EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.8.2023
COM(2023) 468 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI
par programmas euro aizsardzībai pret viltošanu “Perikls IV” īstenošanu un rezultātiem 2022. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI
par programmas euro aizsardzībai pret viltošanu “Perikls IV” īstenošanu un rezultātiem 2022. gadā
1.Vispārīga informācija
Programma “Perikls IV” (turpmāk “programma”) ir apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu. Ar to aizstāj programmu “Perikls 2020”, kas darbojās laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam, un programmu “Perikls”, kas darbojās laikposmā no 2002. gada līdz 2013. gadam. Programma tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/840. Ar Padomes 2021. gada 21. septembra Regulu (ES) 2021/1696 tās piemērošana tika attiecināta arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. Regulā (ES) 2021/840 ir noteikts, ka programma būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim. Regulas 12. panta 3. punktā Komisijai ir noteikta prasība katru gadu sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par programmas rezultātiem. Ar šo gada ziņojumu minētā prasība tiek izpildīta attiecībā uz 2022. gadu. Ziņojumā ir sniegta informācija par programmas “Perikls IV” saistībām un īstenošanu 2022. gadā, kā arī par to pasākumu īstenošanu 2022. gadā, kam līdzekļi piešķirti iepriekšējos gados un iepriekšējā perioda programmas ietvaros.
2.Saistības saskaņā ar 2022. gada darba programmu
Programmas īstenošanai 2022. gadā atvēlētais gada budžets bija 850 169 EUR, un to finansēja no Eiropas Savienības 2022. gada vispārējā budžeta 06.030100 budžeta pozīcijas. 2022. gadā tika piesaistīti kopumā 828 141,12 EUR, kas ir 97,41 % no kopējā budžeta. Programmu īsteno ar līdzfinansētiem pasākumiem (dotācijas), ko rīko dalībvalstu kompetentās iestādes, un ar “Komisijas pasākumiem”, ko tieši rīko Komisija. Kopējā saistību summa ietver arī saistības 27 350 EUR apmērā, lai segtu ikgadējās izmaksas par rīka “E-dotācijas” izmantošanu, kas ir pilnībā elektroniska (bezpapīra) dotāciju pārvaldības sistēma.
Programmas īstenošanā atspoguļojas dalībvalstu un Komisijas apņemšanās aizsargāt euro pret viltošanu. Pateicoties diskusijām Ekspertu grupas euro viltošanas jautājumos (ECEG) sanāksmēs par daudzgadu stratēģiju, 2022. gadā bija iespējams piesaistīt 97,41 % no kopējiem budžeta līdzekļiem. Programmas laikā bija paredzēts finansēt kopumā astoņus projektus. Atbildot uz dalībvalstu kompetento iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem, kopumā tika sekmīgi piešķirtas piecas dotācijas. Turklāt tika finansēti trīs Komisijas pasākumi.
Viens no Komisijas pasākumiem tika īstenots 2022. gadā, bet pārējie divi Komisijas pasākumi un visas dotācijas tiks īstenotas 2023. gadā un pēc tam.
I un II diagramma. Finansēto pasākumu veids un pasākumu skaits sadalījumā pa dalībvalstīm (pasākumi, kam līdzekļi piešķirti 2022. gadā, sk. I pielikumu)
Vērts atzīmēt, ka Itālija un Spānija, kas ir euro viltošanas visvairāk skartās dalībvalstis, arī šajā gadā saņēma programmas “Perikls” dotācijas. Turklāt arī Horvātija 2022. gadā programmas ietvaros saņēma dotācijas, un tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā tās pievienošanos eurozonai 2023. gada 1. janvārī. Pateicoties dalībvalstu centieniem, tiek sekmēta euro aizsardzība, kas nāk par labu visām pārējām dalībvalstīm.
2022. gadā līdzekļi tika piešķirti šādiem pasākumiem: trim darbinieku apmaiņām, divām tehniskajām mācībām, diviem semināriem un vienam pētījumam. Paredzēts, ka pasākumi notiek gan ES, gan ārpus tās atkarībā no konkrētajām vajadzībām saistībā ar euro aizsardzību pret viltošanu. Kopš programmas sākuma ir nostiprināta tās reģionālā pieeja, īstenojot pasākumus, kuros iesaistīti tie pasaules reģioni, kas ir īpaši svarīgi cīņā pret viltošanu.
3.Pasākumu īstenošana 2022. gadā
Pārskats
Šajā iedaļā ir analizēta visu programmas “Perikls” finansēto pasākumu īstenošana 2022. kalendārajā gadā. Tādējādi tajā ir ietverta gan to pasākumu īstenošana, kam līdzekļi piešķirti no 2021. un 2022. gada “Perikls IV” budžetiem (piecas dotācijas un viens Komisijas pasākums), gan arī to pasākumu īstenošana, kam līdzekļi piešķirti no iepriekšējiem programmas “Perikls 2020” budžetiem (sešas dotācijas). Šādi tiek izcelta programmas nepārtrauktība attiecībā uz tās koncepciju un atspoguļota programmas “Perikls” efektivitāte saistībā ar euro aizsardzību pret viltošanu, veicot katru gadu īstenojamus pasākumus.
2022. gadā tika īstenoti 12 programmas “Perikls” finansēti pasākumi, tostarp:
·dalībvalstis pilnībā īstenoja astoņus dotāciju pasākumus: šos pasākumus īstenoja attiecīgi Spānija (trīs pasākumi), Portugāle (divi pasākumi), Nīderlande, Vācija un Itālija (viens pasākums katrā);
·dalībvalstis daļēji īstenoja trīs dotāciju pasākumus: šie pasākumi (t. i., darbinieku apmaiņas un semināri) notiek vairākos posmos, pārsniedzot viena kalendārā gada robežas, un attiecīgi Itālija, Rumānija un Horvātija tos ir īstenojušas daļēji;
·pilnībā tika īstenots viens Komisijas iepirktais pasākums.
Iepriekš minētie pasākumi ietver piecas darbinieku apmaiņas, četras konferences un trīs tehniskās mācības (sk. arī iepriekš 2. iedaļu). Iepriekšminētajos pasākumos piedalījās aptuveni 599 eksperti.
III un IV diagramma. Dalībnieku izcelsme un dalībnieku darbavieta (2022. gadā īstenotie pasākumi, sk. II pielikumu)
Dalībnieki ir no 51 valsts. Lielākā daļa apmācāmo (78 %) ir dalībnieki no Eiropas: 65 % ir no eurozonas dalībvalstīm, savukārt 13 % ir no dalībvalstīm ārpus eurozonas un 6 % ir no Eiropas valstīm ārpus ES; 11 % apmācāmo ir no Latīņamerikas. Visbeidzot, 3 % dalībnieku pārstāv Eiropas iestādes, 1 % ir no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem un 1 % – no citiem reģioniem.
Attiecībā uz dalībnieku darbvietu jānorāda, ka 53 % no visiem dalībniekiem pārstāv policijas spēkus. Tik liela pārstāvība vērojama tāpēc, ka policijas iestādes ir pirmās, kas dodas cīņā pret euro viltošanu, un policijas darbinieki ietver gan izmeklētājus, gan tehnisko personālu. 47 % no dalībnieku kopējā skaita veido citas dalībnieku kategorijas, un eksperti no valstu centrālajām bankām veido 33 %, tādējādi veidojot lielāko dalībnieku grupu. Tāpat kā 2021. gadā, vairāki pasākumi 2022. gadā bija vērsti uz centrālo banku līdzdalību. Vērā ņemama ir arī tiesu iestāžu (5 %), Eiropas iestāžu (3 %), monētu kaltuvju (2 %) un muitas (<1 %) pārstāvju dalība, kas atspoguļo dalībnieku plašo profesionālo pieredzi. Visbeidzot, pateicoties Komisijas pasākuma “Platformas 1210 ceturtā sanāksme” īstenošanai, jau sesto gadu piedalījās daudz pārstāvju no monētu apstrādes iekārtu (MAI) nozares (2 %), un tas vēlreiz apliecina, ka privātais sektors ir būtiska ieinteresētā puse cīņā pret viltošanu. Tādējādi var secināt, ka programmas īstenošanā tiek ievērota programmas starptautiskā un daudzdisciplīnu dimensija, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 331/2014, un ir augsts diversifikācijas līmenis.
Būtiskākie notikumi saistībā ar īstenošanu 2022. gadā
Ar programmu 2022. gadā ir izdevies uzturēt un vēl vairāk stiprināt reģionu starptautisko sadarbību Dienvidaustrumeiropā un Latīņamerikā:
·2022. gadā tika īstenoti vairāki programmas “Perikls” pasākumi, kas bija vērsti uz to, lai sekmētu un uzturētu ciešu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm Dienvidaustrumeiropā. Tas ietvēra darbinieku apmaiņu, ko organizēja Itālijas Comando Carabinieri Antifalsificazione Monetaria (CCAFM), Guardia di Finanza (GDF) un Rumānijas policija (GIRP), kā arī personāla apmaiņu, ko organizēja Horvātijas Valsts Banka; darbinieku apmaiņas galvenais mērķis bija apmainīties ar zināšanām, pieredzi un paraugpraksi par procedūrām, lai atbalstītu Horvātijas un Bulgārijas iestāžu pievienošanos eurozonai.
·Spānijas Brigada de Investigación del Banco de España (BIBE) 2022. gadā Limā (Peru) organizēja mācību kursu “Training course on money counterfeiting for experts from Latin American countries” (par naudas viltošanu Latīņamerikas valstu ekspertiem), kuros piedalījās 17 Latīņamerikas valstu iestādes, veicinot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu euro pret viltošanu Latīņamerikas valstīs, kurās varētu pastāvēt šāds risks. Ar šo pasākumu tika atbalstīta valūtas viltošanas novēršanai paredzēto valstu centrālo biroju (VCB) izveide un darbība iesaistītajās valstīs. Pamatojoties uz iepriekš notikušajām tāda paša veida mācībām, Argentīna izveidoja šādu VCB.
Programmas īstenošanu 2022. gadā raksturo arī vairāki pasākumi, kas vērsti uz aktuālām norisēm cīņā pret naudas viltošanu:
·vairāki pasākumi bija vērsti uz interneta/tumšā tīkla draudiem euro viltošanas jomā, īpaši norādot uz tā iespējamo izmantošanu kā izplatīšanas platformu. Vācijas Federālās Kriminālpolicijas dienests (Bundeskriminalamt jeb BKA) īstenoja trīs darbseminārus ar nosaukumu COPE, kuros tika vairotas zināšanas un ieviestas izmeklēšanas metodes, kas nepieciešamas ar internetu/tumšo tīklu saistītai naudas viltošanas izmeklēšanai, un nodrošināja paraugprakses apmaiņu, izmantojot gadījumu izpēti, kurā dalībnieki veica dažādus digitālās naudas viltošanas izmeklēšanas posmus. Turklāt Nīderlandes policijas un Portugāles Valsts Bankas rīkotajās konferencēs viens no galvenajiem apskatītajiem jautājumiem bija arī viltojumu izplatīšana tumšajā tīklā/internetā.
·Vēl viena prioritāte, uz ko attiecas vairāki pasākumi, ir cīņa pret augstas kvalitātes viltojumu klasēm, Regulas (ES) Nr. 1210/2010 īstenošana un rīkošanās ar apgrozībai nederīgām euro monētām. Pasākumi ar šo mērķi ietvēra Spānijas Valsts Bankas rīkoto apmācību tehniskajiem ekspertiem par viltotu monētu analīzi, kā arī “1210 platformas” 4. sanāksmi, kas tika organizēta kā Komisijas pasākums un kurā piedalījās ieinteresētās personas no monētu apstrādes iekārtu nozares un monētu valstu analīzes centriem.
4.Kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju uzraudzība
Regulas (ES) 2021/840 12. panta 2. punktā noteikts, ka šajā ziņojumā būtu jāņem vērā programmas “Perikls IV” kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji. Ikgadējie dati par šiem rādītājiem ir šādi:
1.atklāto viltoto euro skaits 2022. gadā (banknotes: 376 000 / monētas: 297 998). Šā rādītāja mērķis ir kontrolēt atklāto viltoto euro (banknotes un monētas) skaitu ± 5 % robežās salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 2014.–2020. gadā (671 000/174 112). Viltoto banknošu skaits ir mazāks, un monētu skaits ir lielāks, nekā gaidīts. Tomēr jāatzīmē, ka saikne starp programmu un šiem rādītājiem ir tikai netieša, jo rādītāju izstrādē liela nozīme ir dažādiem ārējiem faktoriem. Šie ārējie faktori ietver policijas izmeklēšanas gaitu, viltotās produkcijas apjomu un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz skaidras naudas apriti.
2.Likvidēto nelikumīgo ražotņu skaits 2022. gadā (10). Attiecībā uz likvidētajām nelikumīgajām ražotnēm mērķis ir kontrolēt to skaitu, proti, vidēji ± 10 % salīdzinājumā ar 2019. gadu (22). 2022. gadā likvidēto nelikumīgo ražotņu skaits ir mazāks, nekā gaidīts. Kā paskaidrots pie 1. rādītāja, ka saikne starp programmu un šo rādītāju ir tikai netieša, jo rādītāju izstrādē liela nozīme ir dažādiem ārējiem faktoriem.
3.To unikālo kompetento iestāžu skaits, kuras lūdz atbalstu no programmas 2022. gadā (6). Ar šo rādītāju mēra kompetento valsts iestāžu interesi par programmu. Starpposma mērķis 2024. gadam ir 12, un 2027. gada mērķrādītājs ir 24. Tas, ka unikālo pieteikuma iesniedzēju skaits otrajā gadā sasniedza 50 % no starpposma mērķa 2024. gadam, atbilst gaidītajam.
4.Programmas finansētajos pasākumos iesaistīto dalībnieku apmierinātības līmenis 2021. gadā (100 %). Ar šo rādītāju mēra apmācību kvalitāti no dalībnieku viedokļa. Mērķis ir 75 %. Pozitīvo atsauksmju īpatsvars ir ievērojami lielāks par mērķrādītāju.
5.Iepriekšējo posmu programmas “Perikls” pasākumos iesaistīto dalībnieku atsauksmes par programmas ietekmi uz viņu aktivitātēm, kuru mērķis ir aizsargāt euro pret viltošanu 2022. gadā (97,51 %). Ar šo rādītāju mēra programmas pasākumu ilgtspēju. Mērķis ir 75 %. Pozitīvo atsauksmju īpatsvars ir ievērojami lielāks par mērķrādītāju.
5.Secinājumi un turpmākā virzība
Programma “Perikls IV”, tāpat kā iepriekšējā posma programma, joprojām ir svarīgs un efektīvs rīks cīņā pret viltošanu. Programma ir pamats pētījumu atbalstīšanai, sadarbības turpināšanai un pilnveidošanai, kā arī paraugprakses apmaiņai starp visiem cīņā pret euro viltošanu iesaistītajiem dalībniekiem. To apstiprina arī tas, ka 2022. gadā tika piešķirti 97,41 % no visiem budžeta līdzekļiem, atspoguļojot dalībvalstu interesi par programmu.
Komisija pastāvīgi informē Ekspertu grupas euro viltošanas jautājumos (ECEG) ekspertus par programmas ietvaros atbalstīto pasākumu rezultātiem. 2021. gadā notika trīs ECEG sanāksmes. Programma ir ļoti labi saskaņota ar citām attiecīgām Savienības līmeņa programmām un pasākumiem un tos lielā mērā papildina, jo ir veltīta tikai konkrēta organizētās noziedzības veida, proti, euro viltošanas, novēršanai un apkarošanai. Šī papildināmība ir skaidri redzama attiecībā uz Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas (TAIEX) instrumentu, ko visbiežāk izmanto pievienošanās sarunu atbalstam, un Migrācijas un iekšlietu ĢD “Iekšējās drošības fonds – policija”, kas attiecas uz noziedzības novēršanu un apkarošanu kopumā. Kopš naudas viltošana EMPACT operatīvajā rīcības plānā tiek uzskatīta par vienu no prioritātēm, Komisija cieši koordinē pasākumus ar EMPACT vadību, lai maksimāli palielinātu papildināmību starp abiem finansējuma avotiem.
Pamatojoties uz programmas īstenošanas rezultātiem un ECEG apspriesto jauno apdraudējumu pastāvīgo analīzi, 2023. gadam ir noteiktas šādas prioritātes:
·atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību starp tām dalībvalstīm, ko īpaši skar viltojumu ražošana un izplatīšana;
·uzlabot sadarbību ar to trešo valstu iestādēm, attiecībā uz kurām ir aizdomas vai pierādījumi par to, ka tajās notiek viltotu euro ražošana;
·uzturēt efektīvu sistēmu euro aizsardzībai Dienvidaustrumeiropā;
·aktuālas norises:
oviltojumu un augstas kvalitātes komponentu izplatīšana tumšajā tīklā un tādu neīstas naudas produktu kā “movie money” un “prop copy” piedāvājums tiešsaistē (tostarp pārveidota dizaina banknotes),
oatbalsts valstu centrālo biroju (VCB) izveidei/pastiprināšanai,
oeuro monētas: cīņa pret augstas kvalitātes viltojumu klasēm, Regulas (ES) Nr. 1210/2010 īstenošana un rīkošanās ar apgrozībai nederīgām euro monētām.