurās ar šo priekšlikumu papildina pasākumus.

7. pants ir izvērsts, lai ietvertu personālsabiedrības saskaņā ar 10. pantu.

10. pantu aizstāj ar jaunu noteikumu, paredzot prasību veikt administratīvu vai tiesu preventīvo kontroli un likumības pārbaudes procedūru attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību un personālsabiedrību inkorporēšanas dokumentu pilnībā tiešsaistes, daļēji tiešsaistes un bezsaistes vai pilnībā bezsaistes režīmā. Ja personālsabiedrībai nav inkorporēšanas dokumenta, likumības pārbaude attiecas uz jebkuru dokumentu, kas sniedz tādu pašu informāciju kā inkorporēšanas dokuments.

Ar grozīto 13. pantu, ja tas norādīts attiecīgajos noteikumos, personālsabiedrības ietver Direktīvas (ES) 2017/1132 1. un 1.A iedaļas darbības jomā.

13.a pantā ir iekļautas definīcijas saistībā ar jauno 14.b pantu par sabiedrību grupām un ar jauno 16.d pantu par atbrīvojumu no legalizācijas.

13.b pants ir grozīts, lai to saskaņotu ar eIDAS regulas pārskatīšanu attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes maku.

13.c pants ir grozīts, lai nodrošinātu, ka valstu noteikumi par dokumentu vai informācijas autentiskumu, precizitāti, uzticamību un atbilstošu juridisko formu netraucēs piemērot jaunos noteikumus par ES sabiedrības apliecību, digitālo ES pilnvaru, dokumentiem, kas atbrīvoti no legalizācijas / apliecinājuma “apostille”, un šo dokumentu tulkojumiem.

Grozītajā 13.f pantā par informācijas prasībām ir iekļauta informācija par noteikumiem, kas attiecas uz personālsabiedrībām, un informācija par noteikumiem un procedūrām saistībā ar iesniegšanas termiņiem un citiem noteikumiem par reģistrā iekļautās informācijas atjaunināšanu.

13.g pants ir grozīts, lai iekļautu vienreizējas iesniegšanas principu, saskaņā ar kuru sabiedrībai, veidojot sabiedrību citā dalībvalstī, nav atkārtoti jāiesniedz pašas reģistros esošā informācija. Tā vietā reģistri apmainās ar šo informāciju, un reģistrs, kurā sabiedrību plānots izveidot, izgūst šo informāciju no sabiedrības reģistra.

13.h pants ir grozīts, lai tas atbilstu grozītajam 10. pantam.

13.j pants ir saskaņots ar grozīto 10. un 15. pantu.

14. pants ir grozīts, lai sabiedrību reģistrā izpaužamo dokumentu un informācijas sarakstā iekļautu galvenās vadības atrašanās vietu un galveno uzņēmējdarbības vietu, ja tās neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kur juridiskā adrese.

Jaunajā 14.a pantā ir ieviests to dokumentu un informācijas saraksts, kas personālsabiedrībām obligāti jāatklāj sabiedrību reģistram.

Jaunajā 14.b pantā ir ieviesta prasība atklāt informāciju, kas saistīta ar grupu. Šī prasība būtu jāizpilda gan galvenajam mātesuzņēmumam, gan meitasuzņēmumam. Ja galvenais mātesuzņēmums ir reģistrēts ārpus ES, starpposma mātesuzņēmumam ES būtu jāizpilda attiecīgā prasība atklāt informāciju. Ja uz starpposma mātesuzņēmumu neattiecas dalībvalsts tiesību akti, meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, būtu jāatklāj prasītā informācija. Galvenajam mātesuzņēmumam ES vai starpposma mātesuzņēmumam ES, vai meitasuzņēmumam ir jāatklāj informācija, kas attiecas uz grupas meitasuzņēmumiem ES un ārpus ES. Šī informācija būtu jānodod arī meitasuzņēmumu reģistriem. Grupas vizualizācija ir pieejama reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā.

15. pantu aizstāj. Ar jauno noteikumu ir ieviests termiņš, kādā reģistrā jāiesniedz izmaiņas esošajos dokumentos un informācijā, kā arī dokumentos un informācijā, kas reģistram jādara publiski pieejami. Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš procedūras sabiedrību reģistrā esošās informācijas, tostarp sabiedrības statusa, atjaunināšanai.

16. pants ir grozīts, lai tā darbības jomā iekļautu personālsabiedrības un atklāto informāciju, kas saistīta ar personālsabiedrībām, un informāciju par grupu, kas jāreģistrē sabiedrību reģistrā saskaņā ar 14.b pantu.

16.a pants ir grozīts, lai darbības jomā iekļautu informāciju par personālsabiedrībām un grupām un nodrošinātu saderību ar priekšlikumu xxx par Eiropas digitālās identitātes maku.

Ar jauno 16.b pantu ir ieviesta saskaņotā ES sabiedrības apliecība.

Jaunajā 16.c pantā ir paredzēta digitālās ES pilnvaras standarta veidlapa, ko var izmantot pārrobežu procedūrās saistībā ar Direktīvu 2017/1132. Lai gan pilnvara būtu jāsagatavo un jāatsauc saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar šo noteikumu ir ieviestas dažas obligātas pārbaudes, kas jāveic, to noformējot. Pilnvarai jābūt iesniegtai sabiedrības komercreģistrā, un tai jābūt pieejamai trešām personām ar likumīgām interesēm.

Jaunajā 16.d pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka iesniegtās dokumentu un informācijas kopijas un izraksti un sabiedrību reģistru apliecinātas kopijas, kā arī notariālie akti un administratīvie dokumenti un to apliecinātas kopijas, kā arī apliecināti tulkojumi ir atbrīvoti no jebkāda veida legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm, ja vien tie atbilst noteiktām minimālajām prasībām par dokumenta izcelsmi.

Jaunajā 16.e pantā ir paredzēti aizsardzības pasākumi, ja iestādēm, kurām tiek iesniegtas dokumentu un informācijas kopijas un izraksti, kā arī sabiedrību reģistru apliecinātas kopijas, rodas šaubas par dokumentu izcelsmi un autentiskumu. Šaubu gadījumā tiek veikta dokumentu izcelsmes pārbaudes procedūra, izmantojot reģistrus.

Jaunajā 16.f pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāatbrīvo no tulkošanas to dokumentu un informācijas kopijas, kuras iesniedz sabiedrību reģistri un kuras izmanto pārrobežu situācijās, kad informācija ir pieejama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izmantojot 18. pantā minētās paskaidrojošās atzīmes, vai ja konkrētā informācija ir iekļauta 16.b pantā minētajā ES sabiedrības apliecībā. Noteikums arī ierobežo sabiedrību reģistru iesniegtu inkorporēšanas dokumentu un statūtu vai citu dokumentu apliecinātus tulkojumus līdz tiem, kas ir absolūti nepieciešami.

17. pants ir izvērsts, lai to attiecinātu uz informāciju, kas jāatklāj par personālsabiedrībām.

18. pants ir izvērsts, lai to attiecinātu uz informāciju par personālsabiedrībām un grupām. Turklāt ar grozīto 18. pantu ir noteikts, kuri persondati ir jādara pieejami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tajā arī precizēts, ka dalībvalstīm nevajadzētu īpašiem nolūkiem uzglabāt persondatus, kas nosūtīti, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

Ar jauno 19.a pantu ir ieviesti noteikumi par maksu, kuru jāiekasē par informāciju par personālsabiedrībām, kas ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un tie ir līdzīgi esošajiem noteikumiem par informāciju par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (proti, pašreizējais 19. pants).

Grozītais 21. pants arī attiecas uz informāciju, kas jāatklāj par personālsabiedrībām un grupām.

22. pants ir grozīts, lai nodrošinātu piekļuves saites starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu 42 un Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu 43 .

Grozītajā 24. pantā ir iekļauti attiecīgie jaunie īstenošanas akti, kas nepieciešami īpašo noteikumu īstenošanai.

26. pants ir grozīts, lai to varētu piemērot personālsabiedrībām.

Grozītajā 28. pantā ir noteikts, ka sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un ir uzskaitīti obligātie gadījumi, kad sankcijas būtu jāpiemēro.

28.a pants ir grozīts, lai precizētu informāciju par vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanu filiālēm (lai to saskaņotu ar 13.g panta noteikumiem (ar grozījumiem) par pārrobežu meitasuzņēmumu izveidi), ja sabiedrība reģistrē filiāli citā dalībvalstī.

28.b pantu groza saskaņā ar grozīto 15. pantu. 

30. pantu groza, svītrojot 2. punkta b) apakšpunktu, jo tagad tas ir ietverts 16.b pantā par ES sabiedrības apliecību.

Grozītajā 36. pantā ir paredzēts, ka informācijai par trešo valstu filiālēm jābūt publiski pieejamai, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un precizēts, kādai informācijai jābūt pieejamai bez maksas.

40. pants ir grozīts, lai noteiktu, ka sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

IIB pielikumā ir iekļauts to dalībvalstu personālsabiedrību saraksts, uz kurām attiecas direktīva.

2023/0089 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvas 2009/102/EK un (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. un 2. punktu, kā arī 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 44 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 45 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 46 cita starpā paredzēti noteikumi par sabiedrību informācijas atklāšanu dalībvalstu sabiedrību reģistros un par reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Šī sistēma darbojas kopš 2017. gada jūnija un pašlaik savieno visu dalībvalstu reģistrus. Reaģējot uz digitālajām pārmaiņām, Direktīva (ES) 2017/1132 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1151 47 , lai nodrošinātu noteikumus pilnībā tiešsaistē veiktai sabiedrību ar ierobežotu atbildību dibināšanai, pārrobežu filiāļu reģistrācijai un dokumentu iesniegšanai sabiedrību reģistriem.

(2)Pasaulē, kas kļūst arvien digitalizētāka, digitālie rīki ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību un sabiedrību mijiedarbību ar sabiedrību reģistriem un iestādēm. Lai palielinātu uzticēšanos un pārredzamību uzņēmējdarbības vidē un atvieglotu sabiedrību darbības vienotajā tirgū sabiedrībām, jo īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 48 , ir ļoti svarīgi, lai sabiedrībām, iestādēm un citām ieinteresētajām personām būtu pieejama uzticama informācija par sabiedrībām, ko var izmantot bez apgrūtinošām formalitātēm pārrobežu situācijās.

(3)Šī direktīva ir atbilde uz digitalizācijas mērķiem, kas noteikti paziņojumos “Digitālais kompass līdz 2030. gadam” 49 un “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā” 50 , kā arī uz nepieciešamību veicināt MVU pārrobežu paplašināšanos, kas uzsvērta paziņojumos “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” 51 un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” 52 .

(4)Piekļuvi uzticamai sabiedrību informācijai, kas iekļauta reģistros, un tās izmantošanu joprojām kavē šķēršļi pārrobežu situācijās. Pirmkārt, sabiedrību informācija, ko meklē lietotāji, tostarp sabiedrības un iestādes, vēl nav pietiekamā apjomā pieejama valstu reģistros un/vai pārrobežu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Otrkārt, šādas sabiedrību informācijas izmantošanu pārrobežu situācijās, tostarp administratīvās procedūrās valsts vai ES iestādēs un struktūrās, tiesvedībā vai dibinot pārrobežu meitasuzņēmumus vai filiāles, joprojām kavē laikietilpīgas un dārgas procedūras un prasības, tostarp apliecinājuma “apostille” vai sabiedrības dokumentu tulkošanas nepieciešamība.

(5)Visām ieinteresētajām personām, tostarp pašām sabiedrībām, iestādēm un iedzīvotājiem, ir jāvar paļauties uz informāciju par sabiedrībām uzņēmējdarbības vajadzībām, administratīvās procedūrās vai tiesvedībā. Tāpēc sabiedrību datiem, ko ievada sabiedrību reģistros un kas ir pieejami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, jābūt precīziem, aktuāliem un uzticamiem.

(6)Svarīgs pirmais solis bija standartu ieviešana ar Direktīvu (ES) 2019/1151 tādu personu identitātes un tiesībspējas kontrolei, kuras veido sabiedrību, reģistrē filiāli vai iesniedz dokumentus vai informāciju tiešsaistē. Tagad ir būtiski veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu reģistros iekļautās sabiedrību informācijas uzticamību un ticamību, lai atvieglotu tās izmantošanu pārrobežu administratīvajās procedūrās un tiesvedībā.

(7)Lai gan visas dalībvalstis noteiktā mērā veic sabiedrību dokumentu un informācijas ex ante pārbaudi pirms ievadīšanas sabiedrību reģistrā, dalībvalstīs ir atšķirīgas pieejas attiecībā uz pārbaužu intensitāti, piemērojamām procedūrām, kā arī personu vai struktūru, kas atbild par informācijas pārbaudi. Tas izraisa nepietiekamu uzticēšanos sabiedrību dokumentiem vai informācijai pārrobežu līmenī un situācijās, kad vienas dalībvalsts sabiedrību reģistrā iekļautos sabiedrību dokumentus vai informāciju dažkārt nepieņem kā pierādījumu citā dalībvalstī.

(8)Tāpēc, ievērojot dalībvalstu tradīcijas, ir svarīgi nodrošināt, lai noteiktas pārbaudes tiktu veiktas visās dalībvalstīs atbilstīgi vienādiem standartiem, kas garantē augstu informācijas precizitāti un ticamību. Šim nolūkam ir nepieciešams paplašināt pašreizējos standartus, padarot tos par obligātiem vispār ne tikai attiecībā uz pilnīgu sabiedrību dibināšanu tiešsaistē, bet arī attiecībā uz jebkuru citu sabiedrību dibināšanas veidu. Arī tad, ja dalībvalstis joprojām atļauj izmantot citas reģistrācijas metodes, ne tikai reģistrēšanu tiešsaistē, būtu jāpiemēro tie paši standarti, lai uz visu reģistrā ievadīto informāciju attiektos viens un tas pats standarts.

(9)Lai nodrošinātu pārrobežu sabiedrību datu ticamību, visās dalībvalstīs būtu jānodrošina preventīva administratīvā vai tiesu kontrole, ievērojot dalībvalstu tradīcijas, tostarp iespējamu notāru iesaistīšanu. Būtu jāveic sabiedrības inkorporēšanas dokumenta, sabiedrības statūtu, ja tie iekļauti atsevišķā dokumentā, un jebkādu šo dokumentu un statūtu grozījumu likumības pārbaude, ņemot vērā to, ka šie ir svarīgākie dokumenti, kas attiecas uz sabiedrību.

(10)Lai vēl vairāk samazinātu izmaksas un administratīvo slogu, kas saistīts ar sabiedrību dibināšanu, tostarp procedūru ilgumu, un lai atvieglotu sabiedrību, jo īpaši MVU, paplašināšanos vienotajā tirgū, būtu plašāk jāizmanto vienreizējas iesniegšanas princips sabiedrību tiesību jomā. Šis princips jau ir plaši atzīts Savienībā, tostarp saskaņā ar ziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam”, kā līdzeklis, kas ļauj valsts pārvaldes iestādēm apmainīties ar datiem un pierādījumiem pāri robežām, un tas tiek izmantots dažādās jomās, piemēram, vienreizējas iesniegšanas tehniskajā sistēmā automatizētai pierādījumu apmaiņai pāri robežām saskaņā ar vienoto digitālo vārteju 53 .

(11)Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt vienu un to pašu informāciju valsts sektora iestādēm vairāk par vienu reizi. Piemēram, veidojot meitasuzņēmumu citā dalībvalstī, sabiedrībām nevajadzētu atkārtoti iesniegt sabiedrības dokumentus vai informāciju, kas jau iesniegta reģistrā, kurā sabiedrība ir reģistrēta. Tā vietā sabiedrības informācijas apmaiņa būtu jāveic elektroniski, izmantojot reģistru savstarpējās savienošanas sistēmu, starp reģistru, kurā sabiedrība reģistrēta, un reģistru, kurā jāreģistrē meitasuzņēmums. Sabiedrību reģistram šāda informācija būtu jādara pieejama ikvienai iestādei, struktūrai vai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota risināt kādu ar sabiedrības dibināšanu saistītu jautājumu.

(12)Lai palielinātu pārredzamību un uzticēšanos attiecībā uz sabiedrībām vienotajā tirgū un atvieglotu sabiedrību pārrobežu darbības, ir svarīgi visā Savienībā darīt pieejamu lielāku sabiedrību informācijas apjomu un nodrošināt, ka tā ir salīdzināma un vieglāk pieejama. Tas būtu jādara, pamatojoties uz sabiedrību informāciju, kas jau ir valstu reģistros, un padarot to pieejamu Savienības līmenī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kā arī nodrošinot piekļuvi plašākai informācijai gan valstu reģistros, gan reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(13)Informācija par galvenās vadības atrašanās vietu un galveno uzņēmējdarbības vietu ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un tādējādi stiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz Savienības sabiedrību uzņēmējdarbības attiecībām, tostarp veicot investīcijas šajās sabiedrībās. Šī informācija ir svarīga arī dažādos kontekstos, piemēram, maksātnespējas vai pārstrukturēšanas gadījumos, konkurences tiesību, nodokļu vai sociālā nodrošinājuma nolūkos vai iestāžu cīņā pret krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, jo tā var palīdzēt identificēt krāpnieciskas vai ļaunprātīgas pastkastīšu sabiedrības. Šie elementi var sniegt noderīgu informāciju par to, kā sabiedrības veic uzņēmējdarbību un cik lielā mērā tās ir saistītas ar Savienību.

(14)Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. pantā ir izdarīta atsauce uz galvenās vadības atrašanās vietu un galveno uzņēmējdarbības vietu kopā ar juridisko adresi kā izšķirošu saikni ar Savienību, un ir ierasts, ka tās atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī. Tomēr, kā precizējusi Eiropas Savienības Tiesa, brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver sabiedrības tiesības uz to, ka tās galvenā vadība un galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atrodas juridiskā adrese. Šādā gadījumā ieinteresētajām personām vajadzētu būt pieejamai šai informācijai, lai tās varētu pieņemt apzinātus lēmumus un aizsargāt savas intereses. Tāpēc, lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi šai informācijai un samazinātu sabiedrību un iestāžu administratīvo slogu, informācija par dalībvalsti vai trešo valsti, kurā atrodas galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā neatrodas dalībvalstī, kurā atrodas juridiskā adrese, būtu jāatklāj valstu sabiedrību reģistros un jādara publiski pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(15)Lai aizsargātu trešo personu intereses un veicinātu uzticēšanos dažāda veida sabiedrību darījumiem vienotajā tirgū, ir svarīgi uzlabot pārredzamību un nodrošināt vieglāku pārrobežu piekļuvi informācijai par tā dēvētajām “komerciālajām personālsabiedrībām”. Tām ir svarīga loma dalībvalstu ekonomikā, un tās ir reģistrētas visos valstu sabiedrību reģistros, tomēr pastāv atšķirības starp personālsabiedrību veidiem un par tām pieejamās informācijas veidiem visā Savienībā, kas apgrūtina piekļuvi šai informācijai pāri robežām. Lai to risinātu, visās dalībvalstīs būtu jāatklāj viena un tā pati pamatinformācija par “komerciālajām personālsabiedrībām”. Prasībām atklāt informāciju par personālsabiedrībām būtu jāatspoguļo pašreizējās prasības atklāt informāciju par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, bet tās jāpielāgo personālsabiedrību īpašajām iezīmēm. Piemēram, prasībām atklāt informāciju būtu jāattiecas arī uz informāciju par partneriem, tostarp tiem, kas ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību. Tāpat kā sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā dalībvalstīm būtu jāļauj prasīt, lai personālsabiedrības atklātu dokumentus vai informāciju, kas pārsniedz šajā direktīvā noteikto. Ja šādos papildu dokumentos vai informācijā ir ietverti persondati, dalībvalstīm šādi persondati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 54 .

(16)Informācijai par “komerciālajām personālsabiedrībām” vajadzētu būt pieejamai arī Savienības līmenī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, tāpat kā tas ir sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā, noteiktai informācijai jābūt pieejamai bez maksas, un “komerciālajām personālsabiedrībām” jābūt nepārprotami identificētām, izmantojot Eiropas vienoto identifikācijas numuru (“EVIN”).

(17)Akcionāriem, potenciālajiem investoriem, kreditoriem, iestādēm, darbiniekiem un pilsoniskās sabiedrības apvienībām ir likumīgas intereses piekļūt informācijai, kas saistīta ar tās grupas struktūru, kurai sabiedrība pieder. Informācija par sabiedrību grupām ir svarīga, lai veicinātu pārredzamību un vairotu uzticēšanos uzņēmējdarbības videi, kā arī palīdzētu rezultatīvi atklāt krāpnieciskas vai ļaunprātīgas shēmas, kas varētu ietekmēt valsts ieņēmumus un vienotā tirgus uzticamību. Tāpēc gan vietējām, gan pārrobežu grupām informācija par grupu struktūru būtu jāatklāj sabiedrību reģistros un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(18)Galvenajiem mātesuzņēmumiem, uz kuriem attiecas dalībvalsts tiesību akti, būtu jāatklāj saviem valsts reģistriem pamatinformācija par visiem saviem meitasuzņēmumiem, jo tie var vislabāk sniegt šādu informāciju. Ja uz galveno mātesuzņēmumu attiecas trešās valsts tiesību akti, šis pienākums atklāt informāciju būtu jāpilda meitasuzņēmumam, kas ir vistuvāk galvenajam mātesuzņēmumam kontroles ķēdē, bet kas reģistrēts Savienībā un uz ko attiecas dalībvalsts tiesību akti. Ja šāds meitasuzņēmums ir starpposma mātesuzņēmums, šim starpposma mātesuzņēmumam būtu jāsniedz informācija par visu grupu, proti, galveno mātesuzņēmumu un visiem tā meitasuzņēmumiem. Ja grupā ir vairāki Savienībā reģistrēti starpposma mātesuzņēmumi, grupai būtu jāizvēlas, kuram starpposma mātesuzņēmumam jāizpilda prasība atklāt informāciju. Ja uz starpposma mātesuzņēmumu neattiecas dalībvalsts tiesību akti, grupai būtu jāizvēlas meitasuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, lai izpildītu šo prasību atklāt informāciju.

(19)Lai nodrošinātu lielāku grupai piederošo meitasuzņēmumu pārskatāmību, meitasuzņēmumu reģistros vajadzētu būt pieejamai arī informācijai par grupu un jo īpaši informācijai par galveno mātesuzņēmumu un visiem starpposma mātesuzņēmumiem, uz kuriem attiecas dalībvalsts tiesību akti, un šajā nolūkā tā būtu jākopīgo ar meitasuzņēmumu reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Turklāt dalībvalstis, kurās sabiedrību reģistri darbojas decentralizētā struktūrā, var arī nolemt pārsūtīt nepieciešamo informāciju starp valsts reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(20)Lai izvairītos no nevajadzīga sloga, pienākums reizi gadā atjaunināt grupas informāciju būt jāpilda galvenajam mātesuzņēmumam vai attiecīgā gadījumā starpposma mātesuzņēmumam vai meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti. Ja gada laikā izmaiņas nav notikušas, šādam mātesuzņēmumam vai meitasuzņēmumam par to jāinformē savs reģistrs, kuram šī informācija jāreģistrē un jādara publiski pieejama. Turklāt katram meitasuzņēmumam būtu jāatbild par to, lai tā reģistrā tiktu atjaunināta informācija, kas saistīta ar šā meitasuzņēmuma piederību grupai. Šajā saistībā galvenajam mātesuzņēmumam vai attiecīgā gadījumā starpposma mātesuzņēmumam vai meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, būtu nekavējoties jāinformē (citi) meitasuzņēmumi par visām izmaiņām grupas informācijā, lai meitasuzņēmumi savlaicīgi izpildītu pienākumu savā reģistrā atjaunināt ar grupu saistīto informāciju.

(21)Sabiedrību grupām var būt sarežģīta struktūra. Tādēļ, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par grupu un veicinātu labāku izpratni par grupas darbības metodi, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jādara pieejama grupas struktūras vizualizācija, kuras pamatā ir kontroles ķēde. Tā tiktu sagatavota, pamatojoties uz informāciju par katra meitasuzņēmuma stāvokli grupas struktūrā, ko iesniedz galvenais mātesuzņēmums vai attiecīgā gadījumā starpposma mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti.

(22)Papildus kopīgajiem standartiem attiecībā uz sabiedrības informācijas pārbaudi pirms ievadīšanas reģistrā ir jānodrošina, lai reģistrā iekļautā informācija tiktu atjaunināta. 2022. gada martā pārskatītajā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumā Nr. 24 “Juridisko personu pārredzamība un faktiskās īpašumtiesības” ir ietvertas prasības, ka sabiedrību reģistros iekļautajai informācijai par sabiedrībām jābūt precīzai un atjauninātai. Arī sabiedrību interesēs ir pārliecināties, ka reģistrā iekļautā informācija par tām ir atjaunināta, jo uz šo informāciju, tostarp ES sabiedrības apliecību, var paļauties trešās personas. Tādēļ sabiedrībām būtu bez liekas kavēšanās jāinformē par izmaiņām sabiedrības informācijā, un reģistriem šādas izmaiņas būtu laikus jāreģistrē un jādara pieejamas. Lai gan grāmatvedības dokumentu publicēšanas termiņu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES 55 , reģistriem arī tie būtu jādara publiski pieejami bez liekas kavēšanās. Turklāt, lai vēl vairāk uzlabotu sabiedrību datu ticamību, sabiedrībām reizi kalendārajā gadā būtu jāapstiprina, ka to informācija sabiedrību reģistrā ir atjaunināta, arī tad, ja izmaiņas nav notikušas. Sabiedrības to var darīt, iesniedzot citas izmaiņas vai grāmatvedības dokumentus.

(23)Lai sabiedrību informācija reģistros būtu aktuāla, ir svarīgi arī identificēt sabiedrības, kuras vairs neatbilst prasībām, kas jāizpilda, lai arī turpmāk tās varētu būt reģistrētas sabiedrību reģistrā. Dalībvalstīm būtu jāievieš pārredzamas procedūras, lai šaubu gadījumā pārbaudītu šādu sabiedrību statusu. Lai gan sabiedrības pamatotu iemeslu dēļ var uz laiku apturēt savu darbību, ir svarīgi, lai to statuss sabiedrību reģistrā tiktu attiecīgi atjaunināts. Piemēram, rādītāji varētu būt šādi: sabiedrībai nav funkcionējošas direktoru padomes, kā noteikts valsts tiesību aktos, tā nav iesniegusi grāmatvedības dokumentus vai saimnieciskā darbība nenotiek vairākus gadus. Turklāt tas, ka vienā adresē ir reģistrēts liels skaits sabiedrību, varētu liecināt par to, ka dažas no šīm sabiedrībām varētu būt izveidotas ļaunprātīgos nolūkos. Šādās procedūrās būtu jāiekļauj iespēja sabiedrībām saprātīgos termiņos izskaidrot savu situāciju un sniegt nepieciešamos datus, un tām būtu jānodrošina, ka sabiedrības statuss, piemēram, sabiedrība ir slēgta, beigusi savu darbību, likvidēta, ekonomiski aktīva vai neaktīva, ir attiecīgi atjaunināts. Procedūrās kā galējs līdzeklis būtu arī jāparedz iespēja svītrot sabiedrību no reģistra saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām. Informācijai par šīm procedūrām jābūt publiski pieejamai saskaņā ar šo direktīvu.

(24)Vienotajā tirgū sabiedrībai būtu jāspēj pierādīt, ka tā ir likumīgi reģistrēta kādā dalībvalstī, izmantojot vienkāršus un uzticamus līdzekļus, kurus pāri robežām atzīst citas dalībvalstis. Tāpēc būtu jāizveido saskaņota ES sabiedrības apliecība. Sabiedrības varētu pieteikties šādai ES sabiedrības apliecībai, lai to izmantotu dažādiem mērķiem, tostarp administratīvajās procedūrās valsts iestādēs un tiesvedībā citās dalībvalstīs vai ES iestādēs un struktūrās. Šāda ES sabiedrības apliecība būtu jāizdod un jāapstiprina valstu sabiedrību reģistriem, tajā jāiekļauj būtiska informācija par sabiedrību, ko sabiedrības izmanto pārrobežu situācijās, tostarp sabiedrības nosaukums, tās juridiskā adrese un likumīgie pārstāvji, un tai vajadzētu būt pieejamai visās oficiālajās Savienības valodās. Elektroniskā ES sabiedrības apliecība būtu jāautentificē, izmantojot uzticamības pakalpojumus, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 910/2014 56 . Šī ES sabiedrības apliecība būtu pieejama arī trešām personām, tostarp iestādēm, kurām nepieciešama ticama pamatinformācija par sabiedrībām. Lai gan dalībvalstīm būtu jāļauj iekasēt maksu par ES sabiedrības apliecības iegūšanu, reģistriem būtu vismaz reizi gadā pēc pieprasījuma bez maksas jāizsniedz katrai attiecīgajā reģistrā reģistrētajai sabiedrībai tās ES sabiedrības apliecība. Citu dalībvalstu reģistriem un iestādēm būtu jāpieņem ES sabiedrības apliecība saskaņā ar šo direktīvu.

(25)Lai vēl vairāk atvieglotu pārrobežu procedūras sabiedrībām un vienkāršotu un samazinātu formalitātes, piemēram, apliecinājumu “apostille” vai tulkošanu, būtu jāizveido digitāla ES pilnvara. Digitālā ES pilnvara būs daudzvalodu standarta paraugs, kas balstīts uz vienotu Eiropas veidni, ko sabiedrības var izvēlēties izmantot pārrobežu situācijās. Tajā vajadzētu būt minimālam obligātajam saturam, taču tas būtu jāsagatavo saskaņā ar valsts juridiskajām un formālajām prasībām. Standarta digitālā ES pilnvara būtu tikai digitālā formātā, un tā būtu autentificējama, izmantojot uzticamības pakalpojumus, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 910/2014. Turklāt, lai veicinātu augstāku darījumu drošību, digitālā ES pilnvara būtu jāiekļauj sabiedrību reģistrā, kur to varētu aplūkot trešās personas, kuras var pierādīt likumīgu interesi. Jo īpaši trešās personas, piemēram, juristi, notāri, kredītiestādes un finanšu iestādes vai kompetentās iestādes, kurām ir iesniegta digitālā ES pilnvara, tādējādi varētu pārbaudīt šo pilnvaru esamību sabiedrību reģistrā. Dalībvalstis var pieprasīt, lai digitālā ES pilnvara tiktu iesniegta arī citā reģistrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai novērstu valodas šķēršļus un atvieglotu izmantošanu, ES sabiedrības apliecības veidnei un digitālās ES pilnvaras standarta paraugam vajadzētu būt pieejamiem e-tiesiskuma portālā visās Savienības valodās.

(26)Sabiedrības bieži saskaras ar grūtībām un administratīviem šķēršļiem, kas traucē pārrobežu situācijās izmantot informāciju par sabiedrībām, kura jau ir pieejama to valsts sabiedrību reģistrā, tostarp sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm vai tiesvedībā citā dalībvalstī. Vienas dalībvalsts sabiedrību reģistrā pieejamos sabiedrību datus bieži vien nepieņem citā dalībvalstī bez apgrūtinošām formalitātēm, kas rada izmaksas un kavēšanos. Tāpēc, lai veicinātu pārrobežu darbības vienotajā tirgū, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka no reģistriem iegūtu dokumentu apliecinātas kopijas un ar sabiedrībām saistīta informācija nav jālegalizē un nav jākārto līdzīgas formalitātes, piemēram, jāiegūst apliecinājums “apostille”. Tāda pati pieeja būtu jāpiemēro arī dokumentiem un informācijai, ar ko apmainās, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (piemēram, pirmsdarbības apliecības), kā arī notariālajiem aktiem vai administratīvajiem dokumentiem saistībā ar šajā direktīvā noteiktajām procedūrām, ko izmanto pārrobežu situācijās. Šādas procedūras ir sabiedrību dibināšana un filiāļu reģistrācija citā dalībvalstī, pārrobežu reorganizācija, apvienošanās un sadalīšana.

(27)Vienlaikus, lai novērstu krāpšanu vai viltošanu, ja iestādēm dalībvalstī, kurā iesniegts sabiedrības dokuments vai informācija, ir pamatotas šaubas par autentiskumu, vajadzētu būt iespējai pārbaudīt sabiedrības dokumentu vai informāciju reģistrā, kas to izdevis, vai savas dalībvalsts reģistrā, kas varētu apmainīties ar informāciju par dokumenta autentiskumu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Šādai informācijas apmaiņai būtu jāveicina dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un sadarbība vienotajā tirgū.

(28)Sabiedrību inkorporēšanas dokumenti dažkārt ir sagatavoti divās vai vairākās valodās, un viena no tām bieži vien ir oficiālā Savienības valoda, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju. Turklāt bieži sabiedrības savās tīmekļa vietnēs brīvprātīgi publicē inkorporēšanas dokumenta tulkojumu šajā valodā. Arvien vairāk inkorporēšanas dokumentā ietvertās informācijas par sabiedrībām ir atsevišķi pieejama un viegli identificējama ar daudzvalodu atzīmju palīdzību, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Sabiedrību informācija būs arī jāuzglabā sabiedrību reģistros mašīnlasāmā un meklējamā formātā vai strukturētu datu veidā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1151, kas atvieglos šādu datu mašīntulkošanu. Šādi uzlabojumi atvieglo sabiedrību informācijas aplūkošanu un izmantošanu pārrobežu situācijās bez nepieciešamības veikt oficiālu tulkojumu. Tāpēc juridiskās prasības attiecībā uz inkorporēšanas dokumenta un arī citu sabiedrību reģistrā iesniegtu dokumentu apliecinātiem tulkojumiem būtu jāierobežo līdz tam, kas ir noteikti nepieciešams, un to piemērošana būtu pieļaujama tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja ir prasība atklāt dokumentu apliecinātus tulkojumus vai ja apliecinātu tulkojumu pieprasa citas tiesību jomas, piemēram, saistībā ar tiesvedību.

(29)Lai palielinātu pārredzamību, atvieglotu piekļuvi sabiedrību informācijai un vienotajā tirgū izveidotu pārrobežu līmenī labāk savienotas valsts pārvaldes iestādes, ir svarīgi savienot jau funkcionējošas Savienības līmeņa savstarpējās savienojamības sistēmas, kurās ir svarīga informācija par sabiedrībām. Tāpēc reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS) būtu jāsavieno ar ES faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BORIS), kas izveidota ar Direktīvu (ES) 2015/849 57 , kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/843 58 , kas savieno valstu centrālos reģistrus, kuros ir informācija par sabiedrību un citu juridisku personu, trastu un cita veida juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, kā arī ar ES Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (IRI), kas izveidota ar Direktīvu (ES) 2015/848 59 . Lai šajās sistēmās sasaistītu informāciju par konkrētu sabiedrību, būtu jāizmanto EVIN. Tomēr šādam savienojumam starp sistēmām nevajadzētu ietekmēt noteikumus un prasības attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas noteikti attiecīgajos regulējumos, ar kuriem izveido šos reģistrus un savstarpējos savienojumus. Piemēram, tas nozīmē, ka BRIS lietotājam vajadzētu būt iespējai piekļūt BORIS tikai tad, ja šim lietotājam ir tiesības piekļūt BORIS saskaņā ar tā attiecīgajiem noteikumiem un prasībām.

(30)Lai palīdzētu sabiedrībām, jo īpaši MVU, vieglāk paplašināt savu uzņēmējdarbību pāri robežām, būtu jāturpina uzlabot vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana gadījumos, kad sabiedrības reģistrē filiāles citā dalībvalstī. Informāciju par sabiedrību, kas reģistrē pārrobežu filiāli, filiāles reģistram vajadzētu elektroniski izgūt no sabiedrības reģistra, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Šī informācijas apmaiņa, tāpat kā jebkura cita informācijas apmaiņa starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, notiks, veicot drošu pārsūtīšanu starp valstu reģistriem, kas nodrošina, ka informācijai var ticēt un tai nav jābūt apliecinātai vai legalizētai, un uz to nav attiecināmas līdzīgas formalitātes.

(31)Lai gan informācija par ES sabiedrību ar ierobežotu atbildību pārrobežu filiālēm jau ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, informācija par sabiedrību filiālēm trešās valstīs nav pieejama, pat ja tā jau ir atklāta valstu reģistros saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1132. Lai ieinteresētajām personām atvieglotu piekļuvi šai informācijai Savienības līmenī, informācijai par šādām sabiedrību filiālēm trešās valstīs vajadzētu būt pieejamai, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un daļai šīs informācijas vajadzētu būt bez maksas, kā tas jau ir ES sabiedrību ar ierobežotu atbildību pārrobežu filiāļu gadījumā.

(32)Dokumenti un informācija par sabiedrību, tostarp informācija par juridiskajiem pārstāvjiem, personālsabiedrību partneriem un citām personām, kuras var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, būtu jādara publiski pieejami sabiedrību reģistros, lai nodrošinātu juridisko noteiktību darījumos starp sabiedrībām un trešajām personām. Jo īpaši trešajām personām, piemēram, kreditoriem, investoriem un darījumu partneriem, kā arī iestādēm un tiesām vajadzētu būt pilnīgai juridiskai noteiktībai par personu, kura ir norīkota rīkoties sabiedrības vārdā un kurai ir tiesības slēgt līgumus vai veikt uzņēmējdarbību sabiedrības vārdā. Personālsabiedrību gadījumā partneri bieži ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrības darījumos ar trešām personām un tiesvedībā. Arī gadījumos, kad visas sabiedrības ar ierobežotu atbildību akcijas pieder vienam akcionāram, lai aizsargātu trešās personas, šī vienīgā akcionāra, kas var būt fiziska vai juridiska persona, identitātei jābūt publiski pieejamai sabiedrību reģistrā. Tā kā vienīgais akcionārs var, piemēram, īstenot sabiedrības pilnsapulces pilnvaras vai slēgt līgumus starp sevi un viņa pārstāvēto sabiedrību, trešām personām vajadzētu būt iespējai identificēt vienīgo dalībnieku, lai noskaidrotu tās personas identitāti, kura kontrolē vai pārstāv sabiedrību. Tāpēc šādām personām vajadzētu būt nepārprotami identificējamām.

(33)Lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, trešām personām ir jābūt piekļuvei informācijai ne tikai par sabiedrībām savā dalībvalstī, bet arī par sabiedrībām citā dalībvalstī. Līdzīgi kā vietējā situācijā, trešām personām jābūt juridiskai noteiktībai par likumīgajiem pārstāvjiem, personālsabiedrību partneriem un citām personām, kas var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī par vienīgajiem sabiedrību akcionāriem citā dalībvalstī. Tādēļ šāda informācija būtu jādara pieejama Savienības līmenī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas nodrošina piekļuvi šādai informācijai daudzās valodās un salīdzināmā veidā, tādējādi nodrošinot tādu pašu trešo personu aizsardzības līmeni pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību par likumīgo pārstāvju, personālsabiedrību partneru un citu personu, kas var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī vienīgo akcionāru identitāti, šīs personām jābūt nepārprotami identificējamām. Nepieciešamība nodrošināt noteiktību par šādu personu precīzu identitāti ir īpaši liela pārrobežu situācijās, kad reģistru savstarpējās savienojamības sistēma nodrošina piekļuvi šādai informācijai par visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un “komerciālām personālsabiedrībām”. Tā kā valstu sistēmās ir atšķirīgas pieejas šādu personu identificēšanai, ir jāsaskaņo persondatu kategorijas, kurām var piekļūt Savienības līmenī. Šādu personu vārds un uzvārds ir persondati, kas palīdz tās identificēt, tomēr vārds un uzvārds ne visos gadījumos garantē vienotu identifikāciju, tāpēc tie ir jāpapildina ar papildu informāciju. Šajā ziņā nepietiktu arī pievienot tikai dzimšanas gadu, ņemot vērā dažu vārdu un uzvārdu, kā arī to kombinācijas izplatību dalībvalstīs un to, ka bieži konkrētā gadā ir populāri konkrēti vārdi, tāpēc daudzām vienā gadā dzimušām personām ir vienādi vārdi. Tāpēc ir nepieciešams un samērīgi pieprasīt, lai reģistros būtu pieejams pilns likumīgo pārstāvju, personālsabiedrību partneru un citu personu, kas var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī vienīgo akcionāru dzimšanas datums.

(34)Dalībvalstīm būtu jāveic visu likumīgo pārstāvju, personālsabiedrību partneru un citu personu, kas var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī vienīgo akcionāru persondatu, tostarp persondatu, kas ir publiski pieejami reģistros, apstrāde saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Komisijai būtu jāveic šajā direktīvā noteikto personu persondatu apstrāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 60 . Jo īpaši dalībvalstīm un Komisijai būtu jāīsteno atbilstoši datu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka persondatu apstrāde šīs direktīvas nolūkos aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

(35)Lai nodrošinātu, ka visi Savienības pilsoņi var izmantot priekšrocības, ko sniedz lielāks sabiedrību informācijas apjoms, kas ir pieejams sabiedrību reģistros, ir svarīgi sniegt šādu informāciju personām ar invaliditāti pieejamā formātā. Saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir piekļuve informācijai un saziņai, tostarp informācijai un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citām iekārtām un pakalpojumiem, kas ir pieejami vai tiek nodrošināti sabiedrībai. Šajā saistībā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 61 ir noteiktas vispārējas pieejamības prasības publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm, lai padarītu tās pieejamākas lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti, un veicinātu sadarbspēju. Direktīva (ES) 2016/2102 mudina dalībvalstis paplašināt tās piemērošanu, iekļaujot tajā privātas struktūras un pakalpojumus, kas ir pieejami vai tiek nodrošināti sabiedrībai. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 62 ir ietvertas pieejamības prasības noteiktiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp to tīmekļa vietnēm un saistītajai informācijai. Ņemot vērā to struktūru daudzveidību, kas atbild par sabiedrību reģistru pārvaldību, sākot no tiesām un administratīvajām iestādēm līdz privātām struktūrām, un to, cik dažādas ir sabiedrību reģistru veiktās darbības, būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var vienlīdzīgi ar citiem lietotājiem piekļūt informācijai par sabiedrībām, ko sniedz sabiedrību reģistri visās dalībvalstīs.

(36)Šīs direktīvas mērķus, proti, palielināt sabiedrību reģistros vai ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas palīdzību pieejamo sabiedrību datu apjomu un uzlabot to ticamību, kā arī ļaut tieši izmantot sabiedrību reģistros pieejamos sabiedrību datus, veidojot pārrobežu filiāles un meitasuzņēmumus, kā arī citās pārrobežu darbībās un situācijās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 63 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(38)Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderība, būtiskums, saskaņotība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Novērtējumā jāiekļauj praktiskā pieredze saistībā ar ES sabiedrības apliecību, digitālo ES pilnvaru un samazinātajām formalitātēm, kas pārrobežu situācijās jāpilda sabiedrībām. Komisijai būtu arī jānovērtē iespējamā starpnozaru sadarbspēja starp sabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS) un citām sistēmām, kas nodrošina mehānismus sadarbībai starp kompetentajām iestādēm, piemēram, nodokļu vai sociālā nodrošinājuma jomā, vai vienreizējas iesniegšanas tehnisko sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 64 , lai vienotajā tirgū izveidotu pārrobežu līmenī labāk savienotas valsts pārvaldes iestādes 65 . Visbeidzot, Komisijai būtu arī jāizvērtē nepieciešamība ieviest papildu pasākumus, lai pilnībā apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības, kad tās piekļūst sabiedrību informācijai, ko nodrošina sabiedrību reģistri.

(39)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [2022./2023. gada XX XX] sniedza atzinumu 66 .

(40)Tādēļ Direktīva 2009/102/EK un Direktīva (ES) 2017/1132 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

“1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/102/EK

Direktīvas (ES) 2009/102/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

3. pants

Ja sabiedrība kļūst par viena īpašnieka sabiedrību tāpēc, ka tās kapitāla daļas nonāk vienas personas īpašumā, tad tas kopā ar vienīgā īpašnieka persondatiem jānorāda lietā vai jāievada reģistrā, kā paredzēts Direktīvas 68/151/EEK 3. panta 1. un 2. punktā, vai arī jāpublisko, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2017/1132 16. panta 1. punktā.

Direktīvas (ES) 2017/1132 18. pantu un 19. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.”;

2. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2017/1132

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

(1)I sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN SABIEDRĪBU IZVEIDE UN DARBĪBA”;

(2)1. pantu groza šādi:

a)aiz otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“- vispārēju noteikumu kopumu par sabiedrību informācijas preventīvu kontroli,”;

b)aiz trešā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“- prasībām atklāt informāciju par personālsabiedrībām,”;

(3)I sadaļas II nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Sabiedrības spēkā neesamība un tās saistību spēkā esamība”;

(4)7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem un, ja norādīts, uz IIB pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”;

(5)10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Preventīvā kontrole

1.Visas dalībvalstis nodrošina administratīvu vai tiesu preventīvo kontroli sabiedrības dibināšanas laikā, kā arī inkorporēšanas dokumenta, sabiedrības statūtu un jebkuru minēto dokumentu grozījumu administratīvu vai tiesu preventīvo kontroli. Dalībvalstis var nodrošināt, ka minētos dokumentus izstrādā un apstiprina tiesību aktos noteiktā kārtībā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos par II un IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību dibināšanu ir noteikta sabiedrības inkorporēšanas dokumenta un statūtu, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā, likumības pārbaudes procedūra. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārbaude tiek veikta arī tad, ja šajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi.

Veicot likumības pārbaudi, pārliecinās vismaz par to, vai:

a)ir izpildītas formālās prasības attiecībā uz inkorporēšanas dokumentu un statūtiem, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā, un ir pārbaudīta 13.h pantā minēto veidņu pareiza izmantošana;

b)ir iekļauts obligātais minimālais saturs;

c)nav acīmredzamu būtisku juridisku pārkāpumu un

d)neatkarīgi no tā, vai maksājums ir veikts skaidrā naudā vai natūrā, iemaksas ir veiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja attiecībā uz IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību dibināšanu valsts tiesību akti neparedz inkorporēšanas dokumentu un statūtu izstrādi, likumības pārbaudes procedūra ietver formālu un detalizētu to dokumentu kontroli, kas valsts tiesību aktos noteikti kā nepieciešami šādu sabiedrību izveidei.

3.    Dalībvalstis var atteikties no pienākuma veikt likumības pārbaudi saskaņā ar šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, ja pieteikuma iesniedzēji izmanto 13.h pantā minētās veidnes.

4.    Noteikumus, kas paredzēti 13. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā, 13. panta 5. un 7. punktā un 13.g panta 3. punkta a), d), e), f) apakšpunktā, piemēro mutatis mutandis citiem II un IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību dibināšanas veidiem, ne tikai pilnībā tiešsaistē.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir izstrādāti noteikumi, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēju identitāti šādu citu sabiedrību dibināšanas veidu gadījumā.

5.    1., 2. un 3. punkts attiecas uz pilnībā tiešsaistes un citām procedūrām.”;

(6)I sadaļas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Tiešsaistes un citas procedūras (izveide, reģistrācija un dokumentu iesniegšana), atklātība un reģistri”;

(7)13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Darbības joma

Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā un 1.A iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem, un, ja norādīts, uz I, IIA un IIB pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”;

(8)13.a pantam pievieno šādus punktus:

“7) “grupa” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

   8) “meitasuzņēmums” ir uzņēmums, ko kontrolē mātesuzņēmums;

   9) “galvenais mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES* 22. panta 1.–5. punktā noteiktajiem kritērijiem tieši vai netieši kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, un to nekontrolē cits uzņēmums;

   10) “starpposma mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti un kuru nekontrolē cits uzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti;

   11) “legalizācija” ir formalitāte, lai apliecinātu valsts amatpersonas paraksta autentiskumu, personas, kas parakstījusi dokumentu, statusu un attiecīgā gadījumā dokumentam uzliktā zīmoga vai spiedoga identitāti;

   12) “līdzīga formalitāte” ir apliecinājuma “apostille” konvencijā paredzētās apliecības pievienošana.

________________________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;

(9)13.b pantu groza šādi:

a)1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas izdoti citā dalībvalstī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014.”;

b)2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     Dalībvalstis var atteikties atzīt elektroniskās identifikācijas līdzekļus, ja minēto elektroniskās identifikācijas līdzekļu ticamības līmenis neatbilst Regulā (ES) Nr. 910/2014 izklāstītajiem nosacījumiem.”;

(10)13.c pantu groza šādi:

a)2. punktam pievieno šādu daļu:

“Tas neskar 10. pantā minētos noteikumus par preventīvajām kontrolēm.”;

b)3. punktam pievieno šādu daļu:

“Tas neskar 16.b, 16.c, 16.d un 16.f pantu.”;

(11)13.f pantam pievieno šādus punktus:

“Dalībvalstis nodrošina, ka pirmā punkta a), c) un d) apakšpunktā minētā informācija ietver informāciju arī par IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta pirmajā punktā noteiktās prasības ietver arī 15. pantā minētos noteikumus par iesniegšanas termiņiem un informācijas atjaunināšanu reģistros.”;

(12)13.g pantu groza šādi:

a)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja II vai IIB pielikumā uzskaitīta sabiedrība veido sabiedrību citā dalībvalstī, no tās dalībvalsts reģistra, kurā veido sabiedrību, izmantojot 22. pantā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, izgūst izveides procedūrai nepieciešamos dokumentus un informāciju par dibinātāju sabiedrību, kas ir pieejama tās dalībvalsts reģistrā, kurā šī sabiedrība ir reģistrēta, un sabiedrībai šos dokumentus vai informāciju neprasa. Reģistrs var arī izgūt ES sabiedrības apliecību saskaņā ar 16.b pantu.

   Ja kādai iestādei, personai vai struktūrai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas pilnvaras risināt kādu ar sabiedrības veidošanu saistītu jautājumu un ja šādu uzdevumu veikšanai ir nepieciešami pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija, tās dalībvalsts reģistrs, kurā sabiedrība tiek veidota, iesniedz šai iestādei, personai vai struktūrai izgūtos dokumentus un informāciju.

Dalībvalstis piemēro šo punktu arī jebkuram citam sabiedrību veidošanas veidam, ne tikai reģistrācijai pilnībā tiešsaistē.”;

b)3. punktu groza šādi:

i) d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) procedūras, lai pārbaudītu sabiedrības mērķa likumību;”;

ii) e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) procedūras, lai pārbaudītu sabiedrības nosaukuma likumību;”

c)4. punkta a) apakšpunktu svītro;

(13)13.h panta 2. punkta pirmajā daļā otro teikumu svītro;

(14)13.j pantu groza šādi:

a)1. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka dokumentus un informāciju, tostarp informāciju par jebkurām izmaiņām, var iesniegt tiešsaistē reģistrā, kurā sabiedrība reģistrēta.”;

b)4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.     Dokumentu un informācijas iesniegšanai tiešsaistē mutatis mutandis piemēro 10. panta 1. un 2. punktu un 13.g panta 2., 3., 4. un 5. punktu.”;

c)pievieno šādu punktu:

“6.    Dokumentu un informācijas iesniegšanas veidiem, ko izmanto II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības, izņemot pilnībā tiešsaistē, mutatis mutandis piemēro 10. panta 1. un 2. punktu un 13.g panta 2., 3., 4. un 5. punktu.”;

(15)14. pantu groza šādi:

a)14. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Dokumenti un informācija, kas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir jānodod atklātībā”;

b)pievieno šādus apakšpunktus:

“l) galvenās vadības atrašanās vieta, ja tā nav juridiskās adreses dalībvalstī;

m) galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā nav juridiskās adreses dalībvalstī.”;

(16)iekļauj šādus pantus:

“14.a pants

Dokumenti un informācija, kas personālsabiedrībām ir jānodod atklātībā

Dalībvalstis nodrošina to, ka IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības obligāti nodod atklātībā vismaz šādus dokumentus un informāciju:

a)personālsabiedrības nosaukums;

b)personālsabiedrības juridiskā forma;

c)personālsabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta;

d)jebkāda personālsabiedrības juridiskās adreses maiņa;

e)personālsabiedrības reģistrācijas numurs;

f)partneru ieguldījumu kopējā summa;

g)inkorporēšanas dokuments un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā, ja šos dokumentus pieprasa valsts tiesību akti;

h)visi g) punktā minēto dokumentu grozījumi, ieskaitot personālsabiedrības darbības termiņa pagarināšanu;

i)pilnīgs inkorporēšanas dokumenta vai statūtu teksts ar jaunākajiem grozījumiem pēc katras inkorporēšanas dokumenta vai statūtu grozīšanas;

j)ziņas par partneriem, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā, un informācija par to, ka personas, kas ir pilnvarotas pārstāvēt personālsabiedrību, to var darīt atsevišķi vai tām ir jārīkojas kopīgi;

k)ziņas par komplementāriem un komandītsabiedrību gadījumā ziņas par komandītiem, ja tie atšķiras no j) apakšpunktā norādītajiem;

l)grāmatvedības dokumenti katram finanšu gadam kas jāpublicē saskaņā ar Padomes Direktīvām 86/635/EEK* un 91/674/EEK**, un Direktīvu 2013/34/ES;

m)personālsabiedrības darbības izbeigšana;

n)jebkurš tiesas nolēmums par personālsabiedrības spēkā neesamību;

o)ziņas par likvidatoriem un viņiem piešķirtām pilnvarām, ja vien šādas pilnvaras skaidri un nepārprotami neizriet no tiesību aktiem vai personālsabiedrības statūtiem;

p)likvidācijas izbeigšana un dalībvalstīs, kurās sabiedrību izslēgšana no reģistra rada juridiskas sekas, – šādas izslēgšanas fakts;

q)personālsabiedrības galvenās vadības atrašanās vieta, ja tā nav juridiskās adreses dalībvalstī;

r)personālsabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā nav juridiskās adreses dalībvalstī.

14.b pants

Informācija par sabiedrību grupām

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka galvenais mātesuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, reģistrā, kurā tas reģistrēts, atklāj vismaz šādu informāciju par savu grupu:

a)katra meitasuzņēmuma nosaukums un juridiskā forma;

b)dalībvalsts vai trešā valsts, kurā ir reģistrēts katrs meitasuzņēmums, un tā reģistrācijas numurs;

c)katra meitasuzņēmuma, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, EVIN;

d)grupas nosaukums, ja tas atšķiras no galvenā mātesuzņēmuma nosaukuma;

e)katra meitasuzņēmuma vieta grupas struktūrā, kas noteikta uz kontroles pamata.

2. Ja uz galveno mātesuzņēmumu attiecas trešās valsts tiesību akti, 1. punktā minēto informāciju atklāj starpposma mātesuzņēmums. Ja ir vairāk nekā viens starpposma mātesuzņēmums, šo informāciju atklāj tikai viens no tiem. Starpposma mātesuzņēmums atklāj arī galvenā mātesuzņēmuma nosaukumu un trešo valsti, kurā ir reģistrēts galvenais mātesuzņēmums.

Ja uz starpposma mātesuzņēmumu neattiecas dalībvalsts tiesību akti, 1. punktā minēto informāciju atklāj meitasuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti. Ja ir vairāk nekā viens meitasuzņēmums, tikai viens no tiem atklāj 1. punktā minēto informāciju. Meitasuzņēmums atklāj arī galvenā mātesuzņēmuma nosaukumu un trešo valsti, kurā ir reģistrēts galvenais mātesuzņēmums.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka galvenais mātesuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētais starpposma mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums atklāj reģistram, kurā tas ir reģistrēts, galvenā mātesuzņēmuma un visu grupas meitasuzņēmumu kapitāla proporcionālo daļu.

4. Galvenā mātesuzņēmuma, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, reģistrs vai attiecīgā gadījumā starpposma mātesuzņēmuma vai 2. punktā minētā meitasuzņēmuma reģistrs dara publiski pieejamu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1.–3. punktu, tostarp datumu, kad šī informācija tika atklāta vai kad tā tika atjaunināta vai apstiprināta saskaņā ar 6. punktu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja galvenais mātesuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētais starpposma mātesuzņēmums ir reģistrēts citā dalībvalstī nekā meitasuzņēmumi, galvenā mātesuzņēmuma vai attiecīgā gadījumā starpposma mātesuzņēmuma reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kopīgo šādu informāciju ar katra citā dalībvalstī reģistrēta meitasuzņēmuma reģistru:

a)    galvenā mātesuzņēmuma nosaukums, tā EVIN un grupas nosaukums, ja tas atšķiras no galvenā mātesuzņēmuma nosaukuma, vai

b)    ja uz galveno mātesuzņēmumu attiecas trešās valsts tiesību akti, 2. punktā minētā starpposma mātesuzņēmuma nosaukums, tā EVIN, galvenā mātesuzņēmuma nosaukums un trešā valsts, kurā tas reģistrēts, kā arī grupas nosaukums, ja tas atšķiras no galvenā mātesuzņēmuma nosaukuma.

Ja nav starpposma mātesuzņēmuma un 2. punktā minētais meitasuzņēmums ir reģistrēts citā dalībvalstī nekā citi meitasuzņēmumi, šā meitasuzņēmuma reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kopīgo ar katra citā dalībvalstī reģistrēta meitasuzņēmuma reģistru meitasuzņēmuma nosaukumu, tā EVIN, galvenā mātesuzņēmuma nosaukumu un trešo valsti, kurā tas reģistrēts, kā arī grupas nosaukumu, ja tas atšķiras no galvenā mātesuzņēmuma nosaukuma.

Dalībvalstis var piemērot šo punktu arī situācijās, kad galvenais vai attiecīgā gadījumā starpposma mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi ir reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Katra meitasuzņēmuma reģistrs šo informāciju dara publiski pieejamu.

6. Galvenais mātesuzņēmums vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētais starpposma mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad tiek nodoti atklātībā grāmatvedības dokumenti un, ja šāda informācijas atklāšana nav nepieciešama, līdz finanšu gada beigām attiecīgā gadījumā atjaunina 1.–3. punktā noteikto informāciju vai apstiprina, ka nav notikušas izmaiņas grupas struktūrā.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 1. vai 2. punktā minētās informācijas nodošanas atklātībā galvenais mātesuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētais starpposma mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums kopīgo 5. punktā minēto informāciju ar visiem meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas dalībvalsts tiesību akti.

8. Ja tiek veiktas izmaiņas 5. punktā minētajā informācijā, katrs grupas meitasuzņēmums, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību akti, tostarp jebkurš starpposma mātesuzņēmums, divu nedēļu laikā no izmaiņu veikšanas dienas atklāj šādas izmaiņas reģistrā, kurā tas ir reģistrēts.

9.    Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā gadījumā 1.–3., 5., 6. un 8. punktā norādītā informācija ir publiski pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

10. Reģistru savstarpējās savienojamības sistēma portālā nodrošina grupas struktūras vizualizāciju, pamatojoties uz 1. vai 2. punktā, kā arī 3., 6. un 8. punktā minēto informāciju, ko, izmantojot sistēmu, ir atklājuši reģistri saskaņā ar šo pantu.

11. Šo pantu nepiemēro, ja grupā ir tikai divas sabiedrības, un no tām meitasuzņēmums ietilpst Direktīvas 2009/102/EK darbības jomā.

* Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

** Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).”;

_____

(17)15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Atjaunināti reģistri

1. Dalībvalstis ievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka 16. pantā minētajos reģistros glabātā informācija par II un IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām tiek atjaunināta.

2. Ar šādām procedūrām panāk vismaz šo:

a)II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības iesniedz reģistrā visas izmaiņas dokumentos un informācijā ne vēlāk kā 15 darbdienās no izmaiņu izdarīšanas dienas. Šo termiņu nepiemēro izmaiņām informācijā, kas jāatklāj saskaņā ar 14.b pantu, un grāmatvedības dokumentos, kas minēti 14. panta f) apakšpunktā un 14.a panta l) apakšpunktā;

b)visas izmaiņas dokumentos un informācijā par II un IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām ir iekļautas reģistrā un nodotas atklātībā saskaņā ar 16. panta 3. punktu 5 darbdienās pēc visu ar iesniegšanu saistīto formalitāšu nokārtošanas, tostarp visu valsts tiesību aktiem atbilstošo dokumentu un informācijas saņemšanas;

c)II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības reizi kalendārajā gadā apstiprina, ka reģistrā esošā informācija par sabiedrību ir aktuāla, un ka reģistri dara publiski pieejamu datumu, kad sabiedrība ir sniegusi šo apstiprinājumu vai atjauninājusi informāciju;

d)lai pārbaudītu konkrētu informāciju par sabiedrību, reģistri var konsultēties ar citām attiecīgajām iestādēm vai reģistriem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procesuālo regulējumu.

3. Dalībvalstīs ir ieviestas procedūras, lai šaubu gadījumā pārbaudītu, vai 16. pantā minētajos reģistros reģistrētās sabiedrības atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai arī turpmāk tās varētu būt reģistrētas sabiedrību reģistrā. Noteikumos, kas reglamentē šīs procedūras, iekļauj iespēju sabiedrībai saprātīgā termiņā labot attiecīgo informāciju, ar tiem nodrošina, ka sabiedrību statuss tiek attiecīgi atjaunināts reģistrā, un, ja tas ir pamatoti, tajos iekļauj iespēju izslēgt sabiedrību no reģistra saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”;

(18)16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katrā dalībvalstī par katru centrālajā, komercreģistrā vai sabiedrību reģistrā (“reģistrs”) reģistrētu II un IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību izveido lietu.

Dalībvalstis nodrošina, ka II un IIB pielikumā uzskaitītajam sabiedrībām ir EVIN, kas minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES)2021/1042* pielikuma 9. punktā un kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kura izveidota saskaņā ar 22. pantu (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un sabiedrības numuru minētajā reģistrā, un – attiecīgā gadījumā – elementi, kuri ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.”;

____________

* Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1042 (2021. gada 18. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244 (OV L 225, 25.6.2021., 7. lpp.).

(19)16. pantam pievieno šādu punktu:

“7. Visiem 14.a pantā minētajiem dokumentiem un informācijai piemēro šā panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu. 14.b pantā minētajai informācijai piemēro šā panta 2. punktu.”;

(20)16.a pantam pievieno šādus punktus:

“5. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistra sniegto dokumentu un informācijas elektroniskās kopijas un izraksti ir saderīgi ar Eiropas digitālās identitātes maku, kas minēts [PB: atsauce uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes sistēmas izveidi].

6. Šo pantu piemēro mutatis mutandis visu 14.a un 14.b pantā minēto dokumentu un informācijas kopijām vai jebkuru to daļu kopijām.”;

(21)iekļauj šādus pantus:

“16.b pants

ES sabiedrības apliecība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 16. pantā minētie reģistri izsniedz ES sabiedrības apliecību par sabiedrībām, kas uzskaitītas II un IIB pielikumā. ES sabiedrības apliecību pieņem visās dalībvalstīs kā pārliecinošu pierādījumu sabiedrības dibināšanai un attiecīgi šā panta 2. un 3. punktā minētajai informācijai, kas glabājas reģistrā, kurā sabiedrība reģistrēta apliecības izdošanas brīdī.

2. ES sabiedrības apliecībā II pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību iekļauj šādu informāciju, tostarp datumu, kad informācija ES sabiedrības apliecībā pēdējo reizi atjaunināta saskaņā ar 15. panta 2. punktu:

a)sabiedrības nosaukums;

b)sabiedrības juridiskā forma;

c)sabiedrības reģistrācijas numurs un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta;

d)sabiedrības EVIN;

e)sabiedrības juridiskā adrese;

f)sabiedrības pasta vai saziņas adrese;

g)sabiedrības elektroniskā adrese;

h) sabiedrības reģistrācijas datums;

i)parakstītā kapitāla summa;

j)sabiedrības statuss;

k)visu to personu dati, kuras sabiedrība vai nu kā struktūru, vai kā jebkādas šādas struktūras locekļus ir pilnvarojusi to pārstāvēt attiecībās ar trešām personām un tiesvedībā, un informācija par to, vai attiecīgās personas var rīkoties vienas pašas, vai arī tām jārīkojas kopīgi;

l)uzņēmuma darbības mērķis;

m)sabiedrības pastāvēšanas laiks;

n)sīkāka informācija par sabiedrības tīmekļa vietni, ja šāda informācija ir iekļauta valsts reģistrā.

3. ES sabiedrības apliecībā IIB pielikumā uzskaitītajām personālsabiedrībām iekļauj informāciju, kas minēta šā panta 2. punkta a), b), c), d), e), f), g), h), j) k), l), m) un n) apakšpunktā, tostarp datumu, kad informācija ES sabiedrības apliecībā pēdējo reizi atjaunināta saskaņā ar 15. panta 2. punktu.

Pievieno arī šādu informāciju:

a) partneru ieguldījumu kopējā summa;

b) ziņas par komplementāriem un komandītsabiedrību gadījumā ziņas par komandītiem;

c) ziņas par tām personām, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecību var iegūt no 16. pantā minētā reģistra, pamatojoties uz pieteikumu, kas reģistram iesniegts papīra formā vai elektroniski.

Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecības elektronisko versiju var iegūt arī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

5. Cena par ES sabiedrības apliecības saņemšanu papīra formātā vai elektroniski nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas, ietverot reģistru izveides un uzturēšanas izmaksas.

Dalībvalstis nodrošina, ka katra II un IIB pielikumā uzskaitītā sabiedrība var bez maksas saņemt savu ES sabiedrības apliecību elektroniski vismaz vienu reizi kalendārajā gadā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistra elektroniski izsniegtā ES sabiedrības apliecība ir autentificēta, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, lai garantētu, ka reģistrs to ir izsniedzis un ka tās saturs ir reģistrā glabātās informācijas pareiza kopija vai ka tā saskan ar informāciju, kas tajā iekļauta. Tā ir saderīga arī ar Eiropas digitālās identitātes maku, kas minēts [PB: atsauce uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes sistēmas izveidi].

7. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistra elektroniski izsniegtajā ES sabiedrības apliecībā ir iekļauts izdošanas datums, kā arī reģistra zīmogs vai spiedogs, kas apliecina, ka tās saturs ir reģistrā glabātās informācijas pareiza kopija vai ka tā saskan ar informāciju, kas tajā iekļauta. ES sabiedrības apliecībā ir arī iekļauts tehnisks elements, kas ļauj elektroniski pārbaudīt dokumenta izcelsmi un autentiskumu, piemēram, vienots protokola vai identifikācijas numurs. 

8. Komisija publicē ES sabiedrības apliecības standarta paraugu portālā visās Savienības oficiālajās valodās.

16.c pants

Digitālā ES pilnvara

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, lai veiktu ar šo direktīvu saistītas procedūras citā dalībvalstī, II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības var izmantot digitālās ES pilnvaras standarta paraugu saskaņā ar šo pantu, lai pilnvarotu personu pārstāvēt sabiedrību.

Digitālo ES pilnvaru sagatavo un atsauc saskaņā ar valsts juridiskajām un formālajām prasībām. Valsts prasībās attiecībā uz digitālās ES pilnvaras sagatavošanu ietver vismaz pilnvaras devēja identitātes, tiesībspējas un pilnvarojuma pārstāvēt sabiedrību pārbaudi.

Dalībvalstis nodrošina, ka digitālo ES pilnvaru autentificē, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, un ka tā ir saderīga ar Eiropas digitālās identitātes maku, kas minēts [PB: atsauce uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes sistēmas izveidi].

2. Digitālo ES pilnvaru pieņem kā apliecinājumu pilnvarotās personas tiesībām pārstāvēt sabiedrību, kā norādīts dokumentā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās sabiedrības iesniedz digitālo ES pilnvaru, visus tās grozījumus un tās atsaukumus reģistrā, kurā ir reģistrēta sabiedrība.

4. Kompetentajām iestādēm, 16. pantā minētajiem reģistriem vai jebkurai citai trešai personai, kas var pierādīt likumīgas intereses, ir piekļuve sabiedrību reģistrā iekļautajai digitālajai ES pilnvarai.

5. Komisija publicē digitālās ES pilnvaras standarta paraugu portālā visās Savienības oficiālajās valodās.

16.d pants

Atbrīvojums no legalizācijas un līdzīgām formalitātēm

1. Ja dokumentu un informācijas kopijas un izraksti, ko 16. pantā minēts reģistrs izsniedzis un apliecinājis kā pareizas kopijas, tostarp apliecināti tulkojumi, ir jāuzrāda citā dalībvalstī, dalībvalstis nodrošina, ka tie ir atbrīvoti no jebkāda veida legalizācijas un līdzīgām formalitātēm.

Šis punkts attiecas uz dokumentu un informācijas elektroniskām kopijām un izrakstiem, tostarp apliecinātiem tulkojumiem, ja to autentiskums ir apstiprināts saskaņā ar 16.a panta 4. punktu, un uz dokumentiem un informāciju papīra formātā, ja tajos ir iekļauts izdošanas datums, reģistra zīmogs vai spiedogs un tehnisks elements, kas ļauj elektroniski pārbaudīt dokumenta izcelsmi un autentiskumu, piemēram, vienots protokola vai identifikācijas numurs.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecība, kas izdota saskaņā ar 16.b pantu, 16.c pantā minētā digitālā ES pilnvara un pirmsdarbības apliecības, kas nosūtītas saskaņā ar 86.n, 127.a un 160.n pantu, ir atbrīvoti no legalizācijas un līdzīgām formalitātēm.

3. Ja notariālie akti, administratīvie dokumenti, to apliecinātas kopijas un tulkojumi, kas izdoti kādā dalībvalstī saistībā ar šīs direktīvas procedūrām, ir jāuzrāda citā dalībvalstī, dalībvalstis nodrošina, ka tie ir atbrīvoti no jebkāda veida legalizācijas un līdzīgām formalitātēm.

Šis punkts attiecas uz elektroniskiem notariāliem aktiem, administratīvajiem dokumentiem, to apliecinātām kopijām un tulkojumiem, ja to autentiskums ir apstiprināts, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, un uz dokumentiem papīra formātā, ja tajos ir tehnisks elements, kas ļauj elektroniski pārbaudīt dokumenta izcelsmi un autentiskumu, piemēram, vienots protokola vai identifikācijas numurs.

16.e pants

Aizsardzības pasākumi pamatotu šaubu gadījumā

1.    Ja iestādēm citā dalībvalstī, kurām saskaņā ar 16.d panta 1. punktu ir iesniegtas reģistru izsniegtas un apliecinātas dokumentu un informācijas kopijas un izraksti vai ES sabiedrības apliecība, kas izdota saskaņā ar 16.b pantu, ir pamatotas šaubas par izcelsmi un autentiskumu, tostarp par zīmoga vai spiedoga identitāti, vai tām ir iemesls uzskatīt, ka dokuments ir viltots vai izmainīts, tās var iesniegt informācijas pieprasījumu kontaktpunktam:

a) reģistrā, kas izsniedza šīs dokumentu un informācijas kopijas un izrakstus, vai

b) tās iestādes dalībvalsts reģistrā, kurā dokumentu un informācijas kopijas un izraksti tika iesniegti. Šis reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, pārbauda šo dokumentu un informācijas kopiju un izrakstu autentiskumu reģistrā, kas tos izsniedza.

Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgo kontaktpunktu savā reģistrā, kas minēts 16. pantā.

2.    1. punktā minētajos informācijas pieprasījumos norāda iemeslus, kuru dēļ iestāde šaubās par dokumenta autentiskumu, tostarp vismaz to, ka izraksta autentiskumu nav iespējams apliecināt, izmantojot elektroniskās pārbaudes metodes. Katram pieprasījumam pievieno elektroniski pārsūtītu dokumenta un informācijas kopiju vai izrakstu.

Reģistrs bez izskatīšanas noraida pieprasījumus, kas neatbilst šajā punktā noteiktajām prasībām, un par noraidījumu informē iestādi, kas iesniegusi pieprasījumu.

3.    Kontaktpunkti atbild uz informācijas pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, laikposmā, kas nepārsniedz 5 darbdienas.

4.    Ja dokumentu un informācijas kopiju un izrakstu autentiskums nav apstiprināts, pieprasījuma iesniedzēja iestāde var nolemt tos nepieņemt.

16.f pants

Atbrīvojums no tulkošanas

1. Dalībvalstis nodrošina, ka dokumentu un informācijas kopijām vai izrakstiem, ko izsniedz 16. pantā minētie reģistri un ko izmanto pārrobežu situācijās, tostarp 13.g panta 2.a punktā un 28.a panta 5. punktā minētajās situācijās, nav nepieciešams tulkojums:

a)ja dokuments vai informācija ir tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā dokuments vai informācija ir iesniegta, vai vienā no oficiālajām valodām, ja šai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, vai jebkurā citā valodā, ko šī dalībvalsts nepārprotami pieņem;

b)ja informācija ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un to var identificēt, izmantojot 18. pantā minētās paskaidrojošās atzīmes;

c)ja attiecīgā informācija ir iekļauta 16.b pantā minētajā ES sabiedrības apliecībā.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad inkorporēšanas dokumenti un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā, un citi dokumenti, ko izsniedz 16. pantā minētie reģistri, jāiesniedz citā dalībvalstī, apliecināts tulkojums pieprasāms tikai tad, ja to attaisno mērķis, kuram dokuments tiks izmantots, piemēram, lai izpildītu obligātu prasību atklāt informāciju vai lai to uzrādītu tiesvedībā, un tas ir noteikti nepieciešams.”;

(22)17. pantam pievieno šādu punktu:

“4. Šo pantu piemēro arī informācijai par personālsabiedrībām, kas minēta 14.a pantā.”;

(23)18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Dokumentu un informācijas elektronisko kopiju pieejamība

1.     Elektroniskās kopijas 14., 14.a un 14.b pantā minētajiem dokumentiem un informācijai arī dara publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Dalībvalstis var arī darīt pieejamus 14., 14.a un 14.b pantā minētos dokumentus un informāciju attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II un IIB pielikumā.

Regulas 16.a panta 3., 4. un 5. punktu piemēro mutatis mutandis arī dokumentu un informācijas elektroniskām kopijām, kas darītas publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2.     Dalībvalstis nodrošina, ka 14., 14.a un 14.b pantā, 19. panta 2. punktā un 19.a panta 2. punktā minētie dokumenti un informācija ir pieejami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, standarta ziņojuma formātā un ka tiem var piekļūt elektroniski. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka ir ievēroti datu pārsūtīšanas minimuma drošības standarti.

3.    Komisija visās Savienības oficiālajās valodās nodrošina meklēšanas pakalpojumu par dalībvalstīs reģistrētajām sabiedrībām, lai, izmantojot portālu, būtu pieejami:

a) šīs direktīvas 14., 14.a un 14.b pantā, 19. panta 2. punktā un 19.a panta 2. punktā minētie dokumenti un informācija, tostarp attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II un IIB pielikumā, ja dalībvalstis ir darījušas pieejamus šādus dokumentus;”;

aa) 86.g, 86.n, 86.p, 123., 127.a, 130., 160.g, 160.n un 160.p pantā minētie dokumenti un informācija;

b) paskaidrojošas atzīmes, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot minēto informāciju un minēto dokumentu veidus.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka 14. panta d) apakšpunktā, 14.a panta j) un k) apakšpunktā, 19. panta 2. punkta g) apakšpunktā, 19.a panta 2. punkta g) apakšpunktā, 30. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 36. panta 3. punkta f) apakšpunktā minēto personu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu dara publiski pieejamu, izmantojot uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

5.    Dalībvalstis nodrošina, ka Direktīvas 2009/102/EK 3. pantā minēto personu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu dara publiski pieejamu, izmantojot uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

6.    Dalībvalstis nodrošina, ka reģistri, iestādes vai personas vai struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas risināt kādu šajā direktīvā minēto procedūru aspektu, neuzglabā persondatus, kas nosūtīti, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu 13.g, 28.a un 30.a panta mērķiem, ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.”;

(24)iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Maksa par dokumentiem un informāciju par personālsabiedrībām

1. Maksas, ko iekasē par 14.a pantā minēto dokumentu un informācijas izsniegšanu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas, ietverot reģistru izveides un uzturēšanas izmaksas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejama šāda informācija un dokumenti par IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām:

a) personālsabiedrības nosaukums un juridiskā forma;

b) personālsabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta;

c) personālsabiedrības reģistrācijas numurs un tās EVIN;

d) sīkāka informācija par personālsabiedrības tīmekļa vietni, ja šāda informācija ir iekļauta valsts reģistrā;

e) personālsabiedrības statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemēram, vai tā ir slēgta, svītrota no reģistra, beigusi savu darbību, likvidēta, ekonomiski aktīva vai neaktīva;

f) personālsabiedrības mērķis;

g) ziņas par partneriem, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā, un informācija par to, ka personas, kas ir pilnvarotas pārstāvēt personālsabiedrību, to var darīt atsevišķi vai tām ir jārīkojas kopīgi;

h) informācija par personālsabiedrības atvērtajām filiālēm citā dalībvalstī, tostarp nosaukums, reģistrācijas numurs, EVIN un dalībvalsts, kurā filiāle ir reģistrēta.”;

(25)21. pantam pievieno šādu punktu:

“5. Šo pantu piemēro 14.a un 14.b pantam”;

(26)22. pantam pievieno šādu punktu:

“7. Izveido savienojumus starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 10. punktu un 31. panta 9. punktu un * Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 25. panta 1. punktu**.

Izveidojot savienojumus saskaņā ar pirmo daļu, netiek mainīti vai apieti noteikumi un prasības, kas attiecas uz piekļuvi informācijai, kā noteikts attiecīgajos regulējumos, ar ko izveido šos reģistrus un savstarpējos savienojumus.”;

___

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.

**    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija), OV L 141, 5.6.2015., 19.–72. lpp.

(27)24. pantam pievieno šādu punktu:

“2. Ar īstenošanas aktiem Komisija arī pieņem:

a) detalizētu sarakstu ar datiem un tehniskās specifikācijas, ar kurām nosaka informācijas izguves metodes starp dibinātājsabiedrības reģistru un veidojamās sabiedrības reģistru, kā minēts 13.g panta 2.a punktā, un starp sabiedrību reģistru un filiāles reģistru, kā minēts 28.a panta 5. punktā;

b) detalizētu sarakstu ar datiem, informāciju par paskaidrojošo atzīmju izmantošanu un tehniskās specifikācijas, ar kurām nosaka 14.a, 14.b pantā un 19.a panta 2. punktā minēto informāciju, kas jādara pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu;

c) detalizētu sarakstu ar datiem un tehniskās specifikācijas informācijas apmaiņas starp reģistriem nolūkā, kā minēts 14.b panta 5. punktā;

d) tehniskos parametrus un detalizētu sarakstu ar datiem grupas struktūras vizualizācijai, kā minēts 14.b panta 10. punktā;

e) tehniskos standartus un taksonomiju dokumentiem un informācijai, kas jāiesniedz saskaņā ar 16. panta 6. punktu, ņemot vērā tehniskos standartus, kas jau tiek izmantoti dalībvalstu reģistros;

f) 16.b pantā minētās ES sabiedrības apliecības tehniskās specifikācijas, taksonomiju un daudzvalodu veidnes;

g) 16.c pantā minētās digitālās ES pilnvaras tehniskās specifikācijas, taksonomiju un daudzvalodu veidnes;

h) tehniskās specifikācijas un detalizētu sarakstu ar datiem, ar ko nosaka 22. panta 7. punktā minēto starpsavienojumu savstarpēju pieejamību, kas ietver saskaņā ar 16. pantu piešķirto sabiedrības vienotā identifikācijas numura izmantošanu;

i) tehniskās specifikācijas un detalizētu sarakstu ar datiem, ar ko nosaka 16.e panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pārbaudi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 164. panta 2. punktā.”;

(28)26. pantam pievieno šādu punktu:

“Šo pantu piemēro arī sabiedrībām, kas uzskaitītas IIB pielikumā.”;

(29)28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas vismaz šādos gadījumos:

a) atklātībā nav nodoti dokumenti un informācija, kā noteikts 14., 14.a un 14.b pantā;

b) nav iesniegtas izmaiņas laikposmā, kas noteikts 15. panta 2. punktā;

c) tirdzniecības dokumentos vai jebkurā sabiedrības interneta vietnē nav norādīta 26. pantā paredzētā obligāti sniedzamā informācija.

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas.”;

(30)28.a panta 4. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) pārbaudītu filiāles reģistrēšanai iesniegto dokumentu un informācijas likumību, saglabātu no sabiedrības reģistra izgūtos dokumentus un informāciju saskaņā ar 5. punktu;”;

(31)28.a panta 5. punktā pirmo daļu svītro;

(32)28.a pantam pievieno šādu punktu:

“5.a    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja II vai IIB pielikumā uzskaitīta sabiedrība reģistrē filiāli citā dalībvalstī, reģistrs, kurā tiek reģistrēta filiāle, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, izgūst procedūrai nepieciešamos dokumentus un informāciju par sabiedrību, kas ir pieejama tās dalībvalsts reģistrā, kurā šī sabiedrība ir reģistrēta, un sabiedrībai tos neprasa. Reģistrs var arī izgūt ES sabiedrības apliecību saskaņā ar 16.b pantu. Dalībvalstis piemēro šo punktu arī jebkuram citam filiāļu reģistrācijas veidam, ne tikai reģistrācijai tiešsaistē.

Ja kādai iestādei, personai vai struktūrai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas pilnvaras risināt kādu ar filiāles reģistrāciju saistītu jautājumu un ja šādu uzdevumu veikšanai ir nepieciešami pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija, tās dalībvalsts reģistrs, kurā filiāle tiek reģistrēta, iesniedz šai iestādei, personai vai struktūrai izgūtos dokumentus un informāciju.”;

(33)28.a panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“1.     Dalībvalstis nodrošina, ka 30. pantā minētos dokumentus un informāciju vai jebkādas to izmaiņas var iesniegt tiešsaistē saskaņā ar 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.”;

(34)30. panta 2. punkta c) apakšpunktu svītro;

(35)36. pantam pievieno šādus punktus:

“3.    Dokumentus un informāciju, kas minēti 37. pantā, dara publiski pieejamus, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. 18. pantu un 19. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejama vismaz šāda informācija un dokumenti:

a)sabiedrības nosaukums un filiāles nosaukums, ja tas atšķiras no sabiedrības nosaukuma;

b)sabiedrības juridiskā forma;

c)tie valsts tiesību akti, kas attiecas uz sabiedrību;

d)reģistrs, kurā ir reģistrēta sabiedrība, un tās reģistrācijas numurs minētajā reģistrā, ja to paredz minētie tiesību akti;

e)filiāles adrese;

f)ziņas par tām personām, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā:

— kā sabiedrības struktūra, kas izveidota saskaņā ar tiesību aktiem, vai šādas struktūras locekļi,

— kā sabiedrības pastāvīgi pārstāvji, kas atbild par filiāles darbību.

Norāda to personu pilnvaru apjomu, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, kā arī precizē, vai minētās personas var pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai tām ir jādarbojas kopā;

g)filiāles vienoto identifikācijas numuru saskaņā ar 5. punktu.

5.    Dalībvalstis piemēro 29. panta 4. punktu mutatis mutandis trešo valstu sabiedrību filiālēm.”;

(36)40. pantu aizstāj ar šādu:

“40. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas gadījumos, kad dati, kas norādīti 29., 30., 31., 36., 37. un 38. pantā, nav nodoti atklātībā un kad 35. un 39. pantā noteiktā obligāti sniedzamā informācija nav norādīta vēstulēs un pasūtījumu veidlapās.

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas.”

(37)    Iekļauj IIB pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

3. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstis līdz [PB: 24. mēneša pēdējā diena, skaitot no šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē tiesību aktus, normatīvos un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no [PB: 30. mēneša pēdējā diena, skaitot no šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.Komisija līdz [PB: [pieci gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām] veic šīs direktīvas izvērtējumu un iesniedz ziņojumu par konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama ziņojuma sagatavošanai, jo īpaši datus, kas saistīti ar 2. punktu.

2.Komisijas ziņojumā cita starpā izvērtē:

a)praktisko pieredzi ES sabiedrības apliecības izmantošanā;

b)praktisko pieredzi digitālās ES pilnvaras izmantošanā;

c)praktisko pieredzi formalitāšu samazināšanā sabiedrībām pārrobežu situācijās.

3.Komisija arī novērtē:

a)iespējamo starpnozaru sadarbspēju starp sabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu un citām sistēmām, kas nodrošina mehānismus sadarbībai starp kompetentajām iestādēm;

b)vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai pilnībā apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības, kad minētās personas piekļūst sabiedrību informācijai, ko sniedz sabiedrību reģistri.

4.Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu Direktīvas (ES) 2017/1132 papildu grozījumiem.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.FRAMEWORK OF THE PROPOSAL/INITIATIVE

1.1.Title of the proposal/initiative

1.2.Policy area(s) concerned

1.3.The proposal/initiative relates to:

1.4.Objective(s)

1.4.1.General objective(s)

1.4.2.Specific objective(s)

1.4.3.Expected result(s) and impact

1.4.4.Indicators of performance

1.5.Grounds for the proposal/initiative

1.5.1.Requirement(s) to be met in the short or long term including a detailed timeline for roll-out of the implementation of the initiative

1.5.2.Added value of Union involvement

1.5.3.Lessons learned from similar experiences in the past

1.5.4.Compatibility with the Multiannual Financial Framework and possible synergies with other appropriate instruments

1.5.5.Assessment of the different available financing options, including scope for redeployment

1.6.Duration and financial impact of the proposal/initiative

1.7.Method(s) of budget implementation planned

2.MANAGEMENT MEASURES

2.1.Monitoring and reporting rules

2.2.Management and control system(s)

2.2.1.Justification of the management mode(s), the funding implementation mechanism(s), the payment modalities and the control strategy proposed

2.2.2.Information concerning the risks identified and the internal control system(s) set up to mitigate them

2.2.3.Estimation and justification of the cost-effectiveness of the controls (ratio of "control costs ÷ value of the related funds managed"), and assessment of the expected levels of risk of error (at payment & at closure)

2.3.Measures to prevent fraud and irregularities

3.ESTIMATED FINANCIAL IMPACT OF THE PROPOSAL/INITIATIVE

3.1.Heading(s) of the multiannual financial framework and expenditure budget line(s) affected

3.2.Estimated financial impact of the proposal on appropriations

3.2.1.Summary of estimated impact on operational appropriations

3.2.2.Estimated output funded with operational appropriations

3.2.3.Summary of estimated impact on administrative appropriations

3.2.4.Compatibility with the current multiannual financial framework

3.2.5.Third-party contributions

3.3.Estimated impact on revenue

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

☒ jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 67  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība 

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2025. līdz 2028. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 68  

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

– subjektiem vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

02.040501				2025. g.	2026. g.	2027. g. 72		Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
02.040501	Saistības	(1a)		2,000	2,000	2,000					6,000
	Maksājumi	(2a)		2,000	2,000	2,000					6,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 73
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ apropriācijas  02.040501	Saistības	=1a+1b+3
	Maksājumi	=2a+2b +3

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ apropriācijas  7. KATEGORIJĀ  daudzgadu finanšu shēmā

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,385

0,385

0,385

1,155

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

7. KATEGORIJA  daudzgadu finanšu shēmā
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma 7. KATEGORIJĀ  daudzgadu finanšu shēmā

Ārpus 7. KATEGORIJAS 78   daudzgadu finanšu shēmā
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie   izdevumi
Starpsumma   7. KATEGORIJĀ  daudzgadu finanšu shēmā

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    COM(2021) 118 final.

(2)    COM(2021) 350 final.

(3)    COM (2020) 103 final.

(4)     Uzņēmumu reģistri – meklēt uzņēmumu ES .

(5)    COM(2022) 548 final.

(6)    Direktīva (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132.

(7)    COM(2021) 118 final.

(8)    COM(2020) 710 final.

(9)    COM(2021) 350 final.

(10)    COM (2020) 103 final.

(11)     Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 24. un 25. marts — Padome (europa.eu) .

(12)    Regula (ES) 910/2014.

(13)    COM(2021) 281 final.

(14)    Direktīva (ES) 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/843.

(15)    Regula (ES) 2015/848.

(16)     Eiropas e-tiesiskuma portāls – Faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BORIS) (europa.eu) .

(17)     Eiropas e-tiesiskuma portāls – Bankrota un maksātnespējas reģistri – maksātnespējīgu parādnieku meklēšana ES (europa.eu)

(18)

       Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un groza Direktīvu 2011/16/ES (COM/2021/565 final).

(19)        Regula (ES) 2018/1724.

(20)        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (COM/2021/723 final).

(21)    Sk. Regulas (ES) 2018/1724 23. apsvērumu un II pielikumu.

(22)    Izmantojot pieeju, kas ieviesta Direktīvas (ES) 2019/1151 9. apsvērumā un 13.f pantā. 9. apsvērumā arī izskaidrota atšķirība starp minēto direktīvu un VDV regulu.

(23)        Direktīva (ES) 2019/1024.

(24)        Regula (ES) 2019/2152.

(25)        Regula (ES) 2016/1191.

(26)    Regula (ES) 910/2014.

(27)    COM(2021) 281 final.

(28)     Digitālo uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana .

(29)    MVU panelis ir rīks, ka ļauj Komisijai mērķtiecīgi uzrunāt MVU, un tas ir organizēts sadarbībā ar partneriem Eiropas Biznesa atbalsta tīklā.

(30)     Sabiedrību tiesības un korporatīvā pārvaldība (europa.eu)

(31)     Komisijas ekspertu grupu un līdzīgu struktūru reģistrs (europa.eu).

(32)    Divās no šīm sanāksmēm piedalījās arī STEG–BRIS, kas ir STEG apakšgrupa, kura atbild par BRIS un kurā piedalās dalībvalstu sabiedrību reģistru pārstāvji.

(33)     Sabiedrību tiesības un korporatīvā pārvaldība (europa.eu)

(34)     Komisijas ekspertu grupu un līdzīgu struktūru reģistrs (europa.eu).

(35)    SWD(2023) 179.

(36)     Jaunuzņēmumu izcilības standarts – lai dotu iespēju iesniegt juridiskus dokumentus no citām ES jurisdikcijām kā pierādījumu jaunuzņēmuma dibināšanai (vai meitasuzņēmuma izveidei esošam jaunuzņēmumam, kas izvēršas vienotajā tirgū).

(37)    Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru.

(38)    Regula (ES) 2016/679, Regula (ES) 2018/1725, piemēram, lieta C-398/15 Manni.

(39)    Papildu palīdzība varētu būt pieejama, izmantojot ES instrumentus un cita starpā Tehniskā atbalsta instrumentu, kas atbalsta dalībvalstis ar īpaši pielāgotām tehniskām zināšanām, lai tās varētu plānot, izstrādāt un īstenot reformas, tostarp saistībā ar uzņēmējdarbības ērtumu, digitalizācijas programmu un digitālo rīku izmantošanu.

(40)    COM(2022) 720 final.

(41)    COM(2017) 134 final.

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija), OV L 141, 5.6.2015., 19.–72. lpp.

(44)    OV C , , . lpp.

(45)    OV C , , . lpp.

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1151 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (OV L 186, 11.7.2019., 80. lpp.).

(48)    Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(49)    COM(2021) 118 final.

(50)    COM(2020) 710 final.

(51)    COM(2021) 350 final.

(52)    COM(2020) 103 final.

(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija) (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(63)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(65)    Sk. arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts) (COM(2022) 720 final), un Paziņojumu par pastiprinātu publiskā sektora sadarbspējas politiku Sabiedrisko pakalpojumu sasaiste, atbalsts sabiedriskajām politikām un sabiedriskā labuma radīšana Ceļā uz “sadarbspējīgu Eiropu” (COM(2022)710 final).

(66)    OV…

(67)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(68)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(69)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(70)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(71)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(72)    IT uzlabojumi būs vajadzīgi arī laikposmā no 2028. gada, lai pabeigtu pilnveides uzturēšanu, kurai seko konservatīva uzturēšana

(73)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(74)    IT uzlabojumi būs vajadzīgi arī laikposmā no 2028. gada, lai pabeigtu pilnveides uzturēšanu, kurai seko konservatīva uzturēšana

(75)    IT uzlabojumi būs vajadzīgi arī laikposmā no 2028. gada, lai pabeigtu pilnveides uzturēšanu, kurai seko konservatīva uzturēšana

(76)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(77)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(78)    Cilvēkresursi būs vajadzīgi arī laikposmā no 2028. gada, lai nodrošinātu sistēmas darbības un projektu vadību.

(79)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(80)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(81)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.3.2023

COM(2023) 177 final

PIELIKUMS

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvas 2009/102/EK un (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā

{SEC(2023) 377 final} - {SWD(2023) 177 final} - {SWD(2023) 178 final} - {SWD(2023) 179 final}

PIELIKUMS

IIB PIELIKUMS

7., 10., 13., 13.f, 13.g, 13.j, 14.a, 15., 16., 16.b, 16.c, 18., 19.a, 26. un 28.a PANTĀ MINĒTIE SABIEDRĪBU VEIDI

—				Beļģijā: société en nom collectif/ vennootschap onder firma, société en commandite/ commanditaire vennootschap,
—				Bulgārijā: cъбирателно дружество, kомандитно дружество,
—				Čehijā: veřejná obchodní společnost, komanditní společnost,
—				Dānijā: interessentskab, kommanditselskab,
—				Vācijā: offene Handelsgesellschaft, kommanditgesellschaft,
—				Igaunijā: täisühing, usaldusühing,
—				Īrijā: comhpháirtíochtaí teoranta,
—				Grieķijā: oμόρρυθμη εταιρεία, ετερόρρυθμη εταιρεία,
—				Spānijā: sociedad colectiva, sociedad comanditaria simple,
—				Francijā: société en nom collectif, société en commandite simple,
—				Horvātijā: javno trgovačko društvo, komanditno društvo,
—				Itālijā: società in nome collettivo, società in accomandita semplice,
—		Kiprā: oμόρρυθμος ευνεταιρισμός, ετερόρρυθμος ευνεταιρισμός,
—				Latvijā: pilnsabiedrība, komanditsabiedrība,
—				Lietuvā: tikroji ūkinė bendrija, komanditinė ūkinė bendrija,
—				Luksemburgā: société en nom collectif, société en commandite simple,
—				Ungārijā: közkereseti társaság, betéti társaság,
—				Maltā: soċjetà f’isem kollettiv/partnership en nom collectif, soċjetà in akkomandita/partnership en commandite,
—				Nīderlandē: vennootschap onder firma, commanditaire vennootschap,
—				Austrijā: offene gesellschaft, kommanditgesellschaft,
—				Polijā: spółka jawna, spółka komandytowa,
—				Portugālē: sociedade em nome coletivo, sociedade em comandita simples,
—				Rumānijā: societatea in nume colectiv, societatea in comandita simpla,
—				Slovēnijā: družba z neomejeno odgovornostjo, komanditna družba,
—				Slovākijā: verejná obchodná spoločnosť, komanditná spoločnosť,
—				Somijā: avoinyhtiö, kommandiittiyhtiö,
—				Zviedrijā: handelsbolag, enkelt bolag.