EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.8.2023
COM(2023) 474 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI
Ziņojums par finansiālā atbalsta īstenošanu, kas 2022. gadā
aizjūras zemēm un teritorijām sniegts saskaņā ar
Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi, un
no 11. Eiropas Attīstības fonda
Ziņojums par finansiālā atbalsta īstenošanu, kas 2022. gadā
aizjūras zemēm un teritorijām sniegts saskaņā ar
Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi, un
no 11. Eiropas Attīstības fonda
Ievads
2022. gads bija otrais gads, kad Eiropas Savienības (ES) un 13 aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecību 7 gadu periods tika īstenots saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi (LAAG) 1 .
LAAG nosaka tiesisko regulējumu attiecībām starp AZT, dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, un ES. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2 minētā lēmuma mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību aizjūras zemēs un teritorijās un popularizēt Savienības vērtības plašākā mērogā.
Ar LAAG apvieno divus iepriekšējos instrumentus — iepriekšējo Lēmumu par aizjūras asociāciju (LAA) 3 , ko atbalsta Eiropas attīstības fonds, un Lēmumu par Grenlandi 4 , kuru finansē no ES budžeta, — vienā instrumentā, kam ir tas pats finansēšanas avots, proti, ES budžets, un kas tagad ir piemērojams visām AZT.
Šis jaunais lēmums sniegs pamatu tādas sadarbības ar AZT plānošanai 2021.–2027. gadā, kuras pamatā ir padziļināts politiskais un rīcībpolitikas dialogs. Ar LAAG piešķir 500 miljonus EUR laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.
2021.–2027. gadā īstenotā sadarbība būs vērsta uz darbībām AZT un ES savstarpējo interešu jomās, apmierinot AZT konkrētās vajadzības un novēršot to problēmas. Pamatojoties uz daudzgadu indikatīvajām programmām (DIP), prioritārās sadarbības jomas konkrēti ir zaļā pārkārtošanās, digitalizācija, nodarbinātība un izaugsme un cilvēces attīstība. Līdz 2021. gada beigām jau bija pieņemtas 11 no kopumā 16 DIP, un vēl trīs DIP tika pieņemtas 2022. gadā.
Visā 2022. gadā tika turpināta vairāku tādu darbību īstenošana, ko 11. Eiropas Attīstības fonds finansēja saskaņā ar iepriekšējo AZT lēmumu.
Tādējādi šis ziņojums aptver darbības un atbalstu, kas 2022. gadā nodrošināts saskaņā ar abiem lēmumiem:
-šā ziņojuma I daļā ir izklāstīts progress, kas 2022. gadā tika panākts saskaņā ar iepriekšējo Lēmumu par aizjūras asociāciju un 11. EAF,
-šā ziņojuma II daļā ir izklāstīts progress, kas panākts, īstenojot Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi (LAAG), saskaņā ar 86. pantu,
-III daļā ir izklāstīts progress, kas 2022. gadā panākts ES un AZT dialogā.
Pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par finansiālo atbalstu, kas AZT sniegts 2022. gadā.
I.SADARBĪBA 11. EAF IETVAROS AZT VAJADZĪBĀM 2022. GADĀ
11. EAF finanšu līdzekļi, kas pieejami AZT (iepriekšējais Lēmums par aizjūras asociāciju)
Pamatojoties uz iepriekšējā Lēmuma par aizjūras asociāciju (LAA) 2. pielikumu, 11. EAF finanšu līdzekļi, kas pieejami AZT, laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam tika piešķirti šādā sadalījumā:
·229,5 miljoni EUR teritoriālajai (divpusējai) sadarbībai;
·100 miljoni EUR reģionālajai un “visu AZT” sadarbībai;
·21,5 miljoni EUR humānās un ārkārtas palīdzības finansēšanai;
·5 miljoni EUR, ar ko finansē procentu likmes subsīdijas un tehnisko palīdzību, izmantojot AZT ieguldījumu mehānismu;
·8,5 miljoni EUR pētījumiem un tehniskajai palīdzībai.
16 AZT bija tiesīgas saņemt teritoriālo piešķīrumu no 11. EAF. Papildus trijām reģionālajām programmām AZT savstarpējo sadarbību veicina vēl viena tematiskā programma, kas paredzēta visām AZT (“Green Overseas” [Zaļā aizjūra]).
Bijušās Apvienotās Karalistes AZT joprojām ir tiesīgas saņemt EAF līdzekļus un gūt labumu no tiem līdz attiecīgo pašreizējo programmu beigām.
Situācija 2022. gadā
a)Teritoriālā sadarbība
2022. gadā tika turpināta vairāku teritoriālo programmu īstenošana. Karību jūras reģionā tā aptvēra Arubu un Bonairi, kā arī tika pabeigta sadarbība ar Montserratu un īstenošana turpinājās Sentmartēnā un Kirasao. Atlantijas okeāna reģionā tika veiksmīgi pabeigts darbs ar Sv. Helēnas Salu. Klusā okeāna reģionā tika veiksmīgi pabeigtas arī 11. EAF programmas Jaunkaledonijā un Volisa un Futunas Salās, izmaksājot visas pēdējās daļas.
·Karību jūras reģions
Aruba 2022. gadā turpināja īstenot savu augstākās izglītības programmu (līdz 2022. gadam izmaksāti 11,18 miljoni EUR), ieviešot mācību programmu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā un uzsākot infrastruktūras darbus jaunas fakultātes un laboratoriju fiziskai ierīkošanai.
Bonairē budžeta atbalsta programma jaunatnes jomā ir veiksmīgi virzījusies uz priekšu (līdz 2022. gadam izmaksāts 2,21 miljons EUR), 2022. gadā uzsākot tehnisko palīdzību 299 000 EUR apmērā tās sasniegto rezultātu turpmākai stiprināšanai.
Sentmartēna 2022. gadā ūdens apgādes un sanitārijas nozarē uzsāka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanas darbu attiecīgās darbības īstenošanai ar tehnisko palīdzību 753 100 EUR apmērā, lai attīstītu pārrobežu sadarbību ar Sentmartēnu. Sentmartēna arī guva labumu no izturētspējas veidošanas un reaģēšanas uz katastrofām uzlabošanas 11. EAF ārkārtas palīdzības finansējuma ietvaros (līdz 2022. gadam tika izmaksāti 4,45 miljoni EUR), 2022. gadā uzsākot tehnisko palīdzību kopumā 530 700 EUR apmērā, lai stiprinātu institucionālās spējas un attīstītu nepieciešamās prasmes kopienu līmenī labākai katastrofu riska pārvaldībai. Kirasao pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas 2021. gada beigās salas izturētspējas uzlabošanas programmas ietvaros arī notika iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanas darbs. Ir paredzēts, ka pirmais līgums tiks parakstīts 2023. gada septembrī.
Montserratā ar budžeta atbalsta programmu ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai tika veicināta viena megavata saules fotoelementu sistēmas ieviešana un ģeotehniskās izpētes uzsākšana, lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu attīstību un palielinātu to īpatsvaru valsts tīklā. 2022. gadā tika izmaksāta trešā un pēdējā mainīgā daļa (2 miljonu EUR apmērā).
·Klusā okeāna reģions
Jaunkaledonijā 2022. gadā tika pabeigta 11. EAF nodarbinātības un profesionālās integrācijas atbalsta programmas īstenošana. Neraugoties uz atsevišķām, Covid-19 radītām grūtībām programmas īstenošanā, tā ir sasniegusi pozitīvus rezultātus un nozares politika ir nodrošinājusi, ka visas trīs Jaunkaledonijas provinces un valdība spēj labāk koordinēt savus centienus viena kopīga mērķa sasniegšanai. 2022. gadā tika izmaksāta pēdējā daļa 1 miljona EUR apmērā.
Volisa un Futunas Salas turpināja savas digitālās stratēģijas īstenošanu, un visā teritorijā tika panākts ievērojams progress. Konkrētāk, digitālās stratēģijas īstenošana nodrošināja ievērojamu progresu šādās jomās: plašāku e-mācību pakalpojumu nodrošināšana studentiem, Tui-Samoa digitālā zemūdens kabeļa izveidošana ātrdarbīga savienojuma pakalpojumu veicināšanai un IT aprīkojuma iegāde vietējām skolām. 2022. gadā tika izmaksāta pēdējā daļa 1,5 miljonu EUR apmērā. Tomēr attiecībā uz 10. EAF programmu (Leavas piestātne), kuru tiešā veidā īstenoja teritorija kopā ar Francijas iestādēm, vēl netika panākts nepieciešamais progress, neraugoties uz Komisija lielajām pūlēm rast kādu risinājumu. Visām iesaistītajām ieinteresētajām personām ir jāpastiprina centieni, lai varētu rast pieņemamu risinājumu un nekavējoties īstenot šo nozīmīgo projektu.
·Citas AZT
Sv. Helēnas Sala, pateicoties budžeta atbalsta programmai savienojamības jomā, tagad ir labāk savienota ar pārējo pasauli. 2021. gadā tika pabeigta zemūdens optiskā kabeļa uzstādīšana, kas nodrošinās salai ievērojami lētāku un ātrāku drošu interneta savienojumu, kā arī labākas ekonomiskās perspektīvas un dzīves kvalitāti tās iedzīvotājiem. 2022. gadā tika izmaksāta piektā un pēdējā mainīgā daļa (2,35 miljonu EUR apmērā).
b)Reģionālā sadarbība
·Klusā okeāna reģionā
Reģionālā sadarbības programma “PROTEGE” (Klusā okeāna teritoriju Reģionālais projekts ilgtspējīgai ekosistēmu pārvaldībai, 36 miljoni EUR) Klusā okeāna reģionā ir veltīta cīņai pret klimata pārmaiņām un ekosistēmu degradāciju. Noteiktiem “PROTEGE” programmas rezultātiem ir ļoti praktisks nolūks, t. sk. labāko lauksaimniecības un zivsaimniecības prakšu apmaiņa starp Klusā okeāna AZT. Lai gan Covid-19 radīja zināmu aizkavēšanos darbību īstenošanā, ir panākts ievērojams progress un 2022. gadā ar jaunu sparu tika īstenotas darbības vietējā līmenī. Finansēšanas nolīgums ir pagarināts līdz 2024. gada oktobrim, lai nodrošinātu vairāk vērtīgā laika darbību īstenošanai.
·Karību jūras reģionā
Karību jūras reģionā programma “RESEMBID” (Izturētspēja, ilgtspējīga enerģija un jūras bioloģiskā daudzveidība, 42,67 miljoni EUR, no kuriem 2,67 miljoni EUR ir piešķirti no B finansējuma kā atbalsts saistībā ar Covid-19) ir vērsta uz izturētspējas veidošanu, ilgtspējīgu enerģiju un jūras bioloģisko daudzveidību. Teritoriālās darbības atbalsta ilgtspējīgas valsts politikas, kas īstenotas prioritārajās jomās, katras teritorijas vietējā līmenī, savukārt reģionālās darbības pastiprina intervences vispārējo ietekmi, apvienojot pieredzi un zināšanas, kā arī nodrošinot zināšanu apmaiņu un savstarpēju mācīšanos visās teritorijās. 2022. gadā īstenošanas temps turpināja pieaugt, ap 48 dotāciju projektiem aptverot visas teritorijas, kas saņem finansējumu. Programmā tika sasniegti būtiski rezultāti arī izturētspējas un katastrofu riska sagatavotības jomā, jo īpaši ar diagnosticējošiem ziņojumiem par gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz katastrofām visās AZT un pastiprinātu partnerību ar Karību jūras reģiona katastrofu riska apdrošināšanas mehānismu (CCRIF). Līdz šim ir izmaksāti 13,01 miljons EUR.
·Indijas okeāna reģions
Lai gan Covid-19 dēļ bija būtiski loģistikas ierobežojumi un sarežģīts sākums, 11. EAF ietvaros īstenotais projekts “RECI” (Indijas okeāna salu ekosistēmu atjaunošana, 4 miljoni EUR) turpinājās “ar pilnu jaudu” visu 2022. gadu. Tika panākts ievērojams progress, jo īpaši attiecībā uz ekosistēmu monitoringu un uzraudzību (sevišķi Tubuai salās) un bioloģiskās drošības pasākumu stiprināšanu (spēju veidošana). Vēl ir jāīsteno citas nozīmīgas darbības. 2022. gada jūlijā tika parakstīts finansēšanas nolīguma grozījums, lai īstenošanas periodu pagarinātu par 20 mēnešiem (līdz 2025. gada 12. janvārim) un tādējādi varētu pabeigt visas plānotās darbības.
·Visām AZT paredzētā tematiskā programma “Green Overseas” [Zaļā aizjūra] (GO)
Šī 11. EAF ietvaros finansētā programma, kuras budžets ir 17,8 miljoni EUR, aptver gan ES AZT, gan Lielbritānijas bijušās aizjūras teritorijas. Tā ir vērsta uz ilgtspējīgas enerģijas veicināšanu un klimatnoturības uzlabošanu. 2022. gadā, pēc programmas īstenošanas sistēmas aptipināšanas pirmā pusgada beigās, tika sākta darbību īstenošana, t. i., pieprasījuma vadīts instruments ar individuāliem projektiem katrai teritorijai, kas ir tiesīga saņemt līdzekļus, un GO kopienām konkrētās tematiskajās jomās, kuras ir būtiskas visiem dalībniekiem, veicinot labākās prakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos. Ar programmas tematisko ekspertu palīdzību teritorijas ir sākušas iesniegt instrumentam projektu priekšlikumus. 2022. gadā tika sākta arī līgumu slēgšana ar kopienām attiecībā uz klimata jomas finansējumu, klimatnoturību un enerģētikas pārkārtošanos.
c)Tehniskā palīdzība un institucionālais atbalsts
2022. gadā tika turpināta tehniskās palīdzības mobilizācija, jo īpaši lai atbalstītu AZT iestādes Bonairei, Arubai, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm paredzēto jauno darbību formulēšanas procesā. Tā ietvēra arī gadskārtējā ES un AZT foruma organizēšanu Numeā (Jaunkaledonijā), kā arī 2020. un 2021. gada AZTA darbības dotāciju revīziju. 2022. gadā tehniskās sadarbības instrumentu (TSI) ietvaros kopumā tika izmaksāti 1 107 013 EUR. Daļu no neizmantotajiem līdzekļiem nepieciešamības gadījumā varēs izmantot TSI vajadzībām 2023. gadā.
Turklāt 2022. gadā ES atbalstīja Aizjūras zemju un teritoriju asociāciju (AZTA), piešķirot darbības dotāciju (500 000 EUR). Tās mērķis bija stiprināt asociācijas spēju īstenot tās pilnvaras, it īpaši koordinēt AZT partnerus ar mērķi sekmēt dialogu ar ES, veicināt partnerību un atbalstīt tās dalībnieku kolektīvo darbu vairākās kopējo interešu jomās, tomēr šā gada laikā asociācijai radās nopietnas administratīvās problēmas, kas aprakstītas turpmāk II daļas c) punktā.
2022. gada jūlijā Komisija uzsāka AZT jaunatnes tīkla darbību; tā ir strukturēta iniciatīva AZT un ES jauniešu saikņu stiprināšanai. Ir atlasīta grupa ar 25 jauniešiem no 10 dažādām AZT, lai tie uzsāktu vienu gadu ilgas mācības ar mērķi uzzināt vairāk par ES un AZT partnerību un Eiropas iestāžu darbību, vienlaikus veidojot saiknes ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no citām AZT. 2022. gada oktobrī tie devās uz Briseli, kur tiem bija iespēja tikties ar komisāri Jutu Urpilainenu, kā arī citiem nozīmīgiem ES un AZT partnerības dalībniekiem (piemēram, Komisijas dienestu attiecīgajām nodaļām, Eiropas Parlamenta deputātiem, pastāvīgajām Francijas, Nīderlandes un Dānijas pārstāvniecībām AZTA). Šī iniciatīva tiek finansēta no 2021. gada AZT tehniskās sadarbības instrumenta 560 000 EUR apmērā. Tās īstenošanas laiks ir trīs gadi.
d)Eiropas Investīciju banka
Saskaņā ar jauno LAAG tika pārtraukts AZT ieguldījumu mehānisms (finansējums: 48,5 miljoni EUR), finansējums procentu likmju subsīdijām un tehniskajai palīdzībai (5 miljoni EUR) un EIB pašu resursi (līdz 100 miljoniem EUR), kas tika piešķirti saskaņā ar iepriekšējā (2013. gada) AZT lēmumu, un to darbības tika pabeigtas 2020. un 2021. gadā.
Saskaņā ar nodošanas līgumu, kas 2023. gada februārī tika parakstīts starp Komisiju, Apvienoto Karalisti un EIB, atmaksājumi no AZT ieguldījumu mehānisma (pēc Apvienotās Karalistes daļas, kā arī ilgtermiņa aizdevumu (pēc 2027. gada) rezerves un iespējamo zaudējumu atskaitīšanas) līdz 2027. gadam veido ap 35 miljoniem EUR, no kuriem līdz šim 2021. un 2022. gadā atmaksājumos tika saņemti 13,6 miljoni EUR.
Jaunajā sadarbības posmā AZT ir tiesīgas iesniegt projektu priekšlikumus InvestEU instrumentam. 2022. gada novembrī Numeā organizētajā forumā EIB — kā galvenais InvestEU īstenošanas partneris — dalījās ar informāciju īpašā darbseminārā. InvestEU — ar Komisijas atbalstu — ir paredzēta arī turpmāka palīdzība AZT attiecībā uz pieteikšanos garantijām un finanšu riska mazināšanu.
II.SADARBĪBA JAUNĀ AZT LĒMUMA IETVAROS 2022. GADĀ
LAAG paredzētie finanšu līdzekļi
Saskaņā ar lēmuma 1. pielikumu 500 miljonu EUR finansējums, kas pieejams AZT laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, ir sadalīts šādos piešķīrumos:
·164 miljoni EUR teritoriāliem (divpusējiem) piešķīrumiem AZT, kuras nav Grenlande;
·225 miljoni EUR teritoriāliem (divpusējiem) piešķīrumiem Grenlandei;
·76 miljoni EUR reģionālajai sadarbībai, no kuriem 15 miljoni EUR paredzēti AZT intrareģionālai sadarbībai ar to kaimiņvalstīm, kas nav AZT;
·22 miljoni EUR pētījumiem un tehniskās palīdzības pasākumiem;
·13 miljoni EUR nepiešķirtajiem līdzekļiem neparedzētu apstākļu, jaunu problēmu un jaunu starptautisku prioritāšu gadījumiem.
Atmaksājumi no nu jau vairs neeksistējošā AZT ieguldījumu mehānisma, kad tie tiks saņemti, tiks pievienoti šai nepiešķirtajai rezervei.
Pēc starpposma pārskatīšanas visi atlikušie nepiešķirtie līdzekļi pēc Komisijas iniciatīvas un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm AZT komitejā var tikt piešķirti citam LAAG finansējumam.
Atbilstīgi LAAG 12 (no 13) AZT ir tiesīgas saņemt divpusēju piešķīrumu saskaņā ar lēmumā noteiktajiem kritērijiem. Tagad arī Senbartelmī pirmo reizi saņems teritoriālu piešķīrumu. Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, kas ir vienīgā neapdzīvotā AZT, tiek uzskatīta par reģionu, lai tā būtu tiesīga saņemt finansējumu saskaņā ar LAAG 84. panta 1. punktu, un tādējādi gūtu labumu no īpašas reģionālās programmas, nevis divpusējā piešķīruma.
Triju reģionālo programmu, kas paredzētas attiecīgi Karību jūras, Klusā okeāna un Indijas okeāna valstu reģionam, mērķis ir veicināt sadarbību starp tām AZT, kas ir no tā paša reģiona un kam ir līdzīgas problēmas un prioritātes. Darbības, ko finansē no reģionālajiem piešķīrumiem, atbalsta vispusīgu reģionālo programmu un problēmu novēršanai paredzētu projektu izstrādi un īstenošanu. Tiek veicinātas partnerības ar citiem finansējuma avotiem, tostarp citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, sadarbojoties ar kaimiņos esošajām Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm (ĀKK) un/vai trešām valstīm, kā arī ES tālākajiem reģioniem. Galvenais ar LAAG ieviestais jaunums ir intrareģionālais finansējums, kurā tiek rezervēti līdzekļi tieši tam, lai veicinātu šādu sadarbību ar kaimiņvalstīm, kas nav AZT.
Situācija 2022. gadā
a)Teritoriālā sadarbība
2022. gadā īstenoto plānošanas dialogu un konsultāciju rezultātā 2022. gada decembrī tika pieņemtas vēl trīs daudzgadu indikatīvās programmas (DIP) ES un AZT sadarbībai, ietverot divas DIP teritoriālajai sadarbībai (Bonaire un Kirasao; abās prioritārā joma ir ūdens apgāde un sanitārija), tādējādi kopumā no 16 paredzētajām DIP tika pieņemtas 14 DIP. No 2023. gada, cik drīz iespējams, tām sekos divas atlikušās DIP (Volisa un Futunas Salas un intrareģionālā sadarbība).
Jaunās 2021.–2027. gada sadarbības īstenošana turpināja “uzņemt tempu”, un līdz 2022. gada decembrim tika apstiprināti septiņi gada rīcības plāni: ūdens apgāde un sanitārija Francijas Polinēzijā (31,1 miljons EUR), atjaunojamā enerģija Jaunkaledonijā (30,9 miljoni EUR) un Sabā (4,1 miljons EUR), katastrofu riska pārvaldība Senbartelmī (2,5 miljoni EUR), ilgtspējīga lauksaimniecība Sintēstatiusā (2,9 miljoni EUR), ilgtspējīgs tūrisms Senpjērā un Mikelonā (27 miljoni EUR) un tehniskās sadarbības instruments (1 miljons EUR 2023. gadā). Šīs prioritārās jomas ir pilnībā iekļautas Zaļā kursa un Nodarbinātība un izaugsmes programmās. Pieņemot šīs darbības, 2021.–2022. gada 5 piešķīrumi kopā jau ir sasnieguši 32,4 % no LAAG kopējā finansējuma (500 miljoni EUR).
Grenlandē tupinājās 2021. gadā pieņemtās budžeta atbalsta programmas izglītības nozarei veiksmīga īstenošana, pilnībā sasniedzot visus šim gadam nospraustos mainīgo daļu mērķus (kopumā izmaksāti 30 miljoni EUR, no kuriem 7,5 miljoni EUR — mainīgajās daļās). Tā ietvēra izglītības nozares koordinācijas struktūras izveidi un reformu uzsākšanu attiecībā uz mācību programmām, sociālo orientāciju un IT izmantošanu. Šīs reformas liks pamatus labākas kvalitātes izglītībai un efektīvākai nozares darbībai. Pēc apspriešanās divās politikas dialoga sanāksmēs, kas norisinājās 2022. gada maijā un decembrī, ir sākusies jaunās prioritārās jomas — zaļā izaugsme — formulēšana.
Pēc Grenlandes un Dānijas pieprasījuma Komisija nolēma 2022. gada 10. maijā Nūkā (Grenlandē) atvērt biroju, kas ir administratīvi piesaistīts tās pārstāvniecībai Kopenhāgenā.
Birojs atvieglos ievērojamā ES atbalsta Grenlandei (225 miljoni EUR) pārvaldību un palīdzes padziļināt partnerību, t. sk. ar politikas dialogu un sadarbību esošajās un jaunajās interešu jomās un ciešā sadarbībā ar īpašo sūtni Arktikas jautājumos.
Biroja izveidē tika panākts progress, ieceļot biroja vadītāju. Turpinājās ar biroja infrastruktūru un juridiskajiem jautājumiem saistītais darbs (mītnes vietas līgums).
b)Reģionālā sadarbība
2022. gadā tika pieņemta reģionālā DIP, kas vērsta uz dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu Karību jūras reģionā. Tādējādi tagad ir uzsāktas visas reģionālās DIP 6 . Intrareģionālās DIP izstrādei ir nepieciešama papildu apspiešanās ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, un tā turpināsies 2023. gadā.
2022. gadā tika sākts sagatavošanās darbs Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju reģionālās DIP īstenošanas darbībai, lai 2023. gadā varētu šo darbību pieņemt. Tā būs vērsta uz Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju, kā arī Indijas okeāna dienvidrietumu daļas jūras vides biodaudzveidības un ekoloģisko funkciju saglabāšanu.
c)AZTA dotācijas īpašais gadījums
Eiropas Savienības aizjūras zemju un teritoriju asociācija (AZTA) ir asociācija, kurā pēc Brexit ietilpst 13 AZT, kas saistītas ar ES, pamatojoties uz to konstitucionālajām saitēm ar trijām dalībvalstīm: Nīderlandi, Franciju un Dāniju.
Komisija jau vairākus gadus ir aktīvi atbalstījusi AZTA, apzinoties tās nozīmīgo lomu ES un AZT partnerības īstenošanā, un ir līdzfinansējusi tās sekretariātu, kas darbojas Briselē ar bezpeļņas organizācijas juridisko statusu.
Tādējādi AZTA piešķirtās darbības dotācijas vispārējais mērķis ir veicināt tās institucionālās spējas un nodrošināt labāku atbalstu AZTA visos ES un AZT partnerības aspektos, jo īpaši visaptverošajā iestāžu dialogā, kas paredzēts LAAG.
Diemžēl AZTA, kas atrodas Beļģijā, 2022. gadā saskārās ar administratīvām grūtībām, jo saistībā ar neatbilstīgiem statūtiem un trūkstošu finanšu informāciju tika bloķēts tās bankas konts. AZTA sekretariāta nespēja aktīvi darboties nopietni apdraudēja 2022. gada darba programmas darbību īstenošanu.
Komisija cieši uzrauga situāciju, organizējot dažādas sanāksmes ar AZTA, un trīs saistītās ES dalībvalstis tika pienācīgi informētas par visu procesu. Tiek veikta revīzija par trīs darbības dotācijām attiecībā uz 2020., 2021. un 2022. gadu.
III.IESTĀŽU DIALOGS 2022. GADĀ
Pamatojoties uz iepriekšējā AZT lēmuma pārbaudīto oficiālā dialoga struktūru, LAAG ir noteiktas trīs ES un AZT asociācijas dialoga instances.
2022. gadā sarežģījumi AZTA liedza īstenot netraucētu un efektīvu institucionālo dialogu.
AZT un ES forums
Gadskārtējais forums ir ES un AZT dialoga augstākā politiskā instance. 2022. gada sanāksme notika klātienē 22. novembrī Jaunkaledonijā, kura kopš 2020. gada decembra rotācijas kārtībā ieņem AZT asociācijas (AZTA) priekšsēdētāja posteni. Pirms pasākuma tika organizētas trīspusējas sanāksmes ar katru AZT un attiecīgo dalībvalsti, kā arī tematiskie darbsemināri par ieguldījumiem un par reģionālo un intrareģionālo sadarbību. Notika arī AZTA Ministru konference, kuras laikā tika izvirzīta jaunā prezidentvalsts — Grenlande, kā arī jaunie AZTA izpildkomitejas locekļi. Pēdējā foruma galvenais secinājums bija, ka AZT ieņem arvien stratēģiskāku lomu attiecībā uz ES. Pieaug ģeopolitiskā konkurence, jo īpaši Klusā okeāna reģionā un Arktikas reģionā, un AZT ir iekļautas jaunajās ES stratēģijās Arktikas reģionam un Indijas un Klusā okeāna reģionam. AZT var veicināt ES stratēģisko autonomiju (kritiski svarīgo izejvielu ziņā) un, pateicoties to plašajai ekskluzīvajai ekonomikas zonai (12 miljoni m2, kas ir četras reizes lielāka platība par ES), AZT ir nozīmīgas ieinteresētās personas okeānu pārvaldībā.
Trīspusējās apspriedes/trīspusējās sanāksmes
2022. gadā Briselē tika organizētas trīs trīspusējās sanāksmes (jūnijā, jūlijā un oktobrī — visas jauktā formātā), kurās piedalījās Komisija (priekšsēdētāja), AZT pārstāvji un dalībvalstis, ar kurām AZT ir saistītas. Tās sniedza platformu politikas dialogam, kurā var apmainīties ar būtisku informāciju, apspriesties par prioritārajiem tematiem, kas skar kopējās intereses, pārraudzīt asociācijas lēmuma īstenošanas progresu, kā arī sagatavoties forumam.
Partnerības ad hoc darba grupas (PDG)
PDG tiek veidotas pēc nepieciešamības. 2022. gadā netika organizētas PDG, jo Komisija nesaņēma nevienu pieprasījumu no AZT.
Attiecībā uz iestāžu dialogu praksē bija redzams koordinācijas trūkums AZTA sekretariātā saistībā ar tā administratīvajām grūtībām.
IV.IESKATS NĀKOTNĒ
Pēc atjaunotās partnerības ar 13 AZT, kas saistītas ar ES, straujās uzsākšanas 2021. gadā tiek veikta DIP īstenošana, un 2023. gadā turpināsies divu atlikušo DIP pieņemšana.
2023. gadā ir paredzētas piecas jaunas īstenošanas darbības: e-pārvalde Arubā (14,2 miljoni EUR), ūdens apgāde un sanitārija Bonairē (4,6 miljoni EUR), zaļā izaugsme Grenlandē (22,5 miljoni EUR), biodaudzveidība Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs (4 miljoni EUR) un 2,5 miljoni EUR atbalsta pasākumiem.
Vienlaikus tiks turpinātas darbības, kas vēl nav īstenotas saskaņā ar iepriekšējo AZT lēmumu (10. un 11. EAF), jo īpaši tematiskā programma “Green Overseas”. Nākamais ES un AZT forums, kas paredzēts 2023. gada otrajā pusgadā, sniegs iespēju izvērtēt līdz šim veikto īstenošanu, kopīgi aplūkot nākotnes prioritātes un izaicinājumus, kā arī padziļināt ES un AZT partnerības augsta līmeņa politisko dialogu.
Turklāt Komisija ir apņēmusies sagatavot komunikācijas pasākumus, lai ES uz AZT iedzīvotāju vidū nodrošinātu labāku atpazīstamību un izpratni attiecībā uz ES un AZT partnerību.
Padomes Lēmums (ES) 2021/1764 (2021. gada 5. oktobris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi).
Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa (OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp.).
Padomes Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību.
Ar Padomes Lēmumu 2014/137/ES par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses, sadarbībai starp Savienību un Grenlandi savstarpējo interešu jomā piešķir 217,8 miljonus EUR laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.
2021. gadā jau tika piešķirti 62,5 miljoni EUR 3 GRP ietvaros — izglītība Grenlandē (60 miljoni EUR), atbalsts AZTA (1 miljons EUR) un atbalsts TSI (1,5 miljoni EUR).
DIP Klusā okeāna reģionam (“zaļā” un “zilā” pārtikas sistēma) un Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm (biodaudzveidība) tika pieņemtas jau 2021. gadā.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.8.2023
COM(2023) 474 final
PIELIKUMS
dokumentam
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI
Ziņojums par finansiālā atbalsta īstenošanu, kas 2022. gadā
aizjūras zemēm un teritorijām sniegts saskaņā ar
Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi, un
no 11. Eiropas Attīstības fonda
I.FINANSIĀLAIS ATBALSTS, KAS SNIEGTS AIZJŪRAS ZEMĒM UN TERITORIJĀM (AZT) 2022. GADĀ 11. EAF IETVAROS
LAA ir noteiktas kopējās summas, kas piešķirtas teritoriālajām un reģionālajām programmām, kā arī tehniskajai palīdzībai. Īpašo teritoriālo piešķīrumu sadalījumā ir ņemts vērā iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukta līmenis, līdzšinējo EAF piešķīrumu līmenis un ierobežojumi ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ, kā noteikts LAA 9. pantā.
Komisijas lēmumi, kas 2022. gadā pieņemti 11. EAF ietvaros
1)Saskaņā ar 11. EAF teritoriālajām programmām veiktie maksājumi
|
AZT |
Piešķīrums un B finansējuma papildinājums iekavās
|
Koncentrācijas nozare |
Izmaksāts kopā
2022. g.
|
Izmaksāts kopā 2014.–2022. gadā
|
|
Angilja |
14,05 (+2,8 papildinājums) |
Izglītība |
0 |
13,8 (+2,8 papildinājums) |
|
Aruba* |
13,05 |
Izglītība |
1,59 |
11,18 |
|
Bonaire* |
3,95 |
Jaunatne |
0,05 |
2,21 |
|
Britu Virdžīnu Salas |
2 (B finans.) |
Izturētspēja |
0 |
1,8 |
|
Kirasao* |
16,95 |
Izturētspēja |
0 |
0 |
|
Folklenda (Malvinu) Salas |
5,9 (+0,17 papildinājums)** |
Savienojamība un pieejamība |
0 |
5,74 (+0,17 papildinājums) |
|
Francijas Polinēzija |
29,95 (+0,85 papildinājums)** |
Tūrisms |
0 |
29,83 (+0,85 papildinājums) |
|
Montserrata |
18,4 (+0,32 papildinājums) |
Ilgtspējīga izaugsme, ekonomiskā attīstība |
2 |
18,3 (+0,32 papildinājums) |
|
Jaunkaledonija |
29,8 (+0,85 papildinājums)** |
Nodarbinātība un pāreja uz darba dzīvi |
1 |
29,8 (+0,85 papildinājums) |
|
Pitkērna |
2,4 |
Tūrisms |
0 |
2,35 |
|
Senpjēra un Mikelona |
26,35 (+0,75 papildinājums)** |
Ilgtspējīgs tūrisms un jūras pakalpojumi |
0 |
26,35 (+0,75 papildinājums) |
|
Saba |
3,55 |
Atjaunīgā enerģija |
0 |
3,45 |
|
Svētās Helēnas Sala |
21,5 (+0,61 papildinājums)** |
Savienojamība un pieejamība |
2,35 |
21,5 (+0,61 papildinājums) |
|
Sintēstatiusa |
2,45 |
Enerģētika |
0 |
2,37 |
|
Sentmartēna** |
7 +7 (B finans.) |
Ūdens, sanitārija Izturētspēja |
0,15 0,11 (B finans.) |
0,15 4,45 (B finans.) |
|
Tērksas un Kaikosas Salas |
14,6 (+2,92 papildinājums) |
Izglītība |
0 |
13,7 (+2,92 papildinājums) |
|
Volisa un Futunas Salas |
19,6 (+0,56 papildinājums)** |
Digitālā attīstība |
1,5 |
19,6 (+0,56 papildinājums) |
|
Kopā |
248,33 |
8,75 |
216,41 |
* Šī programma turpinās pēc 2022. gada.
** Šis papildinājums nāca no pieejamās B finansējuma rezerves, kas tika piesaistīta ES globālajai reakcijai uz Covid-19.
2)Saskaņā ar 11. EAF reģionālajām/tematiskajām programmām veiktie maksājumi
|
Reģions |
Piešķīrums un B finansējuma papildinājums iekavās (milj. EUR) |
Koncentrācijas nozare |
Izmaksāts kopā 2022. gadā
|
Izmaksāts kopā 2014.–2022. gadā
|
|
Karību jūras reģions |
40,00 (+2,67 papildinājums)** |
Ilgtspējīga enerģija un jūras bioloģiskā daudzveidība (2018–2024) |
4,81 |
13,01 |
|
Klusā okeāna reģions |
36,00 |
Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība (2018–2024) |
9,9 |
33,17 |
|
Indijas okeāna reģions |
4,00 |
Sauszemes un jūras ekosistēmas uzraudzība, pārvaldība un saglabāšana (2018–2022) |
0,81 |
2,28 |
|
Tematiskā programma “Zaļā aizjūra” (visas AZT) |
17,80 |
Klimata pārmaiņas, t. sk. katastrofu riska mazināšana, un ilgtspējīga enerģija (2020–2026) |
0 |
1,7 |
|
Kopā |
100,47 |
15,52 |
50,16 |
** Šis papildinājums nāca no pieejamās B finansējuma rezerves, kas tika piesaistīta ES globālajai reakcijai uz Covid-19.
3)Citi no 11. EAF veiktie maksājumi
|
Piešķīrums (milj. EUR) 1 |
Koncentrācijas nozare |
Izmaksāts kopā 2014.–2022. gadā
|
|
|
Tehniskās sadarbības instruments (TSI) |
4 |
Tehniskā palīdzība plānošanas un īstenošanas vajadzībām |
TSI III: Līgums noslēgts par 1 761 399 izmaksāts 1 183 862 TSI IV Līgums noslēgts par 308 256 Izmaksāti 16 800 |
|
Kopā |
4 |
Līgums noslēgts par 2 069 655 Izmaksāti 1 200 662 |
II.FINANSIĀLAIS ATBALSTS, KAS SNIEGTS AZT 2022. GADĀ LAAG IETVAROS
LAAG ir noteiktas kopējās piešķirtās summas teritoriālajām un reģionālajām programmām, kā arī tehniskajai palīdzībai.
Konkrēto teritoriālo piešķīrumu indikatīvajā sadalījumā ir ņemts vērā iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts (IKP), nabadzība un nevienlīdzība, iepriekšējo piešķīrumu līmenis, AZT absorbcijas spējas un ierobežojumi AZT ģeogrāfiskās izolācijas dēļ, kā minēts LAAG 9. pantā.
1)2022. gadā pieņemtie Komisijas lēmumi
|
AZT |
Piešķīrums (milj. EUR) |
Koncentrācijas nozare |
Pieņemtais Komisijas lēmums |
|
Bonaires DIP |
4,6 |
Ūdens, sanitārija |
C(2022)8320 |
|
Kirasao DIP |
18,6 |
Ūdens, sanitārija |
C(2022)8320 |
|
Karību jūras reģiona AZT DIP |
21 |
Dabas kapitāla ilgtspējīga pārvaldība |
C(2022)8303 |
|
DIP kopā |
44,2 |
||
|
Francijas Polinēzijas GRP |
31 |
Ūdens, sanitārija |
C(2022)8302 |
|
Jaunkaledonijas GRP |
30,9 |
Ilgtspējīga un atjaunīga enerģija |
C(2022)8301 |
|
Senpjēras un Mikelonas GRP |
27 |
Ilgtspējīgs tūrisms |
C(2022)8301 |
|
Sabas GRP |
4,1 |
Ilgtspējīga un atjaunīga enerģija |
C(2022)8336 |
|
Senbartelmī GRP |
2,5 |
Katastrofu riska pārvaldība |
C(2022)8336 |
|
Sintēstatiusas GRP |
2,9 |
Ilgtspējīga lauksaimniecība |
C(2022)8336 |
|
GRP atbalsta pasākumiem |
1 |
Tehniskās sadarbības instruments (1 milj. EUR) |
C(2022)8301 |
|
Kopā GRP |
99,4 |
2)Saskaņā ar LAAG 2022. gadā veiktie maksājumi
|
Piešķīrums (milj. EUR) |
Koncentrācijas nozare |
Izmaksāts kopā 2022. gadā
|
||
|
Atbalsts Grenlandes izglītības budžetam |
60 |
Izglītība |
28,6 2 |
|
|
Tehniskās sadarbības instruments (TSI) |
1 |
Tehniskā palīdzība plānošanas un īstenošanas vajadzībām |
0,174 |
|
|
Dotācija AZTA |
0,5 |
Darbības dotācija |
0,4 |
|
|
Kopā |
61,5 |
29,174 |
||