P9_TA(2023)0463

ES un Japānas attiecības

Eiropas Parlamenta 2023. gada 13. decembra rezolūcija par ES un Japānas attiecībām (2023/2107(INI))

(C/2024/4167)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts ES un Japānas 29. samitā 2023. gada 13. jūlijā Briselē,

—	ņemot vērā ES un Japānas 41. starpparlamentāro sanāksmi, kas notika Strasbūrā 2023. gada 12. un 13. jūlijā,

—	ņemot vērā ES un Japānas 19. augsta līmeņa vides dialogu, kas notika 2023. gada 23. janvārī,

—	ņemot vērā Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (1),

—	ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (2), kas ir spēkā kopš 2019. gada februāra,

—	ņemot vērā dokumentu “Towards a Green Alliance to protect our environment, stop climate change and achieve green growth” (“Ceļā uz zaļo aliansi mūsu vides aizsardzībai, klimata pārmaiņu apturēšanai un zaļas izaugsmes panākšanai”), kas pieņemts ES un Japānas samitā 2021. gada 27. maijā,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. martā apstiprināto Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai,

—	ņemot vērā ES un Japānas digitālās partnerības nolīgumu, kas tika uzsākts ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2022. gada 12. maijā Tokijā,

—	ņemot vērā NATO 2022. gada stratēģisko koncepciju, kas pieņemta Madrides samitā 2022. gada 29. un 30. jūnijā,

—

ņemot vērā 2016. gada jūnija stratēģijas dokumentu “Shared Vision, Common Action: A Stronger Europe – A Global Strategy for the European Union’s Foreign and Security Policy” (“Kopīgs redzējums, kopīga rīcība: spēcīgāka Eiropa. Globāla stratēģija Eiropas Savienības ārpolitikai un drošības politikai”),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu “ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā” (JOIN(2021)0024) un vairāku ES dalībvalstu pieņemtās stratēģijas par Indijas un Klusā okeāna reģionu,

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “ Global Gateway ” (JOIN(2021)0030),

—	ņemot vērā ilgtspējīgas savienotības un kvalitatīvas infrastruktūras partnerību starp Eiropas Savienību un Japānu, kas parakstīta Briselē pirmajā Eiropas savienotības forumā 2019. gada 27. septembrī,

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 20. jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas Ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023)0020),

—	ņemot vērā ES Globālās veselības stratēģiju, kas pieņemta 2022. gada 30. novembrī,

—

ņemot vērā ES un Japānas sadarbības memorandu pusvadītāju jomā un sadarbības memorandu drošas un noturīgas zemūdens kabeļu savienotības atbalstam par zemūdens kabeļiem drošu, noturīgu un ilgtspējīgu globālo savienotību, kas parakstīti 2023. gada 3. jūlijā Tokijā pirmajā Japānas un ES digitālās partnerības padomes sanāksmē,

—	ņemot vērā ES un Japānas administratīvo vienošanos par sadarbību kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēžu jomā, kas panākta 2023. gada 6. jūlijā,

—	ņemot vērā 2022. gada 2. decembrī parakstīto Komisijas un Japānas sadarbības memorandu ūdeņraža jomā,

—	ņemot vērā ES un Japānas kosmosa politikas dialoga piekto sanāksmi, kas notika 2023. gada 17. janvārī Briselē, un Copernicus sadarbības nolīguma parakstīšanu,

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 10. marta kopīgo paziņojumu par ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājumu “Uzlabota ES Jūras drošības stratēģija, kā vērsties pret mainīgiem jūras apdraudējumiem” (JOIN(2023)0008),

—	ņemot vērā Padomes 2023. gada 14. februāra Lēmumu (ES) 2023/362 par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par atsevišķiem noteikumiem nolīgumos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Japānu par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem (3),

—	ņemot vērā 2023. gada 15. martā parakstīto administratīvo vienošanos starp EUNAVFOR ATALANTA un Japānas aizsardzības izvēršanas virsūdens pretpirātisma spēkiem,

—	ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas rīcībpolitikas institūta (NISTEP) 2023. gada 13. jūlijā parakstīto pētniecības pamatvienošanos par sadarbību perspektīvikas jomā,

—	ņemot vērā digitālās tirdzniecības principus, kas pieņemti trešajā augsta līmeņa ekonomikas dialogā starp ES un Japānu, kurš notika 2023. gada 27. jūnijā,

—	ņemot vērā Komisijas 2023. gada 13. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2023/1453, ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/1533, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura no Japānas nosūtīta (4),

—	ņemot vērā 2023. gada 13. maijā Stokholmā notikušā ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona ministru foruma līdzpriekšsēdētāju paziņojumu presei,

—	ņemot vērā Japānas jauno brīva un atvērta Indijas un Klusā okeāna reģiona plānu (“Indijas un Klusā okeāna reģiona nākotne”), kas izsludināts 2023. gada martā,

—	ņemot vērā Japānas drošības stratēģijas, kas atjauninātas 2022. gada decembrī (valsts drošības stratēģiju, valsts aizsardzības stratēģiju, aizsardzības stiprināšanas programmu),

—	ņemot vērā Japānas Globālās veselības stratēģiju, ko sāka īstenot 2022. gada maijā,

—	ņemot vērā Hirosimas globālo miera plānu,

—	ņemot vērā ASEAN perspektīvas ziņojumu par Indijas un Klusā okeāna reģionu (AOIP), kas pieņemts ASEAN 34. samitā, kurš notika 2019. gada jūnijā,

—	ņemot vērā G20 principus investīcijām kvalitatīvā infrastruktūrā,

—	ņemot vērā G20 darbības vadlīnijas par ilgtspējīgu finansējumu,

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos,

—	ņemot vērā ESAO Atbildīgas uzņēmējdarbības vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

—

ņemot vērā Hirosimas G7 līderu 2023. gada 20. maija paziņojumu, tostarp līderu paziņojumus par Ukrainu, skatījumu uz kodolatbruņošanos, paziņojumu par ekonomikas noturību un ekonomisko drošību, rīcības plānu attiecībā uz tīras enerģijas ekonomiku un rīcības paziņojumu par noturīgu globālo pārtikas nodrošinājumu,

—	ņemot vērā G7 partnerību globālajai infrastruktūrai un investīcijām,

—	ņemot vērā paziņojumu, ko 2023. gada 14. maijā pieņēma Nagasaki G7 veselības ministru samitā,

—	ņemot vērā 2023. gada 18. augusta kopīgo paziņojumu par jaunu trīspusējas partnerības laikmetu, par kuru Japāna, Korejas Republika un Amerikas Savienotās Valstis vienojās trīspusējā līderu samitā, kas notika Kempdeividā,

—	ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretāra ieceltās Pārdomu grupas 2020. gada 25. novembra ziņojumu “NATO 2030: United for a New Era” (“NATO 2030. Vienoti jaunam laikmetam”),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

—	ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas noslēgta 1982. gada 10. decembrī un ir spēkā kopš 1994. gada 16. novembra,

—	ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumu,

—	ņemot vērā Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru (GBF), ko pieņēma Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pušu konferences 15. sanāksmē (COP 15) 2022. gada 19. decembrī,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu,

—	ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī,

—	ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu (5),

—	ņemot vērā 2018. gada 13. decembra rezolūciju par Japānas nodrošinātās personas datu aizsardzības pietiekamību (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 8. jūlija rezolūciju par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki (7),

—	ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu (8),

—	ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par savienojamību un ES un Āzijas attiecībām (9),

—	ņemot vērā 2022. gada 7. jūnija rezolūciju par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā (10),

—	ņemot vērā 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0373/2023),

A.	tā kā ES un Japāna 2024. gadā atzīmēs diplomātisko attiecību 50. gadadienu; tā kā to pārstāvji šajā laikā ir tikušies 29 augstākā līmeņa sanāksmēs;

tā kā Japāna ir ES tuvākā stratēģiskā partnere Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā abām pusēm ir kopīgs ļoti plašs vērtību un mērķu klāsts; tā kā globālo problēmu risināšanai, jo īpaši Indijas un Klusā okeāna reģionā pieaugošās spriedzes mazināšanai, ir vajadzīga vēl ciešāka ES un Japānas partnerība; tā kā ES un Japāna cenšas rast vienotas pieejas divpusējā līmenī un tādos daudzpusējos forumos kā G7, G20, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), Pasaules Veselības organizācija (PVO) un ESAO, kā arī panākt saskaņošanos ar līdzīgi domājošiem palīdzības sniedzējiem;

tā kā ES un Japāna ir apņēmušās strādāt kopā un arī sadarboties ar plašu loku līdzīgi domājošu partneru, lai veicinātu mieru, drošību, tiesiskumu, atbildību pret vidi un klimatu, ekonomikas noturību, demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošanu un veicināt noteikumos balstīto starptautisko kārtību un multilaterālismu, tostarp kuģošanas brīvību, aizvien sarežģītākos globālajos un reģionālajos drošības apstākļos; tā kā ES un Japāna cenšas dalīt atbildību starptautiskajās attiecībās, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību un labklājību, nodrošinātu humānās vajadzības, īstenotu digitalizāciju un tehnoloģiju attīstību, kuras centrā ir cilvēks, pārvarētu klimata un biodaudzveidības krīzes un uzlabotu veselības drošību;

D.	tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir apliecinājis nepieciešamību pēc stiprākām aliansēm Indijas un Klusā okeāna reģionā un pēc ciešākas sadarbības starp līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē;

E.	tā kā Japāna ir svarīgs dalībnieks vairākos forumos un dialoga platformās Indijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, Austrumāzijas samitā un četrpusējā drošības dialogā (QUAD);

F.	tā kā ES ir vadošā attīstības sadarbības partnere, viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm un lielākais investors Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā Eiropas drošība un Indijas un Klusā okeāna reģiona drošība ir cieši saistītas;

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES sadarbotos ar Japānu, ņemot vērā Indijas un Klusā okeāna arvien lielāko pieaugošo ekonomisko, demogrāfisko un politisko nozīmi un ģeopolitisko un ģeoekonomisko stratēģisko pozīciju; tā kā gan ES, gan Japāna ir saskārušās ar līdzīgām socioekonomiskām problēmām; tā kā ES un dažas tās dalībvalstis ar Indijas un Klusā okeāna reģionu saistītās problēmas risina, izmantojot savas Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas; tā kā Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas pieņēma ekonomiskās drošības stratēģiju, un Komisija savu paziņojumu par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju publicēja 2023. gada 20. jūnijā;

tā kā ES un Japāna cenšas panākt mieru un stabilitāti visā Indijas un Klusā okeāna reģionā, jo tas ir nesaraujami saistīts ar mieru un stabilitāti Eiropā; tā kā tādēļ brīvs un atklāts Indijas un Klusā okeāna reģions ir gan Japānas, gan ES pamatinterese, ko tās cenšas īstenot, veicinot noteikumos balstītu starptautisko kārtību, kurā visas valstis ievēro starptautiskās tiesības un principu par konfliktu mierīgu noregulēšanu; tā kā Japāna ir svarīga noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizstāve minētajā reģionā; tā kā abas puses ir pret vienpusējiem mēģinājumiem ar spēku vai piespiedu kārtā izmainīt status quo Taivānas šaurumā un ir atkārtoti apstiprinājušas, ka teritorijas pārņemšana ar spēku ir aizliegta; tā kā abas puses uzskata, ka konflikti Dienvidķīnas jūrā un Austrumķīnas jūrā būtu jāatrisina mierīgā ceļā, ievērojot starptautiskās tiesības, tostarp UNCLOS, un nevienai no pusēm nepiespiežot citus pretendentus piekāpties; tā kā UNCLOS ir noteikta juridiskā sistēma, kurā ir jāveic visas darbības okeānos un jūrās;

I.	tā kā 2022. gada decembrī Japāna pieņēma jaunas valsts drošības un aizsardzības stratēģijas; tā kā 2021. gada 19. aprīlī Padome pieņēma ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā;

tā kā ES un Japāna regulāri organizē apspriedes un dialogus par jautājumiem, kas saistīti ar drošību un aizsardzību, tostarp ar kiberdrošību, dezinformāciju un kosmosa jomu, vienlaikus sadarbojoties arī kodolieroču neizplatīšanas, kodolatbruņošanās un krīzes pārvarēšanas jautājumos; tā kā ES un Japāna nesen ir uzsākušas stratēģisku dialogu ārlietu ministru līmenī;

K.	tā kā Japāna ir NATO partnervalsts globālo normu un noteikumu aizsardzībā; tā kā NATO un Japānas partnerību vēl vairāk pastiprina Individuālā pielāgotā partnerības programma 2023.–2026. gadam;

tā kā EUNAVFOR ATALANTA un Japānas aizsardzības spēki veiksmīgi sadarbojas un veic kopīgas jūras spēku mācības Adenas līcī un Arābijas jūrā; tā kā ES un Japāna izvērtē sadarbības iespējas, lai nodrošinātu apmācību un spēju veidošanu jūras drošībā un miera uzturēšanā partneriem Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā, tostarp izmantojot projektu “Indijas okeāna kritiskie jūrasceļi” (CRIMARIO);

M.	tā kā Japāna un ES kopīgi ir paudušas nosodījumu par to, ka Ziemeļkoreja joprojām klaji ignorē attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas; tā kā ES ir paudusi solidaritāti ar Japānu pret Ziemeļkorejas provokācijām;

tā kā gan ES, gan Japāna ir sniegušas stabilu atbalstu Ukrainai un nosodījušas Krievijas brutālo, neprovocēto un nelikumīgo agresijas karu; tā kā ES un Japāna ir apņēmušās arī turpmāk izdarīt spiedienu uz Krieviju, tostarp nosakot ierobežojošus pasākumus un nepieļaujot ierobežojošo pasākumu apiešanu;

O.	tā kā Ķīnas militāro spēju palielināšanās, militārās darbības un aizvien uzstājīgāka ārpolitika rada spriedzi Indijas un Klusā okeāna reģionā;

P.	tā kā gan ES, gan Japāna ir saskārušās ar ārvalstu ietekmēšanas operācijām un dezinformācijas kampaņām, ko organizējuši autoritāri spēki;

tā kā gan ES, gan Japāna ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; tā kā Japāna ir būtiska ES partnere Parīzes nolīguma īstenošanā; tā kā gan klimata, gan biodaudzveidības krīžu novēršanai ir nepieciešami pienācīgi ES un Japānas ieguldījumi klimatfinansējuma jomā, tostarp zaudējumu un kaitējuma fondā;

tā kā Japānas premjerministrs Shinzo Abe bija īpašais viesis Eiropas Savienojamības forumā, kurš notika Briselē 2019. gada septembrī un kurā ES un Japāna noslēdza partnerību ilgtspējīgas savienojamības un kvalitatīvas infrastruktūras jomā; tā kā šī bija pirmā šāda veida partnerība; tā kā ES un Japāna Globālās infrastruktūras un investīciju partnerības kontekstā ir apņēmušās atbalstīt drošu un ilgtspējīgu, un uzticamu savienotību; tā kā starpokeānu zemūdens kabeļi, tostarp Arktikas maršrutā, un enerģētikas pārkārtošanas projekti, kā arī investīcijas noturīgās piegādes ķēdēs ir īpaša prioritāte;

tā kā digitālajai pārkārtošanai un globālajai konkurencei par tehnoloģijām ir nozīmīgas ekonomiskās un drošības dimensijas; tā kā ES un Japānai ir kopīgas intereses, lai sadarbotos starptautisko standartu noteikšanas, mākslīgā intelekta (MI), tīkla infrastruktūras, kvantiskās datošanas un inovatīvu tehnoloģiju jomās;

T.	tā kā tuvākajā laikā stāsies spēkā jauns partnerības nolīgums starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm; tā kā tas paver iespējas ES un Japānas ciešākai sadarbībai attiecīgos veidos ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm;

U.	tā kā Starptautiskā Jūrniecības organizācija nosaka globālos regulatīvos standartus starptautiskās kuģniecības drošības, drošuma un vidiskā snieguma jomā;

V.	tā kā ES un Japāna ir galvenie līdzekļu devēji globālās attīstības palīdzības jomā; tā kā Eiropas Investīciju banka un Japānas Starptautiskās sadarbības aģentūra ir parakstījušas nolīgumus, tostarp par transportu, investīcijām infrastruktūrā, mikrofinansēšanu un atjaunīgajiem energoresursiem;

W.	tā kā sadarbība zinātniskos, sabiedriskos, kultūras un politiskos jautājumos un savstarpēja pieredzes apmaiņa var stiprināt partnerību un nākt par labu abu pušu pilsoņiem; tā kā parlamentārajai diplomātijai un partiju savstarpējām attiecībām šajā kontekstā var būt konstruktīva loma;

X.	tā kā ES un Japānas samitā, kas notika Tokijā 2022. gada 12. maijā, tika sākta Japānas un ES digitālā partnerība;

Y.	tā kā 2023. gada 13. maijā Stokholmā notika otrais ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona ministru forums;

Z.	tā kā 2023. gada 19.–21. maijā Hirosimā notika 49. G7 samits;

AA.	tā kā Japānai vēl ir jāatceļ nāvessods, un šāds sods joprojām tiek piemērots;

AB.	tā kā Japāna dzimumu paritātes starptautiskajos salīdzinājumos nav ieguvusi ļoti augstu rādītāju;

AC.	tā kā 2022. gada 19. jūlijā Japāna ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu,

uzsver, ka ES un Japāna ir īpaši līdzīgi domājoši partneri, kuru partnerības stingro pamatu veido kopīgas vērtības, demokrātija, brīvā tirdzniecība, kopīgi mērķi un savstarpēji saderīgas intereses, līdz ar to Japāna ir viena no svarīgākajām un uzticamākajām ES globālajām partnerēm; stingri uzsver ES ieinteresētību padziļināt un paplašināt šo partnerību gan divpusēji, gan arī plurilaterālos un daudzpusējos kontekstos; iestājas par Eiropas komandas pieeju šīm attiecībām; norāda, ka ES un Japānas partnerībai, kas kopā veido gandrīz 25 % no pasaules IKP, var būt un tai vajadzētu būt svarīgai lomai, lai veidotu miermīlīgu, uz noteikumiem balstītu, iekļaujošu, taisnīgu, ilgtspējīgu un pārtikušāku starptautisko kārtību;

atzīst ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma un ES un Japānas SPN būtisko lomu šajās attiecībās ģeopolitiska satricinājuma laikā; mudina abas puses apliecināt vajadzīgo politisko gribu ratificēt SPN, jo īpaši ES dalībvalstīs, kas to vēl nav ratificējušas; aicina abus nolīgumus pilnībā īstenot; atzinīgi vērtē to, ka veidojas arvien blīvāks divpusēju dialogu, konsultāciju, memorandu un nolīgumu tīkls, kura centrā ir ikgadējais ES un Japānas samits; atzinīgi vērtē arī arvien ciešākās attiecības starp Japānu un atsevišķām ES dalībvalstīm; uzsver daudzpusējā tirdzniecības politikas tīkla nozīmi un atzinīgi vērtē Japānas vadošo lomu Visaptverošā un progresīvā Klusā okeāna valstu partnerības nolīguma (CPTPP) noslēgšanā, un iesaka ES censties cieši sadarboties un, ja iespējams, tajā integrēties;

atzinīgi vērtē diplomātiskos panākumus Japānas G7 prezidentūras laikā 2023. gadā; aicina Komisiju pievērst uzmanību Hirosimas G7 līderu paziņojumā noteiktajiem rezultātiem un atzinīgi vērtē kopumā izcilo sadarbību G7 satvarā, jo īpaši cita starpā ekonomikas noturības un ekonomikas drošības jomā; norāda, ka ES, tostarp tās aģentūrām un finanšu iestādēm, ar Japānu cieši jāsadarbojas arī G20, PTO, ANO un tās specializētajās aģentūrās, UNFCCC, starptautiskajās standartizācijas organizācijās un finanšu iestādēs, kā arī citos starptautiskos forumos, lai panāktu mieru, jūras drošību, ieroču neizplatīšanu un noturību pret hibrīddraudiem, kā arī cilvēktiesību ievērošanu, labklājību, tiesiskumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka Japāna 2023. gadā pievienojās daudzpusējai pagaidu strīdu izšķiršanas kārtībai (MPIA), un pauž cerību, ka Japāna konstruktīvi strādās pie PVO un šajā saistībā pie tās strīdu izšķiršanas sistēmas jēgpilnas reformas; aicina izveidot regulāras parlamentārās apspriešanās procesu izmantošanai pirms daudzpusējiem pasākumiem;

ar interesi pieņem zināšanai Japānas centienus veicināt uzticamu reģionālās stabilitātes arhitektūru, vadoties pēc principa par brīvu un atklātu Indijas un Klusā okeāna reģionu, piemēram, piedaloties QUAD, sadarbojoties ar Klusā okeāna salu valstīm un iesaistoties nesen pieņemtajā Kempdeividas nolīgumā ar Korejas Republiku un ASV; atzinīgi vērtē Japānas valdības un Korejas Republikas nozīmīgos pasākumus, ar kuriem veido uz nākotni vērstas attiecības, jo abas valstis ir kritiski svarīgas un līdzīgi domājošas ES stratēģiskās partneres; atzīst Japānas nopietnās bažas par draudiem, ko rada Ziemeļkorejas nelikumīgā ballistisko raķešu programma un pieaugošā kareivīgā attieksme; atbalsta Japānas labi pamatotās prasības šajā sakarā, tostarp nolaupīšanas jautājumā, un ierosina ES dalībvalstīm apsvērt iespēju izmantot saskaņotāku pieeju tā dēvētajā Izpildes koordinācijas vienībā, kas atrodas Jokosukā, Japānā; plāno pastāvīgi sadarboties ar Japānu, lai stātos pretim Ķīnas pārlieku uzstājīgajai politikai pret tās kaimiņvalstīm; piekrīt Japānas nostājai, ka Taivāna ir svarīgs partneris un vērtīgs draugs; atkārtoti apstiprina, ka miers un stabilitāte visā Taivānas šaurumā ir neaizstājams starptautiskās sabiedrības drošības un labklājības elements; uzsver, ka status quo Taivānas šaurumā ir jāmaina tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem un ar abpusēju piekrišanu; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) vienotībai un centrālajai lomai un ASEAN perspektīvas ziņojuma par Indijas un Klusā okeāna reģionu (AOIP) integrēšanu; uzsver, cik nozīmīgs ir brīvs un atklāts Indijas un Klusā okeāna reģions, kas ir arī iekļaujošs, pārticis un drošs, kā norādīts ES un Japānas 2023. gada 13. jūlija samita kopīgajā paziņojumā; šajā sakarā pilnībā līdz ar Japānu augstu vērtē ASEAN un Japānas atbalstu kaimiņvalstu jūrniecības spēju veidošanā; uzsver, ka ES ir jāveido savu jūras spēku klātbūtne un jāpaplašina kopīgās mācības un piestāšanas ostās kopā ar Japānu saskaņā ar ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā un ES Stratēģisko kompasu; atzinīgi vērtē to, ka dažos jaunos ministru vietnieku tikšanos formātos reģionā ir iekļauta arī ES; atzinīgi vērtē Japānas lomu Arktikas reģionālajā sadarbībā un atbalsta spēcīgu ES un Japānas sadarbību Arktikas pētniecības jomā;

augstu novērtē Japānas spēcīgo un nelokāmo atbalstu, tostarp finanšu palīdzību un piešķīrumu 7,6 miljardu USD apmērā, kas Ukrainai sniegti, lai atbalstītu tās aizsardzību Krievijas agresijas karā, jo īpaši piegādātos transportlīdzekļus, bruņuvestes un atmīnēšanas aprīkojumu; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada 7. oktobrī sākās pirmā sarunu kārta starp Japānu un Ukrainu par divpusēju nolīgumu par drošības garantijām, kā paredzēts kopīgajā deklarācijā par atbalstu Ukrainai; atzinīgi vērtē to, ka Japāna ir pieņēmusi plašas sankcijas pret Krieviju, tostarp sensitīvu tehnoloģiju eksporta kontroli, un atbalsta turpmāku saskaņošanu ar ES ierobežojošajiem pasākumiem; piekrīt Japānai, ka ir izšķirīgi svarīgi veicināt visu to starptautisko rīcībspēku vienotu nostāju, kuri atbalsta ANO valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes principus, lai veicinātu konfliktu miermīlīgu risināšanu un nepieļautu vienpusējus mēģinājumus ar spēku vai gribas uzspiešanu izmainīt status quo; pauž bažas par to, ka jūras spēku līdzsvars un stratēģiskā nozīme var mainīties uz negatīvo pusi, ja Maskava un Pekina nolems apvienoties to teritoriālajos strīdos ar Japānu un Dienvidaustrumāzijas valstīm; pauž skaidro ES apņemšanos atbalstīt centienus uzturēt mieru un stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā, jo īpaši Dienvidķīnas jūrā, Austrumķīnas jūrā un Taivānas šaurumā, un veicināt brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu un atbalsta ASEAN AOIP;

mudina steidzami stiprināt sadarbību ar Japānu, lai attīstītu līdzsvarotākas attiecības ar globālo dienvidu valstīm; uzsver, ka ir svarīgi īstenot nepieciešamo klimata pārmaiņu rīcībpolitikas finansējumu, ilgtspējīgu un brīvu tirdzniecību un taisnīgu starptautisko enerģētikas pārkārtošanu; uzsver arī iniciatīvas “Global Gateway” nozīmi un to, ka ir svarīgi sadarboties ar Japānu, lai nodrošinātu, ka iniciatīva “Global Gateway” ir labi saskaņota ar G7 Globālās infrastruktūras un investīciju partnerību; uzskata, ka saskaņotām darbībām stratēģisko investīciju jomā ir liela ģeopolitiskā nozīme publisko un privāto līdzekļu mobilizēšanā; atzinīgi vērtē pirmos ES un Japānas savienotības projektus un projektu “Far North Fiber”;

ņem vērā izmaiņas Japānas valsts drošības stratēģijā, tostarp budžeta palielinājumu līdz 2 % no IKP; uzsver, ka ir svarīgi būt modriem, vienlaikus veicinot mieru un stabilitāti un sekmējot saspīlējumu mazināšanu; vienlaikus atzinīgi vērtē Japānas centienus stabilizēt diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, lai mazinātu nesaskaņas; uzsver, ka gan ES, gan Japānas uzlabotie aizsardzības politikas satvari sniedz jaunas sadarbības iespējas, tostarp jūras sakaru līniju drošības, pirātisma un terorisma apkarošanas un kuģošanas brīvības saglabāšanas jomā reģionā; atzinīgi vērtē Japānas dalību EUNAVFOR ATALANTA militārajās mācībās un aicina pabeigt pašreizējo vienošanos par komunikāciju ar to; joprojām atbalsta Japānas darbu ieroču neizplatīšanas jomā un pie tā, lai pasaule tiktu atbrīvota no kodolieročiem; aicina veidot visaptverošu ES un Japānas drošības jomas partnerību, kas būtu pamats pastiprinātām apspriedēm, kopīgām mācībām, kopīgai pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā un darbam pie kopīgas iespējamību plānošanas bīstamu krīžu gadījumā; atzinīgi vērtē dalībvalstu un Japānas dialoga 2+2 formātus; atzinīgi vērtē NATO individuālo pielāgoto partnerības programmu Japānai, bet pauž nožēlu par to, ka ir aizkavējusies NATO koordinācijas biroja atvēršana Japānā; ierosina izveidot ES/NATO/AP4 (Japāna/Koreja/Austrālija/Jaunzēlande) drošības dialoga formātu; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu uz Tokiju nosūtīt militāro atašeju; atbalsta Japānas dalību ES KDAP operācijās un atzinīgi vērtētu sarunas par ES un Japānas dalības pamatnolīgumu; kritiski vērtē to, ka projekts “Uzlabot drošības sadarbību Āzijā un ar Āziju” (ESIWA) nav sevišķi saturīgs; aicina uzlabot sadarbību jūras operacionālās situācijas apzināšanās jomā, balstoties uz CRIMARIO iniciatīvu; uzstāj uz mērķi paplašināt ES koordinēto klātbūtni jūrā Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, kā arī uz Klusā okeāna reģionu; atzinīgi vērtē Eiropas līdzdalību, izmantojot Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas kuģus un novērošanas gaisa kuģus, ANO Drošības padomes sankciju uzraudzībā; uzstāj, ka ir jāiekļauj tādi netradicionāli drošības jautājumi kā dezinformācija, kiberdrošība, tostarp jo īpaši valstu sponsorēti kiberuzbrukumi, kosmoss un klimata pārmaiņas; aicina ciešāk sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi par to, kā uzraudzīt un apkarot ārvalstu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanās uzraudzību un apkarošanu, kā arī veicināt stratēģiskās prognozēšanas spējas;

tāpat kā Japāna uzsver ekonomisko drošību un noturību un atzinīgi vērtē tās atbalstu riska mazināšanas paradigmai; šajā kontekstā pieņem zināšanai G7 koordinācijas platformu ekonomiskās piespiešanas jomā; ierosina sākt dialogu par ekonomikas drošību ES un Japānas augsta līmeņa ekonomiskā dialoga (HLED) ietvaros; norāda, ka starptautiskajai sadarbībai, tostarp saistošajiem starptautiskajiem noteikumiem, ir ārkārtīgi liela nozīme digitālo pakalpojumu jomas un digitālo preču tirdzniecības pārvaldībā un standartizācijā, jo īpaši attiecībā uz datu drošību un taisnīgas konkurences iespēju radīšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un Japānas digitālo partnerību; atzinīgi vērtē sarunas par datu plūsmām saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar nosacījumu, ka tekstā tiek iestrādāti 2018. gada horizontālie noteikumi par pārrobežu datu plūsmām un persondatu aizsardzību; joprojām ir pārliecināts, ka tiek saglabāta savstarpējā atbilstība saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; augstu vērtē G7 satvaru sadarbībai digitālo tehnoloģiju standartizācijas jomā, sadarbību ar Japānas Metālu un enerģētiskās drošības organizāciju (JOGMEC) kritiski svarīgo izejvielu jomā, rūpniecības rīcībpolitikas dialogu un Hirosimas MI procesu atbildīga MI jomā; atbalsta Japānas nodomu padarīt demokrātiju noturīgāku, vienlaikus atvairot manipulatīvus mēģinājumus, tostarp hibrīddraudus, ar kuriem cenšas mazināt uzticēšanos demokrātijas institūcijām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot G7 ātrās reaģēšanas mehānismu, kas ir daļa no kopīgiem centieniem stiprināt demokrātiju visā pasaulē; atbalsta trīspusējās sadarbības atsākšanu, ar ko visā pasaulē panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES, Japānu un ASV, lai risinātu jautājumu par subsīdijām un netaisnīgiem tirgus apstākļiem un iekļautu tajā citus partnerus; pauž nožēlu par Japānas atturīgo nostāju pret dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”; iebilst pret jebkādu Japānas izslēgšanu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un atbalsta Padomi un Komisiju Japānas dalības veicināšanā; uzskata, ka Japānas pievienošanās pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” būtu abpusēji izdevīga; uzsver, ka sadarbības stiprināšana un finansējuma palielināšana zinātnei, pētniecībai un inovācijai ir abu pušu interesēs; vēlas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī vēl vairāk veicināt stratēģisko sadarbību drošas digitālās savienojamības un jauno tehnoloģiju jomā, kā arī lai rastu kopīgas pieejas digitālajai attīstībai; uzsver, ka ir svarīgi noteikt starptautisku standartu, kura pamatā ir atvērtas un uz vērtībām balstītas normas par tehnoloģiju izmantošanu; vēlas panākt vienotāku pieeju tehnoloģiju nodošanai; vēlas izvērtēt ciešākas sadarbības iespējas kiberdrošības jomā, izmantojot kopīgu apmācību un informācijas apmaiņu; uzsver zemūdens telesakaru kabeļu stratēģisko nozīmi; uzskata, ka Copernicus sadarbības nolīgums, kas nodrošina brīvu un atklātu piekļuvi Zemes novērošanas satelītu datiem un apmaiņu ar paraugpraksi, ir labs piemērs civilajai sadarbībai kosmosa jomā, kas dos labumu dabas resursu ilgtermiņa pārvaldībai un klimatadaptācijai; norāda, ka varētu paplašināt sadarbību satelītinformācijas un kosmosa jomā, lai palielinātu jūras uzraudzību un informācijas apmaiņu;

pauž nožēlu par to, ka 2021. gada ES un Japānas zaļā alianse joprojām ir lielā mērā neizpildīts solījums; atzīmē, ka Japāna pastāvīgi ir paudusi apņemšanos paplašināt abpusējos mērķus vides jomā valsts un starptautiskā līmenī saskaņā ar ES un Japānas zaļo aliansi; šajā sakarā atzinīgi vērtētu ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centra un ES un Japānas Uzņēmējdarbības padomes aktīvāku darbību, jo īpaši attiecībā uz reciklēšanu; aicina paātrināt ES un Japānas sadarbību enerģētikas jomā, jo īpaši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), elektroenerģijas tirgus reformas un inovatīvu atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju jomā; uzsver, ka ir jāuzlabo ES un Japānas dialogs virzībā uz enerģētisko drošību, zaļo pārkārtošanos un atkarības mazināšanu no totalitāriem režīmiem pamatpreču piegādes ķēdē; atzīmē, ka Japāna ir apņēmusies izlaist ar progresīvu šķidruma attīrīšanas sistēmu (ALPS) attīrītu ūdeni no Fukusimas elektrostacijas, stingri balstoties uz zinātniskiem standartiem, pārredzamību un neatkarīgu uzraudzību; aicina ES un Japānu atbalstīt šīs izlaišanas neatkarīgu un starptautisku ilgtermiņa monitoringu; pauž cerību, ka ANO UNFCCC pušu konferences 28. sanāksmē (COP 28) Japānai būs proaktīvāka loma zaudējumu un kaitējuma, kā arī klimatfinansējuma jomā; šajā sakarībā norāda uz Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara īstenošanu, jo klimata un biodaudzveidības aizsardzība ir cieši saistītas; atgādina, ka ir jāsadarbojas, lai gūtu panākumus cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, stiprinot pasaules okeānu pārvaldību un okeānu resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

10.

uzsver, ka nolūkā dalīties ar paraugpraksi tādos jautājumos kā dzimumu līdztiesība un sieviešu ekonomiskās iespējas, veselības politika, nodrošinātība ar pārtiku, novecojoša sabiedrība, jaunas kultūras norises, piemēram, digitālā kultūra vai zaļā kultūra, vietēja pašpārvalde, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai darba prakse svarīga ir divpusēja sadarbība un tieši personiski kontakti; augstu vērtē parlamentāro un partiju viedokļu apmaiņu un iestājas par Japānas parlamenta augsta līmeņa delegācijas ielūgšanu uz Briseli 2024. gadā, lai atzīmētu ES un Japānas diplomātisko attiecību 50. gadadienu un ES un Japānas savienojamības nolīguma piekto gadadienu; uzsver cilvēktiesību dialogu, kurā ES un Japāna var apspriest, piemēram, nāvessodu, kas Japānā joprojām pastāv un pret kuru ES principiāli iebilst, un citus abām pusēm interesējošus cilvēktiesību jautājumus; augstu vērtē savstarpējo viedokļu apmaiņu par centieniem izskaust sintu, buraku vai citu minoritāšu diskrimināciju; aicina Komisiju finansēt vairāk ar Japānu saistītu pētījumu, lai veicinātu Eiropas kompetenci par Japānu; ierosina izveidot ES un Japānas jauno līderu forumu par globālo partnerību ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; vēlreiz pauž bažas par vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu; atzinīgi vērtē Japānas valdības 2022. gada vadlīnijas par cilvēktiesību ievērošanu atbildīgās piegādes ķēdēs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Japāna 2022. gadā ratificēja SDO Konvenciju Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu; pauž cerību, ka Japāna ratificēs galvenās trūkstošās konvencijas un 2024. gadā tā varēs pieņemt regulējumu, kas būtu līdzvērtīgs ES ierosinātajai direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju; atzinīgi vērtē G7 veselības ministru 2023. gada 13. un 14. maijā Nagasaki pieņemto paziņojumu; uzsver, ka dokumentā ir atzīta nepieciešamība pētīt garo Covid, un aicina ES un Japānu atzīt pēcakūtas infekcijas sindromus, piemēram, garo Covid, vakcinācijas izraisītas veselības problēmas un miaļģisko encefalomielītu/hroniska noguruma sindromu, par sabiedrības veselības krīzi un sadarboties diagnostikas un ārstēšanas pētniecībā;

11.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu parlamentiem, Japānas valdībai, Japānas parlamentam un visām šajā tekstā minētajām organizācijām un iestādēm.

(1) OV L 216, 24.8.2018., 4. lpp.

(2) OV L 330, 27.12.2018., 3. lpp.

(3) OV L 50, 17.2.2023., 1. lpp.

(4) OV L 179, 14.7.2023., 90. lpp.

(5) OV C 443, 22.12.2017., 49. lpp.

(6) OV C 388, 13.11.2020., 150. lpp.

(7) OV C 371, 15.9.2021., 2. lpp.

(8) OV C 425, 20.10.2021., 155. lpp.

(9) OV C 456, 10.11.2021., 117. lpp.

(10) OV C 493, 27.12.2022., 32. lpp.

(11) OV C 214, 16.6.2023., 26. lpp.