Ziņotājs:

Felipe MEDINA MARTÍN

Pilnsapulces lēmums	25.1.2023.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	12.7.2023.
Plenārsesija Nr.	580
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	151/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šā EESK atzinuma mērķis ir novērtēt pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu radušās enerģētikas krīzes ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem, to darbiniekiem un Eiropas iedzīvotājiem kopumā. EESK konstatē, ka ekonomikā ir radušās plaša spektra problēmas, piemēram, nesamērīgi augstas ražošanas izmaksas, piegādes ķēžu reorganizācija, grūtības pārtikas un citu preču piegādē, ieguldījumu izmaksu pieaugums un Eiropas mājsaimniecību pirktspējas zudums.

1.2.

EESK pauž bažas par augsto inflācijas līmeni Eiropā, kas saistīts ar enerģijas un izejvielu izmaksu, ka arī ar pakalpojumu un rūpniecības preču cenu pieaugumu. Inflācija Eiropā patlaban ir sasniegusi visaugstāko līmeni kopš euro ieviešanas. EESK mudina Eiropas iestādes ieviest kontroles mehānismus, kādi paredzēti, piemēram, Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) izstrādātajā dokumentā. Tajos būtu jāparedz, piemēram, pilnībā īstenot pasākumus, kas noteikti priekšlikumā Padomes regulai, kurā paredzēta būtiska elektroenerģijas tirgus modeļa reforma un pielāgošana. EESK aicina ES dalībvalstis īstenot jau pieņemtos ES tiesību aktus, piemēram, tīras enerģijas paketi, kas palīdz paātrināt zaļo pārkārtošanos un padziļināt iekšējo tirgu.

1.3.

EESK uzskata, ka steidzami ir jāveic pārskatītā ES krīzes pagaidu regulējuma reforma, ņemot vērā milzīgo izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar karu Ukrainā un enerģētisko krīzi. Turklāt Komiteja iesaka valsts atbalsta pagaidu regulējumu piemērot tā, lai visas enerģētiskās krīzes skartās nozares, īpašu uzmanību pievēršot svarīgām nozarēm, varētu saņemt atbalstu, kas paredzēts Regulā par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai un Atveseļošanas un noturības mehānismā, lai nemazinātu daudzu uzņēmumu spēju izdzīvot, izvairītos no dzīves dārdzības negatīvās ietekmes uz patērētājiem un neierobežotu viņu iespējas ikdienā iegādāties pamatproduktus. Turklāt EESK atkārtoti aicina ieviest “zelta likumu”, lai varētu veikt nepieciešamos publiskos ieguldījumus.

1.4.

EESK uzskata, ka mājsaimniecībām un svarīgākajām nozarēm būtu jāgūst labums no plāniem, kuru mērķis ir samazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. Lai gan dažās nozarēs bija reģistrēta ļoti liela peļņa, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski pieauga (par 26,8 %), bankrota pieteikumi ES sasniedza augstāko jebkad agrāk reģistrēto līmeni (113,1) saskaņā ar indeksu, ko Eurostat izmanto, lai novērtētu bankrota līmeni ES salīdzinājumā ar atsauces rādītāju (100) 2015. gadā. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka mājsaimniecības un svarīgākās nozares tiktu bez pārtraukuma apgādātas ar enerģiju arī tad, kad tiek īstenoti pasākumi pieprasījuma samazināšanai maksimumslodzes stundās. Tajā pašā laikā daži uzņēmumi, galvenokārt enerģētikas nozarē, ir palielinājuši savu peļņu pašreizējās inflācijas apstākļos, kā norāda ECB (1). Peļņa šajā nozarē turpināja kāpināt inflāciju Eiropas Savienībā, un šī tendence ir jānovērš.

1.5.

Enerģētiskā krīze ekonomikā izpaužas kā augsta inflācija, vāja ekonomikas izaugsme, spēcīgs spiediens uz publiskajām finansēm un mājsaimniecību un uzņēmumu pirktspēju, kā arī ārējās ekonomiskās konkurētspējas zudums. EESK ierosina, pamatojoties uz ECB ieteikumiem, ieviest “zaļo trīskāršā T” kritēriju turpmākajiem intervences pasākumiem, lai tie būtu pielāgoti, mērķēti un piemēroti pārkārtošanās vajadzībām. Neselektīvi cenu pasākumi, piemēram, atsevišķu pārtikas produktu cenu griesti, ilgtermiņā vēl vairāk paildzinātu augstās inflācijas periodu;

1.6.

Joprojām augstā inflācija, it īpaši enerģijas cenu dēļ, izraisa vispārēju Eiropas darba ņēmēju, patērētāju un uzņēmumu pirktspējas zudumu, ietekmējot daudzu ģimeņu dzīves apstākļus, iekšējo pieprasījumu un izaugsmi. Tas kopā ar tādu monetāro politiku, kas pastāvīgi palielina procentu likmes, negatīvi ietekmē arī daudzus uzņēmumus. EESK uzskata, ka enerģētikas nozarē ir svarīgi izmantot sociālo dialogu, lai rastu piemērotus risinājumus valstu līmenī.

1.7.

EESK mudina valdības veicināt uzņēmumos un mājsaimniecībās energotaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, kas ļautu pastāvīgi samazināt enerģijas pieprasījumu. Šajā sakarā būtu jāveicina atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana (nosakot nepieciešamos juridiskos un fiskālos nosacījumus, to skaitā ieviešot “ieguldījumu zelta likumu”) ar mērķi samazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā. Pašreizējā situācija būtu jāizmanto kā svira, lai paātrinātu ES ekonomikas dekarbonizāciju. Šie pasākumi būtu jāpapildina ar nepārvietošanas garantijām, kas saistītas ar finansiālo atbalstu. Ir pienācis laiks veikt ieguldījumus (un īstenot fiskālos nosacījumus), kas Eiropas enerģētikas pārkārtošanā nepieciešami, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā. EESK arī uzskata, ka būtu jāturpina īstenot REPowerEU ierosinātās pārmaiņas, kuru mērķis ir racionalizēt un paātrināt atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas infrastruktūras ierīkošanai. Šajā saistībā EESK mudina ES un dalībvalstis apsvērt, kā panākt, lai cena, kas samaksāta par tīklā ievadīto enerģijas pārpalikumu, ļautu veikt dzīvotspējīgus ieguldījumus, lai maksimāli palielinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu un dalītos tajā, ja tā pārsniedz pašpatēriņa vajadzības. Eiropas Komisijas ilgtermiņa programmā būtu jāiekļauj enerģijas tirgus modeļa atjaunošana ar mērķi novērst turpmākus energoapgādes traucējumus un pārmērīgas cenas;

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Inflācijas vilnis, kas skar Eiropu, ir vispārējs, un tajā var skaidri redzēt divus posmus. Pirmā posma pamatā bija atveseļošanās periods pēc iedzīvotāju mājsēdes Covid-19 pandēmijas dēļ. Vienlaicīga visu nozaru darbības atjaunošana radīja problēmas piegādes ķēdēs, bet tas savukārt palielināja izejvielu un kravu pārvadājumu izmaksas. No 2020. gada janvāra līdz 2022. gada martam izejvielu cenas pieauga par 101 % (2), bet kravu pārvadājumu izmaksas par 545 % (3).

2.2.

Otro inflācijas posmu izraisīja Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada februārī, un šā kara turpinājums. Tas galvenokārt skāra enerģiju un dažas preces, kuras Krievija un Ukraina lielos apjomos piegādāja Eiropas Savienībai, t. i., dabasgāzi, kviešus, saulespuķu eļļu un mēslošanas līdzekļus. No 2022. gada februāra līdz aprīlim minēto preču cenas attiecīgi pieauga par 18,6 %, 16,8 %, 38,6 % un 16,7 % (4). Vēlāk šīs cenas nostabilizējās, tomēr 2023. gada martā SVF izejvielu cenu indekss un kravu pārvadājumu cenas par attiecīgi 40,9 % un 3,6 % pārsniedza 2020. gada janvāra cenu līmeni.

2.3.

Pasaules un Eiropas ekonomikā šīs norises izpaudās inflācijas veidā. Eurostat dati liecina, ka eurozonas saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada izmaiņu likme (5) oktobrī sasniedza 11,5 %. Tie ir augstākie rādītāji kopš pagājušā gadsimta un tos ļoti grūti samazināt, kaut arī pēdējos mēnešos tie ir pazeminājušies (2023. gada martā šis rādītājs bija 8,3 %). Ar to saistītās pamatinflācijas (izņemot enerģiju) pieauguma tendence lielākajā daļā Eiropas valstu liecina, ka cenu satricinājums nav īslaicīgs, kā sākotnēji tika uzskatīts. Tas varētu nozīmēt, ka ECB īstenotā monetārā politika nesniedz gaidītos rezultātus.

3.   Inflācijas ietekme uz Eiropas ekonomiku

3.1.

EESK konstatē, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās. Paredzams, ka nākamajos gados ekonomika (6) palēnināsies salīdzinājumā ar 2022. gadu, kaut arī ar katru mēnesi šīs prognozes uzlabojas. Ziemā Eiropas Komisija prognozēja, ka 2023. gadā IKP pieaugums ES kopumā būs 0,8 % un 2024. gadā nedaudz lielāks – 1,6 %, taču jaunākajās pavasara prognozēs šis pieaugums ir palielinājies attiecīgi līdz 1,0 % un 1,7 %. Vienlaikus paredzams, ka inflācija pakāpeniski samazināsies, lai gan lēnākā tempā, nekā sākotnēji prognozēts (9,2 % 2022. gadā, 6,7 % 2023. gadā un 3,1 % 2024. gadā). Spriedze darba tirgū saglabāsies, jo izaugsmes līmenis ir zems un ECB procentu likmju straujā pieauguma dēļ palielinās valsts parāds, un tas radīs spiedienu uz budžetu lielākajā daļā dalībvalstu.

3.2.

Augstā inflācija visvairāk skar 96,5 miljonus eiropiešu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība. 41 % Eirobarometra respondentu norāda, ka viena no svarīgākajām problēmām, ar ko saskaras viņu valsts, ir cenas, inflācija un dzīves dārdzība, kam seko veselība (32 %) un ekonomiskā situācija (19 %).

3.3.

Pieņemto politisko lēmumu rezultātā Eiropas Savienībā bija gandrīz pilnībā pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, un piegāžu samazinājums vairāk vai mazāk skāra gandrīz pusi dalībvalstu. Inflācijas un pamatpreču cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un traucējumi globālajās piegādes ķēdēs negatīvi ietekmē pārtikas un nepārtikas preču piegādes ķēdes Eiropā. Saskaņā ar ESAO ekonomikas prognozēm paredzams, ka globālā izaugsme 2023. gadā strauji palēnināsies līdz aptuveni 2,2 %.

3.4.

ECB sniegtā informācija liecina, ka enerģijas cenu pieaugums ir bijis atbildīgs par divām trešdaļām no inflācijas starpības euro zonā. Komisijas sniegtā informācija liecina, ka laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam enerģētikas nozarē peļņas norma palielinājās par 54 %, kamēr algas pieauga tikai par 6 %. Vispārējais Eiropas darba ņēmēju, patērētāju un uzņēmumu pirktspējas zudums ne tikai ietekmē daudzu ģimeņu dzīves apstākļus, bet, ja tas netiks novērsts, tas varētu ietekmēt arī iekšzemes pieprasījumu un izaugsmi un tādējādi arī citas uzņēmējdarbības nozares; to visu ietekmē arī pastāvīgā procentu likmju palielināšana monetārajā politikā. EESK uzskata, ka enerģētikas nozarē ir svarīgi izmantot sociālo dialogu, lai rastu piemērotus risinājumus valstu līmenī.

3.5.

Laikā, kad patēriņa cenas Eiropā kopumā ir palielinājušās, algu kāpums nav bijis tik izteikts, un tas ir samazinājis pirktspēju Eiropas iedzīvotājiem, it īpaši visneaizsargātākajiem, kuriem nav instrumentu, ar ko sevi pasargāt no inflācijas. Jau tagad patērētāju rīcībā ir vērojamas izmaiņas, ko rada mājsaimniecību pirktspējas samazināšanās, jo tās saskaras ar lielu dzīves dārdzības krīzi, kas saistīta ar enerģijas rēķinu strauju pieaugumu un inflācijas ietekmi. Instrumenti, ko dalībvalstis piemēro neaizsargātu mājsaimniecību aizsardzībai, ir ļoti atšķirīgi, un dažos gadījumos to efektivitāte var būt ierobežota. Eiropas Komisijai būtu jāapsver iespēja izpētīt minimālos standartus, kas regulatoriem un politikas veidotājiem būtu jāpiemēro, lai aizsargātu un atbalstītu neaizsargātas mājsaimniecības.

3.6.

Pārtikas ražošana – lauksaimniecība, lopkopība un pārtikas rūpniecība – un pārtikas piegāde galapatērētājam ir viena no nozarēm, ko pandēmijas un kara kopējā ietekme ir skārusi visvairāk. Kara tuvums un tā ietekme uz enerģijas un izejvielu tirgiem ir radījusi lauksaimniecības produktu cenu atšķirības Eiropā un starptautiskajos tirgos, kur Eiropas cenas ir palielinājušās visvairāk. Kā liecina 2023. gada janvāra preču cenu infopanelis (Commodity price dashboard), cenu pieaugums lielākajai daļai Eiropas lauksaimniecības produktu, īpaši gaļas produktiem, ir lielāks nekā pasaulē. Tam ir trīs nozīmīgas sekas. Pirmkārt, Eiropas iedzīvotāji smagāk izjūt inflāciju attiecībā uz visām pirmās nepieciešamības precēm. Otrkārt, Eiropas pārtikas produkti zaudē starptautisko konkurētspēju. Treškārt, pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ ir kāpušas cenas, ko saņem lauksaimnieki.

3.7.

Papildus enerģijas izmaksu spirālei Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir radījusi milzīgas problēmas pārtikas piegādes ķēdē: ir pieaugušas svarīgu resursu (lopbarības, mēslošanas līdzekļu) cenas un trūkst atsevišķu pamatpreču (piemēram, augu eļļu un kviešu), kas vajadzīgas, lai saglabātu pilnībā funkcionējošu piegādes ķēdi. Izmaksu pieauguma domino efekta dēļ tiek pieņemti lēmumi samazināt mēslošanas līdzekļu ražošanu, un tas vēl vairāk palielinās cenas. Sausums, kas visā Eiropā bija vērojams 2022. gada vasarā un 2023. gada sākumā, rada lielāku cenu spiedienu, samazinot pieejamo piedāvājumu.

3.8.

Daži nozīmīgi sektori, t. sk. uzņēmumi un darba ņēmēji, kuri neatkarīgi no situācijas nevar apturēt savu darbību, saskaras ar divkāršu slogu: mazāk maksātspējīgu patērētāju un izmaksu pieaugums, it sevišķi milzīgi enerģijas rēķini. Pārtikas nozares uzņēmumi ir centušies izmaksu pieaugumu ierobežot, lai patērētājiem nodrošinātu konkurētspējīgas cenas, un tagad tie baidās no patēriņa krīzes (Hidalgo, M., 2023 (7); Eurocommerce, 2023). Nesen Spānijas valdība kopā ar peļņas novērošanas centru publicēja savu pirmo ziņojumu (8), kurā secināts, ka pārtikas ķēdes peļņa kopš 2021. gada ir samazinājusies par 25 %, tāpēc ir skaidrs, ka peļņas normu attīstība ir ļoti neviendabīga.

Tajā pašā laikā daži uzņēmumi, galvenokārt enerģētikas nozarē, ir palielinājuši savu peļņu pašreizējās inflācijas apstākļos, kā norāda ECB (9). Peļņa šajā nozarē turpināja kāpināt inflāciju Eiropas Savienībā, un šī tendence ir jānovērš.

3.9.

Spānijas Banka (10) atsaucas uz tā sauktā “Ibērijas izņēmuma” vai “Ibērijas mehānisma” ļoti pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgus cenu noteikšanas sistēmu. Tā arī runā par PVN samazinājuma pozitīvo ietekmi, kaut arī ierobežotākā mērā, uz pārtikas un degvielas cenām, lai gan tā piebilst, ka šim pasākumam būtu zemākas izmaksas, ja tas būtu koncentrēts uz atbalstu ģimenēm ar zemākiem ienākumiem. Spānijas Banka arī norāda, ka Spānijas valdība, palielinot minimālo starpprofesiju atalgojumu, pensijas un minimālo vitāli svarīgo ienākumu slieksni, ir palīdzējusi mazināt inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.

4.   Enerģijas izmaksu pieauguma ietekme uz Eiropas uzņēmumu rentabilitāti

4.1.

Kopš 2021. gada sākuma elektroenerģijas un gāzes vairumtirdzniecības cenas ir palielinājušās piecpadsmit reizes, nopietni ietekmējot patērētājus un uzņēmumus. Eiropas valstu valdības ir sākušas īstenot virkni politikas pasākumu. Vieni pasākumi ir virzīti uz to, lai mazinātu izmaksu pieauguma ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem. Citu pasākumu mērķis ir stabilizēt un mazināt vairumtirdzniecības cenas un garantēt energoapgādes drošību. EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt elektroenerģijas tirgus modeļa un elektroenerģijas cenu aprēķināšanas sistēmas visaptverošu reformu, kā tas izklāstīts atzinumā TEN/793 (11).

4.2.

Enerģijas cenu ietekme uz uzņēmumu izmaksām ir ļoti daudzveidīga: pirmkārt, tās atspoguļojas elektroenerģijas piegādes izmaksās; otrkārt, tās netieši ietekmē pārējo piegādes ķēdi un, treškārt, tām var būt finansiālas sekas. Piemēram, Spānijas Bankas 2022. gada pavasarī publicētajā pētījumā (12) tika lēsts, ka uzņēmumu enerģijas izmaksu kumulatīvais pieaugums par 25 % samazinātu to bruto pievienoto vērtību par 1,6 % 2023. gadā. Tomēr tas ir vidējais rādītājs; ziņojumā norādīts, ka dažas nozares ir skartas vairāk nekā citas – vislielāko labumu gūst naftas un dabasgāzes ieguves nozare –, savukārt vislielākais kaitējums ir nodarīts šādām nozarēm: zveja un akvakultūra, sauszemes transports, jūras un iekšējo ūdensceļu transports, mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecība un remonts, lauksaimniecība un lopkopība, izglītība, gaisa transports, darbības ar nekustamo īpašumu, koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana, veselības aprūpes, sociālie, viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumi. Dažas no minētajām nozarēm ir pierādījušas savu nozīmīgumu ES ekonomikas netraucētai darbībai pandēmijas laikā. Daudzas no visvairāk skartajām nozarēm savā ražošanas darbībā elektroenerģiju neizmanto intensīvi, bet ir lieli tās patērētāji.

4.3.

Papildus tiešajai un netiešajai ietekmei uz uzņēmumu bruto pievienoto vērtību (maržas) ietekme izpaužas arī finansiālās neaizsargātības pieaugumā. Spānijas Bankas ziņojumā ir norādītas visvairāk skartās nozares. Īpaši neaizsargāta ir tādu nozaru grupa, kurām 2023. gadā varētu būt ne tikai pārmērīgas parādsaistības, bet arī negatīva rentabilitāte: mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecība un remonts; sauszemes un cauruļvadu transports; zveja un akvakultūra, lauksaimniecība un lopkopība; tekstilrūpniecība, apģērbu, ādas izstrādājumu un apavu ražošana.

4.4.

Līdz ar pašreizējo dabasgāzes uzkrājumu samazināšanos Eiropā – 2023. gada maijā uzkrātais apjoms bija 68 % (13) – mēs saskarsimies ar papildu problēmām enerģētikas politikas pārvaldībā. No Krievijas iepriekš piegādātās gāzes apjoma un alternatīvo piegādātāju gāzes apjoma starpība vēl nav izlīdzināta, tāpēc ir maz ticams, ka īstermiņā cenas samazināsies. Savukārt pieprasījums ir būtiski samazinājies. Augstās enerģijas cenas samazina mūsu rūpniecības un piegādes ķēžu konkurētspēju, kas savukārt veicina ārpakalpojumu izmantošanu ārpus ES robežām un tādējādi samazina bloka stratēģisko neatkarību. Tas būtiski ietekmē mājsaimniecības, it sevišķi visneaizsargātākās mājsaimniecības, arvien palielinot to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks vai kuri atrodas nabadzības situācijā. Tas turpināsies vismaz līdz 2024. gadam (14). Lai risinātu šīs problēmas, EESK iesaka veikt vairākus pasākumus, tostarp piemērot ar finansiālu atbalstu saistītas atrašanās vietas garantijas, īstenot turpmākus nepieciešamos energotaupības un energoefektivitātes pasākumus uzņēmumiem, lai samazinātu pieprasījumu, veikt apjomīgus ieguldījumus un ieviest nepieciešamos fiskālos pamatnosacījumus atjaunīgās enerģijas ražošanas izvēršanai, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā.

4.5.

Tā rezultātā enerģijas izmaksu sprādziena dēļ arvien vairāk uzņēmumu un mājsaimniecību nonāk situācijā, kas potenciāli apdraud to pastāvēšanu. Lai gan ziema ir bijusi samērā silta, nevaram cerēt, ka laikapstākļi mums vienmēr būs labvēlīgi. Tādēļ būtu jāveic pasākumi, kas aizsargātu īpaši neaizsargātas mājsaimniecības, paredzot tām īpašus pasākumus šajā jomā.

4.6.

Ņemot vērā milzīgo uzņēmējdarbības izmaksu pieaugumu apvienojumā ar patērētāju atturēšanos tērēt, uzņēmumiem dažos gadījumos var nākties pārvietot savu darbību. Taču to nevarēs darīt uzņēmumi, kas sniedz būtiskus pakalpojumus klientiem un pārējai piegādes ķēdei un kas nevar vienkārši pārtraukt savu darbību enerģijas cenu kāpuma dēļ.

4.7.

Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā daudzas nozares un to darbinieki tika atzīti par nozīmīgiem, pašreizējās enerģētikas krīzes laikā šādas atzīšanas ļoti pietrūkst. Daudzas no šīm nozarēm līdz šim nav saņēmušas dalībvalstu īpašu atbalstu. Uzņēmumi, kas darbojas šajās nozarēs, un to darbinieki ir centušies aizsargāt patērētājus uz savas peļņas rēķina, un viņiem ir grūti novirzīt uz patērētājiem kopējās izmaksas, kas saistītas ar enerģijas rēķinu pārmērīgi lielo pieaugumu. Šāda situācija nevar saglabāties ilgtermiņā. EESK arī uzskata, ka valdības cilvēkus neaizsargā tikpat intensīvi kā pandēmijas laikā.

4.8.

Daudzi uzņēmumi pašlaik veic apjomīgus ieguldījumus, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu un paplašināt piekļuvi atjaunīgai enerģijai. EESK uzskata, ka uzņēmumi var arī rīkoties, lai paātrinātu transporta elektrifikāciju un aizstātu apkurei paredzēto gāzi, jo tiem ir būtiska nozīme enerģētikas pārkārtošanā un ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanā līdz 2030. gadam. Lai to panāktu, būs vajadzīgs labvēlīgs tiesiskais regulējums, kurā paredzēta, piemēram, atļauju piešķiršana un cīņa pret atturošām cenām, kas kavē enerģijas ražošanu lielākā apjomā.

4.9.

EESK uzsver, ka REPowerEU prasības un ēku energoefektivitātes parasības ir svarīgi pielāgot operatoru atbalstam un spējai segt ar apjomīgajiem ieguldījumiem saistītās izmaksas. Šie pasākumi būs svarīgi, lai mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, tomēr prasībām ir jābūt saistītām ar publiskā un privātā finansējuma pieejamību. Eiropas Komisijas ilgtermiņa programmā būtu jāiekļauj enerģijas tirgus modeļa atjaunošana ar mērķi novērst turpmākus energoapgādes traucējumus un pārmērīgas cenas, un būtu jāapsver nozarē iesaistītā darbaspēka apmācība.

Tāpat EESK uzskata, ka abās programmās būtu jāatspoguļo arī praktiskie aspekti, kas saistīti ar iekārtu un kvalificēta darbaspēka pieejamību saistībā ar pienākumu uzstādīt ātras uzlādes stacijas transportlīdzekļiem vai izveidot alternatīvu energoresursu infrastruktūru. Ir jānodrošina, ka līdzekļus, kas izmaksāti saistībā ar jaunajiem priekšlikumiem, var izmantot, lai panāktu, ka šī pārkārtošanās tiek īstenota noteiktajos termiņos.

---

(1)  ECB pētījums par inflāciju, 2023. gads.

(2)  SVF izejvielu cenu indekss. Skatīt https://www.imf.org/en/Research/commodity-prices.

(3)   Freightos Baltic Index, pieejams saitē: https://fbx.freightos.com/.

(4)  SVF izejvielu cenu indekss. Skatīt https://www.imf.org/en/Research/commodity-prices.

(5)   Eurostat. Skatīt: https://ec.europa.eu/.

(6)  https://economy-finance.ec.europa.eu/economic-forecast-and-surveys/economic-forecasts/spring-2023-economic-forecast-improved-outlook-amid-persistent-challenges_en.

(7)   “Margins and profits of Spanish food retailers in 2022” .

(8)   “OME Informe Trimestral” 2023T3 (bde.es).

(9)  ECB pētījums par inflāciju, 2023. gads.

(10)  https://www.bde.es/f/webbe/SES/Secciones/Publicaciones/PublicacionesAnuales/InformesAnuales/22/Files/InfAnual_2022_En.pdf.

(11)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) 2019/943 un (ES) 2019/942, kā arī Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 groza, lai uzlabotu Savienības elektroenerģijas tirgus modeli” (COM(2023) 148 final – 2023/0077 (COD)) (OV C 293, 18.8.2023., 112. lpp.).

(12)  Pieejams saitē: https://www.bde.es/f/webbde/Secciones/Publicaciones/InformesBoletinesRevistas/InformesEstabilidadFinancera/22/IEF_2022_1_Rec1_4.pdf.

(13)  Informācija ir pieejama saitē: https://agsi.gie.eu/data-overview/eu.

(14)   “EIU (2023): Energy crisis will erode Europe’s competitiveness in 2023”, skatīt saitē: https://www.eiu.com/n/energy-crisis-will-erode-europe-competitiveness-in-2023/.