EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.10.2023

COM(2023) 633 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā īstenota Regula (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem, kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/1775

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā īstenota Regula (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem, kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/1775

1.Ievads

ES roņu izstrādājumu režīms

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 1 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (“regula”) tiek aizliegts ES tirgū laist izstrādājumus no roņiem.

Tirdzniecības aizliegums attiecas uz ES ražotiem un importētiem izstrādājumiem no roņiem. Regula tika grozīta ar Regulu (ES) 2015/1775 2 , lai tādējādi atspoguļotu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolēmumu rezultātus lietā, kas attiecas uz Eiropas Kopienas noteikumiem par izstrādājumiem no roņiem 3 . Tā rezultātā pašreizējais ES roņu izstrādājumu režīms attiecībā uz minēto aizliegumu paredz divus izņēmumus:

1)ar noteikumu, ka ir izpildīti grozītās regulas 3. panta 1. punktā izklāstītie īpašie nosacījumi, ir ļauts laist tirgū tādus izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti medībās, ko piekopj inuītu vai citas pirmiedzīvotāju kopienas.

Turklāt minētās grozītās regulas 3. panta 1.a punktā ir noteikts, ka tad, kad izstrādājumus no roņiem laiž tirgū, tiem jāpievieno dokuments, kas apliecina atbilstību nosacījumiem, kuri dod tiesības uz inuītu vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzēto izņēmumu. Atbilstības dokumentu izdod iestāde, kuru Eiropas Komisija minētajam mērķim ir atzinusi saskaņā ar 3. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1850 4 (“īstenošanas regula”);

2)izstrādājumus no roņiem ir atļauts importēt, ja imports ir gadījuma rakstura un importētas tiek tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām (grozītās regulas 3. panta 2. punkts).

Ziņošanas pienākumi saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1007/2009

Grozītās regulas 7. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis līdz 2018. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā izklāstītas regulas īstenošanas nolūkā veiktās darbības. Komisija 12 mēnešos pēc katra pārskata perioda beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Savā ziņojumā Komisija novērtē regulas darbību, efektivitāti un ietekmi uz izvirzītā mērķa sasniegšanu. Komisijas ziņojumā ir jāizvērtē arī ietekme uz inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienu sociālekonomisko attīstību 5 .

Pirmais Komisijas ziņojums par regulas īstenošanu, kas aptvēra laiku no 2015. gada 18. oktobra (Regulas (ES) 2015/1775 piemērošanas sākuma diena) līdz 2018. gada 31. decembrim, tika pieņemts 2020. gada 10. janvārī 6 .

Šis ziņojums aptver laiku no 2019. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Tā pamatā ir atbildes, kas saņemtas no ES dalībvalstīm, Apvienotās Karalistes un trim atzītajām iestādēm Kanādā un Grenlandē.

2.Priekšvēsture

Reaģējot uz plaši paustajām bažām par to, ka ik gadu tiek nogalināta daļa roņu mazuļu, ES 1983. gadā pieņēma Padomes Direktīvu 83/129/EEK 7 , ar kuru aizliedz tādu izstrādājumu importu ES, kas iegūti no divu roņu sugu mazuļiem, proti, no Grenlandes roņa (baltādas roņi) un pūšļdeguna roņa (zilmugurainie roņi) mazuļiem. Sākotnēji tā bija piemērojama līdz 1985. gada 1. oktobrim. Pirmo reizi tās spēkā esība tika pagarināta līdz 1989. gada 1. oktobrim un pēc tam uz nenoteiktu laiku ar Padomes Direktīvu 89/370/EEK 8 .

Roņus medī ES teritorijā un ārpus tās un izmanto tādu dažādu izstrādājumu ieguvei kā omega-3 kapsulas un apģērbi, kuros iedarinātas apstrādātas roņu ādas un kažokāda. Iedzīvotāji un patērētāji pauž bažas par to, ka tirgū varētu būt nonākuši tādi roņu izstrādājumi, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nogalināti un nodīrāti tā, ka tiem ir sagādātas ciešanas. Reaģējot uz šīm bažām, vairākas dalībvalstis pieņēma tiesību aktus, kas no roņiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību regulē, aizliedzot to importu un ražošanu, bet citās dalībvalstīs šādu izstrādājumu tirdzniecība nekādi netika ierobežota. Šīs atšķirības negatīvi ietekmēja iekšējā tirgus darbību un lika šķēršļus tirdzniecībai. Tāpēc ES pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 (“regula”), ar kuru tika noteikts aizliegums laist ES tirgū izstrādājumus no roņiem.

Tajā pašā laikā ārpussavienības valdības un organizācijas, kas pārstāv inuītus un pirmiedzīvotājus, mudināja ES atzīt, ka roņu medības ir neatņemama šo kopienu sociālekonomiskās situācijas, uztura, kultūras un identitātes daļa, kas palīdz sagādāt iztiku un attīstīties, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2007. gada Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām to nevajadzētu negatīvi ietekmēt. Tās apgalvoja, ka roņu medības, ko tradicionāli piekopj inuītu vai citas pirmiedzīvotāju kopienas, sabiedrībā neraisa tādus ētiska rakstura iebildumus kā tās roņu medības, ko veic galvenokārt komerciālu iemeslu dēļ. Tāpēc izņēmuma kārtā ar regulu atļāva izstrādājumus no roņiem, kas iegūti medībās, kuras tradicionāli piekopj inuītu vai citas pirmiedzīvotāju kopienas, tirgū laist, ja ir pienācīgi ņemta vērā dzīvnieku labturība un pēc iespējas samazinātas to ciešanas. Izņēmums attiecās tikai uz medībām, kas šīm kopienām palīdz papildināt savus iztikas līdzekļus.

Ar 2009. gada regulu izņēmuma kārtā atļāva tirgū laist arī izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti medībās, kas tiek rīkotas tikai ar mērķi nodrošināt jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tāpat ar to atļauts importēt izstrādājumus no roņiem, ja imports ir gadījuma rakstura un importētas tiek tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām.

2010. gadā Kanāda un Norvēģija Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iedarbināja strīdu izšķiršanas procedūru, kurā vērsās pret regulu un tās sākotnējo Īstenošanas regulu (ES) Nr. 737/2010. 2013. gadā PTO secināja, ka ES roņu izstrādājumu režīms, kas ļauj dažus no roņiem iegūtus izstrādājumus ES tirgū laist, ja ir izpildīti inuītu un jūras resursu pārvaldības izņēmuma saņemšanas nosacījumi, Kanādas un Norvēģijas izstrādājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzīgiem izstrādājumiem, kas importēti no Grenlandes vai iegūti ES teritorijā, ietekmē negatīvi. Tolaik oficiālu pieteikumu par atbilstības novērtēšanas iestādes atzīšanu bija iesniegusi tikai Grenlande.

Lai savu režīmu saskaņotu ar PTO nolēmumiem, ES pieņēma Regulu (ES) 2015/1775, ar ko ES roņu izstrādājumu režīmu grozīja, svītrojot izņēmumu, kas attiecās uz jūras resursu pārvaldību. Minētā izņēmuma svītrošana neskāra dalībvalstu tiesības arī turpmāk reglamentēt medības, ko rīko tikai ar mērķi nodrošināt jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Šīm dalībvalstīm tomēr bija aizliegts ļaut ES tirgū laist šādās medībās iegūtus izstrādājumus, ja uz tiem neattiecās izņēmums par inuītiem vai citām pirmiedzīvotāju kopienām, kurš palika spēkā. Ar grozīto regulu pastiprināja arī saskaņotību ar regulas mērķi — inuītiem vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzētā izņēmuma piemērošanas nosacījuma veidā tika skaidri pievienoti dzīvnieku labturības apsvērumi.

Lai nodrošinātu vienveidīgu regulas īstenošanu, Komisija pieņēma īstenošanas regulu, ar kuru i) nosaka prasības attiecībā uz tādu no roņiem iegūtu izstrādājumu importu, kas paredzēti ceļotāju vai viņu ģimeņu personiskām vajadzībām, ii) nosauc kritērijus tādu iestāžu atzīšanai, kas atbild par to, lai tiktu izdoti dokumenti, kuri apliecina atbilstību inuītiem vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzētajam izņēmumam, un iii) nosaka dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus saistībā ar atbilstības dokumentu kontroli un tajos ietverto datu reģistrēšanu.

Saskaņā ar grozītās regulas 3. panta 1.a punktu no roņiem iegūtiem izstrādājumiem, kurus ES tirgū laiž saskaņā ar inuītiem un citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzēto izņēmumu, pievienojams atbilstības dokuments, ko izdevusi iestāde, kuru Eiropas Komisija šim nolūkam atzinusi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1850 (“īstenošanas regula”) 3. pantu.

Līdz šim Eiropas Komisija ir atzinusi šādas trīs iestādes:

-Grenlandes Zivsaimniecības, medniecības un lauksaimniecības departaments 9 (tagad Zivsaimniecības un medniecības departaments);

-Nunavutas (Kanāda) valdība 10 ;

- Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju valdība 11 .

3.ES dalībvalstu ziņojumi

27 ES dalībvalstis tika lūgtas savus valsts ziņojumus Komisijai iesniegt, atbildot uz tiešsaistes anketas jautājumiem. Valsts ziņojumu iesniedza visas ES dalībvalstis, izņemot trīs (Francija, Grieķija un Malta). Tādējādi frāze “visas dalībvalstis” turpmāk būtu jāsaprot kā “visas dalībvalstis, izņemot tās trīs, kas ziņojumu nav iesniegušas”. Šajā iedaļā ir apkopota saņemtā informācija.

a) Kompetentās iestādes

Saskaņā ar īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par šādiem uzdevumiem: a) pēc muitas iestāžu pieprasījuma verificēt importēto no roņiem iegūto izstrādājumu atbilstības dokumentus, b) kontrolēt atbilstības dokumentu izdošanu, ko veic atzītās iestādes, kuras izveidotas un darbojas attiecīgajā dalībvalstī, un c) uzglabāt to atbilstības dokumentu kopijas, kas izdoti par izstrādājumiem no roņiem, kuri iegūti roņu medībās attiecīgajā dalībvalstī. Komisija izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu ir darījusi pieejamu savā tīmekļa vietnē 12 .

Lai gan līdz šim atbilstības dokumentu izdošanas jomā nav oficiāli atzītu iestāžu, kuras izveidotas un darbojas ES, dažās dalībvalstīs ir tautas, kuras atbilst “inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienu” definīcijai, un tāpēc tām būtu atļauts medīt roņus savas iztikas nodrošināšanai un laist ES tirgū no roņiem iegūtus izstrādājumus. Šīs dalībvalstis varētu iesniegt pieteikumu, lūdzot, lai viena no to iestādēm oficiāli tiktu atzīta par tādu, kuras uzdevums ir izdot atbilstības dokumentus. Šādā gadījumā būtu piemērojams īstenošanas regulas 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts.

b) Inuītu vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzētais izņēmums

Dānija un Igaunija bija vienīgās dalībvalstis, kas ziņojušas, ka to tirgū ir laisti izstrādājumi no roņiem un piemērots inuītu vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzētais izņēmums. Dānijas muita reģistrējusi no roņiem izgatavotu izstrādājumu importu no Grenlandes par kopējo vērtību 8 347 944 DDK (t. i. 1 122 337 EUR ar valūtas maiņas kursu 17.01.2023.) un kopējo apjomu 32 109 kg salīdzinājumā ar 10 502 kg, par ko ziņots iepriekšējā periodā, kurš aptvēra trīs, nevis četrus gadus. Par to, ka ir bijis no roņiem izgatavotu izstrādājumu imports no Grenlandes, pirmo reizi paziņojusi Igaunija; importa kopējā vērtība ir 1555,67 EUR un kopējais apjoms 34,16 kg. Dānijas un Igaunijas importētie produkti galvenokārt bija miecētas vai apdarinātas, bet tālāk neapstrādātas roņādas, kā arī apģērbs, apģērba piederumi un citi roņādas izstrādājumi, piemēram, roņādas kurpes un zābaki.

c) Izstrādājumi ceļotāju vai viņu ģimeņu personiskām vajadzībām

Nevienai no dalībvalstu kompetentajām iestādēm muitas dienesti nav ziņojuši par iespējamām problēmām saistībā ar tādu izstrādājumu dažkārtēju importēšanu ceļotāju vai viņu ģimeņu personiskām vajadzībām, kas iegūti no roņiem.

d) Ievešana pārstrādei

Saskaņā ar regulu nav aizliegts no roņiem izgatavotu izstrādājumu imports pārstrādei un pārstrādāto preču reeksportam. Igaunijā kāds apavu ražotājs importējis miecētas roņādas (2405 gabalus 2019. gadā; 1682 gabalus 2020. gadā; 2030 gabalus 2021. gadā un 1875 gabalus 2022. gadā) no Kanādas un Norvēģijas saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, un apstrādātās preces vēlāk tika reeksportētas.

e) Sankcijas un noteikumu izpildes panākšana

Noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par regulas noteikumu pārkāpumiem, ir ieviesušas visas dalībvalstis. Sankcijas ietver gan naudas sodus, preču konfiskāciju un iznīcināšanu (visās dalībvalstīs), gan ieslodzījumu (Kiprā, Dānijā, Latvijā un Nīderlandē). Pārskata periodā neviena dalībvalsts šādas sankcijas nebija piemērojusi.

Tālāk diagrammā norādītas maksimālās naudas soda summas, kas noteiktas 18 dalībvalstīs, kuras šādu informāciju paziņojušas. Astoņās no tām naudas sodu summas atšķiras atkarībā no tā, vai pārkāpumu ir izdarījusi fiziska vai juridiska persona. Dānijā un Somijā valsts tiesību aktos nav noteikta naudas soda maksimālā summa. Ja regula tiktu pārkāpta, maksimālā summa būtu jānosaka kompetentajām iestādēm.

 

Piezīme. Attiecībā uz Nīderlandi norādītās maksimālās summas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav izdarīti apzināti. Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ar nodomu, naudas sods var būt līdz 90 000 EUR fiziskām personām un līdz 900 000 EUR juridiskām personām.

Beļģijas muita apturējusi divus no roņiem izgatavotu izstrādājumu importēšanas mēģinājumus. Pirmajā gadījumā tā bija no Amerikas Savienotajām Valstīm piegādāta pasta paka ar uztura bagātinātāju, kas satur roņu vairogdziedzera ekstraktu (omega-3 kapsulas). Otrajā gadījumā bija roņa galvaskauss, par kuru netika iesniegti vajadzīgie dokumenti. Zviedrijas muita veikusi gandrīz 4000 importa deklarāciju dokumentu pārbaudes. Septiņas deklarācijas it kā attiecās uz izstrādājumiem no roņiem, taču faktiski tika izmantoti nepareizi kombinētās nomenklatūras kodi 13 . Zviedrijas muita šīs deklarācijas izlaboja.

f) Informācija ar kvadrātkodu

Lai nodrošinātu, ka inuītu vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzētais izņēmums tiek pienācīgi piemērots, un uzlabotu informāciju par ES roņu izstrādājumu režīmu, atzītās iestādes var izvietot kvadrātkodu uz tiem izstrādājumiem no roņiem, kurus tās sertificē. Šis kvadrātkods aizved uz tīmekļa vietni 14 , kurā sniegta informācija par ES roņu izstrādājumu režīmu.

Piecpadsmit dalībvalstis (Beļģija, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Īrija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija) ziņoja, ka ir informētas par šī kvadrātkoda esību, un nevienai no dalībvalstīm muita vai citas izpildes panākšanas iestādes nav lūgušas ar kvadrātkodu saistītus norādījumus.

g) Roņu medības ES

Roņu populācijas ES sastopamas galvenokārt Baltijas jūrā. Saskaņā ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas, pazīstamas arī kā HELCOM, veikto Baltijas jūras stāvokļa holistisko novērtējumu 15 Baltijas jūrā pastāvīgi mīt trīs roņu sugas. Pelēkais ronis ir sastopams visā reģionā, savukārt Baltijas pogainais ronis mīt tikai Baltijas jūras austrumu un ziemeļu daļā, bet plankumainais ronis — Baltijas jūras dienvidrietumos un Kategatā.

Dzīvotņu direktīvas 16 mērķis ir veicināt biodaudzveidības nodrošināšanu, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru ES. Tās II pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru aizsargāšanai ir jānosaka un jāpārvalda īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ir iekļautas šādas sugas:

-Halichoerus grypus (pelēkais ronis),

-Monachus monachus (Vidusjūras mūkronis),

-Phoca/Pusa hispida botnica (Baltijas pogainais ronis),

-Phoca/Pusa hispida saimensis (Saimā pogainais ronis),

-Phoca vitulina (plankumainais ronis).

Vidusjūras mūkronis un Saimā pogainais ronis ir prioritāras sugas, un tāpēc tās ir uzskaitītas arī Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā, un tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izveidotu šo sugu stingras aizsardzības sistēmu. Trīs pārējās sugas (pelēkais ronis, Baltijas pogainais ronis un plankumainais ronis) papildus ir uzskaitītas V pielikumā, un tas nozīmē, ka dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka ieguve savvaļā, kā arī izmantošana notiek tādā veidā, kas šīm sugām ļauj būt labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī.

Tā kā jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības izņēmuma svītrošana no sākotnējās regulas neskar dalībvalstu tiesības turpināt reglamentēt medības, ko veic šim nolūkam, pārskata periodā Dānijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas teritorijā tika medīti pogainie, plankumainie un pelēkie roņi. Savos ziņojumos šīs četras dalībvalstis īsi aprakstīja medību mērķi, apstākļus, kādos tās norisinājās, izmantoto metodi un to, kā pienācīgi ņemta vērā dzīvnieku labturība, kā arī medību ietekmi uz roņu populāciju, ekosistēmām un cilvēka darbībām. Tālāk tekstā ir atspoguļoti viedokļi, kas pausti minētajos četros valstu ziņojumos.

Dānijā nav roņu medību sezonas vai kvotu. Nosakot atkāpi, roņu šaušanu var 100 metru rādiusā no zvejas rīkiem un uz laiku ārpus vairošanās un apmatojuma maiņas perioda atļaut, lai novērstu nopietnu kaitējumu zvejniecībām. Turklāt pelēko roņu šaušana Natura 2000 teritorijās, kas noteiktas šai sugai, nav atļauta arī ar atkāpi. Kopš 2018. gada atkāpes piešķirtas arī roņu šaušanai straumēs, un tas ir labvēlīgi ietekmējis nārstotāju daudzumu zvejas noslogotu zivju populācijās. Lai atkāpi varētu piešķirt, medniekam jāizmanto apstiprināta kalibra šaujamierocis, kurš izturējis īpašu šaujamieroču testu, un jābūt Dānijā izdotas medību licences turētājam. Medniekam tiek ieteikts tēmēt dzīvnieka galvā, lai nāve iestātos vienā mirklī. Bornholmā pelēkos roņus drīkst šaut visu gadu, jo šajā teritorijā nav vairošanās vietu. Dānijā roņu populācijas monitorē ar ikgadējo skaitīšanu. Dānija ziņoja, ka pārskata periodā nošauto roņu skaits (134 plankumainie roņi un 9 pelēkie roņi) nav būtiski ietekmējis populācijas lielumu.

Igaunijā roņus drīkst medīt, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un Igaunijas mazajās salās dzīvojošo vietējo kopienu mednieku un ģimeņu iztikas līdzekļus ar nolūku saglabāt viņu kultūras mantojumu un tradīcijas. Roņu medības tiek stingri reglamentētas, un tiek pilnībā ievērota dzīvnieku labturība. Roņu medības var notikt tikai noteiktās vietās medību sezonas laikā, un medniekiem ir jābūt nokārtojušiem šaušanas pārbaudījumu un jāizmanto noteikti ieroči un munīcija. Saskaņā ar Igaunijas jaunāko monitoringa ziņojumu pelēko roņu skaitam Igaunijas ūdeņos ir tendence pieaugt un lielākais pelēko roņu skaits pēdējo 20 gadu laikā Baltijas jūrā ir fiksēts 2021. gadā. Igaunija ziņoja, ka mazapjoma medības, kuru gada kvota nepārsniedz 1 % no roņu populācijas (pārskata periodā tas atbilda 55 īpatņiem gadā), ir nepieciešamas, lai samazinātu kaitējumu zvejniecībām, bet nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās, kas paredzētas pelēkajiem roņiem.

Somijā roņu medības notiek, lai jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības nolūkā novērstu kaitējumu komerciālajām zvejniecībām. Medību kvotas ir noteiktas pelēkajiem roņiem un pogainajiem roņiem. Pārskata periodā pelēko roņu medību kvota Somijas kontinentālajā daļā bija 1050 īpatņu gadā. Vidējā medību kvota pogainajiem roņiem Botnijas līča apgabalā tajā pašā laikposmā bija 335 īpatņi gadā, savukārt pelēko roņu vidējā medību kvota Ālandu salās, kas ir Somijas autonomais reģions, bija 480 īpatņu gadā. Attiecībā uz roņu medībām noteikta arī medību sezona un īpaši tehniskie parametri šaujamieročiem un munīcijai un jānokārto pārbaudījums, pirms kura jāiziet apmācība par medību ētiku, lai izmantotu nogalināšanas metodi, kas nodrošina tūlītēju nāves iestāšanos. Īpatņus no apdraudētām roņu populācijām (piem., pogaino roņu populācija Somijas līcī un Šēru jūrā) medīt ir aizliegts. Somija ziņoja, ka aplēstais roņu populācijas gada pieaugums ir lielāks nekā nomedīto roņu skaits un ir pierādījumi tam, ka roņi izēd zivis no zvejas rīkiem, ja šie rīki nav pret roņiem droši. Tomēr, lai komerciālā zveja būtu dzīvotspējīga, realitātē pret roņiem (daļēji) aizsargāt spēj tikai krātiņveida lamatas, kūri (gareni, maisveidīgi zvejas rīki, kurus atvērtus tur stīpas) vai tiem līdzīgi zvejas rīki. Ronis dienā apēd 3–5 kilogramus zivju, un tas var apdraudēt zivju sugas vai populācijas, ko aizsargā ES vai valstu tiesību akti. Roņu barošanās dēļ atpūtas zveja un komerciālā zveja, ko ārējā arhipelāgā veic ar žaunu tīkliem, pēdējās desmitgadēs ir sarukusi par 30–40 %, un dažās zonās tā ir pat pilnībā pārtraukta. Medību labvēlīgā ietekme zvejas rīku tuvumā ir tikai īslaicīga, jo dažās dienās vai pat stundās uzrodas jauni roņi. Tāpēc roņu medības nevar uzskatīt par vienīgo veidu, kā mazināt roņu radītās problēmas.

Zviedrijā dzīvās dabas pārvaldība ietver pelēko roņu medību licencēšanu kopš 2020. gada un plankumaino roņu medību licencēšanu kopš 2022. gada, kā arī pogaino roņu “saudzīgās medības”. Saudzīgās medības ir atļautas un stingri reglamentētas teritorijās, kurās augošā roņu populācija nodara nopietnu kaitējumu vietējām zvejniecībām, iznīcina zvejas rīkus un izēd nozvejas. Atšķirībā no saudzīgajām medībām licencētās medības neaprobežojas tikai ar apgabaliem, kuros roņi nodara kaitējumu zvejniecībām. Pastāv medību kvota. Vidējā pelēko roņu gada medību kvota pārskata periodā bija 1692 īpatņi, savukārt plankumainajiem roņiem tā bija 712 īpatņi un pogainajiem roņiem — 346  īpatņi. Munīcija tiek stingri regulēta, izmantotajai nogalināšanas metodei ir jāizraisa tūlītēja nāve, nepieļaujot nevajadzīgas ciešanas, un attiecībā uz roņu medīšanu no laivas tiek prasīts, lai laiva stāvētu nekustīgi. Turpinās pētījumi ar mērķi izveidot pret roņiem drošu zvejas aprīkojumu. Zviedrija ziņoja, ka zvejniecības nozares aizsargāšanas nolūkā nomedīto roņu skaits veido tikai nelielu daļu no roņu populācijas.

Tālāk diagrammā norādīts to roņu kopskaits, kas pārskata periodā nomedīti četrās ES dalībvalstīs, kurās šādas medības atļautas, lai ilgtspējīgi pārvaldītu savus jūras resursus. Somijā un Zviedrijā kvotas nosaka uz medību sezonu, nevis kalendāro gadu. Medību sezona sākas rudenī un beidzas nākamā gada pavasarī. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai direktīvas V pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ieguve notiktu tādā veidā, kas šīm sugām ļauj būt labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī.

 

Latvijā roņu medību pieteikumi pārskata periodā tika saņemti, bet noraidīti. Pēc nesenā roņu pārvaldības plāna apstiprināšanas no 2023. gada ir atļauta nedaudzu pieaugušu pelēko roņu nomedīšana, lai novērstu kaitējumu zvejniecībām un ja nav varēts atrast alternatīvu metodi.

h) ES dalībvalstu veiktais vispārējais novērtējums

Dalībvalstīm tika lūgts sniegt vispārēju novērtējumu par regulas īstenošanu to teritorijā šādos trīs aspektos: regulas darbība (spēja pildīt tās paredzēto funkciju), iedarbīgums (spēja panākt vēlamo rezultātu) un ietekme (piem., izmaiņas no roņiem iegūtu izstrādājumu tirgū).

Astoņas dalībvalstis (Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Ungārija, Īrija, Lietuva un Slovākija) minēja, ka to teritorijā tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņiem pārskata periodā nav notikusi un tāpēc tās nespēj novērtēt regulas darbību, iedarbīgumu un ietekmi. Piecas dalībvalstis (Vācija, Itālija, Luksemburga, Rumānija un Slovēnija) nesniedza nekādu novērtējumu.

Septiņas dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Polija, Portugāle un Spānija) uzskata, ka regula atbilst paredzētajam mērķim un ka to muitas dienestos ir ieviestas procedūras, lai to pienācīgi īstenotu. Līdz šim tās nav saskārušās ar problēmām, kas būtu saistītas ar regulu. Nīderlande apņēmās šajā sakarā pastiprināt sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm un muitu.

Igaunija, Somija, Latvija un Zviedrija uzskata, ka regula labi darbojas kā līdzeklis, kas kontrolē tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem, bet tās ietekme pārsniedz paredzēto mērķi. Saskaņā ar minēto dalībvalstu sniegto informāciju aizliegums ir novedis pie tā, ka piekrastes zveja pašlaik ir sliktā stāvoklī, un ir būtiski samazinājis roņu kā medījamas sugas vērtību. Tās uzskata, ka ir svarīgi ES ūdeņu ekosistēmu pārvaldības plānos iekļaut arī roņu populāciju pārvaldību. Turklāt tās apgalvo, ka attiecīgās roņu populācijas tiek cieši monitorētas un ka nelielais skaits roņu, kas nomedīti pārskata periodā, ir pavisam maznozīmīgi ietekmējis populācijas lielumu un saglabāšanās stāvokli. Šīs dalībvalstis uzskata, ka roņu medībām, ko veic jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības nolūkā, pilnībā ievērojot dzīvnieku labturību un izmantojot visas nomedītā dzīvnieka daļas — tā vietā, lai tās laistu zudumā —, nevajadzētu raisīt sabiedrības bažas par morāles normām. Saskaņā ar Zviedrijas medību ētiku dzīvnieks jāmedī humānā veidā un, lai medības uzskatītu par pieņemamām, tajās iegūtais resurss būtu jāizmanto visā pilnībā. Tā kā roņu medniekiem pēc tam, kad viņi savāc to, kas nepieciešams personiskai lietošanai, ir pienākums šo vērtīgo resursu iznīcināt vai izmest, Zviedrija uzskata, ka aizliegums ir pretrunā medību ētikai un padara roņu medības mazāk pievilcīgas. Minētās dalībvalstis uzsvēra, ka pieaugošā roņu populācija tikmēr nodara kaitējumu zvejas rīkiem un nozvejām, inficē visu sugu zivis ar roņu zarnu parazītiem, nogalina cūkdelfīnus un izķer lielas pieaugušas mencas, lašus, taimiņus un līdakas un tādējādi rada ekonomiskas sekas atpūtas zveju piedāvājošajā tūrisma segmentā. Lai stāvokli atvieglotu, Zviedrija 2020. gadā pieņēma valsts dekrētu, kurā noteikts: ja vīriešu dzimuma pelēkais ronis, kas nodara kaitējumu zvejniecībām vai akvakultūrai, tiek likumīgi nomedīts, cietušajai pusei ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu par pienācīgu liemeņa apstrādi. Somijā roņu radītais kaitējums skar aptuveni 350–400 zvejnieku gadā. Kompensāciju var piešķirt par izmaksām, kas radušās, likumīgi nomedītu roņu liemeņus utilizējot un nododot apstiprinātam utilizācijas uzņēmumam. Par medībām kā tādām kompensācija netiek piešķirta. Atbalsts ir paredzēts roņu medību veicināšanai, taču Somija uzskata, ka roņu tirdzniecības aizlieguma atcelšana būtu vēl spēcīgāks stimuls. Tas novērstu arī vajadzību pēc kompensēšanas un ar to saistītās administratīvās izmaksas.

Igaunijā, Somijā, Latvijā un Zviedrijā no roņiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecība nekad nav bijusi liela nozare ar nozīmīgu ekonomisko apgrozījumu. Tomēr piekrastes apgabalos šī tirdzniecība var kalpot par papildu ienākumu avotu un stiprināt kultūras vērtības. Aizlieguma atcelšana palīdzētu izmantot šo potenciālu, radītu nacionālo tirgu un eksporta iespējas izstrādājumiem no roņiem, palielinātu no roņiem izgatavotu izstrādājumu vērtību un pat importa apjomu uz ES no inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienām, jo vairs netiktu maldīgi uzskatīts, ka no roņiem izgatavotu izstrādājumu laišana ES tirgū ir pilnīgi aizliegta. Minētās dalībvalstis apgalvo, ka mazapjoma tirdzniecība būtu jāatļauj un ka, piemēram, ES vietējās kopienas varētu pārdot amatnieku darinājumus, lai kompensētu medību izdevumus un parādītu savu radošumu un tradīcijas. Ja aizlieguma atcelšana nav iespējama, Igaunija, Somija, Latvija un Zviedrija iestājas par to, lai tiktu apsvērta iespēja atjaunot jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības izņēmumu attiecībā uz dalībvalstīm, kuru dzīvās dabas pārvaldības plānos ir iekļautas roņu saudzīgās medības un licencētās medības. Zviedrijas parlaments 2019. gadā aicināja valdību atcelt aizliegumu vai vismaz noteikt kādus izņēmumus.

4.Apvienotās Karalistes ziņojums

Šajā reizē arī Apvienotajai Karalistei vēl bija jāiesniedz Komisijai savs valsts ziņojums. Lielbritānijas pārskata periods bija no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, proti, līdz pārejas perioda beigām, par ko ES un Apvienotā Karaliste kopīgi vienojās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Attiecībā uz Ziemeļīriju Apvienotās Karalistes pārskata periods bija tāds pats kā ES dalībvalstīm (t. i., līdz 2022. gada beigām). Tas ir saskaņā ar Vindzoras regulējumu 17 , kurā iekļauta Roņu regula.

Tāpēc turpmāk minētie elementi uz Lielbritāniju attiecās līdz pārejas perioda beigām, bet Ziemeļīrijas sakarā tos turpina piemērot gan Apvienotajā Karalistē, gan attiecībā uz to.

ES regulu īsteno ar Apvienotās Karalistes 2010. gada Noteikumiem par izstrādājumiem no roņiem. Viņa Majestātes Ieņēmumu un muitas, Iekšlietu ministrijas un Robežsardzes spēku aģentūrai ir uzdots rīkoties saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem un attiecīgajām vadlīnijām par roņu izstrādājumu režīmu. Ir ieviesti procesi, kas vajadzīgi, lai ES regula darbotos efektīvi.

Noteikumi par sankcijām ir ietverti 2010. gada Noteikumos par izstrādājumiem no roņiem. Ikvienam, kas ir vainojams noziedzīgā nodarījumā, piemēro naudas sodu, kura lielums nepārsniedz 75 000 GBP. Tāda pati ir arī juridiskajām personām uzlikto naudas sodu maksimālā summa.

Pārskata periodā Apvienotās Karalistes tirgū netika laisti izstrādājumi, kas no roņiem izgatavoti saskaņā ar inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienām paredzēto izņēmumu.

Apvienotā Karaliste ziņoja, ka tās teritorijā roņu medības nenotiek, jo jūras zīdītāji, to vidū roņi, ir aizsargāti saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem noteikts, ka savvaļas jūras zīdītāja tīša nogalināšana, ievainošana vai sagūstīšana ir noziedzīgs nodarījums.

5.Atzīto iestāžu ziņojumi

Saistībā ar šo ziņojumu Kanādas un Grenlandes atzītās iestādes tika aicinātas atbildēt uz anketas jautājumiem. Pārskata periods bija tāds pats kā ES dalībvalstīm, t. i., no 2019. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

a) Atbilstības dokumenti

Grenlandes Zivsaimniecības un medniecības departaments atbilstības dokumentus bija izdevis pievienošanai roņādām, kas iegūtas no pogainajiem un Grenlandes roņiem un laistas ES tirgū Dānijā un Igaunijā. Tālāk diagrammā parādīts to no Grenlandes importēto roņādu skaits, kuras pārskata periodā importējušas šīs divas ES dalībvalstis. Grenlandes Zivsaimniecības un medniecības departaments minēja arī 281 roņādas eksportu uz Itāliju un 18 roņādu eksportu uz Portugāli 2019. gadā, bet par šo importu attiecīgās ES kompetentās iestādes nebija ziņojušas.

 

Nunavutas (Kanāda) valdība 2020. gadā bija izdevusi divus atbilstības dokumentus pievienošanai diviem pogaino roņu galvaskausiem un divām pogaino roņu ādām, ko eksportēja uz Beļģiju, un vienam veselam roņa galvaskausam ar diviem ilkņiem, ko eksportēja uz Itāliju. Attiecīgās ES kompetentās iestādes par šo importu nav ziņojušas.

Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju valdība 2022. gadā bija izdevusi divus atbilstības dokumentus pievienošanai vienam ar roņādu apdarinātam kažokam, ko eksportēja uz Čehiju, un vienam tādam pašam kažokam, ko eksportēja uz Franciju. Arī šajā gadījumā attiecīgās ES kompetentās iestādes par šo importu nav ziņojušas.

Nunavutas atzītā iestāde konstatējusi vairākas problēmas saistībā ar atbilstības dokumentiem un mudināja ES apsvērt, vai būtu pieņemami 1) izdot vienu sertifikātu par vairākām kažokādām; 2) izdot sertifikātu Nunavutas amatniekiem, kuri apliecina, ka savā darbā izmanto tikai tādas roņu kažokādas, kuras ieguvuši inuītu mednieki; 3) obligāti nenorādīt tās ES dalībvalsts nosaukumu, kurā izstrādājums tiks laists tirgū; 4) fiziska sertifikāta vietā apsvērt citus veidus, kā apliecināt izcelsmi no inuītu kopienām, piemēram, ar zīmogu, kas uztetovēts uz kažokādām, vai ar birkām ar kvadrātkodu un reljefa zīmogu, kuru uzlikusi Nunavutas valdība un kuru viltot ir gandrīz neiespējami.

2021. gadā Ziemeļrietumu teritoriju valdība izstrādāja Roņu sertifikācijas programmu, kuras uzdevums ir identificēt Ziemeļrietumu teritoriju inuītu/inuvialuītu mednieku iegūtos un inuītu/inuvialuītu darinātos izstrādājumus no roņiem. Kad izstrādājums no roņiem ir pabeigts, tam piestiprina Roņu sertifikācijas birku (sk. zemāk).

Ziemeļrietumu teritoriju atzītā iestāde uzskata, ka roņu kažokādas, ko inuīti/inuvialuīti iegūst Ziemeļrietumu teritorijās, būtu automātiski jāsertificē un ka ES būtu finansiāli vai tehniski jāatbalsta šāda izņēmuma īstenošana. Sankcijas par neatbilstību ir noteiktas, bet līdz šim nav bijis vajadzības tās piemērot.

b) Roņu medīšana saskaņā ar inuītu un citu pirmiedzīvotāju kopienām paredzēto izņēmumu

Saskaņā ar grozītās regulas 3. panta 1. punktu izstrādājumus no roņiem drīkst laist tirgū tikai tad, ja tie iegūti medībās, kuras inuītu vai citas pirmiedzīvotāju kopienas tradicionāli veic, lai papildinātu savus iztikas līdzekļus, un kurās pienācīgi ņemta vērā dzīvnieku labturība.

Atzītās iestādes šajā sakarā norādīja, ka inuītu un inuvialuītu rīcību roņu medībās nosaka trīs galvenie principi: 1) ilgtspējīga ieguve, proti, resursu aizsargāšana pret pārmērīgu ieguvi un pārvaldīšana tādā veidā, kas saglabā roņu vietu pasaules ekosistēmā; 2) pilnīga izmantošana, proti, gaļa noder pārtikai, kažokādas — apģērbam un eļļa ir bagātīgs omega-3 skābju avots; 3) humāna ieguve, proti, pret roņiem ir jāizturas ar cieņu un ir jāmedī tikai tik daudz dzīvnieku, cik ir nepieciešams, kā arī to nogalināšanai ir jābūt precīzai un ātrai.

c) Datu apstrāde un personas datu aizsardzība

Visas trīs atzītās iestādes atbilstības dokumentos ietverto datu apmaiņai un reģistrēšanai izmanto elektroniskas sistēmas. Neviena no tām atbilstības dokumentu izskatīšanas laikā nav saskārusies ar problēmām saistībā ar personas datu aizsardzību.

d) Informācija ar kvadrātkodu

Pēc Grenlandes pieprasījuma Komisija piekrita tam, ka uz izstrādājumiem no roņiem drīkst izvietot kvadrātkoda marķējumu, kura nolūks ir labāk informēt patērētājus par inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienām paredzēto izņēmumu un tā likumīgumu un veicināt šo izstrādājumu laišanu ES tirgū. Šis kvadrātkods ved uz tīmekļa vietni 18 , kurā sniegta informācija par ES roņu izstrādājumu režīmu.

Great Greenland kvadrātkodu izvieto uz visām sava ražojuma roņādām. Vietējiem amatniekiem vai mazām šūšanas darbnīcām ir atļauts blakus kvadrātkodam pievienot savu logotipu. Nunavutai ir kvadrātkods, kas ved uz informāciju par ES roņu režīma izņēmumu. Kvadrātkods tiek izvietots uz visiem atbilstīgajiem izstrādājumiem un pēc vajadzības ir pieejams amatniekiem. Ziemeļrietumu teritorijās kvadrātkodu izvieto uz roņu izstrādājumiem, kas izgatavoti no dokumentētām/sertificētām kažokādām.

e) Atzīto iestāžu veiktais vispārējais novērtējums

Atzītajām iestādēm tika lūgts sniegt novērtējumu par trim regulas aspektiem un inuītu un citu pirmiedzīvotāju kopienām paredzēto izņēmumu, proti, izņēmuma darbību un efektivitāti, regulas ietekmi uz attiecīgo inuītu un citu pirmiedzīvotāju kopienu sociālekonomisko attīstību un regulas ietekmi uz roņu populācijām.

Grenlande apzinās, ka ES vēlas ievērot un veicināt pirmiedzīvotāju tautu tiesības, arī tiesības brīvi īstenot saimniecisko darbību. Tomēr tā secina, ka praksē ES roņu izstrādājumu režīms inuītu un citu pirmiedzīvotāju kopienas ietekmē negatīvi. Tā uzskata, ka ir jāvairo Eiropas iedzīvotāju izpratne un informētība par tādu izstrādājumu tirdzniecības likumīgumu, kas izgatavoti no inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienu nomedītiem roņiem, tādējādi atjaunojot patērētāju uzticēšanos roņu izstrādājumiem.

Nunavuta piekrīt šim viedoklim un vēlas aizstāt atbilstības dokumentu ar mazām birkām, uz kurām ir kvadrātkods. Nunavuta uzskata, ka ar sertifikācijas prasībām inuītu ražotājiem un ES pircējiem ir uzlikts nevajadzīgs slogs, kas vājina stimulu iesaistīties tirdzniecībā. Nunavuta labprāt no ES saņemtu atbalstu, kas vajadzīgs, lai ES ražotājus, muzejus un mazumtirgotājus varētu labāk informēt par konkrētā izņēmuma esību un darbību.

Ziemeļrietumu teritorijās inuītiem paredzētā izņēmuma tiešās priekšrocības uzlabotos, ja ES piekristu, ka visi roņi, ko Ziemeļrietumu teritorijās nomedījuši inuīti/inuvialuīti, ir uzskatāmi par atbilstīgiem un tāpēc ir automātiski sertificēti. Iztikas līdzekļu ieguves līmenis ir saglabājies gandrīz nemainīgs, un vietējais roņu izstrādājumu un izejvielu tirgus pēdējā pārskata periodā ir saglabājies veselīgs, taču eksporta tirgus praktiski neeksistē.

Grenlandē roņu medīšana un no tiem izgatavoto izstrādājumu tirdzniecība ir inuītu kopienām sociālekonomiski un kulturāli ļoti nozīmīga. Laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam miecētavai Great Greenland A/S pārdoto roņu skaits ir pieaudzis par gandrīz 6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, bet tas tomēr ļoti atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms ES noteiktā aizlieguma.

Kopējais Grenlandē 2019.–2021. gadā nomedīto roņu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir samazinājies par 6 %. Tālāk diagrammā attēlots pārskata perioda četros gados Grenlandē nomedīto roņu skaits atkarībā no sugas. Skaitļi neietver 2022. gada pēdējos trīs mēnešus.

 

To ādu vērtība, kas iegūtas no pogainajiem roņiem, dzimumbriedumu nesasniegušajiem (t. i., nepieaugušajiem) roņiem un Grenlandes roņiem un pārskata periodā pārdotas miecētavai Great Greenland, arī nav sasniegusi līmeni, kāds bija pirms ES noteiktā aizlieguma.

Grenlandes Zivsaimniecības un medniecības ministrija apšauba roņu izstrādājumu režīma pamatotību un norāda, ka ilgtspējīgas roņu medības, kurās pilnībā ievērota dzīvnieku labturība, būtu iespējamas arī bez šā režīma. Ministrija ir noraizējusies, ka nav veikts iepriekšējs novērtējums, arī par to, cik lielas ir šodienas Eiropas iedzīvotāju bažas, kas kalpojušas par regulas galveno pamatojumu, un par tirdzniecību mazāk ierobežojošiem veidiem, kādos šīs bažas varētu kliedēt. Ministrija ir noraizējusies arī par to, ka ES roņu izstrādājumu režīms, pat ņemot vērā inuītiem paredzēto izņēmumu, neatbilst zilās ekonomikas koncepcijas mērķiem, kurus ES atbalsta visos dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas aspektos, izņemot attiecībā uz roņu sugām.

Nunavutā un Ziemeļrietumu teritorijās cauru gadu notiekošās medības, medījuma patērēšana un roņu izstrādājumu izgatavošana un tirdzniecība jau izsenis ir bijusi inuītu/inuvialuītu sabiedrības kultūras izpausmes un saimnieciskās dzīves daļa. Roņi inuītiem/inuvialuītiem mūsdienās nodrošina uzturu un ienākumus teritorijā, kurā pārtikas cenas veikalos ir ļoti augstas un kurā ir ierobežotas nodarbinātības iespējas. Inuīti/inuvialuīti savus izstrādājumus no roņiem lielākoties tirgo vietējā tirgū un uz ES neeksportē. Galvenie iemesli cita starpā ir bailes pārkāpt ES roņu izstrādājumu režīmu, aizlieguma radītie tirdzniecības šķēršļi (zūd pircēju interese, nav kontaktu ar potenciālajiem pircējiem), starptautiskās tirdzniecības dotas pieredzes trūkums un neskaidrība par kažokādu sertificēšanu un no sertificētām kažokādām izgatavotu izstrādājumu sertificēšanu. Pagaidām nav vērojams, ka regula inuītu/inuvialuītu sociālekonomisko attīstību būtu ietekmējusi pozitīvi. ES roņu izstrādājumu režīms ir pavēris iespējas, taču tiek uzskatīts par stingri uzraudzītu instrumentu.

Nunavuta un Ziemeļrietumu teritorijas uzskata, ka regula roņu populācijas nav ietekmējusi un ka izņēmums nav palielinājis nomedīto roņu skaitu. Medības notika un joprojām notiek atbilstoši vietējiem medību noteikumiem un inuītu/inuvialuītu vērtībām.

6) Secinājums

Šķiet, ka regula labi darbojas, lai novērstu tādu no roņiem iegūtu izstrādājumu laišanu ES tirgū, uz kuriem neattiecas inuītu vai citām pirmiedzīvotāju kopienām paredzētais izņēmums. Par pārkāpumiem dalībvalstis ir noteikušas sankcijas, kuras vēl ne reizi nav piemērotas. Tikai Beļģija ir ziņojusi par neatbilstošu importu, kas ticis apturēts tās muitā.

ES dalībvalstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, jau savos iepriekšējos ziņojumos norādījušas, ka tās atzinīgi vērtētu jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības izņēmuma atjaunošanu, kas 2015. gadā tika atcelts, lai regulu saskaņotu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolēmumu. Tās uzskata, ka ES dalībvalstīs, kas atrodas pie Baltijas jūras, aizlieguma sociālekonomiskā ietekme ir negatīva.

Kanādas atzītās iestādes uzskata, ka ES regula tiek uztverta kā pilnīgs roņu izstrādājumu tirdzniecības aizliegums, ka inuītu un citu pirmiedzīvotāju kopienām paredzētais izņēmums ES nav pietiekami labi zināms un ka tas ietekmē inuītu/inuvialuītu kopienu ekonomisko attīstību. Roņu izstrādājumu eksports no Kanādas uz ES ir nenozīmīgs. Grenlande turpina no roņiem izgatavotus izstrādājumus eksportēt uz ES, galvenokārt uz Dāniju. Nelielā skaitā gadījumu attiecīgās ES kompetentās iestādes nav ziņojušas par importu no Grenlandes un Kanādas.

2024. gadā Komisija sāks regulu par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem un direktīvu par roņu mazuļiem izvērtēt, lai šo aktu izvirzīto mērķu kontekstā novērtētu to darbību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, vai minētie akti joprojām ir mērķderīgi. Šis darbs ietvers sociālekonomiskās ietekmes un ietekmes uz roņu populāciju novērtējumu. Pamatojoties uz izvērtējuma konstatējumiem, Komisija apsvērs, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi.

(1)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32009R1007.

(2)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015R1775.

(3)

http://trade.ec.europa.eu/wtodispute/show.cfm?id=475&code=2.

(4)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015R1850.

(5)

Sk. Regulas (ES) 2015/1775 8. apsvērumu.

(6)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0004.

(7)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31983L0129.

(8)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31989L0370.

(9)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015D1027(02).

(10)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020D2125.

(11)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32017D0265.

(12)

https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/trade-seal-products_en.

(13)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022R1998&qid=1696262958104.

(14)

https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/trade-seal-products_en.

(15)

http://stateofthebalticsea.helcom.fi/biodiversity-and-its-status/marine-mammals/.

(16)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01992L0043-20130701.

(17)

Kopš 2023. gada 24. marta, pamatojoties uz Savienības un Apvienotās Karalistes Kopīgo deklarāciju Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, Protokols par Īriju/Ziemeļīriju dēvējams par Vindzoras regulējumu.

(18)

https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/trade-seal-products_en.