EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 17.10.2023

COM(2023) 638 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI,

Komisijas 2024. gada darba programma












Rezultāti šodien un gatavība rītdienai

1.Rezultāti šodien, gatavība rītdienai

“Kopā mēs esam parādījuši, ka tad, kad Eiropa ir drosmīga, tā panāk izpildi. Mūsu darbs ne tuvu nav beidzies, tāpēc stāvēsim plecu pie pleca. Panāksim rezultātus šodien un būsim gatavi rītdienai.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, runa par stāvokli Eiropas Savienībā, 2023. gada 13. septembris.

Nākamā gada jūnijā eiropieši piedalīsies kontinenta lielākajā demokrātijas notikumā. Starp vairāk nekā 400 miljoniem cilvēku, kam ir tiesības piedalīties jaunā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būs daudzi jaunieši, kuri šīs savas demokrātiskās tiesības izmantos pirmo reizi, turklāt piecās dalībvalstīs tie būs arī 16 un 17 gadus veci jaunieši.

Vēlēšanu iznākums izšķirs Eiropas virzību nākamajiem pieciem gadiem un vēl tālākā nākotnē, jo vēlēšanas notiek Eiropas vēsturei izšķirīgā brīdī.

Mēs saskaramies gan ar vairākām vēsturiski nozīmīgām problēmām, gan iespējām. No klimata un biodaudzveidības krīzes līdz digitālajai revolūcijai un mākslīgajam intelektam; no Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā līdz tam sekojošajai enerģijas cenu un dzīves dārdzības krīzei; no migrācijas līdz ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai...

Pilnvaru termiņa sākumā šī Komisija izstrādāja vērienīgu programmu spēcīgākai un noturīgākai Eiropas Savienībai. Mēs apņēmāmies spert drosmīgus soļus, lai kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē un saglabātu Eiropas dabisko vidi, uzņemties vadošo lomu ceļā uz cilvēkcentrētu un inovatīvu digitālo pārkārtošanos, stimulēt mūsu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu, iekļaušanu un labklājību, stiprināt mūsu atbildīgo globālo līderību, aizsargāt mūsu pilsoņus un mūsu vērtības, kā arī kopt un stiprināt mūsu demokrātiju.

Tomēr salīdzinājumā ar 2019. gadu pasaule ir ļoti mainījusies. Mums kā Savienībai ir nācies reaģēt un pielāgoties vēl nepieredzētiem izaicinājumiem, saglabājot vienotu nostāju un atsakoties atkāpties no savu ieceru īstenošanas.

Mēs esam paātrinājuši divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos, ieviesuši nozīmīgo atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU, stiprinājuši ES kā globālā līdera lomu un veicinājuši tās vērtības, kas ir mūsu sabiedrības pamatā, piemēram, demokrātiju un tiesiskumu. Izmantojot mūsu ekonomiskās drošības stratēģiju, mēs cenšamies gūt labumu no ES ekonomiskās atvērtības, vienlaikus samazinot riskus, ko rada arvien lielāka ģeopolitiskā spriedze un arvien ātrākas tehnoloģiskās pārmaiņas.

Mums jāpasteidzas, lai pabeigtu atlikušos svarīgākos šīs Komisija iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var pilnībā izmantot mūsu politikas pasākumu priekšrocības. Šajā nolūkā Komisija turpmākajos mēnešos atbalstīs Eiropas Parlamenta un Padomes centienus panākt vienošanos par vēl nepieņemtajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Lai šim uzdevumam varētu pievērst pietiekamu uzmanību un ņemot vērā to, ka lielākā daļa no nepieciešamā tiesiskā regulējuma, ko tika solīts pieņemt šajā pilnvaru termiņā, jau ir ieviests, šajā darba programmā ir iekļauts ierobežots skaits jaunu iniciatīvu, un tās paredzētas, lai īstenotu esošās saistības vai reaģētu uz jaunām problēmām.

Neraugoties uz problēmām, ar kurām mums nācies saskarties, ES ekonomika ir turpinājusi demonstrēt noturību, ko veicinājuši mūsu centieni stiprināt energoapgādes drošību, noturīgs darba tirgus un piegādes ierobežojumu mazināšanās.

Būtisks Komisijas darba elements arvien ir Eiropas zaļais kurss — mūsu pasaulē vadošais pasākums klimata pārmaiņu un biodaudzveidības samazināšanās problēmu risināšanā un Eiropas izaugsmes programmas īstenošanā. Kaut arī pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta tā īstenošanai, vēl šogad mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, mikroplastmasas piesārņojuma novēršanu, meža monitoringa uzlabošanu un mobilitātes paketi. Mēs arī turpināsim centienus, lai ar digitālās desmitgades palīdzību virzītos uz cilvēkcentrētu, ilgtspējīgu un pārtikušāku digitālo nākotni.

NextGenerationEU arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, ar kuru nodrošināt drošu, cenas ziņā pieejamu un tīru energoapgādi, Eiropas rūpniecības konkurētspēju, sociālo un teritoriālo kohēziju un pāreju uz neto nulles emisiju, aprites un dabai labvēlīgu ekonomiku. Komisija sniegs atbalstu visām dalībvalstīm, lai paātrinātu to atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu saskaņā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem Eiropas pusgada ietvaros — arī šo plānu REPowerEU nodaļām. Nākamā gada sākumā mēs iesniegsim starpposma izvērtējumu par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu.

Lai veicinātu darbvietu radīšanu un investīciju pieaugumu Eiropā, mēs arī turpināsim darbu, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu ieviešanu, vienlaikus saglabājot enerģijas cenu kontroli, lai nodrošinātu galveno stratēģisko preču, piemēram, kritisko izejvielu un tīra ūdeņraža, piegādi un samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši saistībā ar ziņošanu saskaņā ar mūsu stratēģiju ES ilgtermiņa konkurētspējas veicināšanai.

Tajā pašā laikā mums ir jāpabeidz veidot tāds ekonomikas pārvaldības regulējums, kas būtu piemērots turpmākajiem izaicinājumiem. Tas nozīmē, ka ir jāpanāk vienošanās saistībā ar Komisijas priekšlikumiem par pārvaldības noteikumu reformu un parāda atmaksājamības stiprināšanu, kā arī par ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanu ar reformām un investīcijām.

Komisija kopā ar prezidentvalsti Beļģiju Valdušesā organizēs sociālo partneru samitu, lai apspriestu problēmas, ar kurām saskaras mūsu darba tirgi, darba ņēmēji un uzņēmumi, arī saistībā ar prasmju un darbaspēka trūkumu un mākslīgo intelektu.

Pēdējo gadu laikā risinātie uzdevumi ir izcēluši mūsu Savienības stiprās puses un spējas. Tomēr, neraugoties uz ES budžetā iestrādātajām elastības iespējām un plašo pārplānošanu, ES budžets tika teju izsmelts. Lai to novērstu, mēs iesniedzām priekšlikumu par ES ilgtermiņa budžeta pastiprināšanu, lai spētu risināt pašas neatliekamākās vajadzības, kas paredz ES izdevumu mērķtiecīgu palielināšanu, lai pastiprinātu mūsu atbalstu Ukrainai, finansētu mūsu rīcību migrācijas jautājuma risināšanā, stiprinātu Savienības spēju reaģēt uz lielāku ekonomisko un ģeopolitisko nestabilitāti, humanitārām krīzēm un dabas katastrofām, kā arī palielinātu investīcijas stratēģiskās tehnoloģijās ilgtermiņa konkurētspējas veicināšanai.

Saskaņā ar sarunām par ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam mēs iesniedzām pielāgotu priekšlikumu par jauniem pašu resursiem, lai palīdzētu finansēt NextGenerationEU aizņēmuma atmaksu.

Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts arvien ir tas strukturālais risinājums, kas ES nepieciešams, lai risinātu migrācijas problēmas nākotnē. Tā pieņemšana ir viena no galvenajām prioritātēm, jo jau nākamajā gadā jāsāk darbs, lai sagatavotos tā ātrai īstenošanai.

Turpinoties ukraiņu drosmīgajai pretestībai pret Krievijas iebrucējiem, ES nemazinās tās solidaritāti ar Ukrainu. Līdz šim Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, izmantojot Eiropas komandas pieeju, ir piešķīrušas atbalstu 82 miljarda EUR apmērā, kas cita starpā ietver humāno palīdzību, militāro aprīkojumu un apmācību, materiālās vērtības civilajām vajadzībām, tajā skaitā ģeneratorus, skolu autobusus, medicīnas preces un evakuācijas nodrošinājumu, kvalitatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētu atjaunošanu, palīdzību bērniem un bojāto skolu atjaunošanai, kā arī ekonomisko atbalstu. Šis atbalsts tiek sniegts sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformā Ukrainai, kas tika izveidota 2023. gada janvārī pēc G7 līderu lēmuma. Komisijas paspārnē darbojas platformas sekretariāts, kas veicina ciešu koordināciju starp starptautiskajiem līdzekļu devējiem un finanšu organizācijām un nodrošina saskaņotu, pārredzamu un atbildīgu atbalstu.

ES un Ukrainas solidaritātes joslas ir palīdzējušas Ukrainai eksportēt vairāk nekā 57 miljonus tonnu lauksaimniecības preču un gandrīz 45 miljonus tonnu nelauksaimniecības produktu, kā arī importēt valstij nepieciešamās preces. Izmantojot kopīgo koordinācijas platformu, Komisija darīs visu iespējamo, lai atvieglotu savlaicīgu un stabilu Ukrainas lauksaimniecības produktu piegādi pasaules tirgiem.

Komisija nosoda Krievijas lēmumu izbeigt Melnās jūras graudu iniciatīvu un turpinās atbalstīt visus centienus mazināt kuģošanas drošības un drošuma riskus un gādāt par to aizsardzību Melnajā jūrā. Padome pieņēma Komisijas priekšlikumu līdz 2025. gada 3. martam pagarināt pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. Kopā ar iniciatīvām CARE un FAST-CARE tas nodrošinās noteiktību un atbalstu vairāk nekā četriem miljoniem personu, kas izmanto aizsardzību visā ES.

ES 2022. gadā rekordīsā laikā pieņēma arī vairākas ārkārtas iniciatīvas, lai mazinātu enerģētikas krīzes ietekmi uz rūpniecību un mājsaimniecībām.

Visbeidzot, lai uzsvērtu ES apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, mēs izveidosim mehānismu, ar kuru laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam Ukrainai tiks sniegts atbalsts līdz 50 miljardu EUR apmērā. Ar šo finansējumu tiks nodrošinātas Ukrainas neatliekamās vajadzības, kā arī veicināta tās atveseļošana un atbalstīta modernizācija ceļā uz dalību ES.

Kopā ar mūsu starptautiskajiem partneriem esam veikuši pasākumus, lai nodrošinātu, ka Ukrainā pastrādātie Krievijas kara noziegumi tiek sodīti un ka Krievija atlīdzina nodarīto kaitējumu. Hāgā darbu ir sācis Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu, un tas būs ļoti svarīgs šo briesmīgo nodarījumu izmeklēšanā un palīdzēs veidot lietas turpmākiem tiesas procesiem. Mēs liksim lietā visus līdzekļus, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Un mēs turpinām darbu pie līdzekļu no konfiscētajiem Krievijas aktīviem iespējamas izlietošanas Ukrainas rekonstrukcijai.

Lai Eiropā veicinātu ilgtermiņa mieru un stabilitāti, Eiropas Savienībai ir jāgatavojas veiksmīgai paplašināšanai. Mēs cieši sadarbosimies ar saviem partneriem, gatavojoties šim nozīmīgajam solim, tajā skaitā sāksim gatavot Komisijas ziņojumus par tiesiskumu saistībā ar tām pievienošanās sarunvalstīm, kuru progress būs vēl straujāks.

Arī ES ir jābūt gatavai. Komisija nāks klajā ar paziņojumu par reformām pirms paplašināšanās un politikas pārskatiem, lai noskaidrotu, kā katru politikas jomu ietekmētu lielāka Savienība un kā darbotos Eiropas iestādes.

Mēs turpināsim sadarboties ar valstīm un reģioniem visā pasaulē, jo īpaši Āfrikā, lai risinātu globālas problēmas un stiprinātu daudzpusēju pārvaldību un uz noteikumiem balstītu starptautisko sadarbību.

Visās mūsu darbībās mēs joprojām esam apņēmušies ievērot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi arī turpmāk būs mūsu politikas 1 un labāka regulējuma programmas 2 pamatā.

2.Labāks regulējums, ES tiesību aktu īstenošana un izpilde

2.1.Labāks regulējums, sloga samazināšana un ziņošanas prasību racionalizācija

Administratīvā sloga samazināšana ir ļoti svarīga Eiropas uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai. Tāpēc Komisijas paziņojumā par ilgtermiņa konkurētspēju 3 ir izvirzīts mērķrādītājs par 25 % samazināt ar ziņošanas prasībām saistīto slogu, neapdraudot politikas mērķus. Tas racionalizēs un saskaņos šādas prasības, kas nesamērīgi ietekmē uzņēmumus — arī MVU un mikrouzņēmumus — un pārvaldes iestādes, un nodrošinās, ka tās atbilst paredzētajam mērķim.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ir pieņēmusi tiesību aktus, tajā skaitā Savienības Muitas kodeksa reformu, ar ko tiks izveidota vienota ES saskarne un atvieglota datu atkalizmantošana. Kopā šie pasākumi ļaus ietaupīt aptuveni 2 miljardus EUR. Turklāt ierosinātā Regulas par Eiropas statistiku pārskatīšana, samazinot apsekojumu skaitu un palielinot automatizētu un vienkāršotu procesu izmantošanu, ļaus ietaupīt izmaksas — arī MVU — aptuveni 450 miljonu EUR apmērā. Ar šo darba programmu Komisija nāk klajā ar papildu racionalizācijas priekšlikumiem 4 , lai samazinātu administratīvo slogu, nepazeminot sociālos, drošības, patērētāju tiesību aizsardzības, vides vai ekonomiskos standartus. Ar tiem tiks racionalizētas pārskatu sniegšanas prasības, kas nav pietiekami lietderīgas, piemēram, konsolidējot pienākumus, kas pārklājas, samazinot attiecīgo uzņēmumu skaitu un palielinot digitalizāciju.

Lai dotu ieinteresētajām personām laiku pielāgoties jaunajām prasībām, mēs atliksim nozaru Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu pieņemšanas termiņu. Komisija koriģēs Grāmatvedības direktīvā noteiktās robežvērtības, lai vairāk nekā miljons uzņēmumu gūtu labumu no samazinātām ziņošanas prasībām, un pārskatīs Etalonu regulu, lai cita starpā noteiktu atbrīvojumu mazāku etalonu administratoriem, kas veido 90 % no to kopskaita, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni. Komisija arī ierosina atvieglot datu apmaiņu starp iestādēm, kas pārrauga finanšu nozari, un novērst ziņojumu dublēšanos. Komisija veicina savlaicīgu vienošanos par vienotu elektronisku veidlapu un tās plašu ieviešanu attiecībā uz norīkoto darba ņēmēju deklarācijām. Papildus daudzvalodu portāla pieejamības nodrošināšanai Komisijas mērķis ir ļaut uzņēmumiem iesniegt darbā norīkošanas deklarācijas digitālā formātā savā valodā saistībā ar visām dalībvalstīm, kuras nolems izmantot šo rīku.

Saskaņā ar otro paziņojumu par ziņošanu par taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām, kas palīdz interpretēt ar taksonomiju saistītas informācijas atklāšanu, mēs precizēsim, ka uzņēmumiem nav nepieciešams sniegt novērtējumu saistībā ar darbībām, kas nav būtiskas to uzņēmējdarbībai, un gadījumos kad tiem trūkst pierādījumu vai datu, lai pierādītu atbilstību ES taksonomijas tehniskajiem atlases kritērijiem. Atsevišķu informācijas atklāšanas pienākumu atcelšana saistībā ar strīdu alternatīvas izšķiršanas lietām un strīdu izšķiršanas tiešsaistes platformas aizstāšana uzņēmumiem kopumā dos ieguvumus aptuveni 630 miljonu EUR apmērā gadā.

Priekšlikumi attieksies arī uz zvejas produktu tirdzniecības standartiem, augu veselību, transportu, lauksaimniecību un telpiskās infrastruktūras uzraudzību. Komisija sadarbosies ar likumdevējiem, lai saglabātu ziņošanas prasību vienkāršību, ja vien netiks apdraudēti tiesību aktu mērķi un nolūks. Piemēram, attiecībā uz ierosināto direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju Komisija atbalstīs prasību samērīgu piemērošanu, jo īpaši saistībā ar tādiem jautājumiem kā grupu loma, lai nodrošinātu efektivitāti un novērstu nevajadzīgu slogu.

Attiecībā uz Rūpniecisko emisiju portāla regulu Komisija ir apņēmusies paātrināt digitalizāciju un turpināt racionalizēt ziņošanas prasības. Pārskatot sociālā nodrošinājuma sistēmas koordinēšanu, Komisija turpinās atbalstīt likumdevējus, lai rastu iedarbīgus un praktiski izmantojamus risinājumus, kas aizsargātu darba ņēmējus un atvieglotu pārrobežu darbības iekšējā tirgū. Turklāt ir pieejama programma “Digitālā Eiropa”, lai finansētu dalībvalstu iniciatīvas ar mērķi nodrošināt vienkāršus tehniskus ziņošanas līdzekļus, piemēram, vienotu kontaktpunktu ziņošanai par kiberdrošības incidentiem saskaņā ar Direktīvu, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni (NIS2 direktīva). 

Ziņošanas prasību racionalizācija ir ilgstošs darbs, kam tuvākajā nākotnē būs jāpievērš uzmanība. Lai novērtētu progresu, ļoti svarīgi būs noteikt ziņošanas prasību atsauces līmeni. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo jāņem vērā ES tiesību aktu plašums un to mijiedarbība ar valstu un reģionālajiem tiesību aktiem. Ieinteresētās personas var palīdzēt gūt izpratni par to, kā ziņošanas prasību vide tās ietekmē. Tādēļ esam izsludinājuši uzaicinājumu iesniegt atsauksmes 5 , lai apkopotu atsauksmes par apgrūtinošām ziņošanas prasībām. Tiks veiktas turpmākas apspriešanas ar uzņēmumiem, arī ar MVU sūtņu tīklu, dalībvalstu ekspertiem un citām ieinteresētajām personām, lai noteiktu īpaši problemātiskus jautājumus un jomas, kurām jāpiešķir prioritāte. Komisija iecels arī ES MVU sūtni, kas saistībā ar iniciatīvām, kurām ir liela ietekme uz MVU, piedalīsies Regulējuma kontroles padomes sēdēs. Turklāt Komisija risinās apgrūtinošās ziņošanas prasības, ko tās ģenerāldirektorāti ir identificējuši ar mērķtiecīgiem racionalizācijas plāniem 2024. gadam un turpmāk. Par progresu, kas panākts 25 % mērķa sasniegšanā mēs ziņosim ikgadējos apsekojumos par slogu, sākot jau ar 2023. gada izdevumu, kas tiks publicēts nākamgad.

Komisija šajā darbā galveno uzmanību pievērsīs mākslīgā intelekta rīkuun lielo valodas modeļu izstrādei. Tas palīdzēs noteikt ES tiesību aktos ziņošanas prasības, pamatojoties uz standartizētiem līdzekļiem, un palīdzēs analizēt to ietekmi uz konkrētām nozarēm. Komisija arī strādās pie tā, lai paplašinātu e-platformu izmantošanu datu vākšanai un apmaiņai, piemēram, vienoto digitālo vārteju vai e-platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulu par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un digitālās finanšu darbības platformu. Turklāt Komisija veiks izvērtējumus un atbilstības pārbaudes, lai novērtētu, kā tiesību aktus var vienkāršot un padarīt mazāk apgrūtinošus, īpašu uzmanību pievēršot papildu iespējām ziņošanas prasību racionalizēšanai 6 . Vēl viena iespēja novērtēt, kā samazināt ar ES finanšu programmām saistīto slogu, ir 2024. gadā paredzētie daudzgadu finanšu shēmas programmu un fondu izvērtējumi.

Ziņošanas prasību racionalizācija papildina Komisijas instrumentus sloga samazināšanai. Saskaņā ar Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) visos izvērtējumos un pārskatīšanās tiek meklētas iespējas, kā samazināt slogu, un saistībā ar visiem nozīmīgiem priekšlikumiem tiek veikti ietekmes novērtējumi, lai nodrošinātu, ka ieguvumi ir lielāki par izmaksām. Piemēram, izveidojot galvenā biroja nodokļu sistēmu, tiks vienkāršoti noteikumi un samazinātas nodokļu saistību izpildes izmaksas MVU, kas paplašina savu darbību pāri robežām. Priekšlikums iniciatīvai “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)” varētu līdz pat 65 % samazināt nodokļu saistību izpildes izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas ES.

Turklāt kopš 2022. gada janvāra Komisija, izmantojot pieeju “viens pieņemts — viens atcelts”, ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas paredz panākt administratīvos ietaupījumus, kas par 7,3 miljardiem EUR pārsniedz izmaksas 7 . Papildus tam ieteikumus Komisijai par to, kā samazināt slogu ES tiesību aktos, sniedz arī Platforma “Gatavi nākotnei”.

2.2.ES tiesību aktu īstenošana un izpilde

Lai ES iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā izmantot mūsu kopīgi pieņemto noteikumu priekšrocības, ES tiesību akti ir jāīsteno un jāpiemēro pilnīgi, savlaicīgi un pareizi visā Savienībā. Tāpēc ES tiesību aktu izpilde ir šīs Komisijas prioritāte. Šajā pilnvaru posmā mēs nodrošināsim, ka vēl lielāka uzmanība tiek pievērsta īstenošanas un izpildes uzdevumiem, lai panāktu, ka noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, dod labumu kā iedzīvotājiem, tā uzņēmumiem. Problēmas var novērst jau agrīnā posmā, ja īstenošanas problēmas risina priekšlikumu izstrādes laikā un dalībvalstīm piedāvā attiecīgus norādījumus. Lai ES tiesību akti būtu efektīvāki, mēs sadarbosimies ar dalībvalstīm, lai, transponējot ES direktīvas valstu tiesību aktos, neradītu nevajadzīgu slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Gadījumos, kad tiks konstatēti pārkāpumi, Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai ātri novērstu problēmas un izlēmīgi reaģētu uz pārkāpumiem, kas kavē svarīgu ES politikas mērķu īstenošanu vai kas apdraud ES vērtības un pamatbrīvības.

Lai nodrošinātu, ka tās rīcībā esošie izpildes instrumenti joprojām ir iedarbīgi, Komisija 2022. gadā kopā ar dalībvalstīm veica izvērtējumu. Tagad mēs īstenojam tajā paustos konstatējumus un ieteikumus, lai uzlabotu veidu, kādā Komisija un dalībvalstis nodrošina ES tiesību aktu izpildi. Mēs cieši sadarbosimies ar dalībvalstīm, lai atvieglotu jauno tiesību aktu īstenošanu, sniedzot lielāku atbalstu valsts līmenī, jo īpaši jomās, kurās var būt vajadzīgs lielāks darbs, lai nodrošinātu direktīvu savlaicīgu un pareizu transponēšanu, kā arī sistemātiskāk uzraugot regulu īstenošanu. Mēs arī turpināsim uzlabot Komisijas īstenoto izpildes pasākumu pārredzamību, publicējot vairāk informācijas un datu lietotājiem draudzīgākā veidā. Tas sekmēs sabiedrības locekļu iesaistīšanos šajā procesā un veicinās ātrāku atbilstības nodrošināšanu dalībvalstīs, izceļot pozitīvos sasniegumus un atzīmējot labāko praksi, taču vienlaikus arī radot savstarpēju spiedienu attiecībā uz neatrisinātiem ES tiesību aktu pārkāpumiem.

3.Sešu pamatuzstādījumu īstenošana

Kā minēts uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā, Komisija ir izpildījusi vairāk nekā 90 % no saistībām, kas noteiktas priekšsēdētājas fon der Leienas 2019. gada politikas pamatnostādnēs. 2024. gadā likumdevējiem ir jāiegulda mērķtiecīgs darbs, lai panāktu vienošanos par atlikušajiem priekšlikumiem, kas dos labumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

3.1.Eiropas zaļais kurss

Eiropas zaļais kurss ir mūsu izaugsmes programma, kuras pamatā ir nepieciešamība steidzami rīkoties, lai aizsargātu un saglabātu mūsu planētu, un tā ir pierādījums pasaulei, ka modernizācija un dekarbonizācija var iet roku rokā. ES ir pieņēmusi pasaulē vērienīgāko zaļās pārkārtošanās plānu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, aprites ekonomiku un klimatneitrālu ekonomiku, kā arī novērst vides degradāciju, saglabāt biodaudzveidību un radīt vidi bez piesārņojuma. Saskaroties ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Komisija ātri rīkojās, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, vienlaikus stiprinot Savienības apņemšanos īstenot Eiropas zaļo kursu un palielinot mūsu rūpniecisko bāzi tīro tehnoloģiju nozarēs. Ir ierosinātas būtiskas strukturālas izmaiņas elektroenerģijas un gāzes tirgos, kā arī jaunas iniciatīvas, lai veicinātu zaļā ūdeņraža tirgu rašanos.

Mēs turpināsim strādāt, lai nodrošinātu, ka zaļā pārkārtošanās notiek taisnīgi, pārdomāti un iekļaujoši, neatstājot novārtā nevienu un vienlaikus aktīvi sadarbojoties ar mūsu trešo valstu partneriem, arī lai stiprinātu zaļo izaugsmi. Šajā nolūkā Komisija uzsāks virkni zaļo dialogu, lai pilnībā un tiešā veidā iesaistītu iedzīvotājus, kā arī dialogus ar rūpniecības nozares pārstāvjiem un sociālajiem partneriem par pāreju uz tīru enerģiju. Līdztekus Komisija turpina sagatavošanās darbus, lai īstenotu topošo Sociālo klimata fondu, kas kopā ar Taisnīgas pārkārtošanās fondu pārkārtošanās procesā nodrošinās atbalstu neaizsargātiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un reģioniem. Komisija uzsāks stratēģisku dialogu par ES lauksaimniecības nākotni, turpinot sadarbību ar lauksaimniekiem, pārtikas apritē iesaistītajām pusēm un iedzīvotājiem, lai kopīgi strādātu pie pārejas uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Saskaroties ar jauniem globāliem draudiem, Komisija ir izstrādājusi plānus, kā īstermiņā un vidējā termiņā garantēt pārtikas nodrošinājumu un stiprināt pārtikas sistēmu noturību. Ar savu stratēģiju “No lauka līdz galdam” tā īsteno redzējumu par to, kā padarīt ES pārtikas sistēmas taisnīgas, veselīgu un videi nekaitīgas. Stratēģija ietvēra arī rīcību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu un noturīgu zivsaimniecību un akvakultūru. Vienlaikus Komisija pieņēma turpmākus pasākumus aprites ekonomikasveidošanai, iesniedza pamatiniciatīvas par biodaudzveidības aizsardzību un bojāto ekosistēmu atjaunošanu un iepazīstināja ar Nulles piesārņojuma rīcības plānā paredzētajiem galvenajiem priekšlikumiem. ES ir strādājusi arī pie tā, lai stiprinātu savu noturību pret katastrofām, cita starpā dubultojot rescEU floti ugunsgrēku dzēšanai no gaisa un uzlabojot mūsu civilās aizsardzības mehānismu.

Lielākā daļa iniciatīvu, kas izklāstītas 2019. gada paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, ir īstenotas, un par daudzām no tām jau ir panākta vienošanās tiesību aktu veidā. Ir steidzami jāpanāk vienošanās par atlikušajiem priekšlikumiem, lai Savienība turpinātu stingri virzīties uz klimatneitralitāti. Tas ietver priekšlikumus par oglekļa piesaisti, metāna emisiju samazināšanu enerģētikas nozarē, rūpnieciskajām emisijām, ēku energoefektivitāti, CO₂ emisiju standartiem jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprināšanu, noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz transportlīdzekļu apritīgumu, TEN-T regulas pārskatīšanu un kravu pārvadājumu zaļināšanas paketi, kā arī elektroenerģijas tirgus struktūru, atjaunīgajiem energoresursiem, dabasgāzēm un ūdeņradi. Lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu, būtu jāvienojas arī par priekšlikumiem attiecībā uz augiem, kas iegūti ar noteiktiem jauniem genomikas paņēmieniem, un augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai pietuvotos patiesai aprites ekonomikai, ir ātri jāvienojas par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem, atkritumiem un iepakojumu, atkritumu sūtījumiem un preču remontu. Lai virzītos uz nulles piesārņojumu un aizsargātu un atjaunotu mūsu dabu, mums jāapstiprina priekšlikumi par dabas atjaunošanu, ķīmisko vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, gaisa kvalitāti, komunālo notekūdeņu attīrīšanu un virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību.

Komisija uzsāks procesu, lai noteiktu 2040. gada klimata mērķrādītāju, kas ļautu ES turpināt virzību uz mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Tā iepazīstinās ar Eiropas vēja enerģijas tiesību aktu kopumu, lai paātrinātu vējģeneratoru izvietošanu, uzlabotu piekļuvi finansējumam un atbalstītu Eiropas rūpniecības starptautisko konkurētspēju. Mēs iesniegsim iniciatīvu par rūpnieciskā oglekļa pārvaldību, kurā būs izklāstīta stratēģija ekoloģiski ilgtspējīgai oglekļa uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas risinājumu ieviešanai ES, ņemot vērā tās nozīmi oglekļneitralitātes sasniegšanā. Mēs pieņemsim iniciatīvu par ūdensapgādes noturību, lai iedzīvotājiem, dabai un ekonomikai nodrošinātu piekļuvi ūdenim, vienlaikus risinot arī katastrofālu plūdu un ūdens trūkuma problēmu, kā arī iniciatīvu, kuras mērķis ir noteikt un novērtēt, kā vislabāk pārvaldīt klimata riskus visās ES politikas jomās.

3.2.Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Šā gadsimta otro gadu desmitu padarot par digitālo desmitgadi ar skaidriem mērķrādītājiem digitālajā jomā, ES un tās dalībvalstis ir uzsākušas darbu, lai uzlabotu digitālās prasmes, digitalizētu pārvaldi un uzņēmumus, veicinātu pētniecību un inovāciju, novērstu digitālo plaisu un modernizētu mūsu digitālo infrastruktūru. Tajā pašā laikā ES ir līderis mūsu digitālās nākotnes risku pārvaldībā. Ar Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktumēs esam likuši stingrus pamatus tam, lai mūsu vienoto tirgu digitālajā jomā padarītu taisnīgu, konkurētspējīgu, patērētājiem draudzīgu un drošu, jo īpaši attiecībā uz bērniem.

Lai gan daudz kas jau ir paveikts, mums joprojām jāstrādā, lai vienotos par svarīgākajām iniciatīvām, kas sekmēs digitālās programmas īstenošanu un stiprinās Eiropas noturību. Kritisko izejvielu akts ļaus Eiropai palielināt iekšzemes piegādes (arī palielinot rafinēšanas un reciklēšanas jaudas), dažādot šo svarīgo materiālu importu un stimulēt mūsu rūpniecību labāk pārvaldīt piegādes riskus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Noteikumu pamatā būs vienotā tirgus priekšrocības, to mērķis būs veicināt ilgtspējīgāku un apritīgāku praksi, un tie arī ļaus īpašā platformā kopīgi iepirkt izejvielas. Daudzi mūsu partneri visā pasaulē vēlas sadarboties un attīstīt vietējās pārstrādes un rafinēšanas nozares, lai stiprinātu globālās izejvielu piegādes ķēdes. Tāpēc vēl šogad tiks sasaukta jaunā Kritisko izejvielu kluba pirmā sanāksme. Mēs pieņemsim arī plānu par progresīvajiem materiāliem līderībai rūpniecībā, kura mērķis ir kopā ar dalībvalstīm paātrināt drošu, ilgtspējīgu un apritīgu progresīvo materiālu izstrādi un to ieviešanu rūpniecībā nolūkā sekmēt zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Ar Neto nulles emisiju industrijas aktu tiks atbalstīta Eiropas rūpniecība, lai tajā tiktu izstrādātas un ieviestas inovatīvas un stratēģijas tehnoloģijas, kas nepieciešamas klimatneitrālai ekonomikai, piemēram, vējģeneratori, siltumsūkņi, saules paneļi, elektrolīzeri, kodoltehnoloģijas, kā arī CO2 uzglabāšanas risinājumi. Pieprasījums pieaug gan Eiropā, gan pasaulē, un mēs jau tagad rīkojamies, lai nodrošinātu, ka Eiropas piegādes var nodrošināt lielāku pieprasījumu.

Mums arī jāpanāk progress attiecībā uz Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instrumentu, lai palīdzētu saglabāt preču, pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, kā arī svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību neparedzētu traucējumu gadījumā nākotnē.

Savukārt MVU paredzētu atvieglojumu pakete, kurā paredzēta Maksājumu kavējumu direktīvas pārskatīšana, un nodokļu vienkāršošana, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu, ir izstrādāta tā, lai sniegtu vēl plašāku atbalstu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir mūsu ekonomikas pamatbalsts. 

Gaidāmie priekšlikumi par mākslīgo intelektu (MI) ir ļoti svarīgi, lai tehnoloģija, kas pēdējos gados attīstās milzīgā ātrumā, tiktu izmantota droši un lietderīgi. Mūsu iespējas atbildīgi vadīt šo tehnoloģiju arvien sarūk.

Līdztekus saskaņotiem centieniem ar mūsu starptautiskajiem partneriem stiprināt globālo MI pārvaldību, mēs MI jomas jaunuzņēmumiem pavērsim piekļuves iespējas saviem augstas veiktspējas datoriem, lai veicinātu inovāciju Eiropā. Eiropas satelītu programmas Copernicus, EGNOS un Galileo jau sniedz neskaitāmus ieguvumus mūsu ekonomikai un sabiedrībai, un tām ir izšķiroša nozīme saistībā ar klimata pārmaiņu izpratni, sagatavošanos tām un cīņu pret tām. Turklāt ar IRIS2 tiks izveidota kritiski svarīga infrastruktūra drošai savienojamībai svarīgiem aizsardzības lietojumiem.

Lai līdz 2030. gadam sasniegtu digitālās desmitgades mērķrādītājus, ir nepieciešamas lielas investīcijas digitālajos tīklos. Pēc nesen notikušajām izpētes konsultācijām mēs sagatavosim pamatu iespējamiem politikas un regulatīviem pasākumiem attiecībā uz digitālajiem tīkliem un infrastruktūru, jo īpaši, lai atvieglotu pārrobežu infrastruktūras operatoru darbību vienotajā tirgū, paātrinātu tehnoloģiju ieviešanu un piesaistītu vairāk kapitāla tīkliem.

Kosmosa nozare kļūst aizvien nozīmīgāka Zemes novērošanai un mūsdienīgiem savienotiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī aizsardzībai un drošībai. 2023. gada kosmosa drošības un aizsardzības stratēģijas 8  mērķis ir uzlabot ES kosmosa infrastruktūras un kosmosa spēju noturību drošības un aizsardzības atbalstam, kā arī veicināt partnerības atbildīgai rīcībai kosmiskajā telpā. 2024. gadā mēs ierosināsim Eiropas Kosmosa tiesību aktu, kurā cita starpā būs paredzēti noteikumi gan par kosmosa satiksmes pārvaldību, gan par to, kā mēs gādāsim par mūsu kritiskās kosmosa infrastruktūras drošību. To papildinās kosmosa datu ekonomikas stratēģija, lai palielinātu kosmosa datu izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs.

3.3.Ekonomika cilvēku labā

ES ekonomika, saskaroties ar vēl nebijušu krīžu virkni, ir demonstrējusi savu noturību. Tā ir pārvarējusi gan globālās Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sociālekonomiskās sekas. Tomēr tā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem attiecībā uz konkurētspēju, kas būs Mario Dragi gaidāmā ziņojuma temats. Iesniedzot reformas, kuru mērķis ir nodrošināt ES ilgtermiņa ekonomisko labklājību un konkurētspēju, vienlaikus gādājot par Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīgu īstenošanu, mēs esam stiprinājuši ES unikālo sociālā tirgus ekonomiku.

Ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par gaidāmajiem priekšlikumiem, lai padziļinātu mūsu vienoto tirgu, kas ir ES ilgtspējīgas konkurētspējas pamats. Šajā saistībā mums ir jāturpina virzīt uz priekšu kapitāla tirgu savienību, vienojoties par priekšlikumiem attiecībā uz maksātnespēju, tīrvērti, uzņēmumu piekļuves publiskajiem kapitāla tirgiem vienkāršošanu un apdrošināšanas sabiedrību ilgtermiņa investīciju spējas palielināšanu, kā arī jāveic turpmāki pasākumi banku savienības izveides virzienā, pabeidzot krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas pārskatīšanu. Turklāt mums ir jāvienojas par jauniem noteikumiem par nodokļa ieturējuma procedūrām, priekšlikumu novērst čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un virkni pasākumu, lai modernizētu ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu, izmantojot digitalizācijas iespējas. 

Turklāt mums ir jāvirzās uz priekšu saistībā ar priekšlikumu uzlabot uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu (BEFIT un transfertcenu noteikšana) un visaptverošu ES muitas savienības reformu. Digitālo finanšu jomā mums jāturpina darbs saistībā ar priekšlikumiem par maksājumu pakalpojumu noteikumu uzlabošanu un finanšu datu piekļuves sistēmas (“atvērtas finanšu darbības”) ieviešanu, kā arī jāturpina sarunas par priekšlikumu, ar ko izveido digitālā euro tiesisko regulējumu.

Ir panākts ievērojams progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra, īstenojot tā rīcības plānu un 2030. gada mērķrādītājus. Ir ierosināti noteikumi darba nosacījumu uzlabošanai platformu darbā un minimālās algas sistēma, savukārt Eiropas Prasmju gads ir veicinājis plašu pasākumu klāstu, ar ko risina steidzami nodrošināmo prasmju trūkumu vairākās nozarēs, piemēram, Kiberdrošības prasmju akadēmiju, un ir izveidots Prasmju pakts. Jauniešu piekļuve darba tirgum ir atvieglota ar pastiprinātu Garantiju jauniešiem un gaidāmo iniciatīvu atjaunināt mūsu stažēšanās kvalitātes sistēmu. Eiropas Garantija bērniem palīdz apkarot un novērst sociālo atstumtību, garantējot bērniem reālu piekļuvi vairākiem svarīgiem pakalpojumiem, tajā skaitā bezmaksas izglītībai, bezmaksas veselības aprūpei, veselīgam uzturam un atbilstošam mājoklim. Komisija turpinās atbalstīt likumdevējus, lai panāktu vienošanos par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu.

Reaģējot uz Eiropas Parlamenta patstāvīgo ziņojumu, Komisija 2024. gadā nāks klajā ar iniciatīvu par Eiropas uzņēmumu padomēm.

Pēc Valdušesas samita mēs sadarbosimies ar uzņēmumiem un arodbiedrībām, lai padarītu mūsu darba tirgu piemērotāku nākotnei, ņemot vērā dziļās pārmaiņas tehnoloģiju, sabiedrības un demogrāfijas jomā. Mēs izmantosim demogrāfijas instrumentu kopumu, lai palīdzētu mobilizēt visu mūsu cilvēkkapitālu.

Gaidāmā iniciatīva palīdzēs pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz biotehnoloģijas un bioražošana, kas ir ļoti svarīgas ES rūpniecības konkurētspējai un modernizācijai, jo tām ir liels izaugsmes potenciāls un darba ražīgums.

Turklāt Komisija publicēs savu devīto kohēzijas ziņojumu, kurā būs izklāstīts sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas stāvoklis ES, kā arī izvērtēti pēdējos gados veiktie pasākumi.

3.4.Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Pasaulē arvien vērojama pieaugoša spriedze un ģeopolitiski satricinājumi. “Hamās” neselektīvie un brutālie teroristu uzbrukumi Izraēlai un tās iedzīvotājiem tieši apdraud mieru un drošību reģionā un uzsver nepieciešamību atjaunot centienus no jauna iedzīvināt Tuvo Austrumu miera procesu. Krievija ar savu agresijas karu pret Ukrainu un darbībām starptautiskajos forumos turpina izaicināt multilaterālisma un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības pamatus.

ES militārais atbalsts Ukrainai ir radījis kritiskus iztrūkumus dalībvalstu aizsardzības krājumos. Reaģējot uz to, mēs esam snieguši atbalstu dalībvalstīm Eiropas aizsardzības nozares stiprināšanā, izmantojot kopīga iepirkuma instrumentu (EDIRPA) 9 un Kopīgā iepirkuma darba grupu aizsardzības jomā. Turklāt mēs esam palielinājuši munīcijas ražošanas jaudu, izmantojot Munīcijas ražošanas atbalsta aktu (ASAP) 10 . Ar trešo kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību 11 mūsu sadarbība tika paplašināta, iekļaujot jaunas drošībai kritiskas jomas: noturību, jaunās un revolucionārās tehnoloģijas, aizsardzību un kosmosu.

Mēs turpināsim stiprināt un veidot noturīgākas saiknes ar pasauli, izmantojot mūsu stratēģiju “Global gateway” 12 , piemērojot mūsu Eiropas komandas pieeju. Mēs īstenojam nozaru stratēģijas un rīcības plānus, kas cita starpā ietver stratēģiju par starptautisko iesaisti enerģētikas jomā 13 , kopīgo paziņojumu par okeānu starptautisko pārvaldību 14 , kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju 15 , ES jūras drošības stratēģijas atjauninājumu 16 , kopīgo paziņojumu par partnerību ar Persijas līča valstīm 17 un jauno programmu Latīņamerikai un Karību jūras reģionam 18 .

Mēs turpināsim sadarboties ar Rietumbalkāniem, kā arī Ukrainu, Moldovu un Gruziju, ņemot vērā to paredzamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs arī turpināsim atbalstīt Austrumu partnerību un dienvidu kaimiņreģionu.

Savienība turpinās strādāt pie partnerību veidošanas ar valstīm un organizācijām visā pasaulē. Jo īpaši mums jāturpina centieni stiprināt savstarpēji izdevīgu partnerību ar Āfriku, un mēs pilnveidosim savu stratēģisko pieeju, lai kopā ar Āfrikas Savienību šo partnerību padarītu ciešāku nākamajā ES un Āfrikas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē.

Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija dos turpmāku impulsu, lai dalībvalstis attīstītu savas aizsardzības spējas, kuru pamatā būs moderna un elastīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze. Šajā saistībā mēs turpināsim konsolidēt pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzības rūpnieciskās bāzes turpmāku stiprināšanu arī pēc 2025. gada. Turklāt 2024. gadā mēs turpināsim centienus īstenot Stratēģisko kompasu 19 , lai stiprinātu mūsu aizsardzības gatavību un padarītu ES par spēcīgāku un spējīgāku drošības garantu. ES turpinās pilnveidot instrumentu kopumu, lai cīnītos pret ārvalstu informācijas manipulācijām un iejaukšanos un iedarbīgi vērstos pret ļaunprātīgām darbībām no ārvalstīm.

Mēs turpināsim aizstāvēt un veicināt demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu un efektīvu multilaterālismu. Mēs turpināsim savus centienus aizsargāt bruņotos konfliktos cietušos bērnus, jo īpaši iesniedzot pārskatītās ES pamatnostādnes. ES turpinās praktiskā veidā izrādīt savu solidaritāti, izmantojot gan humāno palīdzību, gan Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Mēs konstruktīvi sadarbosimies ar visiem partneriem un turpināsim atbalstīt ANO ģenerālsekretāra reformu programmu, arī gatavojoties 2024. gada septembrī plānotajam Nākotnes samitam.

Kā pasaules līderim un standartu noteicējam mums ir straujāk jāīsteno atklātas un godīgas tirdzniecības programmas, kas ir vērsta uz konkurētspēju, noturību un ilgtspēju. Mēs turpināsim darbu, lai uzlabotu sadarbību un tirdzniecības attiecības ar partneriem, un virzīsim globālos centienus reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Pārskatītā ES tirdzniecības stratēģija veicina atvērtu, ilgtspējīgu un neatlaidīgu politiku, kas atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Esam veiksmīgi pabeiguši sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Čīli, Jaunzēlandi un Keniju. Mēs arī cenšamies noslēgt nolīgumus ar Austrāliju, Meksiku un Mercosur. Komisija arī turpinās virzīt uz priekšu sarunas ar Indiju un Indonēziju, kā arī digitālās tirdzniecības nolīgumus ar Singapūru un Korejas Republiku. Pateicoties mūsu darbam ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē, ir nostiprinājušās arī ES un ASV attiecības. Iedvesmojoties no šā notikuma, šogad tika izveidota ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padome. Vienlaikus esam pastiprinājuši savus instrumentus, kas vērsti pret negodīgu tirdzniecības praksi, un rīkosimies, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pasaulē. Tāpēc Komisija ir uzsākusi antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnā ražotiem elektrotransportlīdzekļiem.

3.5.Mūsu eiropeiskās dzīvesziņas veicināšana

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija sāka likt pamatus Eiropas veselības savienības izveidei. Tas ietver pastiprinātu veselības drošības sistēmu, tajā skaitā jauno Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi, kā arī novatorisko Eiropas Vēža uzveikšanas plānu un priekšlikumus izveidot Eiropas veselības datu telpu un reformēt tiesību aktus farmācijas jomā. ES ir pieņēmusi arī jauno ES Globālo veselības stratēģiju 20 , lai virzītu savus centienus stiprināt veselības aprūpi visā pasaulē.

Komisija turpinās atbalstīt darbu saistībā ar migrācijas pārvaldības likumdošanas un operatīvajiem aspektiem. Ir būtiski, lai līdz šī pilnvaru termiņa beigām likumdevēji pabeigtu Jauno migrāciju un patvēruma paktu 21 . Vienlaikus ir būtiski turpināt operatīvus pasākumus, lai sadarbībā ar mūsu galvenajiem partneriem sekmētu ES kolektīvo reakciju uz migrācijas problēmām.

Komisija ir veikusi pasākumus, lai stiprinātu ES drošības savienības stratēģijas 22 četrus pīlārus: neaizsargātības novēršana, kiberdrošības palielināšana, tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības veicināšana un noturības pret hibrīddraudiem atbalstīšana. Tas ietver iniciatīvas, kuru mērķis ir izņemt teroristisku saturu tiešsaistē, stiprināt Savienības jūras drošību — arī saistībā ar kritiskās infrastruktūras noturību —, aizsargāt Savienības kosmosa aktīvus (piemēram, satelītus) un atturēt no naidīgām darbībām kosmosā.

Gaidāmajam priekšlikumam par Kiberdrošības aktu un Kibersolidaritātes aktu būs liela nozīme kiberdrošības stiprināšanā, veicinot piegādes ķēdes drošību un stiprinot solidaritāti Savienības līmenī, lai labāk atklātu kiberdrošības apdraudējumus un incidentus, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem.

Kā izklāstīts sestajā progresa ziņojumā par drošības savienību, ir vajadzīga arī vienošanās par priekšlikumiem, kas stiprinās mūsu pilsoņu drošību un ļaus kopīgi un rezultatīvi cīnīties pret noziedzību, vienlaikus atbalstot mūsu kopīgās pamatvērtības. Tas ietver priekšlikumus par kibernoturību, Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām, datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (“Prīme II”) iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu, aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, kā arī noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu.

Ar rīcības plānu narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai, kas cita starpā paredz Eiropas ostu alianses izveidi, tiek gatavots pamats rezultatīvākiem kopīgiem centieniem cīņā pret organizēto noziedzību un nelikumīgu narkotiku tirdzniecību. Komisija ierosinās arī modernizēt tiesisko regulējumu cīņai pret migrantu kontrabandu, lai nodrošinātu, ka mūsu rīcībā ir nepieciešamie juridiskie un operatīvie instrumenti, lai reaģētu uz kontrabandistu jaunajiem darbības modeļiem. Turklāt Komisija organizēs starptautisku konferenci par cilvēku kontrabandas apkarošanu, ņemot vērā nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības un spēcīgas globālas alianses šajā jomā.

Attiecībā uz augstāko izglītību Komisija ierosinās plānu nākotnē gaidāmajam kopīgajam Eiropas grādam, kas veicinās Eiropas izglītības telpas izveidi. To papildinās ieteikumi par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu un pievilcīgu akadēmisko karjeru.

3.6.Jauns impulss Eiropas demokrātijai

Šajā pilnvaru termiņā Komisija īpašu nozīmi ir piešķīrusi Eiropas demokrātijas stiprināšanai un revitalizēšanai. Mūsu darbā tika ņemts vērā Eiropas demokrātijas rīcības plāns, kura mērķis ir spēcināt pilsoņus un veidot noturīgāku demokrātiju visā ES, veicinot brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprinot mediju brīvību un cīnoties pret dezinformāciju. Līdz šim nepieredzēts līdzdalības demokrātijas pasākums bija Konference par Eiropas nākotni, kas mums ļāva uzklausīt ES iedzīvotāju viedokļus par mūsu Savienības nākotni. Ar jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusijām, ko izmēģinājām trīs nozīmīgās 2023. gada iniciatīvās 23 , un ar nākamajā gadā gaidāmajām iniciatīvām esam vēl ciešāk integrējuši pilsoņu līdzdalību mūsu politikas veidošanas instrumentu klāstā. Īpašs uzsvars tika likts uz sadarbību ar jauno paaudzi, kurai ir izšķiroša nozīme nākotnes veidošanā, jo viena trešdaļa paneļdiskusiju dalībnieku bija vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

Saskaņā ar priekšsēdētājas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs noteiktajām saistībām Komisija ir veikusi turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta normatīvajiem patstāvīgajiem ziņojumiem.

ES un tās dalībvalstu demokrātiskas darbības priekšnoteikums ir neatkarīga tiesu vara un tiesiskuma ievērošana. Gan ikgadējais tiesiskuma pārbaudes cikls, gan nosacījumu mehānisms palīdz to nodrošināt un aizsargāt ES finansiālās intereses. Ievērojams progress ir panākts arī citās mūsu demokrātiskajai sabiedrībai būtiskās jomās. Esam nākuši klajā ar nozīmīgiem priekšlikumiem par vēlēšanu procesa pārredzamību un godīgumu, dažādu sabiedrības grupu tiesību stiprināšanu un aizsardzību, kā arī žurnālistu brīvības un neatkarības garantēšanu ES. Mēs turpinām strādāt pie mūsu demokrātijas noturības iekšējas stiprināšanas un aizsargāšanas pret pārmērīgu ārēju ietekmi. Tagad mums ir arī stabils tiesiskais regulējums tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībai, arī attiecībā uz tiesvedību un digitālo saziņu.

Atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai ir jāgarantē vienlīdzīgas tiesības un aizsardzība visām sabiedrības grupām. Tāpēc Komisija pieņēma īpašas stratēģijas par bērna tiesībām, rasisma apkarošanu, romu līdztiesību, LGBTIQ līdztiesību, personu ar invaliditāti tiesībām un cietušo tiesībām. Pēc 10 gadu ilgām sarunām pieņemtā direktīva par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā uzliks uzņēmumiem pienākumu līdz 2026. gada vidum sasniegt skaidrus mērķrādītājus attiecībā uz direktoru amatiem. Šogad mēs esam pieņēmuši jaunus noteikumus par vīriešu un sieviešu atalgojuma pārredzamību, pastiprinot principa “vienāda samaksa par vienādu darbu” piemērošanu, kas ir svarīgs solis ceļā uz dzimumu līdztiesību un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanu. ES, nesen pievienojoties Eiropas Padomes 2016. gada Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ir skaidri apliecinājusi savu apņēmību novērst, nosodīt un apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm visos tās veidos.

Lai nodrošinātu pareizu regulējumu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Komisija centīsies veicināt vienošanās par Eiropas politisko partiju statusu un finansēšanu un mērķorientētas politiskās reklāmas pārredzamību. Turklāt Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu ir uzsākusi komunikācijas kampaņu, kuras mērķis ir palielināt to mobilo ES pilsoņu skaitu, kuri piedalīsies 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Plaukstoša pilsoniskā sabiedrība un brīva un kritiska mediju vide ir demokrātiskas sabiedrības pamatu pamats, un ir jāpanāk vienošanās par Direktīvu par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) un Mediju brīvības aktu.

Mēs arī aicinām likumdevējus panākt vienošanos par priekšlikumiem direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, direktīvai par cietušo tiesībām, ierosinātajiem standartiem valstu līdztiesības iestādēm un direktīvai, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti. Nākamajā gadā mēs pieņemsim Komisijas ieteikumu par bērnu aizsardzības sistēmu attīstību un stiprināšanu dalībvalstīs un nodrošināsim labāku esošo ES instrumentu (tiesību aktu, politikas pasākumu un finansējuma) izmantošanu.

Tā kā digitālā informācijas telpa arvien vairāk ietekmē sabiedriskās debates un politisko lēmumu pieņemšanu, ir būtiski turpināt darbu cīņā pret dezinformāciju, lai nodrošinātu brīvu un godīgu viedokļu apmaiņu, jo īpaši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

4.Secinājums 

Pēdējo četru gadu laikā Savienība ir apliecinājusi savu nedalāmību un apņēmību risināt mūsu paaudzes izaicinājumus turpmāko paaudžu labā. Mēs izlēmīgi reaģējām kā vienots spēks, lai atbalstītu Eiropu, kurā valda brīvība, labklājība un miers. Mums ir jāturpina šis darbs un jāveido stabili pamati, lai stiprinātu mūsu Savienību un sagatavotos nākotnei.

Šī Komisija strādās līdz pēdējai sava pilnvaru termiņa dienai, lai risinātu mūsu kopīgās problēmas. Mēs sniegsim stingru atbalstu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai sekmētu vienošanās panākšanu par atlikušajiem svarīgākajiem priekšlikumiem, un arī iesniegsim dažas jaunas iniciatīvas, kas vēl nepieciešamas, lai izpildītu mūsu solījumus un sagatavotu Eiropas Savienību rītdienai.

Plašāks pārskats par Komisijas plānoto darbu 2024. gadam ir sniegts šīs darba programmas pielikumos.

(1)

      ES brīvprātīgs pārskats par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

(2)

     Ilgtspējīgas attīstības mērķi un princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir iekļauti labāka regulējuma instrumentu kopumā un Komisijas politikas izstrādē, lai nodrošinātu, ka visi tiesību aktu priekšlikumi veicina Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

(3)

     COM(2023) 168.

(4)

     Sīkāku pārskatu par iniciatīvām, kas uzsāktas kopš 2023. gada 16. marta, tiek turpinātas saskaņā ar šo darba programmu vai tiks pieņemtas pēc tam, skatīt II pielikumā.

(5)

      https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13990-Administrativais-slogs-zinosanas-prasibu-racionalizacija_lv.

(6)

     Sīkāku pārskatu par iniciatīvām un priekšlikumiem skatīt II pielikumā.

(7)

     2022. gada apsekojums par slogu; https://commission.europa.eu/publications/2022-annual-burden-survey_lv

(8)

     JOIN(2023) 9.

(9)

     COM(2022) 349.

(10)

     2023. gada 20. jūlija Regula (ES) 2023/1525.

(11)

      https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_210549.htm . 

(12)

     JOIN(2021) 30.

(13)

     JOIN(2022) 23.

(14)

     JOIN(2022) 28.

(15)

     JOIN(2023) 9.

(16)

     JOIN(2023) 8.

(17)

     JOIN(2022) 13.

(18)

     JOIN(2023) 17.

(19)

      https://www.eeas.europa.eu/eeas/strategic-compass-security-and-defence-1_en . 

(20)

     COM(2022) 675.

(21)

     COM(2020)609.

(22)

     COM(2020) 605.

(23)

     Pārtikas izšķērdēšana, virtuālās pasaules un mācību mobilitāte.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 17.10.2023

COM(2023) 638 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas 2024. gada darba programma











































Rezultāti šodien un gatavība rītdienai

I pielikums. Jaunas iniciatīvas 1

Nr.	Politikas mērķis	Iniciatīvas
Eiropas zaļais kurss
1.	Vēja enerģijas tiesību aktu kopums	Eiropas vēja enerģijas tiesību aktu kopums (neleģislatīva, 2023. gada 4. cet.)
2.	2040. gada klimata mērķrādītājs	2040. gada klimata mērķrādītājs (neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
3.	Ūdensapgādes noturība	Ūdensapgādes noturības iniciatīva (neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
4.	Droša telpa zaļajās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai	a)ES kosmosa tiesības (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. un 191. pants, 2024. gada 1. cet.)
5.		b)Kosmosa datu ekonomikas stratēģija (neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
6.	Mākslīgais intelekts Eiropas inovācijai un konkurētspējai	Iniciatīva Eiropas superdatoru jaudas nodrošināšanai ētiska un atbildīga mākslīgā intelekta jaunuzņēmumiem (leģislatīva un neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
Ekonomika cilvēku labā
7.	Biotehnoloģijas un biomasu ražošana	ES biotehnoloģiju un bioražošanas iniciatīva (neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
8.	Sociālais dialogs	Turpmāki pasākumi pēc Valdušesas samita (2024. gada 1./2. cet.)
9.	Zaļā un digitālā pārkārtošanās, atvērta stratēģiskā autonomija	Progresīvi materiāli līderībai rūpniecībā (neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
10.	Eiropas Uzņēmumu padome	Iniciatīva par Eiropas Uzņēmumu padomes noteikumiem (leģislatīva vai neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunkts saistībā ar 153. panta 1. punkta e) apakšpunktu, 2024. gada 1. cet., atbilde uz LESD 225. pantu, rezolūciju P9_TA(2023)0028 par direktīvas par Eiropas Uzņēmumu padomēm pārskatīšanu)
Spēcīgāka Eiropa pasaulē
11.	Partnerību stiprināšana	Kopīgs paziņojums par ciešāku partnerību ar Āfriku (neleģislatīva, 2024. gada 2. cet.)
12.	Eiropas aizsardzība	Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija (leģislatīva un/vai neleģislatīva, 2024. gada 1. cet.)
Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
13.	Cīņa pret migrantu kontrabandu	Tiesiskā regulējuma atjaunināšana un sadarbības stiprināšana cīņai pret migrantu kontrabandu (leģislatīva un/vai neleģislatīva, LESD 83. panta 2. punkts un 79. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 2023. gada 4. cet.)
14.	Kopīgais Eiropas grāds	a)Kopīgais Eiropas grāds (neleģislatīva, 2024. gada 2. cet.)
15.		b)Padomes ieteikums par pievilcīgu un ilgtspējīgu karjeru augstākajā izglītībā (neleģislatīva, LESD 165. un 166. pants, 2024. gada 2. cet.)
16.		c)Padomes ieteikums par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas un atzīšanas sistēmu (neleģislatīva, LESD 165. un 166. pants, 2024. gada 2. cet.)
Jauns impulss Eiropas demokrātijai
17.	Gatavošanās paplašināšanai	Paziņojums par reformām pirms paplašināšanās un politikas pārskatiem (neleģislatīva, 2024. gada 2. cet.)
18.	Bērnu aizsardzība	Komisijas ieteikums par integrētām bērnu aizsardzības sistēmām (neleģislatīva, LESD 292. pants, 2024. gada 1. cet.)

II pielikums. Nozīmīgi priekšlikumi un iniciatīvas ziņošanas prasību racionalizēšanai 2

un izvērtējumi un atbilstības pārbaudes

A iedaļa. Priekšlikumi un iniciatīvas ziņošanas prasību racionalizēšanai, ko Komisija pieņēmusi kopš 2023. gada marta

Nr.	Nosaukums	Apraksts
1.	Paziņojums par digitalizāciju sociālās nodrošināšanas koordinācijā — brīvas pārvietošanās atvieglināšanu vienotajā tirgū, COM(2023) 501	Paziņojumā ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir digitalizēt sociālās nodrošināšanas koordinācijas procedūras un tādējādi samazināt administratīvo slogu mobilajiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām.
2.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES, COM(2023) 227	Priekšlikumā paredzēts samazināt ziņošanas slogu bankām un iestādēm, atceļot dažus pienākumus. Priekšlikums arī atvieglos informācijas apmaiņu starp iestādēm, lai izvairītos no banku ziņojumu dublēšanās.
3.	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/895 (2023. gada 4. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK piemērošanai attiecībā uz procedūrām, formātiem un veidnēm, kuras apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto, lai publiskotu ziņojumu par savu maksātspējas un finanšu stāvokli (“Maksātspēja II”)	Saskaņā ar direktīvu “Maksātspēja II” Komisija 2023. gada 4. aprīlī pieņēma jaunus īstenošanas tehniskos standartus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ziņošanu un informācijas atklāšanu, ar ko vienkāršo pārskatu sniegšanu, likvidē dažas veidnes un padara to samērīgāku.
4.	Priekšlikums — Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, COM(2023) 402	Priekšlikumā paredzēts samazināt slogu uzņēmumiem, pateicoties arvien plašākai jaunu avotu (digitālo un administratīvo) izmantošanai un drošu datu apmaiņas platformu digitalizācijai. Paredzami ievērojami ietaupījumi, kas saistīti ar apsekojumu apjoma samazināšanu, tādējādi samazinot slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Sloga samazināšana skars visu lielumu uzņēmumus, arī MVU. MVU gūs labumu no plašākas un savlaicīgākas statistikas, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumu apsekojumos lielākā daļa respondentu ir tieši MVU.
5.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas Savienības darba tirgus statistiku par uzņēmumiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 un (EK) Nr. 453/2008, COM(2023) 459	Priekšlikuma rezultātā tiks panākta vienkāršošana un uzlabota efektivitāte, vienlaikus veicinot alternatīvu administratīvo avotu un modernu digitālo paņēmienu (tajā skaitā atalgojuma datu automātiskas nosūtīšanas un rasmošanas) izmantošanu, kas palīdzēs mazināt slogu uzņēmumiem kopumā un jo īpaši MVU.
6.	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1472 (2023. gada 17. jūlijs), ar ko attiecībā uz to, cik bieži dalībvalstis iesniedz kvalitātes ziņojumu par statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, groza Regulu (EK) Nr. 1055/2008	Ar šo īstenošanas regulu racionalizē ziņošanas pienākumus, vienkāršojot un saskaņojot metadatu ziņojumus un samazinot to kvalitātes ziņojumu iesniegšanas biežumu, kurus sagatavo visas Eiropas Statistikas sistēmā iesaistītās statistikas iestādes (Eurostat, ES dalībvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības zona un Eiropas Centrālo banku sistēma — ECBS).
7.	Ekonomikas pārvaldības pārskatīšana: opriekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, COM(2023) 240; opriekšlikums — Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, COM(2023) 241; opriekšlikums — Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām, COM(2023) 242.	Attiecībā uz ziņošanas prasību racionalizāciju šie priekšlikumi aizstās dažus apgrūtinošus ikgadējas ziņošanas pienākumus Komisijai ar vidēja termiņa fiskāli strukturāliem plāniem un vienkāršu gada progresa ziņojumu.
8.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (EK) Nr. 648/2004, COM(2023) 217	Priekšlikums vienkāršos un digitalizēs ziņošanas prasības, proti, ieviešot digitālu produkta pasi un sastāvdaļu datu lapu attiecībā uz bīstamām vielām.
9.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par rotaļlietu drošumu un ar ko atceļ Direktīvu 2009/48/EK, COM(2023) 462	Priekšlikumā paredzēta rotaļlietu ziņošanas un atbilstības deklarēšanas digitalizācija (produkta digitālā pase).
10.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un ar ko groza Direktīvu 2012/34/ES un atceļ Regulu (ES) Nr. 913/2010, COM(2023) 443/2	Ar šo priekšlikumu racionalizē ziņošanas pienākumus un samazina ziņošanas apjomu, pateicoties saskaņotam tiesiskajam regulējumam dzelzceļa infrastruktūras jaudas un satiksmes pārvaldības jomā un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru atcelšanai.
11.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru starptautiskajā satiksmē, COM(2023) 445/2	Priekšlikums paredz nepieciešamās dokumentācijas digitalizāciju, kā arī dažu transporta datu nosūtīšanas racionalizāciju un digitalizāciju.
12.	Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli, COM(2023) 271	Paredzams, ka Direktīvas par ostas valsts kontroli pārskatīšana palīdzēs gūt administratīvo izmaksu ietaupījumus tādu kuģu operatoriem, aģentiem vai kapteiņiem, kuri ir atbilstīgi paplašinātai inspekcijai, jo tiks atcelts pienākums paziņot par paredzamo ienākšanas laiku ostā 72 stundas pirms ienākšanas.
13.	Savienības Muitas kodeksa reforma: opriekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu un Eiropas Savienības Muitas dienestu un atceļ Regulu (ES) Nr. 952/2013, COM(2023) 258; opriekšlikums — Padomes Regula, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2658/87 attiecībā uz vienkāršota tarifa režīma ieviešanu preču tālpārdošanai un Regulu (EK) Nr. 1186/2009 attiecībā uz atbrīvojuma no muitas nodokļiem robežvērtības atcelšanu, COM(2023) 259; opriekšlikums — Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu, COM(2023) 262.	Ierosinātā reforma vienkāršo un racionalizē muitas un PVN ziņošanas prasības tirgotājiem, piemēram, samazinot laiku, kas nepieciešams importa procesu pabeigšanai, un nodrošinot vienotu ES saskarni un atvieglojot datu atkalizmantošanu.
14.	Komisijas 2023. gada 13. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2023/1451, kas attiecībā uz slimību paziņošanu un informāciju, kura dalībvalstīm jāiesniedz obligāto un fakultatīvo izskaušanas programmu apstiprināšanai un ziņošanai un statusa “brīvs no slimības” pieteikumos, groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/2002	Īstenošanas regulā saistībā ar dzīvnieku slimībām ir atcelti nebūtiski ziņošanas elementi un precizētas dažas galvenās definīcijas.
15.	Priekšlikums reformai Savienības vispārējos tiesību aktus farmācijas jomā: opriekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko nosaka Savienības procedūras cilvēkiem paredzēto zāļu atļauju piešķiršanai un uzraudzībai un ar ko paredz noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Zāļu aģentūras darbību, groza Regulu (EK) Nr. 1394/2007 un Regulu (ES) Nr. 536/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 726/2004, Regulu (EK) Nr. 141/2000 un Regulu (EK) Nr. 1901/2006, COM(2023) 193; opriekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par Savienības kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, un ar ko atceļ Direktīvu 2001/83/EK, COM(2023) 192.	Pārskatītais regulējums paredz atcelt dažas ziņošanas prasības, piemēram, prasību reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu izstrādātājiem katru gadu iesniegt Eiropas Zāļu aģentūrai ziņojumu par reti sastopamu slimību ārstēšanai un bērniem paredzētu zāļu izstrādes gaitu; prasību dalībvalstīm ziņot par valsts pasākumiem reti sastopamu slimību ārstēšanai un bērniem paredzētu zāļu pētniecības, izstrādes un pieejamības atbalstam; prasību sniegt informāciju terapeitisko vajadzību sarakstam; prasību dalībvalstīm ziņot par gadījumiem, kad tās piešķīrušas atbrīvojumu no noteiktām ražošanas prasībām; prasība dalībvalstīm ziņot par izmaiņām to atļauto zāļu sarakstā, kuru iegādei vajadzīga ārsta recepte. Tas paredz arī samazināt ziņošanas biežumu par farmakovigilances sistēmas revīzijām.
B iedaļa. Papildu priekšlikumi un iniciatīvas to ziņošanas prasību racionalizēšanai, ko Komisija pieņēmusi līdztekus darba programmai, kā arī vēlāk 3
1.	Priekšlikums regulai, ar ko groza: oRegulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju; oRegulu 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību; oRegulu Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.	Priekšlikumā ietverti pasākumi, ar ko racionalizē ziņošanas pienākumus: ·saistībā ar zivju produktu tirdzniecības standartiem atceļot noteiktas spēkā esošās ziņošanas prasības, kas vairs nav vajadzīgas, jo tās pārklājas ar citiem likumdošanas pasākumiem; ·atceļot ziņošanu par tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu un individuālu transportlīdzekļu apstiprinājumu piemērošanu attiecīgi lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem un kvadricikliem. Ziņošana vairs nav nepieciešama pēc Komisijas 2022. gada pētījuma, kurā secināts, ka tipa apstiprinājuma un individuāla apstiprinājuma procedūras darbojas apmierinoši.
2.	Priekšlikums regulai, ar ko groza: oRegulu 80/2009 par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām; oRegulu (ES) 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā; oRegulu 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā.	Priekšlikumā ietverti pasākumi ziņošanas pienākumu racionalizēšanai: ·atceļot pienākumu iesniegt datorizēto rezervēšanas sistēmu piedāvātāju revīzijas ziņojumus un prasību šādiem pakalpojumu sniedzējiem informēt Komisiju par revidenta identitāti; ·aizstājot ikgadējo ziņojumu par tahogrāfu montieriem un darbnīcām ar šīs informācijas publicēšanu un tās attiecīgu atjaunināšanu tīmekļa vietnē; ·atceļot pienākumu publicēt ikgadējos ziņojumus par nelaimes gadījumu izmeklēšanu civilajā aviācijā, kas ir kļuvuši lieki, ņemot vērā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras publicēto ikgadējo drošības pārskatu.
3.	Priekšlikums regulai, ar ko atceļ Regulu 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē	Atceļot regulu par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē, tiks atceltas ar to saistītās ziņošanas prasības, kas vairs nav nepieciešamas.
4.	Priekšlikums regulai, ar ko groza: oRegulu 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi; oRegula 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi; oRegula 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi; oRegulu 1092/2010, ar ko izveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju; oRegula 2021/523, ar ko izveido programmu InvestEU.	Ar šo priekšlikumu vienkāršo ziņošanas prasības: ·atvieglojot datu apmaiņu starp Eiropas uzraudzības iestādēm un citām finanšu sektora iestādēm un ierobežojot jaunu ziņošanas prasību piemērošanu. Tas veicinās efektīvāku datu vākšanu un palīdzēs izvairīties no dubultas ziņošanas, kas dos tiešus ieguvumus Eiropas un valstu iestādēm un netiešus ieguvumus tām finanšu sektora struktūrām, kurām jāsniedz informācija; ·attiecībā uz lielāko daļu ziņošanas prasību elementu samazinot ziņošanas biežumu InvestEU īstenošanas partneriem no reizi sešos mēnešos uz reizi gadā. Tas samazinās administratīvo slogu īstenošanas partneriem un tādējādi netieši arī uzņēmumiem un MVU.
5.	Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai	Ar šo priekšlikumu samazina Etalonu regulas darbības jomu, koncentrējoties uz nozīmīgiem etaloniem. Tādējādi ar to no organizatoriskām un ziņošanas prasībām atbrīvos attiecīgos etalonu administratorus, kuri vairs nav iekļauti šā tiesību akta darbības jomā.
6.	Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem	Ierosinātie grozījumi samazinās ziņošanas pienākumu slogu: ·digitalizējot valstu iestāžu ziņojumus par kaitīgo organismu daudzgadu apsekojumu rezultātiem; ·samazinot valsts iestāžu ziņojumu sniegšanas biežumu saistībā ar daudzgadu apsekojumu programmām; ·atceļot prasības sniegt ziņojumus, kas vairs nav nepieciešami attiecībā uz valsts pasākumiem, kuri veikti pret noteiktiem kaitīgiem organismiem.
7.	Priekšlikums direktīvai, ar ko groza: oDirektīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē; oDirektīvu 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju; oDirektīvu 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū; oDirektīvu 2000/14/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.	Ar šo priekšlikumu tiks samazināti spēkā esošie ziņošanas pienākumi: ·samazinot Komisijas ziņojumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē biežumu un tādējādi attiecīgi samazinot ziņošanas slogu dalībvalstu valsts iestādēm; ·atceļot prasību sagatavot gada ziņojumus par pārbaudēm, kas veiktas jonizējošā starojuma iekārtās, un par pārbaudēm produkta tirdzniecības stadijā; ·samazinot ziņojumu par radioiekārtu tirgus uzraudzības pasākumiem sniegšanas biežumu; ·saistībā ar ārpus telpām izmantojamām iekārtām atceļot pienākumu sniegt informāciju par trokšņa līmeni, kas jau ir norādīta marķējumā.
8.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta lēmumam, ar kuru groza Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)	Ar šo priekšlikumu tiks samazināts ziņošanas biežums no ziņošanas reizi gadā uz ziņošanu reizi divos gados attiecībā uz gada kopsavilkuma ziņojumu, ko dalībvalstis sagatavo saskaņā ar INSPIRE direktīvas 21. panta 2. punktu un kurā ietverta informācija par direktīvas pielikumos noteiktajām datu kopām, piemēram, par inženierkomunikāciju tīkliem, ražošanas un rūpniecības iekārtu atrašanās vietu utt.
9.	Priekšlikums Lēmumam, ar ko groza: oPadomes Direktīvu 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās; oDirektīvu 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam; oDirektīvu 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem; oDirektīvu 2009/12/EK par lidostas maksām.	Ar šo priekšlikumu paredzēts samazināt spēkā esošos ziņošanas pienākumus: ·samazinot ziņojumu sniegšanas biežumu par lidostām, uz kurām attiecas Lidlauka sniegto pakalpojumu direktīvas darbības joma un dažādas kategorijas; ·samazinot to, cik bieži tiek gatavoti direktīvā paredzētie ziņojumi attiecībā uz tīriem transportlīdzekļiem, kas iegādāti, lai veicinātu mazemisiju mobilitātes izmantošanu; ·atceļot neobligāto ziņošanu par kopējo bīstamo kravu apjomu, kas pārvadāts pa autoceļiem dalībvalstīs; ·atceļot dalībvalstu pienākumu publicēt to lidostu sarakstu, uz kurām attiecas noteikumi par lidostas maksām saskaņā ar Direktīvu par lidostas maksām un uz kurām attiecas noteikumi par lidlauka pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvu par lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem.
10.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (Grāmatvedības direktīva), kas grozīta ar Direktīvu 2022/2464 (attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem)	Ar šo priekšlikumu par diviem gadiem tiek atlikts Eiropas nozaru ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu pieņemšanas termiņš (pašlaik — 2024. gada jūnijs). Tas nodrošinās tūlītēju ziņu sniegšanas sloga samazinājumu uzņēmumiem, tajā skaitā MVU.
11.	Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/62/ES par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu	Ar šo priekšlikumu groza direktīvu par euro un citu valūtu aizsardzību pret viltošanu, atceļot nevajadzīgu ziņošanu reizi divos gados par to personu skaitu, kas sauktas pie atbildības un notiesātas par naudas viltošanu.
12.	Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu	Ar šo priekšlikumu paredzēts samazināt pašreizējās ziņošanas prasības: ·samazinot strīdu alternatīvas izšķiršanas vienību darbības pārskatu sniegšanas biežumu: no viena gada uz diviem gadiem un par vienu obligāti ziņojamo jautājumu mazāk, t. i., par strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūru sadarbību strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūru tīklos; ·strīdu alternatīvas izšķiršanas vienībām vairs nebūs jāsazinās ar strīdu alternatīvas izšķiršanas kompetentajām iestādēm saistībā ar strīdu alternatīvas izšķiršanas vienības personālam nodrošinātās apmācības efektivitātes novērtējumu un to piedāvātās strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras efektivitātes novērtējumu; ·atceļot tirgotājiem pienākumu sniegt informāciju par strīdu alternatīvu izšķiršanu.
13.	Komisijas Deleģētā direktīva, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (Grāmatvedības direktīva) saskaņā ar tās pašas direktīvas 3. panta 13. punktu	Šis deleģētais akts paredz lieluma robežvērtību koriģēšanu atbilstoši inflācijai Grāmatvedības direktīvas piemērošanai, kā rezultātā ir sagaidāms, ka samazināsies pārskatu sniegšanas prasības vairāk nekā vienam miljonam uzņēmumu.
14.	Komisijas Deleģētā regula, ar kuru groza Komisijas 2015. gada 15. decembra Deleģēto regulu (ES) 2016/232, ar ko Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz konkrētiem ražotāju sadarbības aspektiem	Šis deleģētais akts paredz vienkāršot dalībvalstu paziņošanas pienākumus attiecībā uz to lēmumiem dažus noteikumus, ko pēc šo dalībvalstu pieprasījuma noteikušas konkrētas ražotāju sadarbības organizācijas, attiecināt arī uz citiem uzņēmējiem, kuri darbojas tajā pašā nozarē un ekonomiskajā zonā.
15.	Komisijas Īstenošanas regula, ar ko groza: oKomisijas 2014. gada 20. februāra Īstenošanas regulu 180/2014, ar kuru nosaka piemērošanas noteikumus Regulai 228/2013 (ar ko īsteno POSEI); oKomisijas Īstenošanas regulu Nr. 181/2014, ar kuru nosaka piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 229/2013 piemērošanas noteikumus (ar ko veic īstenošanas pasākumus par labu Egejas jūras nelielajām salām)	Saskaņā ar šo īstenošanas regulu tiek atcelti gada ziņojumi par saņemtajiem atbalsttiesīgajiem pieteikumiem un attiecīgajiem apjomiem saistībā ar pasākumiem, kas veicina vietējo ražošanu attālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās. Ar šo Komisijas īstenošanas regulu tiek atcelti arī automātiskie paziņojumi par logotipa izmantošanas tiesību apstiprināšanu uz attālāko reģionu raksturīgajiem augstas kvalitātes lauksaimniecības produktiem.
16.	Komisijas Īstenošanas regula, ar kuru groza Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Regulu 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību	Šī īstenošanas regula paredz digitalizēt ziņojumus par kontroles plānu un pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku veikto darījumu rūpīgu pārbaudi.
17.	Komisijas Īstenošanas regula, ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1375, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām trihinellas pārbaudēm gaļā	Īstenošanas regulā paredzēts atcelt ikgadējo ziņošanu par atbrīvojumiem, kas piešķirti trihinellu pārbaudei kontrolētos turēšanas apstākļos.
18.	Komisijas Īstenošanas regula, ar kuru groza 4 Komisijas Īstenošanas regulu 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai	Īstenošanas regulā ir paredzēts samazināt ziņojumu sniegšanas biežumu par valsts selekcijas programmām, kuru mērķis ir selekcionēt rezistenci pret transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām.
19.	Komisijas Īstenošanas regula, ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK	Ar šo īstenošanas regulu samazina biežumu, kādā operatoriem enerģētikas nozarē, energoietilpīgās nozarēs un aviācijā ir jāziņo par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa metodiku uzlabojumiem, nemazinot nepieciešamo datu pilnīgumu.
20.	Komisijas Īstenošanas regula, ar kuru groza 5 Komisijas Īstenošanas regulu 2022/92, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Direktīva 2019/883, ciktāl tā attiecas uz monitoringa datu metodikām un pasīvi izzvejotu atkritumu ziņošanas formātu	Saskaņā ar šo īstenošanas regulu tiek racionalizēta ziņošana par pasīvi izzvejoto atkritumu daudzumu, samazinot ziņojumu iesniegšanas biežumu.
21.	Komisijas Īstenošanas lēmums, ar ko dažām dalībvalstīm piešķir Regulā 1099/2008 paredzētās atkāpes	Ar šo īstenošanas lēmumu uz laiku piešķirtas atkāpes no dažu valsts statistikas datu nosūtīšanas, lai izstrādātu jaunas metodikas, datu apsekojumus, IT sistēmas un piekļūtu jauniem datu avotiem enerģētikas jomā. Šādas atkāpes piešķirtas astoņām dalībvalstīm, kas tās lūgušas.
22.	Direktīvas 92/106/EEK par kombinēto kravas transportu starp dalībvalstīm pārskatīšana*	Priekšlikums ietver procedūru vienkāršošanu, piemēram, izmantojot digitālās transporta datu platformas, lai apliecinātu atbilstību kombinēto pārvadājumu veikšanai.
23.	Priekšlikums regulai par zivsaimniecības statistiku*	Ar jauno regulu tiks atcelti spēkā esošie tiesību akti, lai vienkāršotu datu vākšanu, kas vajadzīga Eiropas zivsaimniecības statistikas sagatavošanai.
24.	Vienotas elektroniskas veidlapas ieviešana ar mērķi atvieglot norīkoto darba ņēmēju deklarāciju iesniegšanu*	Digitalizācija un vienotas veidlapas izveide vienkāršos un atvieglos norīkoto darba ņēmēju deklarāciju sagatavošanu. Šo administratīvo vienkāršošanu papildinātu tādas daudzvalodu un publiskas saskarnes izveide un nodrošināšana, ar kuras palīdzību pakalpojumu sniedzēji varēs deklarēt darba ņēmēju norīkošanu darbā saistībā ar dalībvalstīm, kuras izvēlēsies izmantot šo publisko saskarni.
25.	Komisijas Īstenošanas regula, ar ko groza Īstenošanas regulu 2020/1070*	Šīs īstenošanas regulas mērķis būs samazināt ziņojumu sniegšanas biežumu saistībā ar to, kā tiek piemērota Komisijas Īstenošanas regula 2020/1070 par tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu raksturlielumu precizēšanu.
26.	Komisijas Īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/896 par Seveso III direktīvu*	Attiecībā uz Seveso III direktīvu, kas paredz attiecīgu regulējumu par riska pārvaldības pasākumiem, kuru mērķis ir novērst lielas avārijas un ierobežotu to sekas, īstenošanas lēmumā saistībā ar dalībvalstu paziņojamo informāciju par īstenošanu tiks noteikts četru gadu ziņošanas formāts, un tas racionalizēs un vienkāršos pašreizējos ziņošanas pienākumus, kas paredzēti Lēmumā 2014/896/ES.

C iedaļa. 2024. gadā paredzētie izvērtējumi un atbilstības pārbaudes

Nr.	Nosaukums	Apraksts
1.	Atbilstības pārbaude par to, kā saistībā ar vidi tiek piemērots princips “piesārņotājs maksā”	Princips “piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņotājs sedz izmaksas, kas saistītas ar piesārņojuma novēršanas, kontroles un remediācijas pasākumiem, kā arī izmaksas, kas rodas sabiedrībai. Šajā atbilstības pārbaudē tiks izvērtēts, cik labi šis princips tiek piemērots, arī politikas jomās, kas var ietekmēt vidi. Atbilstības pārbaude aptvers ES politikas jomas, kas ietekmē vides stāvokli, proti, vai dabas resursi tiek pārvaldīti ilgtspējīgi un tiek aizsargāta biodaudzveidība, cita starpā samazinot gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu. Tajā tiks aplūkota principa “piesārņotājs maksā” piemērošana dalībvalstu līmenī, tām piemērojot ES tiesību aktus un politiku, un principa “piesārņotājs maksā” piemērošana, izmantojot ES budžetu, arī videi kaitīgu subsīdiju jēdzienu. Veicot atbilstības pārbaudi, tiks apsvērta arī iespēja racionalizēt ziņošanas prasības.
2.	ES patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu atbilstības pārbaude attiecībā uz digitālo taisnīgumu	Jaunajā 2020. gada patērētāju tiesību aizsardzības programmā Komisija paziņoja, ka tā analizēs, vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu vienādu taisnīguma līmeni gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Šajā atbilstības pārbaudē tiks izvērtēts, vai trīs horizontālie patērētāju tiesību instrumenti — Direktīva 2005/29/EK par uzņēmēju negodīgu komercpraksi, Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesību aizsardzību un Direktīva 93/13/EEK par par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos — nodrošina augstu aizsardzības līmeni digitālajā vidē. Tajā tiks izvērtēta spēkā esošo ES noteikumu atbilstība, risinot tādus ar patērētāju tiesību aizsardzību saistītus jautājumus kā tiešsaistes patērētāju neaizsargātība, maldinošas saskarnes, personalizācijas prakse, ietekmētāju tirgvedība, abonēšanas līgumi u. c. Tajā tiks arī novērtēts, vai būtu lietderīgi mērķtiecīgi stiprināt vai racionalizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, vienlaikus ņemot vērā un nodrošinot saskaņotību ar citiem digitālās jomas tiesību aktiem. Veicot atbilstības pārbaudi, tiks analizētas iespējamās sloga samazināšanas, izmaksu ietaupīšanas un vienkāršošanas iespējas, arī attiecībā uz ziņošanas prasībām.
3.	Pārvaldības regulas (Regula (ES) 2018/1999) izvērtējums	Pārvaldības regulas mērķis ir racionalizēt un vienkāršot dalībvalstu ziņošanas pienākumus visā enerģētikas un klimata tiesību aktu kopumā. Izvērtējuma mērķis ir atklāt šīs regulas noteikumu efektivitāti un pētīt turpmākas racionalizācijas iespējas.  Izvērtējumā, iespējams, tiks uzsvērta nepieciešamība turpināt racionalizāciju, kas saistīt ar jauno tiesisko regulējumu enerģētikas un klimata jomā, kurš izriet no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un plāna REPowerEU mērķiem un iecerēm.
4.	Direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (Direktīva 2012/19/ES) izvērtējums	Par šo izvērtēšanu tika paziņots Kritiski svarīgo izejvielu aktā. ES tiesību aktu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem mērķi ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību, veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu un nodrošināt resursu efektīvu izmantošanu, novēršot atkritumu rašanos un atgūstot resursus no tiem. Pieaugot elektronikas patēriņam un tehnoloģiju attīstībai, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir kļuvuši par vienu no visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām ES (un pasaulē). Izvērtējumā tiks analizēta direktīvas darbība. Tajā tiks vērtēts, vai ir sasniegti direktīvas mērķi, kā arī direktīvas būtiskums, jo īpaši attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ekonomikas izveidi, kas veicina atkalizmantošanu un līdz ar to Eiropas Savienības neatkarību kritisko izejvielu ziņā. Izvērtējumā tiks pētītas arī iespējas racionalizēt ziņošanas prasības.
5.	Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīva 2008/56/EK) izvērtējums	Jūras stratēģijas pamatdirektīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā stratēģijas, lai līdz 2020. gadam sasniegtu “labu vides stāvokli” un nodrošinātu tīras, veselīgas un produktīvas jūras. Šajā izvērtējumā tiks vērtēti šīs pamatdirektīvas sasniegumi un trūkumi, kā arī jūras stratēģiju rezultativitāte, tajā skaitā uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas pienākumi. Tajā tiks pētītas potenciālās vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas iespējas, jo īpaši atvieglojot dalībvalstu ziņošanu un samazinot tās apjomu, kā arī papildus racionalizējot un saskaņojot uzraudzības prasības un savāktos datus, lai tos varētu turpmāk izmantot dalībvalstu novērtējumos. Tajā tiks novērtēta arī pamatdirektīvas nozīme Eiropas zaļā kursa kontekstā, jo īpaši ņemot vērā ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, Nulles piesārņojuma rīcības plānu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” (jo īpaši attiecībā uz zvejniecību un akvakultūru), ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju (jūras transporta jomā) un tīras enerģijas ražošanu. Izvērtējumā tiks aplūkots direktīvas ieguldījums šajās iniciatīvās, kā arī to sniegtās iespējas un problēmas ar vispārējo mērķi nodrošināt ES virzību uz rezultatīvāku, saskaņotāku un efektīvāku jūru un okeānu aizsardzību, kas ir saskanīga ar zaļo kursu. Turklāt tiks pētītas visas iespējas racionalizēt ziņošanas prasības.
6.	Peldūdeņu direktīvas (Direktīva 2006/7/EK) izvērtējums	Izvērtējumā tiks analizēta direktīvas darbība un jo īpaši tas, vai tā, papildinot valstu centienus, ir palīdzējusi aizsargāt sabiedrības veselību un nodrošināt ūdens tīrību. Izvērtējumā tiks pētītas dažādas iespējas tiesību aktu vienkāršošanai un/vai uzlabošanai (piemēram, racionalizācijai), ņemot vērā prasības attiecībā uz monitoringu, kvalitātes novērtēšanas kritērijiem, ziņošanu, kā arī sabiedrības informēšanu/līdzdalību. Šīs iespējas ietver uzlabojumus, ko panāk ar plašāku tehnoloģiju izmantošanu, un vienkāršošanu, atceļot, iespējams, nevajadzīgas prasības.
7.	Nitrātu direktīvas (Direktīva 91/676/EEK) izvērtējums	Šajā izvērtējumā būtu jānovērtē, vai Nitrātu direktīva joprojām atbilst tās mērķim, vai tā atbilst ES vides un klimata iecerēm un vai tā veicina ilgtspējīgu un noturīgu lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu. Izvērtējumā tiks aplūkots, vai, mainoties klimatiskajiem un vides apstākļiem, direktīva palīdz lauksaimniekiem pielāgoties un palielināt noturību, vai tā atbalsta jaunus lauksaimnieciskās prakses veidus, vienlaikus pietiekami veicinot uzturvielu pārstrādi no dažādiem avotiem, tajā skaitā pārstrādātiem kūtsmēsliem. Izvērtējumā tiks arī novērtēts, kā direktīva var palīdzēt izpildīt Pušu konferences 15. sesijā (COP 15), kas veltīta Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (KBD), uzņemtās saistības līdz 2030. gadam par 50 % samazināt uzturvielu zudumus. Nozīmīgs mērķis būs arī izpētīt vienkāršošanas, sloga un izmaksu samazināšanas iespējas, galveno uzmanību pievēršot lielākai saskaņotībai ar citiem tiesību aktiem un lauksaimniecības prakses un tehnoloģiju attīstībai (piemēram, precīzā lauksaimniecība, droša ReNure produktu izmantošana).
8.	Direktīvas par civilām vajadzībām paredzētām sprāgstvielām (Direktīva 2014/28/ES) izvērtējums	Izvērtējumā tiks vērtētas Direktīvas par civilām vajadzībām paredzētām sprāgstvielām — arī tās īstenošanas aktu — izpildes rezultāti. Tajā, pamatojoties uz jaunā tiesiskā regulējuma noteikumu izvērtējumu, tiks aplūkoti direktīvas nozaru noteikumi. Izvērtējumā tiks arī pētītas iespējamās sinerģijas starp šo direktīvu un Direktīvu par pirotehniskajiem izstrādājumiem vai citiem Savienības tiesību aktiem saistītajās nozarēs. Tajā, ņemot vērā digitalizāciju, tiks vērtētas iespējas vienkāršot civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu izsekojamību saistībā ar to pārrobežu pārvadāšanu un tiks pētītas visas iespējas racionalizēt direktīvā paredzētos ziņošanas pienākumus.
9.	Direktīvas par pirotehniskajiem izstrādājumiem (Direktīva 2013/29/ES) izvērtējums	Izvērtējumā tiks vērtētas Direktīvas par pirotehniskajiem izstrādājumiem — arī tās īstenošanas aktu — izpildes rezultāti. Tajā, pamatojoties uz jaunā tiesiskā regulējuma noteikumu izvērtējumu, tiks aplūkoti specifiski direktīvas noteikumi. Pamatojoties uz direktīvas īstenošanu, izvērtējumā tiks vērtēti arī iespējami jautājumi saistībā ar uguņošanas ierīču klasifikāciju un aspekti, kas attiecas uz iespēju ieviest stingrākus valsts noteikumus saistībā dažiem uguņošanas ierīču veidiem. Tajā tiks vērtēta potenciālā pievienotā vērtība, ko var dot sinerģiju ieviešana starp šo direktīvu un Direktīvu par civilām vajadzībām paredzētām sprāgstvielām vai citiem Savienības tiesību aktiem saistītajās nozarēs, kā arī direktīvā paredzēto ziņošanas prasību racionalizēšana.
10.	Mērinstrumentu direktīvas (Direktīva 2014/32/ES) izvērtējums	Izvērtējumā tiks vērtēta Mērinstrumentu direktīvas darbība. Tajā tiks aplūkota direktīvas darbības joma (izstrādājumu klāsts) un tehniskās prasības visiem tās darbības jomā iekļautajiem izstrādājumiem. Izvērtējumā uzmanība tiks pievērsta arī pamatprasībām un tiks pārbaudīts, vai, ņemot vērā tehnoloģisko progresu un pašreizējo tehnoloģiju stāvokli, tās joprojām ir mērķderīgas. Izvērtējumā tiks aplūkoti arī digitālās atbilstības aspekti un apsvērta iespēja vienkāršot no direktīvas izrietošos ziņošanas pienākumus dalībvalstīm.
11.	Neautomātisko svaru direktīvas (Direktīva 2014/31/ES) izvērtējums	Šā izvērtējuma mērķis ir novērtēt direktīvas darbību. Tajā tiks aplūkota direktīvas darbības joma (izstrādājumu klāsts) un tehniskās prasības visiem tās darbības jomā iekļautajiem izstrādājumiem. Izvērtējumā uzmanība tiks pievērsta pamatprasībām un tiks pārbaudīts, vai, ņemot vērā tehnoloģisko progresu un pašreizējo tehnoloģiju stāvokli, tās joprojām ir mērķderīgas. Izvērtējumā tiks aplūkots arī digitālās atbilstības jautājums un apsvērta iespēja vienkāršot no direktīvas izrietošos ziņošanas pienākumus dalībvalstīm.
12.	Regulas par Eiropas standartizāciju (Regula (ES) Nr. 1025/2012) darbības izvērtējums	Pēdējā desmitgadē ir mainījusies tehniskās standartizācijas būtība gan valsts, gan Eiropas, gan pasaules līmenī. Komisijas 2022. gada februārī pieņemtajā standartizācijas stratēģijā ir izklāstīti Eiropas standartizācijas uzdevumi un pasākumi ES politikas un tiesību aktu atbalstam. Izvērtējot regulu, tiks vērtēts, vai tā joprojām — vairāk nekā desmit gadus pēc tās piemērošanas — atbilst tās mērķim. Izvērtējums arī sniegs informāciju pārdomām par Eiropas standartizācijas sistēmas vispārējo turpmāko pārvaldību. Atbilstīgi Komisijas 2022. gada standartizācijas stratēģijas galvenajiem elementiem izvērtējuma mērķis ir novērtēt ES sistēmas spēju savlaicīgi un globālā mērogā izstrādāt standartus, kas veicinātu zaļu, digitālu un noturīgu ES vienoto tirgu. Pamatojoties uz īstenošanas pieredzi, izvērtējumā tiks aplūkoti tādi aspekti kā MVU un sabiedrības ieinteresēto personu līdzdalība standartizācijā, procedūras noteikumi, kas reglamentē standartizācijas pieprasījumus, un tas, cik pamatots vai nepamatots ir ES finansiālais atbalsts Eiropas standartizācijai, kā arī ar to saistītās vienkāršošanas un sloga samazināšanas iespējas, arī attiecībā uz ziņošanas prasībām. Sagaidāms, ka izvērtējumā tiks novērtētas standartu noteikšanas izmaksas, tajā skaitā dažādos procesa posmos un dažādām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī iespēja racionalizēt ziņošanas pienākumus.
13.	Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam (Regula 2021/1153) starpposma izvērtējums	Starpposma izvērtējumā tiek vērtēts programmas mērķu sasniegšanas progress, resursu izmantošanas efektivitāte un tās Eiropas pievienotā vērtība. Tiks arī aplūkotas iespējas samazināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā 2021.–2027. gadam paredzēto ziņošanas pienākumu slogu un tos racionalizēt.
14.	Atveseļošanas un noturības mehānisma (Regula 2021/241) starpposma izvērtējums	Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanas izvērtējumā tiks vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti tā mērķi, cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība. Tiks arī aplūkota visu mērķu un darbību turpmāka atbilstība, kā arī ziņošanas pienākumu sloga samazināšanas un racionalizācijas iespējas.
15.	2014.-2020. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (Regula 1301/2013) galīgais izvērtējums	Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.–2020. gadam galīgajā izvērtējumā tiks vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti tā mērķi, cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir tā Eiropas pievienotā vērtība. Tiks arī aplūkota visu mērķu un darbību turpmāka atbilstība, kā arī ziņošanas pienākumu sloga samazināšanas un racionalizācijas iespējas.
16.	Direktīvas par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (Direktīva 2011/16/ES) izvērtējums	Šī direktīva ir galvenais instruments cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šajā izvērtējumā tiks vērtēts, vai direktīva atbilst tās mērķim, kā arī vai tā ir rezultatīva un efektīva. Tajā īpaša uzmanība tiks pievērsta no šīs direktīvas izrietošo ziņošanas pienākumu iespējamai racionalizācijai nolūkā informēt par iespējamiem priekšlikumiem ziņošanas sloga samazināšanai.

III pielikums. Vēl nepieņemtie priekšlikumi

Nr.	Pilns nosaukums	Atsauces
Eiropas zaļais kurss
1.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par plastmasas granulu zudumu novēršanu, lai samazinātu mikroplastmasas piesārņojumu	COM(2023)645 final  2023/0373 (COD)  16.10.2023.
2.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par apritīguma prasībām transportlīdzekļu konstrukcijai un par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/858 un 2019/1020 un atceļ Direktīvas 2000/53/EK un 2005/64/EK	COM(2023)451 final  2023/0284 (COD)  13.07.2023.
3.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru starptautiskajā satiksmē	COM(2023)445 final  2023/0265 (COD)  11.07.2023.
4.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un ar ko groza Direktīvu 2012/34/ES un atceļ Regulu (ES) Nr. 913/2010	COM(2023)443 final  2023/0271 (COD)  11.07.2023.
5.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaiti	COM(2023)441 final  2023/0266 (COD)  11.07.2023.
6.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem	COM(2023)420 final  2023/0234 (COD)  05.07.2023.
7.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts)	COM(2023)416 final  2023/0232 (COD)  05.07.2023.
8.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par meža reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 un 2017/625 un atceļ Padomes Direktīvu 1999/105/EK (Regula par meža reproduktīvo materiālu)	COM(2023)415 final  2023/0228 (COD)  05.07.2023.
9.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, (ES) 2017/625 un (ES) 2018/848 un atceļ Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK (“Regula par augu reproduktīvo materiālu”)	COM(2023)414 final  2023/0227 (COD)  05.07.2023.
10.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par augiem, kas iegūti ar noteiktiem jauniem genomikas paņēmieniem, kā arī par pārtiku un barību, kas satur šādus augus, sastāv vai ir ražota no tiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/625	COM(2023)411 final  2023/0226 (COD)  05.07.2023.
11.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz zobārstniecības amalgamu un citiem dzīvsudrabu saturošiem produktiem, kuriem piemēro ražošanas, importa un eksporta ierobežojumus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu	COM(2023)395 final  2023/0272 (COD)  14.07.2023.
12.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu	COM(2023)273 final  2023/0171 (COD)  01.06.2023.
13.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu	COM(2023)272 final  2023/0172 (COD)  01.06.2023.
14.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli	COM(2023)271 final  2023/0165 (COD)  01.06.2023.
15.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru groza Direktīvu 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē	COM(2023)270 final  2023/0164 (COD)  01.06.2023.
16.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Jūras drošības aģentūru un Regulas (EK) Nr. 1406/2002 atcelšanu	COM(2023)269 final  2023/0163 (COD)  01.06.2023.
17.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem pasažieru neregulāro pārvadājumu nozarē	COM(2023)256 final  2023/0155 (COD)  24.05.2023.
18.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu, Direktīvu 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem, Direktīvu 2001/113/EK, kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni, un Direktīvu 2001/114/EK, kas attiecas uz dažu veidu daļēji vai pilnīgi dehidrētu konservētu pienu, kurš paredzēts lietošanai pārtikā	COM(2023)201 final  2023/0105 (COD)  21.04.2023.
19.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu (Zaļuma norāžu direktīva)	COM(2023)166 final  2023/0085 (COD)  22.03.2023.
20.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394, Direktīvu (ES) 2019/771 un Direktīvu (ES) 2020/1828	COM(2023)155 final  2023/0083 (COD)  22.03.2023.
21.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) 2019/943 un (ES) 2019/942, kā arī Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 groza, lai uzlabotu Savienības elektroenerģijas tirgus modeli	COM(2023)148 final  2023/0077 (COD)  14.03.2023.
22.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942, lai uzlabotu Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū	COM(2023)147 final  2023/0076 (COD)  14.03.2023.
23.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) 2019/1242 groza attiecībā uz CO2 emisiju standartu pastiprināšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ziņošanas pienākumu integrēšanu un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/956	COM(2023)88 final  2023/0042 (COD)  14.02.2023.
24.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)	COM(2023)63 final  2023/0025 (COD)  07.02.2023.
25.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu	COM(2022)748 final  2022/0432 (COD)  19.12.2022.
26.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK	COM(2022)677 final  2022/0396 (COD)  30.11.2022.
27.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem	COM(2022)672 final  2022/0394 (COD)  30.11.2022.
28.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par mehānisko transportlīdzekļu un motoru, kā arī šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu attiecībā uz to emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību (“Euro 7”) un par Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 atcelšanu	COM(2022)586 final  2022/0365 (COD)  10.11.2022.
29.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)542 final   2022/0347 (COD)  26.10.2022.
30.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)541 final  2022/0345 (COD)  26.10.2022.
31.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā	COM(2022)540 final  2022/0344 (COD)  26.10.2022.
32.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115	COM(2022)305 final  2022/0196 (COD)  22.06.2022.
33.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par dabas atjaunošanu	COM(2022)304 final  2022/0195 (COD)  22.06.2022.
34.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par rūpniecisko iekārtu vidisko datu ziņošanu un Rūpniecisko emisiju portāla izveidi	COM(2022)157 final  2022/0105 (COD)  05.04.2022.
35.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem	COM(2022)156 final  2022/0104 (COD)  05.04.2022.
36.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011	COM(2022)144 final  2022/0094 (COD)  30.03.2022.
37.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK	COM(2022)142 final  2022/0095 (COD)  30.03.2022.
38.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem un par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012	COM(2022)134 final  2022/0089 (COD)  31.03.2022.
39.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013	COM(2021)812 final  2021/0420 (COD)  14.12.2021.
40.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942	COM(2021)805 final  2021/0423 (COD)  15.12.2021.
41.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)804 final  2021/0424 (COD)  15.12.2021.
42.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu	COM(2021)803 final  2021/0425 (COD)  15.12.2021.
43.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)802 final  2021/0426 (COD)  15.12.2021.
44.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056	COM(2021)709 final  2021/0367 (COD)  17.11.2021.
45.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)563 final  2021/0213 (CNS)  14.07.2021.
46.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija)	COM(2020)579 final  22.09.2020.  COM(2013)410 final  2013/0186 (COD)  11.06.2013.
47.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) 2018/1139 groza attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras spēju darboties Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes statusā	COM(2020)577 final  2020/0264 (COD)  22.09.2020.
Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
48.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos	COM(2023)533 final  2023/0323 (COD)  12.09.2023.
49.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par rotaļlietu drošumu un ar ko atceļ Direktīvu 2009/48/EK	COM(2023)462 final  2023/0290 (COD)  28.07.2023.
50.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par standartam būtiskiem patentiem un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1001	COM(2023)232 final  2023/0133 (COD)  27.04.2023.
51.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par zāļu papildu aizsardzības sertifikātu (pārstrādāta redakcija)	COM(2023)231 final  2023/0130 (COD)  27.04.2023.
52.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par piespiedu licencēšanu krīzes pārvarēšanai un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 816/2006	COM(2023)224 final  2023/0129 (COD)  27.04.2023.
53.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par augu aizsardzības līdzekļu papildu aizsardzības sertifikātu (pārstrādāta redakcija)	COM(2023)223 final  2023/0128 (COD)  27.04.2023.
54.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par augu aizsardzības līdzekļu vienoto papildu aizsardzības sertifikātu	COM(2023)221 final  2023/0126 (COD)  27.04.2023.
55.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvas 2009/102/EK un (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā	COM(2023)177 final  2023/0089 (COD)  29.03.2023.
56.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (Neto nulles emisiju industrijas akts)	COM(2023)161 final  2023/0081 (COD)  16.03.2023.
57.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulu (ES) 168/2013, (ES) 2018/858, 2018/1724 un (ES) 2019/1020	COM(2023)160 final  2023/0079 (COD)  16.03.2023.
58.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts)	COM(2023)94 final  2023/0046 (COD)  23.02.2023.
59.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)	COM(2022)720 final  2022/0379 (COD)  18.11.2022.
60.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)667 final  2022/0392 (COD)  28.11.2022.
61.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2246/2002	COM(2022)666 final  2022/0391 (COD)  28.11.2022.
62.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam (MI atbildības direktīva)	COM(2022)496 final  2022/0303 (COD)  28.09.2022.
63.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par atbildību par defektīviem produktiem	COM(2022)495 final  2022/0302 (COD)  28.09.2022.
64.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instrumenta izveidi un Padomes Regulas (EK) Nr. 2679/98 atcelšanu	COM(2022)459 final  2022/0278 (COD)  19.09.2022.
65.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Regulu (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2019/1009 un (ES) Nr. 305/2011 grozījumiem, kas attiecas uz vienotā tirgus ārkārtēja stāvokļa izraisītām ārkārtējām atbilstības novērtēšanas, kopīgu specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības procedūrām	COM(2022)461 final  2022/0279 (COD)  19.09.2022.
66.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par Direktīvu 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES grozījumiem, kas attiecas uz vienotā tirgus ārkārtēja stāvokļa izraisītām ārkārtējām atbilstības novērtēšanas, kopīgu specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības procedūrām	COM(2022)462 final  2022/0280 (COD)  19.09.2022.
67.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020	COM(2022)454 final  2022/0272 (COD)  15.09.2022.
68.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā	COM(2021)762 final  2021/0414 (COD)  09.12.2021.
69.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (mākslīgā intelekta akts) un groza dažus savienības leģislatīvos aktus	COM(2021)206 final  2021/0106 (COD)  21.04.2021.
70.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)	COM(2017)10 final  2017/0003 (COD)  10.01.2017.
Ekonomika cilvēku labā
71.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)	COM(2023)532 final  2023/0321 (CNS)  12.09.2023.
72.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par transfertcenu noteikšanu	COM(2023)529 final  2023/0322 (COD)  12.09.2023.
73.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un groza Direktīvu 2011/16/ES	COM(2023)528 final  2023/0320 (CNS)  12.09.2023.
74.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par Eiropas pārrobežu asociācijām	COM(2023)516 final  2023/0315 (COD)  05.09.2023.
75.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) 2018/1724 groza attiecībā uz Iekšējā tirgus informācijas sistēmas un vienotās digitālās vārtejas izmantošanu dažu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES).../... par Eiropas pārrobežu asociācijām noteikto prasību izpildei	COM(2023)515 final  2023/0314 (COD)  05.09.2023.
76.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par digitālā euro izveidi	COM(2023)369 final  2023/0212 (COD)  28.06.2023.
77.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par digitālā euro pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1230	COM(2023)368 final  2023/0211 (COD)  28.06.2023.
78.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010	COM(2023)367 final  2023/0210 (COD)  28.06.2023.
79.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvu (ES) 2015/2366 un Direktīvu 2009/110/EK	COM(2023)366 final  2023/0209 (COD)  28.06.2023.
80.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par euro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli	COM(2023)364 final  2023/0208 (COD)  28.06.2023.
81.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par satvaru piekļuvei finanšu datiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) 2022/2554	COM(2023)360 final  2023/0205 (COD)  28.06.2023.
82.	Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam	COM(2023)337 final  2023/0201 (APP)  20.06.2023.
83.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Ukrainas mehānisma izveidi	COM(2023)338 final  2023/0200 (COD)  20.06.2023.
84.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“STEP”) un groza Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241	COM(2023)335 final  2023/0199 (COD)  20.06.2023.
85.	Grozīts priekšlikums — PADOMES LĒMUMS, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu	COM(2023)331 final  2023/0430 (CNS)  20.06.2023.
86.	Grozīts priekšlikums — PADOMES REGULA par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, pārdalītā peļņa, un statistisko pašu resursu, kura pamatā ir uzņēmumu peļņa, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības	COM(2023)333 final  2022/0071 (NLE)  20.06.2023.
87.	Grozīts priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz jaunu Eiropas Savienības pašu resursu īstenošanas pasākumiem groza 2021. gada 30. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2021/768	COM(2023)332 final  2022/0072 (APP)  20.06.2023.
88.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem	COM(2023)324 final  2023/0187 (CNS)  19.06.2023.
89.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti	COM(2023)314 final  2023/0177 (COD)  13.06.2023.
90.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2014/65/ES un (ES) 2016/97 groza attiecībā uz Savienības privāto ieguldītāju aizsardzības noteikumiem	COM(2023)279 final  2023/0167 (COD)  24.05.2023.
91.	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko Regulu (ES) Nr. 1286/2014 groza attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta modernizāciju	COM(2023)278 final  2023/0166 (COD)  24.05.2023.
92.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu un Eiropas Savienības Muitas dienestu un atceļ Regulu (ES) Nr. 952/2013	COM(2023)258 final  2023/0156 (NLE)  17.05.2023.
93.	Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2658/87 attiecībā uz vienkāršota tarifa režīma ieviešanu preču tālpārdošanai un Regulu (EK) Nr. 1186/2009 attiecībā uz atbrīvojuma no muitas nodokļiem robežvērtības atcelšanu	COM(2023)259 final  2023/0157 (NLE)  17.05.2023.
94.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu	COM(2023)262 final  2023/0158 (CNS)  17.05.2023.
95.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97	COM(2023)240 final  2023/0138 (COD)  26.04.2023.
96.	Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu	COM(2023)241 final  2023/0137 (CNS)  26.04.2023.
97.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām	COM(2023)242 final  2023/0136 (NLE)  26.04.2023.
98.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014	COM(2023)229 final  2023/0113 (COD)  18.04.2023.
99.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES	COM(2023)228 final  2023/0115 (COD)  18.04.2023.
100.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES	COM(2023)227 final  2023/0112 (COD)  18.04.2023.
101.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014	COM(2023)226 final  2023/0111 (COD)  18.04.2023.
102.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam	COM(2022)762 final  2022/0411 (COD)  07.12.2022.
103.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par vairākbalsu akciju struktūrām tādos uzņēmumos, kas lūdz atļauju savu akciju tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū	COM(2022)761 final  2022/0406 (COD)  07.12.2022.
104.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam, un atceļ Direktīvu 2001/34/EK	COM(2022)760 final  2022/0405 (COD)  07.12.2022.
105.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus	COM(2022)702 final  2022/0408 (COD)  07.12.2022.
106.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Direktīvas 2009/65/ES, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 groza attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam ar centrālajiem darījumu partneriem un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti	COM(2022)698 final  2022/0404 (COD)  07.12.2022.
107.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2017/1131 groza attiecībā uz pasākumiem, lai mazinātu pārmērīgas riska pozīcijas attiecībā uz trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem un uzlabotu Savienības tīrvērtes tirgu efektivitāti	COM(2022)697 final  2022/0403 (COD)  07.12.2022.
108.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu	COM(2022)453 final  2022/0269 (COD)  14.09.2022.
109.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)223 final  2022/0162 (COD)  16.05.2022.
110.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam	COM(2022)184 final  2022/0125 (COD)   22.04.2022.
111.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937	COM(2022)71 final  2022/0051 (COD)  23.02.2022.
112.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2009/138/EK, (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 648/2012	COM(2021)582 final  2021/0296 (COD)  22.09.2021.
113.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK attiecībā uz proporcionalitāti, uzraudzības kvalitāti, pārskatu sniegšanu, ilgtermiņa garantiju pasākumiem, makroprudenciālajiem instrumentiem, ilgtspējas riskiem, grupas un pārrobežu līmeņa uzraudzību	COM(2021)581 final  2021/0295 (COD)  22.09.2021.
114.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vispārējo tarifa preferenču shēmas piemērošanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012	COM(2021)579 final  2021/0297 (COD)  22.09.2021.
115.	Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu	COM(2021)570 final  2021/0430 (CNS)  22.12.2021.
116.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un groza Direktīvu 2011/16/ES	COM(2021)565 final  2021/0434 (CNS)  22.12.2021.
117.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849	COM(2021)423 final  2021/0250 (COD)  20.07.2021.
118.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010	COM(2021)421 final  2021/0240 (COD)  20.07.2021.
119.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai	COM(2021)420 final  2021/0239 (COD)  20.07.2021.
120.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu	COM(2018)135 final  2018/0063 (COD)  14.03.2018.
121.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004	COM(2016)815 final  2016/0397 (COD)  13.12.2016.
122.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu	COM(2015)586 final  2015/0270 (COD)  24.11.2015.
123.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus	COM(2013)130 final  2013/0072 (COD)  13.03.2013.
Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
124.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka Savienības procedūras cilvēkiem paredzēto zāļu atļauju piešķiršanai un uzraudzībai un ar ko paredz noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Zāļu aģentūras darbību, groza Regulu (EK) Nr. 1394/2007 un Regulu (ES) Nr. 536/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 726/2004, Regulu (EK) Nr. 141/2000 un Regulu (EK) Nr. 1901/2006	COM(2023)193 final  2023/0131 (COD)  26.04.2023.
125.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par Savienības kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, un ar ko atceļ Direktīvu 2001/83/EK un Direktīvu 2009/35/EK	COM(2023)192 final  2023/0132 (COD)  26.04.2023.
126.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tiesvedības nodošanu krimināllietās	COM(2023)185 final  2023/0093 (COD)  05.04.2023.
127.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām Savienības mērogā	COM(2023)128 final  2023/0055 (COD)  01.03.2023.
128.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par vadītāju apliecībām, kā arī ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2561 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 383/2012	COM(2023)127 final  2023/0053 (COD)  01.03.2023.
129.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem	COM(2023)126 final  2023/0052 (COD)  01.03.2023.
130.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību	COM(2022)732 final  2022/0426 (COD)  19.12.2022.
131.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) vākšanu un nosūtīšanu ārējo robežu kontroles uzlabošanai un atvieglošanai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/817 un Regulu (ES) 2018/1726 un atceļ Padomes Direktīvu 2004/82/EK	COM(2022)729 final  2022/0424 (COD)  13.12.2022.
132.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem	COM(2022)684 final  2022/0398 (COD)  02.12.2022.
133.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)655 final  2022/0131 (COD)  27.04.2022.
134.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)650 final  2022/0134 (COD)  27.04.2022.
135.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols) (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)480 final  2022/0288 (COD)  27.10.2022.
136.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kvalitātes un drošības standartiem cilvēku izcelsmes vielām, kuras paredzēts izmantot cilvēkiem, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/98/EK un Direktīvu 2004/23/EK	COM(2022)338 final  2022/0216 (COD)  14.07.2022.
137.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju	COM(2022)245 final  2022/0167 (COD)  25.05.2022.
138.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai	COM(2022)209 final  2022/0155 (COD)  11.05.2022.
139.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas veselības datu telpu	COM(2022)197 final  2022/0140 (COD)  03.05.2022.
140.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām	COM(2021)891 final  2021/0428 (COD)  14.12.2021.
141.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā	COM(2021)890 final  2021/0427 (COD)  14.12.2021.
142.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas attiecas uz datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (“Prīme II”) un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, 2019/817 un 2019/818	COM(2021)784 final  2021/0410 (COD)  08.12.2021.
143.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pasākumiem, kas vērsti pret pārvadātājiem, kuri sekmē cilvēku tirdzniecību vai migrantu kontrabandu saistībā ar nelikumīgu ieceļošanu Eiropas Savienības teritorijā vai iesaistās šajās darbībās	COM(2021)753 final  2021/0387 (COD)  23.11.2021.
144.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (pārstrādāta redakcija)	COM(2020)614 final  23.09.2020.  COM(2016)272 final  2016/0132 (COD)  04.05.2016.
145.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā	COM(2020)613 final  2020/0277 (COD)  23.09.2020.
146.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817	COM(2020)612 final  2020/0278 (COD)  23.09.2020.
147.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES	COM(2020)611 final  23.09.2020.  COM(2016)467 final  2016/0224 (COD)  13.07.2016.
148.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas attiecas uz patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Padomes Direktīvu (EK) 2003/109 un ierosināto Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds]	COM(2020)610 final  2020/0279 (COD)  23.09.2020.
149.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (pārstrādāta redakcija)	COM(2018)634 final  2018/0329 (COD)  12.09.2018.
150.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014	COM(2016)468 final  2016/0225 (COD)  13.07.2016.
151.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji	COM(2016)466 final  2016/0223 (COD)  13.07.2016.
152.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)	COM(2016)465 final  2016/0222 (COD)  13.07.2016.
Jauns impulss Eiropas demokrātijai
153.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti	COM(2023)512 final  2023/0311 (COD)  06.09.2023.
154.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru groza Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI	COM(2023)424 final  2023/0250 (COD)  11.07.2023.
155.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu	COM(2023)348 final  2023/0202 (COD)  04.07.2023.
156.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371	COM(2023)234 final  2023/0135 (COD)  03.05.2023.
157.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no viņu rases vai etniskās piederības, vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā pret personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos un attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu un par Direktīvas 2000/43/EK 13. panta un Direktīvas 2004/113/EK 12. panta svītrošanu	COM(2022)689 final  2022/0401 (APP)  07.12.2022.
158.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības un profesijas jautājumos un par Direktīvas 2006/54/EK 20. panta un Direktīvas 2010/41/ES 11. panta svītrošanu	COM(2022)688 final  2022/0400 (COD)  07.12.2022.
159.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES	COM(2022)457 final  2022/0277 (COD)  16.09.2022.
160.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”)	COM(2022)177 final  2022/0117 (COD)  27.04.2022.
161.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu	COM(2022)105 final  2022/0066 (COD)  08.03.2022.
162.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK	COM(2021)851 final  2021/0422 (COD)  15.12.2021.
163.	Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu	COM(2021)777 final  09.12.2021.
164.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)734 final  2021/0375 (COD)  25.11.2021.
165.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)733 final  2021/0373 (CNS)  25.11.2021.
166.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)732 final  2021/0372 (CNS)  25.11.2021.
167.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu	COM(2021)731 final  2021/0381 (COD)  25.11.2021.
168.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām	COM(2018)96 final  2018/0044 (COD)  12.03.2018.
169.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas	COM(2008)426 final  2008/0140 (CNS)  02.07.2008

IV pielikums. Atsaukumi 6

Nr.	Atsauces	Nosaukums	Atsaukšanas iemesli
Eiropas zaļais kurss
1.	COM(2021)74 final  2021/0040 (NLE)	Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz paziņojumu par atšķirībām no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikuma II daļas	Zaudējis aktualitāti: 2023. gada 28. martā tika pieņemts Padomes Lēmums 2023/746, ar ko nosaka kritērijus un procedūru, lai noteiktu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz starptautisko standartu un ieteicamās prakses pieņemšanu vai to grozījumiem un paziņošanu par atšķirībām no pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, tādējādi šis priekšlikums šajā formātā ir zaudējis aktualitāti. Tas tiks atkārtoti iesniegts kā informatīva piezīme.
2.	COM(2020)247 final  2020/0120 (NLE)	Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz paziņojumu par atšķirībām no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 1. un 6. pielikuma saistībā ar Covid-19 pandēmiju	Zaudējis aktualitāti: Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija bija atļāvusi paziņot par atšķirībām tikai līdz 2022. gadam.
Ekonomika cilvēku labā
3.	COM(2021)569 final  2021/0429 (APP)	Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam	Zaudējis aktualitāti: priekšlikums aizstāts ar Komisijas 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu COM(2023)337, kas iesniegts saistībā ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatu.
4.	COM(2017)824 final  2017/0335 (CNS)	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs	Zaudējis aktualitāti: šā priekšlikuma mērķis tagad tiek īstenots, izmantojot ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas tiesību aktu kopumu.
Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
5.	COM(2019)110 final  2019/0060 (NLE)	Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par darbībām, ko Bosnijā un Hercegovinā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	Zaudējis aktualitāti: juridiskais pamats, uz kuru priekšlikums bija balstīts (Regula (ES) 2016/1624), tika atcelts ar Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, un tādējādi šis priekšlikums ir zaudējis aktualitāti.
6.	COM(2018)611 final  2018/0318 (NLE)	Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par darbībām, ko bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	Zaudējis aktualitāti: juridiskais pamats, uz kuru priekšlikums bija balstīts (Regula (ES) 2016/1624), tika atcelts ar Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, un tādējādi šis priekšlikums ir zaudējis aktualitāti.

(1)    Šajā pielikumā Komisija sniedz papildu informāciju, ciktāl tā ir pieejama, par tās darba programmā iekļautajām iniciatīvām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Šī informācija, kas ir sniegta iekavās pie katras iniciatīvas, ir tikai indikatīva, un sagatavošanas procesā tā var tikt mainīta, ņemot vērā ietekmes novērtējuma procesa iznākumu.

(2)      Šajā pielikumā ir izklāstīti priekšlikumi un iniciatīvas, ko Komisija pieņēmusi kopš 2023. gada marta, un papildu priekšlikumi un iniciatīvas, ko Komisija pieņem ar šo darba programmu vai kas tiks pieņemtas pēc tam un kas racionalizē un saskaņo ES ziņošanas prasības. Pielikumā iekļautas arī gaidāmās iniciatīvas un nozīmīgākie REFIT izvērtējumi un atbilstības pārbaudes, ko Komisija veiks 2024. gadā.

(3) Ievērojams skaits priekšlikumu tiek pieņemti ar Komisijas 2024. gada darba programmu. Priekšlikumi un iniciatīvas, kas tiks pieņemti vēlāk, ir atzīmēti ar “*”.

(4) Komisija ir iesniegusi tiesību akta projektu attiecīgajai komitoloģijas komitejai.

(5) Komisija ir iesniegusi tiesību akta projektu attiecīgajai komitoloģijas komitejai.

(6)    Šajā sarakstā iekļauti vēl nepieņemto tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija sešu mēnešu laikā ir iecerējusi atsaukt.