EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.2.2023
COM(2023) 125 final
2023/0063(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) 2020/2170 groza attiecībā uz Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu konkrētiem uz Ziemeļīriju pārvietotiem ražojumiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (Apvienotā Karaliste) izstājās no Savienības 2020. gada 1. februārī. Izstāšanās līgumam pievienoto Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) piemēro no pārejas perioda beigām, t. i., no 2021. gada 1. janvāra.
Saskaņā ar protokolu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2) punktā definētos tiesību aktus.
Savienības un Apvienotās Karalistes divpusējie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar protokolu, nerada tiesības un pienākumus trešām valstīm.
Tādējādi nekādu importu, kurš tiek veikts saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām, kas piemērojamas precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras tiek ievestas Ziemeļīrijā, nevarētu uzskatīt par minētās trešās valsts tiesībām attiecībā uz Savienību, ja vien trešā valsts nav tam piekritusi. Šī situācija rada risku Savienības vienotā tirgus pareizai darbībai un kopējās tirdzniecības politikas integritātei, jo, iespējams, varētu tikt apietas Savienības tarifa kvotas vai citas importa kvotas. Turklāt visos ar kādu trešo valsti noslēgtajos nolīgumos, kuros paredzēta Savienības tarifa kvotu pārvaldīšana, ir noteikts, ka preces jāimportē Savienībā. Tāpēc minētā trešā valsts varētu atteikties izsniegt eksporta licences tiešam importam Ziemeļīrijā.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 16. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2020/2170 par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu. Minētās regulas 1. pantā būtībā noteikts, ka attiecībā uz precēm, kuras tiek importētas no valstīm ārpus Savienības, ir tiesības piemērot režīmu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām tikai tad, ja preces ir laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā.
Tomēr, kā norādīts iepriekš, lai gan divpusējie nolīgumi starp Savienību un Apvienoto Karalisti saskaņā ar protokolu nerada tiesības un pienākumus nevienai citai trešai valstij, tie Apvienotajai Karalistei rada īpašas tiesības un pienākumus. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti tas rada unikālu situāciju, kas pēc būtības atšķiras no citu valstu situācijas, kad tās eksportē uz ES. Tomēr pašreizējā Regulas (ES) 2020/2170 redakcija neļauj Apvienotās Karalistes izcelsmes precēm izmantot attiecīgās ES tarifa kvotas, ja šīs preces tiek pārvietotas no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju.
Apvienotā Karaliste ir pierādījusi, ka konkrēti Apvienotās Karalistes izcelsmes tērauda ražojumi, proti, neleģēta un citādas leģēta tērauda quarto loksnes un dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili (kas pašlaik ietilpst attiecīgi ES tērauda aizsardzības pasākumu 7. un 17. kategorijā), uz kuriem pašlaik attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ir jālaiž brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā. Apvienotā Karaliste ir sniegusi pierādījumus, ka ir notikusi būtiska šo tērauda ražojumu pārvietošana starp citām Apvienotās Karalistes daļām un Ziemeļīriju, un ir paudusi vēlmi, lai, laižot šādas preces brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā, tiktu atļauts izmantot ES tarifa kvotas, kas piemērojamas šīm Apvienotās Karalistes izcelsmes tērauda precēm, uz kurām pašlaik attiecas aizsardzības pasākumi. Lai ierobežotu apiešanas risku, šie ražojumi būtu jāsūta tieši no citām Apvienotās Karalistes daļām.
Tā kā laika gaitā var mainīties vajadzība saskaņā ar tarifa kvotām importēt Ziemeļīrijā Apvienotās Karalistes izcelsmes tēraudu, uz kuru attiecas aizsardzības pasākumi, būtu jāievieš piemērots mehānisms, kas ļautu ātri pielāgot šādu tērauda ražojumu sarakstu. Komisijai, ievērojot konkrētus nosacījumus, vajadzētu būt pilnvarotai veikt šādus pielāgojumus ar deleģētajiem aktiem, pamatojoties uz pašlaik spēkā esošajām procedūrām.
Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) 2020/2170, lai konkrētiem Apvienotās Karalistes izcelsmes tērauda ražojumiem (neleģēta un citādas leģēta tērauda quarto loksnes un dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili), uz kuriem pašlaik attiecas ES aizsardzības pasākumi, varētu piemērot Savienības importa tarifa kvotu režīmu arī tad, ja tie tiek laisti brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā.
Saskaņā ar protokola 5. panta 3. un 4. punktu saistībā ar tā 13. panta 3. punktu šo regulu piemērotu arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šī iniciatīva atbilst vajadzībai nodrošināt izstāšanās līguma un Protokola par Īriju/Ziemeļīriju pienācīgu īstenošanu.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Iniciatīva arī atbilst Savienības kopējai tirdzniecības politikai.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 2. punkts.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Paredzētais pasākums ir vienīgais veids, kā nodrošināt vēlamo rezultātu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ir vajadzīgs tiesību akts – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, jo pašreizējos tiesību aktos nav paredzēts pilnvarot Komisiju pieņemt ierosinātos pasākumus.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
•Ietekmes novērtējums
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
•Pamattiesības
Šis priekšlikums pamattiesības neietekmē.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ar šīs regulas 1. pantu tiek grozīts Regulas (ES) 2020/2170 1. pants, lai Savienības tarifa kvotas būtu pieejamas konkrētiem Apvienotās Karalistes izcelsmes tērauda ražojumiem (neleģēta un citādas leģēta tērauda quarto loksnes un dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili, kas pašlaik ietilpst attiecīgi ES tērauda aizsardzības pasākumu 7. un 17. kategorijā), kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē un uz kuriem attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ja šie ražojumi tiek pārvietoti tieši no citām Apvienotās Karalistes daļām uz Ziemeļīriju un laisti brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā.
1. pantā arī paredzēta iespēja Komisijai, izmantojot deleģētos aktus, pielāgot to tērauda ražojumu sarakstu, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākumi un attiecībā uz kuriem attiecīgā gadījumā tiks darītas pieejamas Savienības tarifa kvotas.
2023/0063 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) 2020/2170 groza attiecībā uz Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu konkrētiem uz Ziemeļīriju pārvietotiem ražojumiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/2170 1. pantā noteikts, ka attiecībā uz precēm, kuras tiek importētas no valstīm ārpus Savienības, ir tiesības piemērot režīmu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām tikai tad, ja preces ir laistas brīvā apgrozībā tajā uzskaitītajās teritorijās. Ar minēto noteikumu tiek novērsti riski, kas apdraud Savienības iekšējā tirgus pareizu darbību un kopējās tirdzniecības politikas integritāti un kas izrietētu no iespējamas Savienības tarifa kvotu vai citu importa kvotu apiešanas. Minētajā noteikumā uzskaitītās teritorijas neietver Ziemeļīriju.
(2)Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību ir noteikts, ka Savienība atver kvotas attiecībā uz konkrētu Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumu importu Savienībā. Turklāt tirdzniecības un sadarbības nolīgums piešķir Savienībai tiesības noteiktos apstākļos ieviest citas tarifa kvotas vai importa kvotas attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes preču importu, tostarp kā daļu no daudzpusēju aizsardzības pasākumu piemērošanas saskaņā ar PTO nolīgumu. Tādēļ ir jāprecizē, vai attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes precēm, kas laistas brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā, ir tiesības piemērot režīmu saskaņā ar minētajām tarifa kvotām vai citām importa kvotām.
(3)Apvienotajai Karalistei ir saistoša Protokolā par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) noteiktā kārtība, kas pievienots Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“izstāšanās līgums”). Tāpēc tiesiskās attiecības starp Savienību un Apvienoto Karalisti attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes precēm, kuras laistas brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā, būtiski atšķiras no attiecībām starp Savienību un jebkuru citu trešo valsti attiecībā uz minētās trešās valsts izcelsmes precēm, kuras laistas brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā.
(4)Apvienotā Karaliste ir sniegusi pierādījumus, kas liecina, ka konkrēti Apvienotās Karalistes izcelsmes tērauda ražojumi, uz kuriem pašlaik attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (“attiecīgie ražojumi”), ievērojamos daudzumos ir pārvietoti no citām Apvienotās Karalistes daļām uz Ziemeļīriju. Lai nodrošinātu šo pārvietojumu ekonomisko dzīvotspēju un ņemot vērā īpašos apstākļus Ziemeļīrijā, ir lietderīgi atļaut, lai attiecīgajiem ražojumiem, kad tie tiek laisti brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā, varētu izmantot attiecīgās Savienības tarifa kvotas.
(5)Lai ierobežotu risku, ka attiecīgajiem ražojumiem piemērojamās Savienības tarifa kvotas tiek apietas, importējot tādus pašus ražojumus, kuru izcelsme ir citās valstīs, attiecīgie ražojumi būtu jānosūta tieši no citām Apvienotās Karalistes daļām.
(6)Turklāt Apvienotā Karaliste ir apņēmusies saskaņā ar protokolu veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgo ražojumu pārvietošana, kas notiek, izmantojot Savienības tarifa kvotas, tiek laikus ieskaitīta minētajās kvotās tāpat kā tad, ja minētās preces tiktu importētas Savienībā.
(7)Tāpēc Regula (ES) 2020/2170 būtu attiecīgi jāgroza.
(8)Tā kā vajadzība pēc attiecīgo ražojumu importēšanas Ziemeļīrijā laika gaitā var mainīties, attiecīgo ražojumu saraksta pielāgošanas nolūkā pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz attiecīgajiem ražojumiem būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(9)Saskaņā ar protokola 5. panta 3. un 4. punktu saistībā ar tā 13. panta 3. punktu šo regulu piemēro arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.
(10)Lai izvairītos no iespējamiem traucējumiem attiecīgo ražojumu pārvietošanā no citām Apvienotās Karalistes daļām uz Ziemeļīriju, šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīz,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2020/2170 groza šādi:
(1)regulas 1. pantā pievieno šādu otro daļu:
“Pielikumā uzskaitītajām Apvienotās Karalistes izcelsmes precēm, uz kurām attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159* un kuras Ziemeļīrijā ievestas, tieši transportējot no citām Apvienotās Karalistes daļām, arī ir tiesības uz Savienības importa tarifa kvotu režīmu, ja minētās preces tiek laistas brīvā apgrozībā Ziemeļīrijas teritorijā.
_______________
*Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).”;
(2)regulā iekļauj šādus pantus:
“1.a pants
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 1.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu, lai pielikumā iekļautajam sarakstam pievienotu konkrētas Apvienotās Karalistes izcelsmes preču kategorijas, uz kurām attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 un kuras Ziemeļīrijā ievestas, tieši transportējot no citām Apvienotās Karalistes daļām, ar noteikumu, ka Apvienotā Karaliste ir pierādījusi Savienībai, ka šīs preces ir jālaiž brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā.
1.b pants
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [PB: lūgums ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 1.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].”;
(3)šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu pievieno kā pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs