EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.11.2023

COM(2023) 757 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tīkli: trūkstošais posms – ES rīcības plāns attiecībā uz tīkliem

1.Ievads

Savstarpēji savienoti un stabili elektrotīkli ir labi funkcionējoša enerģijas tirgus mugurkauls. Eiropas Savienībai ir viens no plašākajiem un noturīgākajiem elektrotīkliem pasaulē 1 , tā garums ir vairāk nekā 11 miljoni kilometru, tas aptver ES iekšējo tirgu un nodrošina kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi patērētājiem katru dienu.

Pateicoties Eiropas energoinfrastruktūras (TEN-E) regulai, ES ir atlasījusi vairāk nekā 100 kopīgu interešu projektus (KIP) elektroenerģijas nozarē un veicinājusi ar tiem saistīto atļauju izsniegšanu un būvniecību, arī piešķirot finansējumu, jo īpaši no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem. Tas palīdzēja izveidot patiesi vienotam tirgum piemērotu elektroenerģijas fizisko infrastruktūru un panākt progresu ceļā uz 2030. gadam izvirzītā 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāja sasniegšanu 2 . Enerģētiskās krīzes laikā labi savstarpēji savienoti elektroenerģijas tirgi sniedza vērtīgus ieguvumus, palielinot piegādes drošību, nodrošinot piekļuvi elektroenerģijai par konkurētspējīgām cenām no kaimiņvalstīm un ātrāk integrējot atjaunīgo enerģiju. Tagad, kad ES tirgi ir pilnībā sasaistīti, infrastruktūras tīkla pabeigšana ir nākamais solis, kas ļaus maksimāli palielināt priekšrocības, kuras patērētājiem sniedz cenas ziņā pieejama un tīra enerģija.

Neraugoties uz šiem sasniegumiem, Eiropas elektrotīkli saskaras ar jaunām un nozīmīgām problēmām. Tiem būs jāapmierina augošais pieprasījums, kas saistīts ar tīru mobilitāti, siltumapgādi un aukstumapgādi, rūpniecības elektrifikāciju un mazoglekļa ūdeņraža ražošanas uzsākšanu. Sagaidāms, ka laikposmā līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš pieaugs par aptuveni 60 %. Tīklos būs jāintegrē arī liela daļa variablas atjaunīgās enerģijas. Vēja un saules enerģijas ražošanas jaudai ir jāpalielinās no 400 GW 2022. gadā līdz vismaz 1000 GW 2030. gadā, citastarp ir jāpalielina atkrastes atjaunīgās enerģijas jauda līdz 317 GW 3 , kas ir jāsavieno ar krastu. Tāpēc tīkliem ir jāpielāgojas decentralizētākai, vairāk digitalizētai un elastīgākai elektroenerģijas sistēmai ar miljoniem saules enerģijas paneļu uz jumtiem un vietējām enerģijas kopienām, kas koplieto resursus.

Eiropas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu plānošanai un darbībai ir jāatbilst arī jaunās ūdeņraža infrastruktūras, enerģijas uzkrāšanas un e-mobilitātes uzlādes infrastruktūras, kā arī CO2 infrastruktūras plānošanai un darbībai.

Šo tendenču dēļ Eiropas tīkls ir strauji jāmodernizē un jāpaplašina. Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) attīstības desmit gadu plānā (TYNDP) ir norādīts, ka nākamajos septiņos gados pārrobežu pārvades infrastruktūru vajadzētu divkāršot, līdz 2025. gadam pievienojot papildu 23 GW jaudu, bet līdz 2030. gadam — vēl 64 GW 4 .

Papildus pārrobežu vajadzībām lielākā daļa investīciju tiks veiktas valstu iekšienē — gan pārvades, gan sadales līmenī. Jo īpaši sadales tīkli noteikti augs un mainīsies, lai pieslēgtu lielu skaitu decentralizētu atjaunīgās enerģijas ražotāju un jaunu elastīgu pieprasījumu (“slodzes”), piemēram, siltumsūkņus un elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas 5 . Tie iegūst jaunas funkcijas, kļūstot par dažādu jaunu, sistēmai vajadzīgu risinājumu veicinātājiem. Tiem būs jākļūst par viediem, digitāliem tīkliem, kas tiek pārraudzīti reāllaikā, ir attālināti kontrolējami un kiberdroši, un liela nozīme būs pētniecībai un inovācijai. Turklāt aptuveni 40 % Eiropas sadales tīklu ir vecāki par 40 gadiem un ir jāmodernizē. Nozares aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam sadales tīklos ir nepieciešamas investīcijas aptuveni 375–425 miljardu EUR apmērā 6 . Kopumā Komisija lēš, ka šajā desmitgadē elektrotīkliem ir nepieciešamas investīcijas 584 miljardu EUR apmērā 7 . Tā ir ievērojama daļa no kopējām investīcijām, kas vajadzīgas, lai elektroenerģijas nozarē īstenotu pāreju uz tīru enerģiju.

Jau tagad ir skaidrs, ka šīs problēmas ir jārisina. Daudzās valstīs atjaunīgās enerģijas ražošanas projekti saskaras ar ilgu gaidīšanas laiku pieslēguma tiesību saņemšanai. Gaidīšanas laiks atļauju saņemšanai tīkla pastiprināšanai ir no 4 līdz 10 gadiem, bet augstsprieguma tīklu gadījumā — no 8 līdz 10 gadiem. Neizveidoto pieslēgumu skaits sadales tīklā strauji pieaug, un vienam vidēja lieluma sadales sistēmas operatoram (SSO) mēnesī ir vairāki tūkstoši jaunu pieprasījumu. Ja nav skaidrības vai noteiktības par pieslēguma termiņiem un izmaksām, jaunie plānotie ražošanas projekti tiek apturēti vai atcelti. Lai gan ES tiesību aktos jau ir ietverts regulējums, kas attiecas uz SSO, ar šo rīcības plānu Komisija pirmo reizi veicina pasākumus, kas paredzēti sadales tīkliem. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām, cenšoties piekļūt cenas ziņā pieejamai, tīrai enerģijai, var rasties būtiskas apgādes problēmas, un var tikt izmantoti dažādi risinājumi, sākot no elastīgu energoaktīvu (piem., bezemisiju transportlīdzekļu) integrēšanas un pieprasījumreakcijas līdz investīcijām apakšstacijās u. c. Turklāt visur Eiropā starpsavienojumu projekti cieš no izmaksu pārsnieguma inflācijas un augošo procentu likmju dēļ, kā arī saskaras ar grūtībām laikus saņemt aprīkojumu, piemēram, kabeļus vai apakšstacijas. Šīs problēmas pastiprina kvalificēta darbaspēka trūkums. Jauniem produktiem gaidīšanas laiks var sniegties līdz pat 2032. gadam.

Šī nav tikai Eiropas problēma. Visā pasaulē ir atzīta nepieciešamība paplašināt tīklus. ASV lēš, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas pārvades sistēmas būs jāpaplašina par 60 %. Ķīnas valsts elektrotīklu uzņēmums ir paziņojis par 1020 miljardu CNY (132 miljardu EUR) investīcijām elektrotīklos 2022.–2023. gadā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka līdz 2040. gadam visā pasaulē būs vajadzīgi vairāk nekā 80 miljoni km tīklu, kas ir līdzvērtīgi visam pašreizējam globālajam tīklam, un ka rindā uz tīkla pieslēgumu gaida moderni atjaunīgās enerģijas projekti ar aptuveno jaudu 1500 GW 8 .

ES ir izvirzījusi tīklus savas darba kārtības centrā. Ar pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu 9 tiek racionalizēta atļauju izsniegšana tīkliem, kas nepieciešami atjaunīgās enerģijas integrācijai. Regulā un direktīvā 10 par elektroenerģijas iekšējo tirgu ir ietverti noteikumi, kas attiecas uz tīklu attīstību saistībā ar plānošanu, tīkla tarifiem un ENTSO-E un Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūras (ES SSO struktūra) lomu. Neto nulles emisiju industrijas akta priekšlikuma darbības jomā ir ietvertas tīkla tehnoloģijas. Taču šīs problēmas mērogs ir tik liels, ka politikā ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka tīkli kļūst par ES ātras pārejas uz tīru enerģiju veicinātāju, nevis šķērsli 11 . Turklāt ES iedzīvotāji pieprasa uzlabot elektrotīklu modernizāciju un starpsavienojamību, kā arī nodrošināt to uzturēšanu un pārveidot tos, lai veicinātu pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem 12 . Šo iemeslu dēļ Komisija ir sadarbojusies ar ieinteresētajām personām, lai apspriestu šīs problēmas un iespējamos pasākumus.

Balstoties uz šo darbu, Komisija šajā paziņojumā piedāvā 14 punktu rīcības plānu ar mērķi padarīt Eiropas elektrotīklus spēcīgākus, savstarpēji savienotākus, vairāk digitalizētus un kibernoturīgākus. Uzskaitītie pasākumi ir vērsti uz saskaņotā tiesiskā regulējuma īstenošanu un būtu jāīsteno ātri, lai paspētu sniegt ieguldījumu 2030. gada mērķu sasniegšanā.

2.Eiropas tīkla rīcības plāns

Komisija ir pievērsusi uzmanību tīklu jautājumiem vairākos forumos un konsultācijās ar ieinteresētajām personām, citastarp Energoinfrastruktūras forumā 13 Kopenhāgenā un Kopīgu interešu projektu dienās 14 Briselē, kā arī pavisam nesen Ļubļanā un Bratislavā ar Komisijas atbalstu kopīgu interešu projektu virzītāju rīkotajos viedo tīklu kopīgu interešu projektu samitos 15 . Turklāt 2023. gada 9. septembrī ENTSO-E Komisijas aizbildnībā organizēja augsta līmeņa forumu “Mūsu tīklu nākotne” 16 , lai ar ieinteresētajām personām, kas pārstāv visu piegādes ķēdi, apspriestu ar tīklu attīstību saistītās perspektīvas un problēmas.

Pamatojoties uz šā darba iznākumu, Komisija ir identificējusi septiņus horizontālos uzdevumus tīklu attīstības tempa paātrināšanai Eiropā: 1) esošo kopīgu interešu projektu īstenošanas paātrināšana un jaunu projektu izstrāde; 2) tīklu ilgtermiņa plānošanas uzlabošana; 3) atbalstoša, uz nākotni vērsta tiesiskā regulējuma ieviešana; 4) esošo tīklu labāka izmantošana un pasākumi nolūkā padarīt tos viedākus; 5) piekļuves finansējumam uzlabošana; 6) ātrāka un vienkāršāka atļauju izsniegšanas procesa nodrošināšana; 7) piegādes ķēžu stiprināšana.

Nākamajās šā rīcības plāna iedaļās ir apkopoti galvenie problēmas cēloņi par katru no šīm septiņām jomām, kā arī identificēti galvenie pielāgotie pasākumi un ieteikumi, kā tās risināt īstermiņā un vidējā termiņā.

I.ESOŠO KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU (KIP) ĪSTENOŠANAS PAĀTRINĀŠANA UN JAUNU PROJEKTU IZSTRĀDE

Kopš 2013. gada TEN-E satvars ir bijis galvenais līdzeklis, ar ko stiprina elektroenerģijas starpsavienojumus vienotajā tirgū. Tas palīdzēja apzināt pārrobežu infrastruktūras vajadzības, atlasīt kopīgu interešu projektus (KIP), nodrošināt politisko atbalstu un paātrināt to īstenošanu ar racionalizētu atļauju izsniegšanu. KIP statuss ir arī palīdzējis nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, jo tas ir plaši atzīts apzīmējums, kas finanšu iestādēm, arī Eiropas Investīciju bankai 17 , sniedz papildu pārliecību par projekta augsto vērtību.

Nākotnē TEN-E satvars iegūs vēl lielāku nozīmi, jo sagaidāms, ka pieaugs pārrobežu tīkla vajadzības, lai integrētu un transportētu lielu daudzumu jaunas atjaunīgās elektroenerģijas visā Eiropā tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Kopīgu interešu projekti arī palīdzēs dalībvalstīm sasniegt 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju. Labāki pārrobežu starpsavienojumi var ievērojami ietaupīt izmaksas sistēmas līmenī: pārrobežu projekti var samazināt ražošanas izmaksas par 9 miljardiem EUR gadā līdz 2040. gadam, savukārt nepieciešamās investīcijas pārrobežu jaudās un uzkrāšanā sasniedz 6 miljardus EUR gadā.

Pirmais Savienības saraksts saskaņā ar pārskatīto TEN-E, kas pieņemts 2023. gada 28. novembrī, palīdz izveidot dekarbonizētai nākotnei piemērotu infrastruktūras tīklu, nosakot 166 KIP un savstarpēju interešu projektus (SIP) 18 . Tajā atkārtoti uzsvars likts uz elektroenerģiju, pieņemot 68 projektus (no tiem 12 uzkrāšanas projektus), 5 viedo tīklu projektus, kā arī pirmo reizi nosakot jaunu kategoriju — atkrastes infrastruktūra —, kurā iekļauti 12 projekti.

Ar šiem 85 projektiem tiks risināti problemātiskākie posmi ES TEN-E tīklos. Aptuveni pusi no tiem ir plānots nodot ekspluatācijā laikposmā no 2027. gada līdz 2030. gadam. To savlaicīga pabeigšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu to ietekmi šajā desmitgadē. Lai izvairītos no novirzēm un kavējumiem, kas pagātnē traucēja pabeigt KIP, ir jāpieliek papildu pūles, lai uzraudzītu panākto progresu un ātri novērstu problēmas un šķēršļus īstenošanai.

Turklāt TEN-E visaptverošajā Savienības mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānā ir apzinātas būtiskas papildu sistēmas vajadzības laikposmam līdz 2040. gadam un pēc tā. Tās būtu jānodrošina ar jauniem KIP nākamajos Savienības sarakstos turpmākajos gados. Lai to panāktu, ir jācenšas paātrināt jaunu, spēcīgu projektu plūsmas izstrādi, lai ik pēc diviem gadiem tos iekļautu atjauninātajos KIP sarakstos.

Lai gan lielākā daļa turpmāko projektu finansējuma vajadzību būs jāsedz ar tirgus finansējumu, pieaug spiediens nodrošināt papildu publisko atbalstu pārrobežu projektiem, lai ierobežotu ietekmi uz tarifiem un līdz ar to arī enerģijas izmaksām galapatērētājiem. Tomēr pastāv neatbilstība starp augošajām apzinātajām vajadzībām un pieejamajiem ES resursiem. Laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam paredzētās EISI apakšprogrammas “EISI — enerģija” ietvaros pieejamais budžets galīgajā regulā tika samazināts salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu, un tas bija paredzēts ierobežotam projektu kategoriju skaitam, kā noteikts iepriekšējā TEN-E regulā. TEN-E regulas pārskatīšana 2022. gadā paplašināja tās darbības jomu, iekļaujot jaunas kategorijas attiecībā uz atkrasti, elektrolīzeriem, ūdeņraža infrastruktūru, enerģijas uzkrāšanu, CO2 uzglabāšanu un viedajiem gāzes tīkliem, bet budžeta piešķīrums netika mainīts.

Augošās tīkla vajadzības un ierobežotais budžets, kas sadalīts lielākam skaitam kategoriju, samazina šā instrumenta ietekmi un rada potenciālu finansējuma trūkumu pārrobežu energotīkliem. Turklāt “EISI — enerģija” attiecas tikai uz KIP un neaptver vietējo SSO vajadzības. Saistībā ar elektrotīkliem ir pieejamas arī citas ES finansējuma iespējas, piemēram, Kohēzijas fonds, ERAF, ANM vai Modernizācijas fonds, taču dažas no tām netiek pilnībā izmantotas. Atveseļošanas un noturības plānos 19 tīkliem ir paredzēti aptuveni 13 miljardi EUR, kas aptver reformas un investīcijas tīklu infrastruktūrā, viedajās energosistēmās, enerģijas uzkrāšanas iekārtās un sadales un pārvades tīklu digitalizācijā.

Tā kā nepietiekamas investīcijas sadales tīklos un uzkrāšanā jau tagad kavē iedzīvotāju un uzņēmumu centienus, šķiet, ka ir nepieciešama jauna pieeja vietējo tīklu projektu apzināšanai un atbalstam, lai novērstu nepilnības nākotnē.

1. darbība. Komisija, dalībvalstis un pārvades sistēmu operatori (PSO) pastiprina atbalstu KIP un SIP sagatavošanai, ātrākai īstenošanai un finansēšanai

Lai paātrinātu Savienības sarakstā iekļauto KIP pabeigšanu, Komisija, dalībvalstis un projektu virzītāji piešķirs prioritāti jau identificēto KIP un SIP īstenošanai. Turklāt ir jāveicina jaunu prioritāro projektu izstrāde.

-Balstoties uz projektu īstenošanas pastiprinātu uzraudzību, projektu virzītājiem būtu jāinformē dalībvalstis un Komisija par panākto progresu un jānorāda risināmie jautājumi, citastarp par atļauju piešķiršanu. Šim nolūkam katrai no esošajām augsta līmeņa grupām būtu cieši jāseko līdzi prioritārajiem projektiem, arī ikgadējās ministru sanāksmēs, lai nodrošinātu politisku virzību un īstenošanas progresa ciešu uzraudzību, vajadzības gadījumā iesaistot partnervalstis. Augsta līmeņa grupas arī palīdzēs identificēt iespējamos turpmākos prioritāros projektus.

-Nākotnē Komisija izvērtēs arī investīciju vajadzības turpmākajam publiskajam finansējumam infrastruktūras projektiem gan pārvades, gan sadales jomā, aptverot arī uzkrāšanas, ūdeņraža un CO2 infrastruktūru.

II.TĪKLA ILGTERMIŅA PLĀNOŠANAS UZLABOŠANA NOLŪKĀ PALIELINĀT ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARU UN ELEKTRIFIKĀCIJU

Strauji mainīgajā enerģētikas vidē ir nepieciešama dinamiska un visaptveroša elektroenerģijas pārvades sistēmas ilgtermiņa plānošana, lai nodrošinātu atkrastes un sauszemes novērtējumu, kā arī dažādu nozaru — citastarp ūdeņraža nozares, transporta nozares uzlādes infrastruktūras, siltumapgādes un aukstumapgādes nozares, oglekļa dioksīda nozares, kā arī elektrificētu rūpniecības procesu un gāzes nozares — integrāciju.

Arī tīkla vajadzību ilgtermiņa redzamība ir nepietiekama, jo īpaši SSO līmenī, kur vajadzības pieaug. Turklāt, lai elektrotīkls būtu gatavs nākotnei, ir jāpievērš lielāka uzmanība tīkla plānošanas koordinācijai un datu apmaiņai starp PSO, SSO, ražotājiem, agregatoriem, uzlādes punktu operatoriem, ūdeņraža infrastruktūras operatoriem un pārvaldes iestādēm, kas veicina siltumsūkņu ieviešanu, nolūkā panākt vienotu izpratni par tīkla vajadzībām nākotnē.

Papildus jaunām slodzēm, kas nepieciešamas elektromobilitātei, būtiska ietekme uz elektrotīkliem ir viedās un divvirzienu uzlādes integrācijai. Tam nepieciešams savlaicīgi transponēt pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED), ieviest nesen pieņemto Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu (AFIR) un pieņemt jaunu tīkla kodeksu par pieprasījuma puses elastīgumu 20 . Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām 21 pastiprinās darbu nolūkā ierosināt nepieciešamos politikas, regulatīvos un standartizācijas risinājumus attiecībā uz viedu un divvirzienu uzlādi Eiropā.

2. darbība. ENTSO-E uzlabo lejupvērsto plānošanu laikposmam līdz 2050. gadam, integrējot atkrastes un sauszemes sistēmu vajadzību apzināšanu un turpinot ūdeņraža izmantošanas izpēti

Pārrobežu pārvades infrastruktūras attīstības pamatā ir desmit gadu pieredze Eiropas tīklu plānošanā, izmantojot tīkla attīstības desmit gadu plānus (TYNDP). Ar 2022. gadā pieņemto pārskatīto TEN-E regulu tika sperts vēl viens solis uz priekšu, nosakot, ka dalībvalstu noteiktais ilgtermiņa virziens attiecībā uz reģionālo atkrastes ieceru vērienu laikposmā līdz 2050. gadam ir sākumpunkts atkrastes tīklu plānošanai, tādējādi novēršot plaisu starp politikas gaidām un tīkla attīstību. Šī stratēģiskā ilgtermiņa loģika, kas pašlaik tiek īstenota pirmajos atkrastes tīkla attīstības plānos (ONDP), kuru termiņš ir 2024. gada janvāris, būtu jāattiecina arī uz pārējo Eiropas tīklu, lai nākamajā TYNDP procesā apvienotu atkrastes un sauszemes tīkla plānošanu kopējā sistēmā.

Šajā sakarā Komisija, sākot no 2024. gada 1. ceturkšņa, pēc pirmo ONDP publicēšanas cieši sadarbosies ar ENTSO-E, lai turpinātu TYNDP izstrādi. Turklāt nolūkā garantēt energosistēmas integrētu plānošanu būtu labāk jāatspoguļo ūdeņraža transportēšana, lai nodrošinātu pamatotas prognozes par ūdeņraža infrastruktūras vajadzībām, attiecībā uz kurām būtu jāņem vērā dalībvalstu ūdeņraža stratēģijas (ja tādas pastāv), citastarp attiecībā uz ūdeņraža ražošanu atkrastē un tālāku transportēšanu uz vietām, kur pēc tā ir pieprasījums. Šim nolūkam turpmāko ONDP sagatavošanā būtu ciešāk jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas no ūdeņraža nozares. ENTSO-E savā TYNDP būtu jāturpina stiprināt sinerģiju starp dažādiem enerģijas nesējiem, nodrošinot attiecīgo ieinteresēto personu iesaisti no sadales, uzkrāšanas, ūdeņraža, CO2 un gāzes nozarēm, ņemot vērā pakāpeniski arvien ciešāk integrētu energosistēmas plānošanu, kad šīs nozares sasniegs pienācīgu gatavību.

Visbeidzot, valsts līmenī valstu regulatīvajām iestādēm (VRI) būtu jānodrošina, ka sistēmu operatori, plānojot pārvades tīklus, papildus novērtē energosistēmu elastīguma vajadzības, citastarp enerģijas uzkrāšanas 22 potenciālu. Tas būtu jādara saskaņā ar gaidāmo pārskatīto elektroenerģijas tirgus modeļa tiesisko regulējumu.

PSO un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāti, plānoti un attīstīti pietiekami daudz elektroenerģijas pārvades projektu, lai apmierinātu ES 2030., 2040. un 2050. gadam identificētās infrastruktūras vajadzības, ņemot vērā nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP). Ja ir apzinātas tīkla attīstības vajadzības, bet trūkst konkrētu projektu šo vajadzību apmierināšanai, dalībvalstīm un to regulatīvajām iestādēm būtu jāmudina PSO izstrādāt jaunas projektu koncepcijas.

3. darbība. ES SSO struktūra atbalsta SSO tīkla plānošanu, kartējot sadales attīstības plānu esību un raksturlielumus

Uzticamiem, visaptverošiem, tālredzīgiem un pārredzamiem sadales tīkla attīstības plāniem (TAP) būs būtiska loma, iekļaujot atjaunīgos energoresursus un elastīgu pieprasījumu un samazinot pieslēguma pieprasījumu izpildes kavējumus nākotnē. Saskaņā ar Iekšējā elektroenerģijas tirgus direktīvu SSO 23 jau ir juridiski pilnvaroti reizi divos gados izstrādāt 5 līdz 10 gadu TAP un pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sistēmas lietotājiem iesniegt tos savām VRI. Turklāt ES SSO struktūrai ir Iekšējā elektroenerģijas tirgus regulā noteikti juridiski uzdevumi veicināt sadales tīklu plānošanu, saskaņojot to ar pārvades tīklu plānošanu, un sadarboties ar ENTSO-E un pieņemt paraugpraksi par saskaņotu pārvades un sadales sistēmu plānošanu, citastarp par datu apmaiņu starp operatoriem tīkla plānošanas vajadzībām. ES aptuveni 2560 SSO aptver 10 miljonus kilometru sadales tīklu 24 , un to vidū ir ļoti dažāda lieluma uzņēmumi ar atšķirīgu koncentrāciju dažādās valstīs. Mazie SSO var saskarties ar papildu problēmām ierobežotu resursu dēļ. Vairāk nekā 900 SSO — mazie, vidējie un lielie — ir ES SSO struktūras biedri.

Šī darbība papildina un atbalsta juridisko prasību sākotnējo izstrādi. ES SSO struktūrai līdz 2024. gada vidum būtu jāanalizē gadījumu izpēte un paraugprakse un jāpublicē ieteikumi sadales tīkla plānošanas uzlabošanai 25 , cieši sadarbojoties ar ENTSO-E un PSO, kā arī attiecīgajiem tīkla lietotāju (piem., atjaunīgo energoresursu, elektromobilitātes vai siltumapgādes un aukstumapgādes uzņēmumu) pārstāvjiem, ņemot vērā neskaidrības, kas visvairāk ietekmē SSO darbību, un SSO neviendabīgo lielumu 26 . Pārredzama un regulāra informācijas apmaiņa ar ieinteresētajām personām no atjaunīgo energoresursu, elektromobilitātes, siltumapgādes un aukstumapgādes uzņēmumiem un patērētāju un pilsoniskās sabiedrības reģionālajiem pārstāvjiem būs būtiska, sagatavojot sadales TAP. Piemēram, valsts, pašvaldību un privāto uzņēmumu plāni par elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru, krasta elektropadevi jūras ostās, siltumsūkņu izvēršanu vai, alternatīvi, centralizētās siltumapgādes ieviešanu būtiski ietekmēs vajadzību nostiprināt elektroenerģijas sadales tīklus, kas savukārt paver iespējas jauniem elastīguma tirgiem, un tie ir jāintegrē tīklu plānošanā, lai nodrošinātu, ka ātri tiek veikta nepieciešamā tīklu izbūve.

Pienācīga datu apmaiņa arī palīdzēs SSO plānot tīkla vajadzības, lai saīsinātu tīkla pieslēguma izveidei nepieciešamo laiku. Šim nolūkam tīkla lietotājiem būtu jāsniedz dati par savām attiecīgajām elektroenerģijas jaudām un projektu atrašanās vietām, lai palīdzētu SSO izprast jaunus elektroenerģijas plūsmas modeļus savos tīklos. Turklāt VRI sadarbībā ar Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un Eiropas energoregulatoru padomi (CEER) līdz 2024. gada 4. ceturksnim būtu jāsniedz norādījumi SSO par plānošanu un jāveicina plānu saskaņotība 27 . Sākot no 2024. gada, Komisija kopā ar ES SSO struktūru arī pastiprinās atbalstu tādu KIP pieteikumu izstrādei un iesniegšanai, kas attiecas uz viedo tīklu projektiem.

Tāpēc galvenais virzītājspēks investīciju plānu lēmumu pieņemšanā ir tas, lai būtu izstrādāti visaptveroši tīkla attīstības plāni. Tos papildinot, nacionālie enerģētikas un klimata plāni var būt lietderīgi rīki, kas atbalsta sadales tīklu attīstību, jo īpaši ar reformām, kas jāveic dalībvalstīm. Komisija ar tīkliem saistītas darbības iekļaus iteratīvā procesā ar dalībvalstīm saistībā ar to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem.

III.REGULATĪVU STIMULU IEVIEŠANA TĀLREDZĪGAI TĪKLA IZBŪVEI

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē investīciju apjomu un rezultativitāti tīklu attīstībā, ir tiesiskais regulējums. Tīkli parasti ir regulēti aktīvi, un par investīcijām maksā visi patērētāji tīkla tarifu veidā. Tāpēc augstākas energosistēmas attīstības izmaksas parasti izraisīs tīkla tarifu un līdz ar to arī patēriņa cenu pieaugumu, lai gan galapatēriņa cenām ir jāpaliek pieejamām. Turklāt, ierobežojot projektu izstrādi līdz tādiem projektiem, kuru pamatā ir pašreizējās sistēmas vajadzības, var palielināties sistēmas izmaksas nākotnē un līdz ar to arī izmaksas patērētājiem. Tāpēc ir svarīgi panākt iesaistīto pušu vienošanos par apsteidzošu investīciju nepieciešamību.

Īpaši atjaunīgā atkrastes enerģija dos milzīgu labumu sabiedrībai, kas, visticamāk, sniegsies tālāk par tās dalībvalsts robežām, kurā notiek enerģijas ražošana. Tas rada sarežģījumus, vienojoties par izmaksu atbilstošu sadali, citastarp attiecībā uz hibrīdstarpsavienotājiem.

Atbilstošu regulatīvo stimulu nodrošināšana sākas ar tāda atbalstoša tiesiskā regulējuma izveidi, kas nodrošina noteiktību investīcijām. Tādēļ ir steidzami jāvienojas par elektroenerģijas tirgus modeļa reformu, tā noteikumos atzīstot apsteidzošu investīciju nozīmi, paredzot pārvades piekļuves garantijas atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem un tīkla tarifos ņemot vērā gan kapitālizdevumus, gan pamatdarbības izdevumus.

Tomēr šādai būtiskai tarifu metodikas pārskatīšanai ir nepieciešams pareizs līdzsvars starp, no vienas puses, nākotnes infrastruktūras vajadzību paredzēšanu, pieļaujot lielāku nenoteiktību, ka infrastruktūras aktīvs var netikt pilnībā izmantots jau no tā nodošanas ekspluatācijā un var nenodrošināt saistīto izmaksu ātru atgūšanu, un, no otras puses, pieņemamām cenām patērētājiem, kuri sedz izmaksas tīkla tarifu veidā. Sociālekonomiskās labklājības zaudējumi, kas rodas, kavējoties tīkla modernizācijai, kura nepieciešama atjaunīgo energoresursu un elastīga pieprasījuma pieslēgšanai, bieži vien būs lielāki par apsteidzošo investīciju sākotnējām papildu izmaksām. Turklāt, ņemot vērā tīkla aktīvu ilgo kalpošanas laiku, nākotnē var ievērojami samazināties izmaksas, ja šodienas investīcijas tiek veiktas, jau ņemot vērā gaidāmās vajadzības.

4. darbība. Komisija ierosina pamatprincipus, kuros identificēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem būtu jāpiešķir apsteidzošas investīcijas tīkla projektos

Komisijas iesniegtajā priekšlikumā par elektroenerģijas tirgus modeļa reformu ir skaidri norādīts, ka attiecīgajiem tīkla projektiem būtu jāizmanto apsteidzošas investīcijas. Tajā pašā laikā to izmantošanai joprojām vajadzētu būt samērīgai ar vajadzībām.

Apsteidzošas investīcijas var būt aktuālas, piemēram, investējot nākotnes vajadzībām atbilstošos atkrastes tīklos, kas ļauj nākotnē paplašināt satīklotus atkrastes tīklus; teritorijām ar lielu neizmantotu sauszemes saules fotoelementu potenciālu, piemēram, atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar RED; tīklu pieslēgumiem ostām nolūkā nodrošināt krasta elektropadevi, vai tādu viedo tīklu izveidei, kas atbalsta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras nacionālos plānus vai pašvaldību plānus siltumsūkņu ieviešanai.

Papildinot Kopenhāgenas foruma veikto darbu saistībā ar apsteidzošām investīcijām 28 , Komisija ar ACER, ENTSO-E un ES SSO struktūras atbalstu un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām gan no elektroenerģijas piedāvājuma, gan pieprasījuma puses, līdz 2025. gada 1. ceturksnim ierosinās norādījumus, kuros tiks identificēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem parasti būtu jāapstiprina apsteidzošas investīcijas, ņemot vērā dažādus projektu izstrādes noteiktības līmeņus un veidus, kā risināt šo dažādo līmeņu problēmas, piemēram, nodrošinot apsteidzošas investīcijas ar nosacījumiem.

5. darbība. Komisija nāk klajā ar norādījumiem par pārrobežu izmaksu sadali attiecībā uz atkrastes projektiem

Atkrastes tīklus veidos radiāli un hibrīda tipa pārvades projekti, kas attīstīsies ar mērķi nākotnē izveidot satīklotu elektrotīklu. Enerģētisko salu savienošana un citi lieli atkrastes projekti dos lielu labumu sabiedrībai, kurš, visticamāk, sniegsies pāri to valstu robežām, kurās notiek enerģijas ražošana. Tas rada problēmas, vienojoties par izmaksu atbilstošu sadalījumu, ņemot vērā ne tikai patērētāju un ražotāju ieguvumus, bet arī nenoteiktību, kas saistīta ar nākotnes investīcijām un to grafiku. Hibrīdprojekti, kas savstarpēji savieno valstis, vienlaikus nodrošinot atkrastes atjaunīgās enerģijas pieslēgumu, saskarsies ar specifiskām papildu problēmām. Tam būs nepieciešama arī transporta infrastruktūras pastiprināšana no piekrastes reģioniem uz iekšzemes reģioniem Eiropā, lai likvidētu šķēršļus lielākam skaitam sauszemes un atkrastes vēja enerģijas projektu.

Ņemot vērā atkrastes tīklu attīstības vajadzības, dalībvalstīm un regulatīvajām iestādēm būtu jāiesaistās diskusijās par sadarbības principiem, citastarp par izmaksām, jau tīkla vajadzību apzināšanas posmā, lai paātrinātu jaunu pārrobežu projektu rašanos. ENTSO-E būtu jāturpina izstrādāt rezultatīvus modelēšanas rīkus, lai labāk ņemtu vērā dalībvalstu vajadzības pēc informācijas, kas vajadzīga, lai uzsāktu šādus apmaiņas projektus. Turklāt pašreizējās pieejās izmaksu sadalei būtu jāņem vērā jauni kompleksi jautājumi, piemēram, atkrastes hibrīdprojekti. Komisija šīs problēmas risinās, līdz 2024. gada jūnijam izdodot norādījumus, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstis un VRI šādās darbībās. Īpašas sanāksmes ar dalībvalstīm politiskā un tehniskā līmenī virzīs darbu saistībā ar izmaksu sadali. Turklāt Komisija organizēs vairākas sanāksmes ar dalībvalstīm ar mērķi apmainīties ar idejām un palīdzēt tām panākt vienošanos par konkrētiem projektiem.

IV.TĪKLU LABĀKAS IZMANTOŠANAS STIMULĒŠANA

Rindas saistībā ar tīkla pieslēgumu izveidi rada ilgus kavējumus atjaunīgās enerģijas integrēšanā. To cēlonis bieži vien ir ne tikai projektu virzītāju nepietiekamā informētība, bet arī atļauju izsniegšanas procesa nosacījumi. Tādējādi pieejamās tīkla uzņemtspējas pārredzamības nodrošināšana palīdz novirzīt pieslēguma pieprasījumus tur, kur tos var visvieglāk izpildīt. Daudzi sistēmas operatori ir darījuši pieejamas tīkla uzņemtspējas kartes, taču to skaidrība un kvalitāte ir atšķirīga 29 . No otras puses, dažas pārvaldes iestādes ir izstrādājušas praktiskus veidus, kā piešķirt prioritāti pieteikumiem vai samazināt stimulus ļaunprātīgiem pieprasījumiem, tādējādi palīdzot samazināt neizskatīto pieteikumu skaitu un saīsināt gaidīšanas laiku.

Lai uzlabotu esošo tīklu izmantošanu, ir jānovērš projektu virzītāju izpratnes trūkums par viedo un efektīvo tīklu tehnoloģiju straujo attīstību, citastarp par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” veicinātajām tehnoloģijām, to izmantošanas pakāpi Eiropā un ieguvumiem, ko jau guvuši citi projekti.

Visbeidzot, nav pietiekamu stimulu viedo tīklu, tīkla efektivitātes un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, jo dominējošās tarifu struktūras ir orientētas uz kapitālizdevumiem. Nepietiekama pamatdarbības izdevumu kompensācija, kas līdz šim lielākoties bija saistīta ar cilvēkresursu izmaksām, pienācīgi neatspoguļo augošās izmaksas, kas saistītas ar digitalizāciju, datu apstrādi vai elastīguma iepirkumu.

6. darbība. ENTSO-E un ES SSO struktūra vienojas par saskaņotām definīcijām attiecībā uz pieejamo tīkla uzņemtspēju sistēmas operatoriem un izveido ES mēroga pārskatu

Sistēmas operatoriem būtu jāsniedz pārredzama, saprotama, detalizēta un regulāri atjaunināta informācija par tīkla uzņemtspēju un pieslēguma pieprasījumu apjomiem saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pārskatīt elektroenerģijas tirgus modeli. Vajadzības gadījumā regulatīvajām iestādēm būtu jāizveido regulējums līgumiem par nepastāvīgu pieslēgumu.

Pēc šā rīcības plāna publicēšanas ENTSO-E un ES SSO struktūrai sadarbībā ar Komisiju un regulatīvajām iestādēm būtu jāizstrādā saskaņotas definīcijas attiecībā uz pieejamo tīkla uzņemtspēju. Tā rezultātā būtu jāiegūst ES mēroga pārskats par pieejamo tīkla uzņemtspēju 30 jaunu tīkla lietotāju pieslēgšanai, kā arī informācija par apstrādāto pieslēguma pieprasījumu apjomiem. Šādā pārskatā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā jaudas kartēšana, ko jau ir veikuši PSO un SSO. Līdz 2025. gada vidum ENTSO-E un ES SSO struktūrai būtu jāizveido ES mēroga pārskats, kas projektu izstrādātājiem, izstrādājot savas projektu koncepcijas, piemēram, jaunus atjaunīgo energoresursu vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras projektus, nodrošinātu pārredzamību un palīdzētu izstrādātājiem novērtēt pieslēguma pieprasījumu apstiprināšanas kavējumu risku, tādējādi nodrošinot skaidrāku prognozi par to, kad projekti varēs sākt gūt ieņēmumus. Tas dos labumu jauniem projektiem atjaunīgās enerģijas un elastīga pieprasījuma jomā, piemēram, saistībā ar uzkrāšanu vai elektrotransportlīdzekļiem. Daži sistēmas operatori jau tagad nodrošina šādu pārredzamību vietējā mērogā. Turklāt ENTSO-E un ES SSO struktūrai būtu jāatbalsta sistēmas operatori tīkla pieslēguma pieprasījumu procedūru digitalizēšanā un racionalizēšanā, piemēram, vēlākais, līdz 2025. gada vidum izdodot norādījumus un ieteikumus.

Šāds pārskats var papildus palīdzēt VRI izprast, kurās tīkla vietās elastīgi (nepastāvīgi) pieslēgumi varētu būt izdevīgi sistēmai, kamēr tiks veikta nepieciešamā tīkla izbūve. Gadījumos, kad uzņemtspējas problēmas strukturāls risinājums ir tīkla attīstība, būtu jāveido nepastāvīgi pieslēgumi, lai sistēmas operatori neaizkavētu tīkla izbūvi. Citos gadījumos, kad tīkla attīstība var nebūt ekonomisks risinājums, nepastāvīgus pieslēgumus varētu apsvērt kā ilgtermiņa risinājumu 31 .

VRI būtu arī jāparedz skaidra sistēma, kas novērš stimulus pieslēguma pieprasījumu iesniegšanai, ja pieprasījums nav pamatots ar pārliecinošu projektu un attīstītājs nav uzņēmies pietiekamas saistības, vai pārlieku lielas jaudas pieprasījumus, kas pārsniedz projektam nepieciešamo, lai izvairītos no tā, ka pieslēguma jauda tiek rezervēta projektiem, kuru īstenošana ir mazāk ticama vai kuru galvenais uzņēmējdarbības plāns ir pārdot pieslēguma tiesības, ja tas ir atļauts. Piemēram, ir mazāka varbūtība, ka netiks īstenoti tādi ražošanas projekti, kas ir finansiāli piesaistīti vai sedz tīkla pieslēguma izmaksas, pieprasot pieslēgumu.

7. darbība. ENTSO-E un ES SSO struktūra veicina viedo tīklu ieviešanu, tīkla efektivitāti un inovatīvas tehnoloģijas

Komerciālas tehnoloģijas, kas var ievērojami uzlabot elektrotīklu darbību, ir viegli pieejamas, bet netiek pietiekami izmantotas 32 . Taču šādas tehnoloģijas var samazināt patērētāju izmaksas, samazinot tīkla zudumus 33 . Informētība par esošajiem projektiem, kuros šādas tehnoloģijas jau ir demonstrētas, un skaitliskā izteiksmē novērtētie ieguvumi, ko tās ir devušas, var sniegt skaidrus argumentus projektu virzītājiem, kuri vēl apsver šo tehnoloģiju izmantošanu. Tāpēc būtu jāpalielina pārredzamība attiecībā uz tehnoloģiskajiem resursiem, kas pieejami ātrai ieviešanai, kā arī attiecībā uz tādiem inovatīviem risinājumiem viedajiem tīkliem un lielākai tīkla efektivitātei kā, piemēram, elektrolīnijas dinamiskā caurlaidspēja (DLR), augstas temperatūras supravadītāju (HTS) kabeļi, statiskie sinhronie kompensatori (STATCOM), sprieguma pārveidotāji (VSC) augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) sistēmās, HVDC slēdži vai sprieguma šķērsregulēšanas transformatori (PST) 34 .

ENTSO-E un ES SSO struktūrai būtu kopīgi jāatjaunina Technopedia 35 , sniedzot skaidrību par šādiem elementiem un nodrošinot, ka tajā ir iekļautas tehnoloģijas, kas tiek izmantotas izmēģinājuma projektos visā Eiropā un ir aktuālas viedo elektrotīklu projektiem un tīkla efektivitātes palielināšanai, arī tehnoloģijas, kas izstrādātas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” vai “Apvārsnis 2020” ietvaros. Technopedia būtu jāsniedz informācija par lietošanas gadījumiem un ieguvumiem, un tā būtu jāatjaunina līdz 2024. gada beigām un pēc tam vismaz reizi gadā, lai projektu īstenotāji varētu tos pienācīgi ņemt vērā, izstrādājot attiecīgo projektu koncepcijas, un lai regulatīvās iestādes varētu veicināt to izmantošanu projektu virzītāju vidū. Jaunākā informācija būtu jāizplata turpmākajos viedo elektrotīklu samitos, kas tiks organizēti ar Komisijas un ES SSO struktūras atbalstu.

Lai vēl vairāk veicinātu viedos tīklus, tīkla efektivitāti un inovatīvas tehnoloģijas, Komisija turpinās veicināt topošo tīkla kodeksu izstrādi attiecībā uz decentralizēto energoresursu dalību tirgos.

8. darbība. ACER tās nākamajā tarifu ziņojumā iesaka paraugpraksi saistībā ar viedo tīklu un tīkla efektivitātes tehnoloģiju veicināšanu, izstrādājot tarifus, galveno uzmanību pievēršot ne tikai kapitālizdevumu, bet arī pamatdarbības izdevumu ņemšanai vērā un ieguvumu sadalei

Tīklus parasti finansē, izmantojot tīkla tarifus, ko papildina pārslodzes ieņēmumi no pārrobežu pārvades projektiem. Pārvades un sadales tīkla tarifi būtu regulāri jāatjaunina, efektīvi ņemot vērā gan pamatdarbības izdevumus, gan kapitālizdevumus, lai ņemtu vērā izmaiņas energosistēmā dekarbonizācijas virzienā un arvien aktīvāku SSO lomu. Ir jāatzīst, ka mūsu tīklu izvēršanā un ekspluatācijā palielinās darbības izmaksas, citastarp fiziskās drošības un kiberdrošības izmaksas. Efektivitātes prasības tīkla operatorus stimulē samazināt izmaksas un strādāt efektīvāk 36 . VRI būtu regulāri jāpārskata sava tīkla tarifu noteikšanas pieeja vai metodoloģija, arī tas, kā tās nosaka ilgtermiņa stimulus, atbalsta pieprasījuma maksimumslodzes novirzīšanu un stimulē tādu tehnoloģiju ieviešanu, kas palielina tīklu efektivitāti un darbspēju (sk. iepriekšējo darbību), piemēram, izmantojot atalgojuma shēmas, kas balstītas uz iznākumu vai darbības rezultātiem. Tāpēc tīkla tarifiem ir jāattīstās līdz ar energosistēmu. Inovatīvas pieejas, piemēram, ieguvumu sadale 37 , var veicināt energosistēmas noturību par pieejamām cenām. Dažas dalībvalstis ievieš jaunu praksi, piemēram, Itālijas VRI 38 pāriet no regulējuma, kas balstīts uz ieguldījumu, uz piemaksām, lai palielinātu pārvades jaudu, un kapitālizdevumu efektivitātes stimuliem, un 2024. gadā ņem vērā gan pamatdarbības izdevumus, gan kapitālizdevumus. ACER būtu jāturpina atbalstīt VRI, nākamajā tarifu ziņojumā 39 , kas jāiesniedz 2025. gada janvārī, iesakot paraugpraksi, pamatojoties uz padziļinātām konsultācijām ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un pēc tam jāatbalsta VRI to īstenošanā.

Kā noteikts Elektroenerģijas regulā, tarifu metodoloģijām ir jānodrošina atbilstoši stimuli, arī ilgtermiņā, garantējot izmaksefektivitāti, ko uzlabo rūpīgi apsvērts izmaksu sadalījums starp ražotājiem un patērētājiem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka tīkla attīstību arvien vairāk nosaka nepieciešamība savienot teritorijas, kurās var ražot atjaunīgo enerģiju, un šī tendence būtu jāatspoguļo, nosakot atbilstošā līmenī maksas par ievadīšanu tīklā un pieslēgumu, lai segtu saistītās izmaksas.

V.PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM UZLABOŠANA

Lai finansētu nepieciešamos tīkla uzlabojumus un pielāgojumus, būs jāmobilizē lieli resursi — gandrīz pustriljons — apstākļos, kad publiskie resursi ir ierobežoti un projektus negatīvi ietekmē inflācija un augošās procentu likmes. Projektu virzītājiem rodas arī problēmas saistībā ar kredītreitingu un kapitāla pieejamību. Gan pārvades, gan sadales tīklu operatori saskaras ar kapitālizdevumu apjoma bezprecedenta pieaugumu. Piemēram, uzņēmuma investīciju programmas apjoms un strauja paplašināšana var ietekmēt tā kredītreitingu, negatīvi ietekmējot piekļuvi finansējumam. Tādēļ, lai atbalstītu investīcijas elektrotīklos, ir vajadzīgi jauni centieni, kas ļautu identificēt īpaši pielāgotus finansēšanas produktus un instrumentus.

9. darbība. Komisija identificē īpaši pielāgotus finansēšanas modeļus un stiprina dialogu ar mērķi novērst šķēršļus privātajam finansējumam

Balstoties uz investoru dialogu par enerģētiku, Komisija līdz 2023. gada beigām uzsāks pastiprinātu procesu ar investoriem (arī pensiju fondiem), kredītreitingu aģentūrām, finanšu iestādēm, regulatīvajām iestādēm un sistēmu operatoriem, lai apzinātu un novērstu šķēršļus finansēšanai, citastarp izmantojot banku aizdevumus, tirgus instrumentus (parāda un pašu kapitālu), garantijas un apvienoto finansējumu. Ņemot vērā sistēmas operatoru uzņēmējdarbības modeļu specifiku, Komisijai ar attiecīgo ieinteresēto personu atbalstu būtu jāizpēta finansēšanas instrumenti, lai nodrošinātu vispiemērotākos risinājumus, kas atbilst investīciju vajadzībām, citastarp garantijas vai līdzīgus finansēšanas mehānismus, kas veicina privāto finansējumu.

Komisija un EIB turpinās pētīt nepieciešamību pēc finansēšanas rīkiem un instrumentiem, lai atbalstītu investīcijas tīklos kopumā InvestEU kontekstā.

Komisija nodrošinās koordināciju un sinerģiju starp šo darbu un attiecīgo darbu saistībā ar piekļuvi finansējumam, kā noteikts Vēja enerģijas rīcības plānā (8. darbība), un citām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, lai garantētu nākotnes elektroenerģijas sistēmas saskaņotu integrāciju.

10. darbība. Komisija vairāk informē par ES finansēšanas programmu sniegtajām iespējām viedajiem tīkliem un sadales tīklu modernizācijai

Sadales tīklus var finansēt no dažādiem ES finansēšanas instrumentiem. Galvenie finansējuma avoti ir reģionālās attīstības finansējums (ERAF), kohēzijas finansējums (KF) un Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), citastarp tā REPowerEU komponents. ERAF un KF var līdzfinansēt viedo energosistēmu, tīklu un uzkrāšanas projektu izstrādi. Savās darbības programmās 2021.–2027. gada periodam dalībvalstis līdz šim kopumā ir piešķīrušas tikai 4,7 miljardus EUR, kas nodrošināja investīcijas 6 miljardu EUR apmērā. Piešķirtās summas starp dalībvalstīm ievērojami atšķiras arī tāpēc, ka dažas dalībvalstis ir izmantojušas ANM, lai atbalstītu šādas investīcijas. Modernizācijas fonds, ko daļēji finansē no ES ETS 40 ieņēmumiem, un ANM var daļēji segt investīciju vajadzības.

Veicot izmaiņas reģionālās attīstības un kohēzijas fondu darbības programmās, dalībvalstīm, kurām ir liela vajadzība pēc sadales tīklu modernizācijas un vietējo viedo tīklu izvēršanas, būtu jāapsver pieejamās iespējas palielināt piešķīrumus šai nozarei. Komisija no 2024. gada 1. ceturkšņa uzsāks procesu, kurā sadarbosies ar dalībvalstīm saistībā ar sadales tīklu finansēšanas iespējām, arī organizējot īpašu augsta līmeņa sanāksmi. Komisija piedāvās arī īpašu tehnisko palīdzību no tehniskā atbalsta instrumenta, lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavot finansējuma pieteikumus, un sadarbosies ar ES SSO struktūru nolūkā palielināt tās SSO biedru informētību par šo darbību.

VI.IZVĒRŠANAS PAĀTRINĀŠANA, IZMANTOJOT ATĻAUJU ĀTRĀKU IZSNIEGŠANU UN SABIEDRĪBAS IESAISTĪŠANU

Infrastruktūras projekti saskaras ar sarežģītām un ilgstošām atļauju izsniegšanas procedūrām, jo tie aptver lielus attālumus un bieži vien šķērso vairākas jurisdikcijas. Tas nozīmē, ka ir jāizmanto dažādas atļauju izsniegšanas procedūras vairākās valodās ar dažādu struktūru un termiņiem. Dažas no šīm problēmām ir saistītas ar ierobežojumiem kompetento iestāžu personāla un digitalizācijas kontekstā. Dažkārt ir sarežģīti saņemt nepieciešamās vides atļaujas pārrobežu projektiem, jo īpaši tiem, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas vai noteiktu sugu dzīvotnes, un jo īpaši tad, ja zināšanas par aizsargājamām dzīvotnēm un sugām nav pilnīgas. Turklāt infrastruktūras projektu īstenošana bieži saskaras ar ievērojamām sabiedrības bažām, kas sliktākajos gadījumos var novest pie ilgstošiem tiesas procesiem. Minimālās likumdošanas prasības bieži vien nav pietiekamas, lai novērstu to vietējo kopienu bažas, kuras ietekmē projektu būvniecība to tuvumā, un sabiedrības iesaistīšanai vajadzētu būt plašākai par minimālo noteikto.

TEN-E regula un nesen pieņemtā ārkārtas Padomes Regula (ES) 2022/2577 piedāvā risinājumus šīm problēmām, tomēr tie vēl netiek pietiekami izmantoti.

11. darbība. Komisija atbalsta atļauju paātrinātu izsniegšanu, sniedzot norādījumus un tehnisko atbalstu saistībā ar to, kā īstenot esošos likumdošanas instrumentus, savukārt dalībvalstis īsteno paātrināšanas pasākumus

Dalībvalstis var izmantot brīvprātīgos noteikumus saskaņā ar ārkārtas Padomes regulu 41 (6. pants) un tiek aicinātas ātri transponēt pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED), lai paātrinātu pārvades un sadales tīklu attīstību, kas nepieciešama atjaunīgās enerģijas integrēšanai sistēmā. Tīklu attīstību arvien vairāk virza nepieciešamība integrēt sistēmā lielu atjaunīgās enerģijas daudzumu, un tādējādi dalībvalstīm varētu būt nozīmīgs potenciāls noteikt īpašas infrastruktūras teritorijas saskaņā attiecīgi ar minēto regulu un direktīvu.

Par atļauju izsniegšanu atbildīgo valstu kompetento iestāžu platforma, kas izveidota 2022. gadā, ir izrādījusies noderīgs forums, kas ļauj apmainīties ar paraugpraksi un sniegt skaidrojumus un norādījumu atbalstu. Platformas darbs tiks pastiprināts. Jo īpaši tiks organizēta īpaša ministru sanāksme, lai nodrošinātu politisku virzību identificēto atļauju izsniegšanas problēmu risināšanā. Lai sniegtu papildu atbalstu, Komisija 2024. gadā veiks pētījumu, kurā izvērtēs TEN-E regulas noteikumu par atļauju piešķiršanu īstenošanu. Tas jo īpaši ļaus apzināt un izplatīt paraugpraksi. Pamatojoties uz minētā pētījuma secinājumiem, dalībvalstīm būtu jāidentificē konkrēti pasākumi, kas ir jāveic, lai paātrinātu atļauju izsniegšanas procedūras. Komisija atbalstīs šo novērtējumu un tā īstenošanu, izmantojot par atļauju izsniegšanu atbildīgo valstu kompetento iestāžu platformu.

Komisija sadarbosies ar attiecīgajām ministrijām un atļauju izsniegšanas iestādēm, arī saistībā ar Pilsētu mēru paktu, lai izplatītu un atbalstītu RED III un ārkārtas Padomes regulas un pārskatītās RED noteikumu piemērošanu attiecībā uz sadales tīkliem. Turklāt valstu kompetento iestāžu platformā arī turpmāk notiks informācijas apmaiņa par viedo elektrotīklu atļauju piešķiršanas īpatnībām, lai racionalizētu attiecīgās procedūras.

Vēlākais, līdz 2025. gada vidum, ņemot vērā ar atļauju izsniegšanu saistītos šķēršļus, ar kuriem saskaras energoinfrastruktūras projekti, Komisija sniegs norādījumus par īpašu infrastruktūras teritoriju noteikšanu tīkla projektiem, kas nepieciešami, lai integrētu atjaunīgo enerģiju, kā paredzēts pārskatītajā RED. Vajadzības gadījumā Komisija līdz 2024. gada 4. ceturksnim atjauninās spēkā esošos norādījumus par ietekmes uz vidi novērtējumu racionalizāciju attiecībā uz KIP 42 un SIP un vadlīnijas par energopārvades infrastruktūru un ES dabas aizsardzības tiesību aktiem 43 , lai tos pielāgotu pārskatītajam TEN-E un RED tiesiskajam regulējumam un to noteikumiem par atļauju izsniegšanas racionalizēšanu.

Visbeidzot, no 2024. gada Komisija ar tehniskā atbalsta instrumentu atbalstīs tīklu projektu atļauju izsniegšanas procedūru digitalizāciju. Tehniskā atbalsta instrumenta regulā 44 ir paredzēts, ka dalībvalstis, izmantojot atsevišķus vai daudzvalstu projektus, var saņemt tehnisko zinātību atļauju izsniegšanas paātrināšanai. Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot Komisijas sniegto tehniskā atbalsta instrumentu, lai modernizētu savas atļauju izsniegšanai un pieslēguma pieteikumu izskatīšanai paredzētās sistēmas, piemēram, izmantojot digitalizāciju. Turklāt, kā paziņots Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā 45 , līdz gada beigām Komisija izveidos īpašu tiešsaistes rīku atbalsta sniegšanai dalībvalstīm, citastarp sniedzot atbildes uz dalībvalstu bieži uzdotajiem praktiskajiem jautājumiem saistībā ar atļauju izsniegšanas pārskatīto noteikumu īstenošanu.

12. darbība. Komisija sāk īstenot iesaistes paktu agrīnai, regulārai un jēgpilnai ieinteresēto personu iesaistei un regulatīvajam atbalstam

Sarežģītā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz tādas infrastruktūras būvniecību, kas aptver vairākas jurisdikcijas un kompetences, var būt grūti kvantitatīvi un finansiāli novērtēt veiksmīgu izvairīšanos no konfliktiem un kavējumiem. Lai gan projektu virzītāji veicina paraugpraksi un dalās ar to, ir jāstiprina ieinteresēto personu iesaistes sistēma, padarot to par regulāriem un kolektīviem centieniem ar mērķi mazināt ietekmi uz kopienām un dabu, vienlaikus pārdalot ieguvumus kopienām un veicinot dabas aizsardzību.

Lai reaģētu uz sabiedrības iespējamo pretestību un nodrošinātu visaugstākos standartus ieinteresēto personu iesaistei, Komisija 2023. gada KIP Enerģētikas dienu ietvaros sāks īstenot iesaistes paktu sadarbībai ar dalībvalstīm, VRI, sistēmas operatoriem un pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu agrīnu, regulāru un jēgpilnu ieinteresēto personu iesaisti un pienācīgu regulatīvo atbalstu (sk. II pielikumu).

VII.TĪKLA PIEGĀDES ĶĒŽU STIPRINĀŠANA

ES rūpniecība ir pasaules līdere elektrosistēmu komponentu, piemēram, augstsprieguma līdzstrāvas kabeļu un apakšstaciju, ražošanā, kas ir būtiski elementi ES vērienīgo atkrastes enerģijas mērķu īstenošanā.

Neraugoties uz to, tīkla projektu virzītāji norāda, ka konkrētu tīkla komponentu iegāde ir saistīta ar ilgu un aizvien pieaugošu piegādes laiku, kas dažkārt ir pat vairāki gadi pat vissteidzamākajiem kopīgu interešu projektiem, arī tādēļ, ka dažu komponentu piedāvājums ir ierobežots vai pieaug izejvielu cenas. Tajā pašā laikā ES ražotāji saskaras ar šķēršļiem, kas traucē gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, jo atšķiras produktu specifika. Straujais globālā pieprasījuma pieaugums pēc elektrotīklu tehnoloģijām varētu vēl vairāk paildzināt piegādes laikus. Paredzams, ka ES ražošanas jauda ievērojami palielināsies, savukārt ES partnerība vēl vairāk nostiprinās vērtības ķēdes.

Ja vien tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, augošā globālā konkurence augstsprieguma līdzstrāvas un augstsprieguma maiņstrāvas kabeļu un sistēmu tirgū ir vērtējama ļoti pozitīvi, ņemot vērā to, ka Eiropā šos komponentus joprojām galvenokārt piegādā iekšzemes tirgū. Lai veicinātu energosistēmas noturību, ir jāpievērš rūpīga uzmanība tādu vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai, kas nepieļauj negodīgu tirdzniecības praksi.

Turklāt ir jānovērš drošības risku rašanās. Tomēr ES kritiskās energoinfrastruktūras vajadzību apmierināšanā paļaušanās uz trešo valstu piegādātājiem, jo īpaši no valstīm, kuru vērtības un nostājas atšķiras no ES, var radīt drošības riskus 46 — gan tieši kiberdrošības ziņā 47 , gan saistībā ar šādu piegādes ķēdes atkarību iespējamu izmantošanu par ieroci.

Paļaušanās uz augsta riska trešo valstu piegādātājiem attiecībā uz kritiski svarīgiem komponentiem var radīt kiberdrošības riskus tīklam, citastarp starpsavienojumiem ar trešām valstīm. Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvā (TID 2) 48 ir noteikts, ka enerģētikas nozares uzņēmumiem kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu satvarā ir jāveic drošības pasākumi saistībā ar savām piegādes ķēdēm. Gaidāmais Kibenoturības akts, par kuru patlaban notiek likumdevēju sarunas, ievērojami uzlabos piegādes ķēdes drošību, nosakot, ka aparatūras un programmatūras produktiem ar digitālām funkcijām, kas nonāk ES tirgū, jau projektēšanas stadijā būs jānodrošina kiberdrošība, kā arī ražotājiem būs pienākums garantēt atbilstību kiberdrošības prasībām visā produkta aprites ciklā.

Turklāt ES tīklu operatori saskaras ar grūtībām piekļūt pietiekamam izejvielu, piemēram, vara vai tērauda, daudzumam. Ņemot vērā vērienīgos tīkla izvēršanas mērķus, iekšzemes ražošanas jaudu palielināšana un izejvielu un galveno komponentu piegādes ķēžu dažādošana attiecīgi būs jāveic gan iekšzemē, gan izmantojot ES nolīgumus vai partnerības ar uzticamām trešām valstīm. Kritiski svarīgo izejvielu akta pieņemšana palīdzēs Eiropai sasniegt šos mērķus, arī izmantojot vietējo ražošanu un stratēģiskās partnerības. Komisija strādā, lai nodrošinātu piekļuvi kritiski svarīgām un stratēģiskām izejvielām. To veicinās arī brīvās tirdzniecības un citi divpusējie nolīgumi, kas attiecas uz energoresursu, izejvielu un tīro tehnoloģiju piegādes ķēdēm, kā arī stratēģija Global Gateway.

Būtu jāuzsver arī tas, ka elektroenerģijas starpsavienojumu projekti ar trešām valstīm, piemēram, SIP, kuru mērķis ir eksportēt ievērojamus atjaunīgās elektroenerģijas apjomus uz ES, nedrīkstētu radīt jaunu atkarību enerģijas piegādes drošības ziņā.

Visbeidzot, kvalificētu darbinieku trūkums ietekmē pārvades un sadales sistēmu operatoru, augstsprieguma līdzstrāvas kabeļu ražotāju un citu elektrosistēmu piegādātāju augošās personāla vajadzības. Tas ietver nepieciešamību apgūt papildu progresīvas digitālās un tehnoloģiskās prasmes, piemēram, automatizācijas, kontroles, lielo datu un progresīvas analītikas jomā, lai atklātu un pārvaldītu tīkla problēmas, kā arī izstrādātu nepieciešamās tehnoloģijas 49 .

Iepriekš minētās svarīgās vajadzības pēc elastīgām un produktīvām tīkla komponentu ražošanas piegādes ķēdēm ir ņemtas vērā priekšlikumā par neto nulles emisiju industrijas aktu (tīkla tehnoloģijas ir ierosinātas kā daļa no stratēģiskajām neto nulles emisiju tehnoloģijām, un neto nulles emisiju industrijas akadēmijas risina prasmju problēmas) un Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā (tīkla pieprasījuma noteiktības palielināšana, izveidojot ES digitālo platformu vēja enerģijas izsoļu plānošanai un valstu solījumiem). Neto nulles emisiju industrijas akta ātra pieņemšana un īstenošana ļaus atbalstīt noturīgu tīkla piegādes ķēdi, jo īpaši ar ātrāku atļauju izsniegšanu jaunām ražošanas jaudām, kvalificēta darbaspēka palielināšanu, kā arī ar pienācīgi izstrādātiem publiskiem konkursiem un izsolēm.

ES rūpniecībai ir pieejami arī citi Komisijas izpildes panākšanas instrumenti, kas veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ļauj apkarot negodīgu tirdzniecības praksi 50 vai novērš asimetriju starp ES un trešām valstīm attiecībā uz tirgus atvērtību publiskā iepirkuma nozarēs (Starptautiskā iepirkuma akts). Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar drošību un sabiedrisko kārtību, ES Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšanas regula 51 ļauj novērtēt ĀTI drošības riskus. Turklāt ES tirdzniecības nolīgumi ir vērsti uz to, lai veicinātu investīcijas atjaunīgajos energoresursos, arī izmantojot piekļuvi energotīkliem, ar mērķi dažādot piegādes avotus un nodrošināt piekļuvi trešo valstu tirgiem, vienlaikus saglabājot piegādes drošību.

Šajā rīcības plānā paredzētās papildu un papildinošās mērķtiecīgās darbības atbalstīs turpmākus uzlabojumus tīklu piegādes ķēdēs. Centieni saskaņot produktu dizainu visā ES ļautu piegādātājiem koncentrēties uz lielu apjomu piegādi, nevis tērēt laiku un cilvēkresursus pielāgotai projektēšanai un ražošanai. Šāda saskaņošana ne tikai uzlabotu piegādātāju piekļuvi iekšējam tirgum, bet arī palielinātu konkurenci, samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas apjomu ar tām pašām ražošanas jaudām.

13. darbība. ENTSO-E un ES SSO struktūra sadarbojas ar tehnoloģiju piegādātājiem, lai izstrādātu vienotas tehnoloģiju specifikācijas un uzlabotu pārredzamību par tīkla projektiem nolūkā veicināt investīcijas ražošanas jaudā un drošās piegādes ķēdēs

Standarti, kas attiecas uz visu elektrotīklu un iekārtu vērtības ķēdi, ir ļoti svarīgi, jo tie ļauj nodrošināt elektroiekārtu drošumu un drošību, veicināt piegādes ķēdes drošību, sadarbspēju, ļauj veikt investīcijas elektrotīklā, ietaupīt izmaksas un tādējādi paātrināt tīkla izvēršanu un modernizāciju.

Pirmā un neatliekamā problēma ir tāda, ka pašreizējās PSO konkursu specifikācijas tīkla komponentu ražotājiem bieži vien ir ļoti individuāli pielāgotas, un tas nozīmē, ka piegādes ķēdes uzņēmumiem ir jātērē darbs un resursi, lai pielāgotu dizaina risinājumus īpašām prasībām praktiski katram PSO Eiropā. PSO sadarbība, vienojoties par kopīgiem specifikāciju pieprasījumiem, samazinātu izmaksas, paātrinātu projektu īstenošanu, palielinātu produkcijas apjomu, ko piegādātāji var saražot, izmantojot jau esošās ražošanas iekārtas, un ļautu piegādātājiem visā ES labāk piekļūt citiem Eiropas tirgiem. Ir veikti pirmie mēģinājumi vienoties par kopīgām prasībām, kā iniciēts ar ES pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” 52 un dažos gadījumos iniciējuši arī daži PSO 53 , tomēr dažādi PSO tās joprojām īsteno atšķirīgos veidos. Augsta līmeņa pasākumā par mūsu tīklu nākotni notikušajās diskusijās ENTSO-E uzsvēra nepieciešamību turpināt sadarbību šajā jomā un racionalizēt specifikācijas 54 .

Komisija Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) lūgs sagatavot darbsemināra vienošanos, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas (ENTSO-E, PSO un ražotājus), par kopīgām produktu specifikācijām, par ko būtu jāvienojas līdz 2024. gada beigām. Šīs produktu specifikācijas būtu jāievieš PSO visā ES to iepirkumos, un regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina to iekļaušana tarifu projektos. Šis darbs būtu cieši jāsaskaņo ar Augsta līmeņa foruma par Eiropas standartizāciju darba grupu par zaļās elektroenerģijas sistēmu. Nākotnē, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu, tas varētu būt pirmais solis ceļā uz tehnisko specifikāciju un galu galā ES standartu izstrādi visai elektrotīklu vērtības ķēdei.

Sadarbībā ar iepriekš minēto ESO darba virzienu augsta līmeņa forums apzinās standartizācijas trūkumus un līdz 2024. gada 1. ceturksnim ierosinās ceļvedi. Galvenā uzmanība tiks pievērsta stratēģiskiem jautājumiem, balstoties uz pašreizējām tirgus un uzņēmējdarbības tendencēm, arī ģeopolitiskiem ierobežojumiem, ietekmei uz Eiropas uzņēmējdarbību un globālās tirdzniecības veicināšanai.

ENTSO-E un ES SSO struktūrai kopā ar tīkla operatoriem līdz 2024. gada 4. ceturksnim būtu jāizveido mehānismi, lai ražotājiem nodrošinātu labāku pārredzamību attiecībā uz to gaidāmajiem iekārtu un sistēmu iepirkuma plāniem visos sprieguma līmeņos. Šī darbība varētu palīdzēt tīkla tehnoloģiju ražotājiem labāk sagatavot savas ražošanas jaudas un kvalificētu darbaspēku un/vai savlaicīgi plānot ražošanas laika nišas, lai apmierinātu tīkla paplašināšanas vajadzības. Tādējādi varētu izvairīties no iespējamiem problemātiskiem posmiem tehnoloģiju piegādes ķēdēs. Šai darbībai būtu jābalstās uz ES interaktīvo digitālo platformu, kurā tiks publicēti dalībvalstu izsoļu plāni, kā paziņots ES Vēja enerģijas rīcības plānā.

14. darbība. Komisija veicina vienotu tehnisko prasību noteikšanu ražošanas un pieprasījuma pieslēgšanai

Specifikācijām, kas noteiktas jauna pieprasījuma un jaunu ražošanas projektu pieslēgšanai, ir būtiska ietekme uz produktu dizainu un prasībām. Šobrīd šādas tehniskās prasības visā Eiropā ir ļoti atšķirīgas, tāpēc ražotājiem ir jāpielāgojas šādām prasībām vietējā līmenī un ir apgrūtināta to piekļuve vienotajam ES tirgum. Komisija izvērtēs un ierosinās pasākumus, lai līdz 2025. gadam, pārskatot tīkla kodeksus par prasībām ražotājiem un pieprasījuma pieslēguma kodeksu, veicinātu vienotu tehnisko prasību ieviešanu, nodrošinot, ka ražotāji var pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības.

1.SECINĀJUMI

Elektrotīkli ir īsts Eiropas veiksmes stāsts par integrāciju, sadarbību un savstarpēju atbalstu. Tā kā elektrotīkliem ir neaizstājama loma enerģētikas pārkārtošanā, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai tiktu ieviesti pareizie stimuli un līdz minimumam samazināti nevajadzīgi šķēršļi un riski. Lai nodrošinātu enerģētikas pārkārtošanu visās tautsaimniecības nozarēs, ir ļoti nepieciešama tīkla modernizācija, paplašināšana un vieduma uzlabošana gan pārvades, gan arvien vairāk arī sadales līmenī. Tīkliem ir jābūt gataviem jaunajām sistēmas vajadzībām, jo īpaši atjaunīgās enerģijas un elastīga pieprasījuma integrēšanai. Šie izaicinājumi tīklu attīstībā nozīmē to, ka būs nepieciešamas lielas investīcijas, kuru apjoms līdz 2030. gadam sasniegs pustriljonu euro.

Šajā Eiropas Tīklu rīcības plānā ir identificēti vairāki savstarpēji saistīti pasākumi, kurus var īstenot nākamajos 18 mēnešos, lai nodrošinātu atbilstošu investīciju satvaru tīkliem. Piemēram, uzticama un kvalitatīva tīkla plānošana apvienojumā ar sistēmu, kas ļauj veikt apsteidzošas investīcijas teritorijās, kurās ir konkrēti atjaunīgās enerģijas, elektromobilitātes vai siltumsūkņu ieviešanas plāni, kā arī racionalizētas atļauju izsniegšanas procedūras šiem tīkla projektiem var ievērojami palielināt tīkla spēju uzņemt jaunu atjaunīgo enerģiju un sistēmas elastīguma avotus.

Lai gan ierosinātajā termiņā attiecīgajām organizācijām būtu jāsāk īstenot identificētās darbības, tās var dot pilnīgu rezultātu tikai tad, ja visi attiecīgie publiskā un privātā sektora dalībnieki ilgtermiņā stingri apņemas sadarboties to īstenošanā. Tikai strādājot kopā, būs iespējams sekmīgi turpināt iesākto un nodrošināt, ka mūsu tīkli ir gatavi šim izaicinājumam.

Šā iemesla dēļ Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ACER, ENTSO-E un ES SSO struktūru, EIB, ražotājiem un NVO, Kopenhāgenas Energoinfrastruktūras forumā izveidos īpašu platformu ar mērķi regulāri uzraudzīt panākto progresu un foruma ikgadējā sanāksmē ziņot par šā rīcības plāna izpildi.

I PIELIKUMS. EIROPAS TĪKLA RĪCĪBAS PLĀNS ĪSUMĀ

KATEGORIJA	DARBĪBAS	TERMIŅI
KIP īstenošanas paātrināšana un jaunu projektu izstrāde	1.Komisija, dalībvalstis un PSO pastiprina atbalstu KIP un SIP sagatavošanai, ātrākai īstenošanai un finansēšanai	No 2024. g.
Tīkla ilgtermiņa plānošanas uzlabošana nolūkā palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un elektrifikāciju	2.ENTSO-E uzlabo lejupvērsto plānošanu laikposmam līdz 2050. gadam, integrējot atkrastes un sauszemes sistēmu vajadzību apzināšanu un turpinot ūdeņraža izmantošanas izpēti	No 2024. g. 1. cet.
	3.ES SSO struktūra atbalsta SSO tīkla plānošanu, kartējot sadales attīstības plānu esību un raksturlielumus	2024. g. vidus
Regulatīvu stimulu ieviešana tālredzīgai tīkla izbūvei	4.Komisija ierosina pamatprincipus, kuros identificēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem būtu jāpiešķir apsteidzošas investīcijas tīkla projektos	2025. g. 1. cet.
	5.Komisija nāk klajā ar norādījumiem par pārrobežu izmaksu sadali attiecībā uz atkrastes projektiem	2024. g. vidus
Tīklu labākas izmantošanas stimulēšana	6.ENTSO-E un ES SSO struktūra vienojas par saskaņotām definīcijām attiecībā uz pieejamo tīkla uzņemtspēju sistēmas operatoriem un izveido ES mēroga pārskatu	No pieņemšanas
	7.ENTSO-E un ES SSO struktūra veicina viedo tīklu ieviešanu, tīkla efektivitāti un inovatīvas tehnoloģijas	2024. g. 4. cet.
	8.ACER tās nākamajā tarifu ziņojumā iesaka paraugpraksi saistībā ar viedo tīklu un tīkla efektivitātes tehnoloģiju veicināšanu, izstrādājot tarifus, galveno uzmanību pievēršot ne tikai kapitālizdevumu, bet arī pamatdarbības izdevumu ņemšanai vērā un ieguvumu sadalei	2025. g. 1. cet.
Piekļuves finansējumam uzlabošana	9.Komisija identificē pielāgotus finansēšanas modeļus un stiprina dialogu ar mērķi novērst šķēršļus finansējumam	No pieņemšanas
	10.Komisija vairāk informē par ES finansēšanas programmu sniegtajām iespējām viedajiem tīkliem un sadales tīklu modernizācijai	No 2024. g. 1. cet.
Izvēršanas paātrināšana, izmantojot ātrāku atļauju piešķiršanu un sabiedrības iesaistīšanu	11.Komisija atbalsta paātrinātu atļauju piešķiršanu, sniedzot norādījumus un tehnisko atbalstu par to, kā īstenot esošos likumdošanas instrumentus, savukārt dalībvalstis īsteno paātrināšanas pasākumus	2024–2025
	12.Komisija sāk īstenot iesaistes paktu agrīnai, regulārai un jēgpilnai ieinteresēto personu iesaistei un regulatīvajam atbalstam	No pieņemšanas
Tīkla piegādes ķēžu stiprināšana	13.ENTSO-E un ES SSO struktūra sadarbojas ar tehnoloģiju piegādātājiem, lai izstrādātu vienotas tehnoloģiju specifikācijas un uzlabotu pārredzamību par tīkla projektiem nolūkā veicināt investīcijas ražošanas jaudā un drošās piegādes ķēdēs	2024. g. 4. cet.
	14.Komisija veicina vienotu tehnisko prasību noteikšanu ražošanas un pieprasījuma pieslēgšanai	Līdz 2025. g.

II PIELIKUMS. IESAISTES PAKTS

Agrīna, regulāra un jēgpilna ieinteresēto personu iesaiste tīkla attīstībā

Mūsu enerģētikas pārkārtošanas un ekonomikas atveseļošanās stūrakmens būs elektroenerģijas sistēma, kurā 2030. gadā atjaunīgie energoresursi nodrošinās aptuveni pusi no saražotās enerģijas un kura tiks pilnībā dekarbonizēta krietni pirms 2050. gada. Mēs palielināsim atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu daudzkārt straujāk nekā pašlaik, un tam būs nepieciešama integrēta un savstarpēji savienota Eiropas infrastruktūra. Līdztekus atjaunīgās enerģijas ražošanas straujai paātrināšanai ir būtiski paātrināt elektrotīklu attīstību, lai Eiropa spētu īstenot savus vērienīgos mērķus enerģijas piegādes drošības un klimata jomā.

Nevienu no šiem mērķiem nevar sasniegt izolēti vai uz mūsu visneaizsargātāko dzīvotņu aizsardzības rēķina. Pārskatītā TEN-E regula arī turpmāk kalpos kā pamatnostādnes kopīgu interešu projektu (KIP) identificēšanai un izveidei, ja un kur tas būs nepieciešams, lai savienotu pieprasījumu un piedāvājumu visā Eiropā. Lēmumu pieņemšanas procesi — gan atlases posmā, kad tiek piešķirts KIP marķējums, gan vēlāk, veicot trašu projektēšanu un būvniecību, — ir pastiprināti, padarot tos iekļaujošākus, pārredzamākus un atbildīgākus attiecībā uz to kopienu viedokļiem un vajadzībām, kuras ietekmē būvniecība. Lai gan projektu virzītāji veicina paraugpraksi un dalās ar to, joprojām kavējas tīkla attīstība gan pārvades, gan sadales līmenī, jo pret to iebilst kopienas, kuras ietekmē energoinfrastruktūras projekti. Sarežģītā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz tādas infrastruktūras būvniecību, kas aptver vairākas jurisdikcijas un kompetences, var būt sarežģīti kvantitatīvi un finansiāli novērtēt veiksmīgu ieinteresēto personu iesaisti un izvairīšanos no kavējumiem. Ir jānostiprina sabiedrības iesaistes sistēma, padarot to par regulāru un jēgpilnu kolektīvu darbu, kas veicina uzticēšanos un līdzdalību tīkla attīstībā, mazina ietekmi uz kopienām un dabu, pārdala ieguvumus un uzlabo dabas aizsardzību.

Paziņojumā “Tīklu trūkstošais posms — ES rīcības plāns tīkliem” Komisija paziņo par iesaistes pakta uzsākšanu, lai kopā ar dalībvalstīm, ACER un valstu regulatīvajām iestādēm, ENTSO-E un pārvades sistēmu operatoriem, ES SSO struktūru un sadales sistēmu operatoriem, projektu virzītājiem un pilsonisko sabiedrību nodrošinātu agrīnu, regulāru un jēgpilnu ieinteresēto personu iesaisti tīkla attīstībā, aicinot:

1.izstrādāt un īstenot valsts un Eiropas komunikācijas pasākumus par pārvades un sadales tīklu kā enerģētikas pārkārtošanas veicinātāju būtisko nozīmi;

2.īstenot valsts un vietējo iestāžu kopīgus sadarbības centienus, lai nodrošinātu, ka tiek rezultatīvi īstenoti atļauju izsniegšanas noteikumi attiecībā uz tīklu un atjaunīgās enerģijas projektiem, kā arī vietējā, valsts un ES līmenī pieņemtā un/vai ieteiktā paraugprakse;

3.dalībvalstis apņemties stiprināt savu iesaisti reģionālās sadarbības forumos, piemēram, izveidotajās augsta līmeņa grupās, lai paātrinātu KIP īstenošanu, piešķirot prioritāti gatavākajiem un konkrētākajiem projektiem. Šajā darbā tiks iesaistīti pārvades sistēmu operatori un projektu virzītāji, kā arī valstu regulatori un ieinteresētās personas;

4.īstenot atklātu dialogu starp ministrijām, regulatīvajām iestādēm un pārvades un sadales sistēmu operatoriem par pienācīgu regulatīvo atbalstu agrīnām, regulārām un jēgpilnām ieinteresēto personu iesaistes darbībām, pamatojoties uz tīkla investīciju plāniem pievienotām īpašām nodaļām par ieinteresēto personu iesaisti;

5.nodrošināt nepieciešamos organizatoriskos nosacījumus visām pusēm, kas iesaistītas atļauju izsniegšanas vai ieinteresēto personu iesaistes procesos, kuri ir saskaņoti ar nozīmīgajām tīkla izvēršanas vajadzībām.

Komisija cieši sadarbosies ar visām iesaistītajām pusēm, kas pievienojušās iesaistes paktam, atbilstošos ar tīklu saistītos sadarbības forumos, piemēram, KIP Enerģētikas dienās, Energoinfrastruktūras forumā (Kopenhāgenas forumā) un valstu kompetento iestāžu platformā (VKI platforma), nolūkā atbalstīt pakta četru pīlāru īstenošanu. Šajos forumos Komisija arī uzraudzīs šo iniciatīvu rezultātā panākto progresu, kā arī veicinās prakses apmaiņu, iedvesmojot visas puses pielikt pūles nolūkā attīstīt un uzturēt iesaistes procesus, kas atbilst ES tīkla attīstības uzdevumam.

Komisija aicina dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes, pārvades un sadales sistēmu operatorus, projektu virzītājus un pilsonisko sabiedrību pievienoties Iesaistes paktam un ar kolektīvām darbībām veicināt labvēlīgu sistēmu agrīnai, regulārai un jēgpilnai ieinteresēto personu iesaistei tīkla attīstībā.

(1)

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/speech_23_4377 .

(2)

Pārvaldības regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punkts.

(3)

2023. gada janvārī dalībvalstis reģionālā līmenī vienojās par kopīgām vērienīgām iecerēm ar kumulatīviem atkrastes mērķiem līdz 2030. gadam aptuveni 111 GW apmērā un līdz 2050. gadam — 317 GW. Salīdzinājumam — 2023. gadā kopējā sauszemes un atkrastes uzstādītā jauda bija aptuveni 971 MW (Komisijas aplēses — 971,452 MW, pamatojoties uz ENTSO-E pārredzamības platformas datiem par valstīm).

(4)

System needs study – Opportunities for a more efficient European power system in 2030 and 2040 , TYNDP 2022, ENTSO-E, 2023. gada maijs.

(5)

Komisijas ziņojums “ Ēku politika elektromobilitātes veicināšanā ”, 2023. gada februāris.

(6)

Sk. pētījumu Connecting the dots, ko veica Eurelectric sadarbībā ar E.DSO. Tīklu īpatsvars kopējās energoapgādes izmaksās ir palielinājies no vidēji 27 % iepriekšējā desmitgadē līdz 37 % šajā desmitgadē, sk. Komisijas Investīciju vajadzību novērtējumu (SWD(2023) 68 final).

(7)

Implementing the REPower EU Action Plan [Rīcības plāna REPowerEU īstenošana] , SWD(2022) 230 final.

(8)

Electricity Grids and Secure Energy Transitions , IEA, 2023. gada oktobris.

(9)

https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2023/10/09/renewable-energy-council-adopts-new-rules/ .

(10)

Regula (ES) 2019/943 un Direktīva (ES) 2019/944 .

(11)

https://www.ft.com/content/4c843612-1890-49bb-83eb-ddbe4495d6c9 .

(12)

Konferences par Eiropas nākotni secinājumi , 3. priekšlikums par klimata pārmaiņām, enerģētiku un transportu, 4. pasākums (45. lpp.).

(13)

https://energy.ec.europa.eu/topics/infrastructure/energy-infrastructure-forum_en .

(14)

https://energy.ec.europa.eu/topics/infrastructure/projects-common-interest/pci-energy-days_en .

(15)

2023: https://www.pcisummit.eu/live-stream/ ; 2022: https://www.sincrogrid.eu/en/News/ArticleID/442/Recordings-of-the-Smart-Grid-PCIs-Summit .

(16)

https://www.entsoe.eu/eugridforum/ .

(17)

The European Investment Bank’s role in cross-border infrastructure projects , EIB, 2023. gada maijs.

(18)

SIP savienos ES dalībvalstis ar kaimiņvalstīm, veicinot Savienības 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu enerģētikas un klimata jomā, un tas var, piemēram, atbalstīt Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu dekarbonizācijas saistības.

(19)

Pamatojoties uz 21 dalībvalsts (HR, EE, EL, HU, IT, PL, RO, MT, AT, ES, SI, SK, CZ, PT, LT, LV, CY, DE, BE, BG, FI) atveseļošanas un noturības plāniem, citastarp RePowerEU nodaļām.

(20)

Pārskatītajā RED ir iekļautas prasības dalībvalstīm nodrošināt, ka elektrouzlādes punkti var atbalstīt viedās uzlādes funkcijas un attiecīgā gadījumā divvirzienu uzlādi, un ieviest pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka elektrotransportlīdzekļi un akumulatori var nediskriminējošā veidā piedalīties elastīguma pakalpojumos. AFIR ir noteikti obligāti ieviešanas mērķrādītāji publiski pieejamai uzlādes infrastruktūrai, kā arī prasība, ka no 2024. gada sākuma visiem jaunajiem vai atjaunotajiem publiski pieejamajiem uzlādes punktiem ir jāspēj veikt viedo uzlādi. Dalībvalstīm līdz 2024. gada beigām būtu jāizvērtē divvirzienu uzlādes potenciālais ieguldījums lietotāju un sistēmas izmaksu samazināšanā un atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanā elektrosistēmā un vajadzības gadījumā jāveic attiecīgi pasākumi. Gaidāmajā tīkla kodeksā par pieprasījuma puses elastīgumu, ko izstrādā patlaban, tiks noteikts tiesiskais regulējums divvirzienu uzlādes izmantošanai tīkla pakalpojumos kopā ar citām tehnoloģijām elastīguma nodrošināšanai nolūkā novērst visus atlikušos regulatīvos šķēršļus. Komisija plāno pieņemt minēto tīkla kodeksu 2025. gadā.

(21)

Piem., Ilgtspējīga transporta forums un Viedās enerģijas ekspertu grupa .

(22)

C/2023/1729 Komisijas Ieteikums (2023. gada 14. marts) par enerģijas uzkrāšanu .

(23)

Mazajiem SSO, kas apkalpo mazāk nekā 100 000 klientu vai mazas izolētas sistēmas, drīkst piemērot atbrīvojumu.

(24)

Komisijas aplēses par 2558 SSO, pamatojoties uz Eurelectric datiem: Distribution grids in Europe, Facts and Figures 2020 , 2020. gada decembris.

(25)

Piem., mērījumu datus no transformatoriem, invertoriem un patērētājiem zemsprieguma līmenī var izmantot kā ievaddatus slodzes plūsmas aprēķinos, ar kuru palīdzību var aprēķināt jaunu saules fotoelementu pieslēgumu ietekmi uz spriegumu un slodzēm, balstoties uz attiecīgā tīkla posma individuālajām rezervēm, ierobežojot tīkla attīstības plānošanu līdz faktiski nepieciešamajam ( Distribution grids: The energy transition’s backbone , Geode, 2023. gada maijs).

(26)

Sk., piem., gadījumus, kurus izpētīja JRC: Distribution System Operator Observatory 2022 (4.7. nodaļa), JRC, 2023. gada aprīlis.

(27)

CEER Views on Electricity Distribution Network Development Plans , CEER, 2021 gada novembris.

(28)

https://energy.ec.europa.eu/system/files/2023-06/Conclusions%209th%20EIF_13%20June%20FINAL.pdf.

(29)

Power System of the Future: Keys to delivering capacity on the distribution grid , Eurelectric, 2023. gada septembris.

(30)

Sk. piemērus par īstenošaņu sadales līmenī Spānijā un Čehijā .

(31)

CEER Paper on Alternative Connection Agreements , CEER, 2023. gada maijs.

(32)

The benefits of innovative grid technologies , CurrENT, 2021. gada decembris.

(33)

Piem., ņemot vērā augstāku sprieguma līmeni (un mazāku strāvu), tīkla zudumi pārvades tīklos ir relatīvi mazāki nekā sadales tīklos: aptuveni 0,5–3 % pārvadē un 2–14 % sadalē. Report on Power Losses , CEER, 2020. gada marts.

(34)

Tīras enerģijas tehnoloģiju observatorija: Smart grids in the European Union , Kopīgais pētniecības centrs (JRC), 2023. gada oktobris.

(35)

https://entsoe.eu/Technopedia/ .

(36)

Report on regulatory frameworks for European energy networks 2022 , CEER, 2023. gada janvāris.

(37)

Benefit-based incentive regulation to promote efficiency and innovation in addressing system needs , Florence School of Regulation, 2023. gada jūnijs.

(38)

https://energy.ec.europa.eu/events/9th-energy-infrastructure-forum-2023-06-12_en .

(39)

https://www.acer.europa.eu/Publications/ACER_electricity_network_tariff_report.pdf .

(40)

Modernizācijas fonds izmanto daļu no ES ETS ieņēmumiem, lai atbalstītu investīcijas energotīklu modernizācijā 13 ES dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem. Laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam no MF būs pieejami 57 miljardi EUR, pieņemot, ka ES ETS cena būs 75 EUR/tCO₂.

(41)

Padomes Regula (ES) 2022/2577 (2022. gada 22. decembris), ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai (OV L 335, 29.12.2022., 36.–44. lpp.).

(42)

Streamlining environmental assessment procedures for energy infrastructure Projects of Common Interest (PCIs) , Eiropas Komisija, 2013.

(43)

Vadlīnijas “Energopārvades infrastruktūra un ES dabas aizsardzības tiesību akti” , Eiropas Komisija, 2018.

(44)

Regula (ES) 2021/240, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1.–16. lpp.).

(45)

COM(2023) 669 final, Eiropas Vēja enerģijas rīcības plāns .

(46)

Direktīva (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību .