EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.5.2023

COM(2023) 600 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

2023. gada Eiropas pusgads. Pavasara pakete

{SWD(2023) 628 final} - {SWD(2023) 629 final} - {SWD(2023) 630 final} - {SWD(2023) 631 final} - {SWD(2023) 632 final} - {SWD(2023) 633 final} - {SWD(2023) 634 final} - {SWD(2023) 635 final} - {SWD(2023) 636 final} - {SWD(2023) 637 final} - {SWD(2023) 638 final} - {SWD(2023) 639 final} - {SWD(2023) 640 final} - {SWD(2023) 641 final} - {SWD(2023) 642 final} - {SWD(2023) 643 final} - {SWD(2023) 644 final}

1. IEVADS

ES ekonomika ir turpinājusi izrādīt ievērojamu noturību sarežģītā vidē, ko iezīmē neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā. ES ir veiksmīgi samazinājusi savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, ierobežojusi nelabvēlīgo ietekmi uz saimniecisko darbību un uzsākusi 2023. gadu labākā situācijā, nekā bija paredzēts. Pēc atkopšanās no stagnācijas, kas piedzīvota 2022. gadā, pateicoties ievērojami zemākām gāzes vairumtirdzniecības cenām un pastāvīgai noturībai darba tirgū, ir paredzams, ka IKP pieaugums 2023. gadā nostiprināsies. Tomēr augstā inflācija turpina ietekmēt mājsaimniecību pirktspēju, jo īpaši neaizsargātās grupās, radot augstākus nabadzības riskus un ietekmējot Eiropas konkurētspēju, it īpaši tādēļ, ka enerģijas cenas joprojām ir ievērojami augstākas nekā pārējā pasaulē. Turklāt ārējā vide, ko iezīmē pieaugošais protekcionisms un ģeostratēģiskā konkurence, vēl vairāk izceļ vajadzību aizsargāt konkurētspēju un atvērto ES ekonomikas stratēģisko autonomiju. Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) stabilā īstenošana izraisa nozīmīgas reformas un investīcijas daudzās politikas jomās. ANM izvēršana atbalsta ekonomikas paplašināšanos un sekmēs dalībvalstu noturību.

Lai ilgtermiņā nodrošinātu ES labklājību, konkurētspēju, taisnīgumu un noturību, svarīgi būs saglabāt pašreizējos centienus reformām un investīcijām. Eiropas pusgads, ko atbalsta ar ANM un citiem fondiem, piemēram, kohēzijas politiku un programmu InvestEU, ir nākotnes prasībām atbilstošas ES ekonomiskās un nodarbinātības stratēģijas pamatā, kā norādīts ES zaļā kursa industriālajā plānā 1 un ilgtermiņa konkurētspējas stratēģijā 2 . Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jāturpina gūt panākumus savas ekonomikas dekarbonizēšanā, jārisina darbaspēka un prasmju trūkuma un neatbilstības problēma, jāatbalsta kvalitatīvu darbvietu izveide, jāveicina vienlīdzīgas iespējas, jāuzlabo digitalizācija, pētniecība un inovācija, jāsamazina administratīvais un normatīvais slogs, jāpaātrina un jāvienkāršo administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras, jānodrošina pienācīgi pamatnosacījumi investīcijām valsts un reģionālā līmenī un jāmodernizē sava valsts pārvalde. Eiropas pusgads turpina nodrošināt politikas koordinācijas satvaru šim nolūkam, virzot un uzraugot ANM un kohēzijas programmu īstenošanu papildinošā veidā un sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra un ES 2030. gada pamatmērķrādītāju īstenošanā attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības mazināšanu. Komisijas šodien publicētajos 2023. gada valstu ziņojumos 3 ir sniegts kopsavilkums par problēmām, arī tām, kas saistītas ar divējādo pārkārtošanos, sociālo un ekonomikas noturību un konkurētspēju, katrā dalībvalstī un ir izklāstīts, ciktāl šīs problēmas tiek risinātas valstu atveseļošanas un noturības plānos (ANP). Notiekošā ANP pārskatīšana un REPowerEU 4 nodaļu iekļaušana ar papildu finansējumu dotāciju un aizdevumu veidā sniedz papildu iespēju efektīvi reaģēt uz šīm problēmām, jo īpaši attiecībā uz Zaļā kursa industriālā plāna un plāna REPowerEU īstenošanu.

Par pamatu izmantojot valstu ziņojumu analīzi, Komisijas priekšlikumos par 2023. gada konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) 5 dalībvalstīm ir sniegti norādījumi par to galveno ekonomisko un sociālo problēmu risināšanu, kas tiek tikai daļēji risinātas vai netiek risinātas ar ANP. Šo norādījumu pamatā joprojām ir četras ES konkurences ilgtspējas dimensijas, proti, vidiskā ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte 6 . Sniegtajos ieteikumos ir uzsvērta vajadzība nodrošināt pārdomātu fiskālo politiku 2023.–2024. gadā, jo īpaši pakāpeniski izbeidzot patlaban spēkā esošos mazāk mērķorientētos enerģētikas atbalsta pasākumus un mazinot parādu vidējā termiņā. Tāpat ieteikumos dalībvalstis ir aicinātas nenogurstoši turpināt vai pat daudzos gadījumos paātrināt to ANP īstenošanu, ņemot vērā 2026. gada termiņu, un turpināt steidzīgi īstenot kohēzijas politikas programmas ciešā koordinācijā ar ANP, cita starpā nodrošinot pienācīgas administratīvās spējas. Ieteikumu priekšlikumos ir arī izklāstītas ar enerģētiku saistītās reformas un problēmas investīciju jomā, ieskaitot darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, kuras dalībvalstīm tiek prasīts risināt atbilstoši REPowerEU un to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem 7 . Valstu ziņojumos un Eurostat 2022. gada Ilgtspējīgas attīstības mērķu uzraudzības ziņojumos ir arī sniegta atjaunināta un konsekventa informācija par progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu dalībvalstīs. ES līmenī pēdējos gados ir novērots progress attiecībā uz dažiem IAM, un īpaši spēcīga virzība notiek uz to, lai nodrošinātu cienīgu darbu un ekonomisko izaugsmi (8. IAM) un mazinātu nabadzību (1. IAM). Ievērojams progress ir panākts arī dzimumu līdztiesības jomā (5. IAM) 8 . Valstu ziņojumos ir ietverts arī sociālo rezultātu pārskats, kas sniedz vispusīgu pārskatu par nodarbinātības, līdztiesības, prasmju un sociālajām problēmām, kuras saistītas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Savienības, kurā valda līdztiesība, stratēģiju īstenošanu.

Konstruktīvais dialogs ar dalībvalstīm, kā arī pastiprināts iestāžu dialogs ES līmenī turpināsies visā Eiropas pusgada procesā. Ciešais politiskais dialogs par ANP ir ļāvis Komisijai un dalībvalstīm nostiprināt un padziļināt to sadarbību ekonomiskās un sociālās politikas jautājumos. Tas nodrošina plašu līdzdalību, un ir paredzams, ka tas turpināsies notiekošajā ANP īstenošanā un to grozījumu ieviešanā, kas plānoti 2023. gadā, arī REPowerEU kontekstā. Valstu ziņojumos un KVAI aptvertie temati sniedz papildu iespēju paplašināt dialogu. Komisija arī turpinās ciešo dialogu ar Eiropas Parlamentu par galvenajām sociālajām un ekonomiskajām norisēm, kā arī turpinās sadarboties ar to ikgadējā Eiropas pusgada koordinācijas cikla katrā galvenajā posmā.

Lai veiksmīgi īstenotu Eiropas pusgada un ANM prioritātes, ir vajadzīga sociālo partneru un citu ieinteresēto personu pastāvīga un strukturēta iesaiste un izpratnes veicināšana gan ES, gan valstu līmenī. Pastāvīga informācijas apmaiņa par sociālajām un ekonomiskajām norisēm ES notiek, divreiz gadā rīkojot makroekonomisko dialogu politiskajā un tehniskajā līmenī starp Padomi, Komisiju, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Eiropas sociālajiem partneriem. Turklāt sociālo partneru un ieinteresēto personu aktīvā iesaiste ES, valstu un reģionālā līmenī, pēc vajadzības rīkojot speciālas regulāras tikšanās (piemēram, ANM ieinteresēto personu ikgadējos pasākumus), visos Eiropas pusgada un ANM īstenošanas posmos palīdz kopīgi apzināt problēmas, uzlabot politikas risinājumus un uzlabot plašāku dalību ekonomiskās un sociālās politikas darba programmā 9 un tās pārredzamību. Komunikācijas un informācijas pasākumi arī veicina sabiedrības izpratnes uzlabošanos un palielina pārredzamību par atbalstu, kas tiek sniegts ar ANM starpniecību 10 .

Komisija 2023. gada 26. aprīlī iepazīstināja ar tiesību aktu priekšlikumiem par ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu 11 . Tās priekšlikumu galvenais mērķis ir stiprināt valsts parāda atmaksājamību un veicināt ilgtspējīgu, iekļaujošu un noturīgu izaugsmi visās dalībvalstīs, īstenojot reformas un investīcijas. Priekšlikumu “stūrakmens” ir vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni, ko izstrādās un iesniegs dalībvalstis. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem dalībvalstis savos plānos izklāstītu savus izdevumu mērķrādītājus, pasākumus makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un prioritārās reformas un investīcijas pēdējos četros gados. Jaunais fiskālās uzraudzības process joprojām būtu integrēts Eiropas pusgadā, kas tādējādi joprojām būtu galvenais satvars ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai, nodrošinot papildināmību starp vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem un investīcijām un reformām, kas ietvertas ANP un kohēzijas politikas programmās. Eiropas Parlamenta un Padomes ātra vienošanās par priekšlikumiem ir steidzama prioritāte, un Komisija atbalsta Padomes apņemšanos 2023. gadā pabeigt darbu saistībā ar ekonomikas pārvaldības sistēmu.

2. EKONOMIKAS UN NODARBINĀTĪBAS PERSPEKTĪVAS

ES ekonomikas sniegums, kas 2023. gada sākumā bija labāks, nekā prognozēts, un enerģijas cenu kāpuma atslābums paaugstina izaugsmes perspektīvas šim un nākamajam gadam. Turklāt kopējie centieni dažādot enerģētikas piegādes, piepildīt gāzes krātuves un samazināt enerģijas pieprasījumu apvienojumā ar mēreniem laikapstākļiem ir mazinājuši šīs spriedzes sociāli ekonomisko ietekmi. Raugoties nākotnē, paredzams, ka zemākas enerģijas cenas, piegādes ķēdes, kas atkopjas, un pastāvīgi spēcīgā izaugsme darba tirgū atbalstīs ES ekonomiku. Lai gan gāzes deficīta risks ir ievērojami mazinājies, joprojām pastāv neskaidrība par gāzes cenām nākamajā ziemā un pēc tam. Kopumā tiek prognozēts, ka ekonomiskā aktivitāte paplašināsies nedaudz ātrākā tempā, nekā iepriekš paredzēts. Gaidāms, ka ES IKP 2023. gadā pieaugs par 1,0 %, bet 2024. gadā — par 1,7 %.

Tiek prognozēts, ka inflācija turpinās samazināties, taču ir redzams, ka galvenie cenu spiedieni joprojām palielinās, ietekmējot uzņēmumus un mazinot mājsaimniecību pirktspēju. Kopējā inflācija ES sasniedza maksimumu, t. i., 11,5 %, 2022. gada oktobrī, un inflācijas atšķirības ES un eurozonas dalībvalstīs sasniedza vēsturiskus rekordus. Tomēr cenu spiedieni ir pakāpeniski paplašinājušies, vietējiem ekonomikas dalībniekiem pielāgojoties augstākām izejresursu cenām. Rezultātā izrādījās, ka pamatinflācija, kurā neieskaita enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenu, ir noturīgāka, lai gan ir paredzams, ka tā jau ir sasniegusi maksimumu 2023. gada pirmajā ceturksnī un nākamajos ceturkšņos pakāpeniski samazināsies. Tāpat pārtikas cenu kāpums paātrinājās 2023. gada pirmajā ceturksnī, taču ir paredzams, ka tās maksimālo līmeni sasniegs 2023. gadā, vienlaikus palēninoties lauksaimniecības preču cenu kāpumam. Reaģējot uz augsto inflāciju, monetārie apstākļi ir sašaurinājušies, un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies. Rezultātā finansējuma izmaksas bankām ir palielinājušās, un aizdevumu piešķiršanas standarti ir kļuvuši stingrāki, palēninot kredītplūsmu uz ekonomiku. Lai gan ir paredzams, ka 2023. gadā inflācija turpinās samazināties, tā joprojām būs virs mērķrādītāja un turpinās ietekmēt mājsaimniecību pirktspēju, jo īpaši grupās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kā arī uzņēmumus.

Darba tirgus joprojām ir spēcīgs, un ir paredzams, ka algu pieaugums nostiprināsies. Nodarbinātības līmenis, kas 2022. gada pēdējā ceturksnī sasniedza 74,8 %, ir tuvu tā vēsturiski augstākajam līmenim. Neizmantotā darbaspēka rezerve darba tirgū 12 un bezdarbs samazinājās līdz rekordzemam līmenim. Brīvo darbvietu rādītājs vispārējā ekonomikā ir virs 2010.–2019. gada vidējā rādītāja, neraugoties uz nelielu samazinājumu 2022. gada otrajā pusē, un darbaspēka trūkums kavē ražošanu arvien lielākam skaitam uzņēmumu 13 . Runājot par algām, nominālais atalgojums uz vienu darba ņēmēju 2022. gadā ES palielinājās par 4,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tomēr šis temps joprojām ir daudz zemāks par inflāciju, un pastāv ļoti lielas atšķirības starp nozarēm un starp dalībvalstīm. Rezultātā reālās algas 2022. gadā ES samazinājās par vairāk nekā 4 %, būtiski samazinot darba ņēmēju pirktspēju. Nesenā likumā noteiktās minimālās algas paaugstināšana vairākās dalībvalstīs un augstākas darba koplīgumos noteiktās algas palīdz mazināt pirktspējas kritumu, kas piedzīvots 2022. gadā. Sagaidāms, ka 2024. gadā darba tirgus saglabāsies spēcīgs, un algas paaugstināsies, apsteidzot inflāciju. 

ES finanšu sektors ir saglabājis noturību, neraugoties uz problēmām. Spēcīgs regulējums, jo īpaši pateicoties starptautisko standartu piemērošanai visām bankām, efektīva uzraudzība un stabils krīžu pārvaldības satvars, kas ieviests, reaģējot uz vispasaules finanšu krīzi, kā arī progress banku savienības izveides pabeigšanā un kapitāla tirgu savienības virzīšanā ir palielinājuši ES finanšu sistēmas noturību. Neseno kopš 2023. gada marta ASV un Šveicē notiekošo tirgus satricinājumu sekas nav pārsniegušas ES robežas. Tomēr šis notikums ir izgaismojis pasaules finanšu tirgu savstarpējo sasaisti un ieguldītāju noskaņojuma nepastāvību. Tas arī īpaši parāda banku nozares regulējuma, uzraudzības un riska pārvaldības nozīmīgo lomu sarežģītā makrofinansiālajā vidē. Pastāvīgā ģeopolitiskā nenoteiktība, ieilgušais inflācijas spiediens un stingrākas monetārās politikas pakāpeniskā caurlaidība ir radījuši spiedienu uz finanšu sistēmu. Ņemot vērā ļoti augsto parāda līmeni dažās ekonomikas daļās un visā pasaulē, riski joprojām ir augsti.

3. STABILAS UN NĀKOTNES VAJADZĪBĀM ATBILSTOŠAS ES EKONOMIKAS VEIDOŠANA — GALVENIE MĒRĶI 2023. GADA KONKRĒTĀM VALSTĪM ADRESĒTIEM IETEIKUMIEM

Ekonomikas politikā būtu jāturpina vērsties pret riskiem, kas saistīti ar augstu inflāciju, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, un jārisina ilgtermiņa problēmas. Neraugoties uz enerģijas inflācijas samazinājumu, būs vajadzīgs laiks, lai cenu spiediens izzustu. Inflācijas apkarošana joprojām ir viena no tuvākā laika galvenajām politikas prioritātēm. Lai to nodrošinātu, monetārajai politikai un fiskālajai politikai jābūt saskanīgām. Šajā saistībā fiskālie pasākumi, kas veikti, lai reaģētu uz enerģijas cenu satricinājumu, 2023. gadā būtu jāizbeidz. Ja enerģijas cenas atkal paaugstināsies un atbalstu nevarēs pilnībā izbeigt, svarīga nozīme joprojām būs mērķtiecīgām rīcībpolitikām, lai atbalstītu neaizsargātās mājsaimniecības un uzņēmumus, nevis plašām un mazāk efektīvām atbalsta rīcībpolitikām. Līdzšinējais mērenais algu palielinājums nav veicinājis turpmāku cenu inflāciju, savukārt uzņēmumu rentabilitāte ir palielinājusies. Tomēr ir paredzams, ka nominālās algas turpinās palielināties, un to mijiedarbība ar cenu attīstību būtu cieši jāuzrauga. Notiekošā finansiālo apstākļu sašaurināšanās ir arī likusi uzsvaru uz vajadzību uzraudzīt makrofinansiālos riskus un turpināt virzīt kapitāla tirgu savienību un pabeigt banku savienību. Papildus īstermiņa prioritātēm politikā, ko īsteno dalībvalstu un ES līmenī, ir jāturpina risināt ilgtermiņa problēmas, tai skaitā jāpievēršas vajadzībai stiprināt konkurētspēju, ražīgumu, prasmes un ES ekonomikas noturību, ņemot vērā demogrāfiskās norises, un ir steidzami jāpanāk progress digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā atbilstoši Zaļā kursa industriālajam plānam.

ANM ir svarīga nozīme divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšanā un ES noturības pret turpmākiem izaicinājumiem stiprināšanā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā; tā izvēršana būtu jāturpina nekavējoties. ANM, kas tiek īstenots jau divus gadus, saņem augsta līmeņa publisko atbalstu no Eiropas pilsoņiem 14 ; tas ir sniedzis ievērojamu finansiālu atbalstu un palīdzējis ES atveseļošanās procesā pēc Covid pandēmijas un ES noturības stiprināšanā. Visi ANP ir ieviesti kopš 2022. gada beigām, atspoguļojot visus būtiskos KVAI vai ievērojamu to apakškopumu. Vairākām dalībvalstīm tika sniegta palīdzība to plānu sagatavošanā un īstenošanā, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu. Komisija līdz šim ir apstrādājusi 24 maksājumu pieprasījumus saskaņā ar ANM un līdz šim ANM ietvaros ir izmaksājusi kopumā vairāk nekā 152 miljardus EUR reformu un investīciju veiksmīgai īstenošanai. Līdz ar REPowerEU nodaļu iekļaušanu ANM ir arī apliecinājis savu elastīgumu tādu jaunu problēmu risināšanā, kas saistītas jo īpaši ar ES enerģētisko drošību un industriālo pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai maksimāli izmantotu šos labumus, ANP ir jāīsteno ātri, vairākos gadījumos arī risinot kavēšanās riskus. Lai gan 2022. gada beigās ANP īstenošana kopumā noritēja, kā plānots, dažās dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar līdzekļu pārvaldību, daļēji ierobežotās administratīvās spējas vai investīciju trūkuma dēļ. Notiekošais ANP pārskatīšanas process sniedz iespēju risināt šos jautājumus un palielināt ANM līdzekļu apgūšanas spēju. Tomēr tajā pašā laikā ir paredzams, ka plānu pārskatīšana arī ietekmēs ANM līdzekļu izmaksas grafiku 2023. gadā un pēc tam. Lai nodrošinātu ES aizņemšanās darbību pietiekamu prognozējamību un vienlaikus 2024. gada budžeta procedūras ietvaros nodrošinātu budžeta lēmējinstitūcijai pietiekamu redzamību attiecībā uz finansējuma vajadzībām turpmākajos mēnešos, ir svarīgi paredzamos kavējumus pienācīgi ņemt vērā turpmāko maksājumu plānošanā. Vienlaikus veiksmīgs plānu pārskatīšanas process ļaus dalībvalstīm atgūt iekavēto 2024. gadā un pielāgoties izmaksas grafikam. Tajā pašā laikā papildus vairāk nekā 186 miljardiem EUR, kas 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu ietvaros izmaksāti dalībvalstīm kopš pandēmijas sākuma, 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmas mobilizēs aptuveni 505 miljardus EUR ES dalībvalstīm un reģioniem. Šīs programmas ir arī jāīsteno steidzami, cita starpā risinot īstenošanas jaudas problēmas.

Šā gada valstu ziņojumos ir norādīti politikas pasākumi, kas vajadzīgi dalībvalstu līmenī, lai pārvarētu tūlītējās ekonomiskās un sociālās problēmas, vienlaikus arī palielinot noturību, konkurētspēju ilgtermiņā un ražīgumu. Valstu ziņojumos ir sniegta holistiska analīze par norisēm un problēmām dalībvalstīs noturības 15 , ekonomikas un sociālajā jomā, ņemot vērā reģionālo dimensiju. Tajos ir ietverts novērtējums par progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu, un ES 2030. gada pamatmērķrādītāja un valsts mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības mazināšanu, kā arī IAM. Valstu ziņojumos īpaša uzmanība ir pievērsta arī konkurētspējai ilgtermiņā un ražīgumam, vienlaikus sniedzot atjauninātu un detalizētāku analīzi par enerģētisko drošību un enerģijas pieejamību cenas ziņā, pāreju uz tīru enerģiju un vidisko ilgtspēju. Valstu ziņojumos ir identificētas problēmas, kas tiek tikai daļēji risinātas vai netiek risinātas ar ANP, kā arī problēmas, kas rodas no jauna. Tajos ir arī cieši aplūkots progress ANP īstenošanā, sniedzot atskaites punktu un sasniegto mērķrādītāju piemērus unvienlaikus izceļot gadījumus, kad būtu jāpievēršas īstenošanas riskiem un kavējumiem.

Atbilstoši valstu ziņojumu analīzei Komisijas ieteikums par KVAI atspoguļo identificētās problēmas un ANP īstenošanas statusu. Ieteikumi ir sadalīti četrās apakšdaļās:

1.ieteikums par fiskālo politiku, tai skaitā attiecīgā gadījumā par fiskālajām un strukturālajām reformām;

2.ieteikums turpināt vai paātrināt ANP īstenošanu, tai skaitā tā pārskatīšanu un REPowerEU nodaļu integrēšanu, ņemot vērā potenciālos valstīm specifiskus īstenošanas riskus, un steidzami īstenot pieņemtās kohēzijas politikas programmas;

3.atjaunināts ieteikums par pāreju uz tīru enerģiju atbilstoši REPowerEU mērķiem;

4.attiecīgā gadījumā — papildu ieteikums par neatrisinātajām un/vai jaunām ekonomiskajām vai nodarbinātības problēmām.

Atjauninātais un detalizētākais ieteikums par problēmām ar enerģiju saistītu reformu un investīciju īstenošanā sniedz ievadinformāciju notiekošajai REPowerEU nodaļu pabeigšanai un sniedz norādes dalībvalstīm to nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšanā. REPowerEU nodaļās kā daļā no ANP ar saistīto papildu finansējumu būtu pienācīgi jāņem vērā KVAI identificētās problēmas, kas skar REPowerEU 16 . KVAI sniegs dalībvalstīm norādes to galveno problēmu risināšanai, kas tiek tikai daļēji risinātas vai netiek risinātas ar ANP, un palīdzēs īstenot Zaļā kursa industriālo plānu valstu un reģionālā līmenī.

4. KONKURĒTSPĒJAS UN RAŽĪGUMA PALIELINĀŠANA SOCIĀLI IEKĻAUJOŠĀ VEIDĀ — PĀRSKATS PAR IDENTIFICĒTAJĀM KOPĒJĀM PROBLĒMĀM

Papildus ANP aptverto reformu un investīciju savlaicīgai īstenošanai dalībvalstis saskaras ar vairākām neatrisinātām vai jaunām kopējām problēmām un problēmām, kas skar konkrētas valstis.

4.1. Makroekonomiskā stabilitāte

Augstās inflācijas ietekme izraisa jaunu neaizsargātību kontekstā, kurā valsts parādam ir jāsamazinās. Koordinēti politikas pasākumi ES un valstu līmenī ir palīdzējuši mazināt Covid-19 un enerģijas cenu kāpuma ietekmi un izrietošās ekonomiskās un sociālās sekas, jo īpaši neaizsargātajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tomēr vairākās dalībvalstīs šo krīžu iespaidā ir palielinājies valsts parāds. Pavisam nesen veiktie fiskālās politikas pasākumi, kas ieviesti 2022. gadā enerģētiskās krīzes mazināšanai, ir bijuši saistīti ar ievērojamām fiskālajām izmaksām. Kā liecina Komisijas 2023. gada pavasara ekonomikas prognoze, šo pasākumu neto izmaksas veidoja 1,2 % no ES gada IKP 2022. gadā un līdzīgu summu 2023. gadā. Fiskālajai politikai vajadzētu būt piesardzīgai, lai nodrošinātu parāda atmaksājamību, tādējādi arī atbalstot monetāro politiku. Vienlaikus inflācijas rādītāju atšķirības un stingrāki finansēšanas nosacījumi ir palielinājuši makroekonomisko neaizsargātību.

Spēcīgai ES un eurozonas fiskālās politikas koordinācijai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu saskanīgu fiskālās un monetārās politikas pasākumu kopumu, un tā arī atvieglos monetārās politikas uzdevumu. 2023. un 2024. gadā fiskālajai politikai vajadzētu būt piesardzīgai, lai nodrošinātu galvenās uzmanības pievēršanu parāda atmaksājamībai vidējā termiņā, vienlaikus palielinot potenciālo izaugsmi un nodrošinot zaļo un digitālo pārkārtošanos ilgtspējīgā un noturīgā veidā. Dalībvalstīm atkarībā no to parāda situācijas būtu jāsaglabā parāds piesardzīgā līmenī vai jānodrošina ticama un pastāvīga parāda samazināšanās vidējā termiņā. Fiskālajai korekcijai par 2024. gadu vajadzētu būt saskaņotai ar pašreizējiem tiesību aktiem atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam, un visām dalībvalstīm savs deficīta līmenis būtu jāsaglabā vai jāsamazina, lai tas būtu zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP. Kā izklāstīts Komisijas 2023. gada 8. marta Paziņojumā par fiskālās politikas norādēm 2024. gadam 17 , sniegto konkrētām valstīm adresēto ieteikumu fiskālais komponents ietver tos 2023. gada 26. aprīļa tiesību aktu priekšlikumu elementus, kas ir saskanīgi ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Fiskālie pasākumi, kas veikti, lai reaģētu uz enerģijas cenu satricinājumu, būtu jāizbeidz. Enerģētikas preču cenu pastāvīgais samazinājums spiež uz leju kopējo inflāciju, kas maksimumu sasniedza 2022. gada oktobrī, lai gan pamatinflācija joprojām ir augsta un turpina palielināties. Šajos apstākļos ieilgušais fiskālais atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas nav mērķorientēts, pastiprina inflācijas spiedienus. Tas palielina varbūtību, ka centrālās bankas varētu pastiprināt monetārās politikas ierobežošanu, un varētu radīt spiedienu uz finanšu stabilitāti. Ja jaunu enerģijas cenu kāpumu dēļ būs nepieciešami atbalsta pasākumi, tiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai aizsargātu neaizsargātās mājsaimniecības un uzņēmumus, tādiem, ko var atļauties finansiālā ziņā, un tajos būtu jāsaglabā stimuli enerģijas taupīšanai. Turklāt dalībvalstīm būtu jāuzlabo savu publisko finanšu kvalitāte un sastāvs, jāturpina aizsargāt nacionāli finansētas investīcijas un jānodrošina ANM un citu ES fondu, piemēram, programmas InvestEU, efektīva izmantošana, jo īpaši ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos un vajadzību stiprināt ES ekonomisko un sociālo noturību. Ņemot vērā postošos plūdus, kas skāra Itāliju 2023. gada maijā, ar tiem saistītā tiešā ārkārtas atbalsta izmaksas tiks ņemtas vērā turpmākajos atbilstības novērtējumos un principā tiks uzskatītas par vienreizējiem un pagaidu pasākumiem.

Tā kā nenoteiktība par makroekonomikas perspektīvu šobrīd joprojām ir liela, Komisija uzskata, ka lēmums par to, vai dalībvalstīm piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, nebūtu jāpieņem šopavasar, kā jau norādīts tās 2023. gada 8. marta Paziņojumā par fiskālās politikas norādēm 2024. gadam. Tajā pašā laikā Komisija 2024. gada pavasarī ierosinās Padomei uzsākt uz deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz 2023. gada budžeta izpildes rezultāta datiem un atbilstoši spēkā esošo tiesību aktu normām. Dalībvalstīm tas būtu jāņem vērā, kad tās veic sava 2023. gada budžeta izpildi un šoruden sagatavo savus budžeta plānu projektus 2024. gadam.

Līdzsvarota nodokļu struktūra, efektīvi līdzekļi cīņai pret agresīvas nodokļu plānošanas stratēģijām un uzlabota nodokļu saistību izpilde veicina taisnīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un sabiedrisko pakalpojumu efektīvu finansēšanu. Daļas nodokļu sloga pārvirzīšana no darbaspēka nodokļiem uz citu veidu nodokļiem, tai skaitā vides un nekustamā īpašuma nodokļiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā šādas pārvirzes distributīvo ietekmi, atbalstītu zaļo pārkārtošanos un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu. Agresīvas nodokļu plānošanas stratēģijām, ko īsteno uzņēmumi vai privātpersonas vienā dalībvalstī, var būt negatīva plašāka ietekme uz pārējo ES. Tāpēc ir vajadzīga izlēmīga un koordinēta rīcība. Nozīmīgs atskaites punkts ir bijusi ES Minimālo nodokļu direktīvas pieņemšana (2. pīlārs) par minimālo faktisko nodokļu likmi 15 %, kas jāīsteno līdz 2023. gada beigām 18 . Tāpat arī pastāvīgajai nodokļu administrāciju modernizācijai un digitalizācijai būtu vēl vairāk jāsamazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas un jāpalielina nodokļu ieņēmumi.

Finansiālo apstākļu sašaurināšanās ir palielinājusi neaizsargātību un riskus dažās dalībvalstīs, un atšķirīga inflācija visā ES var novest pie konkurences spiediena. Augsts nominālais IKP pieaugums, ko veicina inflācija, palīdz īstermiņā samazināt parāda attiecību pret IKP gan publiskajā, gan privātajā sektorā, savukārt augstākas procenti likmes tikai pakāpeniski ietekmē parāda apkalpošanas izmaksas. Tomēr finansēšanas apstākļu sašaurināšanās palielina ar augstu parāda līmeni saistītos riskus. Mājokļu cenas 2022. gadā būtiski palielinājās vairākās dalībvalstīs, taču spiediena uz cenām un procentu likmju palielinājuma iespaidā šis cenu kāpums ir kļuvis mērenāks. Vienlaikus inflācijas tempa atšķirības apvienojumā ar peļņas normu un darbaspēka izmaksu palielinājumu var novest pie konkurētspējas zaudēšanas dažās nozarēs un reģionos. Tekošā konta deficīts ir palielinājies dažās dalībvalstīs, atspoguļojot daudz augstākas enerģijas importa cenas, kā arī dažos gadījumos spēcīgu vietējo pieprasījumu.

Nesenais procentu likmju palielinājums ir radījis bažas par neaizsargātību finanšu nozarē, tāpēc tas ir rūpīgi jāuzrauga. ES gūtais progress banku uzraudzības nostiprināšanā un banku savienības pabeigšanā ir būtiski soļi lai nodrošinātu makrofinansiālo stabilitāti 19 . Turklāt ieņēmumus nenesošu aizdevumu apjoms ir samazinājies, un šis jautājums joprojām tiek risināts, savukārt procentu likmju palielinājums uzlabo banku nozares rentabilitāti. Tomēr hipotēku rādītāju kāpums un parāda apkalpošanas spējas pasliktināšanās mājsaimniecību reālo ienākumu samazinājuma dēļ rada lejupēju spiedienu uz mājokļu cenām dažās valstīs. Komerciālo nekustamo īpašumu nozarē dažās valstīs bija vērojams līdzīgs samazinājums vienlaikus ar augstākām finansēšanas izmaksām un sliktākiem telpu izmantojuma rādītājiem. Šajos apstākļos joprojām ir svarīgi uzraudzīt aktīvu kvalitāti, savlaicīgi un proaktīvi sadarboties ar grūtībās nonākušiem parādniekiem (jo īpaši dzīvotspējīgajiem), vēl vairāk uzlabot maksātnespējas regulējuma efektivitāti un plašāk attīstīt ieņēmumus nenesošo aizdevumu sekundāros tirgus. Plašākā nozīmē problēmas saistībā ar digitalizāciju joprojām pastāv un dažās jomās pat ir palielinājušās, par ko liecina tas, ka plaša mēroga kiberuzbrukumi notiek biežāk. Riski, kas saistīti ar nebanku finanšu starpniecību, un riski, kas var rasties līdz ar decentralizēta finansējuma plašāku izmantošanu, ir pienācīgi jāuzrauga un jārisina. Visos šajos jautājumos ārkārtīgi svarīga nozīme ir sadarbībai starp valstu un Eiropas uzraudzības iestādēm, kā arī sadarbībai ar ECB un starptautiskām regulējuma struktūrām.

Komisija ir identificējusi neaizsargātību saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotību vai pārmērīgu nelīdzsvarotību 11 dalībvalstīs makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras kontekstā. Attiecībā uz sešām dalībvalstīm nesen novērotā neaizsargātība, šķiet, ir tikai pašreizēja un īslaicīga. Turpmāk 2. izcēlumā ir apkopoti konstatējumi par makroekonomikas nelīdzsvarotību dalībvalstīs; plašāka informācija ir sniegta 4. papildinājumā.

4.2. Enerģētikas un vidiskā ilgtspēja

Neraugoties uz sasniegumiem energoapgādes drošības jomā pēdējos mēnešos, gatavošanās nākamajai ziemai neļauj ieslīgt pašapmierinātībā. Pēdējā gadā ES ir panākusi ievērojamu progresu enerģijas taupīšanas ziņā, dažādojot savas enerģijas piegādes un optimizējot esošo infrastruktūru. Dabasgāzes patēriņš ES samazinājās par 17,7 % no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam salīdzinājumā ar vidējo gāzes patēriņu tajos pašos mēnešos no 2017. līdz 2022. gadam 21 . Pa cauruļvadiem transportētās Krievijas gāzes importa īpatsvars ES kopējā gāzes importā 2023. gada janvārī samazinājās līdz 7 % no vēsturiskajiem aptuveni 50 %. Tas ir bijis iespējams, pateicoties ES un valstu valdību veikto pasākumu, strukturālā pieprasījuma izmaiņu, kā arī augsto cenu kombinācijai. Pa jūru transportētajai sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG) ir bijusi galvenā nozīme Krievijas gāzes apjomu aizstāšanā, tās apjomam strauji palielinoties no 81 miljarda kubikmetru 2021. gadā līdz aptuveni 135 miljardiem kubikmetru 2022. gadā. Jauniem LNG projektiem būtu vēl vairāk jāpalielina ES LNG importa spēja, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas atkarības nākotnē. Tomēr Krievijas gāzes piegāžu iespējama pilnīga apturēšana, infrastruktūras incidenti, sausuma periodi un neplānoti spēkstaciju uzturēšanas darbi varētu palielināt bažas par ES apgādes drošību, tāpēc situācija ir pastāvīgi jāuzrauga. Dažādošanas centieni, izmantojot LNG, tiks pastiprināti 2023. gadā līdz ar pirmajiem kopīgajiem gāzes iepirkumiem un alternatīvu gāzes piegādātāju intensīvāku piesaisti. Turklāt ir paredzams, ka pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu ANP REPowerEU nodaļās, apvienojumā ar kohēzijas programmām, ieņēmumiem no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, finansiālo atbalstu no Inovāciju Fonda un Modernizācijas fonda un programmas InvestEU veicinās enerģētisko drošību, sekmējot tīru enerģiju papildus energoefektivitātei un stimulējot enerģijas pieprasījuma samazināšanu, kā arī ļaus mazināt enerģētisko nabadzību un novērst iekšējās un pārrobežu pārvades un sadales nepilnības. Turklāt joprojām ir svarīgi racionalizēt ieguldījumus, vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras un pārvarēt šķēršļus, lai varētu izvērst atjaunīgos resursus un to integrāciju tīklā. Būtu arī jāpieliek pūles, lai atbalstītu elektroenerģijas uzkrāšanu un tīklu noturību nolūkā ņemt vērā pieaugošo piedāvājuma un pieprasījuma mainīgumu.

Līdz ar lielas daļas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” apstiprināšanu tagad galvenā uzmanība būtu jāpievērš pasākumu īstenošanai, lai sasniegtu mērķrādītājus klimata, enerģētikas un transporta jomā. Minētajā paketē ir panākts līdzsvars starp cenu noteikšanu, mērķrādītājiem, standartiem un atbalsta pasākumiem, lai sasniegtu Eiropas Klimata aktā noteikto klimata mērķrādītāju 2030. gadam. Augstākie 2030. gadam noteiktie mērķrādītāji klimata, transporta un enerģētikas jomā un ES lēmums samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā nozīmē to, ka būtu jāturpina paātrināt zaļo pārkārtošanos. Viens no gaidāmajiem izaicinājumiem būs apņēmīgi īstenot plānotos un/vai saskaņotos pasākumus. Tajā pašā laikā, lai sasniegtu vērienīgo 2030. gadam noteikto mērķi, ir jādefinē jauni klimata un enerģētikas politikas pasākumi. To veicinās dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana. Šie plāni, kuros būtu jāņem vērā jaunākie KVAI 22 , sniedz īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa investīciju prognozējamību un ir būtiski, lai mobilizētu plaša mēroga ieguldījumus, kas vajadzīgi 2030. un 2050. gadam noteikto klimata mērķu sasniegšanai 23 . Ir vajadzīgi plašāki centieni lielākajā daļā jomu, piemēram, tādā jomā kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, arī attiecībā uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, pārtikas sistēmām, tai skaitā augšņu saglabāšanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu, un citām zemes izmantojuma nozarēm. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāīsteno pārējie vides politikas mērķi, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, tai skaitā mērķis sasniegt nulles piesārņojumu gaisā, ūdenī un augsnē. Aplēstā investīciju nepietiekamība ES vides mērķu sasniegšanai papildus klimata un enerģētikas mērķiem ir EUR 110 miljardi EUR gadā 24 . Budžeta plānošanā būtu jāņem vērā iespējamās saistības, kas saistītas ar klimata riskiem, un vēl vairāk būtu jāattīsta zaļā budžeta plānošanas prakse, lai publiskās investīcijas, patēriņu un nodokļus pārvirzītu uz zaļajām prioritātēm.

Mūsu nozaru zaļās pārkārtošanās stiprināšana mazinās ES vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un palielinās mūsu noturību pret enerģijas piegādes satricinājumiem. Daudzus uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un tos, kas darbojas energoietilpīgās nozarēs, ir smagi skāris enerģijas cenu kāpums, pat ja ņem vērā valsts atbalstu. Politikas pasākumi arī turpmāk būtu jāvērš uz zaļās pārkārtošanās veicināšanu tādās jomās kā rūpniecības un ražošanas procesu un ēku energoefektivitāte, rūpniecības dekarbonizācija un aprites ekonomika 25 . Būtu maksimāli jāpalielina sinerģija ar digitālo pārkārtošanos. Dalībvalstīm, izmantojot savus ANP, būtu jāturpina ieguldīt atjaunīgajā jeb zaļajā ūdeņradī grūti pārorientējamos lietojumos rūpniecībā un atsevišķās transporta nozarēs, piemēram, autotransporta, jūras un aviācijas nozarē. Turklāt videi kaitīgu subsīdiju turpmāka samazināšana un principa “piesārņotājs maksā” integrēšana palīdzētu internalizēt dabas degradācijas izmaksas un veicinātu resursefektivitāti un ražīgumu. Lai nodrošinātu, ka neviena persona un neviens reģions netiek atstāts novārtā, būtu jāņem vērā distributīvā, teritoriālā un sociālā ietekme. Būtu plaši jāizmanto Taisnīgas pārkārtošanās fonds, lai atvieglotu taisnīgu pārkārtošanos visvairāk skartajām teritorijām, arī atbalstot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumus.

Lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas un citu oglekļa nulles emisiju risinājumu ražošanu un izvēršanu, izšķiroša nozīme ir dalībvalstu rīcībai, kuras mērķis ir saīsināt un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras. Ilgas un sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras valstu līmenī būtiski kavē atjaunīgo energoresursu izvēršanu lielākajā daļā dalībvalstu. 2022. gadā, pamatojoties uz uzņēmumu ziņojumiem, Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupa 26 izvērtēja aptuveni 170 ar procesiem saistītus šķēršļus atļauju piešķiršanā attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem visās dalībvalstīs un vienojās likvidēt vairāk nekā 80 šādus šķēršļus. Konkrēti piemēri ir ilgas procedūras, nepietiekams personāls atļauju piešķiršanas iestādēs, sadrumstalota lēmumu pieņemšana un koordinācijas trūkums, kas noved pie nesaskaņotiem lēmumiem un laika grafikiem starp reģioniem.

Elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ātrāka paplašināšana un modernizācija, aptverot arī pārrobežu starpsavienotājus, ir būtisks nosacījums ievērojami lielāka atjaunīgo energoresursu īpatsvara integrēšanai un pieprasījuma turpmākai elektrifikācijai. Dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz jaunām ilgtermiņa un īstermiņa elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām, lai nodrošinātu piegādes elastīgumu un drošību energosistēmās, kurās ir augsts variablu atjaunojamo energoresursu īpatsvars. Dalībvalstu augstais mērķis kāpināt atkrastes atjaunīgās enerģijas izmantošanu (111 GW līdz 2030. gadam) izceļ vajadzību dalībvalstīm steidzami attīstīt nozīmīgus atkrastes tīklus un nepieciešamos sauszemes tīklu pastiprinājumus.

Spēcīga un inovatīva ražošanas spēja tīrās tehnoloģijas vērtības ķēdēs paātrinās zaļo pārkārtošanos. Lai nostiprinātu neto nulles emisiju tehnoloģiju noturību un konkurētspēju ES un palielinātu ES energosistēmas drošību un ilgtspēju, Komisija 2023. gada martā ierosināja Neto nulles emisiju industrijas aktu 27 . Vienlaikus dalībvalstīm ir jāturpina izmantot savu talantu, intelektuālos aktīvus un industriālās spējas un jāmudina privātos investorus piedalīties ES esošos jaunuzņēmumos un kāpināt inovācijas 28 . Dalībvalstīm būtu arī jākoncentrējas uz to problēmu pārvarēšanu, kas saistītas ar prasmīgu darba ņēmēju trūkumu dažādos tīrās enerģijas tehnoloģiju segmentos. Tīrās enerģijas nozares konkurētspējas stiprināšana ir svarīga, lai īstenotu plānu REPowerEU un sasniegtu ES vērienīgos ilgāka termiņa mērķus 29 .

Tīro tehnoloģiju ražošanai ir jānodrošina piekļuve kritiski svarīgām izejvielām, arī veicot dažādošanu, reciklēšanu un aizstāšanu. Lai sasniegtu ES zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus, ir vajadzīga piekļuve drošiem, ilgtspējīgiem un daudzveidīgiem kritiski svarīgu izejvielu avotiem, ir jāsamazina mūsu atkarība no viena piegādātāja un jāveido drošas un ilgtspējīgas piegādes ķēdes resursu ieguvei, pārstrādei un attīrīšanai, kā arī reciklēšanai. Šajā kontekstā svarīgi būs izmantot un paplašināt sadarbību ar ES tirdzniecības partneriem, arī iesaistoties savstarpēji izdevīgās partnerībās ar jauniem tirgiem un attīstot ekonomiku. Aprites ekonomikas risinājumi un darījumdarbības modeļi arī nozīmē ievērojamas iespējas sasniegt stratēģiskās autonomijas mērķus, vienlaikus respektējot vidi. Projektēšana reciklējamībai, reciklēšana un pārkārtošanās uz aprites ekonomiku veicināšana ir Kritiski svarīgo izejvielu akta 30 prioritātes. Dalībvalstīm būtu jāsniedz savs ieguldījums, piemēram, attiecībā uz pastāvīgajiem magnētiem un ieguves rūpniecības atkritumu atkalizmantošanu. Būtu jāizstrādā saskanīgas stratēģijas, kas ne vien likvidē šķēršļus, bet arī veicina materiālu izpēti, ieguvi, pārstrādi un reciklēšanu visā Eiropā. Kopumā ES nozaru pārejai uz apritīgumu vēl ir jāmaterializējas, jo resursu produktivitāte laikposmā no 2012. līdz 2021. gadam palielinājās vien nedaudz.

4.3. Ražīgums

Labi funkcionējošs vienotais tirgus mazina ražīguma un konkurētspējas plaisu starp ES dalībvalstīm un reģioniem. Vienotais tirgus ir balstījis Eiropas labklājību, kopš tas tika izveidots pirms trīsdesmit gadiem. ES uzņēmumiem sniedz labumu vietējais tirgus, kurā to produkti ir pieejami vairāk nekā 450 miljoniem patērētāju, vieglāka piekļuve plašam piegādātāju lokam un zemākas vienības izmaksas, savukārt ES pilsoņi gūst labumu no lielākas inovācijas, zemākām cenām un augstākiem drošības un vides aizsardzības standartiem, jo starp uzņēmumiem pastāv konkurence 31 . Turklāt vienotais tirgus aizsargā ES no būtiskiem pieprasījuma un piedāvājuma satricinājumiem un var palīdzēt ierobežot cenu spiedienus laikā, kad inflācija ir augsta. Vidējā termiņā un ilgtermiņā tas var palīdzēt mazināt piegādes ķēžu neaizsargātību un atbalstīt izvēršanas spējas divējādās pārkārtošanās vajadzībām un ES noturībai un drošībai. Lai gan vienotajam tirgum ir svarīga nozīme ES pievilcīguma veicināšanā pasaules kontekstā, pēdējās dažās desmitgadēs vidējais ražīguma pieaugums ir palēninājies un ir bijis vājāks nekā citās lielākajās ekonomikās, kavējot ES uzņēmumu konkurētspēju 32 . Vairākās dalībvalstīs un ES reģionos ražīgums faktiski stagnē, kā rezultātā palielinās atšķirības, jo īpaši ES dalībvalstu iekšienē. Tāpat pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības attiecībā uz piekļuvi izglītībai, pētniecībai un inovācijai, kā arī mobilitātei, kas ir īpaši izteikti lauku un tālākos apvidos un īpaši attālos reģionos, piemēram, tālākajos reģionos, kur piekļuve pamatpakalpojumiem un sociālā atbalsta pakalpojumiem kopumā joprojām ir problemātiska. Kohēzijas politikas programmu un ANP īstenošana līdz 2026. gadam būtiski veicinās ES konkurētspējas uzlabošanos un sekmēs ES kohēziju. Papildus investīciju pasākumiem, ieskaitot tos, kurus veic saskaņā ar programmu InvestEU, ANP paredz reformas, kuru mērķis ir vienkāršot normatīvo vidi valstu un reģionālā līmenī, paātrināt piekļuvi finansējumam un uzlabot MVU izaugsmi un noturību, īstenojot darbinieku pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi vai stiprinot to pētniecības un attīstības spējas.

Patiess vienotais pakalpojumu tirgus arī radītu ievērojamu ražīguma pieaugumu. ES pakalpojumu tirgi saskaras ar vairākām problēmām, tai skaitā zemu konkurences spiedienu, zemāku ražīguma līmeni un zemāku izaugsmes tempu nekā ražošanai, pārrobežu pakalpojumu nepietiekamu integrāciju un zemu profesionālo mobilitāti. Normatīvo ierobežojumu mazināšana valstu līmenī palielinātu konkurenci un veicinātu darbaspēka mobilitāti, kā arī palielinātu pakalpojumu piedāvājumu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Tā stiprinātu ražošanas nozaru konkurētspēju; šīs nozares arī izmanto daudzus profesionālos pakalpojumus un arvien biežāk piedāvā savus produktus apvienojumā ar pakalpojumiem. Tomēr progress regulatīvo šķēršļu mazināšanā ir bijis lēns, un dažos gadījumos reformas ir pavērsušās pretējā virzienā, kā arī joprojām pastāv augsts ierobežojumu līmenis 33 . Piemēram, regulatīvie šķēršļi ir īpaši izplatīti galveno darījumdarbības pakalpojumu jomā (juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi un pakalpojumi arhitektiem) daudzās dalībvalstīs. Būvniecības nozare, kam ir svarīga loma zaļās pārkārtošanās procesā, bieži sastopas ar atļauju piešķiršanas un kvalifikācijas prasībām, kas ir nevajadzīgi apgrūtinošas. Sadrumstaloti pienākumi un darbības, ko var veikt tikai noteiktās vairākās profesijās un specializācijās (jo īpaši arhitekti un inženierbūvnieki), vēl vairāk ietekmē profesionāļu pārvietošanās brīvību. Mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ierobežojumu līmenis saglabājās tāds pats vai pat bija augstāks 34 .

Regulatīvo šķēršļu likvidēšana, vienlaikus nodrošinot labu pārvaldību un tiesiskuma ievērošanu, palielina iestāžu noturību un uzlabo darījumdarbības vidi. 60 % šķēršļu, par kuriem ES uzņēmumi ziņo šodien, ir tādi paši kā tie, par kuriem ziņots pirms 20 gadiem. Lielākā daļa šo šķēršļu ir saistīti ar valsts regulējuma un administratīvo praksi, ko var tieši risināt dalībvalstis. Vien likvidējot dalībvalstu līmeņa šķēršļus preču un pakalpojumu vienotajam tirgum, ekonomikai kopumā tiktu radīts ieguvums 713 miljardu EUR apmērā līdz 2029. gadam 35 . Likumdošanas un administratīvo šķēršļu likvidēšana tiek atbalstīta ar reformām, ko paredz ANM, un Komisija ir aicinājusi dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt reformas šajā jomā to veiktās pārskatīšanas ietvaros. Tas papildina Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas darbu, kā minēts iepriekš. Palielinās arī SOLVIT 36 izmantošana ar vienotā tirgus tiesību aktu piemērošanu saistīto problēmu risināšanai, jo īpaši uzņēmējdarbības jomas ieinteresēto personu vidū. Laba pārvaldība un tiesiskuma ievērošana, jo īpaši neatkarīgas, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas 37 , funkcionējošas un efektīvas nodokļu sistēmas, kā arī efektīvas maksātnespējas sistēmas un stabilas korupcijas un krāpšanas apkarošanas sistēmas ir arī galvenie noteicošie faktori ekonomikā, kas strādā cilvēku labā, un palīdz uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Turklāt Komisija no jauna pievērsīsies tam, lai racionalizētu un vienkāršotu ziņošanas prasības uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm ar mērķi samazināt šos slogus par 25 %, nekaitējot saistītajiem politikas mērķiem.

Labi funkcionējoši kapitāla tirgi ir svarīgi, lai finansētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un atbalstītu ES makroekonomikas noturību un ES atvērto stratēģisko autonomiju. Publiskais finansējums apvienojumā ar kapitāla tirgu savienības paātrināšanu var atraisīt ievērojamas privātā finansējuma summas, kas ir vajadzīgas divējādās pārkārtošanās procesam. Lai gan kopš kapitāla tirgu savienības iniciatīvas uzsākšanas 2015. gadā ir gūts progress, ES kapitāla tirgi joprojām ir sadrumstaloti un nepietiekami attīstīti, un tas apliecina vajadzību pēc plašākas konkrētas rīcības. Situācijā, kad procentu likmes paaugstinās, daudziem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir grūtības piekļūt finansējumam. Augsto enerģijas cenu iespaidā arī novēloti maksājumi rada šķērsli uzņēmumu, jo īpaši MVU, noturībai. Tas nozīmē, ka ir jāintensificē kopīgi centieni, iesaistot politikas veidotājus un tirgus dalībniekus visā ES 38 . Papildu ieguvumus ES ražīguma un konkurētspējas ziņā radīs inovatīvākas un drošākas maksājumu sistēmas un atvērts finanšu satvars, kas ļaus mums izmantot digitalizācijas sniegtos labumus.

Digitalizācijai ir svarīga loma konkurētspējas palielināšanā, un tai ir vajadzīgs darbaspēks ar spēcīgākām digitālajām prasmēm, tai skaitā MVU, un plašāka publisko pakalpojumu digitalizācija. Digitāli prasmīgi iedzīvotāji palielina tehnikas progresu un veicina ražīgumu. MVU digitalizācija ir vajadzīga, lai palielinātu to inovācijas potenciālu un konkurētspēju. To var pastiprināt ar visaptverošu rīcību, kā ieteikts abos nesenajos priekšlikumos attiecībā uz Padomes ieteikumiem par ierosināto digitālo izglītību un prasmēm 39 , kuru sagatavošanā par pamatu tika izmantots strukturētais dialogs par digitālo izglītību un prasmēm. Valdību digitālā pārveide, kas ietver tiešsaistē pieejamo publisko pakalpojumu klāsta un sadarbspējas paplašināšanu un atvērto datu pieejamību, uzlabo uzņēmumu efektivitāti. Turklāt digitālā pārkārtošanās stiprina zaļo pārkārtošanos, jo digitālajām tehnoloģijām, piemēram, kosmosa datiem un pakalpojumiem, ir būtiska loma klimatrīcībā 40 . Digitālās desmitgades politikas programma piedāvā ceļvedi, kā atraisīt ES digitālās pārveides potenciālu, radot labvēlīgus apstākļus konkurētspējīgākai Eiropai. 

Publiskā iepirkuma tirgiem ir vajadzīga atvērta konkurence, lai tie varētu radīt lielāku labumu par valsts naudu. Pēdējos gados ir palielinājies tādu publisko iepirkumu skaits, kuros tiek iesniegts tikai viens piedāvājums. 2022. gadā tas sasniedza vislielāko īpatsvaru ES līmenī (37 %) kopš 2014. gada Publiskā iepirkuma direktīvas 41 pieņemšanas. Dalībvalstīm ir jāpieliek pūles šā īpatsvara samazināšanā, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Publiskais iepirkums var stimulēt piegādes ķēdes, dažādojot pieprasījumu. Ja to izmanto stratēģiski, koncentrējoties ne tikai uz cenu, tas var arī uzlabot kvalitāti, noturību un ilgtspēju. Ar Neto nulles emisiju industrijas akta starpniecību tam vajadzētu atvieglot inovatīvu, ilgtspējīgu MVU vai konsorciju, kas ietver MVU, dalību iepirkumā 42 . Ja iespējams, iepirkuma procedūras būtu jāstrukturē tā, lai tajās varētu piedalīties MVU.

Inovācija ir viens no galvenajiem spēcīgāku ražīguma izaugsmi veicinošajiem faktoriem, taču tajā ir arī vairākas nepilnības. Augstprasmīga personāla trūkums zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā ir kļuvis par kopēju problēmu lielākajai daļai dalībvalstu, kavējot uzņēmumu izaugsmes potenciālu, arī ļoti inovatīvās augsto tehnoloģiju nozarēs. Inovācija ir stipri koncentrēta dažās dalībvalstīs un ES reģionos, jo īpaši galvaspilsētu reģionos un citos lielpilsētu reģionos, un tā joprojām ir daudz augstākā līmenī Ziemeļeiropā un Rietumeiropā. Spēcīgāku inovācijas sniegumu kavē virkne nepilnību, piemēram, nepietiekamas un/vai neregulāras publiskās investīcijas pētniecībā un izstrādē, vāja saikne starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem lielākajā daļā dalībvalstu vai neefektīvs valsts atbalsts uzņēmumu inovācijai. Piemēram, radikālu inovāciju ietekmē augošu uzņēmumu trūkums, grūtības piekļūt kapitālam, regulatīvais slogs un šķēršļi vienotajā tirgū. ANP tiek īstenoti daudzi pasākumi. Šīs problēmas palīdzēs risināt arī kohēzijas politikas investīcijas un citas iniciatīvas, piemēram, reģionālās inovācijas alejas. 

4.4. Taisnīgums

Lai gan līdz šim ES darba tirgus ir izrādījies noturīgs, augsta inflācija un nenoteiktība varētu ietekmēt darba tirgus perspektīvas un ietekmē mājsaimniecības. Darba tirgū ES tika sasniegts rekordaugsts nodarbinātības līmenis [74,8 %] 2022. gada [ceturtajā ceturksnī], iezīmējot būtisku progresu virzībā uz 2030. gada nodarbinātības līmeņa mērķrādītāju, kas ir vismaz 78 %. Darbaspēka un prasmju trūkums joprojām ir augsts un virs 2019. gada līmeņa, taču sāka samazināties 2022. gada otrajā pusē vienlaikus ar pastāvīgu pozitīvu vispārējo darba tirgus sniegumu. Tomēr paredzams, ka ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās apslāpēs tirgus attīstību 2023. un 2024. gadā, savukārt reģionālās atšķirības darba tirgū joprojām saglabājas augstas, un dažos reģionos nodarbinātības līmenis ir zemāks par 50 %. Tajā pašā laikā joprojām saglabājas ievērojamas nodarbinātības līmeņa atšķirības dažās iedzīvotāju grupās, tai skaitā sieviešu un jauniešu vidū. Straujais cenu — jo īpaši pārtikas, enerģijas un transporta — kāpums ir īpaši ietekmējis mājsaimniecību ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem pirktspēju. Šīs pozīcijas veido lielāku daļu to patēriņa grozos, tādēļ ir vajadzīgi labi mērķorientēti sociālās politikas pasākumi. Šajā kontekstā, lai veicinātu adekvātu reālo algu attīstību, jo īpaši darba ņēmējiem ar zemiem ienākumiem, svarīga nozīme ir elastīgai algu politikai un efektīvām koplīguma sarunām. Šajā saistībā svarīga loma ir regulārai minimālo algu atjaunināšanai. ES Minimālo algu direktīvas 43 pieņemšana rada pozitīvu stimulu pasākumiem, kas nodrošina adekvātas minimālās algas.

Lai mazinātu pirktspējas zaudēšanu un novērstu nabadzības risku palielināšanos, ir jāaizsargā un jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, kā arī to piemērotība un ilgtspēja. Ir vajadzīga sociālās situācijas pastāvīga uzraudzība un steidzami politikas atbildes pasākumi, lai novērstu cilvēku ieslīgšanu nabadzībā vai sociālajā atstumtībā, tai skaitā enerģētisko nabadzību, un esošās nevienlīdzības saasināšanos. Dzīves dārdzības palielināšanās kontekstā to nepilnību novēršanai, kas liedz piekļuvi pienācīgām un ilgtspējīgām sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas sistēmām, ir nozīmīga loma, mazinot augstās inflācijas ietekmi uz neaizsargātajiem cilvēkiem, līdztekus algu attīstībai, kas mazina pirktspējas zaudēšanu, jo īpaši zema atalgojuma saņēmējiem. Strukturālajiem vai ad hoc mehānismiem sociālo pabalstu pielāgošanai, reaģējot uz augstu inflāciju, ir svarīga nozīme šo pabalstu adekvātuma saglabāšanā, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgās izmaksas joprojām ir fiskāli ilgtspējīgas. Tajā pašā laikā sociālās aizsardzības sistēmām un iekļaušanas sistēmām ir jāsaglabā darba stimuli un aktīvi jāveicina dalība un integrācija darba tirgū, arī sniedzot integrētus kvalitatīvus pakalpojumus. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu, hronisko slimību slogu, jaunās veselības vajadzības un jaunās tehnoloģijas, būs arī jārada vairāk darbvietu ar mainīgiem prasmju kopumiem veselības un sociālajā nozarē. Ir jāuzlabo piekļuve cenas ziņā pieejamai, kvalitatīvai un ilgtspējīgai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. E-veselība turpina mainīt to, kā cilvēki piekļūst veselības aprūpei un to saņem, un tas nozīmē, ka ir vajadzīgs augstāks veselības aprūpes darbaspēka digitālo prasmju līmenis un lielāka tā daudzpusība.

Izglītības un apmācības sistēmām ir svarīga nozīme darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanā un mazināšanā. Vislielākais darbaspēka trūkums patlaban ir vērojams veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, viesmīlības, būvniecības, IKT un saistītās profesijās, kā arī zaļās pārkārtošanās procesam nozīmīgās nozarēs, piemēram, atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes nozarē. Papildus cikliskajai attīstībai prasmju trūkums atspoguļo strukturālās pārmaiņas ES ekonomikā, tai skaitā sabiedrības novecošanu un notiekošo zaļo un digitālo pārkārtošanos, kas noved pie prasmju prasību izmaiņām. Tajā pašā laikā tas izgaismo esošos trūkumus izglītības un apmācības sistēmās. Lai gan situācija uzlabojas, to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, dažās dalībvalstīs joprojām ir augsts. Jau 2018. gadā katram piektajam piecpadsmitgadniekam nebija digitālo pamatprasmju, un jaunieši no nelabvēlīgas vides gandrīz sešreiz biežāk uzrādīja sliktas sekmes mācībās. Pēdējos dažos gados spiediens uz izglītības un apmācības sistēmām ir palielinājies, jo tām ir nācies tikt galā ar pandēmijas ietekmi, pienācīgas digitālās infrastruktūras trūkumu un pieaugošo mācībspēku trūkumu visos izglītības līmeņos, jo īpaši priekšmetos, kas ir visbūtiskākie divējādās pārkārtošanās procesam. Lai gan terciārās izglītības ieguves rādītāji paaugstinās, STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) absolventu īpatsvars nespēj apmierināt darba tirgus pieprasījumu lielākajā daļā dalībvalstu. Lai nodrošinātu spēcīgus darba tirgus un taisnīgu pārkārtošanos, joprojām svarīga nozīme ir izglītības un apmācības sistēmu kvalitātes, iekļautības un piemērotības darba tirgum stiprināšanai visos līmeņos visā Savienībā. Tāpat sieviešu, jauniešu un nepietiekami pārstāvētu un neaizsargātu grupu, piemēram, personu ar invaliditāti, cilvēku ar migrantu izcelsmi un romu, dalības darba tirgū palielināšana joprojām ir nozīmīga iespēja iekļaujošai izaugsmei un līdztiesībai.

Konkrētāk, zaļās pārkārtošanās procesam nozīmīgu prasmju un kompetenču attīstīšana un apguve kļūst par arvien aktuālāku problēmu. Kļūst arvien svarīgāk nodrošināt, lai visi darba ņēmēji, jo īpaši tie, kuri strādā nozarēs un reģionos, ko visvairāk skar zaļā pārkārtošanās, varētu gūt labumu no neto nulles emisiju ekonomikas sniegtajām priekšrocībām nodarbinātībai. Īpaši vajadzīgas būs arodprofesijas un tehniskās profesijas, ņemot vērā paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu un tehnoloģiju pārveidošanu ES Zaļā kursa industriālā plāna kontekstā. Dalībvalstis saskaras ar ievērojamu un pieaugošu darbaspēka trūkumu, savukārt zemā apmācības nodrošināšana galvenajās nozarēs varētu radīt vajadzīgās kvalifikācijas trūkumu pārejā uz neto nulles emisiju ekonomiku. Šīs problēma ir vēl aktuālāka dažos perifērajos un ekonomiski stagnējošos reģionos. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai dalībvalstis atbalstītu zaļajai ekonomikai vajadzīgo prasmju prognozēšanu, apguvi un nodrošināšanu, kā tas uzsvērts KVAI, kas adresēti visām dalībvalstīm, un saskaņā ar padomes Ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, lai saskaņotu darba tirgus vajadzības un piedāvātu vienlīdzīgas iespējas visiem. Publiskā sektora darba ņēmēju prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas veicināšana visos līmeņos (ieskaitot vietējo pārvaldi) arī paātrinātu investīcijas un reformas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās procesam 44 . 

ANM un kohēzijas politikas fondi, jo Īpaši Eiropas Sociālais fonds Plus, palīdz risināt problēmas izglītības un apmācības sistēmās visos līmeņos. Atbalstītie pasākumi ietver piekļuves pirmsskolas izglītībai un aprūpei uzlabošanu, mācību programmu reformas, augstākās izglītības modernizēšanu, pārejas no izglītības sistēmas uz darba tirgu atvieglošanu, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju radīšanu, jo īpaši attiecībā uz prasmēm, kas ir būtiskas zaļās pārkārtošanās procesam, kā arī aktīvā darba tirgus politikas reformas un modernizāciju. Atbalstot paātrinātu darbaspēka pārkvalifikāciju, lai tas apgūtu prasmes, kas ir būtiskas zaļās pārkārtošanās procesam, speciālās REPowerEU nodaļas, kas iekļaujamas esošajos ANP, nodrošinās papildu finansējumu reformām un investīcijām šajā jomā. Apvienojumā ar šīm palielinātajām investīcijām, arī programmas InvestEU ietvaros, vērienīgā un ilgtspējīgā likumīgās migrācijas politika, ko Komisija ierosinājusi savā Prasmju un talantu paketē 45 , var palīdzēt risināt darbaspēka un prasmju trūkuma problēmu un atraisīt Eiropas darbaspēka maksimālo potenciālu. 2023. gads kā Eiropas Prasmju gads radīs jaunu stimulu ieinteresēto personu iesaistei un publiskā un privātā finansējuma piesaistei, lai risinātu prasmju trūkuma un darbaspēka trūkuma problēmu vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo īpaši digitālo un zaļo prasmju jomā 46 .

Kopš Krievijas uzsāktā agresijas kara pret Ukrainu sākuma saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu ES ir uzņemti gandrīz 4 miljoni pārvietotu personu. Pārvietotajām personām ir svarīgi iekļauties darba tirgū, lai tās varētu būt finansiāli neatkarīgas, atbalstīt savas ģimenes un sniegt ieguldījumu uzņēmējkopienas dzīvē 47 . Saskaņā ar pieejamajām aplēsēm 48 no 600 000 līdz 1 miljonam pagaidu aizsardzības saņēmēju ir atraduši darbu visā ES, savukārt vairāk nekā 350 000 ir reģistrējušies kā darba meklētāji. Valodas barjeras ir būtisks šķērslis, kas liedz pārvietotajām personām sākt strādāt, un tas nozīmē, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt valodas apmācību. Arī prasmju apstiprināšana un kvalifikāciju atzīšana, tai skaitā nozarēs, kurās ir liels darbaspēka pieprasījums, piemēram, veselības aizsardzības nozarē, ir svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēki var piekļūt darbam, kas atbilst viņu prasmēm un pieredzei. Daudzas dalībvalstis jau ir veikušas svarīgus pasākumus, lai atvieglotu šo procesu atbilstoši Komisijas norādēm 49 , izmantojot arī finansējuma elastīgumu, ko sniedz CARE (kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā). Tā kā daudzi pagaidu aizsardzības saņēmēji ir sievietes ar bērniem, pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamība ir īpaši svarīgs priekšnosacījums to dalībai darba tirgū.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana turpina virzīt augšupēju sociālo konverģenci ES. Divus gadus pēc Portu sociālā samita un saistībām, ko tā dalībnieki uzņēmās attiecībā uz 2030. gada pamatmērķrādītājiem nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, nepieciešamo reformu un investīciju ieviešana, lai gūtu progresu virzībā uz valsts mērķrādītāju sasniegšanu, joprojām ir dalībvalstu prioritāte. Tam ir svarīga nozīme, lai atbalstītu augšupēju sociālo konverģenci un sociālo kohēziju ES. Kā daļu no Pavasara paketes Komisija arī ierosina pārnest Nodarbinātības pamatnostādnes uz nākamo gadu ciklu. Tas notiek pēc būtiskām pārmaiņām 2022. gadā, lai labāk atspoguļotu vidi pēc Covid un jaunākās politikas iniciatīvas, kā arī pieaugošās diskusijas par to, cik svarīgi ir nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu labbūtību.

5. Secinājums

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko realitāti un sarežģītās ekonomiskās un sociālās problēmas, ES tiecas veidot stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomiku, kas nodrošina konkurētspēju un ilgtermiņa labklājību visiem. Šajā nolūkā ir vajadzīga integrēta pieeja, kas aptver visas politikas jomas, lai palielinātu ražīgumu, noturību, taisnīgumu un ilgtspējīgu izaugsmi visā ekonomikas bāzē. Eiropas pusgads nodrošina pareizo politikas koordinācijas satvaru šim nolūkam, arī integrējot ANM un kohēzijas politikas programmu īstenošanu. Dažās dalībvalstīs ANP īstenošana norit, savukārt citās pastāv risks, kas tiks kavēti indikatīvie īstenošanas laika grafiki, par kuriem panākta vienošanās Padomes īstenošanas lēmumos. Lai gan 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu īstenošana beigsies 2023. gadā, nesen pieņemtās 2021.–2027. gada programmas sniedz iespēju veicināt investīcijas pilnīgā papildināmībā ar ANM. Lai nodrošinātu ilgstošu progresu, dalībvalstīm būtu jāturpina koncentrēties uz ANP pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu līdz 2026. gadam un steidzami jāsāk īstenot nesen saskaņotās kohēzijas politikas programmas. Paredzētā ANP pārskatīšana, ieskaitot REPowerEU nodaļas ar papildu finansējumu apvienojumā ar kohēzijas politikas programmām, sniedz iespēju reaģēt uz pastāvīgajām problēmām, kas identificētas Eiropas pusgada kontekstā, arī klimata un enerģētikas jomā.

2023. gada valstu ziņojumos ir sniegts kopsavilkums par ekonomiskajām, darba tirgus un sociālajām norisēm un problēmām, ar kurām patlaban saskaras dalībvalstis. Problēmu analīze ir izmantota par pamatu 2023. gada KVAI. Šā gada Eiropas pusgadā īpaša uzmanība tiek veltīta ilgtermiņa konkurētspējas un ražīguma jautājumam, vienlaikus arī sniedzot atjauninātu, detalizētāku analīzi par enerģētisko drošību un enerģijas pieejamību cenas ziņā. Komisija aicina dalībvalstis veikt vērienīgus pasākumus, lai likvidētu neaizsargātību, ko izgaismojušas nesenās krīzes un kas norādīta valstu ziņojumos valsts un reģionālā līmenī. Tas nozīmē, ka ir jānostiprina noturība un ražīgums, jāatvieglo piekļuve finansējumam, jānodrošina cenas ziņā pieejama enerģija, jāmazina stratēģiskā atkarība, jāpaātrina pāreja uz aprites ekonomiku, jānodrošina prasmes nākotnei, jāatbalsta kvalitatīvu darbvietu darīšana un jānodrošina, ka ekonomiskā, zinātniskā, industriālā un tehnoloģiskā bāze ir piemērota zaļajai un digitālajai pārkārtošanai, nevienu neatstājot novārtā.

Komisija aicina Eiropadomi apstiprināt un Padomi pieņemt Komisijas priekšlikumus par 2023. gada KVAI. Tā arī aicina ES dalībvalstis pilnīgi un savlaicīgi īstenot ieteikumus ciešā dialogā ar to sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām.

1. PAPILDINĀJUMS. PĀRSKATS PAR TEMATISKAJĀM JOMĀM, KAS IETVERTAS KONKRĒTĀM VALSTĪM ADRESĒTAJOS IETEIKUMOS

Plaša kategorija

Zaļā pārkārtošanās

Digitālā pārkārtošanās, ražīgums un vienotais tirgus

Nodarbinātība, sociālā politika un taisnīgums

Makroekonomiskā stabilitāte

Institucionālā noturība

Politikas jomas

Atjaunīgās enerģijas un energoresursu infrastruktūra

Energoefektivitāte

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Vides un resursu pārvaldība

Transports

Digitālā savienojamība, infrastruktūra un tirgus darbība

Uzņēmējdarbības digitalizācija

Publiskās pārvaldes digitalizācija

Uzņēmējdarbības vide (t. sk. MVU politika)

Vienotais tirgus, konkurence un valsts atbalsts

Valstij piederoši uzņēmumi

Publiskais iepirkums un koncesijas

Pētniecība un inovācija

Darba tirgus

Aktīvā darba tirgus politika

Vienlīdzīgas iespējas

Algas un algu noteikšana

Prasmes, tālākā profesionālā izglītība un apmācība (PIA) un pieaugušo izglītība

Pirmsskolas izglītība un aprūpe

Izglītība (vispārējā, sākotnējā PIA un augstākā izglītība)

Pensiju sistēmas un aktīvas vecumdienas

Nabadzība, sociālā iekļaušana un sociālā aizsardzība

Reģionālā attīstība un vietējie publiskie pakalpojumi

Veselības aprūpe

Ilgtermiņa aprūpe

Budžeta struktūra un fiskālā pārvaldība

Nodokļu politika

Nodokļu pārvaldība, nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

Finanšu pakalpojumi un finanšu stabilitāte

Piekļuve finansējumam un izaugsmes finansēšana

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana

Mājokļi

Privātā sektora parāds un maksātnespējas regulējums

Publiskā pārvaldība

Korupcija

Likumdošanas kvalitāte

Tiesu sistēma

01 BE

02 BG

03 CZ

04 DK

05 DE

06 EE

07 IE

08 EL

09 ES

10 FR

11 HR

12 IT

13 CY

14 LV

15 LT

16 LU

17 HU

18 MT

19 NL

20 AT

21 PL

22 PT

23 RO

24 SI

25 SK

26 FI

27 SE

2. PAPILDINĀJUMS. PROGRESS KONKRĒTĀM VALSTĪM ADRESĒTU IETEIKUMU ĪSTENOŠANĀ

2023. gada Eiropas pusgads sniedz kopsavilkumu par dalībvalstu politikas pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai risinātu strukturālās problēmas, kas norādītas kopš 2019. gada pieņemtajos KVAI. Pēc tam, kad tika izveidots ANM kā galvenais instruments ES un valstu politikas prioritāšu īstenošanai, 2023. gada KVAI novērtējumā ir ņemti vērā dalībvalstu līdz šim īstenotie politikas pasākumi, 50 kā arī saistības, kas noteiktas ANP, atkarībā no to īstenošanas pakāpes. Tādējādi novērtējums atspoguļo pašreizējos joprojām salīdzinoši agrīnos ANP īstenošanas posmus, nevis progresa līmeni, kas varētu tikt panākts, pieņemot, ka plāni tiks pilnībā īstenoti līdz 2026. gadam 51 .

1. attēls. 2019. un 2020. gada KVAI īstenošanas pašreizējais līmenis

2. attēls. 2019.–2022. gada KVAI īstenošana – ikgadējs novērtējums katrā secīgā gadā attiecībā pret līdzšinējo īstenošanu

Piezīme. Daudzgadu novērtējumā, kas redzams 1. attēlā, ir aplūkota 2019. un 2020. gada KVAI īstenošana no brīža, kad ieteikumi pirmoreiz pieņemti, līdz šā paziņojuma publicēšanai. 2. attēlā ikgadējais novērtējums parāda progresu, kas reģistrēts pirmajā gadā pēc KVAI pieņemšanas, savukārt daudzgadu novērtējums parāda šā gada novērtējumu par iepriekšējiem KVAI. Jāņem vērā, ka 2021. gada KVAI attiecas tikai uz fiskālo politiku.

No daudzgadu perspektīvas vismaz zināms progress ir reģistrēts attiecībā uz 68 % no 2019. un 2020. gada KVAI (sk. 1. attēlu). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novērtējumu papildu progress ir gūts gan attiecībā uz 2019. gada KVAI, kas ir strukturāli, gan attiecībā uz 2020. gada KVAI, kas vairāk orientēti uz krīzēm. Tādējādi šo KVAI, kas sasnieguši vismaz zināmu īstenošanas progresu, īpatsvars ir stabili palielinājies no 59 % 2021. gadā, 63 % 2022. gadā un tagad sasniedz 68 %. Tas skaidri parāda ANM paredzētos stimulus kopš 2021. gada, kuru uz sniegumu balstītā pieeja, kā paredzams, turpinās nostiprināt KVAI īstenošanu nākamajos gados. Lielāko progresu pēdējos gados dalībvalstis ir panākušas attiecībā uz piekļuvi finansējumam un finanšu pakalpojumiem, kam seko darba tirgus darbība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un uzņēmējdarbības vide. Tajā pašā laikā progress ir bijis mazāk redzams tādās jomās kā vienotais tirgus, konkurence un valsts atbalsts, mājokļi, ilgtermiņa aprūpe un pensiju sistēmas.

Arī progress 2022. gadā pieņemto ieteikumu īstenošanā ir bijis ievērojams. Dalībvalstis ir panākušas vismaz “zināmu progresu” attiecībā uz gandrīz 52 % ieteikumu, kas tām adresēti 2022. gada jūlijā (2. attēls). Ņemot vērā jomas, kurās ievērojams skaits dalībvalstu saņēma ieteikumu 2022. gadā, kopumā lielākais progress ir panākts attiecībā uz budžeta struktūru un fiskālo pārvaldību, kam seko transports, uzņēmējdarbības vide un energoefektvitāte. Turpretī mazāks progress ir sasniegts to ieteikumu izpildē, kuri attiecas uz nodokļu politiku.

2023. gada KVAI novērtējuma rezultāti kopā ar iepriekšējo gadu rezultātiem būs pieejami Komisijas tīmekļa vietnē.

3. PAPILDINĀJUMS. ES MĒROGA PROGRESS IAM ĪSTENOŠANĀ

 

 Piezīme. Iepriekš norādītais skaitlis parāda tempu, kādā ES ir virzījusies uz katru no 17 mērķiem pēdējā piecgadu periodā saskaņā ar atlasītajiem rādītājiem. Metode, kas izmantota, lai novērtētu rādītāju tendences un tās apkopotu mērķu līmenī, kā arī detalizētāka analīze ir pieejamas Eurostat tīmekļa vietnē: Pārskats — Ilgtspējīgas attīstības rādītāji — Eurostat (europa.eu) .

Pēdējā novērtētajā piecgadu periodā ES ir panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz cienīga darba un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu (8. IAM) un nabadzības mazināšanu (1. IAM). Ievērojams progress ir panākts arī virzībā uz dzimumu līdztiesības sasniegšanu (5. IAM). Labs, bet mērenāks progress ir sasniegts arī attiecībā uz mērķiem samazināt nevienlīdzību (10. IAM), nodrošināt kvalitatīvu izglītību (4. IAM), sekmēt mieru un personīgo drošību ES teritorijā un uzlabot piekļuvi tiesiskumam un taisnīgumam iestādēs (16. IAM), veselību un labklājību (3. IAM), neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem kritumiem, kā arī attiecībā uz inovāciju un infrastruktūru (9. IAM). Progress pārējo mērķu īstenošanā — novērsts bads (2. IAM), tīrs ūdens un sanitārija (6. IAM) un pieejama un atjaunojama enerģija (7. IAM) — ir bijis mazāk ievērojams.

Lielāks progress ir sagaidāms attiecībā uz trīs mērķiem — rīcība klimata jomā (13. IAM), dzīvība uz zemes (15. IAM) un sadarbība (17. IAM) —, jo ES dalībvalstis ir apņēmušās īstenot augstākā līmeņa vērienīgos mērķus ES līmenī noteikto vidisko mērķrādītāju sasniegšanā. Attiecībā uz rīcību klimata jomā (13. IAM) ES ir noteikusi ļoti augstus un nesalīdzināmus klimata mērķrādītājus 2030. gadam, un salīdzinājumā ar līdzšinējām tendencēm šo mērķu sasniegšanā būs jāpieliek daudz lielākas pūles. ES jau ir ieviesusi politikas pasākumus šo papildu centienu īstenošanai, jo īpaši pieņemot paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, pārskatot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un pieņemot Kopīgo centienu regulu, kas nosaka dalībvalstīm saistošus ikgadējus siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājus. Arī enerģētikas jomā ES ir noteikusi vērienīgākus mērķrādītājus 2030. gadam. Tas nozīmē, ka ir nākamajos gados būs redzams lielāks progress arī energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā ES 52 . Attiecībā uz dzīvību uz zemes (15. IAM), lai gan kopš 2013. gada aizsargājamās sauszemes teritorijas ir palielinājušās, ES joprojām ir vērojams pastāvīgs izplatītāko putnu un pļavu tauriņu populāciju samazinājums. Papildu centieni, kas vajadzīgi, lai apturētu ekosistēmu degradāciju, ir paredzēti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, šogad sāktajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam un ES Augsnes stratēģijā, kurā 2030. gadam ir noteikts mērķis atjaunot degradēto zemi un augsni un apkarot pārtuksnešošanos. Attiecībā uz sadarbību (17. IAM) šī tendence īpaši atspoguļo ciklisko ietekmi un jo īpaši valsts parāda palielināšanos, kas izriet no Covid-19 krīzes.  

4. PAPILDINĀJUMS. MAKROEKONOMIKAS NELĪDZSVAROTĪBAS ES VALSTĪS PADZIĻINĀTO PĀRSKATU KONSTATĒJUMI

Nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība tika konstatēta 11 dalībvalstīs no 17 dalībvalstīm, par kurām tika veikts padziļināts pārskats. Padziļinātā pārskata (PP) analīzē tiek aplūkots nelīdzsvarotības smagums, tās nesenā un potenciālā attīstība un saistītie politikas reaģēšanas pasākumi. Tiek ņemta vērā arī nelīdzsvarotības nozīmīgā plašākā ietekme un pārrobežu ietekme. PP sagatavošanā izmantoti trīs tematisko piezīmju konstatējumi par i) ārējo ilgtspēju, ii) inflācijas atšķirībām un to ietekmi uz konkurētspēju un iii) mājokļu tirgus dinamiku, galveno uzmanību pievēršot vairākām dalībvalstīm, kas atlasītas PP pašreizējā kārtā 53 .

Augstā inflācija iezīmē kontekstu, kādā patlaban notiek nelīdzsvarotības attīstība. Pastāvīgi augsta inflācija var nelabvēlīgi ietekmēt konkurētspēju, ja tā nesakrīt ar ražīguma pieaugumu, un var izraisīt makroekonomikas nelīdzsvarotības rašanos vai saasināšanos, ja papildus pastāv vēl cita neaizsargātība. Tas var notikt, ja inflācija padziļinās, jo īpaši tad, ja vienlaikus pastāv cenu un algu spirāles, ko, iespējams, saasina palielinātas peļņas normas, kuras ietekmē tirgojamo preču un pakalpojumu cenas. Šāda situācijas attīstība ir vairāk iespējama, ja vietējā pievienotā vērtība eksportā ir lielāka. Tad tā var negatīvi ietekmēt konkurētspēju, iespējams, izraisot lielākas ārējās parādsaistības. Inflācija arī rada problēmas mājsaimniecībām, kuru ienākumi patlaban ievērojami atpaliek no cenām, kā rezultātā tiek zaudēta pirktspēja un rodas nelabvēlīgas distributīvas sekas. Tiem uzņēmumiem, kas nespēj savu izmaksu palielinājumu pārnest uz cenām, pastāvīga inflācija kavē parāda apkalpošanu, iespējams, ietekmējot finanšu nozari un palēninot ekonomikas izaugsmi, jo samazinās patēriņš un investīcijas. Lai samazinātu inflāciju, ir vajadzīgi politiskie centieni, arī ierobežojot pieprasījumu, kas, savukārt, var ietekmēt IKP pieaugumu īstermiņā. Tā ir īpaši satraucoša problēma gadījumā, kad pamatinflācija ir ievērojami augstāka par vidējo līmeni ES vai eurozonā, un ja pastāv riski; šādos gadījumos inflācijas samazināšanā nevar paļauties tikai uz monetāro politiku.

Inflācijas atšķirība dalībvalstīs ir vēsturiski augstā līmenī. Inflācijas atšķirība ir daļēji saistīta ar augstāku enerģijas un pārtikas cenu atšķirīgo ietekmi uz dažādajām valstīm, atspoguļojot to dažādos enerģijas iegādes avotus, daudzveidīgās ekonomikas struktūras un saistīto enerģijas pieprasījumu, kā arī enerģijas un pārtikas īpatsvaru patēriņā. Tomēr vairākās valstīs to papildina citi inflācijas spiedienu avoti, tai skaitā darbaspēka vienības izmaksu un uzņēmumu uzcenojumu un peļņas palielinājumi. Turklāt dažos gadījumos inflācijas atšķirības starp ES un eurozonas valstīm ir veicinājuši valdību izdevumi, tai skaitā atbalsta pasākumi. Valstīs, kurās inflācija lielā mērā izriet no enerģijas cenu tālāknodošanas, ar enerģijas cenu normalizēšanu vajadzētu būt pietiekami, lai inflācijas atšķirību mazinātu, ja nematerializējas cita ietekme un kamēr vien cenas vajadzības gadījumā tiek koriģētas lejupēji. Tomēr, ja inflācija izriet lielākoties no vietējiem cenu spiedieniem, kas saistīti ar algu un peļņas dinamiku, var būt sarežģītāk ātri atslābināt inflācijas dinamiku, jo īpaši tad, ja šāda cenu dinamika ir ilgāka vai sakņojas pastāvīgākos faktoros, un tādējādi var būt vajadzīgi strukturāli pasākumi, lai radītu lielāku konkurenci noteiktos tirgos.

Inflācijas atšķirības rada pastiprinātas bažas monetārajā savienībā, un tām ir jāpievērš īpaša uzmanība. Monetārajā savienībā atšķirīga inflācijas ietekme padara monetārās iestādes uzdevumu īpaši sarežģītu, jo monetārās nostājas izmaiņu vienveidīga pārnese uz visām savienības daļām var būt traucēta. Tā kā vietējo izmaksu un cenu atkārtota pielāgošana, mainot nominālo valūtas kursu, nav risinājums, pastāvīga inflācijas atšķirība var radīt ilgstošus konkurētspējas zudumus un strukturālas pārvirzes, kuru pārvarēšana var būt sarežģīta un izmaksāt dārgi; šajā nolūkā var būt nepieciešams papildus sašaurināt fiskālo politiku, lai mazinātu jebkādu lieku pieprasījumu, mazinātu neaizsargātības palielināšanos un izvairītos no vajadzības veikt lielāku kaitējumu radošas korekcijas nākotnē.

Attiecībā uz valstīm, kas nav eurozonas valstis, nominālo valūtas kursu var koriģēt, lai vērstos pret jebkādiem konkurences spiedieniem, taču tas var būt saistīts arī ar riskiem. Konkrētāk, devalvācija un vērtības samazināšanās var izraisīt papildu inflācijas spiedienus, jo importētās preces un pakalpojumi kļūst dārgāki. Tajā pašā laikā ārvalstu valūtā denominēta parāda izmaksas palielinās un var novest pie lielākas riska prēmijas par valsts parāda emitēšanu un aizņemšanos no ārvalstīm.

Augstā privātā un valsts parāda attiecība 2022. gadā turpināja samazināties, dažkārt pat paātrinātā tempā, taču neaizsargātība joprojām pastāv. Pēc pauzes parādu samazināšanā, ko izraisīja Covid-19 krīze, parāda attiecība pret IKP ir mazinājusies ar augstāku nominālā IKP pieaugumu. Tas iezīmē atgriešanos pie ilgstoši pastāvošās parāda samazināšanas tendences, gadu gaidā daudzās valstīs ievērojami samazinoties parāda attiecībai. Dažos gadījumos, kad parāds ir bijis liels, parāda attiecība pret IKP 2022. gadā samazinājās vairāk nekā iepriekšējos gados, pateicoties spēcīgam t. s. saucēja efektam. Tomēr parāda attiecība joprojām ir augsta, un — jo īpaši valsts parāda gadījumā — tā joprojām ir redzami virs līmeņa, kāds bija pirms Covid-19 krīzes. Dažos gadījumos valsts parāda attiecības samazinājums ir ierobežots atbalsta pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu augstāku enerģijas cenu ietekmi.

Paredzams, ka pastāvīgs nominālā IKP pieaugums veicinās turpmāku parāda samazināšanu, taču mazāk labvēlīgu finansēšanas nosacījumu kontekstā. Potenciālā IKP pieauguma stiprināšana, jo īpaši efektīvi īstenojot ANP, vēl vairāk veicinās parāda attiecības pret IKP samazināšanos. Lai gan augstā inflācija patlaban palielina nominālo IKP un samazina parādsaistības kā ekonomiskās izlaides īpatsvaru, paredzams, ka inflācija varētu samazināties, savukārt stingrāki finansēšanas nosacījumi var negatīvi ietekmēt lielo parādu apkalpošanu. Lielākas bažas tas rada gadījumos, kad procentu likmes ir mainīgas vai ātrāk mainās vai kad finansējuma vajadzības ir lielākas; parāds un aizņemšanās ārvalstu valūtā šīs bažas var palielināt attiecībā uz dažām valstīm. Šādos gadījumos nevar izslēgt izmaiņas finanšu tirgu attieksmē vai vēlmē uzņemties risku, tāpēc ir vajadzīga pārdomāta ekonomiskā un fiskālā politika.

Ārējās pozīcijas parasti ir vājinājis enerģijas importa cenu satricinājums, ko dažos gadījumos ir veicinājis vietējā pieprasījuma palielinājums. Līdz ar enerģijas importa cenu palielinājumu tirdzniecības bilances ir ievērojami samazinājušās visā ES. Tomēr dažas valstis tas skāra vairāk nekā citas, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā enerģijas un šīs enerģijas ģeogrāfiskos ieguves avotus. Turklāt dažos gadījumos tekošo kontu stāvokļa pasliktināšanos ir veicinājusi krītošā neenerģijas bilance, kur vietējā pieprasījuma pieaugums ir bijis ļoti spēcīgs. Turpretī pārrobežu tūrisma turpmāka atkopšanās ir palīdzējusi ierobežot tekošo kontu stāvokļa pasliktināšanos dažās lielās neto parādniekvalstīs, kurās ir ievērojama tūrisma nozare, taču dažos gadījumos ar to nav bijis pietiekami, lai izvairītos no ievērojama tekošo kontu deficīta. Samazinājās ar lielais tekošo kontu pārpalikums, taču tas joprojām saglabājās ievērojams.

Raugoties nākotnē, paredzams, ka 2023. gadā zemākas enerģijas importa cenas palielinās gandrīz visu dalībvalstu tekošos kontus, vienlīdz ietekmējot gan deficītu, gan pārpalikumu. Lielās negatīvās neto starptautisko ieguldījumu pozīcijas (NIIP) 2022. gadā turpināja uzlaboties, ko veicināja nominālā IKP pieaugums, neraugoties uz tekošo kontu stāvokļa pasliktināšanos; paredzams, ka šogad un nākamgad tās turpinās uzlaboties, taču lēnākā tempā, atspoguļojot zemāku nominālā IKP pieaugumu un dažos gadījumos arī noturīgi pastāvošās lielu ārējo aizņēmumu vajadzības. Neraugoties uz tekošo kontu palielinājumu, kam būtu jāizriet no enerģijas cenu samazinājuma, vairākos gadījumos tekošo kontu deficīts arī turpmāk var būt vājāks nekā pēdējos gados, un to attīstība būtu cieši jāuzrauga. Paredzams, ka tekošo kontu pārpalikums, kas 2022. gadā samazinājās, 2023. gadā līdz ar enerģijas cenu ietekmes stabilizēšanos palielināsies, bet ne līdz tik augstam līmenim. Enerģijas cenu stabilizēšanās augstākā līmenī vai pastāvīgi augsta inflācija ir riska faktori, kas var novest pie ārējās bilances ilgstošas pasliktināšanās. Vairākos gadījumos ANM līdzekļu ieplūšana atbalstīs ārējo pozīciju nākamajos gados.

Mājokļu cenas turpināja ievērojami palielināties lielākajā daļā 2022. gada, taču vēlākos mēnešos bija vērojama mājokļu tirgu atdzišana. Nominālās mājokļu cenas 2022. gadā turpināja paātrināties lielākajā daļā dalībvalstu, vēl vairāk palielinot cenu un ienākumu attiecību. Gada gaitā šī tendence mainījās, mājokļu cenu kāpumam sākot nomierināties, un vairākas valstis reģistrēja nominālo cenu samazinājumu 2022. gada otrajā pusē. Stingrāki finansēšanas nosacījumi apvienojumā ar mājsaimniecību reālo ienākumu samazinājumu ir mazinājuši pieprasījumu pēc mājokļiem un aizsākuši mājokļu cenu korekciju.

Raugoties nākotnē, ir paredzams, ka mājokļu cenas turpinās nomierināties līdz ar finansiālo apstākļu sašaurināšanos un ienākumu samazināšanos, ko ietekmē spiediens, savukārt mājokļu piedāvājumu ietekmē augošās būvniecības izmaksas. Ja mājokļu cenas šķiet vairāk pārvērtētas un ja cenu palielināšanās ir notikusi līdz ar augstām mājsaimniecību parādsaistībām, kas palielinās, mājsaimniecības un aizdevēji var būt vairāk neaizsargāti pret mājokļu cenu lejupējām korekcijām. Vairāk var tikt skartas jo īpaši tās valstis, kurās dominē mainīgas procentu likmes, jo parādu apkalpošanas saistības strauji pieaug, it īpaši tad, ja hipotēku nosacījumi ir ilgi un procenti veido ievērojamu daļu no ikmēneša maksājumiem, un, iespējams, ietekmē patēriņu un IKP. Tajā pašā laikā attiecībā uz dažām dalībvalstīm pastāv papildu bažas saistībā ar to komerciālo nekustamo īpašumu nozarēm, ko atsevišķos gadījumos ir īpaši ietekmējušas augstākas finansēšanas izmaksas. Raugoties tālākā nākotnē, paredzams, ka piedāvājuma ierobežojumi, kas jau pastāvēja pirms pandēmijas, nākamajos gados saglabāsies, un tas kopumā var ierobežot cenu kritumus, taču joprojām kavē dzīvojamā fonda palielināšanu; faktiski būvniecības aktivitāte dažās dalībvalstīs pēdējā laikā ir samazinājusies. Ja šie piedāvājuma ierobežojumi netiks novērsti, tas var atkal radīt augšupējus cenu spiedienus un pasliktināt pieejamību cenas ziņā vidējā termiņā.

Banku nozare ir bijusi spēcīgāka, gūstot labumu no līdzšinējām reformām, taču pašreizējā makroekonomiskajā kontekstā neaizsargātība var palielināties. Dalībvalstis ar augstiem vēsturiskiem ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem turpināja tos samazināt, dažkārt pat būtiski. Tomēr, ja lejupslīdes riski, piemēram, ekonomikas perspektīvas pasliktināšanās un palielināts nepastāvīgums finanšu tirgos, materializēsies, tas varētu radīt problēmas banku bilancēm. Augstākām procentu likmēm būtu jāveicina banku peļņas normas, taču tās var arī radīt problēmas, ja mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi cīnās par savu parādu apkalpošanu. Dalībvalstīs, kurās ir spēcīga saikne starp bankām un valdību, arī palielinātas finansēšanas izmaksas valstij var radīt risku bankām. Pakļautība mājokļu un jo īpaši komerciālā nekustamā īpašuma nozarēm var viest bažas dažās valstīs.

1. tabula. DALĪBVALSTU KLASIFIKĀCIJA SASKAŅĀ AR MAKROEKONOMIKAS NELĪDZSVAROTĪBAS NOVĒRŠANAS PROCEDŪRU (MNNP)

	2022. gada PP rezultāti	2023. gada PP rezultāti
Nav nelīdzsvarotības	HR, IE	CZ, EE, LV, LT, LU, SK
Nelīdzsvarotība	DE, ES, FR, NL, PT, RO, SE	CY, DE, ES, FR, HU, NL, PT, RO, SE
Pārmērīga nelīdzsvarotība	CY, EL, IT	EL, IT
p.m.: nav PP	AT, BE, BG, CZ, DK, EE, FI, HU, LV, LT, LU, MT, PL, SK, SI	AT, BE, BG, DK, HR, FI, IE, MT, PL, SI

Piezīme. Dalībvalstis, kuru klasifikācija ir mainījusies laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, abās ailēs ir norādītas treknrakstā.

Citas dalībvalstis, kurās nav nelīdzsvarotības 

Attiecībā uz Čehiju nav konstatēta nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar cenu konkurētspēju un mājokļu cenām, taču nākotnes perspektīvā šķiet ierobežota, jo mājsaimniecību parāds ir ierobežots un ir paredzams, ka inflācija palēnināsies ievērojami straujāk nekā vidēji ES. Ekonomiku spēcīgi ietekmēja enerģijas cenu satricinājums, strauji pieaugot inflācijai. Inflācijas palēnināšanos ir veicinājusi arī ekspansīva fiskālā nostāja kopš pandēmijas. Lai gan kopumā cenu spiedieni joprojām ir paaugstināti, tiek prognozēts, ka cenu konkurētspēja daļēji atgūsies līdz ar enerģijas cenu kritumu, un nebūs nekādu tūlītēju ārēju ilgtspējas problēmu. Paredzams, ka inflācija palēnināsies daudz ātrāk nekā vidēji ES. Tomēr, ja inflācija saglabāsies, tas varētu radīt dažus riskus Čehijas konkurētspējai. Ņemot vērā tekošo kontu neseno pasliktināšanos, ir pamatoti turpmāk veikt ciešu uzraudzību. Pēdējos gados pieprasījums pēc mājokļiem būtiski palielinājās, ko veicināja zemās procentu likmes, augstais ienākumu pieaugums un brīvāki makroprudenciālie pasākumi, un mājokļu piedāvājums nespēja apmierināt pieprasījumu. Mājokļu cenas pieauga spēcīgāk pandēmijas laikā, taču sāka nomierināties 2022. gada vidū līdz ar augstākām procentu likmēm un stingrākiem aizdevumu nosacījumiem. Tomēr ievērojamas mājokļu cenu korekcijas riski šķiet zemi, mājsaimniecību parāds ir ierobežots, un banku nozare darbojas labi; tomēr pastāvīgi ierobežota piedāvājuma reakcija vidējā termiņā turpinātu veicināt cenu kāpumu. Ir vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai ierobežotu inflāciju. Lai ātri samazinātu inflāciju, ir jābūt spēcīgam pieprasījuma pieauguma palēninājumam, ko, savukārt, var panākt ar pietiekami stingru monetāro un fiskālo politiku.

Attiecībā uz Igauniju nav konstatēta nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar konkurētspēju un mājokļu cenu attīstību, pēdējā laikā ir palielinājusies, taču kopumā, šķiet, pašlaik ir ierobežota. Algas un jo īpaši cenas 2022. gadā būtiski palielinājās, taču konkurētspējas zaudējums šķiet ierobežots, savukārt reģistrētais tekošā konta deficīts ir neliels, un ir paredzams, ka šogad un nākamgad tas būs tuvu bilancei. Tomēr inflācijas un algu spiedieni, ja tie turpinās pastāvēt, varētu pasliktināt Igaunijas konkurētspēju, jo īpaši tādēļ, ka pamatinflācija ir ievērojami virs vidējās eurozonā. Mājokļu cenas kopš pandēmijas ir būtiski palielinājušās, taču pārvērtēšanas pazīmes nav vērojamas. Mājokļu cenas, visticamāk, nomierināsies, ņemot vērā procentu likmju kāpumu un neseno ekonomikas recesiju. Turklāt mājsaimniecību parāds un aizņēmumi ir salīdzinoši viduvēji, un finanšu nozare darbojas labi. Politiskā vide kopumā ir labvēlīga, lai gan dažu papildu centienu īstenošana varētu palīdzēt risināt riskus, ko rada identificētā neaizsargātība. Šajā ziņā svarīga nozīme būtu pastāvīgiem pretcikliskiem fiskālās un makroprodenciālās politikas pasākumiem, ko vajadzības gadījumā pastiprina. Konkurences veicināšana vietējā tirgū varētu palīdzēt pārvaldīt cenu spiedienus.

Attiecībā uz Latviju nav konstatēta nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar ārējiem aizņēmumiem un mājokļiem, saglabājas mērena; riski konkurētspējai pastāv, taču kopumā šķiet ierobežoti tuvākajā nākotnē. Tekošā konta deficīta nesenā palielināšanās bija ievērojama, taču ir paredzams, ka deficīts būtiski samazināsies šogad un turpinās samazināties 2024. gadā. Sagaidāms, ka Latvijas neto starptautisko ieguldījumu pozīcija, kas pēdējā desmitgadē ir ievērojami uzlabojusies, kopumā saglabāsies stabila. Tomēr inflācijas un algu spiedieni, ja tie turpinās pastāvēt, varētu pasliktināt Latvijas konkurētspēju, jo īpaši tādēļ, ka pamatinflācija ir ievērojami virs vidējās eurozonā. Lai gan mājokļu cenu pieaugums nesen ir palielinājies, šķiet, ka mājokļu cenu pārvērtēšana nav ievērojama. Turklāt mājokļu cenu pieaugums palēninājās 2022. gada beigās, hipotekārā kreditēšana ir bijusi vāja, un mājsaimniecību parāds ir ierobežots un samazinās mājsaimniecību ienākumu izteiksmē. Latvijai ir nozīmīgas strukturālas ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar darbaspēka piedāvājuma samazināšanos, un tas, savukārt, ir veicinājis ātrus darbaspēka vienības izmaksu palielinājumus un varētu kaitēt konkurētspējai vidējā termiņā. Politiskā vide kopumā ir labvēlīga, lai gan dažu papildu centienu īstenošana varētu palīdzēt risināt riskus, ko rada identificētā neaizsargātība. Šajā ziņā svarīgi būtu politikas pasākumi konkurētspējas aizsargāšanai, tai skaitā pasākumi darbaspēka piedāvājuma kvalitātes un apjoma palielināšanai. Būvatļauju piešķiršanas procesa saīsināšana palīdzētu atbalstīt mājokļu piedāvājumu un uzlabotu situāciju mājokļu tirgū.

Attiecībā uz Lietuvu nav konstatēta nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar cenu konkurētspēju, ārējo bilanci un mājokļu cenu attīstību, pēdējā laikā ir palielinājusies, taču kopumā, šķiet, pašlaik ir ierobežota. Ekonomiku spēcīgi ietekmēja enerģijas cenu satricinājums, strauji pieaugot inflācijai, tomēr tiek prognozēts, ka līdz ar cenu pazemināšanos Lietuvas konkurētspēja lēnām atgūsies. Tekošais konts 2022. gadā ievērojami pasliktinājās, jo paaugstinājās enerģijas importa cenas, taču tiek prognozēts, ka šogad tas pietuvināsies bilancei. Raugoties nākotnē, mērens tekošā konta deficīts neapdraudēs ārējo ilgtspēju, ņemot vērā tās stabilo stāvokli. Tomēr inflācijas un algu spiedieni, ja tie turpinās pastāvēt, varētu pasliktināt Lietuvas konkurētspēju, jo īpaši tādēļ, ka pamatinflācija ir ievērojami virs vidējās eurozonā. Mājokļu cenas ir ievērojami palielinājušās kopš pandēmijas, taču nav liecību par pārvērtēšanu, un cenas patlaban nomierinās, ņemot vērā procentu likmju palielinājumus un notiekošo ekonomikas recesiju. Turklāt mājsaimniecību parāds ir zems, un banku nozare ir labi kapitalizēta, īpaši rentabla un ar zemu ieņēmumus nenesošo aizdevumu rādītāju. Politiskā vide kopumā ir labvēlīga, lai gan daži politikas pasākumi varētu palīdzēt risināt riskus, ko rada identificētā neaizsargātība. Šajā ziņā svarīga nozīme būtu pastāvīgiem pretcikliskiem fiskālās un makroprodenciālās politikas pasākumiem, ko vajadzības gadījumā pastiprina. Tajā pašā laikā lielāka koncentrēšanās uz konkurences veicināšanu vietējā tirgū un politikas pasākumi darbaspēka piedāvājuma kvalitātes un apjoma palielināšanai varētu palīdzēt pārvaldīt cenu un darbaspēka vienības izmaksu spiedienus.

Attiecībā uz Luksemburgu nav konstatēta nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar augstajām mājokļu cenām un augsto mājsaimniecību parādu, pēdējā laikā ir palielinājusies, taču kopumā, šķiet, līdz šim ir ierobežota, un ir paredzams, ka vidējā termiņā tā mazināsies. Spēcīgs iedzīvotāju skaita pieaugums papildus pieaugošajiem hipotekārajiem kredītiem, ko stimulē fiskālais atbalsts, ir palielinājis pieprasījumu pēc mājokļiem, savukārt piedāvājumu ir ierobežojusi ierobežotā zemes platība, kas pieejama būvniecībai, un zemes uzpirkšana, neveicot tajā apbūvi. Pieaugošā plaisa starp mājokļu pieprasījumu un piedāvājumu ir izraisījusi spēcīgu mājokļu cenu palielinājumu, pieaugot mājokļu cenu pārvērtēšanas un pieejamības pasliktināšanās riskiem. Mājokļu cenas acīmredzami nomierinājās 2022. gadā, un ar mājokļiem saistīto darījumu skaits strauji samazinājās, jo procentu likmju palielinājums ir izraisījis pagriezienu tirgū. Tomēr strauja mājokļu cenu korekcija nav gaidāma, jo ienākumi saglabājas augsti, un ir paredzams, ka piedāvājuma trūkums turpināsies. Mājsaimniecību parāds ir ļoti augsts izmantojamā ienākuma izteiksmē un ir palielinājies, savukārt aizņēmumi nedaudz samazinājās 2022. gada beigās. Arī mājsaimniecību finanšu aktīvi ir ievērojami, parādsaistības palielinās uz augstākiem ienākumu un pārticības līmeņiem, un banku nozare darbojas labi, un tas kopumā mazina makrofinansiālos riskus. Papildu politikas centieni, tai skaitā intensificējot un par prioritāti nosakot neseno pasākumu pieņemšanu un īstenošanu, ieskaitot periodiskos nodokļus, lai palielinātu apbūvējamās zemes piedāvājumu, apvienojumā ar notiekošo zemes izmantojuma plānošanas reformu var palīdzēt palielināt mājokļu piedāvājumu, arī nodrošinot cenas ziņā pieejamus mājokļus un sociālos mājokļus tiem, kuriem tie visvairāk vajadzīgi. Arī īres tirgus efektivitāti varētu uzlabot. Turklāt, mazinot hipotekāro procentu atskaitāmību, kas pēdējā laikā ievērojami palielinājās, tiktu samazināti fiskālie stimuli aizņemties, kas veicina augstas mājokļu cenas.

Attiecībā uz Slovākiju nav konstatēta nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar konkurētspēju, mājokļiem, mājsaimniecību parādu un ārējo bilanci, ir palielinājusies, taču kopumā šķiet ierobežota tuvākajā nākotnē, un ir paredzams, ka, normalizējoties ekonomiskajiem apstākļiem, tā mazināsies. Ekonomiku spēcīgi ietekmēja enerģijas cenu satricinājums, strauji pieaugot inflācijai. Pamatinflācija un darbaspēka vienības izmaksu pieaugums ir ievērojami virs vidējā eurozonā. Lai gan ir paredzams, ka tas normalizēsies, pastāv risks, ka spiediena uz izmaksu konkurētspēju mazināšanai varētu būt vajadzīgs laiks un ka spēcīgs vietējais pieprasījums turpinās radīt spiedienu uz ārējiem kontiem. Tekošais konts 2022. gadā ievērojami pasliktinājās, jo paaugstinājās enerģijas importa cenas, kā arī ievērojami samazinājās neenerģijas preču neto eksports. Tiek prognozēts, ka tekošā konta deficīts nedaudz uzlabosies, taču saglabāsies liels 2023. un 2024. gadā, neraugoties uz enerģijas cenu samazinājumu. Tomēr ir novērtēts, ka ārējās ilgtspējas riski ir ierobežoti tuvākajā nākotnē. Tiek prognozēts, ka valdības budžeta deficīts šogad un nākamgad būs ievērojams un sāks uzlaboties no 2024. gada. Mājokļu cenas šķiet nedaudz pārvērtētas pēc vairāku gadu ilga ievērojama pieauguma. Tas notika vienlaikus ar augstu aizņemšanos, kas tagad mazinās, un mājsaimniecību parāda ievērojamu palielināšanos, kas kopumā rada zināmu risku finanšu stabilitātei. Tomēr banku nozare joprojām ir labi kapitalizēta, īpaši rentabla un ar zemu ieņēmumus nenesošo aizdevumu rādītāju. Ir vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai mazinātu Slovākijas ekonomikas neaizsargātību. Jo īpaši pārmērīgais pieprasījums būtu jāierobežo, lai atbalstītu tekošā konta deficīta un pamatinflācijas attiecībā pret pārējo eurozonu korekciju. To var panākt, nodrošinot pienācīgu fiskālo konsolidāciju un pasākumus mājsaimniecību parāda mazināšanai, vienlaikus saglabājot mājokļu pieejamību cenas ziņā, izmantojot īpašuma nodokļus un pasākumus, kas atbalsta mājokļu piedāvājumu.

Dalībvalstis, kurās ir nelīdzsvarotība 

Kiprā ir nelīdzsvarotība pēc pārmērīgas nelīdzsvarotības identificēšanas līdz 2022. gadam. Neaizsargātība, kas saistīta ar privāto, valsts un ārējo parādu, kopumā ir mazinājusies, taču joprojām rada bažas. Konkrētāk, lieli parādi, tai skaitā ieņēmumus nenesoši aizdevumi, ir ievērojami samazinājušies, un ir paredzams, ka tie turpinās samazināties, savukārt tekošā konta deficīts joprojām rada bažas. Privātā sektora parāds ir samazinājies kopš 2015. gada, izņemot 2020. gadā Covid-19 krīzes iespaidā, un ir paredzams, ka tas turpinās samazināties šogad un nākamgad, ko veicinās nominālā IKP pieaugums. Tomēr augstākas procentu likmes var radīt spiedienu uz parāda apkalpošanu, jo dominē aizdevumi ar mainīgām procentu likmēm. Privātā sektora un ārējo parādu uzkrājumu ietekmē tas, ka Kiprā ir īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, un tas paaugstina līmeni, bet rada ierobežotus riskus ekonomikai. Banku turējumā esošie ieņēmumus nenesošie aizdevumi pēdējos gados ir ievērojami samazinājušies, pateicoties ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārdošanai, norakstīšanai, naudas atmaksājumiem, atveseļošanai un parāda un aktīvu mijmaiņas darījumiem. Valsts parāds ir pastāvīgi samazinājies; tas samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks nekā pirms pandēmijas, un ir paredzams, ka turpinās samazināties 2023. un 2024. gadā. Neraugoties uz tūrisma nozares atkopšanos, lielais tekošā konta deficīts 2022. gadā palielinājās vēl vairāk, atspoguļojot stabilu vietējo pieprasījumu, kā arī augstas enerģijas cenas; paredzams, ka tas nedaudz samazināsies šogad un nākamgad, taču saglabāsies liels. Politikas atbildes pasākumi ir bijuši labvēlīgi. Paredzams, ka vairāki ANP iekļautie pasākumi palīdzēt dažādot ekonomiku, atbalstīt eksporta izaugsmi un mazināt pārlieku atkarību no naftas importa. ANP ietvaros 2022. gada vidū tika pieņemta grozījumu tiesību aktu pakete par uzņēmumiem, kas iegādājas kredītus, un kredītu apkalpotājiem, uzlabojot to darba vidi un atbalstot ieņēmumus nenesošo aizdevumu samazināšanu. Pēc vairākiem pagarinājumiem šajā februārī atsavināšanas apturēšana tika izbeigta: efektīvam atsavināšanas satvaram ir būtiska nozīme, lai mudinātu aizņēmējus piedalīties aizdevumu pārstrukturēšanā, vēl vairāk samazinātu ieņēmumus nenesošos aizdevumus ekonomikā, palīdzētu mazināt privātās parādsaistības un uzlabotu maksājumu disciplīnu.

Spānijā joprojām ir nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar augstu privātā sektora, valsts un ārējo parādu un kam ir pārrobežu nozīme, samazinās, taču joprojām pastāv. Ārējā parāda un jo īpaši privātā sektora parāda attiecība samazinājās ap 2010. gadu un pēc īslaicīga pārtraukuma 2020. gadā atsāka samazināties 2021. gadā, un ir paredzams, ka tā turpinās samazināties, ko veicinās ekonomikas izaugsme. Tomēr tā joprojām ir samērā augstā līmenī. Ārējai pozīcijai ir bijis izdevīgs tekošais konts, kurā desmit gadus ir bijis pārpalikums, lai gan pēdējā laikā tas ir sašaurinājies, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz tūrisma eksportu un augstākās enerģijas cenas 2022. gadā. Valsts parāds joprojām ir augsts. 2022. gadā tas atsāka lejupejošu tendenci, kas sniedza uzlabojumus pirms pandēmijas, kurus veicināja spēcīgs nominālā IKP pieaugums, taču tas joprojām ir virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas. Tiek prognozēts, ka šis samazinājums turpināsies mērenākā tempā 2023. un 2024. gadā, ko veicinās ANP paredzētie politikas pasākumi. Finanšu sistēma izrādīja noturību pret nesenajiem satricinājumiem, ko izraisīja pandēmija un enerģētiskā krīze. Bezdarbs atkal samazinās, taču tas joprojām ir augsts, un joprojām pastāv atsevišķas neaizsargātības jomas, tai skaitā ļoti augsts ilgstošs un jauniešu bezdarbs. Potenciālie riski, kas ietekmē neaizsargātības turpmāku mazināšanos, ir galvenokārt saistīti ar finansiālo apstākļu sašaurināšanās ietekmi uz mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu stāvokli, kā arī uz valsts parāda ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus un sabiedrības novecošanu. Politikas progress ir bijis labvēlīgs, un pastāvīgai ANP īstenošanai būtu jāveicina turpmāki uzlabojumi.

Francijā joprojām ir nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar augstu valsts parādu, konkurētspēju un zemu ražīguma pieaugumu un kam ir pārrobežu nozīme, joprojām pastāv, taču ir vērojamas samazināšanās pazīmes. Valsts parāds ir samazinājies kopš IKP atkopšanās 2021. gadā pēc palielinājuma pandēmijas laikā. 2022. gadā dažādi fiskālie pasākumi būtiski mazināja enerģētiskās krīzes ietekmi, bet palēnināja parāda samazināšanos. Tiek prognozēts, ka parāds turpinās samazināties šogad un nākamgad, taču pēc tam, ja netiks veikti politikas pasākumi, atkal būs vērojama augšupejoša tendence, tam saglabājoties augstam un virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas, un vidēja termiņa fiskālās ilgtspējas problēmas joprojām ir lielas. Pēdējos gados veiktie politikas pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot potenciālo izaugsmi, varētu palīdzēt koriģēt prognozēto valsts parāda palielināšanos vidējā termiņā. Ir pieņemtas vairākas reformas izmaksu konkurētspējas veicināšanai. Neliela pozitīva ietekme uz konkurētspēju jau ir redzama, un ir paredzams, ka šo reformu maksimālā ietekme īstenosies nākamajos gados. Tāpat ir paredzams, ka plānoto investīciju un reformu efektīva īstenošana pozitīvi ietekmēs darba ražīgumu. Francijas ekonomika pēdējā gada laikā izrādīja noturību, jo enerģijas cenu kāpums ietekmēja izmaksu konkurenci mazāk nekā pārējā eurozonā. Eksports uzlabojas, jo pārrobežu tūrisms un avionozare, ko stipri ietekmēja pandēmija, turpina atkopties. Lai gan privātā sektora parāds palielinājās pandēmijas kulminācijas laikā, aktīvāka uzņēmumu aizņemšanās notika vienlaikus ar pašu kapitāla palielināšanos un likviditātes rezervju uzkrāšanos. Augstākas procentu likmes var sarežģīt valsts un privātā sektora parāda samazināšanu. Politikas atbildes pasākumi ir bijuši labvēlīgi, taču joprojām ir problēmas, kas pārsvarā saistītas ar publisko finanšu pārvaldību. Lai vēl vairāk mazinātu neaizsargātību, svarīgi ir efektīvi īstenot nesen pieņemtās reformas, proti, publisko finanšu pārvaldības reformu un jauno mehānismu publisko izdevumu gada izvērtējumu veikšanai. Abām šīm darbībām ir būtiska nozīme, lai ierobežotu izdevumus un nodrošinātu, ka publiskais parāds pastāvīgi samazinās. Turklāt valdība ir pieņēmusi valsts pensiju sistēmas reformu, kas, kā paredzams, palīdzēs saglabāt publiskā parāda atmaksājamību.

Vācijā joprojām ir nelīdzsvarotība. Pastāvīgi lielais tekošā konta pārpalikums, kas atspoguļo arī mērenās investīcijas attiecībā pret ietaupījumiem un kam ir pārrobežu nozīme, ir pakāpeniski samazinājies, pēdējā laikā arī enerģētiskās krīzes kontekstā, taču ir paredzams, ka tas būtiski palielināsies. Tekošā konta pārpalikums lēnām samazinājās līdz 2019. gadam, nedaudz palielinoties vietējo investīciju attiecībai un samazinoties tirdzniecības bilancei, un kopš tā laika to ir raksturojuši neierasti ekonomiskie apstākļi. Tas ievērojami samazinājās 2022. gadā augstāku enerģijas importa cenu iespaidā līdztekus neenerģijas tirdzniecības pārpalikuma samazinājumam un tūrisma importa atveseļošanai. Šis pārpalikums 2022. gadā joprojām bija virs līmeņa, kas ieteikts valsts pamatrādītājos, un ir paredzams, ka tas atkal ievērojami palielināsies 2023. gadā un saglabāsies gandrīz nemainīgs 2024. gadā, taču tiek prognozēts, ka tas saglabāsies zem MNNP robežvērtības. Tiek prognozēts, kas algas būtiski palielināsies, veicinot vietējo pieprasījumu, savukārt darbaspēka vienības izmaksas var pieaugt straujāk nekā pārējā eurozonā. Tomēr patēriņu un investīcijas īslaicīgi bremzē augstā inflācija. Pēdējos gados mājokļu cenas ir strauji augušas, kaut arī tās nedaudz samazinājās kopš 2022. gada vidus. Mājokļu piedāvājums nevar apmierināt pieprasījumu, jo investīcijas dzīvojamā fondā ir nepietiekamas, un tas var palielināt pastāvīgus pārvērtēšanas riskus. Neaizsargātības turpmāku mazināšanu veicinātu publisko investīciju iniciatīvu savlaicīga un efektīva īstenošana un šķēršļu likvidēšana investīcijām.

Ungārijā ir nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar ļoti spēcīgu cenu spiedienu un ārējām un valsts finansējuma vajadzībām, ir palielinājusies un ir ievērojama. Inflācija ir būtiski palielinājusies un vēl nav sākusi redzami nomierināties. Ja inflācija saglabāsies paaugstināta ilgāku laiku, tā vēl vairāk pasliktinās izmaksu konkurētspēju un varētu uzturēt augstu finansējuma izmaksu līmeni. Lielo tekošā konta deficītu ievērojami palielināja augstākas enerģijas cenas 2022. gadā, un īstermiņa ārējais parāds ir palielinājies. Uzlabojumi tekošajā kontā šogad un nākamgad ir atkarīgi no paredzamās enerģijas cenu turpmākas nomierināšanās, tomēr tiek prognozēts, ka tekošā konta deficīts tik un tā saglabāsies ievērojams 2023. un 2024. gadā. Augstā ekonomikas energointensitāte ir svarīgs tekošā konta dinamikai. Valdības budžeta deficīts ir bijis liels, ko tikai daļēji veicināja politikas pasākumi reaģēšanai uz pandēmiju un enerģētisko krīzi, un veido lielu daļu no ekonomikas ārējā aizņēmuma. Valsts parāda attiecība samazinājās, pateicoties ievērojamam nominālā IKP pieaugumam, taču to var apdraudēt aktivitātes palēnināšanās un augstā deficīta saglabāšanās. Valsts aizņēmumu izmaksas ir palielinājušās kopš 2021. gada, un valdība izjūt arvien lielāku procentu spiedienu, savukārt parāda atmaksas termiņi joprojām ir samērā zemi. Mājokļu cenas piecu gadu laikā divkāršojās, bet cenu kāpums apstājās 2022. gada beigās. Tomēr ievērojama nominālo cenu krituma varbūtība šķiet ierobežota, ņemot vērā zemās mājsaimniecību parādsaistības, kā arī pašreizējo augstās inflācijas vidi. Politiskā nekonsekvence ir pastiprinājusi identificēto neaizsargātību. Lai aizsargātu fiskālo un ārējo ilgtspēju, kā arī attaisnotu cerības, svarīga nozīme ir efektīvai koordinācijai un makroekonomikas politikas jomu skaidrai nošķiršanai, ko papildina spēcīgs iestāžu politikas satvars. Paredzams, ka Ungārijas atveseļošanas un noturības plānā ietverto strukturālo reformu savlaicīga un pilnīga īstenošana palīdzēs mazināt makroekonomisko neaizsargātību un atbalstīs izaugsmi un pielāgošanos vidējā termiņā.

Nīderlandē joprojām ir nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar augstu privātā sektora parāda līmeni un lielu tekošā konta pārpalikumu un kam ir pārrobežu nozīme, joprojām pastāv, neraugoties uz dažām samazināšanās pazīmēm. Neraugoties uz neseno datu pārskatīšanu, tekošā konta pārpalikums un privātā sektora parāds joprojām ir liels pēc starptautiskajiem standartiem, kā arī virs ekonomikas pamatrādītājiem. Lielais tekošā konta pārpalikums samazinājās 2022. gadā, ko veicināja tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, tekošajam kontam nemainīgajās cenās palielinoties, un primāro ienākumu deficīta palielināšanās. Paredzams, ka līdz ar tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos pārpalikums atkal ievērojami palielināsies 2023. gadā un stabilizēsies 2024. gadā. Ir panākts ierobežots politikas progress, taču ir jādara vairāk, lai mazinātu šķēršļus investīcijām. Nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību parāds saglabājas augsts — pēdējais minētais rada lielākas bažas, jo tas padara mājsaimniecības neaizsargātas pret satricinājumiem, un šos riskus vēl vairāk palielina augstā un pieaugošā mājokļu cenu pārvērtēšana. Raugoties nākotnē, paredzams, ka parāds turpinās mēreni samazināties. Lai gan mājokļu cenas mēreni samazinās, spiediens uz mājokļu tirgu joprojām pastāv, jo īpaši tādēļ, ka jaunu mājokļu būvniecība joprojām ievērojami atpaliek no valdības mērķiem. Tajā pašā laikā parādu finansētas īpašumtiesības uz mājokļiem joprojām tiek finansētas ar labvēlīgu nodokļu sistēmu, savukārt politika attiecībā uz privāto īres tirgu var kavēt tā attīstību.

Portugālē joprojām ir nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar augstu privātā sektora, valsts un ārējo parādu, mazinās, taču joprojām pastāv. Pēc īslaicīga pārtraukuma pandēmijas uzliesmojuma dēļ privātā sektora un valsts parāda attiecība atkal sāka samazināties 2021. gadā, un ir paredzams, ka tā turpinās samazināties, ko veicinās ekonomikas izaugsme. Lai gan šī attiecība tagad ir zemāka nekā pirms pandēmijas, tā joprojām ir paaugstināta. Uzlabojās arī acīmredzami negatīvā NIIP — gan pirms, gan pēc pandēmijas, un tiek prognozēts, ka ārējās parādsaistības turpinās samazināties, ko veicinās pastāvīgā ekonomikas izaugsme, neraugoties uz noteiktu palēninājumu 2023. gadā. Mazais tekošā konta deficīts nedaudz pasliktinājās 2022. gadā, atspoguļojot augstākas enerģijas cenas, taču šo pasliktināšanos mazināja turpmāka ievērojamā ekonomikas atkopšanās, jo īpaši tūrisma jomā. Raugoties nākotnē, tiek prognozēts, ka pastāvīgais enerģijas cenu atslābums un tūrisma eksporta turpmāka palielināšanās, kā arī pašreizējā politika energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas atbalstam līdzsvaros tekošo kontu un arī turpmāk atbalstīs NIIP pielāgošanos. Mājokļu cenas ir spēcīgi augušas vairākus gadus, savukārt ieņēmumus nenesošie aizdevumi turpināja samazināties no jau tā mērenā līmeņa. Galvenie riski turpmākajai neaizsargātības mazināšanai ir saistīti ar finansiālo apstākļu sašaurināšanās ietekmi un neskaidru ārējo vidi, kā arī to potenciālo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi. Politikas progress ir bijis labvēlīgs, īpašu uzmanību pievēršot ANP, un pastāvīgai ANP īstenošanai būtu jāveicina turpmāki uzlabojumi.

Rumānijā joprojām ir nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar maksājumu bilanci, kas saistīta ar lielu valdības budžeta deficītu, savukārt pārkaršanas spiedieni ir palielinājušies. Lielais tekošā konta deficīts ievērojami pasliktinājās pēc pandēmijas izraisītās recesijas un padara ekonomiku neaizsargātu pret ārējiem finansējuma satricinājumiem. Ja lielais tekošā konta deficīts saglabāsies arī turpmāk, tas var vēl vairāk ievirzīt NIIP negatīvā gultnē. Pārkaršanas pazīmes ir acīmredzamas, pamatinflācija ir pārmērīgi augsta, algu pieaugums ir rakstāms ar diviem cipariem, un bezdarba līmenis ir samērā zems. Paredzams, ka izmaksu konkurētspējas rādītāji stabilizēsies, taču strukturālas problēmas joprojām pastāv. Valūtas kurss, šķiet, ir virs pamatrādītāju ieteiktā līmeņa un joprojām tiek pārvaldīts smagnēji. Valdības budžeta deficīts ir bijis liels vairākus gadus un ir veidojis lielu daļu no liekā pieprasījuma un izrietošā ārējā deficīta; pat ja valdības budžeta deficīta situācija uzlabosies, tiek prognozēts, ka tas joprojām būs ievērojams šogad un nākamgad. Valdības budžeta deficīta samazināšanos 2022. gadā veicināja galvenokārt ievērojams nominālā IKP pieaugums, kas, savukārt, ir lielā mērā atkarīgs no vietējā pieprasījuma pārkāršanas. Riska prēmijas un valsts aizņēmumu izmaksas ir ievērojami lielākas nekā gados pirms pandēmijas. Ņemot vērā notiekošo globālo likviditātes apstākļu sašaurināšanos, būs svarīgi pašreizējās tendences vērst pretējā virzienā. Raugoties nākotnē, fiskālajai korekcijai būtu jādod priekšroka kā vēlamajam veidam, lai pieprasījumu vairāk pielāgotu piedāvājumam un ierobežotu vietējo un ārējo deficītu. ANP ietverto nodokļu un pensiju reformu pilnīga īstenošana, kā arī fiskālo mērķrādītāju ievērošana saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ievērojami palīdzētu ierobežot pašreizējo dinamiku.

Zviedrijā joprojām ir nelīdzsvarotība. Joprojām pastāv neaizsargātība, kas saistīta ar šīs valsts nekustamo īpašumu tirgu un augsto privātā sektora parādu. Nekustamo īpašumu cenas ir augstas un vēl nesen turpināja paaugstināties. Mājokļu cenu pieaugums notika līdztekus privātā sektora parāda pieaugumam. 2022. gadā, kad ievērojami sašaurinājās monetārie un finansiālie apstākļi, nekustamo īpašumu cenas sāka redzami samazināties, un tas, šķiet, iezīmē līdzšinējās neaizsargātības samazināšanās sākumu. Cenas joprojām ir ievērojami pārvērtētas, un ir paredzams, ka tās turpinās samazināties. Apgrozījums nekustamo īpašumu nozarē nesen ir ievērojami samazinājies, un rezultātā arī pieprasījums pēc jaunuzbūvētiem mājokļiem ir samazinājies. Līdz šim šīs nelabvēlīgās norises ir bijušas vērojamas tikai būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē, kurās patlaban notiek straujš kritums pēc lielas izaugsmes vairāku gadu garumā. Kopumā ir sagaidāms, ka Zviedrijas ekonomika sašaurināsies 2023. gadā, monetāro apstākļu izmaiņām ietekmējot mājsaimniecību un komerciālā nekustamā īpašuma uzņēmumu bilances un to iespējas patērēt un investēt. Palielināto procentu likmju, ko piemēro hipotekārajiem maksājumiem, ietekme ir ievērojama, jo dominē mainīgas procentu likmes un hipotēkas ar ļoti gariem termiņiem. Apstākļu maiņas ietekme uz finanšu nozari ir bijusi ierobežota; šī nozare ir spēcīga un reģistrē augstas peļņas normas un riska svērtas kapitāla attiecības, kas, iespējams, kalpo par aizsargmūri pret nekustamo īpašumu nozares problēmu paplašināšanos plašākā ekonomikā caur finanšu nozari, lai gan to spēcīgi ietekmē nekustamie īpašumi. Politikas progress ir bijis ierobežots. Jo īpaši nodokļu sistēma joprojām ir labvēlīga īpašumtiesību uz mājokļiem iegūšanai, jo periodiskie īpašuma nodokļi ir zemi, un veicina parāda finansētu mājokļu iegādi, jo pastāv ievērojama nodokļu atskaitāmība attiecībā uz hipotekāro procentu maksājumiem. Turklāt neefektīvajā īres tirgū reformas ir bijušas ierobežotas.

Dalībvalstis, kurās ir pārmērīga nelīdzsvarotība 

Grieķijā joprojām ir pārmērīga nelīdzsvarotība. Neaizsargātība, kas saistīta ar augstu valdības budžeta deficītu un augstu ieņēmumus nenesošo aizdevumu līmeni augsta bezdarba līmeņa kontekstā, ir mazinājusies, taču šīs valsts ārējā pozīcija ir pasliktinājusies. Nozīmīgas bažas rada tas, ka tekošā konta deficīts ievērojami palielinājās 2022. gadā, neraugoties uz atveseļošanos tūrisma ieņēmumu ziņā. Lai gan tiek prognozēts, ka šogad un nākamgad tas nedaudz samazināsies, ārējais deficīts joprojām saglabāsies ievērojami virs līmeņa, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu ilgstošus uzlabojumus neto starptautisko ieguldījumu pozīcijā. Lai gan valdības parāda un IKP attiecība joprojām ir vislielākā visā ES, tā 2022. gadā ievērojami uzlabojās, lielā mērā pateicoties spēcīgam nominālā IKP pieaugumam, un ir paredzams, ka tā samazināsies vēl vairāk 2023. un 2024. gadā. Attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem iepriekšējā gadā tika reģistrēts straujš kritums, pateicoties būtiskiem samazinājumiem iepriekšējos gados, taču to apjoms joprojām ir augsts un turpina ietekmēt banku rentabilitāti un aizdošanas spēju, kas, savukārt, ietekmē kapitāla padziļināšanos un ekonomikas ražīguma pieaugumu. Politikas reaģēšanas pasākumi ir veicinājuši nelīdzsvarotības mazināšanos, un ANP īstenošana sniedz nozīmīgu iespēju risināt atlikušos strukturālos trūkumus. Tomēr ir jāpieliek lielākas pūles, jo īpaši lai nodrošinātu, ka ārējā bilance stabili uzlabojas un ka ieņēmumus nenesošie aizdevumi turpina samazināties, cita starpā palielinot parādu piedziņas efektivitāti un uzlabojot ieņēmumus nenesošo aizdevumu sekundāro tirgu.

Itālijā joprojām ir pārmērīga nelīdzsvarotība. Lai gan ir bijuši daži uzlabojumi, neaizsargātība, kas saistīta ar lielu valsts parādu un vāju ražīguma pieaugumu saistībā ar darba tirgus nestabilitāti un dažām nepilnībām finanšu tirgos, kam ir pārrobežu nozīme, joprojām pastāv. Itālijā ilgstošā neaizsargātība ir nedaudz mazinājusies pēdējos gados, taču joprojām ir ievērojama, un nav paredzams, ka tā ātri izzudīs. Pastāvīgi zems ražīgums pieaugums ir bijis viens no galvenajiem iemesliem Itālijas ieilgušajai vājajai ekonomikas izaugsmei, kas palēnina valsts parāda samazināšanu, samazina nodarbinātības iespējas un ietekmē banku bilances. Valsts parāda attiecības rādītājs turpināja samazināties 2022. gadā līdz ar ekonomikas atveseļošanos. Tomēr tas joprojām ir augsts un būtiski apdraud fiskālo ilgtspēju. Tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība turpinās samazināties līdz 2024. gadam, taču palielināsies vidējā termiņā, ja netiks veikti konsolidēti pasākumi. Valdība ir īstenojusi papildu pasākumus, lai atbalstītu finanšu nozares noturību, un ieņēmumus nenesošie aizdevumi ir ievērojami samazinājušies, taču bankas joprojām ir ievērojami pakļautas valsts varai. Ir panākts zināms progress, īstenojot politiku nelīdzsvarotības mazināšanai, taču ir lietderīgi īstenot pastāvīgus centienus, un ANP īstenošana joprojām ir viena no politikas pamatprioritātēm, jo tas paredz visaptverošas reformas un ievērojamas investīcijas. Lai augstais valsts parāds ievirzītos stabilā lejupejošā gultnē, apstākļos, kad pieaugu parāda apkalpošanas izmaksas un ar vecumu saistītās izmaksas, ir vajadzīga daudzveidīga pieeja, kas balstās uz piesardzīgu fiskālo politiku ar pienācīgu primāro pārpalikumu, izaugsmi veicinošām investīcijām un reformām, lielāku nodokļu saistību izpildi, kā arī valsts un Eiropas resursu lietderīgu izmantošanu. Itālija saskaras ar grūtībām, kuru risināšanai papildus pastāvīgi spēcīgai ANP īstenošanai būtu noderīgi īstenot papildu politikas centienus, jo īpaši tādās jomās kā nodokļi, fiskālā sistēma un pensiju sistēmas, kā arī demogrāfija, darba tirgus un enerģētika.

 

(1) COM(2023) 62 final.

(2) COM(2023) 168 final.

(3) SWD(2023) 601–627.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (OV L 63, 28.2.2023., 1. lpp.).

(5) COM(2023) 601–627.

(6)  Sk. 2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu: COM(2022) 780 final.

(7) Sk. Komisijas paziņojumu “Norādījumi dalībvalstīm par 2021.–2030. gada nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšanu” (C(2022) 9264 final) .

(8)  Sk. 3. papildinājumu. Komisija 15. maijā arī publicēja savu pirmo ES līmeņa Brīvprātīgo pārskatu par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu (COM(2023) 700 final), ko plānots iesniegt 2023. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos. Pārskatā ir atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam atbilstoši visas valdības pieejai, sasaistot iekšējās un ārējās dimensijas.

(9) Komisija 2023. gada 25. janvārī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam (COM(2023) 38 final), kurā izklāstīts, kā ES dalībvalstis var vēl vairāk stiprināt sociālo dialogu valsts līmenī, kā arī paziņojumu par sociālā dialoga pastiprināšanu un veicināšanu ES līmenī. Turklāt Komisija turpinās izmantot esošos forumus Eiropas pusgada ietvaros, lai informētu un iesaistītu sociālos partnerus arī ANM īstenošanā.

(10)  Eiropas Komisija izveidoja interaktīvu karti ar finansēto projektu radīto pozitīvo pārmaiņu piemēriem no reālās dzīves: Atveseļošanas un noturības mehānisms (europa.eu) .

(11)  COM(2023) 240–242 final.

(12)  Neizmantotajā darbaspēka rezervē darba tirgū ņem vērā bezdarbniekus, nepilna laika darba ņēmējus, kuri vēlas strādāt vairāk, cilvēkus, kuri ir pieejami darbam, bet nemeklē darbu, un cilvēkus, kuri meklē darbu, bet nav uzreiz pieejami. Šī plašākā definīcija labāk atspoguļo neapmierināto vajadzību pēc nodarbinātības.

(13)      Eiropas Komisija (2022), “European Business Cycle Indicators — A closer look at labour shortages across the EU” [Eiropas uzņēmējdarbības cikla rādītāji — Ciešāks skats uz darbaspēka trūkumu ES], European Economy-Technical Paper, 59.

(14)  Trīs ceturtdaļas ES respondentu (74 %) uzskata, ka solidaritātes princips, kas ir ANM pamatā, ir laba pieeja, kā ES izkļūt no Covid-19 pandēmijas stiprākai, savukārt divas trešdaļas ES respondentu uzskata, ka tam būs pozitīva ietekme uz nākamajām paaudzēm (sk. Eurobarometer zibensaptauju Nr. 515 “ES atveseļošanas plāns NextGeneration EU”, 2023. gada janvāris).

(15)  Komisijas izstrādāto noturības infopaneļu mērķis ir sniegt holistisku novērtējumu par noturību ES un tās dalībvalstīs. Tajos noturība tiek novērtēta kā spēja panākt progresu politikas mērķu īstenošanā kopsakarā ar problēmām.

(16) Plašāka informācija par REPowerEU nodaļām un to saikni ar KVAI ir pieejama “Norādījumos par atveseļošanas un noturības plāniem REPowerEU kontekstā” (OV C 80, 3.3.2023., 1. lpp.).

(17)    COM(2023) 141 final.

(18) Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (2022. gada 14. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (OV L 328, 22.12.2022., 1. lpp.). Komisija arī strādā pie konkrētām iniciatīvām, to skaitā BEFIT un FASTER, un ir ierosinājusi virkni pasākumu, lai modernizētu ES pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (COM(2022) 701, COM(2022) 703 un COM(2022) 704), vienkāršotu nodokļu noteikumus, samazinātu birokrātismu un ierobežotu agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu apiešanas prakses. 

(19) ES arī noslēdz sarunas par pasākumu paketi banku nozarē, un Komisija ir nesen pieņēmusi priekšlikumu uzlabot sava krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara piemērojamību mazajām un vidēji lielām bankām (COM(2023) 225 final).

(20) [1] “External Sustainability Analysis” [Ārējās ilgtspējas analīze], European Economy-Institutional Papers 196; “Housing Market Developments” [Norises mājokļu tirgū], European Economy-Institutional Papers 197; “Inflation Differentials in Europe and Implications for Competitiveness” [Inflācijas atšķirības Eiropā un ietekme uz konkurētspēju], European Economy-Institutional Papers 198.

(21)  Eurostat, 2023. gada 19. aprīlis.

(22) Komisijas paziņojums “Norādījumi dalībvalstīm par 2021.–2030. gada nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšanu” (C(2022) 9264 final).

(23) Sk. arī COM(2022) 83 final un SWD(2022) 230 final..

(24) COM(2022) 438 final.

(25)  Pārkārtošanās uz aprites ekonomiku paātrināšana var palielināt ES atvērto stratēģisko autonomiju un būtiski veicināt primārās enerģijas ietaupījumus.

(26)   Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupa (2022), “Ziņojums par 2021.–2022. gadu” .

(27) COM(2023) 62 final.

(28) Sk. arī COM(2022) 332 final.

(29) COM(2022) 643 final.

(30)

COM(2023) 160 final.

(31) COM(2023) 162 final.

(32) COM(2023) 168 final.

(33)  COM(2021) 385 final.

(34)  Eiropas Komisija, Mazumtirdzniecības ierobežotības indikatora 2022. gada atjauninājums, drīzumā.

(35)  COM(2023) 162 final, 16.3.2023.

(36) SWD(2022) 325 final.

(37)  Papildus Eiropas pusgadam Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu arī aptver vienā no tā pīlāriem tiesu sistēmu darbību.

(38) Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā publicēs MVU paredzētu atvieglojumu paketi un nesen iesniedza priekšlikumus palielināt ES tīrvērtes pakalpojumu pievilcīgumu un noturību, saskaņot noteiktus uzņēmumu maksātnespējas noteikumus visā ES un atvieglot administratīvo slogu visu lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, to iekļaušanai un saglabāšanai biržas sarakstos: COM(2022) 696 final.

(39) COM(2023) 205 final. COM(2023) 206 final.

(40) Sk. piemēram, ES rīcības plānu energosistēmas digitalizācijai: COM(2022) 552.

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(42) Sk. arī Jauno Eiropas Inovācijas programmu: COM(2022) 332 final.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.).

(44)  ES tehniskā atbalsta instruments (TSI) veicinās apmaiņu starp amatpersonām no valsts un/vai reģionālām pārvaldes iestādēm, izmantojot pamatiniciatīvu PACE (Publiskās pārvaldes sadarbība un apmaiņa), lai tādējādi uzlabotu administratīvo spēju un sekmētu paraugpraksi (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.)).

(45)   COM(2022) 657 final.

(46)  2023. gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu, lai risinātu prasmju trūkuma problēmu un darbaspēka trūkuma problēmu vidējā termiņā un ilgtermiņā, veicot Eiropas darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un nodrošinot piedāvājuma un pieprasījuma labāku saskaņošanu darba tirgū.

(47) COM(2023) 140 final.

(48)  Ir grūti aplēst to pagaidu aizsardzības saņēmēju faktisko skaitu, kuri tiek nodarbināti visā ES, jo nav pieejami dati no dažām dalībvalstīm un pastāv izmantoto administratīvo avotu veidu atšķirības. Proti, dažas valstis norāda “paziņojumu par nodarbinātību” (t. i., deklarāciju, ko iesnieguši darba devēji, pieņemot darbā Ukrainas valstspiederīgos) kopējo skaitu, kas atbilst radīto darbvietu skaitam, nevis faktiski nodarbināto cilvēku skaitam.

(49)   Komisijas paziņojums par norādēm attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu (OV C 233, 16.6.2022., 1. lpp.).

(50)  Ieskaitot politikas pasākumus, kas paziņoti valsts reformu programmās, kā arī ANM ziņojumos (pusgada ziņojumi par progresu atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanā un ziņojumi, kas izriet no maksājumu pieprasījumu novērtējuma).

(51)  Dalībvalstīm tika prasīts to ANP efektīvi pievērsties visiem attiecīgajiem KVAI vai ievērojamam to apakškopumam, jo īpaši 2019. un 2020. gada KVAI. Šajā dokumentā sniegtajā KVAI novērtējumā ir ņemta vērā to pasākumu īstenošanas pakāpe, kas ietverti ANP, kā arī ārpus ANP veikto pasākumu īstenošanas pakāpe novērtējuma sagatavošanas brīdī. Pasākumus, kas paredzēti pielikumos pieņemtajiem Padomes īstenošanas lēmumiem par ANP novērtējuma apstiprināšanu, kuri vēl nav pieņemti vai īstenoti, bet tiek uzskatīti par ticami paziņotiem atbilstoši KVAI novērtējuma metodikai, ir pamatoti raksturot ar apzīmējumu “ierobežots progress”. Pēc šo pasākumu īstenošanas var piešķirt apzīmējumus “zināms/ievērojams progress” vai “pilnīga īstenošana” atkarībā no to nozīmīguma.

(52)  Turklāt 2021. gada datus būtiski ietekmēja plašie plūdi Vācijā, Luksemburgā un Beļģijā, un 2021. gadā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, lai gan tās joprojām bija mazākas par pirmspandēmijas līmeni, daļēji atkal palielinājās virs zemajiem līmeņiem, kas tika sasniegti pandēmijas laikā.

(53)  Šīs piezīmes tika publicētas 2023. gada 5. aprīlī kā ECFIN iestāžu dokumenti .