EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.3.2023

COM(2023) 174 final

2023/0087(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) 2022/1369 groza, lai pagarinātu gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumu periodu un stiprinātu ziņošanu par to īstenošanu un īstenošanas uzraudzību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pagājušajā gadā Krievijas gāzes piegādes Eiropas Savienībai tika pārtrauktas, apzināti mēģinot enerģiju izmantot kā politisku ieroci. Krievija jau daudzus gadus ir bijusi ES galvenā gāzes piegādātāja. Vēsturiski Eiropas Savienībai vairāk nekā 40 % no gāzes piegādes kopapjoma nodrošināja Krievija. Kopš 2022. gada februāra gāzes piegāde ir pastāvīgi samazinājusies. No Krievijas pa cauruļvadiem saņemtās gāzes apjoms 2023. gada janvārī veidoja mazāk nekā 10 % no ES gāzes importa. Divpadsmit dalībvalstis ir aktivizējušas pirmo vai otro krīzes līmeni atbilstoši kopīgajai ES klasifikācijai, kas paredzēta Gāzes piegādes drošības regulā (Regulā (ES) 2017/1938). Šis piegādes satricinājums jau ir būtiski ietekmējis gāzes un elektroenerģijas cenu līmeni un svārstīgumu, inflāciju, vispārējo ES finanšu un makroekonomisko stabilitāti un visus iedzīvotājus.

Tikmēr, lai kompensētu Krievijas gāzes importa ievērojamo samazinājumu, ES ir aktīvi dažādojusi piegādes avotus, jo ir reāla iespējamība, ka atlikušās gāzes piegādes no Krievijas jebkurā brīdī pilnībā un uz ilgu laiku tiks pārtrauktas. ES jābūt gatavai šādam notikumu pavērsienam un jāveic preventīvas darbības, lai mazinātu iespējamo lielo piegādes traucējumu ietekmi. Lielākā daļa ES iedzīvotāju (84 %) piekrīt, ka Eiropas Savienībai būtu iespējami drīz jāsamazina atkarība no Krievijas enerģijas avotiem. Turklāt 81 % iedzīvotāju apgalvo, ka ir rīkojušies, lai samazinātu savu enerģijas patēriņu( 1 ).

Šā iemesla dēļ Komisija 2022. gada 20. jūlijā ierosināja Padomes regulu par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kuru Padome pieņēma 2022. gada 5. augustā (Regula (ES) 2022/1369). Pēdējos mēnešos dalībvalstis ir cītīgi strādājušas un pieņēmušas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt attiecīgo gāzes pieprasījumu par 15 %, kā paredzēts iepriekš minētajā regulā. Tā rezultātā laikā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim gāzes pieprasījums visā ES faktiski ir samazinājies par 19 %.

Neraugoties uz panākto pieprasījuma samazinājumu un piedāvājuma dažādošanu, joprojām ir nopietnas energoapgādes grūtības, kas var ietekmēt ES konkurētspēju un vispārējo ekonomisko situāciju. Riski ietver iespējamu LNG pieprasījuma atjaunošanos Āzijā, kas var samazināt gāzes pieejamību pasaules tirgū; laikapstākļus, kas var ietekmēt hidroenerģijas glabāšanu un kodolenerģijas ražošanu un kā dēļ var nākties vairāk izmantot elektroenerģijas ražošanu ar gāzi darbināmās elektrostacijās; kā arī dažus citus gāzes piegādes traucējumus, kas var ietekmēt drošākai 2023.–2024. gada ziemai tik nepieciešamo pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu. Turklāt atšķirībā no iepriekšējās sezonas 2023. gada gāzes krātuvju piepildīšanas sezonā nevar rēķināties ar 60 mljrd. m³ Krievijas cauruļvadu gāzes, kas 2022. gadā vēl tika importēta Eiropas Savienībā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra 2022. gada 12. decembra ziņojumā lēš, ka 2023. gadā varētu rasties gāzes deficīts, ja vien Savienībā jau veiktie pasākumi netiks papildināti ar papildu darbībām gāzes aizstāšanai vai taupīšanai. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1369 9. pantu Komisija ir sagatavojusi pavadziņojumu par minētās regulas pārskatīšanu, kurā analizēts panāktais pieprasījuma samazinājums, riski un iespējamie scenāriji attiecībā uz piedāvājumu un deficītu līdz nākamās ziemas beigām 2 . Ziņojuma konstatējumi liecina, ka līdz 2024. gada marta beigām jāturpina pieprasījuma samazināšana par 15 %, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var sasniegt Regulā (ES) 2022/1032 noteikto 90 % uzglabāšanas mērķrādītāju, un lai 2023.–2024. gada ziemā nodrošinātu piedāvājuma un pieprasījuma pietiekamību, kas ir nepieciešama gāzes piegādes drošībai. Ja pieprasījums netiktu pastāvīgi samazināts, gāzes krātuves 2023.–2024. gada ziemas beigās tiktu izsmeltas, radot iespējamu gāzes nepietiekamību un piegādes traucējumus.

Turklāt uz 9. panta pamata sagatavotais ziņojums liecina, ka pietiekamu gāzes krātuvju piepildīšanu vasaras laikā nodrošina tikai 12 mēnešu pagarinājums. Scenāriji ar īsākiem pieprasījuma samazināšanas periodiem būtu nepietiekami, lai nodrošinātu piegādes drošību 2023.–2024. gada ziemas beigās. Turpretī, pagarinot samazināšanas periodu no augusta līdz martam, nebūtu pietiekami daudz laika piepildīt krātuves pienācīgā 90 % līmenī un līdz nākamās ziemas beigām rastos nopietnas piegādes drošības grūtības. Tikai auksti laikapstākļi vien līdz 2024. gada 31. martam gandrīz pilnībā iztukšotu krātuves. Alternatīvi, pagarinājums no aprīļa līdz oktobrim nozīmētu, ka līdz 2024. gada 31. martam krātuves būtu gandrīz pilnībā iztukšotas, pat bez aukstām temperatūrām un bez jebkādiem citiem lejupvērstiem riskiem, kas sīkāk analizēti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā. Citiem vārdiem sakot, pagarinājumi, kas īsāki par 12 mēnešiem, var novest pie paniskiem pirkumiem, Eiropas aktoriem pārsolot vienam otru, augstām cenām un iespējama deficīta.

Garāks 12 mēnešu periods no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam samazinātu strauja cenu kāpuma iespējamību un tādējādi ierobežotu gāzes iepirkuma izmaksas dalībvalstīm par tādiem pašiem apjomiem. Turklāt pagarinājums ar 12 mēnešu samazināšanas periodu nodrošina lielāku elastību un ļauj ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgās iezīmes. Dažām dalībvalstīm ir vieglāk samazināt pieprasījumu vasarā (koncentrējoties uz perioda sākumu), savukārt citām ir vieglāk samazināt pieprasījumu ziemā (koncentrējoties uz perioda beigām). Īsāks samazināšanas periods šādu elastību nenodrošinātu. Turklāt 12 mēnešu samazināšanas periods nodrošinātu elastību starp nozarēm: tā kā vasarā mājsaimniecību pieprasījums ir zems, pagarinājums no aprīļa līdz oktobrim nesamērīgi apgrūtinātu rūpniecību un mazāk elastīgo elektroenerģijas nozari, kas ir atkarīga no alternatīvu enerģijas avotu pieejamības.

Tāpēc, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar gāzes piegādi no Krievijas, laikapstākļiem un norisēm globālajā gāzes tirgū 2023. gadā, pieprasījuma samazināšana ir jāpagarina tikpat lielā amplitūdā pēc Regulā (ES) 2022/1369 noteiktā perioda beigām un pirms gāzes krātuvju piepildīšanas sezonas sākuma, kā arī šī samazināšana jāturpina 12 mēnešu periodā līdz 2024. gada 31. martam.

Pieprasījuma samazināšana ne tikai nodrošinātu piegādes drošību, bet arī mazinātu ekonomiskās grūtības, proti, samazinātu cenu svārstīgumu un mazinātu spiedienu uz saspringto gāzes tirgu. Lai arī līdz šim smagākā 2022. gada ekonomiskā ietekme ir novērsta, situācija pasaules gāzes tirgos 2023. gadā saglabājas ļoti saspringta. Gāzes cenas 2022. gadā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni (maksimālā cena 26. augustā pārsniedza 320 EUR/MWh), un tagad tās ir zemākas nekā 45 EUR/MWh. Tomēr gāzes cenas joprojām divas reizes pārsniedz vēsturisko normu.

Būtu jāturpina ievērot tādu pašu solidaritāti, kāda dominēja Regulas (ES) 2022/1369 pieņemšanā un piemērošanā. Gāzes piegādes drošības tiesiskais regulējums, kas noteikts ar Regulu (ES) 2017/1938, joprojām nav pietiekams, lai novērstu ilgstošus traucējumus, kas varētu novest pie dalībvalstu nesaskaņotas rīcības, apdraudot piegādes drošību kaimiņos esošajās dalībvalstīs un radot papildu slogu Savienības rūpniecībai, patērētājiem un iekšējā tirgus darbībai. Lai gan dažas dalībvalstis ir vairāk pakļautas traucējumiem nekā citas, jebkādas gāzes piegādes grūtības vai deficīts kaitētu visu dalībvalstu ekonomikai. Kā izklāstīts 2022. gada 20. jūlija paziņojumā “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”, visu dalībvalstu iedzīvotājiem un rūpniecībai ir lētāk solidaritātes garā samērīgā un pierādāmi īstenojamā veidā turpināt samazināt pieprasījumu, nekā vēlāk saskarties ar nekoordinētiem ierobežojumiem. Samazināšana turpinātu pašreizējo samazināšanu un nebūtu kumulatīva. Tā būtu pastāvīga samazināšana 15 % apjomā periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam salīdzinājumā ar atsauces periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam, un tādējādi tā būtu identiska un samērīga ar pašreizējā regulā paredzēto samazināšanu. Periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam samazināšanas ietvaros aiztaupītais apjoms sasniegtu 60 mljrd. m³.

Neformālajā Enerģētikas padomē 2023. gada 27. februārī ES enerģētikas ministri apsprieda gatavošanos nākamajai ziemai un tālākai nākotnei. Šajā diskusijā bija vērojama plaša izpratne par būtiskiem pastāvīgiem gāzes piegādes riskiem, kas saistīti ar Krieviju, globālo LNG tirgu un iespējamību, ka saistībā ar Āzijas ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 var būt mazāks pieejamās gāzes daudzums. Tāpat nedrīkst ignorēt apdraudējumus attiecībā uz ES apgādei vajadzīgo kritisko gāzes infrastruktūru.

Tāpēc ar ierosināto regulu Regulu (ES) 2022/1369 pagarina līdz 2024. gada 31. martam un paredz pagarināt samazināšanas periodu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam, lai nodrošinātu, ka pieprasījuma samazināšana turpinās gāzes krātuvju piepildīšanas sezonā 2023. gada vasarā un 2023.–2024. gada ziemā. Lai nodrošinātu saskanību ar pagarināto laikposmu, attiecīgi pielāgo pieprasījuma samazināšanas periodu un atsauces periodu, kā arī 5. panta 5. punktā minētos datumus attiecībā uz gāzes krātuvju piepildīšanas mērķrādītāju pārsniegšanu un 9. pantā minēto pārskatīšanas datumu.

Gāzes patēriņa uzraudzības un ziņošanas pienākuma biežums nolūkā novērtēt panākto pieprasījuma samazinājumu, kas noteikts 8. panta 1. punktā, ir palielināts no reizes divos mēnešos uz reizi mēnesī, ņemot vērā vajadzību pēc atjauninātiem datiem, lai efektīvi pieņemtu lēmumu ierosināt Savienības trauksmes izsludināšanu. Turklāt, ņemot vērā to, ka ES līmenī nav pieejami pietiekami detalizēti dati, kas vajadzīgi, lai noteiktu, kā pieprasījuma samazinājums panākts, tiek ierosināts ziņojumā iekļaut gāzes patēriņa sadalījumu pa nozarēm. Tam būtu jāpalīdz izprast panāktā pieprasījuma samazinājuma būtību, t. i., vai pieprasījuma samazinājums ir taupība, aizstāšana vai pieprasījuma sarukums, un tas ļautu sniegt mērķorientētākus ieteikumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu ES rūpniecības konkurētspēju pasaules mērogā.

 •Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātajā instrumentā ir noteikti pagaidu, samērīgi un ārkārtas pasākumi. Tas papildina esošās attiecīgās ES iniciatīvas un tiesību aktus, kas nodrošina, ka iedzīvotāji var gūt labumu no drošas gāzes piegādes un ka lietotāji ir aizsargāti pret būtiskiem piegādes traucējumiem.

Tas loģiski izriet no pašreizējām iniciatīvām, piemēram, REPowerEU, ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas tiesību aktu kopuma priekšlikuma un iniciatīvas “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”. Ierosinātā iniciatīva pilnībā papildina ES tiesību aktus par gāzes piegādes drošību, ar kuriem jau ir izveidots visaptverošs noteikumu kopums, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus un uzņēmumus pret piegādes pārtraukumiem. Ar Regulu (ES) 2017/1938 cita starpā tika ieviesti ārkārtas rīcības plāni, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jāsagatavojas dažādiem krīzes līmeņiem un jāplāno pasākumi, ko var veikt valsts trauksmes gadījumā. Tā arī papildina Padomes Regulu (ES) 2022/2576 par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, gāzes pārrobežu apmaiņu un uzticamus cenu kritērijus. Ir ieviesti solidaritātes mehānismi, kas nodrošina, ka dalībvalstis sadarbojas pāri robežām, lai nodrošinātu, ka piegādes traucējumu gadījumā enerģija tiek piegādāta tiem reģiona lietotājiem, kuriem tā visvairāk vajadzīga.

Pēc Krievijas nepamatotā un neizprovocētā iebrukuma Ukrainā ES ir izstrādājusi plānu REPowerEU, kura mērķis ir palīdzēt pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2027. gadam izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Lai to panāktu, plānā REPowerEU izklāstīti ar energotaupību un energoefektivitāti saistīti pasākumi un ierosināts paātrināt tīras enerģijas ieviešanu mājokļos, rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā, lai aizstātu fosilo kurināmo. Tādējādi ierosinātā iniciatīva balstās uz instrumentiem, kas jau ir ES rīcībā, un pilnībā atbilst plānā REPowerEU noteiktajiem mērķiem.

Ar Regulu (ES) 2022/1032 tika ieviesti uzglabāšanas pienākumi, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā; šajā gadījumā piegādes nepietiekamības un strauja cenu kāpuma cēlonis var būt ne tikai infrastruktūras darbības traucējumi vai ekstremāli laikapstākļi, bet arī ģeopolitiskas pārmaiņas, kas saistītas ar vairāk ieilgušiem vai pēkšņiem piegādes traucējumiem. Regulā (ES) 2022/1032 noteiktie krātuvju piepildīšanas pienākumi palīdzēs nodrošināt gāzes piegādes drošību 2022.–2023. gada ziemā un turpmākajos ziemas periodos.

Paziņojumā “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”, kas pieņemts 2022. gada 20. jūlijā, ir izklāstīti instrumenti, kas ES jau ir pieejami koordinētai pieprasījuma samazināšanai, un kas vēl ir jādara, lai ES būtu gatava pilnīgai vai daļējai piegādes pārtraukšanai. Ierosinātā iniciatīva ir atbilde uz palielināto risku, ko rada Krievijas karš pret Ukrainu, un tā pilnībā papildina spēkā esošos piegādes drošības noteikumus. Ar to pagarina Regulas (ES) 2022/1369 noteikumus par koordinētu pieprasījuma samazināšanu un pagarina noteikumus par Savienības trauksmes izsludināšanu. Lai gan Komisijai jau ir iespēja izsludināt ārkārtēju situāciju Savienības līmenī, būtu jāpagarina arī iespēja izsludināt trauksmi Savienības līmenī. Pašreizējā situācija liecina, ka šāda trauksme var noderēt, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos preventīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no ārkārtas situācijas enerģētikas jomā.

Tāpēc šis priekšlikums par pašreizējās Regulas (ES) 2022/1369 pagarināšanu, kas ļauj koordinēti sagatavoties krīzēm, ieviešot labākus koordinācijas noteikumus pieprasījuma samazināšanai un radot iespēju ieviest obligātus gāzes pieprasījuma samazinājumus visā Savienībā, papildina esošos noteikumus un nesenās iniciatīvas enerģētikas nozarē, aizsargājot gāzes piegādes drošību un nodrošinot pieprasījuma samazināšanas pasākumu koordināciju visā ES.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā instrumenta juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 1. punkts.

Pašreizējā un ilgstošā gāzes piegāžu nepietiekamība rada LESD 122. pantā minētās nopietnās grūtības apgādē ar energoproduktu. ES vēl nav pilnībā aizstājusi Krievijas gāzes piegādi, un pašlaik Krievijas gāze veido mazāk nekā 10 % no cauruļvada importa apjoma. Pilnīga šā importa apturēšana novestu pie nepietiekama krātuvju piepildīšanas līmeņa novembrī un pie ES krātuvju pilnīgas iztukšošanas ziemas sezonā, tādējādi pakļaujot Eiropas Savienību nopietniem piegādes drošības riskiem. Turklāt pašreizējās ārkārtīgi augstās cenas, kas divas reizes pārsniedz vēsturiskās cenas, akcentē nepieciešamību steidzami rīkoties, lai vēl vairāk samazinātu gāzes cenas Eiropā un saglabātu ES ekonomikas konkurētspēju pasaulē. Tāpēc ES valstu un valdību vadītāji un Komisija ir secinājuši, ka steidzami vajadzīgi turpmāki pasākumi koordinētākai un tūlītējai rīcībai, lai labāk sagatavotos iespējamiem turpmākiem gāzes piegādes pārtraukumiem gada laikā. Instrumenta ietvaros ierobežotu laikposmu turpināmie pasākumi ļauj visām dalībvalstīm koordinēti, solidaritātes garā sagatavoties iespējamai turpmākai piegādes nepietiekamībai. Saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369 veikto pasākumu termiņa pagarinājums, kā arī mērķtiecīgi grozījumi tajā ļaus ES un dalībvalstīm novērtēt šo pasākumu ietekmi un ierosināt un pieņemt pastāvīgus grozījumus gāzes piegādes drošības standarta tiesiskajā regulējumā, kas noteikts Regulā (ES) 2017/1938. Tāpēc ir pamatoti ierosināto instrumentu balstīt uz LESD 122. panta 1. punktu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Pasākumi, kurus šīs iniciatīvas ietvaros paredzēts turpināt, pilnībā atbilst subsidiaritātes principam. Ņemot vērā apmēru un būtisko ietekmi, ko rada turpmāki gāzes piegādes samazinājumi no Krievijas puses, ir vajadzīga ES līmeņa rīcība. Lai līdz minimumam samazinātu iespējamu lielu traucējumu risku ziemas mēnešos, kad gāzes patēriņš būs lielāks un dalībvalstīm būs daļēji jāpaļaujas uz gāzi, kas uzkrāta gāzes ievades sezonā, ir vajadzīga pastāvīga koordinēta pieeja, solidāri samazinot pieprasījumu visā Savienībā.

Ņemot vērā gāzes piegādes krīzes bezprecedenta raksturu un tās pārrobežu ietekmi, kā arī ES iekšējā enerģijas tirgus integrācijas līmeni, rīcība Savienības līmenī joprojām ir pamatota, jo dalībvalstis vienas pašas nevar koordinēti un pietiekami iedarbīgi novērst nopietnu ekonomisku grūtību risku, ko izraisa straujš cenu kāpums vai lieli piegādes traucējumi. Tikai nepārtraukta ES rīcība, ko virza dalībvalstu solidaritāte, var nodrošināt, ka piegādes traucējumi nerada ilgstošu kaitējumu iedzīvotājiem un ekonomikai.

Tvēruma un ietekmes dēļ šo pasākumu var labāk sasniegt Savienības līmenī, tādēļ Savienība drīkst pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Iniciatīva atbilst proporcionalitātes principam. Tā ietilpst LESD 122. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Politikas intervence ir proporcionāla noteikto problēmu dimensijai un raksturam, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā bezprecedenta ģeopolitisko situāciju un ievērojamo apdraudējumu iedzīvotājiem un ES ekonomikai, ir nepārprotami nepieciešama pastāvīga koordinēta rīcība. Tādējādi priekšlikums paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu pašreizējā instrumentā noteiktos mērķus. Ierosinātie pasākumi, kurus ierosināts turpināt, tiek uzskatīti par proporcionāliem un pēc iespējas ir balstīti uz pastāvošām pieejām, piemēram, pastāvošajiem krīzes līmeņiem un ārkārtas rīcības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1938.

Šajā priekšlikumā ir noteikts galīgais rezultāts, kas jāsasniedz, proti, process, saskaņā ar kuru dalībvalstīm nosaka juridiski saistošu enerģijas samazināšanas pienākumu, bet tai pašā laikā dalībvalstis var pilnīgi brīvi pašas izvēlēties visiedarbīgākos līdzekļus minētā pienākuma izpildei atbilstīgi to valsts īpatnībām un pasākumiem, kas jau paredzēti valstu ārkārtas rīcības plānos.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ņemot vērā enerģētikas krīzes dimensiju un tās sociālās, ekonomiskās un finansiālās ietekmes apmēru, Komisija uzskata par piemērotu rīkoties, izdodot vispārēji, tieši un nekavējoties piemērojamu regulu. Tā rezultātā tiktu izveidots ātrs un vienots Savienības mēroga sadarbības mehānisms.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.IEVIESTO IZMAIŅU KOPSAVILKUMS

Ierosinātās izmaiņas pamatojas uz 9. panta ziņojuma konstatējumiem, ir mērķorientētas un ar ierobežotu tvērumu, un to nolūks ir pieprasījuma samazināšanas periodu pagarināt pēc Regulā (ES) 2022/1369 noteiktā perioda beigām līdz nākamās ziemas beigām.

Attiecībā uz regulas 2. pantu ir ierosināts Regulā (ES) 2022/1369 norādīto atsauces periodu, attiecībā pret kuru mēra samazinājumu, proti, no 2017. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. martam, mainīt uz periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam.

Regulas 3. pantā periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam, kurā dalībvalstis var brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu, aizstāj ar periodu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam.

Regulas 5. pantā periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam, kurā dalībvalstīm pēc Savienības trauksmes, ko Padome izsludina pēc Komisijas priekšlikuma, obligāti jāsamazina gāzes patēriņš, aizstāj ar periodu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam.

Regulas 8. pantā minētā ziņošana reizi divos mēnešos par panākto pieprasījuma samazinājumu tiek aizstāta ar ikmēneša ziņošanu par pieprasījuma samazinājumu elektroenerģijas un siltuma ražošanā, rūpniecībā, mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā saskaņā ar esošajām Eurostat definīcijām un nosacījumiem.

Regulas 9. un 10. pantā attiecīgi pielāgo Komisijas veiktās pārskatīšanas datumu un regulas piemērošanas periodu, proti, to pagarina līdz 2024. gada 31. martam. Turpina piemērot esošos 5. panta noteikumus, kuros atzīti īpaši valstu apstākļi, kad Savienības trauksmes gadījumā pieprasījuma samazināšana ir obligāta. Tas it īpaši attiecas uz atbrīvojumiem dalībvalstīm, kas nav tieši savienotas ar gāzes starpsavienoto sistēmu, iespēju ņemt vērā gāzi, kas atsauces periodā patērēta kā ievadresurss, iespēju mazināt samazinājumu, ja jau maksimāli tiek izmantota zema eksporta jauda, un, visbeidzot, elektroenerģētiskās krīzes riska gadījumiem, arī gadījumu, kad elektroenerģijas sistēma tiek desinhronizēta no trešās valsts sistēmas.

2023/0087 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) 2022/1369 groza, lai pagarinātu gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumu periodu un stiprinātu ziņošanu par to īstenošanu un īstenošanas uzraudzību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padomes Regulas (ES) 2022/1369 3 mērķis ir brīvprātīgi un vajadzības gadījumā obligāti samazināt Savienības pieprasījumu pēc gāzes, atvieglot krātuvju piepildīšanu un nodrošināt labāku sagatavošanos turpmākiem iespējamiem piegādes traucējumiem. Regula (ES) 2022/1369 tika pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 122. pantu, ņemot vērā tuvojošos gāzes piegādes krīzi, ko izraisīja Krievijas neprovocētais un nepamatotais iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, un nepieciešamību Savienībai reaģēt ar pagaidu pasākumiem dalībvalstu solidaritātes garā.

(2)Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1369 3. pantu dalībvalstīm bija jādara viss iespējamais, lai periodā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam samazinātu gāzes patēriņu par 15 %. Ja brīvprātīgie pieprasījuma samazināšanas pasākumi izrādītos nepietiekami, lai novērstu nopietna gāzes piegādes trūkuma risku, Padome pēc Komisijas priekšlikuma tika pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1369 4. pantu izsludināt Savienības brīdinājumu, ar ko tiktu ierosināts obligāts pieprasījuma samazināšanas pienākums. Pēdējos mēnešos dalībvalstis ir centīgi strādājušas un pieņēmušas pasākumus, lai solidaritātes garā par 15 % samazinātu savu attiecīgo pieprasījumu pēc gāzes. Tā rezultātā pieprasījums pēc gāzes visā Savienībā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim jau ir faktiski samazinājies par vairāk nekā 15 %.

(3)Tomēr energoapgādes drošību joprojām apdraud nopietnas problēmas. Globālā situācija gāzes tirgū kopš 2022. gada februāra nav uzlabojusies, un, neraugoties uz pieprasījuma samazinājumu, kas panākts saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369, Savienībai vēl joprojām ir vajadzīgi zināmi apjomi Krievijas gāzes, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu pēc gāzes. Pateicoties efektīviem krātuvju piepildīšanas un pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, pagājušajā gadā Savienībā izdevās izvairīties no iedzīvotāju energoapgādes ierobežojumiem. Tomēr 11 dalībvalstis joprojām pastāv agrīnas brīdināšanas stāvoklis, bet vienā — trauksmes stāvoklis saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1938. Tāpēc, tā kā gāzes cenas joprojām ir ārkārtīgi augstas un globālais piedāvājums kopš 2022. gada augusta, kad tika pieņemta Regula (ES) 2022/1369, nav uzlabojies, ir steidzami jāpagarina pasākumi, kas palīdzēja ierobežot krīzi, un jo īpaši jāturpina pieprasījuma samazināšanas pasākumi. Ja pieprasījuma samazināšanas pasākumi tiktu apturēti, tas satricinātu trauslo stabilitāti, ko ES izdevies nodrošināt līdz šim, un pasliktinātu noturību pret iespējamām nākotnes norisēm, piemēram, Krievijas importa pilnīgu apturēšanu. Tāpēc ir steidzami jāsagatavojas situācijai, kad Savienība varētu piedzīvot gāzes deficītu un lielas cenu svārstības.

(4)Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā gāzes imports pa Krievijas cauruļvadiem ir ievērojami samazinājies, arī Savienības iespējas piepildīt krātuves pašlaik ir ievērojami sarukušas, t. sk. salīdzinājumā ar situāciju 2022. gada vasarā. Lai gan enerģētikas krīze sākās jau pērn, 2022. gadā Savienība spēja importēt aptuveni 60 mljrd. m³ gāzes no Krievijas, lai piepildītu krātuves, tostarp transportējot gāzi pa NordStream 1 cauruļvadu; tomēr 2022. gada vasarā Krievija apturēja un galu galā pilnībā pārtrauca gāzes piegādi pa šo cauruļvadu, kas 2022. gada septembrī sabotāžā tika sabojāts tādā mērā, ka ne pašlaik, ne tuvākajā nākotnē pa to transportēt gāzi nav iespējams. Pašreizējais gāzes imports pa cauruļvadiem ir tāds, ka Savienība no Krievijas pa tiem saņems ne vairāk kā 20 mljrd. m³ gāzes, ar nosacījumu, ka šis neuzticamais imports vispār neapstāsies pilnībā. Tāpēc pastāv nopietns risks, ka nākamajā — 2023.–2024. gada — ziemā Savienībā var iestāties gāzes deficīts.

(5)Šīs nopietnās grūtības saasina vairāki citi riski un jauni elementi, tostarp i) Āzijā atjaunojies pieprasījums pēc LNG, kas samazina gāzes pieejamību pasaules gāzes tirgū, ii) laikapstākļi, kas pēdējā laikā ir vēl vairāk pasliktinājušies un kuru iespaidā ir pazeminājies ūdeņu līmenis, kas savukārt ietekmē hidroenerģijas uzkrāšanu un kodolenerģijas ražošanu, iii) jaunas tehniskas parādības, kuru dēļ pieaug nenoteiktības risks, kas apdraud pašreizējo kodolenerģijas ražošanas jaudu pieejamību un kuru dēļ elektroenerģijas ražošanā vairāk jāizmanto gāze, un iv) turpmāki iespējami gāzes piegādes traucējumi, tostarp gāzes importa no Krievijas pilnīga apturēšana.

(6)Šīs ieilgušās un jaunradušās nopietnās grūtības ietekmē iespējas apmierināt Savienības pieprasījumu pēc gāzes, jo īpaši savlaicīgu un efektīvu pazemes krātuvju piepildīšanu, gatavojoties 2023.–2024. gada ziemai, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu šajā nākamajā ziemā.

(7)Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1369 9. pantu Komisija minēto regulu ir pārskatījusi, un pārskatīšanas rezultāti ir apkopoti Komisijas ziņojumā Padomei. Ziņojumā ir analizēti dažādi scenāriji, kas paredz gan pagarināt, gan nepagarināt regulā noteiktos pieprasījuma samazināšanas pasākumus, tostarp pagarināt par 7 mēnešiem no 2023. gada aprīļa līdz oktobrim, par 8 mēnešiem no 2023. gada augusta līdz 2024. gada martam un par 1 gadu no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam. Ziņojumā secināts, ka, ja pieprasījuma samazināšanas pasākumi neturpinātos, krājumu līmenis krātuvēs līdz 2023. gada oktobra beigām būtu sasniedzis tikai 69 mljrd. m³, kas ir ievērojami mazāk par Regulā (ES) 2017/1938, kas grozīta ar Regulu (ES) 2022/1032, noteikto mērķrādītāju — 90 % (89,4 mljrd. m³) līdz 1. novembrim, un ka krājumi tiktu pilnībā izsmelti jau līdz 2024. gada februārim.

(8)Runājot par dažādajiem ziņojumā novērtētajiem scenārijiem, minēts, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu pagarināti par 7 mēnešiem no 2023. gada aprīļa līdz oktobrim, tad glabātuves būtu pietiekami aizpildītas jau līdz 2023. gada vasaras beigām (95 mljrd. m³ līdz 2023. gada oktobra beigām, sasniedzot 90 % mērķrādītāju). Tomēr, tā kā pieprasījums pēc gāzes pat normālā ziemā ir divreiz lielāks nekā vasarā, nākamās ziemas beigās krātuves būtu gandrīz pilnībā izsmeltas (9 mljrd. m³ līdz 2024. gada marta beigām). Tas nozīmē, ka pastāv ārkārtīgi nopietnas bažas par piegādes drošību un ka ir ļoti grūti pietiekami piepildīt krātuves nākamajai ziemai. Ja pasākumi tiktu pagarināti par 8 mēnešiem no 2023. gada augusta līdz 2024. gada martam, krātuves tiktu piepildītas pārāk lēni, līdz 2023. gada oktobra beigām sasniedzot tikai 80 mljrd. m³, kas ir ievērojami zem mērķrādītāja, un krātuvju līmenis līdz nākamās ziemas beigām samazinātos zem 30 % (zem 28 mljrd. m³), kas liek nopietni bažīties par piegādes drošību un apgrūtinās krātuvju piepildīšanu nākamajā ziemā. Tikai tad, ja pasākumi tiktu pagarināti par vienu gadu no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam un turpinātos pastāvīga pieprasījuma samazināšana par 15 %, krājumu līmenis varētu sasniegt mērķrādītāju — 90 % piepildījumu 1. novembrī —, t.i., līdz 2023. gada 1. novembrim sasniegt 89,4 mljrd. m³, un dalībvalstis varētu sasniegt savu attiecīgo 1. maija mērķrādītāju, kas nozīmē, ka līdz 2024. gada marta beigām ES krātuvēs esošais kopējais krājums būtu 43 mljrd. m³.

(9)Tāpēc ziņojumā secināts, ka 12 mēnešu periodā līdz 2024. gada marta beigām ir jāturpina pieprasījuma samazināšana par 15 %, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var sasniegt krājumu mērķrādītāju 90 % apmērā, kas noteikts Regulā (ES) 2017/1938, kura grozīta ar Regulu (ES) 2022/1032, citādi neizdosies garantēt gāzes piegāžu drošību un novērst piegāžu iztrūkumus nākamajā ziemā.

(10)Lai gan dalībvalstis var izlemt, kuri pasākumi ir piemērotāki, lai nodrošinātu krājumu mērķrādītāju sasniegšanu, to nevar panākt bez pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Ziņojumā secināts, ka ar tirgū esošajiem gāzes apjomiem nepietiktu, lai pienākumu varētu izpildīt visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka ne visas dalībvalstis fiziski spēj piepildīt krātuves pienācīgā līmenī, kas 2023.–2024. gada ziemas beigās varētu novest pie nopietnām grūtībām piegādes drošības aspektā.

(11)Ziņojumā arī norādīts, ka no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam ir jāsamazina gāzes patēriņš proporcionāli tam, kas paredzēts Regulā (ES) 2022/1369. Nepieciešamais pagarinātais samazinājums atbilstu samazinājumam par 15 % periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada martam salīdzinājumā ar pārskata periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam. Pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarināšana un samazināšanas perioda pagarināšana arī nodrošinātu tirgus elastību, kas vajadzīga, lai ierobežotu gāzes cenu svārstīgumu un novērstu cenu kāpumu, kāds bija vērojams 2022. gadā.

(12)Ņemot vērā pašreizējo saspringto piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, pat mēreni traucējumi var dramatiski ietekmēt gāzes tirgu. Gāzes krātuvju piepildīšanas pienākums ir jāpilda, ja vien nav izsludināts Savienības vai reģionāls ārkārtas stāvoklis saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1938. Tāpēc, ja neturpināsies brīvprātīga un koordinēta pieprasījuma samazināšana, gadījumā, ja piepeši aprautos 10 % no gāzes importa pa cauruļvadiem uz Savienību, vai nu dalībvalstīm, lai tās spētu izpildīt krātuvju piepildīšanas pienākumu, nāktos ķerties pie radikāliem, izolētiem pasākumiem, vai arī būtu jāizsludina Savienības vai reģionāls ārkārtas stāvoklis. Bez šādas ilgstošas un koordinētas pieprasījuma samazināšanas, ko solidaritātes garā pilda visas dalībvalstis, nav iespējams efektīvi un ar minimāliem tirgus traucējumiem piepildīt krātuves, bez kā savukārt nav iespējams pirms 2023.–2024. gada ziemas garantēt gāzes piegādes drošību.

(13)Pagarināšana ir ārkārtas pasākums — reakcija uz ieilgušām un jaunām nopietnām grūtībām enerģijas piegādē, kas draud izraisīt krīzi un kā dēļ periods, kurā jāsamazina pieprasījums pēc gāzes, būtu jāpielāgo, lai pēc 2023. gada marta būtu iespējams gan ilgāk brīvprātīgi samazināt pieprasījumu pēc gāzes, gan saglabāt iespēju izsludināt Savienības brīdinājumu un attiecīgi uzsākt obligāto gāzes pieprasījuma samazināšanu.

(14)Pašreizējās krīzes iespaidā visu Savienību apdraud enerģijas deficīta un augstu enerģijas cenu risks. Tā kā Savienība ir vienots tirgus, gāzes deficīts vienā dalībvalstī smagi iespaidotu visas pārējās dalībvalstis, jo rastos fizisks gāzes piegādes deficīts, cenu svārstības vai traucējumi rūpniecības ķēdēs, kas varētu izcelties, ja kādā dalībvalstī tiktu noteikti ierobežojumi konkrētām nozarēm. Turklāt solidaritātes garā visas dalībvalstis, samazinādamas pieprasījumu, var arī turpmāk palīdzēt samazināt enerģijas deficīta risku un ierobežot gāzes cenu svārstīgumu. Šādu solidaritātes izpausmju potenciālā pozitīvā ietekme pēdējā gada laikā ir pat ievērojami palielinājusies, jo ir attīstītas jaunas starpsavienojumu jaudas austrumu virzienā un rastas papildu LNG importa jaudas, kas nodrošina labākus fiziskos vai virtuālos savienojumus starp dalībvalstīm un LNG regazifikācijas iekārtām.

(15)Jārīkojas bez kavēšanās, jo krātuvju piepildīšanas sezona sākas jau 2023. gada aprīlī. Ņemot vērā iepriekš aprakstītās ilgstošās un jaunās nopietnās grūtības, ja laikus, pirms krātuvju piepildīšanas uzsākšanas netiks pagarināta pieprasījuma koordinēta samazināšana, tam būtu tūlītēja ietekme uz krātuves piepildīšanas trajektoriju un/vai tirgus apstākļiem, kas ietekmē piegādes drošību un cenu svārstīgumu.

(16)LESD 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par ekonomiskajai situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības konkrētu produktu piegādē, it sevišķi enerģētikas jomā. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus pašreizējā gāzes — energoprodukta — piegādes krīze ir uzskatāma par šādu situāciju. Tāpēc, lai uz pašreizējo situāciju reaģētu dalībvalstu solidaritātes garā, saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369 veiktie pasākumi ir uz laiku jāpagarina, kā arī tajos ir jāizdara specifiski grozījumi. Tāpēc ir pamatoti ierosināto instrumentu balstīt uz LESD 122. panta 1. punktu.

(17)Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1369 8. pantu dalībvalstīm ik pēc diviem mēnešiem ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam ar Eurostat starpniecību jāziņo Komisijai par panākto pieprasījuma samazinājumu. Tomēr pieredze liecina, ka divu mēnešu ziņošanas periods nav pietiekams, lai nodrošinātu jaunākos datus, kas vajadzīgi, lai varētu operatīvi lemt par Savienības brīdinājuma izsludināšanas ierosināšanu. Tāpēc dalībvalstīm par savu gāzes patēriņu būtu jāziņo tā, lai katru mēnesi būtu iespējams novērtēt sasniegto pieprasījuma samazinājumu. Lai pieprasījuma samazināšanas pasākumi būtu precīzāk mērķēti, gāzes patēriņa monitoringam dalībvalstu un Savienības līmenī un šīs regulas īstenošanas uzraudzībai būtu jābalstās uz ziņošanu, t. sk. par gāzes patēriņa sadalījumu starp elektroenerģijas un siltuma ražošanu, mājsaimniecībām un pakalpojumiem saskaņā ar definīcijām un konvencijām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku.

(18)Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1369 9. pantu Komisijai ir jāveic pārskatīšana, un, pamatojoties uz šīs pārskatīšanas konstatējumiem, Komisija ir tiesīga ierosināt pagarināt šīs regulas piemērošanas periodu. Lai ņemtu vērā tagad ierosināto Regulas (ES) 2022/1369 piemērošanas pagarināšanu, būtu jānosaka jauns pārskatīšanas datums — 2024. gada 1. marts.

(19)Paplašinātajiem un grozītajiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un tiem būtu jāpaliek spēkā līdz nākamās ziemas sezonas beigām. Pamatojoties uz jauno pārskatīšanu, kas jāveic līdz 2024. gada 1. martam, Komisijai attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai ierosināt pagarināt to piemērošanas termiņu.

(20)Tāpēc Regula (ES) 2022/1369 būtu jāpiemēro līdz 2024. gada 31. martam. Regulas (ES) 2022/1369 grozījumiem būtu jāstājas spēkā līdz 2023. gada 1. aprīlim, jo tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu pieprasījuma samazināšanu par 15 % 12 mēnešu periodā no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada marta beigām un lai ekonomikas dalībnieki, dalībvalstis un Komisija varētu veikt minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.

(21)Tāpēc Regula (ES) 2022/1369 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2022/1369

Regulu (ES) 2022/1369 groza šādi:

(1)regulas 2. panta 5) un 6) punktu aizstāj ar šādu:

(a)“5) “references gāzes patēriņš” ir kādas dalībvalsts vidējā gāzes patēriņa apjoms atsauces periodā; attiecībā uz dalībvalstīm, kurās gāzes patēriņš laikposmā no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam palielinājās vismaz par 8 % salīdzinājumā ar vidējo gāzes patēriņu atsauces periodā, “references gāzes patēriņš” ir tikai gāzes patēriņa apjoms laikposmā no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam;

(b)6) “atsauces periods” ir laikposms no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam;”

(2)regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

3. pants

Brīvprātīga pieprasījuma samazināšana

Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai laikposmā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam savu gāzes patēriņu samazinātu vismaz par 15 % salīdzinājumā ar savu vidējo gāzes patēriņu laikposmā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam (“brīvprātīga pieprasījuma samazināšana”). Uz šiem brīvprātīgās pieprasījuma samazināšanas pasākumiem attiecas šīs regulas 6., 7. un 8. pants.”;

(3)regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Obligāta pieprasījuma samazināšana nozīmē, ka, kamēr vien ir izsludināta Savienības trauksme, katrā dalībvalstī gāzes patēriņš laikposmā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam (“samazināšanas periods”) ir par 15 % zemāks salīdzinājumā ar tās references gāzes patēriņu. Obligātajā pieprasījuma samazinājumā ieskaita visus pieprasījuma samazinājumus, ko dalībvalstis panākušas laikposmā pirms Savienības trauksmes izsludināšanas.”;

(4)regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga, kā tās teritorijā tiek īstenoti pieprasījuma samazināšanas pasākumi. Dalībvalstis reizi mēnesī un ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam ziņo Komisijai par gāzes patēriņu (teradžoulos, TJ). Dalībvalstis ziņojumos iekļauj gāzes pieprasījuma samazinājuma sadalījumu pa sektoriem, tostarp gāzes pieprasījuma sadalījumu pa šādiem sektoriem:

a)    ielaide elektroenerģijas un siltuma ražošanai;

b)    enerģijas galapatēriņš rūpniecībā;

c)    enerģijas galapatēriņš mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā.

Šajā punktā piemēro definīcijas un konvencijas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku.

GKG palīdz Komisijai uzraudzīt, kā notiek brīvprātīgā un obligātā pieprasījuma samazināšana.”;

(5)regulas 9. pantā datumu “2023. gada 1. maijs” aizstāj ar datumu “2024. gada 1. marts”;

(6)regulas 10. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2024. gada 31. martam.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

To piemēro līdz 2024. gada 31. martam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2872.

(2)    Komisijas ziņojums Padomei par Regulas (ES) 2022/1369 pārskatīšanu (COM(2023) 173) un pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2023) 63).

(3)    Padomes Regula (ES) 2022/1369 (2022. gada 5. augusts) par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem (OV L 206, 8.8.2022., 1. lpp.).