EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 13.6.2023
COM(2023) 317 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Praktiski funkcionējošs ilgtspējīga finansējuma regulējums
{SWD(2023) 209 final}
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
Praktiski funkcionējošs ilgtspējīga finansējuma regulējums
Ievads
Eiropas zaļais kurss 1 un pārkārtošanās uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku līdz 2050. gadam sagādā ievērojamas grūtības, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā kontekstā, taču arī nodrošina ES iespējas. Investīcijas zaļās pārkārtošanās jomā palīdzēs padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un veidot ilgtspējīgu, taisnīgu un pārtikušu sabiedrību. Investīcijas tīros un ilgtspējīgos enerģijas avotos un energoefektivitātē stiprinās ES atvērto stratēģisko autonomiju un samazinās mūsu paļaušanos uz Krievijas importu un fosilā kurināmā importu no valstīm ārpus ES, palīdzot panākt mērenas enerģijas cenas nākotnē. Šajā nolūkā ir vajadzīgas arī investīcijas mūsu spējā izstrādāt un ražot tīras tehnoloģijas, lai novērstu jaunu stratēģisku atkarību radīšanu un stiprinātu ES konkurētspēju. Turpretim nespēja savlaicīgi rīkoties, lai novērstu ar klimatu un dabu saistītos riskus, uzņēmumiem un sabiedrībai radīs ievērojamas izmaksas un var radīt traucējošus pārkārtojumus, kas ietekmēs finanšu stabilitāti. Lai sasniegtu šos mērķus, ES katru gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas aptuveni 700 miljardu EUR apmērā zaļā kursa, RepowerEU un neto nulles emisiju industrijas akta mērķu sasniegšanai 2 , 3 . Lielākā daļa šo investīciju būs jānodrošina no privātā finansējuma.
ES ilgtspējīga finansējuma programmas mērķis ir šajos centienos atbalstīt uzņēmumus un finanšu nozari, veicinot privāto finansējumu pārkārtošanās projektiem un tehnoloģijām un finanšu plūsmu uz ilgtspējīgām investīcijām. ES pēdējo piecu gadu laikā ir panākusi ievērojamus panākumus ilgtspējīga finansējuma programmas īstenošanā. Atskaites punkti ietver Taksonomijas regulas 4 , Ar Ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulas (SFDR) 5 pieņemšanu, ES klimata etalonu pieņemšanu Etalonu regulā 6 , Eiropas zaļo obligāciju regulas 7 un Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD) 8 pieņemšanu. ES ir arī precizējusi, ka fiduciārie pienākumi aktīvu pārvaldībā, (pār)apdrošināšanas un investīciju nozarē ietver arī ilgtspējas riskus, un ir paredzējusi noteikumus, ar kuriem tiek pieprasīts, ka privāto ieguldītāju vēlmes ilgtspējas jomā ir jāapspriež tirdzniecības vietā 9 . Komisija 2021. gada rudenī ierosināja prudenciālās prasības banku 10 un apdrošināšanas 11 nozarē veicamo pasākumu pakešu ietvaros, lai palielinātu finanšu nozares noturību pret ilgtspējas riskiem; šo priekšlikumu pašreiz apspriež abi likumdevēji. Visi minētie elementi kopā nodrošina, ka finanšu nozarē arvien vairāk tiek ņemti vērā ilgtspējas faktori.
Pašreiz iesniegtā pakete ir svarīgs solis virzībā uz ilgtspējīga finansējuma regulējuma pabeigšanu. Taksonomijas deleģētie akti 12 sekmēs investīcijas lielākā skaitā nozaru un saimniecisko darbību, kas atzīstamas par vides ziņā ilgtspējīgām, tai skaitā darbību un saistīto kritēriju attiecībā uz visiem sešiem Taksonomijas regulas mērķiem vides jomā 13 . Ar priekšlikumu regulai par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti 14 tiks nodrošināts, ka VSP reitingi kļūst par ilgstpējīgas finanšu vērtības ķēdes uzticamāku un pārredzamāku komponentu. Gaidāmie Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti saskaņā ar CSRD ļaus uzņēmumiem standartizētā veidā ar ilgtspēju saistītu informāciju atklāt dažādiem aizdevējiem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām. Komisijas ieteikumā 15 ar praktiskiem piemēriem un skaidrojumiem aprakstīts, kā ilgtspējīga finansējuma regulējums ietver finansējumu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, un skaidrots, kā uzņēmumi, ieguldītāji un finanšu starpnieki var brīvprātīgi izmantot pašreizējo ilgtspējīga finansējuma regulējumu, lai finansētu pārkārtošanos uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus uzlabojot to konkurētspēju. Visbeidzot, pievienotajā dienestu darba dokumentā par ES taksonomijas izmantojamību un plašāku ES ilgtspējīga finansējuma regulējumu sniegts pārskats par pašlaik spēkā esošā regulējuma galvenajiem pīlāriem un izvērtēti nesen pieņemtie izmantojamības pasākumi 16 .
Pārskatu agrīna analīze liecina, ka ES ilgtspējīga finansējuma regulējums sāk darboties, kā paredzēts, ar pārredzamību un visaptverošas rīkkopas veidā nodrošinot atvieglojumus zaļo un pārkārtošanās investīciju privātā finansēšanā. Piemēram, uzņēmumi piemēro taksonomiju un, balstoties uz to, sāk ziņot par savām ilgtspējīgajām investīcijām.
Neraugoties uz līdz šim gūtajiem būtiskajiem panākumiem un pārkārtošanās ilgtermiņā sniegtajām iespējām un konkurences priekšrocībām, Komisija atzīst, ka uzņēmumi, jo īpaši MVU, pārkārtojoties uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, saskaras ar ievērojamām grūtībām. Minētās grūtības cita starpā ir šādas — identificēt risinājumus gadījumos, kad zaļās tehnoloģijas vēl nav pieejamas, noteikt ilgtspējas mērķus un darbības uzņēmējdarbības stratēģiju ietvaros un nodrošināt atbilstību augstākiem vides un sociālās ilgtspējas standartiem un ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanas prasībām, kā arī pārvarēt darbaspēka un prasmju trūkumu.
Grūtības var sagādāt arī ar ilgtspēju saistītās informācijas sniegšanas prasību īstenošana un sākotnējā piemērošana, jo ziņošanu pakāpeniski ieviešot, rodas jautājumi par īstenošanu un izmantojamību un tās nolūkos nepieciešamas uzņēmumu līmeņa investīcijas vajadzīgās informācijas izstrādē, apstrādē un kvalitātes nodrošināšanā. Komisija ir apņēmusies aktīvi atbalstīt īstenošanu un nodrošināt regulējuma izmantojamību dažāda lieluma, dažādu uzņēmējdarbības modeļu uzņēmumiem dažādās sākuma pozīcijās, kā arī šo uzņēmumu iekļautību.
Praktiski funkcionējošs ilgtspējīga finansējuma regulējums
Ieviešot ilgtspējīga finansējuma regulējuma pamatelementus 17 , uzņēmumi un finanšu struktūras sākuši savām saimnieciskajām un finansēšanas darbībām piemērot minētos rīkus un informācijas atklāšanas standartus. Turpmākajos gados informācijas atklāšanas un datu kvalitāte un pieejamība uzlabosies, jo turpināsies ilgtspējīga finansējuma regulējuma īstenošana un tirgus dalībnieki varēs izmantot taksonomiju un citu VSP informāciju, lai pieņemtu informācijā balstītus lēmumus par investīcijām, formulētu ilgtspējas mērķus un iesaistītos to sasniegšanā, kā arī iegūtu vai nodrošinātu finansējumu ar mērķi pārkārtoties uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku. Jo vairāk datu pakāpeniski būs pieejami, jo lielāki būs regulējuma piemērošanas ieguvumi. Tas notiks vienlaikus ar Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) 18 ieviešanu, nodrošinot digitālu un atklātu piekļuvi minētajiem datiem.
Taksonomijas ziņojumi par pirmo piemērošanas gadu liecina, ka taksonomija praktiski funkcionē. Dati liecina, ka indeksā STOXX Europe 600 iekļautie uzņēmumi, kuru ziņojumos tika uzrādīta zināma atbilstība taksonomijai 19 , vidēji ziņoja par kapitālizdevumu atbilstību taksonomijai aptuveni 23 % apmērā, darbības izdevumu atbilstību taksonomijai aptuveni 24 % apmērā un ieņēmumu atbilstību taksonomijai aptuveni 17 % apmērā 20 . Tas liecina, ka uzņēmumi var veikt investīcijas ar mērķi nodrošināt saimnieciskās darbības atbilstību taksonomijai neatkarīgi no to sākuma pozīcijas. Finanšu iestādes un ieguldītāji jau var izmantot šos datus, lai noteiktu, kuri uzņēmumi un nozares veic pārkārtošanos, un nodrošinātu ar pārkārtošanos saistītus finansēšanas risinājumus.
Komisija ir apņēmusies atbalstīt ilgtspējīga finansējuma regulējuma īstenošanu un nodrošināt, ka rīki un informācijas atklāšana darbojas praksē. Pamatojoties uz ieinteresēto personu atsauksmēm, Komisija pastiprinās centienus uzlabot regulējuma izmantojamību un saskaņotību, nodrošinot, ka dažādie elementi ir viegli izmantojami un administratīvais slogs pēc iespējas tiek samazināts. Komisija arī ir gatava sniegt tehnisko atbalstu dalībvalstīm, lai ar tehniskā atbalsta instrumentu 21 atvieglotu minēto īstenošanu, tai skaitā saistībā ar gaidāmajiem Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem.
Ilgtspējīga finansējuma regulējums ir iekļaujošs un samērīgs. Ar to maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiks sniegta iespēja piesaistīt finansējumu to pārkārtošanās nolūkiem, vienlaikus samazinot administratīvo slogu. Biržas sarakstā neiekļauti MVU, jo īpaši mikrouzņēmumi, to lieluma un administratīvās kapacitātes dēļ nav pakļauti ES ilgtspējīga finansējuma tiesiskajam regulējumam, tomēr daži MVU var būt ieinteresēti finansēt ilgtspējīgas investīcijas un gūt labumu, brīvprātīgi izmantojot ilgtspējīga finansējuma rīkus. Tomēr MVU, apsverot to pārkārtošanās finansējuma vajadzības un praksē piesaistot pārkārtošanās finansējumu, varētu būt nepieciešams to finansēšanas un vērtības ķēdes partneru atbalsts. Saistībā ar to finanšu starpniekiem vajadzētu uzskatīt, ka MVU spēja sniegt detalizētu informāciju var būt ierobežota, un attiecībā uz MVU klientiem, kas ir ieinteresēti piesaistīt finansējumu zaļajām investīcijām, piemērot proporcionalitātes principu.
Jau ir pieņemtas vairākas iniciatīvas un mērķtiecīgi pasākumi ar mērķi risināt galvenos izmantojamības jautājumus un ieinteresēto personu uzdotos jautājumus. Piemēram, Komisija nesen precizēja Taksonomijas regulas un Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas sniegšanas regulas (SFDR) mijiedarbību saistībā ar jēdzienu “ilgtspējīgas investīcijas” un to, kā uzņēmējiem būtu jāinterpretē ES taksonomijas prasības par atbilstību minimuma aizsargpasākumiem, tai skaitā sociālajiem un pārvaldības aspektiem 22 . Tas papildina nesen publicētās Komisijas vadlīnijas par SFDR un Etalonu regulas mijiedarbību attiecībā uz produktiem, ar kuriem pasīvi tiek sekots ES klimata pārkārtošanās etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem 23 .
Komisija turpinās darbu, ko tā veic, lai ar Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) un Ilgtspējīga finansējuma platformas atbalstu un, pamatojoties uz turpmāku ieinteresēto personu iesaistīšanos, palielinātu taksonomijas un plašāka ilgtspējīga finansējuma regulējuma izmantojamību. SFDR visaptverošais novērtējums, par kuru tika paziņots 2022. gada decembrī, ir svarīga šo centienu daļa. SFDR novērtējuma ietvaros 2023. gada rudenī tiks uzsākta sabiedriskā apspriešana.
Pārkārtošanās finansējums
Lai veiktu pārkārtošanos uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, steidzami nepieciešamas lielas investīcijas zaļajās tehnoloģijās un ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās. Ir nepieciešamas arī investīcijas Taksonomijas regulai atbilstošās pārkārtošanās darbībās 24 gadījumos, kad zaļās tehnoloģijas vēl nav pieejamas. Finanšu nozare var atbalstīt šādu tehnoloģiju izstrādi. Pašreiz iesniegtā pakete ir vēl viens solis ceļā uz tāda pasaules mērogā vadoša tiesiskā regulējuma izveidi, kura ietvaros tiek nodrošināti atvieglojumi pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanā.
Pārkārtošanās finansējumu var piesaistīt ne tikai uzņēmumi ar visaugstākajiem ilgtspējas rādītājiem, bet arī uzņēmumi ar atšķirīgām sākuma pozīcijām un skaidriem ilgtspējas mērķiem. Ilgtspējīga finansējuma regulējuma ietvaros jau ir atzītas investīcijas saimniecisko darbību, aktīvu un uzņēmumu pārkārtošanā uz klimata un vides mērķu izpildi, piemēram, izmantojot taksonomiju 25 . Pamatojoties uz regulējuma ietvaros sniegto ar ilgtspēju saistīto informāciju un rīkiem, privātie ieguldītāji un finanšu iestādes pakāpeniski spēs rezultatīvāk un sistemātiskāk identificēt ilgtspējīgas investīcijas un investīcijas pārkārtošanās projektos. Šī informācijas atklāšana un rīki arī nodrošina uzņēmumiem iespēju standartizēti noteikt savus ilgtspējas mērķus un veidus, kā pārkārtošanās ietvaros sasniegt ieguldītājus un ieinteresētās personas.
Taksonomija ietver pārkārtošanās darbības, kurām pašreiz nav pieejama tehnoloģiska un/vai ekonomiski iespējama mazoglekļa alternatīva, bet attiecībā uz kurām var panākt būtiskus uzlabojumus saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku 26 . Turklāt taksonomijā tiek atzītas investīcijas saimnieciskajās darbībās, kas kļūs taksonomijai atbilstīgas piecu (izņēmuma kārtā 10) gadu laikā. Šādas investīcijas atklājamajā informācijā var norādīt kā taksonomijai atbilstīgus kapitālizdevumus, un tās var finansēt, emitējot Eiropas zaļās obligācijas. Pēc tam šādas obligācijas var iekļaut tāda etalona vai finanšu produkta sastāvā, kuram piemīt ilgtspējas īpašības vai kurš paredzēts ilgtspējas mērķu sasniegšanai.
Pārkārtošanās sākumposmā ieņēmumi, jo īpaši konkrētu uzņēmumu un ekonomikas nozaru ieņēmumi, taksonomijai atbildīs mazākā mērā. Tomēr ir paredzams, ka lielākā mērā taksonomijai atbildīs kapitālizdevumi. To apstiprina pirmie iesniegtie dati, kas liecina, ka liels skaits uzņēmumu ziņojumos uzrāda taksonomijai atbilstīgus kapitālizdevumus, kas ir ievērojami lielāki par to taksonomijai atbilstīgajiem ieņēmumiem, jo īpaši nozarēs ar augstu emisiju līmeni, kurās pārkārtošanās finansējums ir visvairāk nepieciešams, un ka atsevišķās nozarēs kapitālizdevumu vidējā atbilstība taksonomijai ir ievērojami lielāka nekā ieņēmumu vidējā atbilstība taksonomijai. Piemēram, sabiedrisko pakalpojumu nozarē kapitālizdevumi taksonomijai atbilst vidēji 70 % apmērā, turpretim ieņēmumi — 40 % apmērā, un enerģētikas nozarē kapitālizdevumi taksonomijai atbilst vidēji 23 % apmērā, savukārt ieņēmumi — 7 % apmērā 27 .
Pastāv arī nozīmīga sinerģija starp rīkiem un informācijas atklāšanu, piemēram, saistībā ar uzņēmumiem, kas nolemj noteikt pārkārtošanās mērķus un izstrādāt pārkārtošanās plānus. Vairāk nekā 13 000 uzņēmumu visā pasaulē līdz šim ir noteikuši pārkārtošanās mērķus 28 , un daži šos mērķus izvēlējušies noteikt, izmantojot pārkārtošanās plānu. Gaidāmie Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti nodrošinās, ka uzņēmumi var standartizēti darīt zināmus savus klimata pārkārtošanās plānus un mērķus, ja tiem tādi ir. Tas var palīdzēt šiem uzņēmumiem saņemt finanšu tirgus dalībnieku finansējumu ar mērķi atbalstīt to pārkārtošanās centienus. Ilgtspējīga finansējuma platformā tiks uzraudzīta tirgus prakse, kas saistīta ar pārkārtošanās mērķiem un plāniem, kā arī kapitāla plūsmas ES ilgtspējas mērķu sasniegšanai.
Taksonomijas deleģētie akti par vidi un klimatu
Taksonomija ir ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma stūrakmens un nozīmīgs tirgus pārredzamības rīks, kas palīdz novirzīt investīcijas saimnieciskajām darbībām, kuras visvairāk nepieciešamas zaļās pārkārtošanās ietvaros. ES taksonomijas Deleģētais akts par klimatisko komponentu, kas attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tiek īstenots kopš 2022. gada janvāra, un tajā ir iekļautas 107 saimnieciskās darbības, kas ES 27 valstīs rada 64 % siltumnīcefekta gāzu emisiju 29 . Pieņemot ES taksonomijas Deleģēto aktu par vidisko komponentu, kas ietver atlikušo četru vides mērķu kritērijus, ir sperts būtisks solis taksonomijas regulējuma izveidē. Iekļaujot vairāk saimniecisko darbību, kas aptver visus sešus vides mērķus, un attiecīgi arī vairāk tautsaimniecības nozaru un uzņēmumu, tiek palielināts ilgtspējīgu investīciju potenciāls ES. Papildus tam ar mērķorientētiem grozījumiem ES taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu paplašināts līdz šim neiekļauto saimniecisko darbību klāsts 30 . Šie papildinājumi veicinās investīcijas zaļajās tehnoloģijās, neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudā un atjaunīgās enerģijas nodrošināšanā, pastiprinot ES rūpniecības politiku, kā paziņots Zaļā kursa industriālajā plānā neto nulles emisiju laikmetam 31 .
Deleģētie akti lielā mērā balstās uz informāciju, kas iegūta Ilgtspējīga finansējuma platformas ieteikumos 32 . Tomēr pašreiz iesniegtajā paketē nav iekļautas visas saimnieciskās darbības, attiecībā uz kurām platformā ir sniegti ieteikumi. Komisija kā prioritārās ir noteikusi saimnieciskās darbības, kurām ir vislielākais potenciāls sniegt būtisku ieguldījumu un attiecībā uz kurām bija iespējams īsā laikā apstiprināt vai precizēt ieteiktos kritērijus. Saimnieciskās darbības, uz kurām attiecināmie kritēriji padziļināti jānovērtē un jākalibrē, Komisija turpinās novērtēt un pārskatīt, lai risinājumu attiecībā uz tām rastu vēlāk.
Taksonomijā noteikti kritēriji, kuriem saimnieciskajām darbībām jāatbilst, lai tās kļūtu ilgtspējīgas, un tādējādi noteikts arī to pārkārtošanas veids. Arvien vairāk pārkārtojoties uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, palielināsies taksonomijai atbilstīgo aktīvu apjoms. Tiks pievienotas jaunas tautsaimniecības nozares un darbības, un pašreizējās — vajadzības gadījumā pilnveidotas un atjauninātas saskaņā ar regulējumu un tehnoloģijas attīstību; par šo tematu padomi tiks sniegti Ilgtspējīga finansējuma platformā 33 saskaņā ar tās pašreizējām pilnvarām.
Taksonomija ir rīks, kas galvenokārt paredzēts tam, lai uzņēmumiem būtu vieglāk piekļūt zaļās pārkārtošanās finansējumam un finanšu nozarei tiktu sniegts atbalsts ilgtspējīga finansējuma portfeļa veidošanā un investīciju ilgtspējas pakāpes noteikšanā. Taksonomija nav to elementu saraksts, kuros obligāti jāiegulda. Arī ieguldītāji var izmantot taksonomiju, lai pieņemtu detalizētākā informācijā balstītu lēmumus par investīcijām. Tiem joprojām ir iespēja ieguldīt uzņēmumos, kas veic darbības ar atšķirīgiem vidiskajiem sniegumiem vai darbības, kas neatbilst taksonomijas kritērijiem. Tas vien, ka uzņēmums neveic taksonomijai atbilstīgas darbības, neliecina par uzņēmuma vidisko sniegumu vai tā piekļuvi finansējumam. Uzņēmumi var brīvprātīgi izmantot taksonomiju kā rīku, ar ko noteikt saimniecisko darbību pārkārtošanās mērķus, piemēram, iekļaujot tos pārkārtošanās plānā. Pievienotajā Komisijas ieteikumā par pārkārtošanās finansējumu ir sīkāk skaidrots, kā taksonomiju var brīvprātīgi izmantot šim nolūkam.
Informācijas atklāšana par to, cik lielā mērā taksonomijai atbilst lielu nefinanšu uzņēmumu klimatiskie mērķi, tika sākta 2023. gadā. Turpmākajos gados pakāpeniski tiks ieviesta tādas informācijas atklāšana, kas attiecas uz citiem dalībniekiem un vidiskajiem mērķiem. Tiks turpināta taksonomijas un ar to saistīto informācijas atklāšanas prasību ieviešana ar mērķi MVU sniegt atbalstu šā regulējuma brīvprātīgā izmantošanā, neuzliekot tiem slogu.
Vienlaikus Komisija turpinās iesaistīties pasaules forumos ar mērķi veicināt taksonomiju ieviešanu starptautiskā mērogā un uzlabot to sadarbspējas pieejas. Taksonomijas principu pareiza izmantošana arī turpmāk būs iekļauta Starptautiskās ilgtspējīga finansējuma platformas darbā.
VSP reitingi un kredītreitingi
Turpinot īstenot ilgtspējīga finansējuma regulējumu, ir jāapsver VSP reitingu tirgus darbība 34 . Pārredzami, uzticami un kvalitatīvi VSP reitingi veicina finanšu tirgu lietderību un integritāti un ieguldītāju aizsardzību.
Pēc apspriešanās, pētījumu un informatīvu pasākumu īstenošanas Komisija šodien pieņem priekšlikumu regulai par VSP reitingu tirgus darbību. Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir palielināt VSP reitingu noteikšanas metodiku, mērķu, raksturlielumu un datu avotu pārredzamību. Tā mērķis ir arī palielināt skaidrību par VSP reitingu nodrošinātāju darbībām, jo īpaši, lai novērstu un mazinātu iespējamos riskus, kas saistīti ar interešu konfliktiem. Pārredzamāka VSP reitingu ekosistēma ļaus skaidrāk noteikt trīs ilgtspējas aspektus 35 .
Pamatojoties uz ieteikumiem VSP reitingu nodrošinātājiem un regulatoriem, ko Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) publicēja 2021. gada novembrī, priekšlikumā paredzēts, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) VSP reitingu nodrošinātajiem piešķir atļaujas un tos uzrauga. Turklāt tajā ir noteiktas prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu par reitingu noteikšanas metodikām un mērķiem un ieviestas uz principiem balstītas organizatoriskās prasības attiecībā uz reitingu noteikšanas darbībām. Ņemot vērā VSP reitingu tirgus, kas ietver daudzus mazos VSP reitingu nodrošinātājus, struktūru un sarežģītību, iniciatīvā ir iekļauti vairāki aizsardzības un ietekmes mazināšanas pasākumi šiem mazajiem tirgus dalībniekiem. Mērķis ir veicināt pieejamību un inovāciju tirgū, jo īpaši regulas piemērošanas sākumposmā.
Pēdējos gados ir notikušas arī izmaiņas un uzlabojumi attiecībā uz VSP faktoru atklāšanu un iekļaušanu kredītreitingos. Dažas kredītreitingu aģentūras sniedz vairāk informācijas nekā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām 36 un EVTI pamatnostādnēs. Tāpēc Komisija lūdz EVTI padomu par noteikumiem attiecībā uz kredītreitingu un reitingu prognožu izklāstu, kā arī par noteikumiem, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūru izmantoto metodiku atbilstības novērtēšanu. Tas tiek veikts, lai novērstu trūkumus, kas saistīti ar: i) to, kā VSP faktori tiek iekļauti metodikās un ii) informāciju par to, kā VSP faktori ietekmē kredītreitingus 37 .
Gaidāmie Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti
Ilgtspēja ir svarīgs uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas faktors, un ilgtspēja un konkurētspēja var iet roku rokā. Ar ilgtspēju saistīta informācija ir būtisks datu avots, ar ko finanšu iestādēm tiek sniegts atbalsts kapitāla novirzīšanā uz pārkārtošanās investīcijām un tādu finanšu produktu radīšanā, kuriem ir ilgtspējas mērķi. CSRD ir svarīgs stūrakmens ilgtspējas risku, ietekmes un iespēju pārredzamības nodrošināšanā uzņēmumiem. Tas ir arī pamats tam, lai uzņēmumi finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām sniegtu ticamu, precīzu un salīdzināmu augstas kvalitātes ar ilgtspēju saistītu informāciju.
Tās ar ilgtspēju saistītās informācijas standartizācija, par kuru uzņēmumiem jāziņo, ir galvenais tiesiskā regulējuma elements, un drīz to varēs īstenot, izmantojot gaidāmos Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus (ESRS). Komisija pašlaik apspriežas ar ieinteresētajām personām par pirmā ESRS kopuma galīgo redakciju, kuras pamatā ir Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupas (EFRAG) sagatavotie standartu projekti. Ar standartiem tiks nodrošinātas vadlīnijas, kas uzņēmumiem vajadzīgas, lai noteiktu, kādus datus sniegt un kā nodrošināt, ka to sniegtā informācija ir tiem atbilstoša un noderīga finanšu iestādēm. Komisija un EFRAG ir cieši sadarbojušās ar Starptautisko Ilgtspējas standartu padomi (ISSB) un Globālo ziņošanas iniciatīvu (GRI), lai nodrošinātu ļoti lielu sadarbspēju starp dažādiem standartu kopumiem. Komisijas galīgais nodoms ir panākt, ka tad, ja uzņēmums sniedz ESRS atbilstošu ar ilgtspēju saistītu informāciju, uzņēmums tiks uzskatīts par atbilstīgu globālajiem standartiem.
Paredzams, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšana uzlabos uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un pašu risku un iespēju apzināšanu un pārvaldību un, veicinot pārkārtošanos, palīdzēs vairot konkurences priekšrocības. Komisija ir centusies nodrošināt, lai ESRS deleģētais akts samērīgi sasniegtu paredzētos politikas mērķus, pēc iespējas samazinot regulatīvo slogu. Komisija ir apsvērusi būtiskuma pieeju, papildu pakāpeniskas ieviešanas pasākumus, noteiktas informācijas atklāšanas padarīšanu par brīvprātīgu, papildu elastību atsevišķās informācijas atklāšanas prasībās un plašāku sadarbspēju ar ISSB, un pirms deleģētā akta pabeigšanas rūpīgi novērtēs sabiedriskajā apspriešanā saņemtos komentārus. Vienoti standarti arī palīdzēs ierobežot pieaugošās izmaksas, ar ko uzņēmumi saskaras, cenšoties apmierināt dažādu ieinteresēto personu individuālos informācijas pieprasījumus.
Turklāt tiks izstrādāti atsevišķi standarti attiecībā uz biržā kotētiem MVU, kas ir samērīgi un saistīti ar MVU spējām un īpašībām, kā arī to darbību apjomu un sarežģītību. Standarti būs vērsti uz finanšu iestādēm nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz finansējumu 38 , un ietvers arī tās informācijas ierobežojumus, kuras atklāšanu ESRS var pieprasīt lieliem uzņēmumiem attiecībā uz MVU, kas ietverti to vērtības ķēdēs. Tas ir būtisks CSRD minēts aizsardzības pasākums ar mērķi ierobežot tiešo ietekmi uz lieliem uzņēmumiem noteiktām prasībām, kuras attiecas uz ziņošanu par vērtības ķēdē iekļautajiem MVU. Biržas sarakstā neiekļauti MVU, uz kuriem neattiecas direktīvas darbības joma, tomēr var saskarties ar papildu informācijas pieprasījumiem no lielākiem uzņēmumiem, kuru vērtības ķēdē tie iekļauti, un no finanšu iestādēm. Komisija atzīst grūtības, ar kurām šajā saistībā biržas sarakstā neiekļauti MVU var saskarties to lieluma un ierobežoto resursu dēļ. Tāpēc Komisija mudina lielos uzņēmumus un finanšu starpniekus, sadarbojoties ar MVU, piemērot proporcionalitātes principu un, pieprasot informāciju no MVU, kas ir to vērtības ķēdes partneri, ievērot atturību.
Turklāt MVU var vēlēties sniegt ar ilgtspēju saistīto pamatinformāciju, lai iegūtu ilgtspējīgu finansējumu vai pārkārtošanās finansējumu. Šajā nolūkā Komisija kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi to, ka EFRAG izstrādā tādu brīvprātīgu standartu biržas sarakstā neiekļautiem MVU, kuru tie var izmantot, lai standartizētu ar ilgtspēju saistīto informāciju, ko tie vēlas sniegt, un kuru izmantojot tiem var būt vieglāk piedalīties pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku.
Secinājumi
Sākotnējie pierādījumi liecina, ka ES ilgtspējīga finansējuma regulējums praktiski darbojas un ka ilgtspējīga finansējuma rīki sāk veicināt investīcijas, kas attiecas uz pārkārtošanās uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku. Tiks turpināta ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma izstrāde un pilnveidošana ar mērķi nodrošināt tā iedarbīgumu izvirzīto mērķu sasniegšanā un atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
Komisija ir apņēmusies cieši sadarboties starptautiskā līmenī. Ilgtspējīga finansējuma regulējuma izstrāde kopā ar starptautiskiem partneriem un jurisdikcijām, cik vien iespējams, palīdzēs nodrošināt starptautisko sadarbspēju, ES ļaus pilnībā izmantot starptautiskā pārkārtošanās finansējuma potenciālu un novērst sarežģītību, tirgu sadrumstalotību un papildu izmaksas uzņēmumiem.
Komisija arī turpmāk sniegs praktiskus norādījumus tirgus dalībniekiem, lai skaidri un iedarbīgi sniegtu atbalstu spēkā esošo noteikumu piemērošanā. Tā arī turpinās novērtēt un risināt nepilnības un bažas un neskaidrības, kas attiecas uz izmantojamību un nenoteiktību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai novērtētu, kā ilgtspējīga finansējuma regulējumu padarīt izmantojamāku un iekļaujošāku MVU, šiem uzņēmumiem neradot pārmērīgu slogu. Vēl viena prioritāte būs turpināt darbu pārkārtošanās finansējuma veicināšanas jomā, tai skaitā izpētot, kā vienkārši un ērti regulējumā integrēt taksonomiju. Ilgtspējīga finansējuma platforma un Eiropas uzraudzības iestādes šajā kontekstā sniegs būtisku informāciju. Šajā nolūkā tiks īstenoti vairāki informatīvi pasākumi publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām.
Tas ietvers arī ciešu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, izmantojot Starptautisko ilgtspējīga finansējuma platformu un G20, kā arī ar daudzpusējām attīstības bankām un ES attīstības finanšu iestādēm, jo īpaši saistībā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (NDICI — “Eiropa pasaulē”) un stratēģiju “Global Gateway”. Komisija turpinās meklēt iespējas partnervalstīm, jo īpaši valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, sniegt palīdzību stabila un uzticama ilgtspējīga finansējuma regulējuma izstrādē ar mērķi uzlabot globālo salīdzināmību un sadarbspēju.
Turpmākie pasākumi, kas izklāstīti iepriekš, vēl vairāk stiprinās ilgtspējīga finansējuma regulējumu, ko praktiski piemēro uzņēmumi, finanšu starpnieki un ieguldītāji, tādējādi sekmējot tādu apjomīgu investīciju palielināšanu, kas nepieciešami, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos un līdz 2050. gadam pavērtu ceļu uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).
Komisijas dienestu darba dokuments “Investīciju vajadzību novērtējums un finansējuma pieejamība ES neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas stiprināšanai”, SWD(2023) 68 final.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomika pēc Covid-19. “Ietekme uz ekonomikas pārvaldību” (COM(2021) 662 final).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, OV L 317, 9.12.2019.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019.).
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas zaļajām obligācijām (COM/2021/391 final). Politisko vienošanos likumdevēji ir panākuši 2023. gada 28. februārī.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022.).
Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1270 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Direktīvu 2010/43/ES groza attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU); Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1255 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 231/2013 groza attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem; Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1257 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/2358 un Deleģēto regulu (ES) 2017/2359 groza attiecībā uz ilgtspējas faktoru, risku un vēlmju integrēšanu produktu pārraudzības un pārvaldības prasībās apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem un noteikumos par darījumdarbības veikšanu un investīciju jomas konsultācijām attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem; Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1269 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Deleģēto direktīvu (ES) 2017/593 groza attiecībā uz ilgtspējas faktoru integrēšanu produktu pārvaldības pienākumos; Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1256 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/35 groza attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldībā; Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1253 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza attiecībā uz ilgtspējas faktoru, risku un vēlmju integrēšanu konkrētās ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskajās prasībās un darbības nosacījumos.
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai (COM/2021/664 final) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES (COM/2021/663 final).
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK attiecībā uz proporcionalitāti, uzraudzības kvalitāti, pārskatu sniegšanu, ilgtermiņa garantiju pasākumiem, makroprudenciālajiem instrumentiem, ilgtspējas riskiem, grupu un pārrobežu līmeņa uzraudzību (COM/2021/581 final).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/3851, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli vai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, un ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām; Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/3850 ar ko Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 groza, ieviešot papildu tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem.
Seši vides mērķi saskaņā ar Taksonomijas regulu ir: i) klimata pārmaiņu mazināšana; ii) pielāgošanās klimata pārmaiņām; iii) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība; iv) pāreja uz aprites ekonomiku; v) piesārņojuma novēršana un kontrole un vi) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Priekšlikums regulai par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti (COM(2023) 314 final).
Komisijas ieteikums par atvieglojumiem pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanā (C(2023) 3844).
Dienestu darba dokuments “ES taksonomijas un vispārējā ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma izmantojamības palielināšana” (SWD (2023) 209), kas pievienots Komisijas paziņojumam “Praktiski funkcionējošs ilgtspējīga finansējuma regulējums” (COM(2023) 317).
ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma pamati ir izklāstīti Komisijas paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (COM/2018/097 final) un stratēģijā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (COM/2021/390 final).
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (COM/2021/723 final). Politisko vienošanos likumdevēji ir panākuši 2023. gada 23. maijā.
No 2023. gada 17. maija 63 % indeksā STOXX Europe 600 iekļauto uzņēmumu jau ir atklājuši informāciju par savu piederību un atbilstību taksonomijai 2022. finanšu gadā; avots: Bloomberg.
Gandrīz divi no trim uzņēmumiem, kas atklāja informāciju par taksonomijai piederīgiem kapitālizdevumiem, ziņoja par atbilstības rādītāju, kuru izsaka ar skaitli, kas nav nulle, un viens no diviem uzņēmumiem, kas atklāja informāciju par taksonomijai atbilstīgiem ieņēmumiem, ziņoja par atbilstīgo ieņēmumu rādītāju, ko izsaka ar skaitli, kas nav nulle; avots: Bloomberg.
Tehniskā atbalsta instruments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021.).
Komisijas paziņojumā C(2023) 3719 par dažu ES Taksonomijas regulas tiesību normu interpretāciju un īstenošanu un Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas sniegšanas regulas (SFDR) sasaisti ar to ir precizēts, ka investīcijas taksonomijai atbilstīgā vides ziņā ilgtspējīgā ekonomikā var automātiski kvalificēt kā SFDR minētos “ilgtspējīgos ieguldījumus”.
Komisija 2023. gada 5. aprīlī pieņēma jautājumu un atbilžu kopumu ar mērķi precizēt, ka saskaņā ar SFDR produkti, ar kuriem pasīvi tiek sekots ES klimata pārkārtošanās etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, tiek uzskatīti par tādiem, kuru mērķis ir veicināt SFDR minētos “ilgtspējīgos ieguldījumus”.
Pārkārtošanās darbība Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktā ir definēta kā “darbība, kurai nav tehnoloģiju ziņā un ekonomiski iespējams ieviest mazoglekļa alternatīvu, ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, ja tā veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku atbilstīgi plānam temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tostarp pakāpeniski izbeidzot siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši emisijas no cietiem fosilajiem kurināmajiem, un ja minētā darbība: rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuru līmenis atbilst labākajiem sektora vai nozares raksturlielumiem, nekavē mazoglekļa alternatīvu izstrādi un izmantošanu un neizraisa iesīksti oglekļietilpīgos aktīvos, ņemot vērā šo aktīvu saimnieciskās izmantošanas ciklu”.
Taksonomija aptver sešus vides mērķus: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Sk. 24. zemsvītras piezīmi.
Dati, kuru pamatā ir 455 uzņēmumu līdz 2023. gada 16. maijam iesniegti ziņojumi par atbilstību taksonomijai; avots: Goldman Sachs pasaules mēroga investīciju pētījums GS SUSTAIN.
Avots: Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām portāls “Global Climate Action” [globālā klimatrīcība].
Pamatojoties uz ES taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu iekļautajiem NACE 2. red. kodiem un Eurostat 2021. gada datiem, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/env_ac_ainah_r2/default/table?lang=en .
Deleģētajā aktā arī paredzēti mērķorientēti grozījumi un pārrakstīšanās kļūdu labojumi izraudzītajos pašreizējos klimata kritērijos.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” (COM(2023) 62 final).
Skatīt https://finance.ec.europa.eu/system/files/2022-03/220330-sustainable-finance-platform-finance-report-remaining-environmental-objectives-taxonomy-annex_en.pdf un https://finance.ec.europa.eu/system/files/2022-11/221128-sustainable-finance-platform-technical-working-group_en.pdf. Komisijas darbs balstās uz informāciju, kas iegūta platformas ziņojumos, taču tiem ir konsultatīva nozīme. Tie Komisijai neuzliek saistības attiecībā uz konkrētu nozaru un darbību iekļaušanu ES taksonomijā.
Ieinteresētajām personām būs arī iespēja Ilgtspējīga finansējuma platformai ziņot par darbībām, kuras, viņuprāt, būtu jāiekļauj ES taksonomijā.
Priekšlikums neattiecas uz VSP datu nodrošinātājiem. Pierādījumi par regulatīvo intervenci šajā jomā nebija pārliecinoši, un vairākām citām iniciatīvām, piemēram, CSRD vai Eiropas vienotajam piekļuves punktam (ESAP), būtu jāveicina ilgtspējas datu kvalitātes un pieejamības uzlabošana. Šī iniciatīva neattiecas arī uz finanšu iestāžu, piemēram, banku vai aktīvu pārvaldītāju, izstrādātiem iekšējiem reitingiem, jo tie tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumus par investīcijām attiecībā uz pašu produktiem, ir saistīti ar mazāku iespējamo interešu konfliktu risku un nav paredzēti tam pašam mērķim kā VSP reitingi, kurus pārdod institucionālajiem ieguldītājiem un uzņēmumiem.
Komisija veic pētījumu ar mērķi novērtēt VSP investīciju sociālā aspekta pašreizējo stāvokli ES, galveno uzmanību pievēršot investīciju nepilnībām, grūtībām, ar kurām saskaras tirgus dalībnieki, un tirgus praksei. Pētījumā tiks pētīti veidi, kā stiprināt sociālo investīciju regulējumu kapitāla tirgos, apzinot šķēršļus un iespējamos politikas risinājumus turpmākai rīcībai.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 447/2012 (2012. gada 21. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, nosakot regulatīvus tehniskos standartus, kas attiecas uz kredītreitingu metodoloģijas atbilstības novērtēšanu.
Tāpēc biržā kotēto MVU pienākumu sniegt ar ilgtspēju saistītu informāciju sāks piemērot tikai no 2026. finanšu gada. Direktīva paredz nepiedalīšanās klauzulu ar vēl divu gadu termiņu, un tas nozīmē, ka biržā kotētajiem MVU līdz 2028. finanšu gadam nav jāsniedz ar ilgtspēju saistītā informācija.