EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.2.2023

COM(2023) 46 final

2023/0017(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem, un kas attiecas uz Apvienotās komitejas reglamentu un nolīguma darbības turpināšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 2022. gada 29. jūnijā Lionā parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem 1 (turpmāk “nolīgums”), un kas attiecas uz

·Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu saskaņā ar nolīguma 7. panta 6. punktu;

·nolīguma darbības turpināšanu saskaņā ar tā 7. panta 2. punktu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Nolīguma kopsavilkums

Nolīguma mērķis ir, ņemot vērā Krievijas nelikumīgo agresiju pret Ukrainu un būtiskos traucējumus, ko tā rada visiem transporta veidiem Ukrainā, pagaidu kārtā atvieglot kravu autopārvadājumus starp Ukrainu un Eiropas Savienību un caur to, piešķirot papildu tiesības preču tranzītam un autopārvadājumiem maršrutos starp Ukrainu un ES. Tas ietver arī pasākumus nolūkā atvieglot autovadītāju dokumentu atzīšanu. Patlaban nolīgumu piemēro līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Lai uzraudzītu un pārraudzītu nolīguma piemērošanu un īstenošanu, tika izveidota Apvienotā komiteja. Tā jo īpaši lemj par reglamenta pieņemšanu un nolīguma darbības turpināšanu. Attiecībā uz nolīguma darbības turpināšanu Apvienotā komiteja pieņem lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, t. i., vēlākais 2023. gada 31. martā. Saskaņā ar nolīguma 7. panta 5. punktu Apvienotā komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

2.2.Nolīguma pārraudzība

Ar nolīguma 7. panta 1. punktu tika ieviests pienākums pārraudzīt nolīguma darbību un jo īpaši periodiski pārskatīt tā darbību attiecībā pret tā mērķiem. Šajā sakarā Ukrainas iestādes ir sniegušas Komisijai datus par šā nolīguma īstenošanu. Šie dati galvenokārt attiecas uz 2022. gada trešo ceturksni, t. i., uz nolīguma piemērošanas pirmajiem trim mēnešiem, un liecina par turpmāk minēto.

·Nolīgums ir sekmīgi veicinājis Ukrainas lauksaimniecības preču eksportu, izmantojot solidaritātes joslas. Līdz 2022. gada 1. augustam solidaritātes joslas bija vienīgie tirdzniecības koridori, kas Ukrainai bija pieejami lauksaimniecības produktu eksportam. Pirmajā piemērošanas mēnesī (2022. gada jūlijā) nolīgums ļāva eksportēt gandrīz pusmiljonu tonnu Ukrainas lauksaimniecības preču — tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 320 000 tonnām, kas eksportētas 2022. gada jūnijā.

·Kopš 2022. gada 1. augusta Melnās jūras graudu iniciatīva ir arī veicinājusi Ukrainas graudu, eļļas augu sēklu un saistītu produktu eksportu no trim Ukrainas Melnās jūras ostām. Tomēr nolīgums ir papildinājis eksportu pa Melno jūru un tādējādi veicinājis globālo nodrošinātību ar pārtiku un atbalstījis Ukrainas ekonomiku. Lauksaimniecības produktu eksports pa autoceļiem ir turpinājis pieaugt pat pēc Melnās jūras graudu iniciatīvas sākuma, 2022. gada oktobrī sasniedzot 640 000 tonnas.

·Nolīgums ir atvieglojis citu Ukrainas preču eksportu, uz kurām neattiecas Melnās jūras graudu iniciatīva. Minētā iniciatīva attiecas tikai uz graudiem, eļļas augu sēklām un saistītiem produktiem. Tādējādi nolīgums ir ļāvis eksportēt citas lauksaimniecības preces, piemēram, mājputnu gaļu un augļus. 2022. gada jūlijā, augustā un septembrī lauksaimniecības preces, kas neietilpst Melnās jūras graudu iniciatīvas darbības jomā, veidoja gandrīz pusi no visa lauksaimniecības preču eksporta pa autoceļiem.

·Nolīgums ir arī atvieglojis tādu nelauksaimniecisko preču eksportu, jo īpaši rūpniecības ražojumu eksportu, kurus nevar eksportēt saskaņā ar Melnās jūras graudu iniciatīvu. Nelauksaimnieciskais eksports pa autoceļiem 2022. gada jūnijā, jūlijā un augustā nodrošināja Ukrainas uzņēmumiem ieņēmumus vairāk nekā 1,6 miljardu USD apmērā, sniedzot tik ļoti nepieciešamo atbalstu Ukrainas ekonomikai.

·Turklāt joprojām pastāv daudzas neskaidrības par Melnās jūras graudu iniciatīvu, kuras ilgums arī ir ierobežots (2022. gada 18. novembrī pagarināts vēl par 120 dienām). Pārbaudēs ir ziņots arī par vājajām vietām, mudinot daudzas ieinteresētās personas paļauties nevis uz iniciatīvu, bet uz solidaritātes joslām, tostarp autotransportu. Šajā kontekstā nolīgums nodrošina drošības tīklu Ukrainas lauksaimniekiem un uzņēmumiem, kā arī globālo nodrošinātību ar pārtiku.

·Ar nolīgumu ir arī atļauts Ukrainas (gan lauksaimniecības, gan nelauksaimniecisko) preču tranzīts pa autoceļiem caur ES uz trešām valstīm. 2022. gada jūlijā, septembrī un augustā nolīgums ļāva uz trešām valstīm eksportēt Ukrainas preces vairāk nekā 1 miljarda USD vērtībā, tādējādi Ukrainas ekonomikai radot papildu ienākumu avotu.

·Tajā pašā laikā nolīgums ir palīdzējis Ukrainai importēt tai vajadzīgās preces, piemēram, pārtiku, humāno palīdzību un enerģiju. Piemēram, Rumānija izveidoja īpašus kravas automobiļu konvojus, lai Ukrainai piegādātu tik ļoti nepieciešamo degvielu.

·Nolīgums ir arī ievērojami kalpojis ES interesēm. Eksports no dalībvalstīm uz Ukrainu ir palielinājies par 38,3 %, ja salīdzinām laikposmu no 2022. gada aprīļa līdz jūnijam pirms nolīguma parakstīšanas (4222 miljoni USD) un laikposmu no 2022. gada jūlija līdz septembrim tūlīt pēc nolīguma parakstīšanas (5849 miljoni USD). Eksports pa autoceļiem no ES uz Ukrainu joprojām ir lielāks nekā Ukrainas imports uz ES pa autoceļiem. Komisija cieši uzrauga importa ietekmi uz ES tirgiem.

·Ar nolīgumu Ukrainas pārvadātājiem piešķirto tiesību rezultātā Ukrainas autopārvadātāju veikto autopārvadājumu skaits pa ES autoceļiem ir palielinājies par aptuveni 40 %. Precīzāk, 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī pa ES autoceļiem bija notikuši 106 641 Ukrainas pārvadātāju autopārvadājumi salīdzinājumā ar 152 534 pārvadājumiem 2022. gada jūlijā, augustā un septembrī, un tas ir pieaugums par 43 %.

·Nolīgums ir arī ievērojami samazinājis slogu Ukrainas transporta nozarei un valsts iestādēm saistībā ar administratīvajām formalitātēm, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu. Tas ir arī devis vidēja termiņa perspektīvu šai nozarei un ļāvis labāk plānot tās darbību.

·Nolīgums ir ļāvis dalībvalstu iestādēm piekļūt vadītāja apliecību pārbaudes sistēmai un ievērojami uzlabojis cīņu pret krāpšanu un viltošanu. Joprojām tiek veiktas darbības nolūkā ieviest digitālo vadītāju apliecību un profesionālās kompetences sertifikātu verifikācijas rīkus.

2.3.Apvienotā komiteja

Ar nolīguma 7. pantu tika izveidota Apvienotā komiteja, kura uzrauga un pārrauga nolīguma piemērošanu un īstenošanu, kā arī periodiski pārskata tā darbību attiecībā pret nolīguma mērķiem. Saskaņā ar šo noteikumu Apvienoto komiteju veido pušu pārstāvji. Tajā lēmumus pieņem vienprātīgi, un tie ir saistoši pusēm.

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu Apvienoto komiteju sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, lai novērtētu un lemtu par vajadzību turpināt nolīguma darbību, kā arī par turpināšanas ilgumu.

Saskaņā ar nolīguma 7. panta 6. punktu Apvienotajai komitejai ir jāpieņem reglaments.

2.4.Paredzētais Apvienotās komitejas akts attiecībā uz tās reglamentu

Pirmās sanāksmes laikā Apvienotajai komitejai ir saskaņā ar nolīguma 7. panta 5. punktu un 7. panta 6. punktu jāpieņem lēmums par Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu. Tā nolūks kalpot par pamatu Apvienotās komitejas organizācijai un darbībai, lai tādējādi nodrošinātu nolīguma pienācīgu īstenošanu.

2.5.Paredzētais Apvienotās komitejas akts attiecībā uz nolīguma darbības turpināšanu

Pirmās sanāksmes laikā Apvienotajai komitejai ir saskaņā ar nolīguma 7. panta 2. punktu un 7. panta 5. punktu jāpieņem lēmums par nolīguma darbības turpināšanu līdz 2025. gada 31. decembrim.

Pagarināšanas iemesli ir daudzējādi:

–Pirmkārt, nolīguma uzraudzība ir parādījusi, ka tam ir bijusi būtiska nozīme solidaritātes joslu kontekstā, tādējādi nodrošinot Ukrainas lauksaimnieku izdzīvošanu un arī veicinot pārtikas nodrošinājumu pasaulē. Lai gan Ukrainas Melnās jūras ostas joprojām nebija pieejamas, nolīgums atviegloja Ukrainas graudu, eļļas augu sēklu un saistīto produktu eksportu pa autoceļiem. Kopš Melnās jūras graudu iniciatīvas izveides Ukrainas graudu eksports pa autoceļiem ir turpinājis pieaugt, tādējādi vēl vairāk papildinot eksportu pa Melno jūru.

–Otrkārt, nolīgums ir atvieglojis Ukrainas nelauksaimniecisko preču eksportu, uz kurām neattiecas Melnās jūras graudu iniciatīva. Tādējādi tas ir palīdzējis saglabāt Ukrainas ekonomiku.

–Treškārt, nolīgums ir atvieglojis ES eksportu uz Ukrainu un tādējādi sniedzis labumu ES. Tas ir ļāvis Ukrainai no ES importēt tai vajadzīgās preces, jo īpaši tik ļoti nepieciešamo enerģiju un humāno palīdzību.

–Ceturtkārt, nolīgums nav radījis Ukrainas autopārvadātāju skaita krasu pieaugumu uz ES ceļiem. ES pārvadātāji joprojām nevēlas doties uz Ukrainu, jo pārvadājumus Ukrainas teritorijā ES apdrošināšanas sabiedrības visbiežāk neapdrošina un ES autovadītāji acīmredzamu iemeslu dēļ uz Ukrainu doties atsakās. Tāpēc nolīgums nerada konkurences apdraudējumu ES pārvadātājiem, un tas, visticamāk, nemainīsies laikposmā, uz kuru tiek ierosināts pagarinājums.

–Piektkārt, nolīgums būtu jāsaprot arī kā elements, kas veicinās Ukrainas atjaunošanu, kad tai pienāks laiks, proti, tad, kad Krievijas agresīvais karš pret šo valsti būs beidzies.

Tādēļ nolīguma pagarināšana ir jāsaprot kā atbilde Eiropadomei, kura 2022. gada 20. un 21. oktobra sanāksmē aicināja “Eiropas Savienību turpināt uzlabot visu solidaritātes joslu efektivitāti”, jo tās “ir ļāvušas eksportēt ievērojamu daudzumu Ukrainas kultūraugu, lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu uz valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams” 2 .

Nolīguma darbība ir jāturpina līdz 2025. gada 31. decembrim, jo nosacījumi, kas pamato sākotnējā nolīguma noslēgšanu, joprojām ir noteicoši un, iespējams, tādi būs vēl kādu laiku. Krievijas agresija pret Ukrainu kļūst intensīvāka, un lielākā daļa novērotāju tuvākajā nākotnē neparedz šīs agresijas izbeigšanu. Tas nozīmē arī to, ka jūras transports caur Melnās jūras ostām joprojām ir ļoti nestabils. Ar ANO vadīto Melnās jūras graudu iniciatīvu ir panākts daļējs risinājums. Tomēr šīs iniciatīvas paplašināšana pati par sevi nav skaidra, un tās darbības joma pagaidām attiecas tikai uz lauksaimniecības produktiem un mēslojumu. Militārās operācijas Ukrainā tās austrumu un dienvidu flangā un ar tām saistītā transporta infrastruktūras iznīcināšana attiecīgajās teritorijās tuvākajā nākotnē joprojām būs ierobežojošs faktors, kas kavēs Ukrainas eksportu uz tās tradicionālajiem tirgiem.

Visbeidzot, nolīguma pagarināšana ļaus turpināt atbalsta sniegšanu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm cīņā pret krāpšanu un viltošanu.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Tādēļ nostājai, kas jāieņem Savienības vārdā, vajadzētu būt vērstai uz to, lai atbalstītu šim priekšlikumam pievienotā Apvienotās komitejas lēmuma projekta pieņemšanu.

4.Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti Padomes lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.

Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem.

Lēmums, kuru Apvienoto komiteju aicina pieņemt, ir akts, kuram ir juridiskas sekas. Pirmkārt, paredzētais akts par Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi nolīguma 7. panta 5. un 6. punktam. Otrkārt, paredzētais akts par nolīguma termiņa pagarināšanu arī būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi nolīguma 7. panta 2. un 5. punktam.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu. Tāpēc ierosinātā Padomes lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz autotransportu.

Ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 91. pants.

5.Paredzētā akta publicēšana

2023/0017 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem, un kas attiecas uz Apvienotās komitejas reglamentu un nolīguma darbības turpināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, lasot to saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Savienība Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem 3 (“nolīgums”) parakstīja un provizoriski piemēro no 2022. gada 29. jūnija.

(2)Ar nolīguma 7. panta 1. punktu tika izveidota Apvienotā komiteja, kura uzrauga un pārrauga nolīguma piemērošanu un īstenošanu, kā arī periodiski pārskata tā darbību attiecībā pret nolīguma mērķiem.

(3)Apvienotajai komitejai ir jāpieņem reglaments.

(4)Kā noteikts nolīguma 6. panta 1. punktā, nolīgums ir piemērojams līdz 2023. gada 30. jūnijam. Taču Apvienoto komiteju sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, lai novērtētu un lemtu par vajadzību turpināt nolīguma darbību.

(5)Lai Eiropas Savienība un Ukraina varētu turpināt gūt labumu no pozitīvās ietekmes, ko rada nolīgums par kravu autopārvadājumu atvieglošanu starp Ukrainu un Eiropas Savienību un caur to, un lai Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu kontekstā nodrošinātu labi funkcionējošas solidaritātes joslas, nolīgums būtu jāpagarina līdz 2025. gada 31. decembrim.

(6)Lai nodrošinātu nolīguma pareizu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments.

(7)Tādēļ Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums par reglamenta izveidošanu un vajadzību turpināt nolīguma darbību, tostarp turpināšanas ilgumu.

(8)Tādēļ, ņemot vērā to, ka attiecīgie lēmumi Savienībai būs saistoši, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz reglamenta pieņemšanu un nolīguma darbības turpināšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem (“nolīgums”) 7. pantu, un kas attiecas uz Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu un nolīguma darbības turpināšanu, tostarp tās ilgumu, pamatojas uz Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kurš pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā par nelielām izmaiņām Apvienotās komitejas lēmuma projektā var vienoties bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 179, 6.7.2022., 4. lpp.

(2)    Eiropadomes 2022. gada 20. un 21. oktobra sanāksmes secinājumi; 15. punkts; EUCO 31/22, 21.10.2022.

(3)    OV L 179, 6.7.2022., 4. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.2.2023

COM(2023) 46 final

PIELIKUMS

priekšlikumam

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem, un kas attiecas uz Apvienotās komitejas reglamentu un nolīguma darbības turpināšanu

Lēmums Nr. 1/2023, ko Apvienotā komiteja,
kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem, pieņem attiecībā uz Apvienotās komitejas reglamentu un nolīguma darbības turpināšanu

(... gada...)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā 2022. gada 29. jūnijā parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem 1 un jo īpaši tā 7. panta 2., 5. un 6. punktu,

tā kā:

(1)Kā noteikts Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem (turpmāk “nolīgums”) 6. panta 1. punktā, nolīgums ir piemērojams līdz 2023. gada 30. jūnijam.  

(2)Kā noteikts nolīguma 7. panta 2. punktā, Apvienotā komiteja ir jāsasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, lai novērtētu un lemtu par vajadzību turpināt nolīguma darbību, tostarp par turpināšanas ilgumu.

(3)Nolīguma uzraudzība ir parādījusi, ka tas ir kļuvis būtisks solidaritātes joslu labai darbībai.

(4)Tādēļ nolīguma pagarināšana ir atbilde uz Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju aicinājumu Eiropas Savienībai “turpināt uzlabot visu solidaritātes joslu efektivitāti”, jo tās “ir ļāvušas eksportēt ievērojamu daudzumu Ukrainas kultūraugu, lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu uz valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams” 2 .

(5)Nolīgums ir bijis pozitīvs arī Eiropas Savienībai, jo tas ir ļāvis palielināt eksportu uz Ukrainu. No otras puses, nolīgums ir tikai nedaudz palielinājis Ukrainas autopārvadātāju darbību Eiropas Savienības teritorijā un nav nepieņemami paaugstinājis ES autopārvadātāju konkurences līmeni.

(6)Nolīgums ir arī atbalstījis to dalībvalstu iestāžu rīcību, kuru kompetencē ir autovadītāja dokumentu kontrole attiecībā uz cīņu pret krāpšanu un viltošanu.

(7)Nolīguma pagarināšana būtu jāsaprot arī kā ieguldījums Ukrainas atjaunošanā, kas notiks, kad Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu būs beidzies.

(8)Tādēļ šķiet lietderīgi pagarināt nolīguma darbības termiņu līdz 2025. gada 31. decembrim.

(9)Kā noteikts nolīguma 7. panta 6. punktā, Apvienotajai komitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(10)Tādēļ šā lēmuma pielikumā iekļautais reglaments būtu jāpieņem,

 

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma darbības turpināšana

Ar šo Nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem tiek pagarināts līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. pants

Reglaments

Ar šo pieņem pielikumā iekļauto Apvienotās komitejas reglamentu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

[Vieta] …,

PIELIKUMS

Apvienotās komitejas reglaments saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem 7. panta 6. punktu

1. pants
Delegācijas vadītāji

1.Apvienotā komiteja sastāv no pušu pārstāvjiem. Katra puse ieceļ savas delegācijas vadītāju un vajadzības gadījumā – vadītāja vietnieku. Delegācijas vadītāju var aizstāt vadītāja vietnieks vai konkrētai sanāksmei ieceltā persona.

2.Apvienoto komiteju pārmaiņus vada Savienības un Ukrainas pārstāvis. Attiecīgās delegācijas vadītājs vai, ja tās nav klāt, vadītāja vietnieks, vai persona, kas iecelta, lai tos aizstātu, darbojas priekšsēdētāja statusā.

2. pants
Sanāksmes

1.Apvienotā komiteja tiekas, kad tas ir nepieciešams. Jebkura puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu. Apvienoto komiteju sasauc arī ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, lai saskaņā ar nolīguma 6. panta 2. punktu novērtētu un lemtu par vajadzību turpināt šā nolīguma darbību.

2.Apvienotā komiteja sanāksmes rīko klātienē vai ar citiem līdzekļiem (piemēram, izmantojot konferences zvanus vai videokonferences).

3.Sanāksmes pēc iespējas notiek pārmaiņus kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un Ukrainā, ja puses nevienojas citādi.

4.Darba valoda ir angļu valoda.

5.Tiklīdz puses ir vienojušās par sanāksmju datumu un vietu, sanāksmes sasauc Eiropas Komisija, attiecībā uz Eiropas Savienību, un par autotransportu atbildīgā ministrija, attiecībā uz Ukrainu.

6.Ja puses nevienojas citādi, Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas. Vajadzības gadījumā sanāksmes beigās pēc savstarpējas vienošanās var sagatavot paziņojumu presei.

3. pants
Deleģēšana

1.Pirms katras sanāksmes delegāciju vadītāji viens otru informē par savas delegācijas paredzēto sastāvu konkrētajā sanāksmē.

2.Autotransporta nozares ieinteresēto personu pārstāvjus var uzaicināt piedalīties sanāksmēs vai sanāksmju daļās kā novērotājus, ja Apvienotā komiteja tam vienprātīgi piekrīt.

3.Apvienotā komiteja, par to vienprātīgi vienojoties, var uzaicināt citas ieinteresētās personas vai ekspertus piedalīties sanāksmēs vai sanāksmju daļās, lai sniegtu informāciju par atsevišķiem jautājumiem.

4. Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanas procesā novērotāji nepiedalās.

4. pants 
Sekretariāts

Par Apvienotās komitejas sekretāriem kopīgi darbojas Eiropas Komisijas dienestu amatpersona un Ukrainas par autotransportu atbildīgās ministrijas amatpersona.

5. pants
Sanāksmju darba kārtība

1.Delegāciju vadītāji, savstarpēji vienojoties, nosaka katras sanāksmes provizorisko darba kārtību. Šo provizorisko darba kārtību sekretāri ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sanāksmes dienas nosūta delegāciju locekļiem.

2.Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem darba kārtību. Ja Apvienotā komiteja piekrīt, darba kārtībā var iekļaut jautājumus, kas nav bijuši provizoriskajā darba kārtībā.

3.Ņemot vērā atsevišķa jautājuma vajadzības vai steidzamību, delegāciju vadītāji 1. punktā noteikto termiņu var saīsināt.

6. pants
Protokols

1.Pēc katras sanāksmes tiek sagatavots Apvienotās komitejas sanāksmes protokola projekts. Tajā norāda apspriestos jautājumus un pieņemtos lēmumus.

2.Mēneša laikā pēc sanāksmes uzņemošās delegācijas vadītājs ar Apvienotās komitejas sekretāru starpniecību iesniedz protokola projektu otras delegācijas vadītājam apstiprināšanai, izmantojot rakstisku procedūru.

3.Pēc apstiprināšanas delegāciju vadītāji paraksta sanāksmes protokolu divos eksemplāros, un katra no pusēm saņem vienu oriģināleksemplāru. Delegāciju vadītāji var nolemt, ka šīs prasības izpildei pietiek ar protokola eksemplāru elektronisku parakstīšanu un apmaiņu.

4.Apvienotās komitejas sanāksmju protokoli ir publiski pieejami, ja vien kāda no pusēm nepieprasa citādi.

Ņemot vērā atsevišķa jautājuma vajadzības vai steidzamību, delegāciju vadītāji var saīsināt 2. punktā noteikto termiņu un vienoties par 3. punktā minētās apstiprināšanas datumu.

7. pants
Rakstiskā procedūra

Vajadzības gadījumā un ar pienācīgu pamatojumu Apvienotās komitejas lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisku procedūru, saskaņā ar nolīguma 7. panta 5. punktu. Šajā nolūkā delegāciju vadītāji apmainās ar pasākumu projektiem, par kuriem tiek lūgts Apvienotās komitejas lēmums un kurus pēc tam var apstiprināt ar vēstuļu apmaiņu. Tomēr puses var pieprasīt Apvienotās komitejas sasaukšanu jautājuma apspriešanai.

8. pants
Apspriedes

1.Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšana balstās uz pušu vienprātību.

2.Apvienotās komitejas lēmuma nosaukumā ir vārds “lēmums” un aiz tā – kārtas numurs, dokumenta pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts.

3.Apvienotās komitejas lēmumus delegāciju vadītāji paraksta un pievieno sanāksmes protokolam.

4.Apvienotās komitejas pieņemtos lēmumus puses īsteno saskaņā ar savu iekšējo procedūru.

5.Apvienotās komitejas pieņemtos lēmumus puses var publicēt savos attiecīgajos oficiālajos izdevumos. Katra no pusēm saglabā vienu lēmuma oriģināleksemplāru.

9. pants
Darba grupas

1.Apvienotā komiteja var izveidot darba grupas, kas palīdz Apvienotajai komitejai veikt tās pienākumus. Darba grupas darba uzdevumus Apvienotā komiteja apstiprina atbilstīgi nolīguma 7. panta 5. punktam un iekļauj pielikumā lēmumam, ar ko izveido darba grupu.

2.Darba grupas sastāv no pušu pārstāvjiem.

3.Darba grupas strādā Apvienotās komitejas pakļautībā un pēc katras sanāksmes sniedz tai ziņojumu. Darba grupas nepieņem lēmumus, taču var Apvienotajai komitejai sniegt ieteikumus.

4.Apvienotā komiteja katrā laikā var pieņemt lēmumu par esošo darba grupu izformēšanu, mainīt to darba uzdevumus vai izveidot jaunas darba grupas, kas palīdz Apvienotajai komitejai veikt tās pienākumus.

10. pants
Izdevumi

1.Katra no pusēm sedz izdevumus, kas saistīti ar tās dalību Apvienotās komitejas un darba grupu sanāksmēs, gan attiecībā uz personālu, ceļa un uzturēšanās izdevumiem, gan attiecībā uz pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.Visus pārējos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, sedz tā puse, kur norit sanāksmes.

11. pants
Reglamenta grozīšana

Apvienotā komiteja katrā laikā var grozīt šo reglamentu ar lēmumu, ko pieņem saskaņā ar nolīguma 7. panta 5. punktu.

(1)    OV L 179, 6.7.2022., 4. lpp.

(2)    Eiropadomes 2022. gada 20. un 21. oktobra sanāksmes secinājumi, 15. punkts (EUCO 31/22, 21.10.2022.).