EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.2.2023
COM(2023) 70 final
2023/0032(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 228. sesijā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma “Aviācijas telesakari” I sējuma “Radionavigācijas līdzekļi” 93. grozījuma pieņemšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz:
i) nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 228. sesijā Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma “Aviācijas telesakari” I sējuma “Radionavigācijas līdzekļi” 93. grozījuma pieņemšanu un
ii) nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem pēc tam, kad ICAO attiecīgajās vēstulēs valstīm ir paziņojusi par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma “Aviācijas telesakari” I sējuma “Radionavigācijas līdzekļi”, 93. grozījuma pieņemšanu, aicinot līgumslēdzējas valstis vai nu paziņot par nepiekrišanu, vai paziņot par visām atšķirībām vai atbilstību pieņemtajiem pasākumiem.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par starptautisko civilo aviāciju
Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) mērķis ir reglamentēt starptautisko gaisa transportu. Čikāgas konvencija stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī, un ar to izveidoja Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju.
Visas ES dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas puses.
2.2.Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir viena no ANO specializētajām aģentūrām. Organizācijas mērķi un uzdevumi ir izstrādāt starptautiskās aeronavigācijas principus un metodes un veicināt starptautiskā gaisa transporta plānošanu un attīstību.
ICAO padome ir pastāvīga ICAO struktūra, un tās sastāvā ir 36 līgumslēdzējas valstis, kuras ICAO asambleja ievēlējusi uz trīs gadiem. 2022.–2025. gadā ICAO padomē ir pārstāvētas sešas ES dalībvalstis.
Čikāgas konvencijas 54. pantā uzskaitītajos ICAO padomes obligātajos pienākumos ietilpst starptautisku standartu un ieteicamās prakses (SARPs) pieņemšana Čikāgas konvencijas pielikumu veidā.
Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka, ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav darījušas zināmu savu nepiekrišanu.
Pēc šādu pasākumu pieņemšanas ICAO valstīm ir jānodrošina atbilstība šiem pasākumiem, vai arī, pirms tie stājas spēkā un kļūst juridiski saistoši, jāpaziņo par nepiekrišanu šiem pasākumiem vai visām atšķirībām no tiem.
Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkura līgumslēdzēja valsts, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, nekavējoties paziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu.
2.3.Paredzētie ICAO akti un to saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem
Paredzēts, ka ICAO padome 228. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām pieņems:
- 10. pielikuma I sējuma 93. grozījumu par:
a) atbalstu dubultfrekvences, daudzkonstelāciju (DFMC) globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) ieviešanai, pievienojot noteikumus par papildu darbības frekvencēm globālajai pozicionēšanas sistēmai (GPS), globālajai navigācijas satelītu sistēmai (GLONASS) un satelīta funkcionālā papildinājuma sistēmai (SBAS) un ieviešot noteikumus jaunajai BeiDou navigācijas satelītu sistēmai (BDS) un Galileo sistēmai;
un
b) atbalstu jonosfēras gradienta mazināšanai attiecībā uz zemes funkcionālā papildinājuma sistēmu (GBAS), un kas izriet no navigācijas sistēmu ekspertu grupas sestās sanāksmes (NSP/6).
Paredzēto aktu mērķi ir šādi:
–10. pielikuma I sējuma 93. grozījums par atbalstu dubultfrekvences, daudzkonstelāciju (DFMC) globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) ieviešanai, pievienojot noteikumus par papildu darbības frekvencēm globālajai pozicionēšanas sistēmai (GPS), globālajai navigācijas satelītu sistēmai (GLONASS) un satelīta funkcionālā papildinājuma sistēmai (SBAS) un ieviešot noteikumus jaunajai BeiDou navigācijas satelītu sistēmai (BDS) un Galileo sistēmai
Grozījums, kas attiecas uz DFMC GNSS, ir paredzēts, lai atspoguļotu globālās GNSS infrastruktūras pašreizējo attīstību un ļautu starptautiskajai civilajai aviācijai vienkāršāk izmantot tās sniegtos rezultātus. Attīstības gaitā ASV (GPS modernizācija), Krievijas Federācija (GLONASS modernizācija), Eiropas Savienība (Galileo konstelācija) un Ķīna (BeiDou navigācijas satelītu sistēmas (BDS) konstelācija) ievieš ekspluatācijā vairākas GNSS konstelācijas, kas piedāvā dubultfrekvences signālus. Vairākas valstis un reģioni arī plāno ieviest DFMC satelīta funkcionālā papildinājuma sistēmas (SBAS). DFMC GNSS piedāvā iespēju vēl vairāk uzlabot GNSS robustumu, navigācijas veiktspēju un ekspluatācijas priekšrocības. Dubultfrekvenču izmantošana palīdzēs mazināt jonosfēras traucējumu un radiofrekvenču traucējumu radīto ievainojamību. Vairāku konstelāciju pieejamība palīdzēs mazināt jonosfēras scintilāciju un risku, ka vienā konstelācijā nav pietiekami daudz satelītu. Šie tehniskie uzlabojumi nodrošinās ekspluatācijas priekšrocības drošuma un efektivitātes izteiksmē, piemēram, uzlabos sakaru, kā arī navigācijas un novērošanas (CNS) lietojumu darbības uzticamību, paplašinās 3D instrumentālās nolaišanās operāciju izvēršanu visā pasaulē saskaņā ar veiktspējas navigācijas (PBN) globālajiem mērķiem, ieviesīs inovatīvas darbības koncepcijas un lietojumus un turpinās parasto navigācijas līdzekļu racionalizāciju.
–10. pielikuma I sējuma 93. grozījums par atbalstu jonosfēras gradienta mazināšanai attiecībā uz zemes funkcionālā papildinājuma sistēmu (GBAS)
Šis grozījums paredzēts, lai ļautu lidostām optimizēt sava GBAS apkalpošanas rajona pārklājumu, pamatojoties uz to, ka GBAS pakalpojuma pieejamība joprojām ir pieņemama. Tas ir jo īpaši vajadzīgs gadījumā, kad liela lidosta vai viena GBAS zemes stacija atbalsta vairākus skrejceļus, jo pašreizējie SARPs netieši ierobežo maksimālo pieļaujamo attālumu starp zemes staciju un skrejceļa slieksni(-šņiem).
Paredzēts, ka grozījums kļūs piemērojams 2023. gada 2. novembrī.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
3.1.Ierosinātie grozījumi un to saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem
10. pielikuma I sējuma 93. grozījums par atbalstu dubultfrekvences, daudzkonstelāciju (DFMC) globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) ieviešanai, pievienojot noteikumus par papildu darbības frekvencēm globālajai pozicionēšanas sistēmai (GPS), globālajai navigācijas satelītu sistēmai (GLONASS) un satelīta funkcionālā papildinājuma sistēmai (SBAS) un ieviešot noteikumus jaunajai BeiDou navigācijas satelītu sistēmai (BDS) un Galileo sistēmai
Šis ICAO 10. pielikuma I sējuma grozījums ietekmē Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai. Atsauci Regulas (ES) 2017/373 VIII pielikuma (Part-CNS) CNS.TR.100. punkta a) apakšpunktā groza, atsaucoties uz jaunākajiem I sējuma grozījumiem.
10. pielikuma I sējuma 93. grozījums par atbalstu jonosfēras gradienta mazināšanai attiecībā uz zemes funkcionālā papildinājuma sistēmu (GBAS)
Arī šis ICAO 10. pielikuma I sējuma grozījums ietekmē Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai. Atsauci Regulas (ES) 2017/373 VIII pielikuma (Part-CNS) CNS.TR.100. punkta a) apakšpunktā groza, atsaucoties uz jaunākajiem I sējuma grozījumiem.
3.2.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Savienība atzīst, ka ir jāizveido saskaņots tiesiskais regulējums starptautiskā līmenī.
Turklāt šādu standartu pieņemšana ļaus aviācijas vajadzībām izmantot ES GNSS pamatprogrammas, piemēram, Galileo, un turpināt Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) modernizāciju, lai atbalstītu lietojumus visos lidojuma posmos, piemēram, veiktspējas navigāciju, kā paredzēts ATM ģenerālplānā. Tas arī palielinās GNSS noturību pret traucējumiem saskaņā ar ICAO 41. asamblejas rezolūcijām.
ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pārstāvji navigācijas sistēmu ekspertu grupā ar Eirokontroles ekspertu atbalstu palīdzēja izstrādāt priekšlikumu saistībā ar 10. pielikuma I sējuma 93. grozījumu.
Ierosinātā nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, ir atbalstīt šo grozījumu.
Tādējādi nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņems ierosinātos Čikāgas konvencijas grozījumus, ir atbildē uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm nepaziņot par nepiekrišanu un nodrošināt atbilstību pieņemtajiem pasākumiem. Ja pēc paredzētā minēto standartu piemērošanas sākuma datuma (2023. gada 2. novembra) Savienības tiesību akti atšķirtos no jaunpieņemtajiem ICAO standartiem, dalībvalstīm būtu jāpaziņo ICAO Savienības nostāja par atšķirībām no šiem konkrētajiem standartiem, pamatojoties uz sagatavošanas dokumentu, kuru Komisija savlaicīgi iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai un kurā sīki izklāstītas atšķirības laikposmā, kas nepieciešams, lai pabeigtu īstenošanu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 1 .
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 2 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
ICAO padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”).
Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 54. pantu ICAO padome pieņem starptautiskus standartus un ieteicamo praksi, ko noformē kā Čikāgas konvencijas pielikumus. Šie ir lēmumi ar juridiskām sekām. Pēc pieņemšanas un spēkā stāšanās ICAO pieņemtie standarti un ieteicamā prakse ir saistoši visām ICAO līgumslēdzējām valstīm. Dažas šo lēmumu juridiskās sekas var būt atkarīgas no paziņojumiem par nepiekrišanu un par atšķirībām un šo paziņojumu noteikumiem.
Turklāt, ciktāl iespējams, šie standarti un ieteicamā prakse ir atspoguļoti Savienības tiesību aktos un tādējādi var būtiski ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma saturu civilās aviācijas jomā, proti, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/373.
Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats attiecībā uz šādiem paziņojumiem ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pieņemtā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo transporta politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2023/0032 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 228. sesijā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma “Aviācijas telesakari” I sējuma “Radionavigācijas līdzekļi” 93. grozījuma pieņemšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO).
(2)Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO dalībnieces, bet Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO padomē ir pārstāvētas sešas dalībvalstis.
(3)Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO padome var pieņemt starptautiskus standartus un ieteicamo praksi (SARPs) un noformēt tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus.
(4)ICAO padome 228. sesijā ir paredzējusi pieņemt Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma I sējuma 93. grozījumu.
(5)Čikāgas konvencijas 10. pielikuma I sējuma 93. grozījuma galvenais mērķis ir atbalstīt dubultfrekvences, daudzkonstelāciju (DFMC) globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) ieviešanu, pievienojot noteikumus par papildu darbības frekvencēm globālajai pozicionēšanas sistēmai (GPS), globālajai navigācijas satelītu sistēmai (GLONASS) un satelīta funkcionālā papildinājuma sistēmai (SBAS) un ieviešot noteikumus jaunajai BeiDou navigācijas satelītu sistēmai (BDS) un Galileo sistēmai. Grozījuma mērķis ir arī atbalstīt jonosfēras gradienta mazināšanu attiecībā uz zemes funkcionālā papildinājuma sistēmu (GBAS).
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomē, jo Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma I sējuma 93. grozījums būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu, proti, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 ( 3 ), saturu.
(7)Savienības nostājai ICAO padomes 228. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām attiecībā uz paredzētā Čikāgas konvencijas 10. pielikuma I sējuma 93. grozījuma pieņemšanu, kā izklāstīts vēstulē valstīm 2021/41, vajadzētu būt šādai: atbalstīt šos grozījumus visā kopumā un nodrošināt atbilstību tiem. Šī nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, būtu jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir ICAO padomes locekles.
(8)Pēc pieņemšanas un spēkā stāšanās Čikāgas konvencijas 10. pielikuma I sējuma 93. grozījums būs saistošs visām ICAO dalībvalstīm, arī visām Savienības dalībvalstīm.
(9)Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkurai līgumslēdzējai valstij, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, būtu nekavējoties jāpaziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu.
(10)Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka, ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav darījušas zināmu savu nepiekrišanu.
(11)Savienības nostājai pēc tam, kad ICAO padome pieņems Čikāgas konvencijas 10. pielikuma I sējuma 93. grozījumu, ko ICAO ģenerālsekretārs paziņos, izmantojot ICAO vēstules valstīm procedūru, vajadzētu būt šādai: nedarīt zināmu nepiekrišanu grozījumiem un nodrošināt atbilstību tiem. Ja pēc jaunpieņemto SARPs paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no šiem SARPs, būtu jāpaziņo ICAO atšķirības no šiem konkrētajiem SARPs. Savienības nostājai attiecībā uz šādām atšķirībām būtu jāpamatojas uz rakstisku dokumentu, kuru Komisija iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai.
(12)Šī nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, būtu jāpauž visām Savienības dalībvalstīm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
(1)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomes 228. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām, ir šāda: atbalstīt ierosināto Čikāgas konvencijas 10. pielikuma I daļas 93. grozījumu visā kopumā.
(2)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņems ierosināto Čikāgas konvencijas 10. pielikuma I daļas 93. grozījumu, kas minēts 1. punktā, ir šāda: atbildē uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm nedarīt zināmu nepiekrišanu un nodrošināt atbilstību pieņemtajam pasākumam. Ja pēc jaunpieņemto SARPs paredzētās piemērošanas sākuma dienas Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no šiem SARPs, par atšķirībām no šiem konkrētajiem SARPs jāpaziņo ICAO saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu.
Šādā gadījumā Komisija savlaicīgi un vismaz divus mēnešus, pirms beidzas ICAO noteiktais termiņš atšķirību paziņošanai, iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai sagatavošanas dokumentu, kurā noteikta Savienības nostāja attiecībā uz sīki izklāstītām atšķirībām, kas dalībvalstīm Savienības vārdā jāpaziņo ICAO.
2. pants
Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir ICAO padomes locekles.
Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž visas Savienības dalībvalstis.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs