EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 12.12.2023

COM(2023) 630 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par aizsardzību

1.IEVADS

Demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir Eiropas Savienības pamatvērtības 1 . Tie ir visu ES sasniegumu pamatā, veicinot mieru, labklājību, ekonomisko konkurētspēju, sociālo kohēziju un stabilitāti visā kontinentā un visā pasaulē 2 . Demokrātijas būtība ir tāda, ka pilsoņi var brīvi paust savu viedokli un piedalīties demokrātiskajā dzīvē, izvēlēties savus politiskos pārstāvjus un paust savu viedokli nākotnē. Pilsoņiem būtu jābūt iespējai veidot savus uzskatus publiskā telpā, kurā var paust atšķirīgus viedokļus, kur viņiem ir tiesības nepiekrist un vēlēšanu laikā mainīt valdības bez iejaukšanās ārvalstu un vietējā līmenī. Ņemot vērā lielo vēlēšanu skaitu vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas Parlamenta līmenī, ES un tās dalībvalstis gūst vienu no pilnīgākajām demokrātiskajām pieredzēm pasaulē. Eiropas demokrātija un ar to saistītās tiesības un brīvības ir mūsu atvērtās un pārredzamās sabiedrības pamatā.

Taču demokrātijai ir arī savas problēmas un ienaidnieki. Autoritārie režīmi to uzskata par apdraudējumu gan mājās, gan ārzemēs. Līdz ar to daži šādi režīmi ir pieņēmuši apzinātu politiku, lai grautu demokrātisko procesu ES. To mērķis ir graut demokrātiskās iestādes, izdarīt spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem un samazināt pilsoniskās sabiedrības telpu. Tie var būt gan mēģinājumi izmantot sabiedrības šķelšanos un neuzticēšanos pastāvošajām iestādēm, gan iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības 3 demokrātiskā viedokļa vājināšana, iesaistīšanās manipulācijās ar informāciju un dezinformācija, kā arī vēlēšanu kampaņu tieša kropļošana 4 . Nesenā pieredze rāda, cik ātri tie, kas vēlas veicināt naidu mūsu sabiedrībā, atrod jaunas iespējas, un ka ES ir jābūt līderei cīņā pret šādiem destruktīviem spēkiem 5 .

Trešo valstu iejaukšanās mūsu demokrātiskajā procesā, cita starpā pilnvaru izmantošana, ir pievērsusi arvien lielāku politisko uzmanību gan valstu līmenī, gan ES iestādēs. Komisija piekrīt daudzām Eiropas Parlamenta paustajām bažām 6 , tai skaitā par to, ka ir vajadzīga koordinēta ES stratēģija pret ārvalstu iejaukšanos un manipulācijām ar informāciju 7 . Brīvas un godīgas vēlēšanas ir demokrātijas stūrakmens, un neatkarīgi un pārredzami vēlēšanu procesi ir būtiski svarīgi konkurētspējīgai vēlēšanu videi, lai nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos vēlēšanu integritātei un to rezultātiem. Ir arvien vairāk pierādījumu par tādiem gadījumiem kā likumdevēju datoru uzlaušana pirms vēlēšanām, slepena lobēšana ar pilnvarotu personu starpniecību, viltus pētījumi, kas veikti, lai attaisnotu cilvēktiesību neievērošanu, un tīmekļa vietnes, kurās tiek apgalvots, ka tās ir neatkarīgas plašsaziņas līdzekļu platformas, tomēr tās slepeni veicina politiskas iejaukšanās kampaņas. Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, kas ir arī karš pret demokrātiju un visām ES vērtībām, ir vēl vairāk palielinājis ārējas iejaukšanās risku. Nesen veiktā Eirobarometra aptauja liecina, ka 81 % ES aptaujāto cilvēku uzskata, ka ārvalstu iejaukšanās mūsu demokrātiskajās sistēmās ir nopietna problēma, kas jārisina 8 .

ES arvien vairāk ir atzinusi nepieciešamību proaktīvi aizsargāt demokrātiju, stiprināt tiesiskumu un aizsargāt pamattiesības un pamatbrīvības. Darbs pie pasākumiem, ko Komisija 2020. gadā ierosināja Eiropas Demokrātijas rīcības plānā 9 , jau ir krietni progresējis, palīdzot stiprināt demokrātisko noturību, veicinot vēlēšanu integritāti, aizsargājot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un stiprinot cīņu pret dezinformāciju, ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Šajā paziņojumā izklāstīts, kā Komisija ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi ir darbojusies visās šajās jomās, izmantojot svarīgus tiesību aktus un citas politiskas iniciatīvas, kas stiprina sabiedrības noturību no iekšpuses un iedzīvotāju tiešu iesaisti 10 .

Vienlaikus ES dažādos veidos ir reaģējusi uz dažādiem ārvalstu iejaukšanās riskiem. Tostarp pievērsusies tādu risku novēršanu, kas ietekmē ekonomisko drošību sakarā ar to, ka iekšējā tirgū ir iesaistīti ar trešām valstīm saistīti dalībnieki, kuru galvenā motivācija nav tirgus apsvērumi. Pasākumi ietvēra priekšlikumu jaunam instrumentam, lai novērstu to, ka trešās valstis izmanto ekonomisko piespiešanu 11 , noteikumus par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu gadījumos, kad varētu būt apdraudēta drošība vai sabiedriskā kārtība 12 , kā arī pasākumus kiberdrošības 13 , pētniecības drošības 14 un hibrīddraudu apkarošanas jomā 15 . Īpaši smagos apstākļos, lai reaģētu uz draudiem vai apdraudējumu risku Savienības pamatinteresēm un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, ES ir noteikusi ierobežojošus pasākumus saskaņā ar ES sankciju režīmiem 16 .

Ar šo paziņojumu tiek ieviesta Demokrātijas aizsardzības pakete, par kuru paziņots runā par stāvokli Savienībā 2022. gadā . Paketes pamatā ir tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir uzlabot pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību, sniedzot skaidrību par slēptu ārvalstu ietekmi, kā arī uzlabot iekšējā tirgus darbību, izmantojot kopējus standartus interešu pārstāvības darbībām, ko veic trešo valstu vārdā. Priekšlikums ir izstrādāts, plaši apspriežoties ar sabiedrību un ieinteresētajām personām un veicot visaptverošu ietekmes novērtējumu.

Gaidāmās Eiropas vēlēšanas būs izšķirošs pārbaudījums mūsu demokrātisko procesu noturībai. Paketē ir iekļauts mērķtiecīgs ieteikums veicināt brīvas, taisnīgas un noturīgas vēlēšanas un aizsargāt tās no kiberuzbrukumiem un citiem centieniem izkropļot mūsu demokrātisko un vēlēšanu vidi vai manipulēt ar to.

Komisija arī sadarbojas ar dalībvalstīm, lai veicinātu un aizsargātu pilsonisko telpu, kurā aktīvai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem tiek nodrošināti veicinoši apstākļi un instrumenti aktīvākai iesaistei. Tā var palīdzēt padarīt mūsu demokrātiju noturīgāku. Tās pamatā ir jau veiktie ieguldījumi un jaunas iespējas iedzīvotāju līdzdalībai publiskajā telpā, ko veicināja konference par Eiropas nākotni un turpmākie pasākumi 17 . Īpašā ieteikumā ir izklāstīti veidi, kā veicināt iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos un efektīvu līdzdalību publiskās politikas veidošanas procesos.

Demokrātijas aizsardzības pakete ir daļa no iniciatīvu kopuma, kas īsteno proaktīvu pieeju ES vērtību aizstāvēšanai. Kopš 2020. gada Komisija savos gada ziņojumos par tiesiskumu ir izvērtējusi situāciju dalībvalstīs. 2023. gada sākumā ierosināto korupcijas apkarošanas 18 un ētikas 19 iniciatīvu mērķis ir arī aizsargāt demokrātiju no korupcijas kaitīgās ietekmes, cita starpā no ārvalstu aktoriem. Nesen pieņemtā kopīgā paziņojuma par naida apkarošanu 20 mērķis ir pastiprināt ES rīcību pret naidu un veicināt iekļaujošu, daudzveidīgu un demokrātisku Eiropu. Komisija ir īstenojusi stratēģijas diskriminācijas apkarošanai, kas arī veicina vienlīdzīgas iespējas iekļaujošai līdzdalībai un iesaistei 21 . 2022. gada ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērošanu 22 galvenā uzmanība tika pievērsta pilsoniskajai telpai un tās lomai pamattiesību aizsardzībā un veicināšanā. Cilvēku un viņu tiesību izvirzīšana digitālās pārveides centrā ir arī pamatprincipi ES pieejā digitalizācijai un tehnoloģiju attīstībai 23 . Šī pieeja ir arī ES paplašināšanās politikas pamatā un virza ES darbu visā pasaulē, lai atbalstītu un veicinātu demokrātiju un cilvēktiesību un tiesiskuma vispārējās vērtības saskaņā ar ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gadam) 24 . Visās savās darbībās ES apņemas sadarboties ar organizācijām, kas ievēro demokrātiskās vērtības un pamattiesības, kā noteikts LES 2. pantā un Hartā.

2.    ĀRVALSTU INTEREŠU PĀRSTĀVNIECĪBAS PĀRSKATĀMĪBAS NODROŠINĀŠANA ES demokrātijas jomā, izmantojot saskaņotas prasības

ES ir atvērta pasaulei un aktīvi sadarbojas ar partneriem visā pasaulē. Pārredzama un atklāta informācijas apmaiņa starp valstīm un kultūrām un piekļuve informācijai ir daļa no mūsu identitātes un ir abpusēji izdevīga visos līmeņos. Valdībām, publiskajām iestādēm un politiskajiem dalībniekiem ārpus ES ir iespēja paust savu viedokli, un tie var mēģināt panākt, lai šie viedokļi tiktu atspoguļoti demokrātiskajās debatēs un ietekmētu politiku dažādos jautājumos. Ja tas tiek darīts, izmantojot struktūras, kas pārstāv šo dalībnieku intereses, šādas interešu pārstāvības leģitimitāte ir atkarīga no tās pārredzamības un pārskatatbildības.

Tomēr Eiropas Savienībā pieaug bažas par to, ka mūsu sabiedrības atvērtība var tikt izmantota ļaunprātīgi, proti, ārvalstu valdību iejaukšanās, cenšoties manipulēt ar sabiedrisko domu un izkropļot demokrātiskās debates, apdraud ES demokrātiju 25 . Šis risks ir palielinājies dinamiskas drošības apdraudējuma ainas dēļ, un trešo valstu valdības var izmantot publiskos resursus, lai īstenotu plašas un ilgstošas, dažkārt slēptas, ietekmes kampaņas 26 , un veicinātu savas politiskās un ģeopolitiskās intereses vietējo vēlēšanu apgabalos. Salīdzināmi dati par šo parādību ES ir ierobežoti. Tas arī rada ierobežotu pārskatatbildību un pārraudzību. Pārredzamības un atklātības nodrošināšana, pārstāvot ārvalstu intereses, ir labākais veids, kā aizsargāt mūsu demokrātiskās telpas integritāti un novērst ārvalstu iejaukšanos 27 . Plašākā nozīmē politiskā un institucionālā sistēma, kuras pamatā ir integritāte, pārredzamība un pārskatatbildība sabiedriskajā dzīvē, ir labākā garantija pret korupciju 28 , un publiskajām struktūrām būtu jācenšas panākt visaugstākos pārredzamības standartus kā svarīgu daļu no plašākiem centieniem apkarot korupciju.

Interešu pārstāvības darbības trešo valstu valdības arvien vairāk izmanto līdztekus oficiāliem diplomātiskiem kanāliem un procesiem 29 , lai veicinātu savu politikas mērķu sasniegšanu. Pārredzamības un ziņošanas prasības attiecībā uz interešu pārstāvības darbībām dalībvalstīs pašlaik tiek regulētas dažādos veidos un dažādā mērā. Dažu valstu tiesību aktos ir noteikts, ka jāreģistrējas obligāti, savukārt citi paļaujas uz pašregulāciju. Noteikumi pēc būtības var atšķirties, piemēram, attiecībā uz darbību veidiem un struktūrām, uz kurām attiecas pienākumi. Ņemot vērā to, ka interešu pārstāvība kļūst par aizvien lielāku pārrobežu darbību, ir vajadzīga ES reakcija, lai novērstu papildu šķēršļu rašanos iekšējā tirgū un regulējuma sadrumstalotības risku. Sadrumstalotība rada papildu izmaksas un juridisko nenoteiktību, jo pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda atsevišķās atbilstības darbībās un jāpielāgojas dažādu ES jurisdikciju atšķirīgajām prasībām. Bez ES rīcības dalībvalstis vienpusēji novērš konstatētos riskus un draudus demokrātijai 30 un tādējādi grauj iekšējo tirgu un atvieglo tādus trešo valstu mēģinājumus izmantot atšķirīgus noteikumus savā labā, kas cenšas slēpti ietekmēt mūsu demokrātisko procesu.

Tāpēc Komisija nāk klajā ar priekšlikumu saskaņotai pieejai, lai novērstu šķēršļus iekšējā tirgū un nodrošinātu ES ar pārredzamības instrumentiem, kas tai ļaus aizsargāt demokrātiju, saglabāt atvērtu sabiedrību un aizsargāt pamattiesības, jo īpaši vārda brīvību un piekļuvi informācijai. Tās mērķis ir nodrošināt kopēju augstu pārredzamības un demokrātiskās pārskatatbildības līmeni visā ES attiecībā uz lobēšanas kampaņām, ko sniedz kā pakalpojumu, kā arī līdzīgām darbībām, ko veic struktūras trešās valsts valdības vārdā un kas cenšas ietekmēt sabiedriskās politikas vai tiesību aktu izstrādi, formulēšanu vai īstenošanu vai publisku lēmumu pieņemšanas procesu. Tādējādi arī vidējā termiņā tā veicinās labāku izpratni un sabiedrības informētību par šādu darbību apmēru, tendencēm un dalībniekiem. Tas ļautu ES pilsoņiem un publiskajām iestādēm izprast to motivāciju un redzēt, kuras trešās valstis investē demokrātisko debašu un lēmumu pieņemšanas procesu ietekmēšanā ES.

Komisijas priekšlikums uzlabos publisko debašu integritāti un atvērtību, nodrošinot, ka gadījumos, kad trešās valstis cenšas ietekmēt ES demokrātiskos procesus, izmantojot starpniekus, tas tiek darīts pārredzamā veidā. Vārda un biedrošanās brīvība, kā arī akadēmiskā brīvība un zinātniskās pētniecības brīvība ir ārkārtīgi svarīgas demokrātiskajām debatēm, un paredzētajām ierobežotās un samērīgās pārredzamības prasībām tās nevajadzētu būtiski ietekmēt. Pakalpojumu sniedzēju ziņā ir izlemt, kurus pakalpojumus tie vēlas piedāvāt. Prasības neattiektos uz finansējumu, ko saņem pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai citas personas no trešās valsts valdības un kas nav saistīts ar interešu pārstāvības darbību. Priekšlikumā ir iekļauti arī visaptveroši aizsardzības pasākumi nolūkā nodrošināt, ka struktūras, uz kurām attiecas pārredzamības prasības, netiktu stigmatizētas un tām netiktu radītas sekas tikai par reģistrācijas faktu kā tādu 31 .

Ierosinātajā direktīvā 32 galvenā uzmanība ir pievērsta interešu pārstāvības darbībām, t. i., darbībām, ko veic nolūkā ietekmētu demokrātiskos procesus, kas ir ekonomiska rakstura un ko veic trešo valstu vārdā. Tā attiektos uz visām struktūrām, kas iesaistās darbībā, kuras mērķis ir ietekmēt politikas vai tiesību aktu izstrādi, formulēšanu vai īstenošanu, vai publisku lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā. Tā varētu ietvert lobēšanas un sabiedrisko attiecību uzņēmumus, ideju laboratorijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātos un publiskos pētniecības institūtus, kas piedāvā pētniecības pakalpojumus, kā arī konsultantus un iekšējos lobētājus, kas darbojas trešo valstu vārdā, lai ietekmētu sabiedrisko dzīvi un demokrātisko procesu ES 33 . Darbībām, kas tiek veiktas ārvalstu valdību interesēs, ir jābūt pārredzamām. No priekšlikuma īpaši izslēgtas tādas darbības kā diplomātiskā pārstāvība vai juridiskā pārstāvība tiesas procesā 34 .

Direktīva tiks piemērota taisnīgi un nediskriminējoši, paredzot minimālas administratīvās formalitātes. Tās darbības jomā ietilpstošajām vienībām tiks noteiktas obligātas, bet ierobežotas un samērīgas reģistrācijas prasības. Dalībvalstis tiks aicinātas izveidot vai pielāgot esošos valsts reģistrus, lai nodrošinātu interešu pārstāvības darbību pārredzamību. Piekļuves prasībām šādiem reģistriem būtu jābūt vienkāršām un skaidrām, lai atvieglotu reģistrāciju un izpildi. Lai ierobežotu administratīvo slogu, dalībvalstis tiks aicinātas nodrošināt, ka struktūras, kurām ir jāreģistrējas, pēc iespējas var atkalizmantot datus, kas jau ir iesniegti citos valstu reģistros (vienreizējas iesniegšanas princips). Informācijai par šajā direktīvā noteiktajiem reģistrācijas pienākumiem un formalitātēm būtu jābūt pieejamai vienotajā digitālajā vārtejā 35 , ar ko izveido vienas pieturas aģentūru, lai sniegtu uzņēmumiem un iedzīvotājiem informāciju par noteikumiem un procedūrām vienotajā tirgū 36 . Svarīgākie reģistrēto datu elementi būs publiski pieejami, nodrošinot pārredzamību un pastiprinātu sabiedrības kontroli, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus 37 .

Saskaņā ar Tiesas judikatūru 38 un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas pamatnostādnēm 39 , direktīvā būs iekļauti arī aizsardzības pasākumi, kas ļaus izvairīties no reģistrācijas prasību ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā ierobežot pamattiesības un brīvības, piemēram, vārda vai biedrošanās brīvību, akadēmisko vai māksliniecisko brīvību, vai nepamatoti ierobežot pilsonisko telpu. Pirmkārt, neatkarīgas uzraudzības iestādes būs pilnvarotas pieprasīt ierobežotu informāciju tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un samērīgi. Uzraudzības iestādei būtu jābūt skaidri definētām un ierobežotām pilnvarām, un tai vajadzētu būt kompetentai uzraudzības un izpildes darbībās, tostarp, lai nodrošinātu, ka reģistrācija nerada nelabvēlīgas sekas. Otrkārt, būtu jābūt tādiem samērīgiem administratīviem naudas sodiem par neatbilstību, uz kuriem attiecas pārskatīšana tiesā un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai izvairītos no iespējamas atturošas ietekmes. Priekšlikums arī radīs sadarbības sistēmu informācijas apmaiņai starp uzraudzības iestādēm.

Pilnīga saskaņošana jautājumos, kas ietilpst ierosinātās direktīvas darbības jomā, neļautu dalībvalstīm saglabāt vai ieviest papildu prasības saskaņoto noteikumu ietvaros. Tas vēl vairāk ierobežos atšķirīgu un potenciāli nesamērīgu un represīvu valsts noteikumu un prakses risku 40 . Vienlaikus, saskaņā ar subsidiaritātes principu, dalībvalstis varēs brīvi pieņemt noteikumus jomās, uz kurām direktīva neattiecas, piemēram, noteikumus par saziņu starp to amatpersonām un interešu pārstāvjiem.

Šis priekšlikums būs svarīgs pirmais solis cīņā pret ārvalstu iejaukšanos, pamatojoties uz regulējumu, kas saskaņos pārredzamības prasības iekšējā tirgū un ļaus gūt pārskatu par ES pārstāvēto trešo valstu interesēm. Tā ir mērķtiecīga un samērīga atbilde uz pašreizējām bažām. Tā īstenošana un jo īpaši noteikumu efektivitāte un proporcionalitāte būtu pastāvīgi jāpārskata un laikus jāveic novērtējums par to, vai ir vajadzīga pārskatīšana un turpmāki pasākumi, arī attiecībā uz intervences darbības jomu 41 un pārdomām par iespēju izveidot Savienības līmeņa portālu, kas savienotu valstu reģistrus. Vienlaikus Komisija turpinās uzraudzīt un atbalstīt reformas dalībvalstīs, lai nodrošinātu lobēšanas pārredzamību. Ziņojumos par tiesiskumu atzīts, ka tas ir būtisks elements integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanā sabiedriskajā dzīvē 42 . Komisija arī organizēs regulāras ieinteresēto personu grupu sanāksmes, lai apspriestu noteikumu piemērošanu.

ES līmenī ES Pārredzamības reģistrs 43 aptver darbības, ko veic interešu pārstāvji ar mērķi ietekmēt politikas vai tiesību aktu izstrādi vai īstenošanu vai ES iestāžu lēmumu pieņemšanas procesus. Iedzīvotāji un interešu grupas var to izmantot, lai izvērtētu interešu pārstāvju iespējamo ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem, tādējādi veicinot ētisku un pārredzamu interešu pārstāvību. To papildina rīcības kodekss, kā arī iekšējās pārredzamības pasākumi ES iestādēs attiecībā uz sanāksmēm un citu mijiedarbību ar lobistiem 44 . Lai gan tā darbības joma atšķiras no ierosinātās direktīvas darbības jomas 45 , ES Pārredzamības reģistrs jau aptver ārvalstu ietekmes darbības, ko veic ārvalstu struktūras, kurām nav diplomātiska statusa, vai struktūras, kas lobē ES iestādes trešo valstu vārdā 46 . Tiklīdz iznākums Eiropas Parlamenta un Padomes diskusijām par ierosināto direktīvu būs skaidrs, Komisija apsvērs, kā vislabāk risināt tādus jautājumus kā dubulta reģistrācija un vai izveidot iespējamās saiknes starp valstu reģistriem saskaņā ar direktīvu un Pārredzamības reģistru.

Ierosinātā direktīva papildinās noteikumus, ko piemēro digitālajiem pakalpojumiem saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem un izdevējiem saskaņā ar priekšlikumu par politisko reklāmu, pie kam abiem šiem noteikumiem ir atšķirīga darbības joma 47 . Papildinoši ir arī konkrēti preventīvi pasākumi, kas ierosināti Eiropas Pētniecības telpā, lai radītu izpratni par ārvalstu iejaukšanos un veidotu noturību visā nozarē, pamatojoties uz rīkkopu cīņai pret ārvalstu iejaukšanos pētniecībā un inovācijā 48 . Tie atbilst arī starptautiska līmeņa standartiem 49 . Komisija atbalstīs arī tādas darbības kā apmaiņa ar paraugpraksi attiecībā uz iedzīvotāju informēšanu, noturības veidošanu un aktīvu iesaistīšanos jautājumā par iejaukšanos Eiropas demokrātiskajā sfērā, tostarp apmācību, medijpratību, izpratnes veicināšanu un kritisko domāšanu. Komisija ir arī ieviesusi pasākumu kopumu 50 , lai atbalstītu dalībvalstu pārvaldes iestādes, kas sagatavo reformas, prognozē turpmākās tendences un stiprina administratīvo sadarbību, kas atbalsta demokratiskās struktūras. Tiek atbalstīti arī valsts līmeņa centieni turpināt reformas, kas stiprina demokratiskās struktūras un procesus 51 .

Ar šo priekšlikumu Komisija cenšas palīdzēt ne tikai ES, bet arī pasaules mērogā noteikt standartus tam, kā saskaņoti, līdzsvaroti un samērīgi risināt slēptas ārvalstu ietekmes problēmu, pilnībā ievērojot pamattiesības. Koncentrējoties uz pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību un ieviešot mērķtiecīgus noteikumus kopā ar stingriem aizsardzības pasākumiem, šī pieeja nodrošina līdzsvaru starp pamattiesību īstenošanu un sabiedrības interesēm.

Visā pasaulē ir palielinājusies izpratne un rīcība cīņā pret ārvalstu iejaukšanās fenomenu. Dažas jurisdikcijas ārpus ES, piemēram, Austrālija, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Apvienotā Karaliste, ir ieviesušas vai gatavo sistēmas, lai regulētu ārvalstu valdības ietekmes pārredzamību, nosakot īpašas informācijas atklāšanas un reģistrācijas prasības, kas piemērojamas lobēšanai ārvalstu valdību vārdā.

Citas jurisdikcijas ir pieņēmušas “ārvalstu aģentu” tiesību aktus, kas pārsniedz pārredzamības prasības un attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie pārkāpj pamattiesības un pamatbrīvības. Šādu tiesību aktu mērķis ir ierobežot pilsonisko telpu, stigmatizējot un iebiedējot dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus, kuri bieži vien paļaujas uz finansējumu no ārvalstīm, tostarp no ES, un ierobežojot to darbību. Piemēram, Krievijas “ārvalstu aģentu” likums efektīvi pilnvaro iestādes kavēt neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu, izmantojot agresīvas pārbaudes, tiešu uzraudzību pār programmām un notikumiem, kā arī draudus šīs organizācijas likvidēt un uzsākt kriminālprocesu pret tām organizācijām, kas neievēro noteikumus, un to biedriem, pat ja ārvalstu atbalsts ir pilnībā pārredzams. “Ārvalstu aģenta” statuss saskaņā ar šādiem tiesību aktiem apdraud organizācijas finanšu stabilitāti, jo tām organizācijām, kuras neievēro šos noteikumus, tiek uzlikti lieli naudas sodi. Tas arī kaitē organizācijas uzticamībai, jo ietver spiegošanas konotācijas, kas savukārt var veicināt vardarbību, kas vērsta pret pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem tiešsaistē un bezsaistē. Šādi “ārvalstu aģentu” likumi ir absolūti nedemokrātiski, un ir konstatēts, ka tie pārkāpj starptautiskos tiesību aktus un standartus 52 .

Ne visi ārvalstu iejaukšanās riski ir saistīti ar valsts dalībniekiem. Dažas nevalstiskās struktūras var arī izmantot līdzīgu taktiku, lai veicinātu darbības, kas tieši pārkāpj ES vērtības, piemēram, darbības, kas paredzētas polarizācijas pastiprināšanai un naida kurināšanai. Tas jo īpaši attiecas uz tiešsaisti, kā to parādīja nesenais vardarbīga ekstrēmisma un naidpilna un šķeļoša satura uzliesmojums.

Komisija stingri mudina dalībvalstis saglabāt modrību un apmainīties ar informāciju savā starpā un ES līmenī par šādām nevalstiskām struktūrām, pat ja tās nav saistītas ar ārvalstu valdību vai nav atkarīgas no tās. Ņemot to vērā, Komisijas ierosinātajā Finanšu regulas pārstrādātajā redakcijā ir iekļauts jauns izslēgšanas pamats no ES finansējuma, proti, “kūdīšana uz diskrimināciju, naidu vai vardarbību”. Jaunais pamats būtu piemērojams līdzekļiem, kas izmaksāti tiešā un netiešā pārvaldībā, pat ja nebūtu galīgā sprieduma valsts līmenī. Turklāt Komisija ievieš iekšējus izpratnes veicināšanas pasākumus un izstrādā iekšējās darba metodes, lai nodrošinātu pastiprinātu kontroli projektu atlasē 53 .

3 EIROPAS DEMOKRĀTIJAS RĪCĪBAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

2020. gada decembrī pieņemtā Eiropas Demokrātijas rīcības plāna (EDAP) mērķis ir stiprināt ES demokrātisko valstu noturību, nosakot galvenās darbības, kas pievērstos jomām, kurās mūsu sistēmas un pilsoņi ir visneaizsargātākie. Šo darbību mērķis ir labāk aizsargāt vēlēšanu integritāti, aizsargāt mediju brīvību un mediju plurālismu un apkarot dezinformāciju 54 . Rīcības plānā arī atzīts, ka veselīgas demokrātijas pamatā ir jēgpilna un iekļaujoša pilsoņu iesaiste un aktīva pilsoniskā sabiedrība, pie tam ne tikai vēlēšanu laikā, bet pastāvīgi, un ka iesaistīti, informēti un iespēcināti pilsoņi un dinamiska pilsoniskā sabiedrība ir būtiski svarīgi, lai garantētu mūsu demokrātisko valstu noturību, tostarp noturību pret ārvalstu iejaukšanos.

Izvērtējot Eiropas Demokrātijas rīcības plānā (EDAP) paredzēto darbību īstenošanas statusu 55 , šajā iedaļā ir izceltas jomas, kurās ES var būt proaktīva, ņemot vērā pašreizējās un mainīgās problēmas.

3.1.    Vēlēšanu integritātes aizsardzība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana pirms un pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Brīvas un godīgas vēlēšanas ir mūsu demokrātijas pamatā. Ja netiks novērsti vēlēšanu procesa riski, tie var izkropļot pašu procesu un mazināt iedzīvotāju uzticēšanos vēlēšanu godīgumam un integritātei.

Kopā ar šo paziņojumu Komisija nāk klajā ar ieteikumu par iekļaujošiem un noturīgiem vēlēšanu procesiem Eiropas Savienībā un par Eiropas Parlamenta vēlēšanu eiropeiskās būtības un efektīvas norises uzlabošanu 56 . Tas ir adresēts dalībvalstīm, Eiropas un valstu politiskajām partijām, fondiem un kampaņu organizācijām saistībā ar gatavošanos vēlēšanām kopumā un konkrēti nākamajām Eiropas vēlēšanām. Tā mērķis ir veicināt augstus demokrātiskos standartus vēlēšanām ES, atbalstot lielu vēlētāju aktivitāti, iekļaujošu līdzdalību, vienkāršu un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību izmantošanu un noturīgus vēlēšanu procesus. Šajā nolūkā tajā ir iekļauti konkrēti ierosinājumi, kā atbalstīt vēlētāju aktivitāti un iekļaujošu līdzdalību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un konkrētu grupu vajadzībām 57 .

Pastāvīgi nepieciešams palielināt vēlēšanu tehnoloģiju kiberdrošību. Ieteikumā ir izklāstīti konkrēti priekšlikumi, kā nodrošināt vēlēšanu un ar vēlēšanām saistītu vienību un infrastruktūras drošību, integritāti un noturību, ņemot vērā prasības, kas noteiktas pārskatītajā Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvā (TID 2 direktīva) 58 un Direktīvā par kritisko vienību noturību 59 . Pamatojoties uz 2019. gadā gūto pirmo pieredzi 60 , 2023. gada 21. novembrī notika jauna ES teorētiskas mācības, kurās piedalījās Komisija, Eiropas Parlaments, ES Kiberdrošības aģentūra un dalībvalstis. TID sadarbības grupai būtu arī jāturpina pārskatīt kompendiju par vēlēšanu tehnoloģiju kiberdrošību, lai nodrošinātu, ka tas atbilst mainīgajai drošības apdraudējuma ainai.

Papildus tiešajam riskam vēlēšanu infrastruktūrai demokrātiju un drošību apdraud arī apzināta un koordinēta ārvalstu dalībnieku manipulācija ar informācijas vidi. Ir daudz ziņojumu par plaša mēroga koordinētiem centieniem, kuros apvienotas dažādas taktikas, metodes un procedūras, piemēram, viltotu sociālo mediju kontu izmantošana, lai atzīmētu ar “patīk”, komentētu vai kopīgotu informāciju nolūkā mākslīgi palielināt tās redzamību, dezinformācijas izplatīšanu, tostarp ar manipulētu audiovizuālu saturu, piemēram, dziļviltojumiem 61 , vai, nepārredzami vēršoties pret vēlētājiem, ietekmētu tos un manipulētu ar vēlēšanu rezultātiem. Turklāt manipulācijas ar informāciju var notikt kopā ar darbībām citās jomās, piemēram, kiberdraudiem uzlaušanas un noplūdināšanas operāciju gadījumā. Šajā nolūkā un pamatojoties uz Eirobarometra datiem, ieteikumā ir ierosināti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt ar vēlēšanām saistītu informāciju pret manipulācijām un dezinformāciju 62 .

Brīvas un godīgas demokrātiskas debates ir atkarīgas no likumības un godīgas spēles. Valsts iestādes noteiktos apstākļos valsts drošības apsvērumu dēļ var izmantot uzraudzības instrumentus, taču citādi ir ar spiegprogrammatūras izmantošanu politisku priekšrocību gūšanai. Ieteikumā uzsvērts, ka uzraudzības instrumentus nekad nevajadzētu izmantot, lai iejauktos demokrātiskās debatēs, un ka ir nepieņemami šādus instrumentus izmantot, lai politiskā labuma gūšanai vērstos pret politiskajiem dalībniekiem un žurnālistiem. Komisija vienmēr ir skaidri norādījusi, ka valsts drošības jēdziens būtu jāinterpretē saskaņā ar ES judikatūrā noteiktajiem kritērijiem. Ziņojumā par tiesiskumu iekļautās sadaļas par valstīm ietver šo jautājumu, ciktāl tas attiecas uz iestāžu līdzsvara un atsvara darbību. Priekšlikumā Eiropas Mediju brīvības aktam 63 ir arī stingri aizsardzības pasākumi pret spiegprogrammatūru izmantošanu pret medijiem, žurnālistiem un viņu ģimenēm. Eiropas Parlaments kopā ar Izmeklēšanas komiteju Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas izmeklēšanai (PEGA komiteja) ir izveidojis svarīgu darbplūsmu spiegprogrammatūras jomā. Parlaments 2023. gada jūnija rezolūcijā stingri nosodīja spiegprogrammatūras nelikumīgu izmantošanu, aicinot rīkoties gan valstu, gan ES līmenī 64 . Komisija gatavo neleģislatīvu iniciatīvu, kas precizē robežas un mijiedarbību starp ES tiesību aktiem, jo īpaši datu aizsardzības un privātuma acquis, un valsts drošību 65 .

Citi ieteikumi ietver to, kā politiskās partijas izmanto kampaņas solījumus un rīcības kodeksus, lai veicinātu vēlēšanu integritāti un godīgas kampaņas; centienus nodrošināt politiskās reklāmas pārredzamību un veicināt vēlēšanu novērošanu kā efektīvu līdzekli, lai mudinātu pilsoņus aktīvi iesaistīties vēlēšanu procesā un vairot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanām. Tas attiecas arī uz politisko partiju un fondu finansēšanu nolūkā ierobežot jebkādu slēptas ārvalstu ietekmes risku, tostarp ar slēptiem ziedojumiem, kas izkropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus vēlēšanu procesā.

Ieteikuma pamatā ir izšķirošie pasākumi, ko Komisija īstenojusi kopš 2020. gada, lai novērstu konstatētās nepilnības un nodrošinātu, ka pilsoņi var veidot savus spriedumus un izdarīt vēlēšanu izvēli publiskajā telpā, kurā bez vietējās vai ārvalstu iejaukšanās var paust viedokļu daudzveidību.

Attiecībā uz digitālo jomu noteikumos saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu 66 ir izklāstīti tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu pienākumi novērst ar pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesiem saistītos riskus, kuri izriet no to pakalpojumu darbības, izstrādes vai izmantošanas, tostarp izmantojot dezinformāciju, neautentisku izmantošanu vai taktiku, kas saistīta ar mākslīgi radītu saturu. Noteikumi arī nodrošina lielāku pārredzamību un palīdz cilvēkiem pieņemt apzinātus lēmumus par informāciju, ko viņi redz tiešsaistē. Turklāt regula par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu 67 ļaus uzlabot sabiedrības kontroli un pārskatatbildību attiecībā uz politiskās reklāmas pakalpojumiem, tostarp izmantojot Eiropas publisko tiešsaistes politisko reklāmu repozitoriju, un ieviesīs stingrākus nosacījumus attiecībā uz personas datu izmantošanu politisko reklāmu mērķauditorijas atlasei un izplatīšanai. Lai novērstu ārvalstu iejaukšanās risku, ar to arī aizliegs sponsorēt trešo valstu dalībnieku politisko reklāmu trīs mēnešus pirms vēlēšanām vai referendumiem. Ir atzīta arī Eiropas politisko partiju un politisko grupu loma Eiropas vēlēšanās. Komisija 2021. gadā arī ierosināja pārskatīt noteikumus par Eiropas politisko partiju un fondu statusu un finansēšanu 68 . Priekšlikuma mērķis ir dot Eiropas politiskajām partijām vairāk iespēju pildīt savu lomu patiesas Eiropas politiskās sfēras veidošanā un uzturēšanā, vienlaikus aizsargājot to rīcību no ārvalstu iejaukšanās. Šo noteikumu izpilde ir Komisijas galvenā prioritāte. Attiecībā uz Digitālo pakalpojumu aktu Komisija uzrauga un nodrošina noteikumu piemērošanu ļoti lielās tiešsaistes platformās un meklētājprogrammās.

Lai gan valsts vēlēšanu organizēšana ir dalībvalstu kompetencē, tā balstās uz starptautiskiem standartiem un to reglamentē šis plašākais ES tiesību aktu satvars. Pastiprināts savstarpējais atbalsts un sadarbība starp dalībvalstīm tagad ir labi iedibināta, galveno uzmanību pievēršot tādu struktūru darbam kā Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls, izmantojot arī ES struktūras, lai veicinātu informācijas drošību un apkarotu dezinformāciju. Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Komisija 2023. gada oktobrī organizēja augsta līmeņa pasākumu par vēlēšanām, kurā piedalījās dalībvalstis, ES iestādes, NVO un akadēmiskās aprindas, lai nāktu klajā ar idejām, kā atbalstīt vēlētāju aktivitāti, nodrošināt vēlēšanu sistēmu noturību un taisnīgas un iekļaujošas vēlēšanas visā Savienībā.

2022. gada janvārī tika izveidots kopīgs vēlēšanu noturības mehānisms, kura mērķis ir veidot dalībvalstu spējas novērst vēlēšanu riskus, izmantojot informācijas apmaiņu starp ekspertiem, jo īpaši attiecībā uz dezinformāciju un kiberdraudiem. Mehānisms ir izmantots arī, lai atbalstītu kompendija par e-balsošanu un citām IKT praksēm sagatavošanu 69 papildus mērķtiecīgai viedokļu apmaiņai par to, kā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un līdzsvarotu atspoguļojumu medijos vēlēšanu laikā. Apmaiņa starp valstu parlamentiem arī varētu būt vērtīgs veids, kā dalīties pieredzē, un Komisija to atbalstīs.

Pēdējos gados ES ir pilnveidojusi savu ārējo vēlēšanu novērošanas metodiku, tostarp ar kopīgām pamatnostādnēm, kuru pamatā ir starptautiski standarti, kas nostiprina tās spēju risināt jautājumu par jauno tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesā. Labā prakse tiek regulāri apspriesta Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā un saistībā ar Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem.

ES nerīkojas izolēti. Saskaņā ar EDAP Komisija ir turpinājusi centienus palīdzēt veidot noturību trešās valstīs, lai labāk nodrošinātu sabiedrības un publiskās iestādes ar līdzekļiem reaģēšanai uz kopīgiem ārējiem draudiem demokrātiskajam procesam. Šādi centieni ir ES paplašināšanās politikas prioritāte 70 . ES arī veicina starptautisku sadarbību vēlēšanu jautājumos starp ES tīkliem, partnervalstīm un tādām starptautiskām organizācijām kā Eiropas Padome, UNESCO un EDSO 71 . Eiropas Ārējās darbības dienests veic vēlēšanu novērošanas misijas ciešā sadarbībā ar citām starptautiskām un reģionālām novērošanas organizācijām. Tas papildina šīs darbības ar īpašu atbalstu valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem, lai palīdzētu veidot noturību pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI), novērstu to, atturētu no tās un reaģētu uz to, tostarp sniedzot ieskatu par to, kā FIMI tiek izmantota vēlēšanu kontekstā. ES rīcība ietvēra arī dalību divos demokrātijas samitos 72 un finansiālu atbalstu spēju veidošanai un vēlēšanu reformai, tostarp ES tuvākajās kaimiņvalstīs 73 .

3.2Mediju brīvības un plurālisma stiprināšana

Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir arī skaidri nodemonstrējis žurnālistu būtisko lomu iedzīvotāju informēšanā par reālo situāciju uz vietas. Krievijas iestādes īsteno sistemātiskas represijas un cenzūru, kas vērsta pret neatkarīgajiem medijiem, kam aizvien ir būtiska loma propagandas atspēkošanā.

Saskaņā ar EDAP ES centieni aizsargāt mediju brīvību un apkarot dezinformāciju ir vienas monētas divas puses. Šā redzējuma ietvaros Komisija ierosināja svarīgas jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot žurnālistu drošību 74 un aizsargāt žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un citus cilvēkus no ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) 75 . SLAPP apkarošanas direktīva ievieš spēcīgu procesuālo garantiju sistēmu pārrobežu SLAPP lietās, kas ļauj tiesām novērst ļaunprātīgu tiesvedību un atturēt no iespējamām jaunām SLAPP lietām. Direktīvā ir iekļauti noteikumi, kas pieļauj šādu gadījumu agrīnu izbeigšanu un nodrošina efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus SLAPP upuriem. Kopā ar saistīto ieteikumu noteikumi veido spēcīgu pasākumu kopumu ar mērķi apkarot SLAPP un aizsargāt sabiedrības līdzdalību un vārda brīvību ES.  Komisija arī ierosināja saskaņot dažus aspektus valstu noteikumos, kas saistīti ar mediju pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas Mediju brīvības aktu. Priekšlikuma mērķis ir novērst sadrumstalotas valstu regulatīvās pieejas, kas saistītas ar mediju brīvību, plurālismu un redakcionālo neatkarību, un nodrošināt mediju pakalpojumu brīvu sniegšanu iekšējā tirgū. Tajā galvenā uzmanība pievērsta arī sabiedrisko mediju neatkarībai un stabilam finansējumam, kā arī mediju īpašumtiesību un valsts reklāmas piešķiršanas pārredzamībai, kas ir divi galvenie Eiropas Demokrātijas rīcības plāna mērķi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstīm būtu arī jāizvērtē valsts pasākumu un mediju koncentrācijas ietekme uz mediju brīvību un plurālismu. Attiecībā uz mediju satura izplatīšanu tiešsaistes vidē Eiropas Mediju brīvības akta priekšlikums balstās uz horizontālo regulējumu, kas izveidots ar Digitālo pakalpojumu aktu.

Komisija savā gada ziņojumā par tiesiskumu novērtē arī mediju brīvību un plurālismu. Ziņojumā sīki aplūkotas norises dalībvalstīs attiecībā uz tādiem tematiem kā valsts mediju regulatīvo iestāžu neatkarība, mediju īpašumtiesību pārredzamība, valsts reklāmas godīgums un pārredzamība, sabiedrisko mediju pārvaldība un žurnālistu drošības nodrošināšanas sistēmas. Šā pasākuma pamatā ir pastāvīgs dialogs ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām, un tā rezultātā ir sāktas vairākas reformas valsts līmenī 76 .

Mediju finansiālā ilgtspēja ir galvenais redakcionālās integritātes un mediju neatkarības virzītājspēks 77 . Kopš Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plāna (MAAP) pieņemšanas 2020. gada decembrī 78 , Komisija ir pastiprinājusi atbalstu mediju noturībai, jo īpaši ar pasākumiem, kas veicina privātās investīcijas ziņu medijos. MAAP aicināja apvienot darbības un atbalstu ziņu mediju nozarei, piedāvājot labāku piekļuvi aizdevumiem, uzlabojot sadarbību mediju jomā un ierosinot izveidot un ieviest datu telpu medijiem.

Komisija ir arī pastiprinājusi finansējumu ziņu mediju organizācijām. Programma “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gadam ir atvēlējusi aptuveni 75 miljonus EUR projektiem un iniciatīvām, kas atbalsta mediju plurālismu, žurnālistiku un medijpratību. Darbības ietver mediju plurālisma uzraudzību, atbalstu mediju padomēm, ātrās reaģēšanas mehānismam mediju brīvības jautājumos un konkrētām nozarēm, piemēram, pētnieciskajai žurnālistikai vai vietējām ziņām. Tā kā pieprasījums pēc finansējuma pārsniedz programmā “Radošā Eiropa” pieejamos resursus, Komisija turpinās meklēt veidus, kā atbalstīt šīs nozares 79 .

ES stiprina atbalstu un aizsardzību mediju brīvībai ne tikai ES, bet arī ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot kaimiņvalstīm 80 . Saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu ES ir piešķīrusi finansējumu žurnālistu un mediju atbalstam Ukrainā 30 miljonu EUR apmērā. Ir palielināts arī atbalsts Krievijas neatkarīgajiem medijiem, un tas ir jāsaglabā ilgtermiņā 81 .

Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku politisku vienošanos par ierosināto direktīvu SLAPP apkarošanai. Paredzams, ka likumdevēji drīzumā panāks vienošanos par Eiropas Mediju brīvības aktu. Galvenie turpmākie pasākumi būs jauno noteikumu īstenošana un izpilde. Dalībvalstīm būtu arī jāturpina darbs, lai pilnībā īstenotu ieteikumu par žurnālistu drošību un ieteikumu par SLAPP apkarošanu. Vairāki trešo valstu vai to vārdā ierosināti ļaunprātīgas tiesvedības gadījumi arī parāda stingru ES mēroga noteikumu nozīmi SLAPP ierobežošanā un demokrātiskās telpas aizsardzībā.

3.3Cīņa pret dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos

Pēdējos gados ES prioritāte ir bijusi Eiropas demokrātiju aizsardzība pret draudiem un kaitīgajām sekām, kuru iemesls ir dezinformācija, informācijas manipulācija un iejaukšanās, tostarp no ārvalstu aktoru puses 82 .

Šādu manipulatīvas ietekmes operāciju un dezinformācijas kampaņu mērķis ir apdraudēt demokrātiskās debates un saasināt sabiedrības šķelšanos. Šādas operācijas bieži vien ir labi finansētas, valsts sponsorētas un tās veic naidīgi aktori, un tādējādi tās rada drošības apdraudējumu ES demokrātijām 83 . Krievijas agresijas karš pret Ukrainu izgaismoja un palielināja risku Eiropas informācijas telpai, Kremlim arvien vairāk iesaistoties dezinformācijas kampaņās un ārvalstu iejaukšanās operācijās un izmantojot tās kā stratēģisku un koordinētu instrumentu, lai apdraudētu drošību, demokrātiju un atbalstītu savu agresijas karu 84 . Arī konflikts Tuvajos Austrumos pēc “Hamās” teroristu uzbrukumiem Izraēlai ir izraisījis plašas dezinformācijas un naida kampaņas 85 . To saasina digitalizācija, tai skaitā tiešsaistes platformu uzbūves specifika, kas ļauj izplatīt dezinformāciju vēl nepieredzētā ātrumā un ar nebijušu efektivitāti, kā arī jauni rīki, ko darbina mākslīgais intelekts un ko var izmantot ļaunprātīgi aktori.

Nesen veiktajā Eirobarometra aptaujā, atbildot uz jautājumu, cik bieži ir bijuši pakļauti dezinformācijas iedarbībai, 35 % respondentu atbildēja “bieži” vai “ļoti bieži”, bet 33 % atbildēja “dažreiz”. Respondenti uzskatīja, ka tiešsaistes sociālie tīkli ir galvenais informācijas nesējs, ar kura palīdzību tie visbiežāk tiek vērsti (64 %), kam seko televīzija (36 %), tiešsaistes laikraksti un ziņu žurnāli (22 %) un video koplietošanas tīmekļa vietnes (21 %) 86 .

Saskaņā ar EDAP ES ir pastiprinājusi centienus uzlabot spēju reaģēt uz šo jauno un mainīgo drošības apdraudējuma ainu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Komisijā ir stiprināta pašreizējā sadarbība starp ES iestādēm un dienestiem un ne tikai, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām aprindām un privātā sektora, kā arī starptautiskos partnerus. ES ir pastiprinājusi savu stratēģiskās komunikācijas reakciju uz dezinformāciju, izmantojot Komisijas tīklu dezinformācijas apkarošanai (NaD). EĀDD pārvaldītā ātrās brīdināšanas sistēma (RAS) turpināja nodrošināt kopīgu situācijas apzināšanos un apmainīties ar efektīvām pieejām reaģēšanai uz FIMI draudiem 87   ar dalībvalstīm, ES iestādēm un starptautiskajiem partneriem. Iniciatīvas ietver atklāšanu, aktīvu apsteidzošu atspēkošanu un atspēkošanu un mērķtiecīgas kampaņas, kas vērstas uz Covid-19 pandēmiju, kā arī visaptverošu un pastāvīgu reakciju uz Krievijas valsts sponsorēto dezinformāciju saistībā ar tās agresijas karu pret Ukrainu 88 . Rezultāti liecina par spēju efektīvi risināt problēmas ātrāk un saskaņotāk. Tas ir arī devis plašāku ieguldījumu demokrātiskajā noturībā. 

Starptautiskā sadarbība ir pastiprināta, atbalstot G7 ātrās reaģēšanas mehānismu 89 , un ir turpinājusies cieša sadarbība ar NATO, izceļot FIMI kā vienu no galvenajiem drošības apdraudējumiem ES un NATO sadarbībai 90 . ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padome un ES un ASV samita 2023. gada oktobra paziņojums deva papildu stimulu ciešai transatlantiskajai sadarbībai apdraudējuma jomā, jo īpaši, lai virzītos uz stratēģisko sadarbību un uzlabotu pieeju sadarbspēju FIMI apkarošanā 91 . ES ir arī efektīvi izmantojusi savus diplomātiskos instrumentus, lai apkarotu FIMI un ārvalstu iejaukšanos, jo īpaši pieņemot ierobežojošus pasākumus, kas noteikti personām un medijiem, kuri, sākoties agresijas karam pret Ukrainu, iesaistījās manipulācijās ar informāciju un veic iejaukšanos. To papildināja pastiprināta ES rīkkopa pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) 92 , kas piedāvā vienotu analītisko sistēmu un metodiku ar mērķi vākt sistemātiskus pierādījumus par FIMI incidentiem, lai palīdzētu uzlabot izpratni par taktiku, metodēm un procedūrām, ko izmanto manipulēšanai un iejaukšanās darbībām 93 . Tā papildina EĀDD Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbu nolūkā palielināt informētību un veidot spējas, atbalstīt ES delegācijas un izvērst saziņu ar pilsonisko sabiedrību. Mērķis ir apgrūtināt FIMI aktoru, piemēram, Krievijas un Ķīnas, manipulāciju ar ES un kaimiņvalstu informācijas vidi 94 .

Galvenais elements Komisijas pieejā dezinformācijas apkarošanai ir bijis tās darbs ar mērķi nodrošināt tiešsaistes platformām lielāku pārskatatbildību. 52 % eiropiešu uzskata, ka tiešsaistes platformām būtu jādara vairāk, lai novērstu nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanu 95 . Digitālo pakalpojumu aktā ir noteikts, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir pienākums regulāri novērtēt sistēmiskos riskus, ko to pakalpojumi var radīt sabiedrībai, tostarp vārda brīvībai, vai risku, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti kā rīks dezinformācijas kampaņām, tostarp lai aizsargātu vēlēšanu procesus 96 . Lai mazināt šādus riskus 97 , viens no galvenajiem risinājumiem ir piedalīties brīvprātīgu rīcības kodeksu un krīzes protokolu izstrādē. Piemērs ir vērienīgais jaunais Prakses kodekss dezinformācijas jomā, kam 2022. gada jūnijā bija plašs parakstītāju loks 98 . Svarīgi ir tas, ka kodeksā ir iekļauta arī stabila uzraudzības sistēma un Pārredzamības centrs ar mērķi nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību. Kodeksa parakstītāji, tostarp tiešsaistes platformas, 2023. gada janvārī un septembrī ziņoja par progresu, sniedzot nepieredzēti daudz informācijas par to, kā tās īsteno savas saistības dezinformācijas apkarošanā.

Gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Komisija īsteno priekšvēlēšanu dialogu un sadarbību ar tiešsaistes platformām un citiem kodeksa parakstītājiem. Turklāt ar kodeksu saistītais darbs ir vērsts arī uz to jauno mākslīgā intelekta rīku kaitīgā potenciāla novēršanu, kurus varētu izmantot dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās kampaņās. Šajā kontekstā prioritāte ir pabeigt sarunas par ierosināto MI aktu, jo ar to tiktu ieviesti nepieciešamie drošības pasākumi un pārredzamība attiecībā uz MI izmantošanu 99 .

Lai dotu iedzīvotājiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus, Komisija atbalsta plašu inovatīvu projektu klāstu dezinformācijas apkarošanai saskaņā ar dažādām ES programmām, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijās un izglītības un apmācības iestādēs vai iesaistot žurnālistus, lai veicinātu medijpratību un digitālo pratību un palīdzētu iedzīvotājiem identificēt dezinformāciju ES un ārpus tās 100 . Digitālās izglītības rīcības plāna (2021–2027) ietvaros Komisija publicēja Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā 101 . Tāpat arī programma Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpuss ir piešķīruši finansējumu vietējiem projektiem, kas veicina medijpratību 102 .

Vienlaikus ES ir atbalstījusi sabiedrības vadītas iniciatīvas dezinformācijas apkarošanai, pastiprinot faktu pārbaudi, piemēram, Eiropas Digitālo mediju observatoriju (EDMO) 103 un izstrādājot Eiropas Standartu kodeksu neatkarīgām faktu pārbaudes organizācijām 104 . Tas ir izrādījies noderīgi cīņā pret dezinformāciju, kas saistīta ar agresīvo karu pret Ukrainu 105 . Dezinformācijas apkarošanai plašākā mērogā EDMO ir izveidojusi īpašu Eiropas vēlēšanu darba grupu, kuras uzdevums ir atklāt agrīnas pazīmes, kas liecina par potenciāli bīstamām dezinformācijas kampaņām, kuras varētu izplatīties visā ES, un koordinēt īpašas medijpratības darbības. Darba grupa 106 arī sniegs savas speciālās zināšanas Eiropas iestādēm saistībā ar gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Vienlaikus Augstais pārstāvis turpina darbu pie tā, lai vēl vairāk stiprinātu “visas sabiedrības” pieeju informācijas apmaiņai, izveidojot FIMI informācijas apmaiņas un analīzes centru. Tas ir FIMI rīkkopas neatņemama sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt spēcīgāku kopīgo situācijas apzināšanos, turpināt izstrādāt kopīgu metodiku sistemātisku pierādījumu vākšanai par FIMI un izveidot uzticamu sistēmu informācijas apmaiņai starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, arī apvienojot aizstāvju kopienu, lai sistemātiski vāktu un apmainītos ar informāciju par FIMI incidentiem. Tā arī seko Stratēģiskā kompasa par drošību un aizsardzību aicinājumam izveidot FIMI datu telpu. Komisija arī turpinās stiprināt savas spējas atklāt, uzraudzīt, analizēt un apkarot dezinformācijas darbības, kas tiek veiktas gan ES, gan valstu līmenī. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros vairāk nekā trešdaļa no vairāk nekā 300 miljonu EUR atbalsta pētniecībai demokrātijas jomā tika mobilizēta pētniecības un inovācijas finansēšanai, lai labāk atklātu un izprastu ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos un citu nepamatotu ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu 107 . Turpmāk būtu svarīgi saglabāt šo mērķu vērienīgumu un izmantot gūto pieredzi.

Pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir centrālā loma cīņā pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanās atklāšanā, tostarp izmantojot vietēja mēroga iniciatīvas un ekspertu kopienu, kas strādā, lai analizētu un apkarotu FIMI un dezinformāciju. Pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšana ir būtiska, lai ātri un efektīvi novērtētu pastāvīgi mainīgo drošības apdraudējuma ainu, aktorus un instrumentus, ko tie izmanto. Komisija turpinās atbalstīt EDMO centru neatkarīgās kopienas darbu. Pētniecība un izpratnes veidošana vērsta uz dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienībā, jo īpaši izmantojot datus, kas iegūti no Prakses kodeksa dezinformācijas jomā un tā pārredzamības un datu pieejamības noteikumiem. Lai atbalstītu faktu pārbaudes darbu Prakses kodeksa īstenošanā un nodrošinātu augstus profesionālos standartus un faktu pārbaudītāju neatkarību, Komisija arī turpinās finansēt apmācības pasākumus, lai atbalstītu Eiropas Faktu pārbaudes standartu tīkla (EFCSN) profesionālās integritātes kodeksu.

3.4Iekļaujoša pilsoniskā iesaiste un līdzdalība Eiropas demokrātiskajai noturībai

Saiknes stiprināšana starp cilvēkiem un demokrātiskajām iestādēm, kas tiem kalpo un tos pārstāv, ir demokrātiskās noturības pamats. Spēcīga, droša un veicinoša pilsoniskā telpa un iesaistīti, informēti un iespēcināti pilsoņi ir būtiska garantija mūsu demokrātijas noturībai gan vēlēšanu laikā, gan pēc tam 108 . Nesenajā Eirobarometra aptaujā gandrīz deviņi no desmit respondentiem (87 %) atzina, ka pilsoniskā sabiedrība (asociācijas, NVO) ir svarīga, lai veicinātu un aizsargātu demokrātiju un kopīgās vērtības, tostarp veicinot labi informētas un plurālistiskas demokrātiskās debates. Dati arī liecina, ka vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka ir jāpalielina pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā valsts līmenī (56 %) un Eiropas līmenī (54 %). Aptuveni divas trešdaļas respondentu atbalsta iedzīvotāju lielāku iesaistīšanos politikas veidošanas procesā valsts (68 %) un Eiropas līmenī (66 %) 109 .

Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespēcināšana un piemērotu pilsoniskās iesaistes instrumentu nodrošināšana ir transversālas prioritātes dažādos Eiropas Demokrātijas rīcības plāna pīlāros, kā arī Hartā un ziņojumos par tiesiskumu. Ir darītas pieejamas daudzas finansējuma iespējas nolūkā veicināt pilsoņu līdzdalību, pilsonisko iesaisti un uzticēšanos demokrātijai, jo īpaši saskaņā ar tādām ES programmām kā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, “Radošā Eiropa”, “Erasmus+” un pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”. Tehniskā palīdzība administratīvās reformas veikšanai dalībvalstīs saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu 110 ir izmantota arī, lai veidotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts iestāžu spējas attiecībā uz līdzdalības praksi. Iedzīvotāju iesaistes iekļaušana politikas izstrādē un īstenošanā arī bija prioritāte saskaņā ar ES kohēzijas politikas partnerības principu 111 . Konference par Eiropas nākotni sniedza vērtīgu pieredzi attiecībā uz to, kā stiprināt iedzīvotāju iesaisti politikas veidošanā, īstenojot deliberatīvos procesus. Tas arī palīdzēja palielināt demokrātisko noturību, kā rezultātā tika īstenots jauns posms pilsoņu iesaistīšanai Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, kas tagad ir iestrādātas Eiropas Komisijas politikas veidošanas procesā.

Vienlaikus lielāks atbalsts un finansējums saskaņā ar ES programmām ir veltīts arī medijpratības un digitālās pratības veicināšanai, visu vecumu cilvēku nodrošināšanai ar instrumentiem, kas ļauj orientēties mūsdienu informācijas un mediju vidē, identificēt dažādus mediju veidus un to, kā tie darbojas, un kritiski novērtēt dažādus mediju veidus, tostarp sociālos tīklus, lai viņi varētu pieņemt apzinātus lēmumus. Tā kā iespējas iesaistīties tiešsaistē paplašinās un kļūst arvien izplatītākas, naida runa tiešsaistē var atturēt cilvēkus paust savu viedokli un piedalīties tiešsaistes diskusijās. Prioritāte ir veicināt cieņpilnu un drošāku vidi, kurā paust savu viedokli. Šajā nolūkā Komisija ir ierosinājusi iniciatīvu, kuras mērķis ir paplašināt ES noziegumu jomu sarakstu, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu 112 . Tas papildinās tiesisko regulējumu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu, Pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm 113 , un centienus saskaņā ar Rīcības kodeksu nelikumīgas naida runas apkarošanai 114 .

Jaunas un jēgpilnas metodes pilsoņu līdzdalībai, apspriedēm un iesaistei visās paaudzēs var stiprināt reprezentatīvas demokrātijas. Šie līdzdalības veidi piedāvā pilsoņiem papildu veidus, kā aktīvi piedalīties demokrātiskajās debatēs un dot ieguldījumu politikas veidošanā, ņemot vērā dalībvalsts konstitucionālās tradīcijas un īpatnības. Pieredze ar līdzdalības un deliberatīvo demokrātiju vietējā, valsts un visas Eiropas līmenī liecina, ka šāda prakse var palīdzēt pārvarēt pašreizējās plaisas starp iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem un apvienot dažādas cilvēku grupas, lai izstrādātu kopīgus ieteikumus. Pamatojoties uz konferenci par Eiropas nākotni, ir izveidoti jauni veidi, kā nodrošināt, ka iedzīvotājiem tiek piešķirta šī aktīvākā loma ES politikas veidošanā 115 . Šie iesaistes veidi papildina iedibināto praksi iesaistīt pilsoņus politikas veidošanas procesos ES līmenī, piemēram, sabiedriskās apspriešanas un apspriešanās ar ieinteresētajām personām, regulāri dialogi ar ieinteresētajām personām vai noteikumi par pārredzamību un piekļuvi informācijai un dokumentiem. Lai stiprinātu ieinteresēto personu līdzdalību dažādos politikas veidošanas posmos, Komisija ir pieņēmusi labāka regulējuma pamatnostādnes, kurās izklāstīti principi, ko tā ievēro, sagatavojot jaunas iniciatīvas un priekšlikumus un novērtējot un uzraugot spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu 116 .

Izglītība lielā mērā nosaka vēlmi pēc iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības un uzticību demokrātiskām vērtībām. Eiropas demokrātisko vērtību veicināšana un aizsardzība ir 2022. gadā pieņemtās Eiropas universitāšu stratēģijas centrālā dimensija, jo augstākās izglītības iestādes palīdz veicināt aktīvu pilsoniskumu, iecietību, vienlīdzību un daudzveidību, atvērtību un kritisko domāšanu. “Erasmus+” (2021–2027) veicina līdzdalību un pilsonisko iesaisti Eiropas demokrātiskajā dzīvē, izmantojot vairākas finansējuma plūsmas gan ES dalībvalstīs, gan ārpus tām. Iekļaujošas līdzdalības demokrātijas veicināšana ir viens no ES jaunatnes stratēģijas (2019–2027) pamatprincipiem 117 . 2023. gada Pilsonības tiesību aktu kopumā ir atzīts, cik svarīga ir pilsoniskuma izglītība, tostarp informētība par ES pilsoņu tiesībām 118 , un vēlētāju izglītība politiskās līdzdalības veicināšanā, kā arī iedzīvotāju noturības pret dezinformāciju veidošanā.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir viens no funkcionējošas demokrātijas galvenajiem pīlāriem. Tās darbojas kā demokrātisko fondu un iestāžu uzraugi. Tās liek valdībām atskaitīties un palīdz aizsargāt un veicināt pamattiesības un tiesiskumu, sniedzot atbalstu atsevišķiem cilvēkiem un kopienām un palīdzot aizstāvēt viņu intereses. Tās arī dod iespēju cilvēkiem piedalīties sabiedrības interešu jautājumu risināšanā un kopumā palīdz palielināt jēgpilnu sabiedrības līdzdalību.

Komisija sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām politikas veidošanā daudzās jomās. Apspriešanās un dialogs ļauj pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem paust savu viedokli par ES tiesību aktiem un politiku. Portāls “Izsakiet viedokli” ir sākumpunkts apspriešanai 119 un ļauj visām ieinteresētajām personām piedalīties iniciatīvās pirms un pēc pieņemšanas 120 . Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir daļa no partnerības ar reģionālajām un vietējām iestādēm un ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, kas ļauj tās iesaistīt visā ES finansēto kohēzijas politikas programmu sagatavošanā, īstenošanā un izvērtēšanā.

Komisija ir arī izveidojusi regulārus dialogus ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem dažādās politikas jomās, nodrošinot efektīvāku saziņu un iesaistīšanos politikas veidošanā. Strukturēts pilsoniskās sabiedrības dialogs notiek, izmantojot forumus un platformas, kas aptver plašu politikas jomu klāstu 121 . Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs ir svarīgi vietējie aktori iedzīvotāju iesaistei. Tās ir organizējušas tūkstošiem pasākumu, sākot no pilsoņu dialogiem līdz ad hoc līdzdalības pasākumiem, jo īpaši konferences par Eiropas nākotni laikā, kad dalībvalstīs tika organizēti vairāk nekā 6000 pasākumi, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 700 000 dalībnieku. Tos var paplašināt un papildināt ar citām iniciatīvām, lai izveidotu saikni ar vietējo līmeni 122 .

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība, atbalstīšana un iespēcināšana ir ES darba pamatā ar mērķi nodrošināt plaukstošu pilsonisko telpu, kā uzsvērts 2022. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu 123 . Ziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji strādā veicinošā, drošā un atbalstošā vidē. 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu ir izklāstīts, kādā ziņā pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbība bez nepamatotas iejaukšanās ir balstīta uz ES judikatūru 124 un Eiropas standartiem 125 , un ziņojumos sniegts pārskats par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju situāciju. Kā piemēru var minēt reģistrācijas procedūru vienkāršošanu, struktūru izveidi nolūkā palīdzēt pilsoniskās sabiedrības organizācijām un noteikumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību un piekļuvi finansējumam pārskatīšanu. 2022. un 2023. gada ziņojumā par tiesiskumu tika sniegti konkrēti ieteikumi vairākām dalībvalstīm. Turklāt 2023. gada septembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu likumdošanas iniciatīvai par pārrobežu asociāciju darbībām 126 , kuras mērķis būs novērst šķēršļus vienotajā tirgū, lai ļautu asociācijām attīstīties vienotajā tirgū, un tā papildinās pasākumus, kas veikti ar pašreizējo pasākumu kopumu.

Lai vēl vairāk veicinātu iedzīvotāju līdzdalību, dotu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem iespējas piedalīties politikas veidošanā un papildinātu citas darbības, kas veiktas ES līmenī, Komisija nāk klajā ar ieteikumu par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos 127 . Ieteikuma mērķis ir veicināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību sabiedriskās politikas veidošanā un palīdzēt veidot Savienības demokrātisko noturību. Ieteikuma mērķis ir arī atvieglot pilsoniskās iesaistes veicināšanu, demokrātijas aizsardzību un pamattiesību ievērošanu dalībvalstīs. Tas mudina dalībvalstis nodrošināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju 128 efektīvu un iekļaujošu līdzdalību politikas veidošanas procesos, plaši pārstāvot dažādas grupas un struktūras sabiedrībā, tādējādi mazinot atstumtību, marginalizāciju un diskrimināciju, un atbalstīt iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un valsts pārvaldes spēju veidošanu gan tradicionālajās, gan jaunajās publiskajās telpās. Ieteikumā ir ņemta vērā arī konferencē par Eiropas nākotni gūtā pieredze un darbs, ko pašlaik veic Kompetenču centrs līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas jautājumos saskaņā ar noteiktajiem standartiem un labo praksi attiecībā uz kopradi un deliberatīvo demokrātiju 129 . Atzīstot nepieciešamību nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju vienotu aizsardzības un iesaistes līmeni visā Savienībā (un ārpus tās), dalībvalstis tajā mudinātas radīt un uzturēt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, ļaujot tiem efektīvi iesaistīties šādos politikas veidošanas procesos. Ieteikumā arī ierosināts saraksts ar pasākumiem, kas dalībvalstīm būtu jāveic, lai aizsargātu un atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus nolūkā aizsargāt plaukstošu pilsonisko telpu.

Finansiāls atbalsts ir būtisks plaukstošai pilsoniskajai sabiedrībai. ES jau nodrošina plašas finansējuma iespējas pilsoniskās sabiedrības organizācijām nolūkā veidot savas spējas un īstenot projektus, kas palīdz veicināt ES vērtības. Viena no ES finansējuma pamatprasībām ir ES vērtību ievērošana. Jau dotāciju nolīguma ietvaros katram ES finansējuma saņēmējam ir jāparakstās par ES vērtību ievērošanu, un Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes, lai skaidrāk izklāstītu sekas, ko ES vērtību pārkāpumi rada atbalsta saņēmējiem. Komisija arī īsteno izmēģinājuma projektus, lai pastiprinātu pārbaudes un verifikācijas procedūras budžeta programmām attiecīgajās izdevumu jomās, kas saistītas ar lielāku ļaunprātīgas izmantošanas un ES vērtību neievērošanas risku. Dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi mehānismi, lai piemērotu tādu pašu pieeju, pārvaldot ES līdzekļus. Programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) lielā mērā ir vērsta uz atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai aizsargātu un veicinātu ES vērtības un tiesības. Komisija turpinās nodrošināt mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu EDAP prioritātēm un mobilizēs īpašu finansējumu no dažādām pieejamajām ES programmām, lai atbalstītu spēkā esošās paketes mērķus dezinformācijas apkarošanas, kā arī vēlēšanu integritātes un mediju plurālisma veicināšanas jomā. Lai būtu vieglāk orientēties dažādajās programmās, Komisija turpinās uzlabot un popularizēt rīku, ko tā ir ieviesusi attiecībā uz pieejamo finansējumu ar vienkāršām meklēšanas funkcijām, lai viegli un ātri varētu piekļūt attiecīgajai informācijai par demokrātijas fondiem 130 . Komisija un EĀDD turpinās aktīvi sadarboties ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām uz vietas, izmantojot Komisijas pārstāvniecības dalībvalstu galvaspilsētās un ES delegācijas visā pasaulē, lai palielinātu informētību un uzlabotu informācijas apmaiņu par iespējām, kas pieejamas saskaņā ar dažādām ES programmām. 5. attēlā ir sniegts īss pārskats par iespējām, ko piedāvā ES programmas, savukārt citas iespējas ir pieejamas saskaņā ar ES struktūrfondiem un tehniskā atbalsta instrumentu (piemēram, lai finansētu pilsonisko sabiedrību un veidotu spējas un institucionālo/administratīvo infrastruktūru deliberatīvai pilsoniskai iesaistei un politiskai līdzdalībai).

4.    SECINĀJUMS

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2019. gada jūlijā aicināja sniegt jaunu impulsu Eiropas demokrātijai, dodot lielāku ietekmi eiropiešiem un stimulējot lielākus ES centienus nolūkā veicināt, aizsargāt un stiprināt mūsu demokrātiju. Tas atspoguļojās 2020. gada decembra Eiropas Demokrātijas rīcības plānā, kas sniedza būtisku ieguldījumu cīņā pret dezinformāciju un manipulācijām ar informāciju, kā arī taisnīgu vēlēšanu, mediju brīvības un plurālisma aizsardzībā.

Kopš šīs Komisijas pilnvaru termiņa sākuma ES ir nācies saskarties ar vairākām nopietnām ģeopolitiskām, ekonomiskām, klimata un veselības krīzēm. Veids, kādā ES ir spējusi reaģēt uz šīm krīzēm, ir parādījis, ka tā var paļauties uz savu spēcīgo liberālo demokrātiju, uzticēšanos savām iestādēm un mūsu kopīgo principu un vērtību ievērošanu. Tomēr šīs krīzes ir arī apliecinājušas ārvalstu iejaukšanās draudus un riskus, ko rada ļoti nepastāvīgs starptautiskais konteksts — daži aktori ir veltījuši milzīgus resursus mērķim graut demokrātiju un uzticēšanos mūsu iestādēm.

Šīs Demokrātijas aizsardzības paketes mērķis ir pastiprināt šo rīcību pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šī pakete risina minētās problēmas, pilnībā ievērojot mūsu pamattiesības un vērtības, jā arī balstoties uz konferencē par Eiropas nākotni gūto pieredzi. Komisija gaida pilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti, kas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām palīdzētu panākt izšķirošu progresu attiecībā uz visiem tiesību aktu priekšlikumiem demokrātijas jomā un attiecībā uz plašu iesaistīto valstu dalībnieku loku — gan publiskiem, gan privātiem dalībniekiem — nodrošināt Eiropas Demokrātijas rīcības plāna un šīs jaunās demokrātijas aizsardzības paketes īstenošanu.

(1)      LES 2. pants.

(2)      LES 8. pants, LES 21. pants.

(3)      Pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži tiek dēvētas par nevalstiskām, bezpeļņas, bezpartejiskām un nevardarbīgām struktūrām, ar kuru palīdzību cilvēki organizējas, lai sasniegtu kopīgus mērķus un ideālus. Tās darbojas vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā un ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas.

(4)    Galvenās apzinātās tendences ir mēģinājumi mazināt uzticēšanos un piesaisti demokrātiskām iestādēm un pārstāvības demokrātijai, mēģinājumi atcelt demokrātisku kontroli un līdzsvaru, vēlēšanu kampaņu destabilizācija, spiediens uz brīviem plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko telpu un spiegprogrammatūras nelikumīga izmantošana pret demokrātijas dalībniekiem.

(5)      COM(2023) 772 final.

(6)      Eiropas Parlaments 2023. gada 1. jūnijā pieņēma rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju ( 2022/2075(INI ).

(7)      Sk.: Komisijas atbilde uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES, tostarp dezinformāciju .

(8)       Eirobarometra 528. zibensaptauja.  (2023. gads) par tematu “Pilsonība un demokrātija”.

(9)      COM(2020) 790.

(10)      COM(2022) 404.

(11)      COM(2021) 775 final. Šā tiesību instrumenta mērķis ir atturēt ārpussavienības valstis no tirdzniecības vai investīciju ierobežošanas vai šādas ierobežošanas draudiem nolūkā panākt ES politikas maiņu tādās jomās kā klimata pārmaiņas, nodokļi vai pārtikas nekaitīgums.

(12)       Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai.

(13)       Kiberdrošības stratēģija | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu).

(14)     ES pieeja ekonomiskās drošības uzlabošanai (europa.eu) .

(15)      JOIN/2016/018 final; JOIN/2018/16 final; 2020. gada ES Drošības savienības stratēģija. Padomes secinājumi par regulējumu koordinētai ES reakcijai uz hibrīdkampaņām (2022. gada jūnijs).

(16)      Sk., piemēram, ar medijiem saistītos ierobežojumus Regulā (ES) 2022/350 (2022. gada 1. marts), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

(17)      Konference par Eiropas nākotni pati par sevi bija Eiropas iestāžu drosmīgs paziņojums par deliberatīvo demokrātiju: plaša un dziļa vietēja mēroga apspriešanās ar iedzīvotājiem, tostarp ļoti inovatīvas, pēc nejaušības principa atlasītas Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas un konferences plenārsēde, kas atkārtoti apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc aktīvas Eiropas pilsoniskās telpas, kas var sniegt pievienoto vērtību mūsu pārstāvības demokrātijai, un kas pastiprina pilsoniskās sabiedrības iespējas aktīvi piedalīties mūsu demokrātijā. Sk. arī Komisijas paziņojumu par turpmākajiem pasākumiem: COM(2022) 404 final.

(18)      Paziņojums par cīņu pret korupciju, JOIN(2023) 12 final, ar pievienotajiem priekšlikumiem COM(2023) 234, HR(2023) 108 un JOIN(2023) 13.

(19)      Paziņojums “Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūru” COM(2023) 311 final.

(20)      Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Naidam nav vietas: vienota Eiropas nostāja pret naidu”, COM(2023) 772 final.

(21)    Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam, LGBTIQ līdztiesības stratēģija, Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam.

(22)

     Plaukstoša pilsoniskā telpa pamattiesību aizstāvēšanai ES, COM(2022) 716 final.

(23)      Sk Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem .

(24)       ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gadam) .

(25)      2023. gadā aptaujā par tematu “Demokrātija” 43 % eiropiešu kā vienu no visnopietnākajiem draudiem demokrātijai minēja propagandu un/vai nedemokrātiska ārvalstu avota izplatītu nepatiesu vai maldinošu informāciju un slēptu ārvalstu iejaukšanos savas valsts politikā un ekonomikā.

(26)      Ir grūti aplēst summas, ko trešās valstis faktiski iztērējušas dalībvalstīs un visā ES, lai iejauktos demokrātiskajos procesos, jo šīs darbības pēc definīcijas ir slēptas. Skaidrākam pārskatam par summām, ko trešās valstis iztērējušas interešu pārstāvībai ES, vajadzētu būt pieejamam pēc šīs direktīvas īstenošanas.

(27)       Eirobarometra 528. zibensaptauja (2023. gads) par tematu “Pilsonība un demokrātija”.

(28)    COM(2023) 800 final.    

(29)    ESAO (2021. gads) “Lobēšana 21. gadsimtā, kas liecina, ka “iekšējās politikas veidošanas procesu un sarunu pieaugošā sarežģītība starptautiskā līmenī izjauc robežas starp lobēšanu un diplomātiju”.

(30)      Dažas dalībvalstis apsver iespēju ieviest dažāda veida valsts noteikumus. Sk. SWD(2023) 661.

(31)      Ierosinātā direktīva attiektos uz visām interešu pārstāvības darbībām trešo valstu vārdā neatkarīgi no iesaistītās struktūras. Tāpēc iekļaušanai reģistrā nevajadzētu radīt negatīvu priekšstatu vai jautājumus par attiecīgās struktūras uzticamību vai leģitimitāti, tādējādi ievērojami samazinot stigmatizācijas risku.

(32)      COM(2023) 637.

(33)      Lai gan mediju pakalpojumu sniegšana neietilpst ierosinātās direktīvas piemērošanas jomā, tā attiektos uz interešu pārstāvības darbībām, ko trešo valstu subjektu vārdā veic mediju pakalpojumu sniedzēji.

(34)      Tas neskar ierobežojošos pasākumus, kas noteikti saskaņā ar ES sankciju režīmu.

(35)      Izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724.

(36)      Lai vēl vairāk ierobežotu administratīvo slogu, administratīvajai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm, kā arī uzraudzības iestādēm un Komisiju būtu jānotiek, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību starp ES valstu kompetentajām iestādēm ar vienoto tirgu saistītās politikas jomās. Šīs regulas mērķtiecīga pārskatīšana ir arī daļa no šīs paketes.

(37)      Reģistrētas struktūras var pieprasīt, lai visa sniegtā informācija vai tās daļa netiktu darīta publiski pieejama, ja pastāv sevišķi svarīgas intereses, kas pamato nepublicēšanu, tostarp pamattiesību apsvērumi, ja, piemēram, šādas informācijas publicēšana apdraudētu struktūru, tās darbiniekus vai partnerapvienības.

(38)      Spriedums lietā C-78/18, Komisija/Ungārija (Biedrošanās pārskatāmība), 2020. gada 18. jūnijs, EU:C:2020:476.

(39)      Venēcijas komisijas ziņojums par biedrošanās finansēšanu CDL-AD(2019)002.

(40)    Piemēram, dalībvalstīm būs liegts prasīt, lai struktūras, uz kurām attiecas iniciatīva, reģistrētu “kā organizāciju, kas saņem atbalstu no ārvalstīm” vai savā tīmekļa vietnē un publikācijās un citos preses materiālos norādītu informāciju, ka tās ir organizācijas, kas saņem atbalstu no ārvalstīm.

(41)      Šā priekšlikuma darbības jomas paplašināšana, attiecinot to uz visām interešu pārstāvībām jebkura uzņēmuma vārdā, ietekmētu aptuveni 3,5 miljonus struktūru.

(42)      Komisija 2022. un 2023. gada ziņojumos par tiesiskumu vairākām dalībvalstīm sniedza ieteikumus šajā jomā.

(43)      Iestāžu nolīgums (2021. gada 20. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru.

(44)       Pārredzamības reģistrs (europa.eu) .

(45)      Pārredzamības reģistrs ir vispārējs lobiju reģistrs, kas aptver interešu pārstāvības darbības, kas vērstas uz ES iestādēm. Tajā nav paredzēta diferenciācija attiecībā uz interešu pārstāvību trešo valstu vārdā. Reģistrs neattiecas uz lobēšanas darbībām, kas vērstas uz dalībvalstu publiskajām iestādēm. Tā juridiskā uzbūve ir atšķirīga: pretēji priekšlikumā paredzētajiem obligātajiem valstu reģistriem Pārredzamības reģistrs parasti ir brīvprātīgs, lai gan ES iestādes pieprasa iepriekšēju reģistrāciju attiecībā uz noteiktiem darbību veidiem.

(46)      Tās ietvers juridiskos birojus, profesionālus konsultāciju birojus vai atsevišķus lobistus, ko trešo valstu valdības vai publiskās iestādes nolīgušas, lai lobētu Savienības iestādes, kā arī tādas struktūras kā ārvalstu aģentūras, investīciju fondi un publiskā un privātā sektora struktūras, kurām nav diplomātiska statusa. Tiek sagaidīts, ka šie dalībnieki reģistrēsies un sniegs informāciju par savām darbībām un starpnieku gadījumā deklarēs savus klientus reģistrā, kā arī sniegs norādi par ikgadējām summām, kas radušās no darbībām.

(47)      Sk. tālāk 3.1. iedaļu.

(48)      Dienestu darba dokuments “Cīņa pret ārvalstu iejaukšanos pētniecībā un inovācijā” (SWD(2022) 12).

(49)      Jo īpaši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO, 2009. gads) izstrādātajiem lobēšanas pārredzamības un integritātes principiem un Eiropas Padomes Ieteikumam “Tiesiskais regulējums lobēšanas darbībām publisko lēmumu pieņemšanas kontekstā” (CM/Rec(2017)2, 2017. gada 22. marts).

(50)      COM(2023) 667 final, Enhancing the European Administrative Space (ComPAct) (Eiropas administratīvās telpas stiprināšana) .

(51)    Tehniskā atbalsta instruments / Reformu atbalsts (europa.eu) .

(52)      Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2022. gada jūnijā pieņēma spriedumu lietā Ecodefence un citi pret Krieviju , kurā Tiesa norādīja, ka ar likumu ir pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētā pulcēšanās un biedrošanās brīvība. Arī Venēcijas komisija ir sniegusi saistītus atzinumus: https://www.venice.coe.int/webforms/events/?id=3271 . ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras arī vairākkārt ir pauduši līdzīgas bažas par tiesību aktiem, aicinot Krieviju pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu, kriminalizāciju un ieslodzīšanu, cilvēktiesību organizāciju piespiedu likvidāciju un atcelt stingros vārda brīvības, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežojumus. Arī ES un tās delegācijas ir stingri nosodījušas šo likumu, sk.: ES27 deklarācija par 10. gadadienu, kopš ieviests Likums par ārvalstu aģentiem, 2022. gada jūlijs .

(53)      Sk. Piekto progresa ziņojumu par ES Drošības savienības stratēģijas īstenošanu (COM(2022) 745, 13.12.2022.).

(54)      Tostarp ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās.

(55)      Sīkāku pārskatu un plašāku informāciju sk. pielikumā.

(56)      C(2023) 8626.

(57)      Ieteikumā ir ņemtas vērā konkrētas grupas, tostarp personas ar invaliditāti, gados jauni vēlētāji un mobilie pilsoņi, kā arī tie, kam ir marginalizācijas risks. Turklāt, kā paziņots Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam (COM(2021) 101, 3.3.2021.), Komisija ir sagatavojusi labas vēlēšanu prakses rokasgrāmatu attiecībā uz pilsoņu ar invaliditāti līdzdalību (Guide of good electoral practice addressing the participation of citizens with disabilities) .

(58)      Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā.

(59)      Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību.

(60)      2019. gada aprīlī tika organizētas pirmās ES teorētiskās mācības, lai pārbaudītu, cik efektīvas ir dalībvalstis un ES reaģēšanas prakse un krīzes plāni, un lai noteiktu veidus, kā novērst, atklāt un mazināt kiberdrošības incidentus, kas var ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

(61)      Ar dziļviltojumiem saprot tādus attēlus, audio vai video saturu, ko rada vai ar ko manipulē mākslīgā intelekta sistēmas un kas ļoti līdzinās reālām personām, vietām vai notikumiem, un tādējādi kļūdaini varētu šķist autentiski. MI akta priekšlikums (COM(2021) 0206) nodrošinātu MI satura marķēšanu un tā izcelsmes atklāšanu.

(62)

     Eirobarometra apsekojumā, kurā respondentiem tika lūgts novērtēt svarīgākos brīvu un godīgu vēlēšanu kampaņu aspektus, visvairāk atbilžu attiecās uz i) debatēm un kampaņām bez naida runas, manipulācijas un meliem; ii) nepieciešamību kandidātiem un politiskajām partijām ar vienlīdzīgām iespējām piekļūt medijiem un iii) to, lai vēlētāji zinātu, kas finansē kandidātus un politiskās partijas. Sk. Eirobarometra zibensaptauju Nr. 522 (2023. gads) par tematu “Demokrātija” un attiecīgi Eirobarometra zibensaptauju Nr. 528 (2023. gads) par tematu “Pilsonība un demokrātija”.

(63)      COM(2022) 457 final.

(64)       P9_TA(2023)0244 , Izmeklēšana saistībā ar “Pegasus” un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu (Ieteikums).

(65)      Sk.: Commission response to the European Parliament Recommendation following the investigation of alleged contraventions and maladministration in the application of Union law in relation to the use of Pegasus and equivalent surveillance spyware (Komisijas atbilde uz Eiropas Parlamenta ieteikumu pēc izmeklēšanas saistībā ar apgalvojumiem par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu) .

(66)       EUR-Lex - 32022R2065 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .    

(67)      COM(2021) 731 final. Provizoriska vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi tika panākta 2023. gada 6. novembrī. Oficiāla pieņemšana ir paredzēta 2024. gada sākumā. Lai gan pilnu noteikumu kopumu piemēros 18 mēnešus pēc stāšanās spēkā, tādus noteikumus kā nediskriminācijas klauzula un definīcijas piemēros nekavējoties — pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

(68)      COM(2021) 734 final.

(69)       Compendium on e-Voting and other ICT Practices (Kompendijs par e-balsošanu un citām IKT praksēm) .

(70)      ES pārskatītajā paplašināšanās metodikā progress, kas panākts attiecībā uz reformām, kuras saistītas ar tādu pamatvērtību ievērošanu kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, ir būtisks, lai noteiktu pievienošanās procesa vispārējo tempu.

(71)      ES pēdējo desmit gadu laikā ir finansējusi vēlēšanu palīdzības projektus vairāk nekā 380 miljonu EUR apmērā. Šīs valstu darbības tiek atbalstītas ar globālām demokrātijas programmām, t. sk. 2021. gada decembrī uzsākto Eiropas komandas iniciatīvu par demokrātiju (TED), kas koordinē ES un dalībvalstu rīcību. Iniciatīvas “Sievietes un jaunatne demokrātijā” programma atbalsta pilsonisko un politisko līdzdalību visā pasaulē, jo īpaši tādās jomās kā vēlēšanu novērošana un demokrātiskas reformas.

(72)      ES dalība Demokrātijas samitos 2021. un 2023. gadā deva iespēju stiprināt demokrātijas alianses un parādīt darbu, ko ES paveikusi demokrātijas atbalstam visā pasaulē. Sīkāku informāciju sk. pielikumā.

(73)      Kā piemērus var minēt projektu vēlēšanu reformas atbalstam Rietumbalkānos, kas norisināsies līdz 2024. gada vidum (budžets 1,715 miljoni EUR), ko īsteno ODIHR.

(74)      C(2021) 6650 (2021. gada 16. septembris).

(75)      COM(2022) 177 final un C(2022) 2428 (2022. gada 27. aprīlis). Eiropas Parlaments un Padome 30. novembrī panāca provizorisku politisku vienošanos par SLAPP apkarošanas direktīvu. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām īstenot ieteikumu SLAPP apkarošanai.

(76)      Sk. COM(2023) 800 final.

(77)      Komisijas Ieteikums (ES) 2022/1634 (2022. gada 16. septembris) par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē (C/2022/6536). Sk. arī paziņojumu par Eiropas mediju nozares perspektīvām, COM(2020) 784 final.

(78)      COM(2020) 784 final.

(79)      Sīkāku informāciju un finansēšanas piemērus sk. pielikumā.

(80)    Saskaņā ar instrumenta “Eiropa pasaulē” ietvaros īstenoto cilvēktiesību un demokrātijas programmu 2021.–2027. gadam tiek lēsts, ka 185 miljoni EUR ir paredzēti neatkarīgu mediju atbalstam un digitalizācijas izmantošanai visā pasaulē. Jaunais Finanšu partnerības nolīgums par neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu aizsardzību tika parakstīts 2023. gada oktobrī ar mērķi sniegt ilgtspējīgu atbalstu NVO, kas strādā, lai aizsargātu neatkarīgu žurnālistiku un apkarotu dezinformāciju visā pasaulē. Paplašināšanās kontekstā daudzas reģionālās programmas atbalsta mediju brīvību un plurālismu, piemēram, Rietumbalkānu mediju programmu, kuras budžets ir 40,5 miljoni EUR. Sīkāku informāciju sk. pielikumā.

(81)      Komisija šogad izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izmēģinājuma projektam, ar ko atbalsta repatriētos neatkarīgos medijus un žurnālistus no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kuri ir pārcēlušies un strādā no dalībvalstīm, lai viņi varētu turpināt satura producēšanu un izplatīšanu savām auditorijām bez redakcionālas iejaukšanās.

(82)      To nodrošina arī Eiropas Demokrātijas rīcības plāns; sk. darbu, ko veic Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos; Padomes secinājumi par ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (2022. gada 18. jūlijs); papildu centieni palielināt noturību un novērst hibrīddraudus (2019. gada 10. decembris); kā arī noturības stiprināšana un cīņa pret hibrīddraudiem, tostarp dezinformāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju (2020. gada 15. decembris).

(83)       https://www.eeas.europa.eu/countering-disinformation/tackling-disinformation-information-work-eeas-strategic-communication_en?s=2803 .

(84)      Apgalvojumi, ka ES sankcijas ir iemesls pārtikas trūkumam, un mēģinājumi ļaunprātīgi izmantot ANO Drošības padomi, lai iesaistītos manipulācijās ar informāciju, ir tikai divi piemēri, kas parāda, kā šāda darbība var vērsties pret starptautisko sabiedrību un starptautisko sadarbību.

(85)    Komisija pašlaik apspriež jaunu rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, lai 2024. gada sākumā to izveidotu par rīcības kodeksu saskaņā ar DPA. Tam būtu jāpalīdz uzlabot profilaksi un paredzēt pieaugošus naida runas draudus, pirms saturs ir izplatījies tiešsaistē.

(86)       Eirobarometra 522. zibensaptauja (2023. gads) par tematu “Demokrātija”.

(87)      Ātrās brīdināšanas sistēmas pārskatu sk.: Ātrās brīdināšanas sistēma | EĀDD (europa.eu) . Lai iegūtu pārskatu par tīklu pret dezinformāciju, lūdzu, sk.: DG COMM Management Plan 2022 .

(88)      Tas ietver saziņu sociālajos medijos un kampaņas, kuru mērķis ir mazināt Krievijas dezinformāciju par sankcijām, pārtiku un energoapgādes drošību, 2022. gadā radot vairāk nekā 10 miljonus parādījumu. Dalībvalstīs Komisijas pārstāvniecības pielāgo atbildes vietējam kontekstam atbilstoši pamatiniciatīvām, piemēram, iniciatīvu “Decodeurs d’Europe” Francijā. Pārstāvniecība Sofijā izveidoja dezinformācijas apkarošanas tīklu un sadarbībā ar bulgāru faktu pārbaudītājiem realizēja veiksmīgu atspēkošanas kampaņu, savukārt Viļņā pārstāvniecība apvienojās ar neatkarīgiem žurnālistiem, lai sagatavotu iedvesmojošus videomateriālus par Ukrainas bēgļiem, kas veiksmīgi integrējas Lietuvas sabiedrībā. Sk. arī: EUvsDisinfo .

(89)       http://www.g8.utoronto.ca/summit/2022elmau/2022-05-06-rrm-data.pdf .

(90)       https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2023/01/10/eu-nato-joint-declaration-10-january-2023/ .

(91)       US-EU-statement-final.pdf (europa.eu) .

(92)      Kā izklāstīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā, tas balstījās uz uzdevumu sadali saskaņā ar Stratēģisko kompasu, sk.: https://www.eeas.europa.eu/eeas/strategic-compass-security-and-defence-1_en .

(93)       https://www.eeas.europa.eu/eeas/1st-eeas-report-foreign-information-manipulation-and-interference-threats_en .

(94)      EĀDD arī sniedz ieskatu par to, kā FIMI vēršas pret konkrētām grupām, un uzsver šādu manipulāciju kaitīgo ietekmi uz sabiedrību:     https://www.eeas.europa.eu/eeas/fimi-targeting-lgbtiq-people_en .

(95)       Eirobarometra 522. zibensaptauja (2023. gads) par tematu “Demokrātija”.

(96)      Komisija pastiprināja centienus apkarot kaitīgu un nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo īpaši saistībā ar vēl nepieredzētu konfliktu un nestabilitātes periodu. Sk. Komisijas Ieteikumu (2023. gada 20. oktobris) par to, kā pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 (“Digitālo pakalpojumu akta”) pilnīgas piemērošanas koordinēt reaģēšanu uz incidentiem, kuri rodas nelikumīga satura izplatīšanas rezultātā.

(97)      Saskaņā ar DPA dienestiem ir jāpieņem visi vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi, un uz tiem attiecas publiska kontrole un neatkarīgas revīzijas.

(98)      Tas sekoja Komisijas 2021. gada 26. maija norādījumiem par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi (COM(2021) 262 final): https://disinfocode.eu/ . Šobrīd tam ir vairāk nekā 40 parakstītāju.

(99)      Šajā sakarā Komisija plāno uzsākt Mākslīgā intelekta (MI) paktu, cenšoties panākt nozares brīvprātīgu apņemšanos sagatavoties MI aktam un sākt īstenot tā prasības pirms tiesību aktos noteiktā termiņa; sk.:  https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/ai-pact .

(100)      Sīkāku informāciju sk. pielikumā.

(101)      COM(2020) 624 final.

(102)      Sk. arī 3.4. iedaļu un sīkāku informāciju un piemērus — pielikumā.

(103)       https://edmo.eu/ .

(104)       https://eufactcheckingproject.com/ Eiropas faktu pārbaudes standartu tīkls (EFCSN).

(105)      EDMO izveidoja īpašu darba grupu, kas ir veicinājusi sadarbību starp praktiķiem, palīdzējusi identificēt vairāk nekā 2000 dezinformācijas gadījumu, kas saistīti ar Ukrainas karu, veikusi faktu pārbaudes un publicējusi ziņojumus un izmeklēšanas par jauniem un tendencioziem vēstījumiem.

(106)       EDMO Task Force on 2024 European Elections .

(107)       Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājums “Standing up for democracy” (2023. gads), ietver 18 miljonus EUR, lai finansētu līdz 6 projektiem pētniecības nepilnību novēršanai saistībā ar FIMI. Kopumā laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” ir mobilizējusi vairāk nekā 100 miljonus EUR pētniecībai par ārvalstu iejaukšanos vai ļoti saistītiem jautājumiem, piemēram, nepamatotu ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu, dezinformāciju, digitālo pratību.

(108)      Nesenā darba dokumentā uzsvērts, ka pilsoniskā iesaiste vietējā līmenī var veicināt ne tikai ekonomisko un sociālo attīstību, bet arī labu demokrātijas darbību, palielinot iedzīvotāju uzticēšanos publiskajām iestādēm. Sk. REGIO darba dokumentu “The geography of EU discontent and the regional development trap in Europe”. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” ir arī turpinājusi atbalstīt pētniecību, lai veidotu labāku izpratni par cilvēku neapmierinātību ar demokrātiju un to, kā to var mazināt, izmantojot demokrātisku inovāciju, tostarp pilsonisko iesaisti un deliberatīvās demokrātijas iniciatīvas.

(109)       Eirobarometra 528. zibensaptauja (2023. gads) par tematu “Pilsonība un demokrātija”.

(110)      Kopējie piešķīrumi saskaņā ar šo instrumentu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 864 miljoni EUR.

(111)      Partnerības princips padara kohēzijas politiku tuvu un atpazīstamu ES pilsoņiem. Partneru iesaiste ir būtiska publisko investīciju pārredzamības un demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšanai. Komisija un ESAO īstenoja izmēģinājuma projektu, lai izpētītu, kā kohēzijas politikā piemērot inovatīvas iedzīvotāju līdzdalības metodes, galveno uzmanību pievēršot piecām iestādēm Eiropā. 2022. gada jūlijā sešās dalībvalstīs tika sākti turpinājuma projekti. Papildu darbību piemērus sk. pielikumā.

(112)      COM(2021) 777 final.

(113)      Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm.

(114)       Code of conduct on tackling illegal hate speech online (“Rīcības kodekss nelikumīgas naida runas apkarošanai tiešsaistē”).

(115)      COM(2022) 404.

(116)       Labāka regulējuma pamatnostādnes .

(117)      Sīkāku informāciju sk. pielikumā.

(118)    “ Guide to EU citizenship ” (“ES pilsonības ceļvedis”), ko Komisija kopā ar Pilsonības tiesību aktu kopumu izsludināja 2023. gada 6. decembrī, šajā kontekstā ir noderīgs instruments, kas paredzēts, lai vēl vairāk uzlabotu informētību par ES pilsonību.

(119)       “Izsakiet viedokli” (europa.eu) .

(120)      Sniedzot vispārējas atsauksmes vai daloties viedokļos vai zināšanās atklātā sabiedriskajā apspriešanā vai uzaicinājumā iesniegt atsauksmes, izmantojot portālu “Izsakiet viedokli”. To var papildināt ar mērķtiecīgu apspriešanos. Pastāv arī iespēja iesniegt Komisijai oficiālas sūdzības, ja ir aizdomas par ES tiesību aktu pārkāpumu, savukārt Eiropas Ombuds var izmeklēt privātpersonu un organizāciju sūdzības par ES iestāžu, struktūru un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm.

(121)      Daži no šādu pasākumu piemēriem ir pastāvīgais rasisma apkarošanas pilsoniskās sabiedrības forums (Permanent Anti-racism Civil Society Forum), Invaliditātes platforma (Disability Platform) un Eiropas Migrācijas forums (European Migration Forum). Cietušo tiesību platforma tika izveidota 2020. gadā, lai veicinātu dialogu un paraugprakses un informācijas apmaiņu starp tās dalībniekiem, no kuriem divas trešdaļas nāk no pilsoniskās sabiedrības. Sk. COM(2022) 716 final, 31. lpp.

(122)      Viens no piemēriem ir iniciatīva “Eiropas veidošana kopā ar vietējo pašvaldību deputātiem (Building Europe with Local Councillors initiative), https://building-europe-with-local-councillors.europa.eu/index_lv .

(123)      COM(2022) 716 final.

(124)      Spriedums lietā C-78/18 Komisija/Ungārija, 2020. gada 18. jūnijs.

(125)      Sk. jo īpaši Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumu Rec(2007)14 par nevalstisko organizāciju juridisko statusu Eiropā.

(126)

      Vienotais tirgus — priekšlikums likumdošanas iniciatīvai par pārrobežu asociācijām (europa.eu) , COM(2023) 516 final.

(127)      C(2023) 8627.

(128)      Tās ir nevalstiskas, bezpeļņas, bezpartejiskas un nevardarbīgas struktūras, ar kuru palīdzību cilvēki organizējas, lai sasniegtu kopīgus mērķus un ideālus. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas saskaņā ar ES noteiktajām definīcijām. Tas ietver arī “cilvēktiesību aizstāvjus”.

(129)      Komisija arī izstrādā iekšējās pamatnostādnes, ar kurām nosaka principus un nodrošina instrumentu kopumu līdzdalības un deliberatīviem formātiem un praksei. Tajā tiks ietverta pilsoņu sekmīgas iesaistes principu harta. Sk. arī: Līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas kompetenču centrs .

(130)       Finansējums un konkursi (europa.eu) .

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 12.12.2023

COM(2023) 630 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par demokrātijas aizsardzību

EDAP joma	Mērķi un darbības	Pašreizējais stāvoklis / nodevumi
Vēlēšanu integritātes aizsardzība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana	Iesniegt tādu tiesību aktu priekšlikumus, kas uzlabos politiskā kontekstā sniegta sponsorēta satura pārredzamību (“politiskā reklāma”)	Priekšlikums regulai par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, tika pieņemts 2021. gada 25. novembrī. Iestāžu sarunas tika pabeigtas 2023. gada 6. novembrī, un paredzams, ka likumdevēji oficiāli pieņems saskaņoto nostāju 2024. gada sākumā. Kompromisa tekstā, par kuru panākta vienošanās, ir paredzēti kopēji augsti pārredzamības standarti attiecībā uz politiskās reklāmas pakalpojumiem visos mediju veidos, ļaujot iedzīvotājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un atbildīgajām iestādēm skaidri noteikt šādas reklāmas avotu un mērķi, tādējādi nodrošinot labāku sabiedrības kontroli un pārskatatbildību. Ierosinātie pasākumi arī stiprina personas datu aizsardzību, ieviešot stingrākus nosacījumus un lielāku pārredzamību attiecībā uz politiskās reklāmas mērķorientēšanu un piegādi. Saskaņā ar provizorisko vienošanos personas datu izmantošana politisko reklāmu mērķorientēšanai tiešsaistē būs atļauta tikai tad, ja dati savākti no datu subjekta un ja ir sniegta nepārprotama piekrišana; tas ir saistīts ar aizliegumu izmantot īpašas personas datu kategorijas mērķorientēšanas nolūkos (piemēram, pēc reliģiskās piederības, etniskās izcelsmes vai seksuālās orientācijas). Jaunie noteikumi attieksies uz politisko reklāmu, ko parasti sniedz par atlīdzību, kā arī uz politisko reklāmu, kas sagatavota iekšēji vai politiskās reklāmas kampaņas ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot satura aizsardzībai, par kuru ir redakcionāla atbildība, vai personīga viedokļa paušanai, kas neietilpst darbības jomā. Turklāt politiskā vienošanās arī paredz, ka Komisija izveido publisku Eiropas tiešsaistes politisko reklāmu repozitoriju. Lai novērstu ārvalstu iejaukšanās risku, ar regulu aizliedz sponsorēt reklāmas ārpus ES trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Eiropas politisko partiju un politisko grupu loma Eiropas vēlēšanu procesā ir atzīta arī ar īpašu nediskriminācijas klauzulu. Jaunos noteikumus piemēros 18 mēnešus pēc stāšanās spēkā, un nediskriminēšanas klauzula un definīcijas tiks piemērotas nekavējoties — pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Noderīgas saites: Legislative proposal for regulation on the transparency and targeting of political advertising (Priekšlikums regulai par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu). Technology and Democracy:  Understanding the influence of online technologies on political behaviour and decision-making (Tehnoloģijas un demokrātija. Izpratne par tiešsaistes tehnoloģiju ietekmi uz politisko uzvedību un lēmumu pieņemšanu)
	Pieņemt atbalsta pasākumus un norādes politiskajām partijām un dalībvalstīm par sponsorētā politiskā satura pārredzamību.	Komisija Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā turpināja veicināt paraugprakses apmaiņu par politiskās reklāmas pārredzamības jautājumiem, tostarp sniedzot atbalstu un norādījumus politiskajām partijām un dalībvalstīm.
	Regulas Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu pārskatīšana.	2021. gada 25. novembrī tika pieņemts priekšlikums pārskatīt noteikumus par Eiropas politisko partiju un fondu statusu un finansēšanu. Ierosinātā regula dos Eiropas politiskajām partijām un fondiem vairāk iespēju pildīt savu lomu patiesas Eiropas politiskās sfēras veidošanā un uzturēšanā, vienlaikus nodrošinot, ka to rīcība ir brīva no nepamatotas iejaukšanās. Tas palīdzēs Eiropas politiskajām partijām mijiedarboties ar valstu un ārvalstu politiskajām partijām; palielināt pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz politisko reklāmu un ziedojumiem; samazināt pārmērīgu administratīvo slogu un palielināt to finansiālo dzīvotspēju. Notiek iestāžu sarunas. Noderīgas saites: Statute and funding of European political parties and foundations (Eiropas politisko partiju un fondu statuss un finansēšana).
	Izveidot jaunu kopīgu operatīvu mehānismu un citus atbalsta pasākumus, pamatojoties uz darbu, ko veic Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls, lai veicinātu noturīgus vēlēšanu procesus un veiktu citus praktiskus pasākumus nolūkā aizsargāt vēlēšanu infrastruktūru pret draudiem, tostarp kiberuzbrukumiem.	Komisija 2022. gada janvārī sāka izvērst “kopīgu vēlēšanu noturības mehānismu”, kas atbalsta kopīgu ekspertu grupu izveidošanu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu ekspertiem. Šā spēju veidošanas instrumenta mērķis ir atbalstīt vēlēšanu procesu noturību pret dažāda veida apdraudējumiem, jo īpaši tiešsaistes kriminālistikas, dezinformācijas un vēlēšanu kiberdrošības jomā. Līdz šim šo mehānismu ir izmantojusi Rumānija, Lietuva un Zviedrija. Ar mehānisma atbalstu Komisija kopā ar ENISA un Eiropas Parlamentu 2023. gada 21. novembrī organizēja teorētiskas mācības, lai atbalstītu vēlēšanu procesu kiberdrošību, pamatojoties uz pieredzi, kas šajā pasākumā gūta 2019. gadā. Mehānisms ir izmantots arī, lai atbalstītu Komisijas un dalībvalstu darbu, sagatavojot kompendiju par e-balsošanu un labas vēlēšanu prakses rokasgrāmatu attiecībā uz pilsoņu ar invaliditāti līdzdalību. Noderīgas saites:  Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls . Towards cybersecure EU elections 2019 (Ceļā uz kiberdrošām ES vēlēšanām 2019. gadā) ES Kiberdrošības mācības. . Brīvas un godīgas ES vēlēšanas (europa.eu) .
	Komisija organizēs augsta līmeņa pasākumu, kurā pulcēsies dažādu ar vēlēšanām saistītu iestāžu pārstāvji, lai risinātu šajā plānā izklāstītās problēmas.	Augsta līmeņa pasākums saistībā ar vēlēšanām notika 2023. gada 23. un 24. oktobrī Briselē. Eiropas Komisijas organizētajā pasākumā piedalījās dažādu valsts iestāžu pārstāvji un ieinteresētās personas, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta demokrātiskai līdzdalībai un vēlēšanu integritātei. Pasākumā valstu politikas veidotājiem un praktizētājiem tika dota iespēja iesaistīties diskusijās un paraugprakses apmaiņā, lai atbalstītu vēlētāju aktivitāti, dotu iedzīvotājiem iespēju iekļaujošā veidā piedalīties vēlēšanās, kā arī citos pasākumos, kas nodrošina vēlēšanu sistēmu noturību un vēlēšanu taisnīgumu un pārredzamību visā Savienībā.
	Stiprināt sadarbību attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un līdzsvarotu atainojumu medijos vēlēšanu laikā.	Lai stiprinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par mediju politiku, un kompetentajām iestādēm, kuras ir kompetentas vēlēšanu jautājumos, 2022. gada maijā tika organizēta kopīga sanāksme, kurā piedalījās Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA), ātrās brīdināšanas sistēma un Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls, lai apspriestu paritāti attieksmē un atspoguļojumam medijos vēlēšanu laikā. 2023. gada martā notika to pašu dalībnieku papildu sanāksme, lai jo īpaši apspriestu labākos veidus, kā novērst dezinformāciju, t. sk. turpmākus pasākumus saistībā ar pastiprināto prakses kodeksu dezinformācijas jomā saistībā ar gatavošanos 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Noderīgas saites: Joint meeting – Summary of the Meeting of May 2022 (Kopīga sanāksme — 2022. gada maija sanāksmes kopsavilkums). Joint meeting – Summary of the Meeting of March 2023 (Kopīga sanāksme — 2023. gada marta sanāksmes kopsavilkums).
	Sagatavot e-balsošanas prakses kompendiju.	Komisija publicēja kompendiju par e-balsošanu un citām IKT praksēm. To sagatavoja kopā ar dalībvalstīm Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla (ECNE) ietvaros, pamatojoties uz Eiropas Padomes speciālajām zināšanām. Kompendija pamatā ir neoficiālās ECNE ekspertu apakšgrupas par e-balsošanu locekļu ieguldījums un īss pētījums par e-balsošanu un IKT praksi, ko izmanto vēlēšanu procesos, ko sagatavojis Akadēmisko aprindu tīkls pilsonības jautājumos. Noderīgas saites: Democracy and electoral rights – Commission activities (Demokrātija un vēlēšanu tiesības — Komisijas darbības). Compendium[datums] e-Voting and other ICT Practices (Kompendijs par e-balsošanu un citām IKT praksēm). Study on E-Voting practices in the EU (Pētījums par e-balsošanas praksi ES).
	Veicināt EU tīklu sadarbību ar partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām, lai veidotu spējas un apmainītos ar paraugpraksi cīņā pret vēlēšanu apdraudējumiem, kā arī veicinātu augstus starptautiskos jauno tehnoloģiju izmantošanas standartus.	Komisija un EĀDD ir pastiprinājuši centienus veicināt sadarbību starp ES, starptautiskajām organizācijām un partnervalstīm, lai veidotu spējas un apmainītos ar paraugpraksi vēlēšanu apdraudējumu novēršanā un demokrātisko procesu aizsardzībā. 2021. gada decembrī tika sākta globālā Eiropas komandas iniciatīva par demokrātiju (TED). Šis inovatīvais koordinācijas mehānisms starp ES un 14 dalībvalstīm veicina politikas saskaņotību minētajā jomā. Tajā ir noteikti kopīgi mērķi saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, trīs galvenajās jomās: “pārskatatbildība un tiesiskums”; “politiskā un pilsoniskā līdzdalība”; “mediji un digitālā joma”. Tas ietvers arī demokrātijas tīklu, kas atvērts pilsoniskajai sabiedrībai un specializētiem starptautiskiem dalībniekiem un kas tika izveidots 2023. gada jūnijā. Šajā nolūkā tika izstrādātas un uzsāktas vairākas attīstības sadarbības programmas demokrātijas atbalsta jomā. Kā piemēru var minēt 42 miljonu EUR vērtu programmu WYDE (Sievietes un jaunatne demokrātijā). Pirmais komponents — WYDE | pilsoniskā iesaistīšanās (WYDE|Civic engagement), ko īstenoja Eiropas partnerība demokrātijai (EPD), sāka darbību 2022. gadā. Tā arī palīdz ES delegācijai īstenot valsts stratēģiju cilvēktiesību un demokrātijas jomā, finansējot jauniešiem vistuvāk stāvošas organizācijas, kas iesaistītas demokrātisko reformu aizstāvībā, pārskatatbildības pasākumos un vietējo vēlēšanu novērošanā. WYDE|inter pares palīdz palielināt parlamentu sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu un sieviešu iekļaušanai politiskajā dzīvē. 2023. gada 28. martā samita papildpasākumā Dānija un Eiropas Komisija sāka arī Digitālās demokrātijas iniciatīvu (DDI), kas ir vairāku līdzekļu devēju programma, kuras mērķis ir pastiprināt vietējo pilsonisko sabiedrību nolūkā aizsargāt un veicināt iekļaujošu demokrātiju digitālajā laikmetā, īpašu uzmanību pievēršot vienlīdzīgai piekļuvei digitālajām tehnoloģijām, jauniešu iekļaušanai, klimata taisnīgumam un ar MI saistīto risku pārvaldībai (ES ieguldījums 11 miljoni EUR). ES arī atbalsta UNESCO ieteikumu par MI ētiku, kā arī UNESCO Digitālo platformu pārvaldības pamatnostādņu īstenošanu. Šo divu darbību mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības MI un digitālo platformu regulatīvo procesu izstrādes kontekstā visā pasaulē. Saistībā ar ES paplašināšanos Komisija kopš 2017. gada finansē ODIHR atbalsta darbības, kuru mērķis ir īstenot vēlēšanu ieteikumus un atbalstīt vēlēšanu reformu Rietumbalkānos. Pašreizējais posms (budžets 1,7 miljonu EUR apmērā) ilgs līdz 2024. gada vidum. Divpusējā līmenī tiek finansētas vairākas papildu iniciatīvas, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību vēlēšanu procesos un demokrātiskajās debatēs. ES dalība pirmajā (2021. gads) un otrajā (2023. gads) Demokrātijas samitā deva iespēju stiprināt demokrātijas alianses un parādīt ES paveikto darbu globālās demokrātijas atbalsta jomā. ES piedalījās “rīcības gadā” pirms otrā samita, iesaistoties daudzu ieinteresēto personu koalīcijās, tā sauktajās “demokrātijas kohortās”, galveno uzmanību pievēršot “Jauniešu politiskajai un pilsoniskai iesaistei” un “Deliberatīvai demokrātijai”. Noderīgas saites: Team Europe Democracy (TED) |  Team Europe Initiative and Joint Programming tracker (europa.eu) (Eiropas komandas demokrātijas iniciatīva (TED) | Eiropas komandas iniciatīva un kopīgās plānošanas izsekotājs). Promoting inclusive democracy in the digital age:  EU and Denmark launch the Digital Democracy Initiative (europa.eu) (Iekļaujošas demokrātijas veicināšana digitālajā laikmetā: ES un Dānija uzsāk digitālās demokrātijas iniciatīvu). Summit for Democracy:  EU launches milestone programmes to empower youth as key actors of democracy (europa.eu) (Demokrātijas samits: ES uzsāk starpposma programmas, lai dotu iespējas jauniešiem kā būtiskiem demokrātijas dalībniekiem). Summary for Democracy: March 2023 Summit (Demokrātijas kopsavilkums: samits 2023. gada martā). Support to Electoral Reforms in the Western Balkans |  OSCE (Atbalsts vēlēšanu reformām Rietumbalkānos | OSCE). The Youth Democracy Cohort (Jauniešu demokrātijas kohorta).
	Nostiprināt ES vēlēšanu novērošanas misiju spēju trešās valstīs, lai tās varētu novērot un novērtēt tiešsaistes vēlēšanu kampaņas, un īstenot to ieteikumus.	ES 2021. un 2022. gadā izvietoja 35 vēlēšanu novērošanas misijas (EOM), ekspertu misijas (EEM) un pēcpārbaudes misijas (EFM). Tagad visās ES vēlēšanu novērošanas misijās konsekventi tiek izmantota stabila metodoloģija un papildu rīki sociālo mediju novērošanai, un misiju ieteikumi ir paplašināti, iekļaujot šo jomu. Sociālo mediju novērošana tagad pēc noklusējuma ir integrēta katras EOM ekspertu galvenajā komandā. Kā daļu no notiekošā darba ar organizācijām, kas ir apstiprinājušas Starptautisko vēlēšanu novērošanas principu deklarāciju (DoP), darba grupu, kas koncentrējās uz datu aizsardzības ietekmi uz vēlēšanu integritāti, vada Eiropas Ārējās darbības dienests. Mērķis ir izklāstīt, kādi ir vadošie principi un labā prakse, kas būtu jāievēro, lai garantētu datu aizsardzību vēlēšanu procesā, tādējādi uzlabojot vēlēšanu integritāti un aizsargājot vēlētāju tiesības uz privātumu un arī piekļuvi publiskiem dokumentiem. Pirms tam kopīgās (nesaistošās) vadlīnijas par tiešsaistes kampaņas novērošanu un vēlēšanu IKT pamatprincipiem tika pieņemtas Deklarācijai par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem veltītajā plenārsēdē, ko kopīgi rīkoja EĀDD un Eiropas Parlaments Briselē 2022. gada decembrī, un tagad tiek nodotas lietošanā. Noderīgas saites:  EU Election Observation Missions (ES vēlēšanu novērošanas misijas). Declaration of Principles for International Election Observations (Deklarācija par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem). Guidelines for Observation of Election Campaigns on Social Networks (Vadlīnijas vēlēšanu kampaņu novērošanai sociālajos tīklos).
	Mudināt izmantot ES strukturālos fondus, lai finansētu pilsonisko sabiedrību un veidotu spējas un institucionālo/administratīvo infrastruktūru deliberatīvai pilsoniskai iesaistei un politiskai līdzdalībai.	Komisija koordinēja virkni pasākumu un projektu, kuru mērķis ir palielināt informētību un veidot iedzīvotāju iesaistes spējas kohēzijas politikas izstrādē un īstenošanā un plašākā un stratēģiskā ES politikas kontekstā. Partnerības princips ir ES kohēzijas politikas pamatā. Tas, ka ieinteresētajām personām — un ar to starpniecību arī iedzīvotājiem — tiek dota iespēja ietekmēt lēmumus, kas viņus skar tieši, ir svarīgi ES politikas veidošanas leģitimitātes un ES un valstu iestāžu investīciju demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšanā. Rīcības kodekss attiecībā uz partnerību nodrošina, ka reģionālās, vietējās un pilsētu iestādes, pilsoniskā sabiedrība, vides un sociālie partneri, kā arī nevalstiskās organizācijas ir iesaistīti investīciju projektu izstrādē un īstenošanā uz vietas. Komisija 2022. gadā izveidoja Eiropas Prakses kopienu partnerības jomā (ECoPP), kurā piedalās 159 pilsoniskās sabiedrības, publisko iestāžu, reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresēto personu pārstāvji, lai veicinātu partnerību ES fondu īstenošanā. Tīkls ir sniedzis konkrētas pamatnostādnes par partnerības politikas satvaru, kā arī instrumentus partnerības stiprināšanai visā ES. Turklāt kohēzijas politika plāno ieguldīt 26,9 miljardus EUR saskaņā ar politikas mērķi “Eiropa tuvāk iedzīvotājiem”, dodot iespēju vietējām pašvaldībām visā Eiropā veikt integrētus, uz vietas balstītus ieguldījumus, cieši iesaistot vietējos iedzīvotājus un citas ieinteresētās personas. Komisija un ESAO 2020. gada jūlijā sāka sadarbību, lai piedāvātu tehnisku atbalstu publiskajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas vēlas īstenot deliberatīvos procesus (piem., pilsoņu žūrija, balsošana, budžeta izstrāde) saistībā ar ERAF, TPF un Kohēzijas fonda finansēto investīciju plānošanu, īstenošanu un uzraudzību. Pēc pirmā posma, kad tika publicēts galīgais ziņojums “ Engaging citizens in cohesion policy ” (“Iedzīvotāju iesaistīšana kohēzijas politikā”), otrais posms sākās 2022. gada jūlijā. Pašlaik Beļģijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā un Spānijā turpinās vai tiek gatavoti astoņi deliberatīvie procesi. Vēl viens piemērs ir 2022. gadā īstenotais izmēģinājuma projekts par iedzīvotāju iesaistīšanos zaļajā infrastruktūrā pilsētu teritorijās 10 Eiropas pilsētās. Publikācija par šo darbu ir pieejama tiešsaistē atlanta veidā, un tā cita starpā piedāvā pamatojumu un norādījumus iedzīvotāju iesaistīšanai pilsētu līmenī. Komisija izstrādā apmācības paketi par koprades un deliberatīvo praksi, kas paredzēta valsts pārvaldes iestādēm visos pārvaldības līmeņos. Šajā apmācības paketē ietilpst pasniedzēju kursi. Paredzams, ka visa pakete tiks publiskota ar ES akadēmijas starpniecību 2024. gada pirmajā trimestrī. Komisija arī izstrādā pētījumu par publisko telpu nozīmi demokrātiskās prakses veicināšanā. Tas ir daļa no plašāka redzējuma, kurā ņemta vērā nepieciešamība no jauna definēt demokrātijas infrastruktūras. Paredzams, ka 2024. gada rudens sākumā tiks publiskots ziņojums par zinātni politikas vajadzībām, kas balstīts uz viedokli, ko snieguši eksperti no visas pasaules. 2021. gada septembrī Komisija izveidoja Līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas kompetenču centru, kura mērķis ir veidot spējas un paraugpraksi pilsoņu līdzdalības un deliberatīvajā praksē un kas paredzēts visiem pārvaldības līmeņiem. Kompetenču centrs atbalsta Komisijas dienestus un dalībvalstis, pamatojoties uz visjaunākajām atziņām par līdzdalības un deliberatīvo demokrātiju. Ārēji, instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI — “Eiropa pasaulē”) (NDICI) programma “Pilsoniskā sabiedrība” (1,5 miljrd. EUR) veicina pilsonisko sabiedrību kā pārvaldības dalībniekus, savukārt programmā “Cilvēktiesība un demokrātijas” (1,5 miljrd. EUR) ir ietvertas mērķtiecīgas darbības nolūkā aizsargāt un veidot cilvēktiesību un demokrātijas pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju spējas. Piemēram, ES atbalsta programmu Protect.Defenders.eu (30 miljoni EUR), sniedzot svarīgu atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem pasaulē. ES ir arī finansējusi sistēmu pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgai videi (EU SEE) (50 miljoni EUR), kas uzraudzīs pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi un nodrošinās agrīnu brīdināšanu pārmaiņu laikā, kā arī ilgtermiņa spēju veidošanu un elastīgu finansiālo atbalstu. ES programma “Izglītības un izpratnes veicināšana attīstības jomā” (DEAR) (186 miljoni EUR) sadarbojas ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, lai dotu iespēju ES iedzīvotājiem risināt globālas problēmas un krīzes; veicināt Eiropas vērtības, tiesiskumu, cilvēktiesības un demokrātiju, līdzatbildību, taisnīgumu un ilgtspējīgu attīstību vietējā un pasaules līmenī.  Komisija arī sniedz būtisku finansiālu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai Rietumbalkānos un Turcijā. Saskaņā ar IPA II (2014.–2020. gadam) ES piešķīra aptuveni 333 miljonus EUR pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem visā reģionā, izmantojot Pilsoniskās sabiedrības instrumentu un Mediju programmu. 2021.–2023. gadam jau ir piešķirti 218,5 miljoni EUR, un līdzīgas summas ir paredzētas 2024.–2027. gadam. Atbalstu sniedz, izmantojot vairākus kanālus un dažādu kārtību, tostarp dotācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām par dažādiem tematiem un tehnisko palīdzību to spēju veidošanai. Cita starpā attiecībā uz Eiropas Demokrātijas fondu īsteno elastīgu atkārtotas piešķiršanas shēmu, lai atbalstītu demokrātiju strauji mainīgā vidē (piemēram, jaunuzņēmumu finansējums, pamatfinansējums un pagaidu finansējums, atbalsts maza mēroga iniciatīvām). Papildu atbalsts tiek novirzīts no ES Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta. Noderīgas saites: Engaging citizens in cohesion policy: pilot project final report | en | OECD (Iedzīvotāju iesaistīšana kohēzijas politikā. Izmēģinājuma projekta galīgais ziņojums | EN | ESAO). Competence Centre on Participatory and Deliberative Democracy (Līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas kompetenču centrs). Summit for Democracy:  EU launches milestone programmes to empower youth as key actors of democracy (europa.eu) (Demokrātijas samits: ES uzsāk starpposma programmas, lai dotu iespējas jauniešiem kā būtiskiem demokrātijas dalībniekiem). European Endowment for Democracy - home (democracyendowment.eu) (Eiropas Demokrātijas fonds). DEAR: Development Education and Awareness Raising Programme (europa.eu) (programma “Izglītības un izpratnes veicināšana attīstības jomā”).  The European Instrument for Democracy and Human Rights - EIDHR (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments — EIDHR).
	Izmantot ES līdzekļus un iespējas saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju, pilsoniskuma izglītību, programmu “Radošā Eiropa” un līdztiesības programmu, lai veicinātu piekļuvi demokrātiskai līdzdalībai un uzticēšanos demokrātijai.	Konference par Eiropas nākotni bija svarīgs katalizators jauniem pilsoņu līdzdalības veidiem un deliberatīviem procesiem. Tā rezultātā sācies jauns pilsoņu iesaistes posms ar jaunas paaudzes Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām, kas iestrādātas Eiropas Komisijas politikas veidošanas procesā. Tā atbalstam tiek gatavota jauna rokasgrāmata, kurā noteikti pilsoņu līdzdalības un deliberatīvo procesu principi un formāti. To papildina jauna tiešsaistes vienas pieturas aģentūra par pilsoņu iesaisti, apvienojot esošos rīkus, jo īpaši sabiedriskās apspriešanas portālu, Eiropas pilsoņu iniciatīvu un jaunu interaktīvu telpu, kas iedvesmojusies no konferences par Eiropas nākotni platformas. Turklāt ir pieejamas plašas finansējuma iespējas nolūkā veicināt piekļuvi demokrātiskai līdzdalībai, pilsoniskai iesaistei, ticībai demokrātijai un ar to saistītu jautājumu izpētei, jo īpaši saistībā ar programmu “Radošā Eiropa”, “Erasmus+” un “Apvārsnis Eiropa”. Tas ir pilnībā saskaņots ar attiecīgo ES politikas programmu, jo īpaši kultūras un mediju, jaunatnes, izglītības un pētniecības jomā. Kultūras jomā Komisija 2023. gada jūnijā publicēja ziņojumu “Kultūra un demokrātija — atsauksmes. Kā iedzīvotāju līdzdalība kultūras pasākumos veicina pilsonisko iesaisti, demokrātiju un sociālo kohēziju”. ES kultūras darba plānā (2023.–2026. gadam) galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai palielinātu līdzdalību kultūrā un kultūras nozīmi sabiedrībā (kas definēta kā viena no četrām prioritātēm, proti, “Kultūra un demokrātijas veicināšana: ceļā uz kulturālu pilsonību Eiropā”) ar mērķtiecīgiem pasākumiem demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai, izmantojot līdzdalību kultūrā. Šajā sakarā Komisija apkopos konkrētus piemērus, kas tiks darīti zināmi dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, par to, kā veidot efektīvu sinerģiju starp skolām un kultūras aģentiem, lai uzlabotu skolēnu pilsonisko iesaisti, demokrātisko attieksmi un noturību, izmantojot divu gadu projektu “Kultūra un demokrātija un mācīšanās no līdzbiedriem”. Programmā “Radošā Eiropa” vairāki uzaicinājumi finansē projektus, kas īpaši pievēršas dažādiem demokrātiskās līdzdalības aspektiem, tostarp projektus par demokrātijas nākotni, nevienlīdzības ietekmi, kultūras lomu demokrātijas veidošanā, iekļautību un starpkultūru dialogu. 2023. un 2024. gadā ir izveidota 10 miljonu EUR vērta darbība, lai galvenokārt atbalstītu vietējos, reģionālos vai pētnieciskos medijus un citus demokrātijai nozīmīgus medijus. Pastāvīgs finansiāls atbalsts tiek sniegts arī žurnālistikas partnerībām, lai atbalstītu mediju noturību un tādējādi piedāvājumu pluralitāti tirgū. Darba grupā par līdztiesību un vērtībām izglītībā un apmācībā, pulcējot dalībvalstu un citu iesaistīto valstu ieceltus izglītības ekspertus, ieinteresēto personu organizācijas un sociālos partnerus, Komisija atbalsta arī savstarpēju mācīšanos, tostarp jautājumos, kas saistīti ar pilsoniskuma izglītību, ES vērtībām un mācīšanas Eiropas dimensiju. Darba grupa 2023. gadā publicēja Jautājumu dokumentu par pilsoniskuma izglītību . Komisija ir veikusi dažādus pasākumus, jo īpaši, lai atbalstītu jauniešu līdzdalību, tostarp organizējot Eiropas Jaunatnes gadu (2022), ES jaunatnes dialogu un programmu “Jaunie Eiropas vēstnieki”. “Erasmus+” (2021–2027. gads) veicina līdzdalību un pilsonisko iesaisti Eiropas demokrātiskajā dzīvē, izmantojot vairākas finansējuma plūsmas, tostarp pasākumus, kas īpaši paredzēti jauniešiem, arī starptautiskā mērogā (atbalstot, piemēram, jaunatnes organizācijas Rietumbalkānos vai Vidusjūras dienvidu daļā). Dotācijas ir pieejamas arī saskaņā ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV), proti, 2022. gada beigās izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pilsoņu iesaisti un līdzdalību, galveno uzmanību pievēršot 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un centieniem, kas vajadzīgi, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās un veicinātu ES pilsonības iesaisti. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” no vairākiem uzaicinājumiem finansē pētniecību, kas īpaši pievēršas dažādiem demokrātiskās līdzdalības aspektiem, tostarp projektus par demokrātijas nākotni, nevienlīdzības ietekmi, izglītības nozīmi, tiešsaistes sociālo tīklu un jaunu mediju ietekmi. 2023.–2024. gada darba programmā ir paredzēti divi ikgadēji uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus par demokrātiju un pārvaldību (kopējais finansējums 170 miljonu EUR apmērā) papildus 125 miljoniem EUR saskaņā ar 2021.–2022. gada programmu 47 notiekošo pētniecības projektu atbalstam. Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros dalībvalstis var saņemt atbalstu pēc pieprasījuma, lai risinātu vairākus jautājumus, kas saistīti ar izglītību, līdztiesību, sociālo aizsardzību, demokrātiju, tiesiskumu vai valsts pārvaldes kvalitāti. Noderīgas saites: Communication “Conference on the Future of Europe, Putting vision into concrete action” (Paziņojums “Konference par Eiropas nākotni — redzējuma pārvēršana konkrētā rīcībā”). Overview of EU programmes and funds financed from the EU budget and NextGenerationEU (Pārskats par ES programmām un fondiem, kas finansēti no ES budžeta un NextGenerationEU). Culture and democracy, the evidence . How citizens’ participation in cultural activities enhances civic engagement, democracy and social cohesion : lessons from international research (Kultūra un demokrātija — atsauksmes. Kā iedzīvotāju līdzdalība kultūras pasākumos veicina pilsonisko iesaisti, demokrātiju un sociālo kohēziju: starptautiskajā pētniecībā gūtā pieredze). Erasmus+ project results platform (“Erasmus+” projekta rezultātu platforma). EU-supported European Media Platforms (ES atbalstītas Eiropas mediju platformas). Horizon Europe: Work Programmes (“Apvārsnis Eiropa”: darba programmas) un Research and innovation funding for democracy and governance (europa.eu) (Pētniecības un inovācijas finansējums demokrātijai un pārvaldībai). Technical Support Instrument (TSI) (europa.eu) (Tehniskā atbalsta instruments, TAI).
	Apkarot naida runu un veicināt cieņu publiskajās debatēs — šajā nolūkā paplašināt EU noziedzīgu nodarījumu sarakstu, iekļaujot tajā naida noziegumus un naida runu.	Komisija 2021. gadā pieņēma paziņojumu par iekļaujošāku un aizsargājošāku Eiropu, paplašinot ES noziegumu jomu sarakstu, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumus, arī nolūkā veicināt cieņpilnu, veicinošu un drošāku vidi publiskajām debatēm. Tas paver ceļu turpmākam Padomes lēmumam paplašināt Līguma 83. panta 1. punktā minēto ES noziegumu jomu sarakstu, iekļaujot tajā naida noziegumus un naida runu, tostarp naida runu tiešsaistē. Padomē joprojām notiek diskusijas par lēmumu paplašināt ES noziegumu jomu sarakstu, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumus. Saskaņā ar IPA II Komisija finansē programmu “Reporting Diversity Network 2.0”. (1 miljons EUR; 2020. gada augusts – 2024. gada augusts), kas dod iespēju reģionālam PSO tīklam sadarboties ar mērķi ietekmēt mediju vēstījumu kvalitāti, kas ietekmē etniskās piederības, reliģijas un dzimuma uztveri kā neatliekamas tematiskās jomas, kas ir svarīgas vispārējam izpratnes un iecietības līmenim Rietumbalkānos. Projekts nodrošina instrumentus, resursus un atziņas visai pilsoniskajai sabiedrībai, kuru mērķis ir attīstīt iekļaujošākus medijus un efektīvu politikas veidošanu, kas veicina iecietību. Saskaņā ar IPA II un III Komisija atbalsta Eiropas Padomes darbu cīņā pret diskrimināciju un naida runu Rietumbalkānos, izmantojot īpašu ES un Eiropas Padomes horizontālās palīdzības instrumenta komponentu (12 miljoni EUR). Pilnīga reģionālā un konkrētām valstīm paredzētā tehniskā palīdzība atbalsta saskaņošanu ar Eiropas standartiem un Komisijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem pamattiesību jomā. Noderīgas saites: Communication on a more inclusive and protective Europe (Paziņojums par iekļaujošāku un aizsargājošāku Eiropu). Reporting Diversity Network - Reporting Diversity Network .
Mediju brīvības un plurālisma stiprināšana	Ieteikums par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā jaunos tiešsaistes draudus, ar kuriem saskaras jo īpaši sievietes žurnālistes.	2021. gada septembrī pieņemtajā 2021. gada ieteikumā par žurnālistu drošību ir ierosināti pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai uzlabotu žurnālistu drošību. Tajā ietverts praktisku pasākumu katalogs, kas attiecas uz efektīvu un objektīvu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, neatkarīgiem reaģēšanas un atbalsta mehānismiem, piekļuvi norises vietām un informācijai, drošību demonstrāciju laikā, apmācību, drošību tiešsaistē un digitālām iespējām. Tika ieteikti pastiprināti pasākumi, lai aizsargātu pret draudiem un uzbrukumiem īpaši neaizsargātas personas, tai skaitā žurnālistes, žurnālistus, kas pieder minoritāšu grupām, un žurnālistus, kas ziņo par līdztiesības jautājumiem. 2023. gada jūlijā Komisija uzsāka neatkarīgu ārēju pētījumu, lai apkopotu informāciju par dalībvalstu darbībām ieteikuma īstenošanai. Pētījumā tiks sagatavotas valstu faktu lapas un novērtēta valstu prakse, kā arī tiks izstrādāti galvenie rādītāji un uzraudzības un novērtēšanas metodika. Šī metodika tiks izmantota turpmākajos ziņošanas pasākumos, un ir paredzēts, ka tā uzlabos ziņošanas pilnīgumu un konsekvenci saskaņā ar ieteikumu. Pētījuma provizoriskie secinājumi tiek apspriesti ceturtajā ziņu mediju forumā, kas notika 2023. gada 4. decembrī Briselē. Komisija arī turpina finansēt darbības, kuru mērķis ir sniegt juridisku un praktisku palīdzību žurnālistiem ES un ārpus tās. Saskaņā ar IPA III Komisija finansē programmu “SafeJournalists Network” (1,44 miljoni EUR; 2023. gada aprīlis – 2026. gada jūlijs), ko īsteno Serbijas Neatkarīgo žurnālistu asociācijas vadīts konsorcijs ar mērķi veicināt labvēlīgas vides izveidi, atbalstot reģionālo agrīnās brīdināšanas platformu, kas ziņo par uzbrukumiem un draudiem žurnālistiem, un turpmāku sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm, kā arī pienācīgi un ātri izsekot šādus gadījumus. Horizontālās palīdzības instrumenta ietvaros kopā ar Eiropas Padomi ar reģionāliem piešķīrumiem un piešķīrumiem konkrētai valstij Rietumbalkānos atbalsta mediju dalībnieku tiesību un pienākumu piemērošanu saskaņā ar Eiropas standartiem un tiesiskā regulējuma uzlabošanu (4 miljoni EUR no 2023. gada janvāra līdz 2026. gada decembrim). Noderīgas saites:  Commission Recommendation on ensuring the protection, safety and empowering of journalists and other media professionals in the European Union (Komisijas Ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā). Home - SafeJournalists . Promoting and protecting freedom of expression and media - Horizontal Facility (coe.int) (Vārda un mediju brīvības veicināšana un aizsardzība — horizontālās palīdzības instruments).
	Lai sagatavotu un īstenotu ieteikumu, Eiropas Ziņu mediju forumā organizēt strukturētu dialogu ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un starptautiskām organizācijām.	Strukturēts dialogs par žurnālistu drošību nolūkā sagatavot ieteikumu notika pirmajā Eiropas Ziņu mediju forumā (2021. gada 23.–25. martā). Forumā piedalījās attiecīgie ieinteresēto personu pārstāvji, tostarp starptautiskās, valstu un ES iestādes, žurnālisti un izdevēju apvienības, pētnieki, NVO, tiešsaistes platformas. Pēc mediju pārveides un inovācijas apspriešanas 2. un 3. forumā 2023. gada 4. decembrī Briselē notika jauns forums, kura mērķis bija ieteikuma īstenošanas nolūkos apspriest neatkarīgā ārējā pētījuma par dalībvalstu darbībām sākotnējos konstatējumus. Noderīgas saites:  Event report on the structured dialogue on the safety of journalists (Pasākuma ziņojums attiecībā uz strukturētu dialogu par žurnālistu drošību). European News Media Forum on Safety of Journalists (Eiropas Ziņu mediju forums par žurnālistu drošību).
	Ilgtspējīga finansējuma piešķiršana projektiem, kuros tiek sniegta juridiska un praktiska palīdzība žurnālistiem ES un citviet, kā arī tiek nodrošināta žurnālistu apmācība drošības un kiberdrošības jomā un diplomātiskais atbalsts.	Komisija finansē projektus saistībā ar juridisko un praktisko palīdzību žurnālistiem gan dalībvalstīs, gan pasaulē. Darbības ir vērstas uz ārkārtas atbalstu un ātru reaģēšanu uz preses un mediju brīvības pārkāpumiem, kā arī uz žurnālistu spēju veidošanu un profesionālo attīstību. Mehānisma “Ātra reaģēšana mediju brīvības jomā” (MFRR-II) otrajā kārtā, kas ilga līdz 2023. gada oktobrim, tika dokumentēti 669 brīdinājumi par uzbrukumiem 1121 personai vai struktūrai. Tā ietvaros tika piedāvāts finansiāls atbalsts tādās 22 tiesvedībās 11 valstīs, kurās bija iesaistīti mediji un žurnālisti, kas saskaras ar juridiskiem draudiem. Attiecībā uz ārkārtas reaģēšanas fondu praktiskajam atbalstam projekts saņēma 457 praktiskā atbalsta pieprasījumus, un 44 no šīm lietām tika piešķirtas dotācijas vidēji 1600 EUR apmērā vienai dotācijai. Attiecībā uz aizstāvēšanu un izpratnes veicināšanu mediju brīvības un žurnālistu drošības jomā MFRR publicēja 94 paziņojumus un atklātas vēstules par galvenajiem preses un mediju brīvības jautājumiem 27 valstīs. Mehānisma “Ātra reaģēšana mediju brīvības jomā” ceturtā kārta sākās 2023. gada novembrī un ilgs līdz 2025. gada oktobra beigām. Projekts “Free Media Hub EAST”, kas tika uzsākts 2023. gada jūlijā, atbalstīs esošos un izveidotos neatkarīgos Krievijas un Baltkrievijas medijus, kas strādā ES. Tajā piešķirs vairāk nekā 2,2 miljonus EUR dotāciju veidā, sniegs palīdzību un psiholoģisko atbalstu, ieguldīs tehnoloģiskos risinājumos un stiprinās sadarbību starp vietējiem centriem ES, kur šie izraidītie mediji atrodas (galvenokārt Čehijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā). “Pārrobežu pētnieciskās žurnālistikas fonds” IJ4EU ļāva gandrīz 300 žurnālistiem visā ES veikt pētniecisku sadarbību par starptautiskiem jautājumiem sabiedrības interesēs. IJ4EU fonds 43 projektiem piešķīra 1 110 868,65 EUR. Vēl 15 000 EUR tika piešķirti trim žurnālistikas komandām saskaņā ar IJ4EU Ietekmes balvu. Tas piedāvāja arī speciālistu apmācību un mentorēšanu ārštata darbiniekiem un sniedza praktisku, juridisku un redakcionālu palīdzību visiem dotāciju saņēmējiem, kā arī atbalstu aizstāvībai preses brīvības pārkāpumu gadījumā. Atbalsts pētnieciskajai žurnālistikai turpināsies projekta “Iniciatīva sadarbībai pētnieciskajā žurnālistikā” ietvaros no 2023. gada jūlija līdz 2025. gada jūnijam. Ārpus ES delegācijas turpina īstenot pasākumus saskaņā ar Žurnālistu drošības rokasgrāmatu. ES delegācijām ir izstrādāts mācību un zināšanu materiāls, kas palīdz risināt gadījumus, kad pret žurnālistiem vērstas ļaunprātīgas darbības. ES atbalsta arī darbības dotācijas, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības un mediju organizācijas, lai sniegtu juridisku palīdzību, spēju veidošanu, finansiālu atbalstu, kā arī apmācības drošības un kiberdrošības jomā. ES turpina sniegt finansiālo un tehnisko palīdzību, sadarbojoties ar partneriem mediju nozarē un citiem uzticamiem dalībniekiem, piemēram, Eiropas Demokrātijas fondu. Lielākā daļa ES delegāciju ir noteikušas vārda brīvību/mediju brīvību un žurnālistu drošību kā galveno prioritāti savās cilvēktiesību valsts stratēģijās 2021.–2024. gadam. Piemēri ir NDICI programma “Cilvēktiesības un demokrātija”, kas cita starpā atbalsta projektus, kas uzlabo žurnālistu, emuāru autoru un mediju darbinieku profesionālās prasmes, kompetences un spējas. Tā arī atbalsta mediju izstrādātās pašregulējuma un standartu noteikšanas iniciatīvas. Saskaņā ar šo programmu ES piešķīra konkrētām valstīm domātu finansējumu 2022.–2023. gadam (pārvalda ES delegācijas), kas ļauj veikt vietējās darbības šo mērķu atbalstam. NDICI programma ietver arī globālu rīcību mediju atbalstam (Global Action for Supporting Media) un jauno tehnoloģiju izmantošanai (Harnessing New Technologies), kas veicinātu un aizsargātu demokrātiju, cīnītos pret draudiem demokrātijai un vēlēšanu procesiem, aizsargātu mediju neatkarību un stātos pretī jauno tehnoloģiju izaicinājumiem. Saskaņā ar IPA instrumentu (Pilsoniskās sabiedrības instruments un Mediju programma) Komisija ir guvusi panākumus neatkarīgu mediju un mediju plurālisma atbalstīšanā Rietumbalkānos un Turcijā ar vairākām holistiskām un specializētām reģionālām programmām vairāk nekā 42 miljonu EUR vērtībā (2023. gada oktobris). Programmas ir vērstas uz dažādiem mediju brīvības sistēmiskiem aspektiem, bet galvenokārt uz plašākiem aspektiem, kas saistīti ar mediju darbību veicinošu vidi (tostarp žurnālistu drošību, dezinformācijas apkarošanu utt.), piekļuvi finansējumam un ekonomisko ilgtspēju, mediju profesionālajiem standartiem un kvalitatīvu saturu. Daži piemēri: ·“Atbalsts mediju brīvībai un plurālismam Rietumbalkānos” (10 miljoni EUR, 2023. gada marts – 2025. gada augusts) bija paredzēts, lai uzlabotu neatkarīgo mediju ekonomisko ilgtspēju un uzlabotu to spējas sniegt kvalitatīvus ziņojumus, kā arī veicinātu reģionālo apmaiņu un tīklošanos starp medijiem un citiem mediju tirgus dalībniekiem; ·trīs tiešas darbības dotācijas Eiropas Demokrātijas fondam mērķtiecīga atbalsta sniegšanai medijiem un pilsoniskajiem aktoriem (37,6 miljoni EUR, no kuriem aptuveni puse domāta medijiem) un ikgadējā darbības dotācija (2 miljoni EUR gadā), kas ir elastīga atkārtotas piešķiršanas shēma demokrātijas atbalstam strauji mainīgos apstākļos. Pēdējo piecu gadu laikā ES ir arī finansējusi projektus vairāk nekā 120 miljonu EUR vērtībā valstīs ārpus ES, lai atbalstītu vārda brīvību un neatkarīgus medijus. Darbību piemēri: ·īpašs atbalsts žurnālistiem un medijiem Ukrainā (30 miljoni EUR); ·atbalsts neatkarīgajai žurnālistikai dienvidu kaimiņreģionā 2021. gadā sasniedza 15 miljonus EU. Dotācijas tika piešķirtas ar Eiropas Demokrātijas fonda starpniecību; ·2022. gada februārī stājās spēkā Krievijas neatkarīgo mediju atbalstam būtiska programma, kas nodrošināja ārkārtas reaģēšanas atbalstu, kā arī ilgtermiņa kapacitātes palielināšanu un citus atbalsta pasākumus; ·attiecīgo organizāciju atlases procedūru uzsākšana nolūkā īstenot pasākumus neatkarīgu mediju aizsardzībai, kuru konteksts ir tematiskās partnerības cilvēktiesību un demokrātijas jomā; ·ProtectDefenders darba pastiprināšana nolūkā aizsargāt žurnālistus valstīs, kas piedzīvo krīzi. 2021. gadā mehānisms atbalstīja aptuveni 550 žurnālistus visā pasaulē; ·Ar UNESCO un Internews ir saskaņotas divas programmas Afganistānā medijiem valsts iekšienē un darbam no ārvalstīm; ·Media Support and Assises de Journalism. Saskaņā ar instrumenta “Eiropa pasaulē” ietvaros īstenoto cilvēktiesību un demokrātijas programmu 2021.–2027. gadam tiek lēsts, ka 185 miljoni EUR ir paredzēti neatkarīgu mediju atbalstam un digitalizācijas izmantošanai visā pasaulē. Jaunais Finanšu partnerības nolīgums par neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu aizsardzību ļaus veidot stratēģiskāku sadarbību ar atsevišķām NVO, kas strādā, lai aizsargātu mediju brīvību visā pasaulē. Nolīgums ir parakstīts uz četriem gadiem (2023. – 2027. gads) ar trim vadošajiem konsorcijiem. Būs pieejami līdz 20 miljoniem EUR. Mērķis ir stiprināt riskam pakļauto žurnālistu un mediju noturību; apkarot naida runu, ekstrēmismu un dezinformāciju; nodrošināt jaunajiem žurnālistiem, kas strādā sarežģītos apstākļos, piekļuvi profesionālās izaugsmes un mācību iespējām; veidot un konsolidēt mediju attīstības organizāciju un PSO pārrobežu tīklus. Noderīgas saites: Media Freedom and Rapid Response (Mediju brīvība un ātrā reaģēšana). IJ4EU – Investigative Journalism for Europe (IJ4EU – pētnieciskā žurnālistika Eiropai). Handbook for Safety of Journalists (Žurnālistu drošības rokasgrāmata). International cooperation and development – Calls for proposals and tenders (Starptautiskā sadarbība un attīstība — uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un konkursi). Home - SafeJournalists . The European Endowment for Democracy (EED) democracyendowment.eu) (Eiropas Demokrātijas fonds). WB6 MEDIA | Support to Media Freedom and Pluralism in the Western Balkans (WB6 MEDIA | Atbalsts mediju brīvībai un plurālismam Rietumbalkānos).
	Izveidot SLAPP ekspertu grupu, lai apkopotu paraugpraksi par juridisko atbalstu žurnālistiem un citām darbībām un apmainītos ar to.	SLAPP (stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību) ekspertu grupa tika izveidota 2021. gadā, un tā palīdzēja Komisijai sagatavot SLAPP apkarošanas paketi. Grupa, kas sastāv no praktizējošiem juristiem un jomas praktiķu asociācijām, tikās astoņas reizes. Grupa turpina atbalstīt dalībvalstis ieteikuma īstenošanā. Noderīgas saites: Expert group against SLAPP (Ekspertu grupa cīņai pret SLAPP).
	Nākt klajā ar iniciatīvu žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aizsardzībai pret SLAPP.	2022. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par pasākumu paketi cīņai pret SLAPP, ierosinot likumdošanas garantijas nolūkā ierobežot ļaunprātīgu tiesvedību pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī plašu neleģislatīvu pasākumu klāstu ar mērķi atbalstīt rīcību valsts līmenī, lai novērstu dažus no SLAPP pamatcēloņi, piemēram, ieviest noteikumus par neslavas celšanu. Eiropas Parlaments un Padome 30. novembrī panāca provizorisku politisku vienošanos par SLAPP apkarošanas direktīvu. Attiecībā uz ieteikumu dalībvalstīm, sākot no 2023. gada beigām, katru gadu jāziņo Komisijai par valsts līmenī savāktajiem agregētajiem datiem, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības. Komisija katru gadu publicēs saņemtās informācijas kopsavilkumu. Noderīgas saites: Priekšlikums — Direktīva par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”) .
	Atbalstīt ES valstu mediju padomju, citu mediju pašregulējuma struktūru, neatkarīgu mediju regulatoru un žurnālistu tīklu sadarbību un iniciatīvas, kas veicina žurnālistikas partnerības un standartus.	Komisija atbalsta sadarbību starp valstu mediju padomēm, citām mediju pašregulējuma struktūrām, neatkarīgiem mediju regulatoriem un žurnālistu tīkliem, kā arī iniciatīvas, kas veicina žurnālistu partnerības un standartus, jo īpaši sniedzot finansiālu atbalstu dažādu programmu projektiem (piem., “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”, “Radošā Eiropa”). Viens no piemēriem ir izmēģinājuma projekts “Mediju padomes digitālajā laikmetā” (“Media Councils in the Digital Age”), kura uzmanības centrā ir preses un mediju padomju svarīgā loma laikā, kad samazinās uzticēšanās žurnālistiem un medijiem apvienojumā ar pieaugošo dezinformāciju jaunajos medijos. Tajā pievēršas digitālajām problēmām, raugoties caur četru galveno komponentu prizmu: akadēmiskais darbs, kas sniedz datus un analīzi par esošajām preses padomēm, izpratnes veicināšanas kampaņa mediju pašregulējuma veicināšanai, mediju padomju darba pamanāmība un apmaiņa starptautiskajā arēnā un esošo organizāciju stiprināšana vai atbalsta nākotnes organizācijām. Šo projektu turpinās projekts “Mediju padomes digitālajā laikmet  4”, kas ilgs no 2023. gada jūlija līdz 2025. gada jūnijam. Citi projekti saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumu “Mediji demokrātijai — demokrātiski mediji” (“Media for democracy – democratic media”) vai projektu “Eiropas izcilības apmaiņa žurnālistikai” (“European Excellence exchange for journalism”) (finansē no programmas “Radošā Eiropa”), kas žurnālistu saziņai nodrošina zināšanu centru, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un kopīgiem noteikumiem. Vēl viens piemērs ir programma “Kvalitatīvu ziņu un neatkarīgas žurnālistikas stiprināšana Rietumbalkānos un Turcijā II” (“Strengthening Quality News and Independent Journalism in the Western Balkans and Turkey II”) (2,2 miljoni EUR; 2023. gada janvāris – 2025. gada decembris) ar mērķi stiprināt uz uzticēšanos balstītu iedzīvotāju un mediju iesaisti, nodrošināt resursus un ar izglītības, apmācības, mentorēšanas, redakcionāla atbalsta, tehniskā un finansiālā atbalsta palīdzību radīt apstākļus medijiem un žurnālistiem augstas kvalitātes satura radīšanai, publicējot un veicinot kvalitātes ziņā izcilus sasniegumus pētnieciskajā žurnālistikas. Saskaņā ar ES un Eiropas Padomes horizontālās palīdzības instrumentu reģionālo un konkrētām valstīm domāto piešķīrumu mērķis Rietumbalkānos ir nodrošināt žurnālistu, žurnālistu apvienību, pašregulējuma struktūru un citu mediju organizāciju tiesību un pienākumu ievērošanu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras sistēmu un Eiropas Padomes standartiem, tostarp sadarbojoties ar mediju regulatīvajām iestādēm un tieslietu nozari (4 miljoni EUR, 2023. gada janvāris – 2026. gada decembris). Noderīgas saites: Media Councils in the Digital Age (Mediju padomes digitālajā laikmetā). Promoting and protecting freedom of expression and media - Horizontal Facility (coe.int) (Vārda un mediju brīvības veicināšana un aizsardzība — horizontālās palīdzības instruments). Horizon Europe projects on the future of liberal democracy (“Apvārsnis Eiropa” projekti liberālās demokrātijas nākotnei).
	Izveidot mediju īpašumtiesību uzraudzības instrumentu un izstrādāt turpmākus iespējamus norādījumus par mediju īpašumtiesību pārredzamību.	Izmēģinājuma projekts par mediju īpašumtiesību uzraudzības instrumentu sākās 2021. gada septembrī, un tā otrais posms noslēdzās 2023. gada septembrī. Tas nodrošina datubāzi ar informāciju par īpašumtiesībām un kontroli attiecībā uz visbūtiskākajiem ziņu medijiem 27 dalībvalstīs. Projekts aptver visatbilstošākos medijus, kas atlasīti pieprasījuma (tirgus daļas) un/vai darba kārtības ziņā (citu ziņu dienestu citāts un/vai ieteikums). Tie ir gan valsts, gan reģionālie mediji. Visi dati tika vākti no publiski pieejamiem avotiem. Komisija 2023. gada septembrī pieņēma priekšlikumu par Eiropas Mediju brīvības akta regulu un tam pievienoto ieteikumu par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē. Regulā ir noteiktas vairākas informācijas prasības mediju pakalpojumu sniedzējiem: juridiskais nosaukums, kontaktinformācija, tiešo, netiešo un faktisko īpašnieku vārdi. Ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas uzticēt regulatoriem izveidot un uzturēt īpašu tiešsaistes mediju īpašumtiesību datubāzi ar dezagregētiem datiem par dažādiem mediju veidiem. Notiek iestāžu sarunas. Noderīgas saites: Euromedia Ownership Monitor (Mediju īpašumtiesību uzraudzības instruments). Eiropas Mediju brīvības akta regula . Ieteikums par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē .
	Veicināt pasākumus valsts reklāmas pārredzamai un taisnīgai sadalei.	Eiropas Mediju brīvības akta priekšlikums, ko Komisija pieņēma 2022. gada septembrī, paredz prasības attiecībā uz valsts reklāmas piešķiršanu medijiem, lai to piešķirtu saskaņā ar pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem kritērijiem un izmantojot atklātas, samērīgas un nediskriminējošas procedūras. Dalībvalstīm būtu jāpublisko iztērētās summas un valsts reklāmas saņēmēji. Notiek iestāžu sarunas par šo priekšlikumu. Noderīgas saites: Eiropas Mediju brīvības akta regula . Ieteikums par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē .
	Apzināt iespējas, kā turpmāk atbalstīt mediju daudzveidību, un veicināt Eiropas pieeju vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pamanāmībai.	Neatkarīgs pētījums par mediju plurālismu un daudzveidību tiešsaistē tika publicēts 2022. gada 16. septembrī. Tajā ir apzināti likumdošanas pasākumi un nozares prakse saistībā ar vispārējas nozīmes satura un pakalpojumu pamanāmību un atrodamību, kā arī šādu pasākumu efektivitātes novērtējums. Pētījumā konstatēts, ka saturs un pakalpojumi ar lielāku nozīmi var ietekmēt ekspozīcijas daudzveidību un mediju plurālismu. Tomēr ir grūti novērtēt reālo ietekmi, kādu pašreizējie nozares pasākumi satura prioritāšu noteikšanā var atstāt uz mediju plurālismu un lietotāju pakļaušanu mediju daudzveidībai. Iemesli ir saistīti ar satura ieteikumu, kas balstīti uz algoritmu, izmantošanu un pilnīgu piekļuves trūkumu datiem. Pētījumā tiek piedāvāti un apspriesti politikas risinājumi un ieteikumi, kā izstrādāt pārredzamus un atbildīgus pamanāmības režīmus. Apmaiņa ar paraugpraksi un darbseminārs par vispārējas nozīmes satura nozīmi Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) notika 2021. gadā, un pēc tam tika sagatavots ziņojums. Septembrī tika organizēts darbseminārs par gala nodevumu. ERGA darbs turpinājās 2022. gadā, sniedzot papildu norādījumus/analīzi par algoritmu un ieteikumu sistēmu efektivitāti, nodrošinot vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību, kā arī Eiropas darbu pamanāmību. Vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu atbilstošā nozīme saskaņā ar pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMSD) 7.a pantu ir viena no jomām, kurā jaunajai Eiropas Mediju pakalpojumu padomei ir jāizdod norādījumi saskaņā ar turpmāko Eiropas Mediju brīvības aktu. Komisija arī atvēl pilnu budžeta pozīciju (“Darbības multivides jomā”), lai atbalstītu neatkarīgu ziņu veidošanu par ES jautājumiem. Ieguvēji ir Euronews, radio tīkli, datu žurnālistikas iniciatīvas un European Newsroom, kas apvieno vadošās Eiropas ziņu aģentūras. Jāpiemin arī vairāki mediju un pilsoņu iespēju veidošanas izmēģinājuma projekti, piemēram, Eiropas mediju platformas, kuru mērķis ir uzlabot ES pilsoņu piekļuvi uzticamai informācijai, vai aicinājums sniegt jauniešiem ziņas par būtiskiem un svarīgiem jautājumiem visā Eiropā, tādējādi palielinot viņu demokrātisko iesaistīšanos. Ir pieejamas arī citas dotācijas, kas atbalsta maza mēroga tiešsaistes medijus pētniecības un medijpratības pasākumos nolūkā atbalstīt cīņu pret dezinformāciju, kā arī atbalstīt ziņu medijus, saskaroties ar t. s. ziņu tuksnešiem [reģioniem, kur nav pieejamas ziņas]. Noderīgas saites: Study on media plurality and diversity online (Pētījums par mediju plurālismu un daudzveidību tiešsaistē). European media platforms (Eiropas mediju platformas). ERGA – European Regulators Group for Audio-visual Media Services report (ERGA – Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas ziņojums). Multimedia actions | Shaping Europe’s digital future (europa.eu) (Darbības multivides jomā | Eiropas digitālās nākotnes veidošana).
Cīņa pret dezinformāciju un manipulāciju ar informāciju
	Šajā saistībā Komisijas dienesti un EĀDD sadarbosies ar dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību un nozares pārstāvjiem, lai izstrādātu precīzākas kopīgas definīcijas un metodes nolūkā novērst dažādas dezinformācijas kategorijas un ietekmēšanas pasākumus.	EĀDD sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm, starptautiskajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām virzīja darbu, lai panāktu vienotu izpratni un terminoloģiju, un 2021. gada jūnijā sagatavoja neoficiālu dokumentu ar priekšlikumu ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās konceptuālai definīcijai (“FIMI”), kas labāk raksturo apdraudējumu, ar ko nākas saskarties informācijas vidē. Kopš tā laika šī terminoloģija ir izmantota vairākos dokumentos gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tostarp G7 ārlietu ministru komunikē 2022. gadā un kopīgajā paziņojumā par ES un NATO sadarbību 2023. gadā. Ar pilsonisko sabiedrību, akadēmiskajām aprindām, nozari un citām ieinteresētajām personām notika apspriešanās, izmantojot īpašu ekspertu apaļā galda sarunu sēriju, kas notika 2021.–2022. gadā, un sadarbība nolūkā veicināt kopīgu izpratni un nodrošināt, ka pastāv analītiskās iespējas, kas atbilst FIMI kritērijiem. Darbs turpināsies, tostarp ar īpašu projektu starpniecību, lai vēl vairāk uzlabotu izpratni par dažādiem FIMI definīcijas pamatelementiem. Arī pilsoniskā sabiedrība ir ņēmusi vērā definīciju, kā liecina EU DisinfoLab ziņojums 2023. gadā. Noderīgas saites: EU Strategic Compass on Security and Defense (ES Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai). FIMI Conclusions (July 2022) (Secinājumi par FIMI (2022. gada jūlijs)). EUvsDisinfo .  EEAS Stratcom Activity report 2021 (EĀDD Stratēģiskās komunikācijas darbības pārskats 2021. gadā); EEAS Stratcom Activity report 2022 (EĀDD Stratēģiskās komunikācijas darbības pārskats 2022. gadā). G7 Rapid Response Mechanism Annual Report 2021 (G7 ātrās reaģēšanas mehānisma 2021. gada pārskats). G7 Foreign Ministers Statement 2022 (G7 ārlietu ministru paziņojums, 2022. gads). Joint Declaration on EU-NATO cooperation (Kopīgā deklarācija par ES un NATO sadarbību). EU DisinfoLab – FIMI : towards a European redefinition of foreign interference  (EU DisinfoLab – FIMI: virzība uz ārvalstu iejaukšanās pārdefinēšanu Eiropā).
	Izstrādāt ES rīkkopu ārvalstu iejaukšanās un ietekmēšanas operāciju apkarošanai, tostarp jaunus instrumentus, kas ļauj piemērot vainīgajiem izmaksas, kā arī stiprināt EĀDD stratēģiskās komunikācijas darbības un darba grupas.	EĀDD 2021. gada aprīlī iesniedza kopīgu EĀDD un EK koncepcijas dokumentu par FIMI rīkkopu, nosakot četras FIMI rīkkopas dimensijas: situācijas apzināšanās, noturības veidošana, traucējumi/regulēšana un pasākumi, kas saistīti ar ES ārējo darbību, tostarp KĀDP un diplomātisko reakciju. Katra joma ietver dažāda veida instrumentus, kas var vai nu novērst, vai samazināt FIMI ietekmi, atturēt no šo darbību veikšanas vai reaģēt uz tām. 2023. gada martā Horizontālā darba grupa noturības uzlabošanas un hibrīddraudu novēršanas jautājumos (HWP ERCHT) atzina atzina koncepcijas dokumentu par FIMI un instrumentu kopas esamību.  2022. gada jūlijā Padome pieņēma Padomes secinājumus par ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI). EĀDD un Komisijas dienesti ir turpinājuši diskusijas ar dalībvalstīm par instrumentiem, kas ļauj palielināt vainīgo izmaksas. Turpinās centieni stiprināt EĀDD stratēģiskās komunikācijas komandu un darba grupu, tostarp 27 stratēģiskās komunikācijas amatpersonu tīkla, iekšējās spējas un kompetences, lai vadītu stratēģiskās komunikācijas centienus uz vietas. ES ir arī izmantojusi savus diplomātiskos instrumentus, lai pret FIMI vērstos valsts aktori. Vissvarīgākais ir tas, ka no 2022. gada marta ES noteica sankcijas pret Russia Today (RT), Sputnik un citiem medijiem par to izšķirošo lomu informācijas manipulācijās un iejaukšanās saistībā ar agresiju pret Ukrainu (pilns saraksts atrodams Regulas 833/2014 XV pielikumā). Turklāt sabiedriskie kanāli, piemēram, EUvsDisinfo, turpina palielināt izpratni par prokremliskās informācijas manipulācijām un iejaukšanos un atklāt tās koordinēto raksturu. 2022. gadā projekts EUvsDisinfo sasniedza vairāk nekā 2,7 miljonus cilvēku, izmantojot savu tīmekļa vietni, un vēl 19,3 miljonus, izmantojot savus sociālo mediju kanālus. Noderīgas saites: Strategic Compass (Stratēģiskais kompass). FIMI Conclusions (July 2022) (Secinājumi par FIMI (2022. gada jūlijs)). EUvsDisinfo .  EEAS Stratcom Activity report 2021 (EĀDD Stratēģiskās komunikācijas darbības pārskats 2021. gadā); EEAS Stratcom Activity report 2022 (EĀDD Stratēģiskās komunikācijas darbības pārskats 2022. gadā). EU sanctions map (ES sankciju karte).
	Ieviest jaunu protokolu, lai stiprinātu esošās sadarbības struktūras dezinformācijas apkarošanai gan ES, gan starptautiskā mērogā.	ES rīcība, reaģējot uz vēl nepieredzētiem ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās un dezinformācijas viļņiem pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, ir pierādījusi, ka sadarbība starp dažādām ES institūcijām notiek veiksmīgi. Esošās sadarbības struktūras ir izrādījušās elastīgas un reaģē uz mainīgajām vajadzībām, un nav nepieciešams ieviest jaunus formālus pasākumus. Iesaistīšanās attiecīgajos tīklos, piemēram, ātrās brīdināšanas sistēmā un tīklā pret dezinformāciju, ir izrādījusies ļoti noderīga un ir nodrošinājusi savlaicīgu analīžu, ieskatu un produktu, kā arī komunikācijas plānu un stratēģiju apmaiņu. EĀDD strādā, lai novērstu ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (“FIMI”), tostarp dezinformāciju, izmantojot EĀDD stratēģisko komunikāciju un EĀDD pārvaldīto ātrās brīdināšanas sistēmu (RAS) ar mērķi atvieglot ikdienas apmaiņu ar ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Komisijas dienesti risina dažādus dezinformācijas aspektus ES (piem., attiecībā uz vēlēšanām, kiberdrošību, mediju brīvību, tiešsaistes platformām). Kopš 2018. gada Komisija ir pastiprinājusi savu iekšējo koordināciju, izmantojot Tīklu pret dezinformāciju (NaD), ko veido Komisijas dienesti un pārstāvniecības ES dalībvalstīs, un EĀDD un Eiropas Parlaments ir novērotāji. Izmantojot tīklu, Komisija apvieno un izmanto spējas, lai tā varētu ar koordinētu rīcību iespējami spēcīgi reaģēt uz dezinformāciju. Tūlīt pēc iebrukuma Ukrainā Komisija pastiprināja sadarbību ar tiešsaistes platformām, lai uzraudzītu sankciju īstenošanu pret Krievijas medijiem un koordinētu platformu centienus apkarot ar konfliktu saistītu dezinformāciju. Komisija un dalībvalstis sadarbojas arī Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros, lai apspriestu gadījumus, kad notiek iejaukšanās vēlēšanu procesos un apmainītos ar labāko praksi. Sadarbība starp attiecīgajiem tīkliem ir ļoti svarīga. Tāpēc ātrās brīdināšanas sistēma 2023. gada decembrī rīkoja kopīgu sesiju ar Horizontālo darba grupu noturības uzlabošanas un hibrīddraudu novēršanas jautājumos, kā arī ar Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu. Savā ārējā darbībā ES ir arī finansējusi neatkarīgas reģionālas organizācijas, kas ir iesaistītas projekta “Pilsoniskās tehnoloģijas demokrātijai” (Civic Tech for Demcocracy) un piekļuves uzticamai informācijai par vēlēšanu procesiem veicināšanā. Noderīgas saites: Activity Report 2021 (2021. gada darbības ziņojums).  Activity Report 2022 (2022. gada darbības ziņojums). EEAS Stratcom (EĀDD stratēģiskā komunikācija). Report on FIMI Threats (Ziņojums par FIMI draudiem). Management Plan 2022 DG Communication (Komunikācijas ĢD 2022. gada pārvaldības plāns).
	Izstrādāt kopēju sistēmu un metodiku sistemātisku pierādījumu vākšanai par ārvalstu īstenotu iejaukšanos un strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, privātā sektora dalībniekiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai regulāri pārskatītu draudu situāciju.	EĀDD ir ierosinājis kopīgu analītisko satvaru un metodiku, lai vāktu sistemātiskus pierādījumus par FIMI darbību. Šī metodika atbalstīs vēl efektīvāku un sadarbīgāku informācijas apmaiņu un analīzi gan ES, gan starptautiskā mērogā. Pirmais EĀDD ziņojums par ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudiem tika publicēts 2023. gada februārī, un tā mērķis ir sniegt koncepta pierādījumu kopējam satvaram, kas ļauj savlaicīgi, sadarbspējīgā veidā un plašā mērogā apmainīties ar sarežģītām atziņām. Šajā sakarā EĀDD veicina Kopienas pieeju informācijas apmaiņai, izmantojot Informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC), kura mērķis ir atvieglot datu vākšanu un apmaiņu starp uzticamiem partneriem par FIMI incidentiem. ES un Amerikas Savienoto Valstu apņemšanās ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē (TTC) ietver kopīgu standartu strukturētas informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par FIMI draudiem, kā arī pamatā esošo kopīgo metodiku FIMI identificēšanai, analīzei un apkarošanai. Turpmāk Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis plāno atbalstīt to, ka ieinteresētās personas visā pasaulē izmanto šo standartu. ES un ASV samita laikā 2023. gada oktobrī abas puses vienojās paplašināt sadarbību cīņā pret FIMI, pamatojoties uz kopīgiem principiem, piemēram, īpašām stratēģijām, iekšējām organizatoriskajām struktūrām, spējām, pilsonisko sabiedrību un daudzpusēju iesaisti. Šīs sadarbības mērķim vajadzētu būt kopā ar partnervalstīm atbalstīt līdzīgi domājošus partnerus cīņā pret FIMI, tostarp izmantojot ASV un ES koordinētas darbības, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību. Ir izveidots pastāvīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu apaļā galda diskusijas par draudu novērtēšanu, ar mērķi gūt ārējo ieinteresēto personu ieskatu par situācijas apzināšanos saistībā ar FIMI un pilnveidot pieejas. ES Drošības izpētes institūts (EUISS) (3 miljoni EUR) sāka īstenot jaunu ES projektu ar mērķi izstrādāt praktiskus atbalsta instrumentus, kas atvieglotu informācijas, ieskata un atziņu par FIMI apmaiņu starp dažādiem dalībniekiem. Noderīgas saites: The 1st EEAS Report on FIMI Threats (EĀDD 1. ziņojums par FIMI draudiem). FPI project on Countering Foreign Interference (FPI projekts cīņai pret ārvalstu īstenotu iejaukšanos).
	Palielināt atbalstu valsts iestāžu, neatkarīgo mediju un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanai trešās valstīs, lai atklātu dezinformāciju un ārvalstu ietekmēšanas operācijas un reaģētu uz tām.	Lai atzīmētu Globālo mediju un informācijas lietotprasmes nedēļu (Global Media and Information Literacy Week), EUvsDisinfo 2022. gada oktobrī izveidoja sadaļu “LEARN”, kas ir īpaša tīmekļa vietne, kurā izskaidroti FIMI un dezinformācijas un informācijas manipulācijas mehānismi, taktika, kopīgie naratīvi un dalībnieki. Rietumbalkānu reģionā ES ir iesaistījusies proaktīvā un faktos balstītā komunikācijā un iestāžu spēju veidošanā, lai novērstu FIMI draudus. 2022. gadā ES atbalstīja vairāk nekā 250 žurnālistu, kuri apsprieda efektīvus veidus, kā reģionā veicināt profesionālu žurnālistiku. 2021. gadā tika sniegts atbalsts ES un Rietumbalkānu medijpratības konferences organizēšanai, lai apspriestu dezinformāciju, profesionālās žurnālistikas izaicinājumus, medijpratības nozīmi jaunajā mediju vidē un noturības stratēģijās. Atbalsts tika sniegts arī jauniem pētījumiem, piemēram: “Propagandas vēstījumu par Ukrainu evolūcija” (“Evolution of Propaganda Narratives on Ukraine”) un spēju veidošanas iniciatīva “ “Mediju kopienas apvienošana dezinformācijas laikmetā” (Connecting media community in the age of disinformation) ” (Sarajeva, 2023. gada 24. februāris).  Pilsoniskās sabiedrības instruments un Mediju programma Rietumbalkāniem un Turcijai ietver arī vairākas darbības, kuru mērķis ir apkarot dezinformāciju IPA III saņēmējvalstīs. Piemēri: - “Uzticēšanās medijiem veidošana Dienvidaustrumeiropā: atbalsts žurnālistikai kā sabiedriskam labumam” (“Building Trust in Media in South East Europe: Support to Journalism as a Public Good”) (3 miljoni EUR, 2023. gada jūlijs–2026. gada jūlijs)”; “Mūsu mediji: pilsoniskās sabiedrības rīcība nolūkā attīstīt medijpratību un aktīvismu, cīnīties pret polarizāciju un veicināt dialogu” (“Our Media: A civil society action to generate media literacy and activism, counter polarisation and promote dialogue”) (1,3 miljoni EUR, 2023. gada februāris–2025. gada janvāris); - “Ziņošana par digitālajām tiesībām un brīvībām” (“Reporting Digital Rights and Freedoms”) (1,3 miljoni EUR, 2023. gada janvāris–2025. gada decembris) nolūkā uzlabot mediju un pilsoniskās sabiedrības zināšanas un prasmes saistībā ar saikni starp digitālo tiesību pārkāpumiem un dezinformāciju. -“SEECheck tīkls — cīņa pret dezinformāciju un maldinošu informāciju, izmantojot faktu pārbaudītāju tīklu” (“SEECheck network – fighting disinformation and misinformation through a network of fact-checkers”) (1,24 miljoni EUR, 2023. gada janvāris–2026. gada jūnijs) nolūkā stiprināt profesionālos tīklus, neatkarīgus medijus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Līdz ar Austrumu partnerību 2020. gadā pieņemtajā ES Covid-19 solidaritātes programmā bija iekļauts 10 miljonu EUR komponents, lai vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu mazināt ietekmi uz visneaizsargātākajām un neproporcionāli skartajām grupām. Šis komponents ietver atbalstu vietējo PSO uzraudzības un aizstāvības darbībām, kas saistītas ar dezinformācijas apkarošanu par Covid-19, uzraudzību un ziņošanu par pasākumiem, kas ierobežo pilsoniskās brīvības, un to atcelšanu. Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instruments 2019. gadā atbalstīja reģionālas Dienvidkaukāza pētniecības laboratorijas izveidi digitālās kriminālistikas jomā, kas veido pētniecības speciālistu tīklu, kas jo īpaši vēršas pret Kremļa radītu dezinformāciju. Turklāt palīdzība tiek sniegta, izmantojot ES programmu neatkarīgiem medijiem 8 miljonu EUR apmērā, kas sniedz atbalstu, lai uzlabotu neatkarīgu mediju tūlītēju un ilgtermiņa finansiālo dzīvotspēju reģionā. Kopumā ES pašlaik atbalsta neatkarīgo mediju vidi Austrumu partnervalstīs ar vairāk nekā 30 miljoniem EUR. Atbalsts tika sniegts arī neatkarīgiem medijiem un PSO, kas cīnās pret FIMI un dezinformāciju Ukrainā un Moldovā. Austrumu partnerības reģionālā projekta EU4Independent ietvaros žurnālisti no reģiona tika aicināti palielināt informētību par ES un veicināt reģionālos kontaktus. 2022. gada jūnijā uz Briseli tika uzaicināti 80 faktu pārbaudītāji, žurnālisti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji no austrumu kaimiņvalstīm un Vidusāzijas. ES ir arī sniegusi atbalstu Krievijas neatkarīgajiem medijiem, kas ir spiesti bēgt no Krievijas režīma, un ir arī strādājusi, lai apkarotu Kremļa informācijas manipulāciju un dezinformāciju. Dienvidu kaimiņreģionā ar mediju paketi dienvidiem no 2021. gada (15 miljoni EUR, 2022.–2026. gads) tiek sniegts visaptverošs atbalsts neatkarīgo mediju sektoram, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir neatkarīgs, plurālistisks un noturīgs un spēj aizsargāties pret pašreizējiem draudiem un var veicināt kritisku pilsonisko domāšanu. Ar to arī tiek veicināta sadarbība un koordinācija starp mediju atbalsta organizācijām, lai apkarotu dezinformāciju un sadarbotos ar visneaizsargātākajiem un neatkarīgajiem medijiem, atbalstot Eiropas Demokrātijas fondu. Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā ES reģionālo mediju speciālista (RMO) darbs nodrošināja ES papildu instrumentu sadarbībai ar arābu valodā runājošām auditorijām. Ir notikusi sadarbība ar vietējiem ekspertiem no pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām aprindām un medijiem, lai sekotu līdzi daudzšķautņaino FIMI draudu attīstībai reģionā un palielinātu informētību. Kopš 2022. gada februāra RMO veica vairāk nekā 150 intervijas ar arābu valstu kanāliem par Krievijas iebrukumu Ukrainā ar mērķi vērsties pret FIMI, ko vadīja Kremlis.  Indijas un Klusā okeāna reģionā ir uzsākts darbs, lai sadarbotos ar PSO un sniegtu atbalstu neatkarīgiem medijiem ārpus ES tuvākajām kaimiņvalstīm. Reaģējot uz steidzamo vajadzību stiprināt ES stratēģiskās komunikācijas spējas saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu un pieaugošo ārvalstu īstenoto informācijas manipulāciju un iejaukšanos reģionā, ir izveidota Subsahāras Āfrikas darba grupa. Saistībā ar plašākiem centieniem vērsties pret FIMI, kā arī Stratēģiskā kompasa drošībai un aizsardzībai pieņemšanu kopš 2022. gada ir īstenots izmēģinājuma atbalsts atsevišķām KDAP misijām un operācijām — gan civilām, gan militārām —, lai veidotu noturību pret FIMI. Turklāt TAIEX ir aktīvi atbalstījusi paplašināšanās valstis un kaimiņvalstis dezinformācijas apkarošanā. Rietumbalkānos 2022. gadā tika organizēts tiešsaistes TAIEX reģionālais darbseminārs , kam sekoja konkrētām valstīm paredzēti pasākumi, proti, Melnkalnei, Albānijai un Kosovai. 2023. gadā notika vairāki TAIEX darbsemināri, proti, darbseminārs par problēmām un izmaiņām esošajos mehānismos, kuru mērķis ir sodīt par dezinformācijas izplatīšanu , un TAIEX izpētes vizīte par sadarbības mehānismu modeļiem ar mērķi izveidot uzraudzības struktūru dezinformācijas un naida runas apkarošanai . Kaimiņvalstīs 2023. gada februārī tika organizēts divu dienu TAIEX daudzvalstu darbseminārs par dezinformācijas apkarošanas stratēģijām, lai sniegtu atbalstu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai nolūkā atklāt, analizēt un izstrādāt pienācīgu reakciju uz dezinformāciju. Kā turpmāki pasākumi 2024. gadā pēc Moldovas un Ukrainas iesniegtajiem pieprasījumiem plānoti TAIEX darbsemināri saistībā ar vēlēšanu tematiku un FIMI un sadarbību ar Āfrikas partneriem dezinformācijas apkarošanā. Jaunā Finanšu pamatpartnerības nolīguma par neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu aizsardzību mērķis cita starpā ir stiprināt mediju dalībnieku spēju cīnīties pret dezinformāciju. Tam atvēlēti līdz 20 miljoniem EUR, kas pieejami 2023.–2027. gadā. Saskaņā ar NDICI — “Eiropa pasaulē” ir ieviesta darbība, kuras mērķis ir uzlabot informētību un noturību pret dezinformāciju mākslīgā intelekta laikmetā. Šī darbība ietver attiecību veidošanu starp dalībniekiem Eiropā un atsevišķām Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, kā arī Dienvidu-Dienvidu sadarbības stiprināšanu. Noderīgas saites: Jauni no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti (saskaņā ar 2021. un 2022. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus) par demokrātisku politiku un tiesiskumu ES kaimiņvalstīs (austrumu un dienvidu valstīs) un ES kandidātvalstīs. TAIEX online workshop on the new geopolitical consequences of disinformation in the Western Balkans (TAIEX tiešsaistes seminārs par dezinformācijas jaunajām ģeopolitiskajām sekām Rietumbalkānos). TAIEX Workshop on Challenges and changes to existing mechanisms aimed at sanctioning the spread of disinformation (TAIEX darbseminārs par problēmām un izmaiņām esošajos mehānismos, kuru mērķis ir sodīt par dezinformācijas izplatīšanu). TAIEX Workshop on Challenges and changes to existing mechanisms aimed at sanctioning the spread of disinformation (TAIEX darbseminārs par problēmām un izmaiņām esošajos mehānismos, kuru mērķis ir sodīt par dezinformācijas izplatīšanu).
	Izdot norādījumus par to, kā stiprināt prakses kodeksu dezinformācijas jomā.	Komisija 2021. gada 26. maijā publicēja norādījumus par to, kā stiprināt prakses kodeksu dezinformācijas jomā pēc tā darbības izvērtēšanas kopš tā izveides 2018. gadā. Noderīgas saites: Komisijas norādījumi COM(2021) 262 final .
	Aicināt prakses kodeksa parakstītājus un attiecīgās ieinteresēto personu grupas stiprināt kodeksu saskaņā ar norādījumiem.	Pastiprināto prakses kodeksu dezinformācijas jomā 2022. gada 16. jūnijā parakstīja un iesniedza 34 parakstītāji, tostarp lielākās tiešsaistes platformas, tiešsaistes reklāmas nozares dalībnieki, mazākas vai specializētas platformas, pētniecības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, faktu pārbaudītāji un tehnisko risinājumu sniedzēji dezinformācijas apkarošanai. Jaunā kodeksa mērķis ir sasniegt 2021. gada maijā iesniegto Komisijas norādījumu mērķus, nosakot plašāku saistību un pasākumu klāstu cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē. Tie ietver dezinformācijas izplatīšanas demonetizēšanu; politiskās reklāmas pārredzamības garantēšanu; plašāku iespēju nodrošināšanu lietotājiem; sadarbības ar faktu pārbaudītājiem uzlabošanu; pētnieku piekļuves datiem atvieglošanu un platformu pakalpojumu integritātes nodrošināšanu, īstenojot un veicinot aizsardzības pasākumus pret tādu manipulatīvu rīcību un praksi, kas nav atļauta to pakalpojumos. Sarakstā ir iekļauti manipulatīvas rīcības veidi, kādos tiek izplatīta dezinformācija, piemēram, neautentisku kontu vai robottīklu izveide, maldinošu manipulētu mediju izveide (piemēram, dziļviltojumi, lētviltojumi) un satura radīšanas vai pastiprināšanas neautentiska koordinācija, tostarp mēģinājumi maldināt/manipulēt platformu algoritmus (piemēram, par satura popularitāti maldinošas darbības). Pamatojoties uz šādu izpratni, parakstītāji apņemas pieņemt, pastiprināt un īstenot skaidru politiku, kas vērsta pret konstatētajām manipulatīvās rīcības un prakses izpausmēm. Ņemot vērā šādas ļaunprātīgo dalībnieku izmantotās taktikas, metožu un procedūru attīstību, šis saraksts tiks periodiski pārskatīts. Komisijas dienesti un EĀDD ir arī pastiprinājuši sadarbību ar tiešsaistes platformām, lai koordinētu centienus apkarot FIMI un dezinformāciju saistībā ar lielajām ģeopolitiskajām krīzēm. Komisija kodeksa ietvaros ir cieši sekojusi tam, kā platformas īsteno ES sankcijas pret RT, Sputnik un citiem medijiem, kuriem piemērotas sankcijas. Kodeksa parakstītāji pastāvīgās darba grupas un tās krīžu reaģēšanas apakšgrupas ietvaros rīko regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar informāciju un koordinētu savas darbības nolūkā ierobežot dezinformāciju saistībā ar konkrētām krīzes situācijām. Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO) ir izveidojis īpašu darba grupu, kas uzrauga situāciju ar dezinformācijas kampaņām saistībā ar karu Ukrainā. No 2022. gada 24. marta līdz 2023. gada oktobrim EDMO faktu pārbaudes tīkls ir sagatavojis vairāk nekā 2500 faktu pārbaudes par karu un nācis klajā ar vairākām saistītām izmeklēšanām, ziņojumiem un īpašiem periodiskiem atzinumiem. Papildus tam dalībvalstis var pieprasīt atbalstu saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, lai attīstītu vajadzīgās spējas nolūkā pārvaldīt dezinformāciju un efektīvi vērsties pret ārvalstu īstenotām iejaukšanās kampaņām. Noderīgas saites: The 2022 Code of Practice on Disinformation (prakses kodekss dezinformācijas jomā, 2022. gads). European Digital Media Observatory (Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs). EDMO Task Force on disinformation on the war in Ukraine (EDMO darba grupa par dezinformāciju saistībā ar karu Ukrainā). Technical Support Instrument (TSI) (europa.eu) (Tehniskā atbalsta instruments, TAI).
	Izveidot pastāvīgu sistēmu kodeksa uzraudzībai.	2022. gada prakses kodekss dezinformācijas jomā paredz pastiprinātu uzraudzības sistēmu, kuras pamatā ir kvalitatīvi ziņošanas elementi un pakalpojumu līmeņa rādītāji, ar kuriem mēra tā īstenošanas efektivitāti. Parakstītāji vienojās izveidot Pārredzamības centru, kas sabiedrībai sniegtu skaidru pārskatu par politiku, ko tie īsteno, lai pildītu savas saistības, un regulāri atjauninās to ar attiecīgajiem datiem. 2023. gada janvāra beigās prakses kodeksa parakstītāji ir iesnieguši pirmos pamatziņojumus, kuros izklāstīts sākotnējais stāvoklis attiecībā uz pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu saistības un pasākumus, un sniegts pirmais kvalitatīvu un kvantitatīvu ziņojumu kopums, kas aptver pirmo īstenošanas mēnesi. Parakstītāji, kas ir izraudzīti kā ļoti lielas tiešsaistes platformas, kā definēts Digitālo pakalpojumu aktā (DPA), ik pēc sešiem mēnešiem ziņo par savām darbībām, kas veiktas saskaņā ar kodeksu, savukārt citi parakstītāji ziņo reizi gadā. Visas lielākās tiešsaistes platformas, kas parakstījušas kodeksu (Google, Meta, Microsoft un TikTok), 2023. gada septembrī iesniedza otro ziņojumu kopumu, kas aptver pilnu sešu mēnešu īstenošanas periodu. Pirmo reizi ziņošana ietver arī sākotnējā strukturālo rādītāju kopuma publicēšanu, sniedzot ieskatu par dezinformāciju platformu pakalpojumos. Visi ziņojumi ir publiski pieejami Pārredzamības centrā, kas tika izveidots 2023. gada februārī. Parakstītāji arī vienojās izveidot satvaru turpmākai sadarbībai, izmantojot pastāvīgu darba grupu un vairākas apakšgrupas ar konkrētiem darba virzieniem un nodevumiem. Parakstītāji turpinās regulāri tikties, lai nodrošinātu, ka kodekss aizvien atbilst paredzētajam mērķim, tostarp mērķim mazināt dezinformāciju saistībā ar karu Ukrainā. Noderīgas saites: The 2022 Code of Practice on Disinformation (prakses kodekss dezinformācijas jomā, 2022. gads).; https://disinfocode.eu/ .
	Atbalstīt jaunus inovatīvus projektus dezinformācijas apkarošanai ar dažādām EU programmām, jo īpaši ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un augstākās izglītības iestāžu palīdzību, iesaistot žurnālistus.	ES katru gadu piešķir resursus, lai atbalstītu projektus, kuru mērķis ir apkarot ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, tostarp dezinformāciju un hibrīddraudus, piemēram, saskaņā ar Savienības programmām “Apvārsnis Eiropa” vai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV), “Erasmus+” un projektiem, ko finansē Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) ietvaros. Programmā “Erasmus+” ir pieejams atbalsts, kura mērķis ir attīstīt jauniešu digitālās prasmes un medijpratību nolūkā palielināt jauniešu noturību pret dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu. 2021. gada eTwinning darbības bija vērstas uz medijpratību un dezinformāciju, tostarp īpaša konference 2021. gada oktobrī, instrumentu kopums skolotājiem, kas palīdz “pamanīt dezinformāciju un cīnīties pret to”, un daudzām eTwinning sadarbībām, piemēram, “Lie Detectors”, “Labāks internets bērniem” (“Better Internet for Kids”) un “Anne Frank House”. Komisija 2022. gada martā sāka atjaunināto satvaru digitālai kompetencei (DigComp) 2.2, kurā ierosināta vienota izpratne par to, ko nozīmē būt digitāli kompetentam 21. gadsimtā, tostarp īpaša atsauce uz nepieciešamību kritiski attiekties pret informāciju tiešsaistē, dezinformāciju, maldinošu informāciju un citiem jautājumiem. Pētniecības projektus turpināja finansēt arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Saskaņā ar 2021.–2022. gada darba programmu projekti sāka strādāt pie dezinformācijas pētniecības attiecībā uz pasauli pēc pandēmijas (9 miljoni EUR), politiku un tiešsaistes sociālo tīklu un jauno plašsaziņas līdzekļu ietekmi (9 miljoni EUR), dezinformācijas apkarošanu un uzticības atjaunošanu digitālajai pasaulei (8 miljoni EUR) un instrumentiem dezinformācijas apkarošanai, pamatojoties uz mākslīgo intelektu, gan mediju profesionāļiem, gan iedzīvotājiem (18 miljoni EUR). Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmās ir paredzēti papildu 30 miljoni EUR nolūkā finansēt pētniecību par ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) un uz MI balstītus risinājumus, lai mediju profesionāļiem un iedzīvotājiem nodrošinātu plurālistisku piekļuvi jēgpilnai informācijai, kvalitatīvam saturam un uzticamai mijiedarbībai tiešsaistē. Turklāt Eiropas Komisija 2022. gada oktobrī Digitālās izglītības rīcības plāna ietvaros publicēja Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā. Pamatnostādnes, kas pieejamas visās ES oficiālajās valodās, tika izstrādātas ar izglītības un apmācības kopienas, akadēmisko aprindu, NVO, raidorganizāciju un privātā sektora atbalstu. ES atbalstīja Eiropas Digitālo mediju novērošanas centra (EDMO) izveidi. Kopš 2020. gada EDMO ir izveidojusi īpašu kopienu, kas vada dezinformācijas izsekošanu, atklāšanu un apkarošanu. EDMO veido centrālā digitālā platforma un valstu un reģionālie centri, kas izmanto savas zināšanas par vietējo informācijas vidi, lai atklātu, analizētu un atmaskotu dezinformācijas kampaņas Eiropā. Ar 14 EDMO centriem EDMO tīkls aptver visas 27 ES dalībvalstis, kā arī EEZ ietilpstošo Norvēģiju. EDMO un tās centru darbam ir bijusi būtiska nozīme kara Ukrainā un Krievijas propagandas kontekstā, identificējot tūkstošiem dezinformācijas gadījumu, kas saistīti ar karu, veicot faktu pārbaudes un sagatavojot ziņojumus un izmeklēšanas par jauniem un populāriem vēstījumiem. Pamatojoties uz šo darbu, EDMO veido īpašu Eiropas vēlēšanu darba grupu, kuras uzdevums ir atklāt agrīnas pazīmes, kas liecina par potenciāli bīstamām dezinformācijas kampaņām, kuras varētu izplatīties visā ES, un koordinēt īpašas medijpratības darbības. Darba grupa arī piedāvās savas speciālās zināšanas Eiropas iestādēm saistībā ar gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Komisija arī atbalstīja 2022. gada 15. septembrī publicēto Eiropas faktu pārbaudītāju profesionālās integritātes kodeksa izstrādi 1 . Lai faktu pārbaudes organizācijas kļūtu par pārbaudītām dalībniecēm Eiropas Faktu pārbaudes standartu tīklā (EFCSN), kas ir faktu pārbaudes organizāciju tīkls, kas darbojas neatkarīgi, ētiski un sabiedrības interesēs, ir jāievēro kodeksa standarti, kas aptver kvalitatīvus iepirkumus, politisko neitralitāti un finanšu pārredzamību. Noderīgas saites: European Digital Media Observatory (Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs). Guidelines for teachers and educators on tackling disinformation and promoting digital literacy through education and training - Publications Office of the EU (europa.eu) (Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā — ES Publikāciju birojs). European Fact-Checking Standards Network (EFCSN) (Eiropas faktu pārbaudes standartu tīkls (EFCSN)). Jauni no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti (saskaņā ar 2021. un 2022. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus): · Tools to fight disinformation based on AI for both media professionals and citizens (Rīki medijiem un iedzīvotājiem cīņai pret dezinformāciju, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts). · AI-based solutions to ensure pluralistic access to meaningful information, quality content and trustworthy online interaction for media professionals and citizens (Tādi uz MI balstīti risinājumi mediju profesionāļiem un iedzīvotājiem, kuru mērķis ir nodrošināt plurālistisku piekļuvi jēgpilnai informācijai, kvalitatīvam saturam un uzticamai mijiedarbībai tiešsaistē). Programmas “Apvārsnis 2020” projekti, kas paredzēti viltus ziņu atmaskošanai un žurnālistu nodrošināšanai ar instrumentiem dezinformācijas un dezinformācijas apkarošanai, ietver: · FANDANGO - FAke News discovery and propagation from big Data ANalysis and artificial intelliGence Operations.  · WeVerify - WIDER AND ENHANCED VERIFICATION FOR YOU.  · TRUTHCHECK - Fake News Recognition applying Service-based Cross-Media Analytics.  · NEWTRAL - First real-time fact-checking tool to fight against the fake news and disinformation. · Factmata - A SCORING SYSTEM FOR ONLINE CONTENT. · DYNNET - Opinion Dynamics.  · GoodNews - Fake news detection in social networks using geometric deep learning. · AI4Dignity - Collaborative AI Counters Hate. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekti, kas nodrošina spēju veidošanas pasākumus pilsoniskajai sabiedrībai, mediju nozarei un citiem profesionāļiem, ir šādi: · EU-HYBNET – Empowering a Pan-European Network to Counter Hybrid Threats (euhybnet.eu) , network funded by Horizon 2020. ·Horizon Europe:  Detecting, analysing and countering foreign information manipulation and interference (europa.eu) (ATHENA, ADAC.io, SAUFEX) un  · Developing a better understanding of information suppression by state authorities as an example of foreign information manipulation and interference (europa.eu) (RESONANT, ARM, DE-CONSPIRATOR) .
	Palielināt atbalstu un finansējumu un dažādot iniciatīvas, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību, lai veicinātu medijpratību un palīdzētu iedzīvotājiem atpazīt dezinformāciju gan ES, gan ārpus tās.	Programma “Radošā Eiropa” atbalsta medijpratības veicināšanu galvenokārt saskaņā ar starpnozaru daļu. Programmas “Radošā Eiropa” medijpratības shēmas mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem attīstīt kritisku izpratni par medijiem un to izmantošanu. Šajā nolūkā medijpratības pasākumi veicina zināšanu kopīgošanu par medijpratību un medijpratības politikas un prakses apmaiņu. Atbalsts paredz izstrādāt inovatīvas pārrobežu medijpratības iniciatīvas un kopienas pastāvīgi mainīgajā digitālo mediju vidē visā Eiropā un ņemot vērā lietotāju pašreizējo uzvedību dažādās vecuma grupās. Tas notiek vienlaikus ar atbalstu, ko piedāvā ziņu medijiem, lai pielāgotos strukturālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām, ar kurām saskaras nozare. Komisija 2022. gada 19. decembrī izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 990 500 EUR apmērā saistībā ar Eiropas Žurnālistikas un mediju informācijas pratības festivālu (European Festival of Journalism and Media Information Literacy), kura mērķis ir stiprināt dialogu, sadarbību un partnerību ES starp žurnālistiem, medijiem, tostarp sabiedriskajiem medijiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un medijpratības speciālistiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem, tostarp žurnālistikas studentiem, iedzīvotājiem un sociālajiem medijiem. Medijpratības ekspertu grupa turpina apspriesties, palielināt informētību un izplatīt informāciju par medijpratības iniciatīvām Eiropā. Grupa oficiāli tiekas divas reizes gadā. Turpmāks finansējums ir pieejams arī no programmas “Erasmus+” (t. i., 2021. gadā finansējumam tika atlasīti 387 projekti, kas saistīti ar medijpratību un dezinformācijas apkarošanu) un Eiropas Solidaritātes korpusa (t. i., 46 projekti, kas saistīti ar medijpratību un dezinformācijas apkarošanu, un vēl 39 projekti, kas saistīti ar digitālo drošību 2021.–2022. gadā). ĀKK un ES Kultūras programma (40 miljoni EUR) kultūras un radošo nozaru atbalstam ĀKK valstīs cita starpā ir vērsta uz to, lai risinātu vairākus transversālus sociālus jautājumus, piemēram, vizuālo pratību un kultūrā balstītu pieeju izglītībai. Nodrošinot otrā līmeņa dotācijas uz vietas, tā izglīto jauniešus un palīdz viņiem attīstīt kritisko domāšanu, lai viņi spētu atšķirt patiesību no meliem, veicina pilsoniskuma vērtības, liek apšaubīt stereotipus un citus diskriminācijas veidus. ES un UNESCO ekspertu instruments atbalsta arī plurālistiskus medijus (piem., pirmiedzīvotāju viedokļa atspoguļojumu Meksikas medijos un radio). ES un UNESCO ekspertu instrumenta jaunā kārta ir sākumposmā. Pilsoniskās sabiedrības instruments un Mediju programma ietver vairākas darbības, kuru mērķis ir palielināt medijpratību IPA III saņēmējvalstīs (sk. iepriekš minētos piemērus, viens no tiem — projekts “Uzticēšanās medijiem veidošana Dienvidaustrumeiropā”). Nesen uzsāktais projekts “Mūsu mediji: pilsoniskās sabiedrības rīcība nolūkā attīstīt medijpratību un aktīvismu, cīnīties pret polarizāciju un veicināt dialogu” (“Our Media: A civil society action to generate media literacy and activism, counter polarisation and promote dialogue”) (1,3 miljoni EUR, 2023. gada februāris–2025. gada janvāris) turpina veicināt labāku medijpratību un informācijas lietotprasmi, mediju brīvības aktivitātēs iesaistot mediju profesionāļus un pašregulētājus, kā arī jauniešus. Dienvidu kaimiņreģionā ar mediju paketi dienvidiem no 2021. gada (15 miljoni EUR, 2022.–2026. gads) tiek sniegts visaptverošs atbalsts neatkarīgo mediju sektoram, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir neatkarīgs, plurālistisks un noturīgs un spēj aizsargāties pret pašreizējiem draudiem un var veicināt kritisku pilsonisko domāšanu. Izmantojot reģionālo un pilsētvides politiku, Komisija arī cenšas popularizēt žurnālistiku un veicināt medijpratību, īstenojot virkni apmācību un izpratnes veicināšanas pasākumu. Tas ietver 1) īpašu tiešsaistes mācību moduli žurnālistikas augstākās izglītības iestādēm, galveno uzmanību pievēršot ES un tās kohēzijas politikai, 2) tā dēvēto “ EUinMyRegion Media Trips ” vietējiem un reģionālajiem žurnālistiem, kam šodien seko aptuveni 150 žurnālisti, 3) programmu, kas piedāvā žurnālistikas studentiem un jaunajiem žurnālistiem apmācību, mentorēšanu un praktisko apmācību (“ Youth4Regions ”), kā arī 4) īpašu budžeta pozīciju 7 miljonu EUR apmērā ES kohēzijas politikas informācijas pasākumiem, no kuriem finansē 12 mēnešu ilgas informācijas un komunikācijas darbības attiecībā uz ES kohēzijas politikas pievienoto vērtību pilsoņu dzīvē. Līdz šim vairāk nekā 150 organizācijas ir saņēmušas dotācijas, kas ļauj ar to komunikācijas darbībām sasniegt miljoniem cilvēku 25 dalībvalstīs, izmantojot presi, televīziju un radio, pasākumus un tiešsaistes platformas. NDICI ātrās reaģēšanas pīlārs ir mobilizēts vairāk nekā 50 miljonu EUR apmērā ar mērķi atbalstīt pilsonisko sabiedrību un medijus visā pasaulē, tostarp Rietumbalkānos, austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, Vidusāzijā un Āfrikā, lai stiprinātu informācijas vides un visas sabiedrības noturību pret dezinformāciju (cita starpā ar faktu pārbaudes apmācību un neatkarīgas un pētnieciskas žurnālistikas atbalstīšanu). Joprojām sekmīgi tiek īstenota iniciatīva, kas izveidota saskaņā ar iepriekšējo DFS/instrumentu un veicina stabilitāti. Sadarbībā ar UNESCO iniciatīva “Sociālie mediji mieram” (Social Media for Peace) koncentrējas uz daudzajām valstu ieinteresētajām personām kā inovatīvu risinājumu satura moderācijas problēmu risināšanai globālā, reģionālā un valsts līmenī un plaisas starp regulatoriem, platformām un pilsonisko sabiedrību pārvarēšanai.

(1)

     Kodekss ir izstrādāts, izmantojot projektu, kurā iesaistītas faktu pārbaudes organizācijas no vairāk nekā 30 Eiropas valstīm. Kodeksa galīgo redakciju apstiprināja 44 no 45 iesaistītajām organizācijām.