EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.10.2023
COM(2023) 657 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par to, kā tiek īstenota Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.10.2023
COM(2023) 657 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par to, kā tiek īstenota Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par to, kā tiek īstenota Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu
1.IEVADS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu 1 (t. s. Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas direktīva, turpmāk “CCS direktīva”) izveido vidiski drošas oglekļa dioksīda (CO2) ģeoloģiskās uzglabāšanas tiesisko regulējumu. CCS direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka nav nozīmīga CO2 noplūdes riska un kaitējuma veselībai vai videi, un novērst jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz transportēšanas tīkla vai uzglabāšanas vietu drošību.
Šis ziņojums ir ceturtais CCS direktīvas īstenošanas ziņojums un aptver periodu no 2019. gada maija līdz 2023. gada aprīlim. Tajā tiek analizēts veikums kopš trešā īstenošanas ziņojuma 2 . Šā ziņojuma pamatā ir ziņojumi, kurus dalībvalstis iesniegušas Eiropas Komisijai un kurus EEZ EBTA valstis Norvēģija, Islande un Lihtenšteina iesniegušas EBTA Uzraudzības iestādei 3 saskaņā ar CCS direktīvas 27. pantu. Ziņojumus pietiekami savlaicīgi, lai tos varētu ņemt vērā šā ziņojuma sagatavošanā, iesniedza 25 valstis 4 .
2.KONKRĒTAS ĪSTENOŠANAS PROBLĒMAS DALĪBVALSTĪS
2.1. Valsts īstenošanas tiesību aktu izmaiņas, izskatīšana un atjauninājumi
Kopš trešā īstenošanas ziņojuma Bulgārija, Dānija, Grieķija, Francija, Lietuva, Ungārija, Somija, Zviedrija un Islande ir ziņojušas par izmaiņām savos tiesību aktos, ar kuriem tiek īstenota CCS direktīva. Minētās izmaiņas ietver jaunu uzglabāšanas apgabalu atvēršanu, atļauju piešķiršanas procedūru ieviešanu un kompetento iestāžu norīkošanu.
Islande kopš 2015. gada atļauj īstenot izpētes un pētniecības projektus, bet kopš 2021. gada ir atļāvusi oglekļa dioksīdu (CO2) savā teritorijā uzglabāt rūpnieciskā apmērā. Ungārija ir izdevusi sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz ģeoloģiskajām struktūrām, kas ir piemērotas oglekļa dioksīda uzglabāšanai.
Dānija ir izdevusi tiesību aktus, ar ko noteiktus apgabalus atver pastāvīgai oglekļa dioksīda izpētes un uzglabāšanas atļauju piešķiršanai, norīko valsts atļauju piešķiršanas iestādi un dara iespējamu valsts līdzdalību visās uzglabāšanas atļaujās. Grieķija ir norīkojusi kompetento iestādi un ieviesusi atļauju piešķiršanas procedūras uzņēmējiem, kuriem jau ir piešķirtas tiesības attiecībā uz ogļūdeņražu izpēti un ieguvi attiecīgajos apgabalos.
Francija ir precizējusi un vienkāršojusi procedūras nepieciešamajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem izpētes un uzglabāšanas atļauju piešķiršanas kontekstā. Somija vidisko atļauju jomā ir CCS projektus izvirzījusi par prioritāti. Bulgārija un Zviedrija ir precizējušas, kā tās īsteno direktīvā noteiktās pēcslēgšanas prasības. Beļģijā un Islandē tiek veikta īstenošanas tiesību aktu papildu pārskatīšana.
Ziņošanas laikā oglekļa dioksīda ģeoloģiskā uzglabāšana bija atļauta visās dalībvalstīs, izņemot Vāciju, Igauniju, Īriju 5 , Kipru, Latviju 6 , Austriju, Somiju un Slovēniju, kā arī Islandē un Norvēģijā. Lietuvā oglekļa dioksīda ģeoloģiskā uzglabāšana kopš 2020. gada jūlija ir aizliegta.
2.2. Izpētes atļaujas un uzglabāšanas atļaujas
a) Atļauju piešķiršanas process un pieteikšanās uz tām
Dānija, Francija, Ungārija, Nīderlande, Islande un Norvēģija ir noteikušas, kādā kārtībā uzglabāšanas atļauju pieteikumu iesniedzēji var veidot sakarus ar kompetento atļauju piešķiršanas iestādi. Šīs dalībvalstis aicina potenciālos pieteikumu iesniedzējus sazināties ar iestādēm un ar tām uzturēt sakarus, lai saņemtu informāciju un ieteikumus. Malta plāno potenciālus pieteikumu iesniedzējus uzrunāt proaktīvi. Portugāle pašlaik izstrādā procesus turpmākiem atļauju pieteikumiem. Islandes tiesību aktos ir paredzēta iespēja vidiskās ietekmes novērtējuma kontekstā veikt iepriekšēju apspriešanos. Norvēģijas tiesību aktos Norvēģijas iestādēm ir noteikts pienākums sniegt norādījumus iesaistītajām personām.
b) Uzglabāšanas atļaujas
Vienīgā ziņotāja valsts, kas kopš trešā īstenošanas ziņojuma ir izdevusi uzglabāšanas atļaujas, ir Nīderlande. Projekta Porthos ietvaros 2021. un 2022. gadā tika izdotas divas atļaujas CO2 uzglabāšanai izsmeltās gāzes atradnēs Ziemeļjūrā.
c) Izpētes atļaujas
Kopš iepriekšējā īstenošanas ziņojuma Dānija ir sarīkojusi savu pirmo konkursu par atkrastes licencēm pilna mēroga izpētei un CO2 uzglabāšanai konkrētās zonās Dānijas kontinentālajā šelfā. Dānija ir piešķīrusi trīs atkrastes izpētes atļaujas.
Grieķija ir izdevusi vienu CO2 uzglabāšanas izpētes atļauju ar mērķi izpētīt uzglabāšanas potenciālu Prinos kompleksā, kur atļaujas turētājam pašlaik ir tiesības uz naftas un gāzes izpēti un ieguvi.
Norvēģija 2022. gadā piešķīra trīs izpētes atļaujas — divas par apgabaliem Ziemeļjūrā un vienu par apgabalu Barenca jūrā. 2023. gadā Norvēģija piešķīra vēl divas izpētes atļaujas Ziemeļjūrā.
Citas ziņotājas valstis pārskata periodā izpētes atļaujas nav piešķīrušas un nav ziņojušas, ka būtu iesniegti pieteikumi.
d) Operatoru plāni pieteikties uz uzglabāšanas atļaujām
Nīderlande ir Eiropas Komisijai paziņojusi par trim uzglabāšanas pieteikumiem attiecībā uz atkrastes apgabaliem, proti, K14-FA, par ko pieteikumu iesnieguši uzņēmumi Shell International Exploration and Production B.V. un Shell Gas & Power Developments B.V., un P18-6, par ko pieteikumu iesnieguši uzņēmumi TAQA Offshore B.V. un EBN CCS B.V., kā arī L04-A, par ko pieteikumu iesniedzis uzņēmums TotalEnergies EP Nederland B.V.
Islande, Lihtenšteina un Norvēģija par atļauju pieteikumiem ziņo EBTA Uzraudzības iestādei. EBTA Uzraudzības iestāde pašlaik izskata vienu uzglabāšanas atļaujas pieteikumu no Islandes un vienu no Norvēģijas. Islande plāno saņemt vēl vienu pieteikumu 2024. gada sākumā.
Tālāk minētās dalībvalstis plāno saņemt vairākus uzglabāšanas atļauju pieteikumus 2023. gadā un 2024. gada pirmajā pusē: Nīderlande (2–3), Grieķija (1) un Rumānija (1).
Dānija un Francija plāno saņemt vairāk pieteikumu nākamajos gados, Francija — 2024. gada sākumā, Dānija — līdz 2028. gadam atkarībā no pašreizējo projektu progresa.
2.3. Uzglabāšanas vietu apgabalu izvēle
Piecas dalībvalstis ziņoja, ka ir noteikušas, kādos apgabalos var izraudzīties uzglabāšanas vietas. Francija un Spānija skaidri norādīja, ka uzglabāšanas vietas var atrasties visā to teritorijā. Ungārija, Rumānija un Islande konkrētus ierobežojumus savos apgabalos neminēja, savukārt Nīderlande izslēdz sauszemes apgabalus. Dānija potenciālai ģeoloģiskajai CO2 uzglabāšanai ir norādījusi konkrētus apgabalus un pašlaik veic novērtējumu ar mērķi izvēlēties līdz astoņām papildu uzglabāšanas vietām. Ziņošanas laikā arī Zviedrija bija konkrētu potenciālo glabāšanas vietu izpētes un noteikšanas procesā. Polija ziņo, ka uzglabāšanas apgabalus noteica 2014. gadā un kopš tā laika jaunus apgabalus nav noteikusi.
Grieķija plāno noteikt papildu apgabalus, kuros varētu izvēlēties uzglabāšanas vietas, un pašlaik veic attiecīgos ģeoloģiskos pētījumus. Ziņošanas laikā Polija, Portugāle un Slovēnija bija dažādos papildu uzglabāšanas vietu izpētes un noteikšanas posmos. Čehija norādīja, ka kā uzglabāšanas vietas būs pieejami sālsūdens nesējslāņi un daļēji izsmeltas naftas un gāzes atradnes, bet tikai ar ierobežotu tilpumu.
Starp valstīm, kuras plāno noteikt papildu uzglabāšanas apgabalus, 10 par prioritāti izvirza konkrētas ģeoloģiskās iespējas, proti, sālsūdens nesējslāņus (CZ, DK, EL, HU, PL, PT, SE, NO), izsmeltas ogļūdeņražu atradnes (CZ, EL, PL, RO) vai mafisko iežu veidojumus (EL, PT, IS).
Nīderlande un Rumānija ir vienīgās ziņotājas valstis, kurās noteiktos apgabalos, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama uzglabāšanas vietu izvēlei, nav obligāti nepieciešama izpētes atļauja. Tas attiecas uz CO2 uzglabāšanu izsmeltās naftas vai gāzes atradnēs, kam nav nepieciešamas jaunas izpētes darbības, jo esošie dati tiek uzskatīti par pietiekamiem. Visās pārējās ziņotājās valstīs visiem uzņēmumiem ir jābūt izpētes atļaujām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par augsnes apakškārtu.
Sešas dalībvalstis (Čehija, Dānija, Spānija, Francija, Nīderlande un Rumānija), kā arī Islande ziņo, ka iedzīvotājiem ir vai būs pieejama informācija par vidiskajiem un/vai veselības riskiem, kas saistīti ar CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu. Nīderlandē un Rumānijā šāda informācija sabiedrībai tiks darīta pieejama kopā ar attiecīgajiem atļauju pieteikumiem. 2023. gadā Francija veica sabiedrisko apspriešanu par sākotnējām stratēģiskajām vadlīnijām oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas (CCUS) tehnoloģiju ieviešanas virzīšanai.
2.4. Taisnīga un atvērta trešo pušu piekļuve
Ziņošanas laikā nevienai no ziņotājām valstīm nebija zināmi iespējami transportēšanas un/vai uzglabāšanas operatori, kuri liegtu piekļuvi saviem kompleksiem jaudas trūkuma dēļ. Tomēr vairākām ziņotājām valstīm ir procedūras, ar ko nodrošina, ka potenciālie lietotāji var gūt taisnīgu un atvērtu piekļuvi transportēšanas tīkliem un uzglabāšanas vietām. Šādi likumdošanas pasākumi ir ieviesti Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Islandē un Norvēģijā.
2.5. Pārrobežu sadarbība
Sākotnējās potenciālo CO2 ģeoloģisko krātuvju atrašanās vietas un grūti dekarbonizējamas energoietilpīgas nozares, kuras varētu uztvert CO2 emisijas, dalībvalstu un EEZ valstu vidū nav sadalītas vienmērīgi. Tāpēc attiecībā uz CO2 transportēšanu un/vai uzglabāšanas vietām ir nepieciešama pārrobežu sadarbība.
Vairākas ziņotājas valstis ir atbalstījušas kopā 18 pieteikumus par kopīgu interešu projektiem (KIP) vai savstarpēji nozīmīgiem projektiem attiecībā uz CO2 pārrobežu transportēšanu saskaņā ar pārskatīto TEN-E regulu 7 (BE, DK, DE, ES, FR, HR, LV, LT, HU, NL, PL, SE, NO).
Beļģija un Dānija ziņo par īstenošanas procesā esošu pārrobežu projektu, kurā CO2, kas uztverts Beļģijā, tiek transportēts uz Dāniju uzglabāšanai. Nīderlande ziņo par īstenošanas procesā esošo KIP ARAMIS, kura mērķis ir importēt CO2 uzglabāšanai Nīderlandē.
Beļģija ziņoja par vairākiem īstenošanas procesā esošiem transnacionāliem transportēšanas un uzglabāšanas projektiem. Horvātija un Ungārija gatavo projektu, kurā CO2 tiks transportēts uzglabāšanai Horvātijā. Lietuva (2) un Polija (1) ir atbalstījušas pieteikumus par projektiem, kam piešķirams kopīgu interešu projekta statuss. Zviedrijas uzņēmumi, kuri plāno uztvert CO2, sazinās ar uzglabāšanas vietu operatoriem Norvēģijā un Dānijā. Islandē projekta Coda Terminal mērķis ir importēt uztverto CO2 ģeoloģiskai uzglabāšanai, un to atbalsta ETS inovāciju fonds.
Trīs dalībvalstis, kas ir puses 1996. gada protokolam (“Londonas protokols”), kurš pievienots 1972. gada Konvencijai par aizsardzību pret atkritumu un citu vielu izgāšanas radīto jūras piesārņojumu, — Beļģija, Dānija un Nīderlande — ir parakstījušas kopīgus saprašanās memorandus par CO2 savstarpēju pārrobežu transportēšanu ģeoloģiskās uzglabāšanas nolūkā.
Šie saprašanās memorandi attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kurus neaptver ES tiesību akti, piemēram, uz sadarbību starp atbildīgajām atļauju piešķiršanas iestādēm. Eiropas Ekonomikas zonā spēkā esošais un piemērojamais tiesiskais regulējums attiecībā uz oglekļa dioksīda uztveršanu, pārrobežu transportēšanu un drošu ģeoloģisko uzglabāšanu starp ES dalībvalstīm un EEZ ir Direktīva 2009/31/EK un Direktīva 2003/87/EK.
Tāpēc uz ikvienu CO2 transportēšanas tīkla un/vai CO2 uzglabāšanas vietas operatoru pilnībā attiecas ES tiesiskais regulējums attiecībā uz uztvertā CO2 importu vai eksportu. Īstenotais ES tiesiskais regulējums 8 darbojas kā attiecīgā “vienošanās” starp pusēm Londonas protokola 6. panta 2. punkta nozīmē, ņemot vērā materiālo saskaņotību ar Londonas protokola prasībām 9 .
2.6. Valsts un starptautiskās programmas un pētniecības projekti
Lielākajai daļai ziņotāju valstu (BE, DK, DE, ES, FR, LT, NL, PT, RO, SI, FI, SE, IS, NO) ir ieviestas valsts darbības programmas vai plāni, ar ko atbalstīt oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas pētniecību, demonstrāciju un ieviešanu. Lielākā daļa šo programmu nav veltītas tikai oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vien.
Septiņas ziņotājas valstis ir ieviesušas pasākumus/programmas, ar ko finansiāli atbalsta CCS izstrādi vai ieviešanu. Šīs valstis ir Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Slovēnija un Norvēģija. Grieķija un Zviedrija šādu atbalstu plāno.
16 dalībvalstis (BE, DK, DE, EE, EL, ES, FR, LT, MT, NL, AT, PL, PT, RO, FI, SE) piedalās īstenošanas procesā esošos valsts vai Eiropas pētniecības projektos, kuri risina ar direktīvas īstenošanu saistītus jautājumus, piemēram, ENCASE 10 (finansēts programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros), SHARP un RETURN (finansēti ERA-NET ACT (Accelerating CCS Technologies) ietvaros) 11 , CCS4CEE 12 un PilotSTRATEGY 13 . Šādos projektos iesaistītās dalībvalstis ir Beļģija, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija un Zviedrija.
Papildus šiem projektiem 10 dalībvalstis ziņo, ka tām ir vēl citi plāni, kā atbalstīt CO2 uzglabāšanas vietu izvērtēšanu un sagatavoties CO2 transportēšanas infrastruktūras vai CO2 mezglu un kopu izveidei. Šīs dalībvalstis ir Čehija, Dānija, Vācija, Grieķija, Francija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Polija un Zviedrija. Šie plāni ir dažādās attīstības stadijās.
2.7. Gatavība CO2 uztveršanai
Saskaņā ar Direktīvas 2001/80/EK 14 9.a pantu, ja operators iesniedz licences pieteikumu tādas sadedzināšanas stacijas ekspluatācijai, kuras nominālā elektroenerģijas izlaide ir 300 megavatu vai lielāka, tam ir jānovērtē oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas tehniskā un ekonomiskā realizējamība. Ja novērtējums ir pozitīvs, iekārtas objektā ir jāparedz vieta aprīkojumam, kas vajadzīgs CO2 uztveršanai un saspiešanai.
Tikai Beļģijai, Vācijai un Polijai ir sadedzināšanas stacijas, kuru nominālā elektroenerģijas izlaide ir 300 megavatu vai lielāka un kuras ir saņēmušas atļauju kopš iepriekšējā īstenošanas ziņojuma. Ziņošanas laikā Beļģijā tika plānotas piecas šādas stacijas, no kurām četrās plāno paredzēt vietu iespējamai oglekļa uztveršanas tehnoloģiskā risinājuma uzstādīšanai pāraprīkošanas ietvaros.
Ziņošanas laikā Polijā bija astoņas šādas elektrostacijas, no kurām četras bija plānošanā vai tika būvētas un četras bija nodotas ekspluatācijā. Visas šīs stacijas ir paredzējušas vai plāno paredzēt konkrētu vietu CO2 uztveršanas kompleksu uzstādīšanai.
Vācijā kopš iepriekšējā ziņojuma atļauju ir saņēmušas divas šādas elektrostacijas. Stacijas tika nodotas ekspluatācijā attiecīgi 2020. un 2022. gadā, un tajās abās ir paredzēta vieta CO2 uztveršanas kompleksu uzstādīšanai pāraprīkošanas ietvaros. Lietuvā kopš iepriekšējā ziņojuma atļauju ir saņēmusi viena šāda elektrostacija.
2.8. Citi jautājumi
Eiropas Komisija finansiāli atbalsta projektus, kuru mērķis ir uztvert 4,6 miljonus tonnu CO2 gadā, un ir izvēlējusies vairākus projektus, kuri aptvers vēl 5,8 miljonus tonnu CO2 un par kuriem ETS Inovāciju fonda ietvaros tiks noslēgti dotāciju nolīgumi par pastāvīgu uzglabāšanu EEZ teritorijā 15 . Projektos, par ko ETS Inovāciju fondam kopš iepriekšējā īstenošanas ziņojuma ir iesniegts pieteikums, ir plānots uztvert vairāk nekā 20 miljonu tonnu CO2, un tas uzsver steidzamo vajadzību un tirgus iespēju Eiropas Ekonomikas zonā attīstīt CO2 uzglabāšanas vietas saskaņā ar CCS direktīvu.
3.SECINĀJUMI
ES dalībvalstīs, kuras Komisijai bija iesniegušas ziņojumus līdz 2023. gada jūlija beigām, CCS direktīva pārskata periodā ir piemērota pareizi.
Kopš trešā īstenošanas ziņojuma, kas tika sniegts 2019. gadā, ir ziņots par būtisku progresu CO2 uzglabāšanas vietu ieviešanā, galvenokārt — bet ne tikai — Ziemeļjūras reģionā, proti, par to, ka ir piešķirtas (vai drīzumā tiks piešķirtas) izpētes atļaujas, kas ir svarīgs solis ceļā uz uzglabāšanas atļauju.
ES dalībvalstis un Norvēģija (ar savu valsts programmu vai fondu palīdzību) turpina atbalstīt vai tuvākajā nākotnē plāno atbalstīt CCS pētniecības un demonstrēšanas darbības. Turklāt daudzas valstis ir iesaistītas vairākos Eiropas pētniecības un sadarbības projektos. Eiropas Komisija ar ETS inovāciju fonda starpniecību atbalsta oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, arī visu vērtības ķēdi aptverošus projektus, kuros apvienota uztveršana, transportēšana un uzglabāšana.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114.–135. lpp.).
COM(2019) 566, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.
Gaidāmais EBTA Uzraudzības iestādes ziņojums par EEZ EBTA valstīm saskaņā ar CCS direktīvu.
Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Kipra, Lietuva, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija.
Informācija ir balstīta uz iepriekšējiem ziņojumiem.
Turpat.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.152.01.0045.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A152%3ATOC.
EEZ līgums un abu attiecīgo direktīvu iekļaušana EEZ tiesiskajā regulējumā nodrošina nepieciešamo vienošanos ar EEZ partneriem.
Lai CO2 Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā transportētu no vienas dalībvalsts uz citu, dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Londonas protokolu, joprojām ir vispirms Londonas protokola sekretariātam jāiesniedz oficiāls paziņojums par Londonas protokola 2009. gada grozījuma provizorisku piemērošanu, pat ja netiek skarti nekādi citi jautājumi. Tāpēc divpusējs līgums vai vienošanās nav jāparaksta.
https://cordis.europa.eu/project/id/101094664.
http://www.act-ccs.eu/.
https://ccs4cee.eu/.
https://pilotstrategy.eu/about-the-project.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām.
https://climate.ec.europa.eu/eu-action/funding-climate-action/innovation-fund/what-innovation-fund_en.