EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.6.2023

COM(2023) 391 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN

REVĪZIJAS PALĀTAI



EIROPAS SAVIENĪBAS 2022. FINANŠU GADA

KONSOLIDĒTIE GADA PĀRSKATI

SATURA RĀDĪTĀJS

PRIEKŠVĀRDS    

GADA BŪTISKĀKĀS NORISES FINANŠU JOMĀ    

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM    

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI    

BILANCE    

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS    

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS    

PĀRSKATS PAR PĀRMAIŅĀM NETO AKTĪVOS    

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM    

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI    

GLOSĀRIJS    

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS    

PRIEKŠVĀRDS

Eiropas Savienība 2022. gadā vēlreiz apliecināja savu vienotības spēku, reaģējot uz nepieredzētiem sarežģījumiem. Atbildot uz Krievijas nežēlīgo karu, Eiropa rīkojās solidāri. Mēs esam bijuši blakus saviem Ukrainas partneriem un centušies mazināt šā prettiesiskā un patvaļīgā kara ietekmi, kas mainīja ikdienas dzīvi miljoniem ukraiņu. Turklāt mēs strādājām ar tiešajām un netiešajām sekām, ar ko saskārās mūsu pilsoņi, uzņēmumi un dalībvalstis. Tāpēc mēs mobilizējām visus pieejamos līdzekļus no ES budžeta un atbilstoši Eiropas Miera mehānismam, lai papildinātu dalībvalstu tieši sniegto atbalstu.

Pastāvošā ģeopolitiskā situācija akcentēja ilgtspējīgu un diversificētu energoapgādes avotu nozīmību. Šajā kontekstā specializētais atveseļošanas instruments NextGenerationEU apliecināja sevi kā svarīgs rīks zaļās un digitālās pārkārtošanās papildu paātrināšanai. Instruments NextGenerationEU bija arī nozīmīgs, lai ES kļūtu par plaša mēroga suverēnu emitentu. Īstenojot vienoto ES aizņemšanās stratēģiju, Komisija finanšu tirgiem raidīja ļoti svarīgu signālu — tā apliecināja ES solidaritāti un radīja pārliecību par eurozonas noturību.

Turklāt programma SURE (Atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijās) turpināja atbalstīt dalībvalstis, lai noturētu cilvēkus viņu darbavietās, kā arī palīdzētu saglabāt pandēmijas skartās darbvietas. 2022. gada, t. i., programmas pēdējā gada, beigās dalībvalstis parakstīja aizdevumu mehānisma nolīgumus 98,4 miljardu EUR vērtībā, un minētie līdzekļi tika izmaksāti, atbalstot vairāk nekā 30 miljonus iedzīvotāju un 2,5 miljonus uzņēmumu 19 dažādās dalībvalstīs.

 



Papildus krīzes risināšanai ar ātru reakciju un pastāvīgām politiskā un finansiālā stāvokļa korekcijām Eiropas Savienība turēja savu solījumu un izpildīja savus vispārējos politikas mērķus . 2022. gadā, kas ir DFS 2021.–2027. gadam otrais gads, 2022. gada budžets izmantots optimāli, īstenojot saistības 357,1 miljarda EUR apmērā.

Pateicoties ES budžetam, Eiropas Savienība spēja stāties pretī sarežģījumiem. Tāpēc ar prieku sniedzu Eiropas Savienības 2022. gada pārskatus, kuros iepriekš minētie apgalvojumi izklāstīti sīkāk. Tajos ietverta pilnīga informācija par ES finansēm, tajā skaitā informācija par iespējamajām, finansiālajām un citām Savienības saistībām, kā arī par pagājušajam gadam atvēlētā ES budžeta izpildi. Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati ir iekļauti Komisijas integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu apkopojumā un ir būtiska daļa no mūsu augsti attīstītās fiskālās pārredzamības un pārskatatbildības sistēmas.

Johanness Hāns,

komisārs budžeta un cilvēkresursu jautājumos

GADA BŪTISKĀKĀS NORISES FINANŠU JOMĀ

Šī iedaļa par būtiskākajām norisēm finanšu jomā sagatavota, pamatojoties uz principiem, kuri izklāstīti IPSASB Ieteicamās prakses pamatnostādnēs (RPG) Nr. 2 “Finanšu pārskatu apspriešana un analīze”, un tās mērķis ir palīdzēt lasītājiem izprast, kā ES operacionālās, finansiālās un ieguldījumu darbības ir atspoguļotas ES konsolidēto finanšu pārskatu dažādajos elementos. Šajā iedaļā sniegtajai informācijai nav veikta revīzija.

Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati turpmāk norādītajās tabulās var nesakrist.

SATURA RĀDĪTĀJS

1.    GADA SVARĪGĀKIE SKAITĻI UN BŪTISKĀKĀS NORISES    

2.    DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2021.–2027. GADAM UN NextGenerationEU    

2.1.    DFS 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU: svarīgākie skaitļi    

2.2.    NextGenerationEU: pārskats    

2.3.    NGEU finansiālais stāvoklis 2022. gada 31. decembrī    

3.    BUDŽETA IZPILDES KOPSAVILKUMS    

3.1.    Ieņēmumi    

3.2.    Izdevumi    

4.    FINANŠU INSTRUMENTI UN BUDŽETA GARANTIJAS    

4.1.    Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta    

4.2.    Budžeta garantijas: garantiju fondos turētie finanšu aktīvi    

4.3.    Aizdevumi un saistītie aizņēmumi finansiālās palīdzības programmām    

4.4.    Iespējamās budžeta saistības attiecībā uz finansiālās palīdzības programmām    

5.    FINANŠU PĀRSKATU ANALĪZE    

5.1.    IEŅĒMUMI    

5.2.    IZDEVUMI    

5.3.    AKTĪVI    

5.4.    SAISTĪBAS    

6.    ES POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA    

6.1.    POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA    

6.2.    PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA    

1.GADA SVARĪGĀKIE SKAITĻI UN BŪTISKĀKĀS NORISES

2.DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2021.–2027. GADAM UN NextGenerationEU

3.DFS 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU: svarīgākie skaitļi

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam kopā ar atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU (NGEU) pašreizējās cenās sasniedz 2018 triljonus EUR (1,8 triljonus EUR 2018. gada cenās).

Pakete sastāv no ilgtermiņa budžeta, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam, ko veido 1211 triljoni EUR pašreizējās cenās (1074 triljoni EUR 2018. gada cenās), apvienojumā ar pagaidu atveseļošanas instrumentu NGEU līdz 806,9 miljardiem EUR pašreizējās cenās (750 miljardiem EUR 2018. gada cenās).

Budžets ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas prioritātes un steidzamākās vajadzības:

Tas ietvēra:

4.NextGenerationEU: pārskats 

Ar 806,9 miljardu EUR budžetu NGEU ir paredzēts, lai palīdzētu novērst koronavīrusa pandēmijas radītos tūlītējos ekonomiskos un sociālos zaudējumus, tādējādi veidojot Eiropu pēc Covid-19, kas ir zaļāka, digitālāka, noturīgāka un labāk piemērota pašreizējiem un gaidāmajiem izaicinājumiem.

Lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīta, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Daļa līdzekļu — līdz 338,0 miljardiem EUR — tiek nodrošināta neatmaksājama atbalsta jeb dotāciju veidā. Otra daļa — līdz 385,8 miljardiem EUR — tiek izmantota, lai piešķirtu Savienības aizdevumus atsevišķām dalībvalstīm. Šīs dalībvalstis minētos aizdevumus atmaksās tikai pēc pašreizējās DFS laikposma, un šī atmaksa turpināsies ilgākā laikposmā, un 2022. gada 31. decembrī neatmaksāto aizdevumu galīgais termiņš beidzas tikai no 2052. gada (sk. 2.3.3. iedaļu).

Turklāt NGEU pastiprina vairākas esošās ES programmas un politikas virzienus:

Turklāt pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un no tā izrietošās enerģētiskās krīzes Komisija ierosināja Eiropas Komisijas plānu REPowerEU ar mērķi panākt Eiropas neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā krājumiem krietni pirms 2030. gada. Saskaņā ar plānu REPowerEU dalībvalstis iekļauj REPowerEU nodaļu savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP) — ceļvežos par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu —, kuru mērķis ir finansēt būtiskus ieguldījumus un reformas energoapgādes diversifikācijai un atkarības no Krievijas fosilā kurināmā mazināšanai. Ar plānu REPowerEU netiek palielināts kopējais ANM finansējums, bet tas paātrinās pašreizējās aizņemšanās jaudas izlietošanu, piedāvājot dalībvalstīm iespēju REPowerEU mērķiem pieprasīt papildu aizdevumus NGEU ietvaros. Plānu REPowerEU papildina dotācijas, ko finansē no ETS kvotu izsolēm un pārskaitījumiem no Brexit korekcijas rezerves.

5.NGEU finansiālais stāvoklis 2022. gada 31. decembrī

6.Pārskats

No NGEU finansēšanas darbību uzsākšanas 2021. gada 15. jūnijā līdz 2022. gada beigām Komisija ir piesaistījusi ilgtermiņa finansējumu 170,8 miljardu EUR apmērā, galvenokārt emitējot obligācijas sindicētos darījumos (2021. gadā: 71,0 miljards EUR). Turklāt 2022. gada decembrī Komisijai ir neapmaksātās īstermiņa ES parādzīmes 17,0 miljardu EUR apmērā. Līdz 2022. gada beigām Komisija bija izmaksājusi finansiālo atbalstu kopā 162,0 miljardu EUR apmērā (2021. gadā: 71,6 miljardi EUR). Lielākā daļa no šīs summas — 138,7 miljardi EUR — tika izmaksāta saskaņā ar ANM, proti, 93,5 miljardi EUR kā neatmaksājams atbalsts un 45,2 miljardi EUR kā finansiālais aizdevuma atbalsts. Papildus 23,3 miljardi EUR (atskaitot atgūtos līdzekļus 0,2 miljardu EUR apmērā) tika izmaksāti kā DFS maksājumi atbilstoši pašreizējām programmām. Atlikusī likviditāte — 20,5 miljardi EUR — tiek turēta NGEU bankas kontā ECB un Komisijas centrālajā kases kontā, gaidot izmaksu DFS programmu budžetā.

NGEU: neatmaksātie aizņēmumi un maksājumi 2022. gada 31. decembrī

*    Papildu līdzekļi 0,6 miljardu EUR apmērā tika turēti Komisijas centrālajā kases kontā, gaidot izmaksu DFS programmu budžetā (ieskaitot iepriekš izmaksātos, atgūtos NGEU līdzekļus 0,2 miljardu EUR apmērā).

7.Aizņēmumi

Lai nodrošinātu NGEU finansējuma vajadzības, Komisija emitē vērtspapīrus starptautiskajos kapitāla tirgos. Pamatojoties uz vienoto finansēšanas pieeju, Komisija apvieno dažādu finansēšanas instrumentu un finansēšanas metožu izmantošanu ar atklātu un pārredzamu saziņu ar tirgus dalībniekiem.

2022. gadā ikgadējais Lēmums par aizņemšanos ļāva Komisijai izsniegt ilgtermiņa finansējumu līdz maksimālajai summai 140 miljardu EUR apmērā un iegūt īstermiņa finansējumu līdz maksimālajai nesamaksātajai summai 60 miljardu EUR apmērā 1 .

Ilgtermiņa finansējums: sindicētie darījumi un ES obligāciju izsole

Ilgtermiņa finansējuma nesamaksātā (nominālā) summa 2022. gada 31. decembrī bija 170,8 miljardi EUR (2021. gadā: 71,0 miljards EUR). No šīs summas 36,4 miljardi EUR attiecās uz zaļajām obligācijām (2021. gadā: 12 miljardi EUR). Aizņēmumu atmaksas termiņš ir no 2025. līdz 2052. gadam, kā izklāstīts turpmāk.

Īstermiņa finansējums: ES parādzīmju izsole

ES parādzīmju izsole nodrošina Komisijai kā emitentam papildu elastību un veicina tās vērtspapīru likviditāti. 2022. gada 31. decembrī īstermiņa finansējuma nesamaksātā (nominālā) summa, kas iegūta, izsolot ES parādzīmes, kuru dzēšanas termiņš ir trīs vai seši mēneši, bija 17,0 miljardi EUR (2021. gadā: 20,0 miljardi EUR).

8.Izmaksas

Komisija 2022. gadā pozitīvi novērtēja piecu atlikušo dalībvalstu (Bulgārijas, Ungārijas, Nīderlandes, Polijas un Zviedrijas) atveseļošanas un noturības plānus, kurus pēc tam apstiprināja Padome. Tādējādi līdz 2022. gada beigām tika apstiprināti visu 27 dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni. Kopējais neatmaksājamā atbalsta apjoms, kas apstiprināts saskaņā ar 27 dalībvalstu plāniem, sasniedza 335,1 miljardu EUR (2021. gadā — 291,2 miljardi EUR), kas atbilst gandrīz visam NGEU neatmaksājamā atbalsta finansējumam 338,0 miljardu EUR apmērā 2 . No šīs summas 234,4 miljardi EUR tika segti saskaņā ar finanšu nolīgumiem, kas parakstīti ar dalībvalstīm (2021. gadā — 195,4 miljardi EUR). Kopējais finansiālais aizdevuma atbalsts, kas apstiprināts saskaņā ar plāniem, sasniedza 165,3 miljardus EUR (2021. gadā — 153,9 miljardi EUR), no kuriem līdz gada beigām parakstītie aizdevuma līgumi aptvēra 153,9 miljardus EUR (2021. gadā — 153,2 miljardi EUR).

Neatmaksājams atbalsts

Līdz 2022. gada beigām Komisija 22 dalībvalstīm bija izmaksājusi neatmaksājamo atbalstu kopā 93,5 miljardu EUR apmērā (2021. gadā — 46,4 miljardus EUR 20 dalībvalstīm). No šīs summas 36,6 miljardi EUR attiecās uz priekšfinansējumu (2021. gadā — 36,4 miljardi EUR) un 56,9 miljardi EUR attiecās uz maksājumiem, kas veikti pēc tam, kad dalībvalstis bija sasniegušas starpposma rādītājus jeb atskaites punktus un mērķrādītājus (2021. gadā — 10,0 miljardi EUR).

Komisija 2022. gadā izmaksāja neatmaksājamo atbalstu 47,2 miljardu EUR apmērā. Šo summu galvenokārt veidoja pirmais Francijai veiktais maksājums pēc atskaites punktu sasniegšanas (7,4 miljardi EUR), pirmais un otrais Itālijai veiktais maksājums pēc atskaites punktu sasniegšanas (katrs 10,0 miljardu EUR apmērā), kā arī otrais Spānijai veiktais maksājums pēc atskaites punktu sasniegšanas (12,0 miljardi EUR).

Aizdevumi

Līdz 2022. gada beigām Komisija piecām dalībvalstīm bija izmaksājusi finansiālo aizdevuma atbalstu 45,2 miljardu EUR apmērā (2021. gadā — 18,0 miljardus EUR četrām dalībvalstīm). No šīs summas 19,9 miljardi EUR attiecās uz priekšfinansējumu (2021. gadā — 18,0 miljardi EUR) un 25,2 miljardi EUR attiecās uz aizdevuma daļas maksājumiem, kas veikti pēc tam, kad dalībvalstis bija sasniegušas atskaites punktus un mērķrādītājus (2021. gadā — 0,00).

Komisija 2022. gadā izmaksāja finansiālo aizdevuma atbalstu kopā 27,2 miljardu EUR apmērā. Šo summu veidoja aizdevuma priekšfinansējums Rumānijai 1,9 miljardu EUR apmērā, pirmās aizdevuma daļas maksājums Grieķijai (1,8 miljardi EUR), Itālijai (11,0 miljardi EUR), Portugālei (0,6 miljardi EUR) un Rumānijai (0,8 miljardi EUR), kā arī otrās aizdevuma daļas maksājums Itālijai (11,0 miljardi EUR).

Saskaņā ar aizdevuma līgumiem dalībvalstis veiks ikgadēju atmaksu 5 % apmērā no izmaksātajām summām, sākot no desmit gadiem pēc noteiktā izmaksas datuma. Tādējādi Kipra, Grieķija, Itālija un Portugāle aizdevumus sāks atmaksāt no 2032. gada, un Rumānija — no 2033. gada. Atmaksas grafiks nominālajām summām, kas nav samaksātas gada beigās, ir šāds:

NGEU ieguldījums citās programmās saskaņā ar ES budžetu

Līdz 2022. gada beigām citām programmām izmaksātie kopējie neto maksājumi saskaņā ar DFS sasniedza 23,3 miljardus EUR (2021. gadā — 7,2 miljardi EUR). Šis ieguldījums, atskaitot atgūtos līdzekļus 0,2 miljardu EUR apmērā, attiecas galvenokārt uz REACT-EU, no kā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF, ieskaitot EAFVP).

Komisija 2022. gadā izmaksāja maksājumus citām DFS programmām 16,1 miljarda EUR apmērā. Šo summu galvenokārt veidoja maksājumi saistībā ar REACT-EU (11,2 miljardi EUR, no kuriem 8,7 miljardi EUR no ERAF un 2,5 miljardi EUR no ESF, ieskaitot EAFVP), pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (1,9 miljardi EUR), InvestEU (1,2 miljardi EUR), kā arī lauku attīstību (1,2 miljardi EUR).

9.Likviditāte

Aizdevumi, kas sniegti saskaņā ar NGEU, neatbilst iepriekš izmantotajam stingrajam kompensēšanas principam. Tā vietā NGEU ir izstrādāta diversificēta un apvienota finansēšanas stratēģija, kas prasījusi efektīvas likviditātes pārvaldības ieviešanu. NGEU likviditātes pārvaldības mērķis ir nodrošināt, ka NGEU bankas kontā turētās summas ir pietiekamas, lai apmierinātu visas gaidāmās izmaksas un saglabātu noteiktu drošības rezervi, vienlaikus izvairoties no liekiem atlikumiem. Likviditātes pārvaldībai Komisija ir izstrādājusi IT rīku, kas ļauj katru dienu uzraudzīt NGEU kontu. 2022. gada beigās līdzekļi, kas tika turēti NGEU ārpusbudžeta kontā, sasniedza 19,9 miljardus EUR. Papildus tam līdzekļi 0,6 miljardu EUR apmērā tika turēti Komisijas centrālajā kases kontā, gaidot izmaksu DFS programmu budžetā (ieskaitot iepriekš izmaksātos, atgūtos NGEU līdzekļus 0,2 miljardu EUR apmērā).

Pēc tam, kad veiksmīgi tika īstenota NGEU diversificētā finansēšanas stratēģija un aizvien biežāk tika izmantoti aizņēmumi, lai nodrošinātu finansējumu ES politikas prioritātēm, Komisija 2022. gadā nolēma no 2023. gada kā galveno finansēšanas metodi sākt izmantot vienoto finansēšanas pieeju. Saskaņā ar šo pieeju Komisija ES vārdā turpmāk emitēs tikai ES obligācijas, nevis atsevišķi denominētas obligācijas atsevišķām programmām. NGEU atveseļošanas programma un instrumenta “Makrofinansiālā palīdzība +” jaunā programma Ukrainai 18 miljardu EUR apmērā 2023. gadam ir pirmās programmas, kuru īstenošanai tiks izmantota jaunā finansēšanas pieeja.

10.BUDŽETA IZPILDES KOPSAVILKUMS 

11.Ieņēmumi

Sākotnēji pieņemtajā ES budžetā kopējais maksājumu apropriāciju apjoms bija 170 603 miljoni EUR, bet no pašu resursiem finansējamā summa bija 157 701 miljons EUR. Ieņēmumu un izdevumu aplēses sākotnējā budžetā parasti tiek koriģētas budžeta gadā, veicot budžeta grozījumus. Korekcijas pašu resursos, kuru pamatā ir NKI, nodrošina, ka budžetā paredzētie ieņēmumi precīzi atbilst budžetā paredzētajiem izdevumiem. Saskaņā ar līdzsvara principu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem (maksājumu apropriācijām) jābūt līdzsvarā.

2022. gadā tika pieņemti pieci budžeta grozījumi. Ņemot tos vērā, galīgie apstiprinātie ieņēmumi 2022. gadā bija 170 038 miljoni EUR, un no pašu resursiem finansējamā kopējā summa bija 153 928 miljoni EUR. Dalībvalstu iemaksas 2022. gadā galvenokārt samazināja iepriekšējā gada pārpalikums (3227 miljoni EUR). Maksājumu apropriāciju līmenis vairāk vai mazāk atbilda sākotnēji apstiprinātajam budžetam.

Ieņēmumus veido seši avoti (sadaļas).

1. sadaļa. Pašu resursi

Tradicionālo pašu resursu iekasējums pārsniedza budžetā paredzētās summas. To galvenokārt noteica tas, ka gada pēdējos mēnešos iekasējumi bija lielāki nekā gaidīts.

Dalībvalstu galīgie maksājumi saistībā ar PVN, NKI un plastmasu precīzi atbilda galīgajām budžeta prognozēm. Atšķirību starp prognozētajām summām un faktiski samaksātajām summām rada atšķirība starp euro maiņas kursu, kas tika izmantots budžeta vajadzībām, un spēkā esošo maiņas kursu laikā, kad ārpus eurozonas esošās dalībvalstis faktiski veica maksājumus.

2. sadaļa. Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas

Iepriekšējā finanšu gada pārpalikums bija 3227 miljoni EUR. Šī summa tika iekļauta 2022. gada budžetā, veicot budžeta grozījumus, un dalībvalstu pašu resursu iemaksas tika attiecīgi samazinātas.

Attiecībā uz PVN un NKI atlikumiem noteikumi ir izklāstīti Regulas par pieejamību (Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014) 10.b pantā. Saskaņā ar šiem noteikumiem kopējo atlikumu summu aprēķina tā, lai ietekme uz ES budžetu būtu nulle (“savstarpējā ieskaita sistēma”) un lai procedūra nebūtu saistīta ar budžeta grozījumiem. Tāpēc Komisija tieši pieprasa dalībvalstīm izmaksāt neto summas saskaņā ar Regulas par pieejamību noteikumiem.

3. sadaļa. Administratīvie ieņēmumi

Šī sadaļa ietver galvenokārt ieņēmumus no nodokļiem un nodevām par darbinieku atalgojumu.

4. sadaļa. Finanšu ieņēmumi, nokavējuma procenti un naudas sodi

Šīs sadaļas galvenā daļa attiecas uz naudas sodiem saistībā ar konkurences noteikumu īstenošanu.

5. sadaļa. Budžeta garantijas, aizņēmumu un aizdevumu darbības

Šī sadaļa ir ievērojami palielinājusies līdz ar NextGenerationEU (NGEU) izveidošanu. NGEU līdzekļi šajā sadaļā ir piešķirtie ieņēmumi. 5. sadaļa attiecas uz ieņēmumiem, kas saistīti ar garantijām un piešķirto aizdevumu procentiem un atmaksu. Tas arī novirza līdzekļus (NGEU neatmaksājamam atbalstam saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un DFS programmu pastiprināšanai) no iezīmētiem ieņēmumiem, ko dalībvalstis saņem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (EURI).

6. sadaļa. Ieņēmumi, iemaksas un atmaksātie līdzekļi saistībā ar Savienības rīcībpolitikām

Šī sadaļa galvenokārt attiecas uz ieņēmumiem no finanšu korekcijām saistībā ar struktūrfondiem un lauksaimniecības fondiem (ESI fondi, ELGF un ELFLA). Tas ietver arī trešo valstu dalību pētniecības programmās, lauksaimniecības fondu grāmatojumu noskaidrošanu un citas iemaksas un atmaksātos līdzekļus ES programmās/
pasākumos. Ievērojamu daļu no šīs kopējās summas veido iezīmētie ieņēmumi, kā rezultātā izdevumos tiek ierakstītas papildu apropriācijas.

Kopējie 2022. gada budžeta ieņēmumi bija 245 265 miljoni EUR.

12.Izdevumi

13.Budžeta izpilde

2022. gadā, kas ir DFS 2021.–2027. gadam otrais gads, galīgais pieņemtais budžets bija 182,2 miljardi EUR saistību apropriācijās un 170,0 miljardi EUR maksājumu apropriācijās. Turklāt saistību apropriācijas 295,0 miljardu EUR apmērā bija pieejamas kā piešķirtie ieņēmumi, no kuriem 277,8 miljardi EUR bija saistīti ar NGEU 3 , un 4,5 miljardi EUR saistību apropriācijās tika pārnesti no 2021. gada. Ar 2022. gada piešķirtajiem ieņēmumiem saistītās maksājumu apropriācijas bija 87,0 miljardi EUR, no kuriem 64,3 miljardi EUR bija saistīti ar NGEU un 4,3 miljardi EUR maksājumu apropriācijās tika pārnesti no 2021. gada.

2022. gada budžeta izpildi joprojām daļēji ietekmēja novēlotā DFS regulas pieņemšana (2020. gada decembrī), kā rezultātā jaunās paaudzes programmu tiesību akti tika pieņemti tikai 2021. gada laikā. Turklāt 2022. gada budžeta izpildi būtiski ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā un nepieciešamība veikt stingrus pasākumus, lai sniegtu kompleksu humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai, palīdzētu bēgļiem, kā arī valstīm, kas tos uzņem, un reaģētu uz krīzi, kuras sekas pārsniedz Ukrainas robežas.

Kopējās izpildītās saistību apropriācijas 2022. gadā bija 357,1 miljards EUR:

Kopējās izpildītās maksājumu apropriācijas 2022. gadā bija 243,3 miljardi EUR:

Gadījumos, ko pieļauj Finanšu regula un/vai juridiskais pamats, apstiprinātā budžeta apropriācijas, kas netika izpildītas 2022. gadā, tika pārnestas uz 2023. gadu, proti, 1,5 miljardi EUR saistību apropriācijas un 2,5 miljardi EUR maksājumu apropriācijas.

Līdzīgā kārtā 121,5 miljardi EUR piešķirto ieņēmumu saistību apropriācijās, no kuriem 115,1 miljards EUR attiecās uz NGEU, un 15,2 miljardi EUR piešķirto ieņēmumu maksājumu apropriācijās, no kuriem 0,8 miljardi EUR attiecās uz NGEU, saskaņā ar Finanšu regulu tika pārnesti uz 2023. gadu.

Turpmāk ir norādīta kopējo 2022. gada saistību apropriāciju izpilde atbilstoši ES politikas mērķiem:

2022. gadā izpildes rādītājs visiem apropriāciju veidiem (budžeta, no iepriekšējā gada pārnestajām un piešķirtajiem ieņēmumiem) bija 74 % saistību sadaļā un 93 % maksājumu sadaļā. Izpildes līmenis, ieskaitot uz 2023. gadu pārnestās apropriācijas (saskaņā ar Finanšu regulu un/vai juridisko pamatu), sasniedza 99 % saistību apropriācijām un 100 % maksājumu apropriācijām no 2022. gadam apstiprinātā budžeta.

2022. gadā NGEU saistību ikgadējais piešķīrums 4 bija 144,6 miljardi EUR. Turklāt 21,1 miljards EUR saistībās tika pārnests no 2021. gada. Kopumā 2022. gadā saistībām bija pieejami 165,7 miljardi EUR, no kuriem 162,7 miljardi jeb 98 % tika izlietoti. Atlikušos 114 miljardus EUR no NGEU kopapjoma plānots izmantot 2023. gadā (un vēlākajos gados administratīvajām apropriācijām, kuras var izmantot līdz 2027. gadam). Saskaņā ar 3. panta 4. punktu Regulā 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (EURI regula) 5 , līdz 2022. gada 31. decembrim tika uzņemtas juridiskās saistības — vairāk nekā 60 % apjomā — attiecīgajām programmām saskaņā ar NGEU (izņemot InvestEU un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) aizdevumus). NGEU maksājumu apropriāciju izpilde sasniedza 99 %.

14.Neizpildītās saistības

Neizpildītās saistības (parasti sauktas par reste à liquider jeb RAL), kas ir summas, par kurām uzņemtas saistības, bet kuras vēl nav samaksātas, 2022. gada beigās bija 452,8 miljardi EUR. Neizpildītās saistības salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās (111,2 miljardi EUR).

2022. gada RAL palielinājuma galvenais virzītājfaktors bija NGEU (neatmaksājamās daļas) izpildes sākšana, kas 2022. gada beigās veidoja 189,1 miljardu EUR (42 %) no kopējām RAL. Tā kā saskaņā ar EURI regulas 3. panta 4. un 9. punktu NGEU apropriācijas tiks piešķirtas līdz 2023. gada 31. decembrim un izmaksātas līdz 2026. gada 31. decembrim, 2023. gadā turpināsies ar NGEU saistīto RAL nominālā pieauguma tendence.

15.Budžeta izpildes rezultāti

Budžeta izpildes rezultāts (pārpalikums) samazinājās no 3,2 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 2,5 miljardiem EUR 2022. gadā. Galvenais ieguldījums budžeta izpildes rezultātā (pārpalikumā) 2022. gadā bija lielāks nekā paredzamie ieņēmumi no muitas nodokļiem.

16.FINANŠU INSTRUMENTI UN BUDŽETA GARANTIJAS

17.Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta

Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta, pastāv garantijas instrumentu, pašu kapitāla instrumentu un aizdevumu instrumentu veidā. Paredzams, ka DFS 2021.–2027. gadam ietvaros budžeta garantijas palielināsies salīdzinājumā ar to finanšu instrumentu izmantošanu, kuri pilnībā finansēti vai nodrošināti no ES budžeta. Konkrētāk, InvestEU programmā ES garantijas 26,2 miljardu EUR apmērā tiks nodrošinātas EIB grupai un citām finanšu iestādēm, lai atbalstītu dažādus Savienības politikas mērķus, finansējot ieguldīšanas darbības. Pamata koncepcija šai jaunajai pieejai, kas atšķiras no tradicionālās budžeta izpildes metodes, saskaņā ar kuru budžets tiek izpildīts, piešķirot dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, galasaņēmējs sviras efekta rezultātā iegūst vairāk nekā 1 EUR kā finansiālu atbalstu.

Šāda veida budžeta izpildes gadījumā līdzekļi jau ir pārskaitīti uz fiduciārajiem kontiem, ko pārvalda pilnvarotie subjekti, un šie līdzekļi ir pieejami (kā nauda un naudas ekvivalenti, parāda vērtspapīri vai ieguldījumi naudas tirgus fondos vai apvienotos aktīvu portfeļos), lai segtu turpmākus garantiju pieprasījumus, vai ir ieguldīti pašu kapitālā. No ES budžeta finansēto, tieši un netieši pārvaldīto finanšu instrumentu nozīmīgums un apjoms pēdējos gados ir pieaudzis.

18.Budžeta garantijas: garantiju fondos turētie finanšu aktīvi

šāda veida budžeta izpildes gadījumā ES sniedz garantijas darījumu partneriem, kam finansējumu tikai daļēji nodrošina ar Komisijas izveidotiem garantiju fondiem. Tādējādi tiek radītas iespējamas saistības ES budžetam, ja nodrošinātā summa nav pietiekama pieprasījumu izpildei. ES piešķīrusi galvojumus EIB grupai saistībā ar aizdevumiem, kas izsniegti ārpus ES (tā dēvētās “ārējo aizdevumu pilnvaras” jeb ELM), un parāda un pašu kapitāla darījumiem, uz kuriem attiecas ESIF galvojums. ES ir arī piešķīrusi garantijas EIB grupai un citām finanšu iestādēm operācijām, uz kurām attiecas EFIA, NDICI Ārējās darbības garantijas un InvestEU.

No 2021. gada nodrošinājums tiek glabāts kopējā uzkrājumu fondā (KUF). KUF ir izveidots ar Finanšu regulu 6 , lai glabātu izveidotos uzkrājumus (t. i., turētos līdzekļus) nolūkā segt finanšu saistības, kas izriet no finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālās palīdzības aizdevumiem, sākot no DFS 2021.–2027. gadam. Tas ietver arī dažus uzkrājumu aktīvus finanšu saistībām no iepriekšējām DFS.

KUF ir izveidots un darbojas kā vienots portfelis, šobrīd apvienojot uzkrājumus visām ES budžeta garantijām un dažām finansiālās palīdzības programmām. KUF resursi tiek sadalīti nodalījumos, lai izsekotu summām, kas saistītas ar iemaksas budžeta garantijām un finansiālās palīdzības programmām.

2022. gada 31. decembrī Komisija KUF glabā finanšu aktīvus šādiem nodalījumiem:

Turklāt 342 miljoni EUR tiek turēti Komisijas centrālajā kasē kā likviditātes rezerve, lai segtu tūlītējus garantiju pieprasījumus.

19.Aizdevumi un saistītie aizņēmumi finansiālās palīdzības programmām

ES aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālās palīdzības programmām ir ārpusbudžeta darbības. Izņemot NGEU gadījumā, piesaistītie līdzekļi tiek aizdoti saņēmējvalstij ar tādiem pašiem noteikumiem, t. i., ar tādu pašu kuponu, dzēšanas termiņu un summu. Tādējādi ES apkalpo aizņēmumus ar līdzekļiem, ko tā saņem no aizdevumiem. Neraugoties uz to, aizņēmumu apkalpošana ir ES juridiskais pienākums, un tā nodrošina, ka visi maksājumi tiek veikti pilnā apmērā un laikus. Komisija ir ieviesusi procedūras, lai nodrošinātu aizņēmumu atmaksu pat tad, ja aizdevuma saistības netiek pildītas.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem Komisija sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm un trešām valstīm divpusēju aizdevumu veidā, ko finansē no kapitāla tirgiem, izmantojot ES budžeta garantiju. Komisija 2022. gadā, rīkodamās ES vārdā, vadīja šādas sešas galvenās programmas, saskaņā ar kurām tā var piešķirt aizdevumus:

2022. gada 31. decembrī finansiālajai palīdzībai, izņemot NGEU (sk. 2. sadaļu), izsniegto aizdevumu nominālā summa bija:

Atmaksas grafiks summām, kas nav samaksātas gada beigās, ir šāds:

SURE

SURE tika izveidots 2020. gadā, lai sniegtu finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kurām Covid-19 pandēmijas dēļ to teritorijā radušies vai nopietni draud rasties būtiski ekonomiski traucējumi. Šis instruments papildina vietējos pasākumus, ko veic skartās dalībvalstis. Finansiālās palīdzības maksimālā summa visām dalībvalstīm kopā nepārsniedz 100 miljardus EUR.

Dalībvalstis 2022. gada beigās parakstīja aizdevumu mehānisma nolīgumus par summu 98,4 miljardu EUR apmērā, un līdz 2022. gada beigām visa šī summa tika izmaksāta. Komisija 2022. gadā izmaksāja jaunus aizdevumus 8,7 miljardu EUR apmērā. Aizdevumu atmaksas termiņš ir dažāds — no 5 līdz 30 gadiem.

EFSM

EFSM tika izveidots, lai sniegtu finansiālu palīdzību visām dalībvalstīm, kas saskaras ar smagām ekonomiskām un finansiālām problēmām, kuras izraisījuši ārkārtas apstākļi, ko tās nevar kontrolēt, vai kam nopietni draud šādas problēmas. EFSM tika izmantots, lai sniegtu finansiālu palīdzību Īrijai un Portugālei laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam ar nosacījumu, kas šīs valstis īstenos reformas. Šīs programmas termiņš ir beidzies, un papildu aizdevumus nevar saņemt, lai gan šī programma turpina pastāvēt noteiktu uzdevumu izpildei, piemēram, lai pagarinātu atmaksas termiņu spēkā esošajiem aizdevumiem un lai nodrošinātu pagaidu aizdevumus. 2022. gadā aizdevumi Portugālei 2,2 miljardu EUR apmērā, kuru atmaksas termiņš bija 2022. gada aprīlī, tika pagarināti par 4,5 gadiem, savukārt 0,5 miljardi EUR tika atmaksāti.

MFA

MFA ir finansiālas palīdzības veids, ko ES piedāvā partnervalstīm ārpus ES, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi. Tā tiek sniegta vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumu vai dotāciju, vai arī to kombinācijas veidā un ir pieejama tikai valstīm, kas izmanto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) maksājumu programmu.

Ukraina

Eiropas Parlaments un Padome 2022. gadā vienojās par trim finansiālās palīdzības paketēm Ukrainai 7 par kopējo summu 7,2 miljardi EUR, lai stiprinātu valsts tūlītējo noturību pēc tam, kad Krievija bija uzsākusi neprovocētu un nepamatotu agresijas karu. Visi aizdevumi Ukrainai ir izmaksāti līdz 2022. gada beigām. Šo jauno Ukrainai piešķirto aizdevumu termiņš ir no 10 līdz 30 gadiem.

2022. gada beigās kopējie Ukrainai izsniegtie MFA aizdevumi sasniedza 11,6 miljardus EUR (nominālā summa).

Lai turpinātu ES atbalstu Ukrainai 2023. gadā, Eiropas Parlaments un Padome 2022. gada 14. decembrī pieņēma jaunu finansiālās palīdzības paketi 18 miljardu EUR apmērā (Regula (ES) 2022/2463). Komisija un Ukraina 2023. gada sākumā parakstīja saprašanās memorandu un aizdevumu mehānisma nolīgumu, un 2023. gada 31. maijā tika izmaksāti aizdevumi 7,5 miljardu EUR apmērā. Atlikušo summu Komisija plāno izmaksāt līdz 2023. gada beigām ar ikmēneša maksājumu 1,5 miljardu EUR apmērā.

MB

MB ir palīdzības programma, kas izstrādāta ārpus eurozonas esošām dalībvalstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances grūtībām vai kam draud šādas grūtības. MB palīdzība tiek sniegta vidēja termiņa aizdevumu veidā, kas tiek izsniegti ar nosacījumu, ka tiek īstenota politika pamatā esošo ekonomikas problēmu risināšanai. Parasti MB palīdzību no ES piedāvā sadarbībā ar SVF un citām starptautiskām organizācijām vai valstīm. 2022. gadā netika veiktas jaunas darbības vai aizdevumu atmaksa.

Euratom

Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom, ko pārstāv Komisija) piešķir aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm, kā arī to subjektiem ar energoiekārtām saistītu projektu finansēšanai.

20.Iespējamās budžeta saistības attiecībā uz finansiālās palīdzības programmām

ES aizņēmumi veido tiešas un beznosacījuma saistības Eiropas Savienībai, un tos garantē ES dalībvalstis (iespējamās budžeta saistības). Aizņēmumus, kas veikti, lai finansētu aizdevumus valstīm ārpus ES, sedz KUF. Ja saņēmēja dalībvalsts nepildītu saistības, parāda apkalpošanas summa tiktu atskaitīta no Komisijas pieejamā līdzekļu atlikuma kasē, ja tas būtu iespējams. Ja attiecīgajā brīdī tas nav iespējams, Komisija nepieciešamos līdzekļus iegūtu no dalībvalstīm. Saskaņā ar tiesību aktiem par ES pašu resursiem (Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. pants) ES dalībvalstīm ir juridisks pienākums nodrošināt pietiekamus līdzekļus ES saistību izpildei. Tādējādi ieguldītāji ir pakļauti tikai ES kredītriskam, nevis finansēto aizdevumu saņēmēja kredītriskam. Kompensējoša aizdošana nodrošina, ka ES budžets neuzņemas procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku.

Aizdevumi, ko piešķir dalībvalstīm saskaņā ar instrumentu SURE, ir balstīti uz sistēmu, ko veido dalībvalstu brīvprātīgas garantijas, kuru apmērs ir 25 % no finansiālās palīdzības maksimālās summas. Katras dalībvalsts iemaksa garantijas kopējā summā atbilst tās relatīvajai daļai Eiropas Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā (NKI), pamatojoties uz ES 2020. gada budžetu.

Aizdevumus 6 miljardu EUR apmērā, kas 2022. gadā Ukrainai piešķirti ārkārtas MFA ietvaros, sedz dalībvalstu garantiju sistēma (61 % no riska darījuma), un pirmos 9 % no jebkuriem zaudējumiem sedz no ES budžeta (KUF). Sk. 2.4.1.1. skaidrojumu ES konsolidētajos gada pārskatos.

Par katras valsts programmu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka vispārējo piešķirto summu, maksājumu daļu skaitu un maksimālo (vidējo) termiņu visai aizdevumu paketei. Tad Komisija un attiecīgā dalībvalsts vienojas par aizdevuma/finansējuma parametriem, jo īpaši par maksājumu daļu atmaksas termiņu. Turklāt, izņemot pirmo daļu, visas pārējās aizdevuma daļas ir atkarīgas no tā, vai tiek ievēroti politikas nosacījumi ES finansiālās palīdzības kontekstā, kas ir vēl viens faktors, kurš ietekmē finansēšanas darbību grafiku. Tas nozīmē, ka emitēšanas laiks un atmaksas termiņi ir atkarīgi no saistītajām ES aizdevumu darbībām. Finansējums ir tikai euro valūtā un tiek piešķirts uz laiku no 3 līdz 30 gadiem.

21.FINANŠU PĀRSKATU ANALĪZE

22.IEŅĒMUMI

ES konsolidētie ieņēmumi ietver summas, kas attiecas uz darījumiem, kuri ir vai nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un vislielākās summas ir saistītas tieši ar otrā veida darījumiem. Galveno ar apmaiņu nesaistīto ieņēmumu kategoriju (kas ietver NKI resursus, tradicionālos pašu resursus, PVN resursus, jaunos pašu resursus, kas pamatojas uz izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, naudas sodus un izdevumu atgūšanu) piecu gadu tendence ir šāda.

Piecu gadu tendence ieņēmumiem no galvenajiem darījumiem, kas nav saistīti ar apmaiņu*

*2020.–2022. gada skaitļi: izņemot ieņēmumus, kas saistīti ar AK izstāšanos no ES.

Tā kā budžeta ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar (vai lielākiem par) budžeta izdevumiem, iepriekš norādītās ieņēmumu tendences galvenais virzītājfaktors ir maksājumi, ko veic katru gadu.

Konsolidētie ieņēmumi: galvenās norises 2022. gadā

2022. gadā konsolidētie ieņēmumi, aptverot visas ieņēmumu kategorijas, bija 171,2 miljardi EUR salīdzinājumā ar 178,9 miljardiem EUR iepriekšējā gadā. Galvenās norises, kas izskaidro samazinājumu par 7,7 miljardiem EUR jeb 4,3 %, bija šādas:

·finanšu ieņēmumi samazinājās par 2,5 miljardiem EUR galvenokārt tāpēc, ka samazinājās uzkrātie kavējuma procenti par muitas lietām.

23.IZDEVUMI

Galvenais izdevumu komponents, kas atzīts konsolidētajos finanšu pārskatos, ir izdevumi dalītās pārvaldības režīmā, kas ietver šādus fondus: i) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF); ii) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti; iii) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) un iv) Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šie fondi veidoja 114,8 miljardus EUR jeb 43,6 % no kopējiem izdevumiem 263,1 miljarda EUR apmērā, kas radās 2022. gadā (2021. gadā — 119,9 miljardi EUR, 54,3 % no kopējiem izdevumiem). Izdevumu sadalījums dalītās pārvaldības režīmā un to relatīvais svars ir attēlots tālāk.

Galvenie izdevumi dalītās pārvaldības režīmā 2022. finanšu gadā

Izdevumu samazināšanos dalītās pārvaldības režīmā galvenokārt izraisīja samazināti izdevumi saistībā ar ERAF un Kohēzijas fondu (par 3,8 miljardiem EUR) un ESF (par 2,1 miljardu EUR). Tas atspoguļo pāreju no iepriekšējā 2014.–2020. gada DFS plānošanas perioda uz pašreizējo 2021.–2027. gada DFS: par iepriekšējo plānošanas periodu deklarētās izmaksas samazinās, savukārt ar pašreizējo periodu saistītās izmaksas ir zemas, jo tā īstenošana ir sākusies lēni. Izdevumi saistībā ar ELFLA un citiem lauku attīstības instrumentiem un ELGF palielinājās attiecīgi par 0,6 miljardiem EUR un 0,2 miljardiem EUR.

Pēc veiksmīgas NGEU darbības uzsākšanas (sk. 2. iedaļu) izdevumi tiešās pārvaldības režīmā, kas atspoguļo Komisijas, izpildaģentūru un trasta fondu budžeta izpildi, palielinājās no 63,0 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 94,0 miljardiem EUR 2022. gadā. Palielinājums par 31,0 miljardu EUR galvenokārt ir saistīts ar neatmaksājamo atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar NGEU ANM un kura apjoms bija 69,5 miljardi EUR (2021. gadā — 42,9 miljardi EUR).

Izdevumi netiešās pārvaldības režīmā atspoguļo ES aģentūru, ES struktūru, trešo valstu, starptautisko organizāciju un citu subjektu budžeta izpildi. 2022. gadā izdevumi netiešās pārvaldības režīmā bija 13,6 miljardi EUR (2021. gadā — 10,9 miljardi EUR). Pieaugums galvenokārt ir saistīts ar izdevumu palielināšanos ārējās darbības jomā.

24.AKTĪVI

2022. gada 31. decembrī kopējie aktīvi sasniedza 445,9 miljardus EUR (2021. gadā — 414,1 miljardu EUR) — palielinājums ir saistīts ar turpmāku kreditēšanu no instrumenta SURE un aizdevumiem un avansiem, kas izmaksāti saskaņā ar NGEU instrumentu. Nozīmīgākie posteņi bija finanšu aktīvi, kas nav nauda un naudas ekvivalenti (235,4 miljardi EUR), priekšfinansējums (100,5 miljardi EUR), debitoru parādi un atgūstamās summas (48,2 miljardi EUR) un nauda un naudas ekvivalenti (46,5 miljardi EUR). Pārējie aktīvi 15,2 miljardu EUR apmērā galvenokārt ietvēra materiālos pamatlīdzekļus, kā arī nemateriālos aktīvus.

Aktīvu sastāvs 2022. gada 31. decembrī

Kopējo aktīvu palielinājumu 31,8 miljardu EUR jeb 7,7 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica šādas sekas:

AK izstāšanās no ES

Apvienotā Karaliste (AK) 2020. gada 31. janvārī izstājās no Eiropas Savienības. Tās izstāšanās nosacījumi ir paredzēti Līgumā par AK izstāšanos no ES un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kas zināms arī kā “Izstāšanās līgums” jeb “IL”. Šā darījuma ietvaros AK piekrita izpildīt visas finansiālās saistības, ko tā uzņēmās, kamēr tā bija ES dalībvalsts. Līgums stājās spēkā 2020. gada 31. janvārī. AK turpinās veikt iemaksas ES budžetā un gūt labumu no ES programmām un izdevumiem par laikposmu līdz 2021. gadam tā, it kā tā būtu dalībvalsts. AK arī saņems atpakaļ noteiktas definētas summas, ko tā iemaksājusi ES budžetā, vai summas, ko saņēmis ES budžets saistībā ar tās dalības periodu. ES divreiz gadā ziņo AK par maksājamām summām, un AK tās maksā katru mēnesi. Ziņojumi tiek atjaunināti katru gadu, pamatojoties uz faktiskajiem skaitļiem.

Izstāšanās līgumā noteiktās saistības rada ES saistības un debitoru parādus, kas ir jāaprēķina un jāatspoguļo ES gada pārskatos un jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

Priekšfinansējums

2022. gadā priekšfinansējums, izņemot citus avansa maksājumus dalībvalstīm un iemaksas trasta fondos “Bêkou” un Āfrikai, sasniedza 94,1 miljardu EUR (2021. gadā — 86,2 miljardus EUR), no kuriem gandrīz visi līdzekļi bija saistīti ar Komisijas darbībām. Palielinājumu par 7,9 miljardiem EUR jeb 9,2 % noteica ar dalīto pārvaldību saistītā priekšfinansējuma palielināšanās no 31,8 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 40,6 miljardiem EUR 2022. gadā.

Komisijas priekšfinansējuma pārvaldības režīms

DFS programmu ietvaros izsniegtā priekšfinansējuma līmeni būtiski ietekmē attiecīgais DFS cikls — piemēram, DFS perioda sākumā var gaidīt, ka saskaņā ar kohēzijas politiku būs jāizmaksā dalībvalstīm lieli avansa maksājumi, un šīs summas paliks pieejamas dalībvalstīm līdz programmu slēgšanai. Tiek izmaksāts arī ikgadējais priekšfinansējums, kas jāizlieto gada laikā vai jāatgūst nākamajā gadā ikgadējā kontu slēgšanas cikla ietvaros. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka priekšfinansējums tiek uzturēts atbilstīgā līmenī. Ir jārod līdzsvars starp pietiekama finansējuma nodrošināšanu projektiem un izdevumu savlaicīgu atzīšanu.

25.SAISTĪBAS

2022. gada 31. decembrī kopējās saistības bija 577,2 miljardi EUR (2021. gadā — 496,4 miljardi EUR) — palielinājumu galvenokārt veicina 2022. gadā SURE un NGEU instrumentu ietvaros izņemtie aizņēmumi. Nozīmīgākās saistības bija aizņēmumi NGEU vajadzībām un finansiālajai palīdzībai (344,3 miljardi EUR), uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi (86,2 miljardi EUR), pensiju saistības un citas pēcnodarbinātības pabalstu saistības (80,6 miljardi EUR) un parādi trešām personām (55,3 miljardi EUR).

Saistību sastāvs 2022. gada 31. decembrī

Palielinājumu par 80,8 miljardiem EUR jeb 16,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica šādas sekas:

Kopējie izmaksu atlīdzināšanas prasījumi un rēķini, kas saņemti un atzīti bilances pozīcijā “Parādi kreditoriem”

Neto aktīvi

Saistību pārsniegums pār aktīviem 2022. gada 31. decembrī bija 131,3 miljardi EUR (2021. gadā — 82,3 miljardi EUR). Ievērojamais palielinājums par 49,0 miljardiem EUR galvenokārt ir saistīts ar aizņēmumiem saistībā ar NGEU ietvaros 2022. gadā izņemto neatmaksājamo atbalstu (kā rezultātā tiešās pārvaldības izdevumi saniedza 69,5 miljardus EUR, salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinoties par 26,6 miljardiem EUR). Jāatzīmē, ka tas, ka saistības ir lielākas par aktīviem, nozīmē nevis to, ka ES iestādēm un struktūrām ir finanšu grūtības, bet gan to, ka noteiktām saistībām finansējums tiks piešķirts no nākamo gadu budžetiem. Daudzi izdevumi kārtējā gadā tiek atzīti atbilstīgi uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kaut gan tos faktiski varētu samaksāt nākamajos gados un finansēt, izmantojot nākamo gadu budžetus; saistītie ieņēmumi tiks uzskaitīti tikai turpmākajos periodos. Neatkarīgi no aizņēmumiem NGEU vajadzībām, kas jāatmaksā laikā no 2028. līdz 2052. gadam, un darbinieku pabalstu saistībām, kas jāmaksā vairāku gadu desmitu laikā, nozīmīgākās summas, kas jāizceļ, ir ar ELGF saistītās darbības, no kurām lielākā daļa parasti tiek izmaksāta nākamā gada pirmajā ceturksnī.

26.ES POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

Eiropas Savienība (ES) ir savienība, kam dalībvalstis piešķir pilnvaras, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas aizsardzība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tajā skaitā minoritāšu tiesību, ievērošana. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

27.POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA

ES cenšas sasniegt Līgumā noteiktos mērķus, izmantojot vairākus instrumentus, un viens no tiem ir ES budžets. Citi ir, piemēram, vienots tiesiskais regulējums vai kopējas politikas stratēģijas.

Galvenie ES budžeta finansējuma avoti ir pašu resursu ieņēmumi, kurus papildina citi ieņēmumi. Ir četru veidu pašu resursi: tradicionālie pašu resursi (galvenokārt muitas nodokļi), pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), pašu resursi, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (ieviesti 2021. gadā) un pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Citi ieņēmumi no ES darbībām (piemēram, naudas sodi par konkurences noteikumu pārkāpumiem) parasti veido mazāk nekā 10 % no kopējiem ieņēmumiem.

28.PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

29.Institucionālā struktūra

ES ir institucionāla sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politikas virzienu un darbību saskaņotību, rezultativitāti un nepārtrauktību. Organizatorisko struktūru veido iestādes, aģentūras un citas ES struktūras. Finanšu regula kopā ar piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem nosaka, kuri no šiem subjektiem ir iekļauti ES konsolidētajos pārskatos (konsolidācijas darbības jomā iekļauto subjektu sarakstu sk. ES konsolidēto gada pārskatu 9. skaidrojumā).

Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Komisijai ir politiska pārskatatbildība attiecībā pret Eiropas Parlamentu. Arī Padome veic politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas Eiropadomes noteiktajā Savienības vispārējā politiskajā virzienā un prioritātēs.

Eiropas Komisija ir Eiropas Savienības izpildvaras iestāde. Tā veicina Savienības vispārējās intereses un šajā nolūkā īsteno atbilstīgas iniciatīvas. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu un pārrauga, kā dalībvalstis piemēro Savienības tiesību aktus Eiropas Savienības Tiesas kontrolē. Tā īsteno koordinēšanas, izpildu un pārvaldības funkcijas, izpilda budžetu un pārvalda programmas.

Komisija veic budžeta izpildi, lielā mērā sadarbojoties ar dalībvalstīm 10 . Kopā tās nodrošina, ka apropriācijas tiek izlietotas atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem. Regulās nosaka dalībvalstu pienākumus to kopīgajā budžeta izpildes kontrolē un revīzijā, kā arī izrietošo atbildību. Tajās arī nosaka pienākumus un sīki izstrādātus noteikumus katrai no ES iestādēm attiecībā uz to izdevumiem.

30.Komisijas pārvaldības struktūra

Komisijas pārvaldības kārtība un tas, kā tā nodrošina, ka Komisija darbojas kā mūsdienīga, pārskatatbildīga un uz darbības rezultātiem vērsta iestāde, ir aprakstīta Paziņojumā par pārvaldību Eiropas Komisijā 11 .

Komisija savas funkcijas veic komisāru kolēģijas — kas nosaka prioritātes un uzņemas vispārēju politisku atbildību par Komisijas darbu — vadībā. Komisija kā kolēģija strādā tās priekšsēdētāja politiskajā vadībā, kurš kā daļu no savas kandidatūras Eiropas Parlamentam iepazīstina ar mērķiem, ko viņš plāno sasniegt, un tos izklāsta politiskajās pamatnostādnēs. Priekšsēdētājs lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, rezultatīvu un koleģiālu darbību.

Kolēģija budžeta praktisko izpildi un finanšu pārvaldību deleģē ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kuri vada Komisijas attiecīgo administratīvo struktūru. Šī decentralizētā pieeja rada administratīvu kultūru, kas mudina civildienesta ierēdņus uzņemties atbildību par viņu kontrolē esošajām darbībām un liek viņiem nodrošināt pārliecību par darbībām, par kurām viņi atbild.

Priekšsēdētāja pakļautībā un ciešā sadarbībā ar Komisijas locekli, kurš ir atbildīgs par budžetu, cilvēkresursiem un administrāciju, kā arī ar priekšsēdētāja un centrālo dienestu līdzdalību, Korporatīvās pārvaldības padome nodrošina koordināciju, pārraudzību, konsultācijas un stratēģiskās ievirzes.

Iekšējā kārtība nosaka saskaņotu stingru kontroļu un pārvaldības rīku struktūru, kas ļauj komisāru kolēģijai uzņemties politisko atbildību par Komisijas darbu 12 .

31.Komisijas finanšu pārvaldība

Komisijā pienākumi un atbildības jomas finanšu pārvaldībā ir skaidri definēti (piemēram, Finanšu regulā un Iekšējos noteikumos 13 ) un tiek attiecīgi piemēroti. Komisijas ģenerāldirektori un dienestu vadītāji kā deleģētie kredītrīkotāji ir atbildīgi par ES finanšu resursu pareizu pārvaldību, atbilstību Finanšu regulas noteikumiem, riska pārvaldību un atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Kredītrīkotāji atbild par visu pārvaldības procesu — tie gan nosaka, kas jādara, lai tiktu sasniegti iestādes noteiktie politikas mērķi, gan pārvalda darbības no operatīvā un pareizas finanšu pārvaldības viedokļa. Uzdevumus var tālāk apakšdeleģēt direktoriem, nodaļu vadītājiem un citām personām, kuras tādējādi kļūst par pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem. Katrs deleģētais kredītrīkotājs iekšējās kontroles sistēmu īstenošanas pārraudzībā un uzraudzībā var paļauties uz vienu vai diviem direktoriem, kuri atbild par riska pārvaldību un iekšējo kontroli.

Komisijas centrālie dienesti sniedz norādījumus un padomus un veicina paraugpraksi, cita starpā ar Korporatīvās pārvaldības padomes darba starpniecību.

Saskaņā ar Finanšu regulu katram kredītrīkotājam ir jāsagatavo gada darbības pārskats (GDP), kurā sīki izklāsta sasniegumus, iekšējās kontroles un finanšu pārvaldības pasākumus, kas veikti gada laikā. GDP iekļauj deklarāciju, ka resursi ir izmantoti, piemērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, un ka ir ieviesti kontroles pasākumi, kas sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums 14 ir galvenais instruments, ar kura starpniecību komisāru kolēģija uzņemas politisko atbildību par ES budžeta finanšu pārvaldību.

Komisijas grāmatvedis ir galvenais atbildīgais par finanšu līdzekļu pārvaldību, atgūšanas procedūrām, grāmatvedības noteikumu noteikšanu, pamatojoties uz starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS), grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu un Komisijas un ES konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta gada pārskati, apliecinot, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo finanšu stāvokli, darbību rezultātus un Savienības naudas plūsmas. Gada pārskatus pieņem komisāru kolēģija. Grāmatvedis ir neatkarīga funkcija, un Komisijā viņš uzņemas lielu atbildību par finanšu pārskatu sagatavošanu.

Arī Komisijas iekšējais revidents ir centralizēta un neatkarīga funkcija, un viņš sniedz neatkarīgas konsultācijas, atzinumus un ieteikumus par iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti un funkcionēšanu Komisijā, ES aģentūrās un citās autonomās struktūrās.

Revīzijas progresa komiteja nodrošina iekšējā revidenta neatkarību un uzrauga iekšējās revīzijas darba kvalitāti un pasākumus, ko Komisijas dienesti veikuši, atbildot uz iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumiem, kā arī Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu un ieteikumiem par gada konsolidēto ES pārskatu uzticamību. Komitejas konsultatīvā loma palīdz turpināt vispārējo Komisijas darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošanu, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un veicina komisāru kolēģijas īstenoto pārraudzību pār Komisijas pārvaldību, risku pārvaldību un iekšējās kontroles praksi.

32.Ārējā revīzija un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem līdzekļi ir jāpārvalda lietderīgā, efektīvā un saimnieciskā veidā. Pastāv pārskatatbildības satvars, kas pamatojas uz visaptverošu ziņošanu, ārēju revīziju un politisko kontroli, lai sniegtu pietiekamu pārliecību, ka ES līdzekļi tiek tērēti pareizi.

Pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments lemj par to, vai dot galīgo apstiprinājumu (ko dēvē par “budžeta izpildes apstiprināšanu”) tam, kā Komisija attiecīgajā gadā ir izpildījusi ES budžetu. Ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra nodrošina to, ka no Komisijas tiek prasīta politiskā pārskatatbildība par ES budžeta izpildi.

Katru gadu Eiropas Revīzijas palāta pārbauda pārskatu uzticamību, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi ir radušies likumīgā un pareizā veidā un vai finanšu pārvaldība un budžeta plānošanas kvalitatīvie aspekti, cita starpā snieguma aspekts, ir bijuši pareizi. No 2021. gada, ņemot vērā NextGenerationEU būtisko nozīmi, Eiropas Revīzijas palātas atzinumu par tradicionālā ES budžeta izdevumu likumību un pareizību papildina atsevišķs atzinums par Atveseļošanas un noturības mehānisma izdevumu likumību un pareizību. Ar Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojuma publicēšanu tiek sākta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra. Revidenti arī sagatavo īpašus ziņojumus par noteiktiem izdevumiem vai politikas jomām, kā arī budžeta vai pārvaldības jautājumiem.

Lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu arī balstās uz Komisijas integrētajiem finanšu un pārskatatbildības ziņojumiem, komisāru uzklausīšanu Eiropas Parlamentā un uz atbilžu sniegšanu uz Komisijai nosūtītajiem rakstveida jautājumiem.

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

Eiropas Savienības 2022. gada konsolidētie gada pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz informāciju, kuru iestādes un struktūras sniegušas saskaņā ar 246. panta 2. punktu Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Ar šo es paziņoju, ka tie ir sagatavoti saskaņā ar minētās Finanšu regulas XIII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti finanšu pārskatu skaidrojumos.

No minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību, esmu saņēmusi visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka finanšu pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Savienības finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmas.

Rosa ALDEA BUSQUETS,

Komisijas grāmatvede

2023. gada 19. jūnijā

EIROPAS SAVIENĪBA

2022. FINANŠU GADS

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI

Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

SATURA RĀDĪTĀJS

BILANCE    

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS    

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS    

PĀRSKATS PAR PĀRMAIŅĀM NETO AKTĪVOS    

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM    

1.    NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA    

2.    SKAIDROJUMI PAR BILANCI    

3.    SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU    

4.    IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI    

5.    BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS    

6.    FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA    

7.    INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM    

8.    NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA    

9.    KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA    

BILANCE

*    Eiropas Parlaments 2022. gada 23. novembrī pieņēma budžetu, kurā paredzēti maksājumi Savienības īstermiņa saistību segšanai no pašu resursiem, ko nākamajā gadā iekasēs vai pieprasīs no dalībvalstīm. Turklāt Civildienesta noteikumu (grozītā 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68) 83. pantā noteikts, ka dalībvalstis kopīgi garantē pensiju saistības.

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PĀRSKATS PAR PĀRMAIŅĀM NETO AKTĪVOS

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM

Jāņem vērā, ka turpmākajās tabulās summas, kas attiecas uz AK saistībā ar DFS līdz 2020. gada beigām, joprojām ir norādītas pozīcijā "Dalībvalstis", jo, lai gan AK izstājās no Savienības 2020. gada 1. februārī, saskaņā ar Izstāšanās līgumu tai joprojām ir finansiālas attiecības ar Savienību, kuras ir līdzvērtīgas dalībvalsts attiecībām šajos laikposmos.

1.NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

2.JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

ES grāmatvedības uzskaiti kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.), turpmāk dēvētu par “Finanšu regulu” (FR).

ES sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 80. pantu, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kuru pamatā ir starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti (SPSGS). Minētie grāmatvedības noteikumi, ko pieņem Komisijas grāmatvedis, ir jāpiemēro visās iestādēs un ES struktūrās, uz kurām attiecas konsolidācijas darbības joma, lai nodrošinātu ES konsolidēto pārskatu iekšējo konsekvenci.

Jaunu un grozītu Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana

Pārskatīti EGN, kuri ir spēkā gada pārskata periodiem, kas sākās 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk

Nav jaunu EGN, kas būtu stājušies spēkā gada pārskata periodiem, kuri sākās 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Jauni EGN, kas pieņemti līdz 2022. gada 31. decembrim, bet vēl nav stājušies spēkā

Nav jaunu EGN, kas pieņemti līdz 2022. gada 31. decembrim, bet vēl nav stājušies spēkā.

3.GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par subjekta finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. ES kā publiskā sektora subjektam ir konkrēti mērķi — sniegt lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju un apliecināt subjekta pārskatatbildību par tam uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS aprakstītie: patiess atspoguļojums, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, uzrādīšanas konsekvence, būtiskums, apkopošana, ieskaitīšana un salīdzināmā informācija.

Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.

4.KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas darbības joma

ES konsolidētie finanšu pārskati ietver visus būtiskos kontrolētos subjektus, kopīgas struktūras un asociētos uzņēmumus. Konsolidācijas darbības jomā ietilpstošo subjektu pilns saraksts, kas patlaban ietver 54 kontrolētus subjektus un vienu asociēto uzņēmumu (2021. gadā — 55 kontrolētie subjekti un viens asociētais uzņēmums), ir atrodams 9. skaidrojumā. Kontrolēto subjektu vidū ir ES iestādes (tajā skaitā Komisija, taču ne Eiropas Centrālā banka) un ES aģentūras (izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas aģentūras). Arī likvidējamo Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (likvidējamā EOTK) uzskata par kontrolētu subjektu. ES vienīgais asociētais uzņēmums ir Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Subjekti, uz kuriem attiecas konsolidācijas darbības joma, bet kuri nav būtiski ES konsolidētajiem finanšu pārskatiem kopumā, nav jākonsolidē vai jāuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ja tas ES radītu pārmērīgu laika patēriņu vai izmaksas. Šādus subjektus dēvē par “mazajiem subjektiem”, un tie ir atsevišķi uzskaitīti 9. skaidrojumā. 2022. gadā kopumā astoņi subjekti tika klasificēti kā šādi mazie subjekti (2021. gadā — astoņi subjekti).

Kontrolētie subjekti

Lai noteiktu konsolidācijas darbības jomu, piemēro kontroles koncepciju. Kontrolētie subjekti ir subjekti, par kuriem ES saņem vai ir tiesīga saņemt mainīgu ieguvumu no tās iesaistes un no kuriem gūtā minētā ieguvuma veidu un summu ES var ietekmēt, izmantojot savu varu pār otru subjektu. Šādai varai jābūt patlaban īstenojamai un jābūt saistītai ar subjekta attiecīgajām darbībām. Kontrolētie subjekti tiek pilnībā konsolidēti. Konsolidācija sākas kontroles pastāvēšanas pirmajā dienā un beidzas līdz ar kontroles izbeigšanos.

Izplatītākie kontroles rādītāji ES ir šādi: subjekta izveide ar dibināšanas līgumiem vai sekundārajiem tiesību aktiem, subjekta finansēšana no ES budžeta, balsstiesības vadības struktūrās, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Katrs subjekts tiek vērtēts atsevišķi, lai izlemtu, vai pietiek ar vienu no iepriekš minētajiem kritērijiem, lai kontroli uzskatītu par pastāvošu, vai ir jāizpildās tiem visiem.

Ir izslēgti visi būtiskie ES kontrolēto subjektu savstarpējie darījumi un atlikumi, savukārt nerealizētie guvumi un zaudējumi saistībā ar šādiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopīgas struktūras

Kopīga struktūra ir struktūra, kuru kopīgi kontrolē ES un viena vai vairākas citas puses. Kopīga kontrole ir struktūras kontroles savstarpēja dalīšana, kas noteikta ar saistošu līgumu un kas pastāv tikai tad, kad, pieņemot lēmumus par attiecīgajām darbībām, ir vajadzīgs to pušu vienprātīgs apstiprinājums, kuras savstarpēji dala kontroli. Kopīgas struktūras var būt gan kopuzņēmumi, gan kopīgas darbības. Kopuzņēmums ir kopīga struktūra, kuras uzbūvē ir atsevišķa instrumentsabiedrība un kurā pusēm, kas kopīgi kontrolē uzņēmumu, ir tiesības uz tā neto aktīviem. Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (sk. 1.5.4. skaidrojumu). Kopīga darbība ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras aktīviem un pienākumi pret struktūras saistībām. Līdzdalību kopīgās darbībās uzskaita, ES finanšu pārskatos atzīstot tās aktīvus un saistības, ieņēmumus un izdevumus, kā arī to daļu no aktīviem, saistībām, ieņēmumiem un izdevumiem, kas tiek turēti vai radušies kopīgi.

Asociētie uzņēmumi

Asociētie uzņēmumi ir tādi subjekti, kuros ES tieši vai netieši ir būtiska ietekme, bet kurus tā ne ekskluzīvi, ne kopīgi nekontrolē. Pieņem, ka būtiska ietekme pastāv, ja ES tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk balsstiesību. Līdzdalību asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (sk. 1.5.4. skaidrojumu).

Nekonsolidēti subjekti, kuru līdzekļus pārvalda Komisija

ES darbinieku kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija šo subjektu vārdā. Tomēr ES nekontrolē šos subjektus, tāpēc tie nav konsolidēti tās finanšu pārskatos.

5.SAGATAVOŠANAS PAMATS

Finanšu pārskatus iesniedz katru gadu atbilstīgi Finanšu regulas 243. pantam. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

6.Valūta un konvertācijas pamats

Darbības un pārskatu sniegšanas valūta

Ja vien nav norādīts citādi, finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir ES funkcionālā valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā konvertē euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas, kas radušies ārvalstu valūtas darījumu norēķinos un pārrēķinot ārvalstu valūtā izteiktus monetāros aktīvus un saistības atbilstoši valūtas kursam gada beigās, norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas materiālajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuru vērtība saglabājas euro atbilstoši kursam to iegādes datumā.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās konvertē euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.

Euro maiņas kurss

7.Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ietver summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kuri izdarīti, pamatojoties uz visticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses cita starpā ietver aplēses par turpmāk minēto: darbinieku pabalstu saistību summas, finanšu risks saistībā ar debitoru parādiem un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem, vērtības samazināšanās uzkrājumi, kas paredzēti amortizētajā iegādes vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu garantiju līguma saistībām, uzkrātie ieņēmumi un maksas, uzkrājumi, nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpe, krājumu neto pārdošanas vērtība, iespējamie aktīvi un saistības. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas, ja izmaiņas skar tikai attiecīgo periodu, vai attiecīgajā periodā un turpmākajos periodos, ja izmaiņas skar abus.

8.BILANCE

9.Nemateriālie aktīvi

Nemateriāls aktīvs ir identificējams bezķermenisks, nemonetārs aktīvs. Aktīvs ir identificējams, ja tas ir nošķirams (t. i., to var nošķirt vai atdalīt no subjekta, to pārdodot, nododot, licencējot, iznomājot vai apmainot vai nu individuāli, vai arī kopā ar attiecīgu līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām, neatkarīgi no tā, vai subjekts plāno tā rīkoties) vai izriet no saistošiem pasākumiem (tostarp līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no subjekta vai no citām tiesībām un pienākumiem).

Iegādātos nemateriālos aktīvus norāda, no sākotnējām izmaksām atskaitot uzkrāto amortizāciju un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti attiecīgie ES grāmatvedības noteikumu kritēriji, un izdevumi attiecas tikai uz aktīva izstrādes posmu. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

Nemateriālos aktīvus amortizē pēc lineārās metodes visā to aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā (3–11 gadi). Aplēstais nemateriālo aktīvu lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā ekonomiskā kalpošanas ilguma vai juridiskā kalpošanas ilguma, kas noteikts vienošanās ceļā.

10.Materiālie pamatlīdzekļi

Visus materiālos pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un zaudējumi no vērtības samazināšanās. Izmaksās ir ietverti izdevumi, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi, radīšanu vai pārvešanu.

Turpmākās izmaksas pēc vajadzības iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai atzīst par atsevišķu aktīvu tikai tad, ja ir iespējams, ka ar attiecīgo izmaksu posteni saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu izmantos ES un izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas ieskaita finanšu darbības rezultātu pārskatā tajā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās.

Uz zemi netiek attiecināts nolietojums, jo uzskata, ka tās lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina šādi, izmantojot lineāro metodi, lai to izmaksas, no kurām atņemta to atlikusī vērtība, sadalītu pa visu aplēstās aktīvu lietderīgās lietošanas laiku:

Peļņu vai zaudējumus no aktīva atsavināšanas nosaka, ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, salīdzinot ar atsavinātā aktīva uzskaites vērtību, un iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Noma

Noma ir vienošanās, kuras rezultātā iznomātājs apmaiņā pret nomas maksu nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laika periodu. Nomu klasificē kā finanšu nomu vai operatīvo nomu.

Finanšu noma ir noma, kur būtībā visus riskus un ieguvumus saistībā ar īpašumtiesībām nodod nomniekam. Noslēdzot finanšu nomas līgumu kā nomniekam, aktīvus, kas tiek iegūti finanšu nomas rezultātā, atzīst kā aktīvus un saistītos nomas pienākumus atzīst kā saistības no nomas termiņa sākšanās brīža. Aktīvus un saistības atzīst summās, kas vienādas ar nomātā īpašuma patieso vērtību, vai, ja tā ir zemāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, gan vienu, gan otru nosakot nomas sākšanas brīdī. Nomas termiņa laikā finanšu nomā turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no šādiem periodiem: aktīva lietderīgās lietošanas laiks vai nomas termiņš. Minimālos nomas maksājumus sadala starp finanšu maksu (procentu elements) un nenokārtoto saistību samazinājumu (kapitāla elements). Finanšu maksu sadala pa katru periodu nomas termiņa laikā tā, lai veidotos pastāvīga periodiska procentu likme attiecībā uz saistību atlikumu, ko pēc vajadzības atspoguļo kā ilgtermiņa/īstermiņa. Mainīgās nomas uzskaita kā izdevumus to rašanās periodā.

Operatīvā noma ir noma, kas nav finanšu noma, t. i., noma, kur iznomātājs patur būtībā visus riskus un ieguvumus saistībā ar aktīva īpašumtiesībām. Noslēdzot operatīvās nomas līgumu kā nomniekam, maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas termiņa laikā atspoguļo kā izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot lineāro metodi, bilancē nenorādot ne nomāto aktīvu, ne nomas saistības.

11.Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanās ir aktīva nākotnes saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla zudums, kas pārsniedz aktīva nākotnes saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla zuduma sistemātisko atzīšanu ar amortizācijas vai nolietojuma starpniecību (atkarībā no konkrētā gadījuma). Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu pārbauda to vērtības samazinājumu. Aktīviem, kuriem nosaka amortizāciju/nolietojumu, vērtības samazinājumu pārbauda ikreiz, kad pārskata datumā ir norādes, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo (darba) summu. Atgūstamā (darba) summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic zaudējumu no vērtības samazināšanās apvēršanu.

12.Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi

Līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītus ieguldījumus sākotnēji atzīst izmaksās, sākotnējo uzskaites vērtību vēlāk palielinot vai samazinot, lai atzītu turpmākās iemaksas, ES daļu ieguldījumu saņēmēja pārpalikumā vai deficītā, jebkādus vērtības samazinājumus un dividendes. Ieguldījumu uzskaites vērtību finanšu pārskatos bilances datumā iegūst, sākotnējām izmaksām pieskaitot visas pārmaiņas. ES daļu ieguldījumu saņēmēja pārpalikumā vai deficītā atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, un tās daļu ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāla pārmaiņās atzīst rezervē neto aktīvos. No ieguldījumiem saņemtā peļņas daļa samazina aktīva uzskaites vērtību.

Ja ES deficīta daļa ieguldījumā, ko uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ir vienāda ar tās līdzdalību ieguldījumā vai pārsniedz to, ES pārtrauc atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos (“neatzītie zaudējumi”). Kad ES līdzdalība ir samazināta līdz nullei, papildu zaudējumi tiek segti un saistības tiek atzītas tikai, ja ES ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus subjekta vārdā.

Ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, jāveic daļēja norakstīšana līdz mazākajai atgūstamajai summai. Atgūstamo summu nosaka atbilstīgi 1.5.3. skaidrojumam. Ja vērtības samazinājuma iemesls vēlāk vairs nepastāv, veic zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi līdz uzskaites vērtībai, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Ja ES līdzdalība ieguldījumu kapitāla fondā ir 20 % vai vairāk, tā necenšas īstenot būtisku ietekmi. Tāpēc šādus fondus uzskata par finanšu instrumentiem un klasificē kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā.

Asociētos uzņēmumus un kopuzņēmumus, kas klasificēti kā mazie subjekti (sk. 1.3. skaidrojumu), neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. ES iemaksas šajos subjektos tiek uzskaitītas kā attiecīgā perioda izdevumi.

13.Finanšu aktīvi

Klasifikācija sākotnējās atzīšanas brīdī

Klasifikācija ir atkarīga no diviem kritērijiem.

·Finanšu aktīvu pārvaldības modelis. Tam nepieciešams novērtējums par to, kā ES pārvalda finanšu aktīvus, lai radītu naudas plūsmas un sasniegtu savus mērķus, un kā tā novērtē finanšu aktīvu darbības rezultātus.

·Aktīvu līgumā noteiktās naudas plūsmas raksturojums. Tam nepieciešams novērtējums, vai līgumā noteiktās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nesamaksāto pamatsummu. Procenti ir atlīdzība par laika un naudas vērtību attiecību, kredītrisku un citiem pamata kreditēšanas riskiem un izmaksām.

Pēc novērtējuma veikšanas, pamatojoties uz šiem kritērijiem, finanšu aktīvus var klasificēt trīs kategorijās: finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā (AC), finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā (FVNA) vai finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD).

Finanšu aktīvus ar līgumā noteiktajām naudas plūsmām, kas atspoguļo tikai pamatsummu un procentus, klasificē atkarībā no subjekta pārvaldības modeļa. Ja pārvaldības modelis paredz turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumā noteiktās naudas plūsmas, finanšu aktīvus klasificē AC. Ja pārvaldības modelis paredz finanšu aktīvus turēt gan līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, gan finanšu aktīvu pārdošanai, klasifikācija ir FVNA. Ja pārvaldības modelis atšķiras no šiem diviem modeļiem (piemēram, finanšu aktīvi tiek turēti tirdzniecībai vai tiek turēti portfelī, ko pārvalda un novērtē pēc patiesās vērtības), finanšu aktīvus klasificē kā FVSD.

Finanšu aktīvus ar līgumā noteiktajām naudas plūsmām, kas neatspoguļo tikai pamatsummu un procentus, bet rada risku un nepastāvību, kuri nav ietverti pamata aizdevuma līgumā (piemēram, pašu kapitāla cenu izmaiņas), klasificē kā FVSD neatkarīgi no pārvaldības modeļa.

Sākotnējās atzīšanas brīdī ES finanšu aktīvus klasificē šādi.

(I)Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā

ES klasificē šajā kategorijā:

·nauda un naudas ekvivalenti;

·kredīti (t. sk. termiņnoguldījumi, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz trīs mēnešus);

·ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi, izņemot finanšu garantiju līguma debitoru daļu, kas klasificēta kā finanšu aktīvs patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā.

Šie neatvasinātie finanšu aktīvi atbilst diviem nosacījumiem. ES pārvaldības modelis paredz tos turēt, lai iekasētu līgumā noteiktās naudas plūsmas. Turklāt īpaši noteiktās dienās ir līgumā noteiktas naudas plūsmas, kas atspoguļo tikai pamatsummu un procentus par neatmaksāto pamatsummu.

Finanšu aktīvi amortizētajās iegādes vērtībās tiek iekļauti apgrozāmajos līdzekļos, izņemot tos, kuru dzēšanas termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem no pārskata datuma.

(II)Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā

Šiem neatvasinātajiem finanšu aktīviem ir līgumā noteiktas naudas plūsmas, kas atspoguļo tikai pamatsummu un procentus par neatmaksāto pamatsummu. Turklāt pārvaldības modelis paredz turēt finanšu aktīvus gan līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, gan finanšu aktīvu pārdošanai.

Minētās kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.

2022. gada 31. decembrī ES šādu aktīvu nav.

(III)Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

ES tālāk minētos finanšu aktīvus klasificē kā FVSD, jo līgumā noteiktās naudas plūsmas neatspoguļo tikai pamatsummu un procentus no pamatsummas:

·atvasinātie instrumenti;

·kapitālieguldījumi un ieguldījumi naudas tirgus fondos vai apvienotajos portfeļa fondos;

·citi akciju veida ieguldījumi (piemēram, riska kapitāla darījumi).

Turklāt ES tās turētos parāda vērtspapīrus klasificē kā FVSD, jo parāda vērtspapīru portfeļi tiek pārvaldīti un novērtēti, pamatojoties uz portfeļa patieso vērtību (piemēram, kopējais uzkrājumu fonds saskaņā ar Finanšu regulas 212. pantu).

Minētās kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā un atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā iegādes tiek atzītas to tirgošanas datumā — datumā, kurā ES uzņemas saistības pirkt aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu nogulda finanšu iestādē vai izmaksā aizņēmējiem.

Finanšu aktīvus sākotnēji novērtē pēc patiesās vērtības. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīvus, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ieskaitītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena, ja vien darījums nenotiek savstarpēji nesaistītu pušu darījuma apstākļos, t. i., bez atlīdzības vai ar nominālo atlīdzību par to sabiedriskās kārtības nolūkos. Šajā gadījumā starpība starp finanšu instrumenta patieso vērtību un darījuma cenu ir ar apmaiņu nesaistīta sastāvdaļa, kas finanšu darbības rezultātu pārskatā tiek atzīta par izdevumiem. Šajā gadījumā finanšu aktīva patiesā vērtība tiek iegūta no pašreizējiem tirgus darījumiem ar tieši līdzvērtīgu instrumentu. Ja instrumentam nav aktīva tirgus, patiesā vērtība tiek iegūta no novērtēšanas metodes, kam izmanto pieejamos datus no novērojamiem tirgiem.

Ja tiek piešķirts ilgtermiņa aizdevums bez procentu likmes vai ar likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var aplēst kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītreitingu dominējošo tirgus procentu likmi.

Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros piešķirtie aizdevumi un aizdevumi finansiālajai palīdzībai sākotnēji tiek novērtēti to nominālvērtībā, darījuma cenu uzskatot par aizdevuma patieso vērtību. Tas ir turpmāk minēto iemeslu dēļ.

·ES aizdevumiem ir īpaša “tirgus vide”, kas ievērojami atšķiras no kapitāla tirgus, kurā tiek emitētas komercobligācijas vai valsts parāds. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvus ieguldījumus, iespēja šādi rīkoties ir iekļauta tirgus cenās. Taču ES šādas alternatīvo ieguldījumu iespējas nav, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos; ES tikai aizņemas līdzekļus, lai tos aizdotu. Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvas iespējas aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Attiecīgi nav iespējas izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski ES aizdevumu darbība pati reprezentē tirgu. Tā kā iespējas izmaksu “opcija” netiek piemērota, tirgus cena nesniedz patiesu priekšstatu par ES aizdevumu darījumu būtību. Tāpēc nav pareizi noteikt ES aizdevumu patieso vērtību, atsaucoties uz komercobligācijām vai valsts obligācijām.

·Turklāt, tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu, ar ko varētu salīdzināt, procentu likme, kas ES būtu jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevumu darbībām, ir prasītā procentu likme.

Turpmākais novērtējums

Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā turpmāk tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā turpmāk tiek novērtēti patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no patiesās vērtības pārmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē, izņemot ārvalstu valūtas maiņas pārrēķina starpību monetāriem aktīviem, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pēc tam novērtē to patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no patiesās vērtības pārmaiņām (ieskaitot tos, kas izriet no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas, un jebkurus nopelnītos procentus) ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā tajā periodā, kurā tie rodas.

Patiesā vērtība turpmākajā novērtējumā

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās piedāvātās cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos, kam nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtēti pēc attiecināmās neto aktīvu vērtības, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

ES atzīst un novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās tiem finanšu aktīvu paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā.

Paredzamie kredītzaudējumi (ECL) ir pašreizējā vērtība starpībai starp līgumā noteiktajām naudas plūsmām un naudas plūsmām, ko ES paredz saņemt. ECL ietver saprātīgu un pamatotu informāciju, kas ir pieejama bez pārmērīgām izmaksām vai pūlēm pārskata datumā.

ECL novērtē ar trīs posmu modeli, kas ņem vērā izsvērtas iespējamības par saistību neizpildes gadījumiem finanšu aktīva darbības laikā un kredītriska attīstību kopš finanšu aktīva rašanās. Attiecībā uz aizdevumiem rašanās ir neatsaucamo aizdevuma saistību datums.

Ja kopš kredītriska rašanās nav būtiska kredītriska pieauguma (“1. posms”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir ECL no iespējamiem saistību neizpildes gadījumiem nākamajos 12 mēnešos, sākot no pārskata datuma (“12 mēnešu ECL”). Ja kredītrisks ir ievērojami palielinājies kopš kredītriska rašanās (“2. posms”) vai ja ir objektīvi pierādījumi par kredīta vērtības samazināšanos (“3. posms”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir vienādi ar ECL no iespējamiem saistību neizpildes gadījumiem visā finanšu aktīva darbības laikā (“darbības laika ECL”) (sk. 6.5. skaidrojumu).

Aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, aktīva uzskaites vērtību samazina par zaudējumu no vērtības samazināšanās summu, kas atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā. Aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā zaudējumu uzkrājumi tiek atzīti neto aktīvos / pašu kapitālā un nesamazina finanšu aktīva uzskaites vērtību bilancē. Ja nākamajā periodā zaudējumu no vērtības samazināšanās summa samazinās, iepriekš atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek apvērsti, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

(a)Aizdevumi valdībām

ES savu aizdevumu vērtības samazināšanās novērtējumu pamato, ņemot vērā ES finansējuma būtību un tās unikālo institucionālo statusu.

Trešām valstīm izsniegto aizdevumu vērtības samazinājumam ES aprēķina paredzamos kredītzaudējumus, izmantojot ārējos kredītkvalitātes datus, tomēr ņemot vērā tās vēlamā kreditora statusu, kas samazina kredītrisku. Pašreizējās vērtības aprēķināšanai diskonta likme ir aizdevuma sākotnējā faktiskā procentu likme. Ja aizdevumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme ir līgumā noteiktā pašreizējā faktiskā procentu likme.

Attiecībā uz aizdevumiem dalībvalstīm ES nekad nav radušies zaudējumi no vērtības samazināšanās, kā arī tā nav saskārusies ar maksājumu saistību nepildīšanu. Attiecībā uz šiem aizdevumiem ES papildus vēlamā kreditora statusam ņem vērā attiecības ar savām dalībvalstīm. Šie divi elementi kopumā garantē dalībvalstīm piešķirto aizdevumu pilnīgu atgūšanu termiņa beigās. Tāpēc ES uzskata, ka paredzamie kredītzaudējumi no dalībvalstīm izsniegtajiem aizdevumiem ir niecīgi, un statistiskā pieeja paredzamo kredītzaudējumu aprēķināšanai šiem aizdevumiem nav piemērojama. Tādējādi finanšu darbības rezultātu pārskatā par aizdevumiem dalībvalstīm paredzamie kredītzaudējumi netiek atzīti.

(b)Debitoru parādi

ES novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās darbības laika ECL apmērā, izmantojot praktiskus palīglīdzekļus (piemēram, uzkrājumu matricu).

(c)Nauda un naudas ekvivalenti

ES glabā naudu un naudas ekvivalentus norēķinu bankas kontos un termiņnoguldījumos līdz 3 mēnešiem. Nauda tiek turēta bankās ar ļoti augstiem kredītreitingiem (sk. 6.5. skaidrojumu), tādējādi ir ļoti zema saistību neizpildes iespējamība. Ņemot vērā īso termiņu un saistību neizpildes zemo iespējamību, paredzamie kredītzaudējumi no naudas un naudas ekvivalentiem ir niecīgi. Tā rezultātā naudas ekvivalentiem vērtības samazināšanās uzkrājumi netiek atzīti.

Atzīšanas pārtraukšana

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai ES būtībā ir nodevusi citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām. Finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvu / pašu kapitāla aprēķinā un atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pārdošana tiek atzīta to tirgošanas datumā.

14.Krājumi

Krājumus uzskaita izmaksās vai arī neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kura no abām summām ir mazāka. Izmaksas tiek noteiktas, izmantojot metodi “pirmais iekšā — pirmais ārā” (FIFO). Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu izmaksas, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās pieskaitāmās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālmaksu, tos novērtē izmaksās vai arī pašreizējās aizstāšanas izmaksās atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ES rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

15.Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu laikposmā, kas noteikts konkrētajā līgumā, lēmumā, nolīgumā vai pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā, vai arī to atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, tam ir pienākums atmaksāt priekšfinansējumu ES. Tā kā ES saglabā kontroli pār priekšfinansējumu un ir tiesīga saņemt atmaksu par neattiecināmo daļu, attiecīgo summu norāda kā aktīvus.

Priekšfinansējumu sākotnēji atzīst bilancē, kad naudu nodod saņēmējam. To novērtē piešķirtās atlīdzības summā. Turpmākos periodos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (tostarp aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst tad, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aplēš uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

Citus avansa maksājumus dalībvalstīm, kas rodas, kad ES atmaksā summas, kuras dalībvalstis avansa veidā samaksājušas saņēmējiem (tostarp “finanšu instrumentus, kam piemēro dalīto pārvaldību”), atzīst aktīvos un uzrāda pozīcijā “Priekšfinansējums”. Citus avansa maksājumus dalībvalstīm turpmāk novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīta labākā aplēse par attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies galasaņēmējiem un ko aprēķina, pamatojoties uz ticamiem un pamatojamiem pieņēmumiem.

Iemaksas ES trasta fondos (kā noteikts Finanšu regulas 234. pantā), kas nav konsolidēti Eiropas Komisijā, vai citos nekonsolidētos subjektos klasificē kā priekšfinansējumu, jo to nolūks ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus trasta fondam, lai tas varētu finansēt konkrētas darbības, kas ir noteiktas šā trasta fonda mērķos. ES iemaksas trasta fondos tiek novērtētas sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi, tostarp, ja nepieciešams, aplēstās summas, kas trasta fondam radušās pārskata periodā un ir attiecinātas uz ES iemaksu atbilstīgi noslēgtajam nolīgumam.

16.Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem ar komerciālu apmaiņu saistīti un nesaistīti darījumi ir jāuzrāda atsevišķi. Lai atšķirtu abas šīs kategorijas, jēdzienu “debitoru parādi” lieto attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, savukārt attiecībā uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, nesniedzot pretī aptuveni vienādu vērtību, lieto jēdzienu “atgūstamās summas” (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas saistībā ar pašu resursiem).

Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, izņemot noteiktas finanšu garantiju līguma debitoru daļas, kas tiek klasificētas kā finanšu aktīvs patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (sk. 1.5.5. skaidrojumu).

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita patiesajā vērtībā to iegādes dienā, atskaitot daļēji norakstāmo vērtības samazinājuma summu. Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu atgūstamo summu daļēji norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka ES nevarēs iekasēt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par atgūstamajām summām no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta arī vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem atgūšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana. Sk. 1.5.14. skaidrojumu par režīmu uzkrātajiem ieņēmumiem gada beigās. Summas, kas parādītas un uzrādītas kā atgūstamās summas no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, nav finanšu instrumenti, jo tās neizriet no līguma, kas rada finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu. Tomēr finanšu pārskatu skaidrojumos atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstošā gadījumā uzrāda kopā ar debitoru parādiem no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu.

17.Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

18.Darbinieku pabalsti

ES nodrošina darbiniekiem vairākus pabalstus (atalgojumu un sociālās nodrošināšanas pabalstus). Uzskaites nolūkiem tie jāklasificē īstermiņa un pēcnodarbinātības pabalstos.

Darbinieku īstermiņa pabalsti

Darbinieku īstermiņa pabalsti ir pabalsti, kas jāizmaksā 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata perioda beigām, kurā darbinieki snieguši pakalpojumu, piemēram, darba algas, samaksa par ikgadējiem atvaļinājumiem un apmaksātiem slimības atvaļinājumiem un citi īstermiņa pabalsti. Darbinieku īstermiņa pabalstus atzīst kā izdevumus tad, kad tiek sniegts saistītais pakalpojums. Saistības atzīst par summu, ko plānots izmaksāt, ja ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums maksāt saistībā ar darbinieka iepriekš sniegtu pakalpojumu un šādu pienākumu var ticami aplēst.

Pēcnodarbinātības pabalsti

ES piešķir darbiniekiem vairākus pēcnodarbinātības pabalstus, kas ietver izdienas, invaliditātes un pārdzīvojušā laulātā pensijas, kuras nodrošina saskaņā ar Eiropas ierēdņu pensiju shēmu (PSEO), kā arī veselības apdrošināšanu, kuru nodrošina saskaņā ar kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS) (sk. 2.9. skaidrojumu). Šos pabalstus piešķir saskaņā ar vienoto plānu — lai gan tie ir sadalīti divās shēmās, tiem jāpiemēro līdzīgs režīms, lai patiesi atspoguļotu situāciju un atainotu ekonomisko realitāti.

I.Eiropas ierēdņu pensiju shēma (PSEO). Pabalsti, ko piešķir saskaņā ar šo nosacīti finansēto 15 shēmu, ir saistīti ar amata stāžu, invaliditāti un laulātā pārdzīvošanu, kā arī ģimenes pabalstiem, nāvi pirms pensionēšanās tiem darbiniekiem, kuri strādā vai ir strādājuši ES iestādēs, aģentūrās un citās ES struktūrās vai ir mirušu ierēdņu vai pensionāru pārdzīvojušie laulātie. Personāls vienu trešdaļu no plānotajām šo pabalstu izmaksām sedz no savas darba algas.

II.Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS). Saskaņā ar šo shēmu ES nodrošina veselības apdrošināšanu Eiropas Komisijas, iestāžu, aģentūru un citu ES struktūru darbiniekiem, atmaksājot medicīnas pakalpojumu izdevumus. Pabalstus, ko šajā shēmā piešķir “nestrādājošajiem” (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā pēcnodarbinātības pabalstus.

ES arī nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus ES iestāžu darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem ar atsevišķu pensiju shēmu starpniecību. Tie ir iekļauti pozīcijā “Citas pensijas pabalstu shēmas”. Saskaņā ar šīm shēmām ES nodrošina pensijas pabalstus Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Revīzijas palātas, Padomes un Eiropas Parlamenta, Eiropas Ombuda biroja, Datu aizsardzības uzraudzītāja biroja locekļiem. ES nodrošina ES iestāžu darbiniekiem veselības apdrošināšanu ar JSIS starpniecību.

Minētos pēcnodarbinātības pabalstus uzskata par ES definēto pabalstu saistībām un aprēķina katrā pārskata datumā, aplēšot nākotnes pabalstu summu, ko darbinieki nopelnījuši kārtējā periodā un iepriekšējos periodos, šo summu diskontējot un atskaitot visu plāna aktīvu patieso vērtību. Definēto pabalstu saistības aprēķina katru gadu, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Definēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot aplēstās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot tādu valsts obligāciju procentu likmes, kuras ir izteiktas pabalstu izmaksāšanas valūtā un kuru dzēšanas termiņš aptuveni atbilst attiecīgo pensiju saistību termiņam.

ES darbiniekiem piešķirtos pēcnodarbinātības pabalstus iekļauj vienotā plānā, kurā ietverta gan pensiju shēma (PSEO), gan veselības apdrošināšanas shēma (JSIS), un tiesības uz apdrošināšanu saskaņā ar JSIS shēmu ir tikai tad, ja ir iegūtas tiesības uz apdrošināšanu saskaņā ar PSEO shēmu. Atbilstīgi minētā vienotā plāna nosacījumiem, kas izklāstīti Civildienesta noteikumos, dažas tiesības, piemēram, tiesības uz atliktu un samazinātu pensiju saskaņā ar PSEO, tiek iegūtas pēc 10 nostrādātiem gadiem. Tomēr tiesības, ko uzkrāj saskaņā ar vienoto plānu, darbiniekam turpinot darbu, ir ievērojami lielākas nekā sākotnējās tiesības, kā to atspoguļo vēlākās katru gadu uzkrātās pensijas tiesības.

Tāpēc, lai raksturotu pamatā esošā darījuma ekonomisko būtību, ko prasa finanšu pārskatu kvalitatīvo rādītāju patiesa atspoguļošana, kā izklāstīts gan EGN 1, gan SPSGS “Konceptuālais satvars”, radušās darba izmaksas tiek uzkrātas atbilstīgi lineārajai metodei visā aplēstajā darbinieka aktīvā dienesta periodā, t. i., periodā no dienas, kad darbinieka dienests pirmo reizi rada tiesības uz pabalstiem saskaņā ar plānu (neatkarīgi no tā, vai pabalstus piešķir ar nosacījumu, ka darbinieks turpina dienestu), līdz dienai, kad darbinieka dienesta turpināšana saskaņā ar plānu nerada būtiskas turpmāko pabalstu summas, neskaitot summas, kas rodas no darba algas turpmākas paaugstināšanas. Šo pieeju konsekventi piemēro pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar vienoto plānu.

Definēto pabalstu neto saistību pārrēķinos iekļauj aktuāros guvumus un zaudējumus un atdevi no plāna aktīviem, un tos nekavējoties atzīst neto aktīvos.

ES atzīst neto procentu izdevumus (ienākumus) un citus ar definēto pabalstu plāniem saistītos izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskata pozīcijā “Personāla un pensiju izmaksas”.

Kad piešķirtie pabalsti tiek mainīti vai samazināti, izrietošās pabalstu izmaiņas, kas saistītas ar iepriekšēju dienestu, vai samazināšanas rezultātā radušos guvumus/zaudējumus nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Guvumus un zaudējumus, kas rodas norēķinos, atzīst, kad notiek norēķins. Iepriekšējās darba izmaksas nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, ja vien izmaiņas nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu.

19.Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja pagātnes notikumu rezultātā ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, minēto saistību izpildei, visticamāk, būs nepieciešams tērēt līdzekļus un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par prognozējamajiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizējās saistības. Ja uzkrājumus veido lielam posteņu skaitam, saistības aplēš, izvērtējot visus iespējamos iznākumus atbilstoši to iespējamībai (“paredzamās vērtības” metode).

Uzkrājumus apgrūtinošiem līgumiem vērtē pēc paredzamo līguma laušanas izmaksu pašreizējās vērtības vai paredzamo līguma izpildes turpināšanas izmaksu pašreizējās vērtības atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir mazāka.

20.Finanšu saistības

Finanšu saistības iedala finanšu saistībās patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, finanšu saistībās, ko uzskaita atbilstoši amortizētajai iegādes vērtībai, un finanšu garantiju līguma saistībās.

Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina sertifikāti (ES obligācijas, ES noguldījumi un ES parādzīmes). Tos sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kas ir to piešķiršanas ieņēmumi (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), no kuras tiek atskaitītas radušās darījuma izmaksas, un turpmāk tos uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu metodi; starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, ir nemateriālas un tās tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (sk. 1.5.5. skaidrojumu).

ES atzīst finanšu garantiju līguma saistības, tai noslēdzot līgumu, kurā ES ir jāveic noteikti maksājumi, lai atlīdzinātu garantijas turētājam zaudējumus, kas tam radušies tādēļ, ka konkrēts parādnieks neveic maksājumu noteiktajā termiņā saskaņā ar sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem par parāda instrumentu. Ja garantijas līgums nosaka, ka ES ir jāveic maksājumi, reaģējot uz finanšu instrumentu cenas izmaiņām vai citu pamatā esošo instrumentu izmaiņām, garantijas līgums ir atvasināts instruments, t. i., finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā. Visi pārējie garantiju līgumi tiek uzskaitīti kā finanšu uzkrājumi.

Finanšu garantiju līguma saistības sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Tā ir vienāda ar debitoru prēmijas neto pašreizējo vērtību, ja tā ir tirgus izteiksmē. Ja garantijas prēmija netiek iekasēta vai ja atlīdzība nav patiesā vērtība, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz finanšu garantiju līgumu kotētām cenām aktīvā tirgū, kas ir tieši līdzvērtīgas tām, kas noteiktas uzņemtajās finanšu garantiju saistībās, ja tādas ir pieejamas, vai izmantojot novērtēšanas metodi. Ja nevar noteikt ticamu patiesās vērtības novērtējumu, vai nu tieši novērojot aktīvo tirgu, vai izmantojot citu novērtēšanas metodi, finanšu garantiju līguma saistības sākotnēji novērtē darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu apmērā.

Turpmākā novērtēšana ir atkarīga no finanšu garantijas kredītriska attīstības. Ja nav būtiska kredītriska pieauguma (“1. posms”), finanšu garantiju saistības tiek novērtētas pēc lielākās no summām — 12 mēnešu paredzamie kredītzaudējumi un sākotnēji atzītā summa, nepieciešamības gadījumā atskaitot kumulatīvo amortizāciju. Ja ir būtisks kredītriska pieaugums (“2. posms”), finanšu garantiju saistības novērtē pēc lielākās no summām — darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi un sākotnēji atzītā summa, nepieciešamības gadījumā atskaitot kumulatīvo amortizāciju (sk. 6.5. skaidrojumu).

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to dzēšanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma. Finanšu garantiju līgumus klasificē kā īstermiņa saistības, izņemot, ja ES ir beznosacījuma tiesības atlikt saistību izpildi vismaz uz divpadsmit mēnešiem pēc pārskata datuma.

ES trasta fondus, kas tiek uzskatīti par daļu no Komisijas operatīvajām darbībām (t. i., trasta fondi “Madad” un Kolumbijai), uzskaita Komisijas pārskatos un vēlāk konsolidē ES gada pārskatos. Tāpēc iemaksas, ko citi līdzekļu devēji veic ES trasta fondos, pēc kritērijiem atbilst ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, un tos uzrāda kā finanšu saistības, līdz ar veiktajām iemaksām saistītie nosacījumi ir izpildīti, t. i., trasta fondam rodas attiecināmas izmaksas. Trasta fondam piemēro prasību finansēt noteiktus projektus un atdot atlikušos līdzekļus tad, kad fonds tiek likvidēts. Bilances datumā nenokārtotās iemaksu saistības tiek novērtētas, ņemot vērā saņemto iemaksu summu, no kuras atskaitīti izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams. Pārskata sagatavošanas nolūkos neto izdevumi tiek attiecināti uz citu līdzekļu devēju iemaksām proporcionāli neto iemaksām, kas veiktas līdz 31. decembrim (ieskaitot). Iemaksu attiecināšanai ir tikai indikatīvs raksturs. Likvidējot trasta fondu, par faktisko atlikušo resursu izdali lemj trasta fonda valde.

Tie paši novērtēšanas principi attiecas uz ārējām iemaksām ES programmās, ja šādas iemaksas tiek saņemtas ar nosacījumiem izmantot resursus, kā noteikts iemaksu nolīgumos, vai citādi tos atdot atpakaļ maksātājam.

21.Parādi kreditoriem

Liela daļa ES parādu kreditoriem ir nesamaksātie izmaksu atlīdzināšanas prasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēji (darījumi, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu). Tos grāmato kā parādus kreditoriem pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts attiecīgs izmaksu atlīdzināšanas prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas parādus kreditoriem vērtē atbilstoši attiecināmajai summai.

Parādus kreditoriem, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos attiecināmos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un ES tos ir apstiprinājusi.

22.Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un maksas

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Ja gada beigās rēķins vēl nav izsniegts, kaut gan ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces vai arī pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ieņēmumi tiek atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai sagādātās preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo pārskata periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu ņemot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību summas aplēsi. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar Komisijas sīki izstrādātām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu to ekonomisko un citu parādību attēlojumu, kas tiem ir jāattēlo. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izdevumi tiks attiecināti uz nākamo periodu un atzīti nākamajā pārskata periodā.

23.FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

24.Ieņēmumi

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Lielākā daļa ES ieņēmumu attiecas uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

NKI resursi, PVN resursi un pašu resursi, kas pamatojas uz izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu

Ieņēmumi tiek atzīti par periodu, kurā Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījumu veikt iemaksas. Ieņēmumus novērtē pēc to “prasītās summas”. Tā kā PVN resursiem, NKI resursiem un pašu resursiem, kas pamatojas uz izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, pamatā ir aplēses par attiecīgā budžeta gada datiem, notiekot pārmaiņām, tās var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses pārmaiņu radīto ietekmi ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā pārmaiņas notikušas.

Tradicionālie pašu resursi

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad no dalībvalstīm tiek saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (kuros ietvertas iekasētās nodevas un pienākošās summas, kas ir garantētas un nav apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Komisijai, aplēš un atzīst kā uzkrātos ieņēmumus. No dalībvalstīm saņemtajos ceturkšņa B pārskatos (kuros ietvertas nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, un debitora apstrīdētās garantētās summas) tos atzīst kā ieņēmumus, no kuriem atskaita iekasēšanas izmaksas, uz ko dalībvalstīm ir prasījuma tiesības. Turklāt atzīst vērtības samazinājumu par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas aplēstā starpība.

Naudas sodi

Ieņēmumus no naudas sodiem atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums piemērot naudas sodu, subjekts, kam piemērots naudas sods, divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma:

a)piekrīt lēmumam (šādā gadījumā tam ir jāsamaksā naudas sods norādītajā termiņā un ES galīgi iekasē attiecīgo summu); vai

b)nepiekrīt lēmumam (tādā gadījumā tas to apstrīd saskaņā ar ES tiesību aktiem).

Pat ja tiek iesniegta pārsūdzība, naudas sods jāsamaksā noteiktajā termiņā, kas ir trīs mēneši, jo pārsūdzība nenozīmē maksājuma atlikšanu (LESD 278. pants). Saņemto naudu izmanto, lai dzēstu atgūstamo summu. Tomēr ar Komisijas grāmatveža piekrišanu uzņēmums maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju par attiecīgo summu. Šādā gadījumā naudas sodu joprojām uzskata par atgūstamo summu. Ja netiek saņemta ne nauda, ne garantija un ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst maksājumtiesību vērtības samazinājumu.

Ja uzņēmums iesniedz pārsūdzību un jau ir veicis provizorisku naudas soda maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības, vai, ja pastāv iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā tiek iesniegta garantija, nesamaksāto atgūstamo summu noraksta.

Komisijas saņemtos uzkrātos procentus saistībā ar bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem un attiecīgi palielina iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visus provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā (BUFI) un tos iegulda finanšu instrumentos.

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgi riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

Procentu ieņēmumi un izdevumi

Procentu ieņēmumus un izdevumus atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizētās iegādes vērtības aprēķināšanai un procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot faktisko procentu likmi, ES izdara aplēsi par naudas plūsmām, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredītzaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentu likmes punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir faktiskās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas prēmijas vai diskontus.

Ja finanšu aktīvu vai līdzīgu finanšu aktīvu grupu uzskata par tādu, kam samazinājusies kredīta vērtība (“3. posms”), procentu ieņēmumus atzīst, izmantojot procentu likmi, kas lietota nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, lai noteiktu zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Ieņēmumi no dividendēm

Ieņēmumus no dividendēm un līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.

Ieņēmumi un izdevumi no finanšu aktīviem ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Tas attiecas uz patiesās vērtības guvumiem (ieņēmumiem) un patiesās vērtības zaudējumiem (izdevumiem) no šiem finanšu aktīviem, tostarp tiem, kas izriet no ārvalstu valūtas maiņas. Procentus nesošajiem finanšu aktīviem tas ietver arī procentus. Sk. arī 3.9. skaidrojumu.

Ieņēmumi no finanšu garantiju līgumiem

Ieņēmumus no finanšu garantiju līgumiem (garantijas prēmija) atzīst laikā, kad ES ir gatava kompensēt finanšu garantiju līguma turētājam kredīta zaudējumus, kas tam varētu rasties. Piemērotajā amortizācijas grafikā ņem vērā laika ritējumu un garantētā riska darījuma apjomu. Ieņēmumos no finanšu garantiju līgumiem tiek iekļauta arī finanšu garantiju līgumu saistību amortizācija gadījumos, kad garantija sniegta bez atlīdzības vai ar nominālu atlīdzību.

25.Izdevumi

Tādu darījumu izdevumi, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido lielāko ES izdevumu daļu. Tie attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu: i) tiesību piešķīrums, ii) pārvedumi saskaņā ar līgumu un diskrecionāras dotācijas, kā arī iii) iemaksas un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums veikts, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj regula (Finanšu regula, Civildienesta noteikumi vai cita regula) vai ir parakstīts nolīgums, kas atļauj pārvedumu, ja saņēmējs izpilda attiecināmības kritērijus un ja attiecīgo summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzināšanas prasījums un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, kuri ir radušies, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos grāmato kā uzkrātos izdevumus.

Izdevumus, kas radušies preču un pakalpojumu iegādes darījumos, kuri saistīti ar komerciālu apmaiņu, atzīst tad, kad ES saņēmusi preces vai pakalpojumus un ir to apstiprinājusi. Tos novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus, kuri saistīti ar attiecīgajā periodā sniegtu pakalpojumu, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, aplēš un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

26.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

27.Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki nākotnes notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimnieciskā labuma vai kalpošanas potenciāla ieplūde ir ticama.

28.Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir pienākums, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki nākotnes notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt, vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kas ietver saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu, vai — retos gadījumos — pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespējamība nav niecīga.

29.NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt ES spēju ģenerēt naudu un naudas ekvivalentus un ES vajadzību izmantot šādas naudas plūsmas.

Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka finanšu gada saimnieciskās darbības rezultāts tiek koriģēts, ņemot vērā ietekmi, ko rada ārpus naudas darījumi, atlikti vai uzkrāti iepriekšējo vai nākamo periodu naudas ieņēmumi vai maksājumi no pamatdarbības un ieņēmumu vai izdevumu posteņi, kuri saistīti ar naudas plūsmām no ieguldījumu darbības.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato ES pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

Naudas plūsmas pārskatā ir atspoguļotas naudas plūsmas attiecīgajā periodā, kuras klasificētas pēc pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības.

Pamatdarbības ir ES darbības, kas nav ieguldījumu vai finansēšanas darbības. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām.

Ieguldījumu darbības ir nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu, kā arī citu naudas ekvivalentos neiekļautu ieguldījumu iegāde un atsavināšana. Ieguldījumu darbības neietver aizdevumus, kas piešķirti saņēmējiem, jo tie ir daļa no vispārējiem mērķiem un līdz ar to ES ikdienas darbības. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskos ieguldījumus.

Finansēšanas darbības ir darbības, kuru rezultātā mainās aizņēmumu lielums un sastāvs, izņemot tos, kas ir piešķirti saņēmējiem kompensēšanas veidā vai materiālo pamatlīdzekļu iegādei (kas iekļauti pamatdarbībās).

30.SKAIDROJUMI PAR BILANCI

AKTĪVI

31.NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Iepriekš minētās summas galvenokārt ir saistītas ar datorprogrammām.

32.MATERIĀLIE PAMATLĪDZEKĻI

Kosmosa aktīvu kategorijā ietilpst operatīvie pamatlīdzekļi, kas saistīti ar abām ES kosmosa programmām: globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS), t. i., Galileo un Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma sistēmas (EGNOS), un Copernicus Eiropas Zemes novērošanas programmu. Kosmosa sistēmas aktīvus, kas vēl nav operatīvi, iekļauj pozīcijā “Nepabeigtie pamatlīdzekļi”. Ar ES kosmosa programmām saistīto aktīvu izveidei izmanto Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu.

Attiecībā uz Galileo divi satelīti, kas palaisti 2021. gada decembrī, par darbotiesspējīgiem tika atzīti 2022. gada martā. Konstelācijā pašlaik ir 28 satelīti. Pēc pabeigšanas Galileo konstelāciju veidos 30 satelīti (tostarp 6 rezerves satelīti). Galileo operatīvie pamatlīdzekļi, ieskaitot gan satelītus, gan uz zemes izvietotās iekārtas, 2022. gada 31. decembrī bija 3056 miljoni EUR, atskaitot uzkrāto nolietojumu (2021. gadā — 3413 miljoni EUR). Atlikušo nepabeigto pamatlīdzekļu kopējā summa bija 1812 miljoni EUR (2021. gadā — 1344 miljoni EUR).

Attiecībā uz Copernicus — pēc tehniskā incidenta, kas bija saistīts ar SAR instrumentu (kas nodrošina radara datus) uz Sentinel-1B kuģa, un, neskatoties uz visiem centieniem atjaunot satelīta darbību, 2022. gada jūlijā tika secināts, ka Sentinel-1B vairs nevar atbalstīt Sentinel-1 misiju. Tādējādi Sentinel 1B ir pilnībā norakstīts (86 miljoni EUR, atskaitot uzkrāto nolietojumu). Copernicus operatīvo pamatlīdzekļu kopējā vērtība ir 634 miljoni EUR (2021. gadā — 937 miljoni EUR), atskaitot uzkrāto nolietojumu. Saistībā ar Copernicus satelītiem vēl 2583 miljoni EUR tiek atzīti par nepabeigtiem pamatlīdzekļiem (2021. gadā — 2115 miljoni EUR).

Arī pamatlīdzekļi, kas saistīti ar EGNOS zemes infrastruktūru, 106 miljonu EUR apmērā (2021. gadā — 130 miljoni EUR) ir iekļauti pozīcijā “Kosmosa aktīvi”. Papildus tam EGNOS ir nepabeigtie pamatlīdzekļi 292 miljonu EUR apmērā (2021. gadā — 189 miljoni EUR).

Materiālie pamatlīdzekļi

33.PĒC PAŠU KAPITĀLA METODES UZSKAITĪTI IEGULDĪJUMI

ES, ko pārstāv Komisija, līdzdalība Eiropas Investīciju fondā (EIF) tiek uzskatīta par asociētā uzņēmuma dalību, un tās uzskaitei izmanto pašu kapitāla metodi. EIF ir ES finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju sniegšana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). EIF darbojas kā privātā un publiskā sektora partnerība, kuras dalībnieki ir Eiropas Investīciju banka (EIB), ES un finanšu iestāžu grupa.

2022. gada 31. decembrī ES līdzdalība EIF bija 30 % (2021. gadā — 30 %) un 30 % balsstiesību (2021. gadā — 30 %). Turpmākajā tabulā parādīta ES dalības EIF kārtējā gada attīstība.

EIF finanšu informācijas kopsavilkums:

Iepriekš apkopotās finanšu informācijas saskaņojums ar līdzdalības EIF uzskaites vērtību ir šāds.