Briselē, 10.2.2023

COM(2023) 67 final

2023/0030(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomē saistībā ar priekšlikumiem grozīt Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējumu attiecībā uz standartiem un ieteicamo praksi vides aizsardzības jomā


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomē saistībā ar priekšlikumiem grozīt Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējumu attiecībā uz standartiem un ieteicamo praksi vides aizsardzības jomā.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Konvencija par starptautisko civilo aviāciju

Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencijas”) mērķis ir reglamentēt starptautisko gaisa transportu. Tā stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī, un ar to izveidoja ICAO.

Visas ES dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas puses.

2.2.Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

ICAO ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra. Organizācijas mērķi un uzdevumi ir izstrādāt starptautiskās aeronavigācijas principus un metodes un veicināt starptautiskā gaisa transporta plānošanu un attīstību.

Čikāgas konvencijas 54. pantā uzskaitītajos ICAO padomes obligātajos pienākumos ietilpst starptautisku standartu un ieteicamās prakses (SARPs) pieņemšana Čikāgas konvencijas pielikumu veidā.

ICAO padome ir pastāvīga ICAO struktūra, un tās sastāvā ir 36 līgumslēdzējas valstis, kuras ICAO asambleja ievēlējusi uz trīs gadiem. ICAO padomē ir pārstāvētas vairākas dalībvalstis.

Eiropas Savienība ir ad hoc novērotāja daudzās ICAO struktūrās (asamblejā un citās tehniskās struktūrās).

2.3.Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas padomes paredzētie akti

ICAO padome ir pieņēmusi Čikāgas konvencijas 16. pielikumu, kurā ietverti starptautiskie standarti un ieteicamā prakse (SARPs) vides aizsardzības jomā. 16. pielikumam ir četri sējumi, kuru darbības jomas ir šādas:

I sējums par standartiem un ieteicamo praksi attiecībā uz gaisa kuģu radīto troksni;

II sējums par standartiem un ieteicamo praksi attiecībā uz gaisa kuģu dzinēju emisijām;

III sējums par standartiem un ieteicamo praksi attiecībā uz lidmašīnu CO2 emisijām;

IV sējums par standartiem un ieteicamo praksi attiecībā uz Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA).

ICAO padomei tās 228. sesijā 2023. gada 13.–31. martā būtu jāapsver iespējama izmaiņu veikšana minētajos sējumos. Lai saņemtu ICAO valstu komentārus, 2022. gada jūlijā tām tika nosūtītas vēstules valstīm 1 ar paredzētajām izmaiņām.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

3.1. Vispārīga informācija

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 2 19. panta 3. punktu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu minētās regulas 9. panta 2. punkta pirmajā daļā norādītās atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem nolūkā tās atjaunināt, ņemot vērā turpmākus grozījumus minētajos noteikumos, kuri stājas spēkā pēc 2018. gada 4. jūlija un kļūst piemērojami visās dalībvalstīs, ciktāl šādi pielāgojumi nepaplašina minētās regulas darbības jomu.

Ar Padomes 2016. gada 30. maija Lēmumu (ES) 2016/915 3 , kas grozīts ar Padomes 2020. gada 9. jūnija Lēmumu (ES) 2020/768 4 , tika izveidota Savienības nostāja attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš ir paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu globālu tirgus pasākumu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām, t. i. Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (“CORSIA”). Minētais lēmums paliek spēkā. Tāpēc to izmanto par pamatu, lai noteiktu Savienības nostāju attiecībā uz izmaiņām 16. pielikuma IV sējumā.

3.2. Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Lai ļautu dalībvalstīm piedalīties lēmumu pieņemšanā par ierosinātajām izmaiņām Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējumā, pirms ICAO padomes 228. sesijas 2023. gada 13.–31. martā ir jāpieņem nostāja Savienības vārdā.

Par grozījumiem I sējumā: paredzētajos ierosinātajos grozījumos, kas izklāstīti iepriekš minētajā vēstulē valstīm, ietilpst:

a) grozījumi attiecībā uz modālo darbības vārdu pareizu lietošanu, lai 16. pielikuma I sējumu saskaņotu ar “Norādījumu par nozariskām aeronavigācijas sanāksmēm un to vadīšanas reglamentu” [Directives to Divisional-type Air Navigation Meetings and Rules of Procedure for their Conduct] (Doc 8143) II daļu par starptautisko standartu, ieteicamās prakses un procedūru priekšlikumu sagatavošanu;

b) ieteicamie norādījumi attiecībā uz karāšanās režīmā manevrējoša helikoptera radītā trokšņa mērīšanu, kas ietverti 16. pielikuma I sējuma H papildinājumā;

c) grozījumi, kas novērš specifikāciju ierobežojumus attiecībā uz testa dienas skaņas spiediena līmeņa regulēšanu atbilstoši atsauces apstākļiem; un

d) nelielas tipogrāfiskas kļūdas, kas jālabo.

Par grozījumiem II sējumā: paredzētajos ierosinātajos grozījumos, kas izklāstīti iepriekš minētajā vēstulē valstīm, ietilpst:

a) pārstrukturēšana un to relevanto atsauču atjaunināšana, kas ieviestas saskaņā ar “Norādījumu par nozariskām aeronavigācijas sanāksmēm un to vadīšanas reglamentu” (Doc 8143) II daļu par starptautisko standartu, ieteicamās prakses un procedūru priekšlikumu sagatavošanu;

b) ar valodas konsekvenci saistīta atjaunināšana, kas cita starpā ievieš modālo darbības vārdu pareizu lietošanu un piezīmju un ieteikumu konsekventu piemērošanu saskaņā ar “Norādījumu par nozariskām aeronavigācijas sanāksmēm un to vadīšanas reglamentu” (Doc 8143) II daļu par starptautisko standartu, ieteicamās prakses un procedūru priekšlikumu sagatavošanu;

c) lingvistiski uzlabojumi, kas vajadzīgi, lai cita starpā izteiktu piedūmojuma skaitļa un negaistošo daļiņu (nvPM) masas koncentrācijas standartu attiecināmību uz dzinējiem;

d) “līdzvērtīgas procedūras” jaunas definīcijas ieviešana un konsekvences nolūkā izrietošās izmaiņas 16. pielikuma II sējumā;

e) definīcijas, apraksti, atsauces un lingvistiski uzlabojumi, tostarp arī paplašināti skaidrojumi, metodiski apraksti, procesuāli starpposmi un papildu piezīmes un ieteikumi;

f) uzlabojumi, kas attiecas uz nvPM mērījumu procedūru saskaņā ar aktuālajiem atjauninājumiem SAE ARP 6320A un AIR 6241A par gaisa kuģu turbīnu dzinēju radīto nvPM emisiju nepārtrauktu paraugu ņemšanu un mērīšanu; un

g) vispārīgi ar tehniskiem, nomenklatūras un tipogrāfiskiem jautājumiem saistīti labojumi nolūkā palielināt dokumenta skaidrību un konsekvenci.

Par grozījumiem III sējumā: paredzētajos ierosinātajos grozījumos, kas izklāstīti iepriekš minētajā vēstulē valstīm, ietilpst:

a) definīcija, apraksts, atsauces un lingvistiski uzlabojumi, kuru mērķis ir arī izvairīties no iespējami nepareizas interpretācijas un ieviest papildu skaidrojumus attiecībā uz atsauces ģeometrisko faktoru (RGF);

b) konsekvences nolūkā veiktas izmaiņas pēc jaunās “līdzvērtīgas procedūras” definīcijas ieviešanas 16. pielikuma III sējumā.

Paredzēts, ka visi ierosinātie grozījumi kļūs piemērojami 2024. gada 1. janvārī.

Paredzētā akta priekšmets attiecas uz jomu, kurā saskaņā ar LESD 3. panta 2. punkta pēdējo daļu Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence, jo paredzētie akti var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu, proti:

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru 5 ;

– Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju 6 .

Ņemot vērā relevantos Savienības tiesību aktus, nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomē, vajadzētu būt šādai: atbalstīt ierosinātos grozījumus I, II un III sējumā.

4.Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātais lēmums saskan ar pārējo Savienības politiku, it īpaši ar enerģētikas, vides un transporta politiku, un to papildina.

5.Juridiskais pamats

5.1.Procesuālais juridiskais pamats

5.1.1. Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras locekle, vai nolīguma puse 7 .

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu 8 .

5.1.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā

ICAO padome ir ar nolīgumu, proti, Čikāgas konvenciju, izveidota struktūra.

Paredzētajiem aktiem ir juridiskas sekas LESD 218. panta 9. punkta nozīmē.

Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 54. pantu ICAO padome pieņem starptautiskus standartus un ieteicamo praksi (SARPs), ko noformē kā Čikāgas konvencijas pielikumus. Šādi SARPs ir saistoši saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem atbilstīgi Čikāgas konvencijas 90. pantam, ciktāl tie kļūst saistoši visām ICAO līgumslēdzējām pusēm, ja vien lielākā daļa ICAO līgumslēdzēju pušu nedara zināmu ICAO padomei savu nepiekrišanu.

Turklāt paredzētie akti, ja to pieņemšanas rezultātā var būt jāveic grozījumi, var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Regulu (ES) 2018/1139 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012, ciktāl tās nepārprotami atsaucas uz Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējumu.

Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc Savienības nostājas pieņemšana attiecībā uz šādiem paziņojumiem ietilpst LESD 218. panta 9. punkta darbības jomā.

5.2.Materiālais juridiskais pamats

5.2.1 Princips

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir pieņemtajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.

Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

5.2.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā

Pieņemtā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz transporta politiku.

Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts. Atbilstīgi minētajam pantam Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus gaisa transporta jomā.

5.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 100. panta 2. punktam saistībā ar 218. panta 9. punktu.

2023/0030 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomē saistībā ar priekšlikumiem grozīt Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējumu attiecībā uz standartiem un ieteicamo praksi vides aizsardzības jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO).

(2)Visas Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO dalībnieces, savukārt Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās.

(3)Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 54. pantu ICAO padome var pieņemt starptautiskos standartus un ieteicamo praksi.

(4)ICAO padome ir pieņēmusi Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–IV sējumu, kurā ietverti starptautiskie standarti un ieteicamā prakse (SARPs) vides aizsardzības jomā.

(5)ICAO padomei tās 228. sesijā, kas notiks 13.–31. martā, ir jāpieņem vairāki grozījumi Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējumā.

(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomē, jo ierosinātajiem grozījumiem ir juridiskas sekas, tie ir saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Regulu (ES) 2018/1139 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012.

(7)Nostājai, kas jāieņem Savienības vārdā, vajadzētu būt šādai: atbalstīt grozījumus I–III sējumā.

(8)Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības vārdā, būtu jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir ICAO padomes locekles.

(9)Savienības nostājai pēc tam, kad ICAO padome būs pieņēmusi Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I–III sējuma grozījumus, kas ICAO ģenerālsekretāram jāpaziņo ICAO vēstulē valstīm, vajadzētu būt šādai: nedarīt zināmu nepiekrišanu un paziņot par atbilstību šiem pasākumiem. Ja Savienības tiesību akti atšķirtos no jaunpieņemtajiem SARPs pēc paredzētā šo SARPs piemērošanas sākuma, atšķirības no šiem konkrētajiem SARPs būtu jāpaziņo ICAO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

(1)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomes 228. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām attiecībā uz Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma I–III sējumu saistībā ar šo sējumu grozīšanu, ir pilnībā atbalstīt ierosinātos grozījumus.

(2)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņem ierosinātos 1. punktā minētos grozījumus Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma I–III sējumā, ir nedarīt zināmu nepiekrišanu un paziņot par atbilstību pieņemtajam pasākumam, atbildot uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm. Ja Savienības tiesību akti atšķiras no jaunpieņemtajiem SARPs pēc paredzētā šo SARPs piemērošanas sākuma, atšķirības no šiem konkrētajiem SARPs paziņo ICAO. Šādā gadījumā Komisija savlaicīgi un vismaz divus mēnešus pirms jebkāda termiņa, ko ICAO noteikusi atšķirību paziņošanai, iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai sagatavošanas dokumentu, kurā sīki izklāstītas atšķirības, par kurām dalībvalstīm Savienības vārdā jāpaziņo ICAO.

2. pants

Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minēto nostāju, kopīgi rīkojoties Savienības vārdā, pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomes locekles.

Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto nostāju pauž visas Savienības dalībvalstis.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    SL 22/58, SL 22/59, SL 22/60 un SL 22/61.
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
(3)    Padomes Lēmums (ES) 2016/915 (2016. gada 30. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš ir paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu globālu tirgus pasākumu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām (OV L 153, 10.6.2016., 32. lpp.).
(4)    Padomes Lēmums (ES) 2020/768 (2020. gada 9. jūnijs), ar ko Lēmumu (ES) 2016/915 groza attiecībā uz atsauces periodu, ko paredzēts izmantot CO2 emisiju pieauguma mērīšanai, lai CORSIA kontekstā ņemtu vērā Covid-19 pandēmijas sekas (OV L 187, 12.6.2021., 10. lpp.).
(5)    OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(6)    OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.
(7)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.
(8)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.