EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.5.2023

COM(2023) 297 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ES bezvīzu režīmu uzraudzību

1.IEVADS

Pašlaik ES ir bezvīzu režīms ar 61 trešo valsti 1 . Saskaņā ar šo režīmu minēto valstu valstspiederīgie īslaicīgas uzturēšanās nolūkā — līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā — var ieceļot Šengenas zonā bez vīzas. ES bezvīzu politikas pamatā ir vīzu savstarpējība. Ceļošana bez vīzām sniedz būtiskas priekšrocības pilsoņiem abās pusēs, vēl vairāk stiprinot ES attiecības ar tās partneriem.

No 60 trešām valstīm, ar kurām ES ir bezvīzu režīms, ar 25 valstīm 2 ES ir noslēgusi vīzu režīma atcelšanas nolīgumu un 8 valstis ir saņēmušas atbrīvojumu no vīzu prasības, pateicoties veiksmīgi noslēgtam dialogam par vīzu režīma liberalizāciju (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Gruzija, Moldova un Ukraina). Pārējās valstis ir saņēmušas atbrīvojumu no vīzu prasības saskaņā ar ES noteikumu pirmo saskaņošanu (Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001) 3 . Turklāt 2023. gada 19. aprīlī Padome un Eiropas Parlaments vienojās piešķirt atbrīvojumu no vīzu prasības Kosovai 4 , pateicoties veiksmīgi noslēgtam dialogam par vīzu režīma liberalizāciju, kas stāsies spēkā, vēlākais, 2024. gada 1. janvārī 54.

Kopumā ceļošana bez vīzām joprojām rada ievērojamus ekonomiskos, sociālos un kulturālos ieguvumus gan ES dalībvalstīm, gan trešām valstīm, kā arī ir svarīgs instruments tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai. Saskaņā ar ESAO aplēsēm tikai ceļojumu un tūrisma sektors vien veidoja aptuveni 7 % no pasaules eksporta 2019. gadā un 4,4 % no IKP ESAO valstīs 6 .

Tai pašā laikā ES kopējā vīzu politika ir neatņemama Šengenas acquis sastāvdaļa, un viens no tās pamatmērķiem ir novērst drošības un neatbilstīgas migrācijas riskus Šengenas zonā.

Tomēr Komisijas veiktā ES bezvīzu režīmu uzraudzība, citstarp tās ziņojumi saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 7 liecina, ka ceļošana bez vīzām var radīt būtiskas migrācijas un drošības problēmas.

Konkrēti, nepietiekama vīzu saskaņošana ar ES vīzu politiku var pārvērst bezvīzu režīma valsti par tranzīta centru neatbilstīgai ieceļošanai ES, jo īpaši no valstīm, kas ir ES tiešā tuvumā. Ceļošana bez vīzām var arī palielināt neatbilstīgu migrāciju, kas izpaužas kā bezvīzu ceļotāju ilgāka uzturēšanās vai kā liels skaits patvēruma pieteikumu, ko iesniedz tādu bezvīzu režīma trešo valstu valstspiederīgie, kurām ir zems patvēruma atzīšanas līmenis (nepamatoti patvēruma pieteikumi).

Papildus tam ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas, ko pārvalda trešās valstis, no kurām ES var ieceļot bez vīzām, var radīt riskus vai draudus ES drošībai, citstarp riskus, kas saistīti ar organizētās noziedzības iefiltrēšanos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju 8 , un var radīt situāciju, ka ES bez vīzām var ieceļot trešo valstu valstspiederīgie, kuriem citādi būtu nepieciešama vīza.

Turklāt ES drošību un ārējās robežas pamatīgi ietekmē nesenie ģeopolitiskie notikumi, kas liecina, ka noteiktu ārvalstu pārstāvju darbības var nopietni apdraudēt Savienības drošības intereses. ES vajadzētu būt labi sagatavotai tam, lai varētu ātri reaģēt uz virkni dažādu iespējamo drošības risku nākotnē, arī uz hibrīddraudiem.

Lai risinātu šīs problēmas un efektīvi novērstu minētos riskus, būtu atkārtoti jāizvērtē un jāuzlabo esošie noteikumi, kas izklāstīti Regulas (ES) 2018/1806 (“Vīzu regula”) 8. pantā attiecībā uz bezvīzu režīmu ar trešām valstīm darbības uzraudzību un atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanu augošas neatbilstīgas migrācijas vai drošības risku gadījumā (“vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms”). Minētā mehānisma iedarbināšanas kritērijiem ir jābūt pilnīgiem, skaidriem un vienlaikus pietiekami elastīgiem, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu ātri un efektīvi piemērot. Tas palīdzētu risināt virkni problēmu, kas izriet no bezvīzu ceļošanas pastāvīgi mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā.

Pēc Zviedrijas prezidentūras iniciatīvas 2023. gada pirmajos mēnešos Tieslietu un iekšlietu padome apsprieda šo noteikumu iespējamu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kam dalībvalstis pauda plašu atbalstu. Šo jautājumu aktualizēja konstatēto neatbilstīgas ES robežšķērsošanas gadījumu skaita palielināšanās, izmantojot Rietumbalkānu maršrutu, kas daļēji bija saistīta ar to, ka nav saskaņotas vīzu politikas ar kaimiņvalstīm (sk. 2.a punktu tālāk), un šī situācija izteikti atspoguļoja nepieciešamību pārskatīt vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu. Prezidente U. fon der Leiena savā 2023. gada 20. marta vēstulē Eiropadomei atzinīgi novērtēja šo diskusiju un norādīja, ka “Komisija pastiprinās vīzu politikas saskaņošanas uzraudzību un iesniegs visaptverošu ziņojumu, kas bruģēs ceļu tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu”.

Cerībā prezentēt tiesību akta priekšlikumu 2023. gada rudenī Komisija plāno konsultēties ar Eiropas Parlamentu un Padomi par galveno problēmu identificēšanu neatbilstīgas migrācijas un drošības jomā saistībā ar bezvīzu režīmu darbību, par galvenajiem pašreizējā vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma trūkumiem un par iespējamiem veidiem, kā tos novērst, galvenokārt pārskatot Vīzu regulas 8. pantu.

2.BEZVĪZU REŽĪMU PROBLĒMAS

a.Vīzu politikas saskaņošana

Frontex 2022. gadā ziņoja par 144 118 neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumiem uz ES ārējās robežas, izmantojot Rietumbalkānu maršrutu 9 , un šis rādītājs, salīdzinot ar 2021. gadu, bija palielinājies vairāk nekā divas reizes. Šāds pieaugums daļēji bija saistīts ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu bez vīzām Rietumbalkānos un tālāku došanos uz ES 10 . 

Neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu skaita palielināšanos ES 2022. gadā ietekmēja tas, ka Rietumbalkānos bezvīzu režīmā ieceļo cilvēki no valstīm, kuru valstspiederīgajiem ir nepieciešama vīza ieceļošanai ES. Tas palielināja slogu noteiktu dalībvalstu patvēruma sistēmām laikā, kad palielinājās vispārējais patvēruma pieteikumu skaits.

Šajā kontekstā 2022. gada 5. decembrī Komisija prezentēja ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem, kurā viens no galvenajiem pīlāriem ir vīzu politikas saskaņošana, un 6. decembrī Komisija pieņēma Piekto ziņojumu par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 11 , atkārtoti uzsverot, ka ES vīzu politikas nesaskaņošanas jautājuma risināšanai vajadzētu būt prioritātei sadarbībā ar visiem Rietumbalkānu partneriem.

Lai arī vīzu režīma liberalizācijas dialogos kā galvenā prasība tika iekļauta efektīvas migrācijas nodrošināšana un robežu pārvaldība, vīzu politikas saskaņošana netika konkrēti apspriesta. Kopš tā laika tas ir kļuvis par galveno faktoru saistībā ar šo bezvīzu režīmu ilgtspējīgu funkcionēšanu.

Augstākajā politiskajā līmenī šis vēstījums tika apstiprināts Eiropadomes 2023. gada februāra secinājumos 12 , kuros tika uzsvērts, ka, lai pārvaldītu migrāciju, kā arī — attiecīgā gadījumā — lai bezvīzu režīmi kopumā
darbotos labi un būtu ilgtspējīgi, ir neatliekami un izšķiroši svarīgi, lai kaimiņvalstis pieskaņotos vīzu politikai, turklāt tika izteikts aicinājums pastiprināt kaimiņvalstu vīzu politikas uzraudzību.

Līdz šim visi Rietumbalkānu partneri ir ievērojuši savas apņemšanās attiecībā uz vīzu politikas pieskaņošanu. Komisija atzinīgi vērtē Serbijas lēmumu atjaunot iepriekš minētos vīzu režīmus un Melnkalnes lēmumu atjaunot vīzu režīmu ar Kubu, kā arī vīzu prasību trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Apvienotajos Arābu Emirātos (attiecīgi no 2023. gada janvāra un aprīļa). Komisija arī atzinīgi vērtē Albānijas lēmumu neatjaunot sezonālo atbrīvojumu no vīzu prasības Ēģiptes, Indijas un Krievijas valstspiederīgajiem, kā arī Ziemeļmaķedonijas lēmumu atjaunot vīzu prasību Botsvānas, Kubas un Azerbaidžānas valstspiederīgajiem.

Šie lēmumi ir svarīgi un apsveicami soļi virzienā uz mērķi samazināt neatbilstīgu ieceļošanu ES pa Rietumbalkānu maršrutu, lai gan nozīmīgas problēmas joprojām saglabājas.

Komisija sagaida, ka visas ES kaimiņvalstis, ar kurām tai ir bezvīzu režīms, turpinās savus centienus vēl vairāk pieskaņot 14 savas vīzu politikas ES vīzu politikai, jo īpaši attiecībā uz trešām valstīm ar augstu migrācijas spiedienu vai drošības riskiem Savienībai. Komisija stiprinās savus uzraudzības un ziņošanas centienus attiecībā uz vīzu politikas pieskaņošanu (sk. 3. punktu tālāk) un, pamatojoties uz gaidāmajām konsultācijām, apsvērs iespēju Vīzu regulas 8. punktā pievienot nosacījumu, ka atsevišķs apturēšanas pamatojums ir nepietiekami pieskaņota vīzu politika.

b.Patvēruma pieteikumi, ko iesnieguši bezvīzu režīma valstu valstspiederīgie

Ieguvumi no ceļošanas bez vīzām ir saistīti arī ar trešo valstu pienākumiem un saistībām nodrošināt, ka atbrīvojums no vīzu prasības ir ilgtspējīgs. Nepamatoti patvēruma pieteikumi pārslogo dalībvalstu patvēruma sistēmas un var ietekmēt to trešo valstu valstspiederīgo patvēruma procesu, kuru patvēruma prasības ir pamatotas. 2022. gadā 22 % (aptuveni 215 000 pieteikumu) no visiem patvēruma pieteikumiem (aptuveni 962 000) iesniedza trešo valstu valstspiederīgie, kuri var ieceļot ES bez vīzas. Šiem pieteikumiem ir ļoti zems patvēruma atzīšanas līmenis (aptuveni 5 %). Minētais patvēruma pieteikumu skaits ir gandrīz rekordliels, proti, tas ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2021. gada rādītāju, un ir par 15 % lielāks nekā 2019. gadā.

2022. gadā patvēruma pieteikumus ar patvēruma atzīšanas līmeni 15 robežās no 4 % līdz 6 % ES iesniedza dažādu bezvīzu režīma valstu valstspiederīgie, piemēram, no Kolumbijas (43 020), Gruzijas (28 385), Albānijas (13 100) un Peru (12 845). Attiecībā uz Venecuēlas valstspiederīgajiem (50 730 iesniedzēji 2022. gadā) ar pirmās instances lēmumu aizsardzība valsts līmenī tika piešķirta 72 % gadījumu.

  
Avots: Eurostat dati, 2022.

Kopumā bezvīzu režīma partnervalstis, kas ir ES kaimiņvalstis, ir pielikušas daudz pūļu, lai labāk informētu savus valstspiederīgos par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar ieceļošanu ES bez vīzām, un lai novērstu bezvīzu ceļošanas ļaunprātīgu izmantošanu, nolūkā turpināt īstenot vīzu režīma liberalizācijas kritērijus un ziņojumos par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu iekļautos ieteikumus.

c.Ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas

Ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas (ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības iegūšanai jeb “zelta pases” shēmas), kas darbojas bezvīzu režīma valstīs, rada vairākus drošības draudus Savienībai. Konkrēti, ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas trešās valstīs ar bezvīzu piekļuvi ES var izmantot, lai apietu standarta ES īstermiņa vīzas saņemšanas procedūru un padziļināto individuālo migrācijas un drošības risku novērtējumu, kas citstarp attiecas uz iespējamu izvairīšanos no pasākumiem, ar kuriem novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu 17 . Īpaši problemātiski tas ir gadījumos, kad šādu shēmu dalībniekiem izdotās pases nevar atšķirt no citām parastajām pasēm.  

Lai novērstu un mazinātu iespējamus drošības riskus Savienībai, Komisija ir sadarbojusies ar visām bezvīzu režīma valstīm, kurās darbojas ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas. Pašlaik vairākas bezvīzu režīma trešās valstis tiek rūpīgi pārbaudītas saistībā ar potenciālajiem riskiem, ko radījušas to ieguldītājiem paredzētās shēmas pilsonības iegūšanai vai to plāni veidot šādas shēmas. To vidū ir Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, kā arī Vanuatu un dažas Karību jūras reģiona valstis.

Pastiprināta uzmanība attiecībā uz regulāru ziņošanu saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu un attiecīgos gadījumos paplašināšanās ziņojumu kontekstā ir pievērsta valstīm, kas saņēmušas atbrīvojumu no vīzu prasības, pateicoties vīzu režīma liberalizācijas dialogam. Komisija 2022. gada paplašināšanās dokumentu kopumā 18 un Piektajā ziņojumā par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu iekļāva konkrētus ieteikumus, kā faktiski izbeigt ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas vai atturēties no to pieņemšanas. Turklāt šis jautājums tiek risināts arī regulāra politiskā dialoga kontekstā, kā arī Tieslietu, iekšlietu un drošības apakškomiteju sanāksmēs, ko organizē ES un attiecīgo valstu stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ietvaros.

Šajā ziņā Komisija atzinīgi vērtē Albānijas lēmumu apturēt iniciatīvas, kas saistītas ar ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas veidošanu, kā arī to, ka Melnkalne ir izbeigusi savu ieguldītājiem paredzēto pilsonības shēmu.

Vairākas Karību jūras reģiona valstis īsteno ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas. Komisijas dienesti 2022. gada jūnijā vērsās pie to kompetentajām iestādēm ar lūgumu sniegt attiecīgo informāciju un datus par šīm shēmām.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka šādām ieguldītājiem paredzētām pilsonības shēmām nereti ir daudz līdzību ar Vanuatu ieguldītājiem paredzētajām pilsonības shēmām. Kā piemēri ir jāmin šādi aspekti: iespēja ieceļot Savienībā valstspiederīgajiem no valstīm, kuru gadījumā ir nepieciešama vīza; nav prasību par pieteikšanos uz vietas un uzturēšanos; īss apstrādes laiks, kurā pieteikuma iesniedzējus nevar kārtīgi pārbaudīt; zemas cenas (100 000–200 000 USD); liels skaits pieteikuma iesniedzēju, kuriem tiek piešķirta pilsonība (līdz šim attiecīgās valstis ir izdevušas vismaz 81 000 pasu). Visas šīs ieguldītājiem paredzētās pilsonības shēmas komerciāli reklamē kā iespēju ieceļot ES bez vīzas. Citās jurisdikcijās, piemēram, ASV un Kanādā, nav bezvīzu režīmu ar Karību jūras reģiona valstīm, kas īsteno ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas.

Lai arī ES ciena trešo valstu suverēnās tiesības lemt par savām naturalizācijas procedūrām, Komisija uzskata, ka pārdot iespēju ieceļot ES bez vīzas valstspiederīgajiem, kuriem citādā gadījumā būtu nepieciešama vīza, nav spēkā esošo divpusējo vīzu režīma atcelšanas nolīgumu būtība.

Tai pašā laikā Komisija ir atzinīgi novērtējusi Karību jūras reģiona valstu lēmumu apturēt Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgo pieteikumu izskatīšanu, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Attiecīgo valstu īstenoto ieguldītājiem paredzēto pilsonības shēmu novērtēšana joprojām notiek; šajā ziņā Komisija 2023. gada februārī nosūtīja attiecīgajām valstīm papildu pieprasījumu.

Pēc šā novērtējuma pabeigšanas Komisija lems par atbilstošu tālāko rīcību saskaņā ar Vīzu regulas noteikumiem un attiecīgajiem vīzu režīma atcelšanas nolīgumiem 26 . Jo īpaši Komisija cieši sadarbosies ar minētajām trešām valstīm, lai rastu ilgtermiņa risinājumus. Šajā kontekstā Komisija apsvērs iespēju sasaukt Apvienoto ekspertu komiteju, kura izveidota ar divpusējiem vīzu režīma atcelšanas nolīgumiem un kuras mērķis ir uzraudzīt, grozīt un risināt strīdus, kas saistīti ar šo nolīgumu īstenošanu.

Runājot vispārīgi, Komisija apsver iespēju grozīt Vīzu regulas 8. pantu ar mērķi iekļaut tajā drošības riskus, kas saistīti ar ieguldītājiem paredzētu pilsonības shēmu īstenošanu, kā atsevišķu pamatojumu atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanai (sk. 3. punktu tālāk).

3.BEZVĪZU CEĻOŠANAS PROBLĒMU RISINĀŠANA AR EFEKTĪVĀKU VĪZU REŽĪMA ATCELŠANAS APTURĒŠANAS MEHĀNISMU

Vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms ir izklāstīts Vīzu regulas 8. pantā. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt atbrīvojuma no vīzas prasības pagaidu apturēšanu gadījumā, ja pēkšņi un būtiski palielinās neatbilstīga migrācija vai drošības riski.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajām problēmām un ņemot vērā diskusijas Padomē 27 , Komisija uzskata, ka, lai arī vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms ir nodrošinājums pret atbrīvojuma no vīzu prasības ļaunprātīgu izmantošanu, to varētu vēl vairāk uzlabot, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem:

·apturēšanas pamatojums;

·robežlielumi mehānisma iedarbināšanai;

·apturēšanas procedūra;

·uzraudzības un ziņošanas noteikumi.

Komisija uzskata, ka vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismam vajadzētu būt labāk sagatavotam, lai varētu ātri un izlēmīgi reaģēt uz jaunām problēmām, kas saistītas ar ceļošanu bez vīzām. Tai pašā laikā apturēšanas mehānisms būtu jāizmanto kā galējs līdzeklis bez jebkāda automātiskuma un, pieņemot jebkādu lēmumu šajā sakarā, joprojām būtu pienācīgi jāņem vērā ES un attiecīgo trešo valstu vispārējās attiecības, kā arī vispārējais politiskais konteksts. Nākamajās sadaļās ir aprakstīti vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma aspekti, par kuriem Komisija turpinās konsultēties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai izstrādātu savu tiesību akta priekšlikumu.

a.Apturēšanas pamatojums

Pašlaik (Vīzu regulas 8. panta 2., 3. un 4. punkts) vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu var iedarbināt šādos gadījumos:

·ir būtiski palielinājies tādu konkrētas trešās valsts pilsoņu skaits, kuriem ir atteikta ieceļošana vai par kuriem ir noskaidrots, ka viņi bez attiecīgām tiesībām uzturas dalībvalsts teritorijā;

·ir būtiski pieaudzis tādas konkrētas trešās valsts pilsoņu patvēruma pieteikumu skaits, kurai ir zems patvēruma atzīšanas līmenis;

·ir samazinājusies sadarbība ar konkrētu trešo valsti atpakaļuzņemšanas jomā;

·ir palielinājies risks vai tiešs apdraudējums dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, jo īpaši būtiski palielinājies tādu smagu noziedzīgu nodarījumu skaits, kuri ir saistīti ar konkrētas trešās valsts pilsoņiem;

·attiecībā uz trešām valstīm, kurām piešķirts atbrīvojums no vīzu prasības vīzu režīma liberalizācijas dialoga ietvaros, — neatbilstība konkrētām prasībām, kas izmantotas, lai novērtētu, cik atbilstīga ir piešķirtā vīzu režīma liberalizācija.

Vairākas dalībvalstis uzskata, ka iepriekš izklāstītais apturēšanas pamatojums ir pārāk ierobežojošs, lai aptvertu dažādās situācijas, kurās bezvīzu režīmu varētu ļaunprātīgi izmantot un/vai kuras varētu veicināt neatbilstīgu migrāciju vai drošības riskus Savienībai.

Attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju nepieskaņota vīzu politika pašlaik nav atcelšanas iemesls. Tādējādi apturēšanas mehānisma efektivitāte var tikt kavēta situācijās, kad neatbilstīgi migranti tranzītā šķērso trešās valstis, kuras ir ES kaimiņvalstis un kurām ir bezvīzu režīms ar ES, kā nesen novērots Rietumbalkānos.

Attiecībā uz sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību pašreizējais apturēšanas pamatojums (8. panta 2. punkta d) apakšpunkts) nodrošina iespēju iedarbināt apturēšanas mehānismu gadījumā, ja palielinās tāds iekšējās drošības risks dalībvalstīs, kas saistīts ar bezvīzu režīma valsts valstspiederīgajiem. Taču tas konkrēti nemazina drošības riskus, kas izriet no bezvīzu režīma valstu īstenotām ieguldītājiem paredzētām pilsonības shēmām, vai hibrīddraudus.

Visbeidzot, pašreizējā vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismā nav ņemta vērā iespēja, ka vīzu režīma atcelšanas nolīgumos starp ES un trešām valstīm var būt paredzēti apturēšanas iemesli, kas nav iekļauti Vīzu regulā, piemēram, lai risinātu specifiskus jautājumus attiecībās starp sarunās iesaistītajām pusēm. Ja ES nolemj apturēt ar trešo valsti noslēgta vīzu režīma atcelšanas nolīguma piemērošanu (starptautisko tiesību līmenī), ir jābūt arī iespējai paredzēt apturēšanu Savienības tiesību līmenī.

b.Robežlielumi mehānisma iedarbināšanai

Apturēšanas mehānismu var iedarbināt, ja būtiski palielinās neatbilstīgas uzturēšanās gadījumu skaits, patvēruma pieteikumu skaits no valstīm ar zemu patvēruma atzīšanas līmeni un smagu noziedzīgu nodarījumu skaits vai ja samazinās sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu vai gadu pirms atbrīvojuma no vīzas prasības stāšanās spēkā.

Pašlaik “būtisks palielinājums” ir robežlielums, kas pārsniedz 50 % 28 , un “zems patvēruma atzīšanas līmenis” ir aptuveni 3–4 % 29 . Nesenā pieredze liecina, ka šie robežlielumi ne vienmēr ir pietiekami, lai risinātu neatbilstīgas migrācijas situācijas dalībvalstīs, kā ziņots attiecīgajās apspriedēs Padomē. Viens piemērs ir dalībvalsts ziņojums Komisijai 2019. gada maijā 30 , kurā bija parādīts, ka robežlielumus apturēšanas mehānisma iedarbināšanai nevarēja sasniegt, lai arī tika ziņots, ka ir palielinājies nepamatotu patvēruma pieteikumu skaits un tādu smagu noziedzīgu nodarījumu skaits, kurus pastrādājuši attiecīgajā dalībvalstī reģistrētie bezvīzu režīma valsts valstspiederīgie. Vairākas dalībvalstis Padomes apspriedēs uzskatīja, ka šiem robežlielumiem vajadzētu būt zemākiem.

c.Apturēšanas procedūra

Apturēšanas procedūrā tiek ievērota divu posmu pieeja: vispirms ar īstenošanas aktu tiek apturēts atbrīvojums no vīzas prasības uz deviņiem mēnešiem, kuru pēc tam ar deleģēto aktu var pagarināt vēl par 18 mēnešiem 31 . Pagaidu apturēšanas laikā Komisijai būtu jāveido ciešāks dialogs ar attiecīgo trešo valsti ar mērķi atrast atbilstošu risinājumu, lai novērstu apstākļus, kas izraisījuši vīzu režīma atcelšanas apturēšanu. Lai samazinātu risku nonākt procedūras trešajā posmā, kas ir vīzu režīma atcelšanas izbeigšana un trešās valsts pievienošana to valstu sarakstam, kuru valstspiederīgajiem ir nepieciešamas vīzas, procedūru varētu vienkāršot, lai piedāvātu attiecīgajai valstij labākas iespējas un panāktu apmierinošu koriģējošu darbību. Turklāt, lai risinātu ārkārtas situācijas, kurās ir nepieciešama steidzama reakcija, vajadzētu būt iespējai paredzēt steidzamu procedūru apturēšanas mehānisma iedarbināšanai.

d.Uzraudzības un ziņošanas pienākumi

Efektīvs apturēšanas mehānisms ir balstīts uz faktisku un mērķorientētu bezvīzu režīma valstu uzraudzību. Taču saskaņā ar pašreizējiem Vīzu regulas noteikumiem Komisijai ir jāuzrauga tikai tās valstis un jāziņo par tām, kuras ir saņēmušas atbrīvojumu no vīzas prasības vīzu režīma liberalizācijas dialoga rezultātā, un septiņu gadu laikposmā pēc tā veiksmīgas noslēgšanas 35 .

Reaģējot uz Eiropadomes 2023. gada 9. februāra aicinājumu stiprināt bezvīzu režīma valstu uzraudzību 36 un saskaņā ar prezidentes U. fon der Leienas 2023. gada 20. marta vēstuli Eiropadomei Komisija no 2023. gada prezentēs ziņojumu par jaunu stratēģisku un visaptverošu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu.

Jaunajā ziņojumā par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu tiks turpināts pilnībā novērtēt, vai valstis, kas noslēgušas vīzu režīma liberalizācijas dialogu mazāk nekā pirms septiņiem gadiem, nepārtraukti atbilst vīzu režīma liberalizācijas prasībām. Ziņojumā joprojām tiks iekļauta informācija arī par valstīm, kas noslēgušas vīzu režīma liberalizācijas dialogu vairāk nekā pirms septiņiem gadiem, ņemot vērā valstu ziņojumus saskaņā ar paplašināšanās dokumentu kopumu, taču šī informācija būs orientēta uz tādām specifiskām problēmām un prioritātēm kā, piemēram, vīzu politikas pieskaņošana, ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas un nepamatoti patvēruma pieteikumi.

Visbeidzot, ziņojums aptvers arī citas ģeogrāfiskās teritorijas ārpus ES kaimiņvalstīm, koncentrējoties uz konkrētām valstīm, kurās var rasties problēmas un ar kurām var būt nepieciešama turpmāka sadarbība, lai risinātu konkrētas ar migrāciju un/vai drošību saistītas problēmas, kuras varētu izvērtēt saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu.

4.SECINĀJUMS

ES vīzu politika ir Šengenas acquis būtiska daļa un viens no vērtīgākajiem ES integrācijas sasniegumiem. Vīzu politika ir instruments, kas veicina cilvēku savstarpējo saskari, tūrismu un darījumdarbību un vienlaikus novērš drošības riskus un neatbilstīgas migrācijas riskus ES, un šīs funkcijas būtu jāsaglabā. Tai pašā laikā ES vīzu politika tiek pastāvīgi pilnveidota, un šis process ir jāturpina, lai varētu efektīvi risināt jaunas problēmas.

Pēdējos gados ES ir saskārusies ar vairākiem jauniem un potenciāliem izaicinājumiem saistībā ar tās vīzu politikas funkcionēšanu, piemēram, arvien lielāka neatbilstīga migrācija, izmantojot Rietumbalkānu maršrutu; patvēruma sistēmas ļaunprātīga izmantošana vairāku bezvīzu režīma valstu valstspiederīgo vidū dažādās pasaules vietās; drošības riski, kas izriet no ieguldītājiem paredzētu pilsonības shēmu īstenošanas bezvīzu režīma trešās valstīs.

Šie un citi notikumi ir apliecinājuši vajadzību sākt pārdomu procesu par iespējamiem veidiem, kā stiprināt vīzu politikas instrumentu kopumu ar pārstrādātu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu. Komisija gaida iespēju apspriest ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā vislabāk sasniegt šo mērķi. Konkrēti, diskusijās būtu jāiekļauj šādi punkti:

·nepieciešamība pievienot jaunus apturēšanas pamatojumus, lai risinātu jaunas situācijas, kurās bezvīzu režīms varētu tikt ļaunprātīgi izmantots un/vai varētu veicināt neatbilstīgu migrāciju vai drošības riskus Savienībai;

·vai un kā vislabāk pielāgot robežlielumus mehānisma iedarbināšanai, reaģējot uz aktuālajiem migrācijas un drošības riskiem, par kuriem ziņojušas dalībvalstis, tādējādi radot spēcīgāku atturošu efektu, un kā ātri novērst vēl daudzveidīgākus riskus, kas saistīti ar ceļošanu bez vīzām;

·kā apturēšanas procedūru varētu padarīt efektīvāku un elastīgāku;

·uzraudzības un ziņošanas pienākumu stiprināšana.

Pamatojoties uz padziļinātām konsultācijām ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Komisija 2023. gada rudenī prezentēs tiesību akta priekšlikumu, ar kuru tiks pārskatīts vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms, kas izklāstīts Vīzu regulas 8. pantā.

(1)

     To vidū ar diviem Ķīnas īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkonga un Makao) un vienu teritoriālo pārvaldi (Taivāna), kuru vismaz viena ES dalībvalsts neatzīst par valsti, un, vēlākais, līdz 2024. gada 1. janvārim, ar Kosovu*. Saskaņā ar II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.).

(2)

     Antigva un Barbuda, Apvienotie Arābu Emirāti, Austrumtimora, Bahamu Salas, Barbadosa, Brazīlija, Dominika, Grenāda, Kiribati, Kolumbija, Maurīcija, Māršala Salas, Mikronēzija, Palau, Peru, Samoa, Seišelas, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Tonga, Trinidāda un Tobāgo, Tuvalu, Vanuatu, Zālamana Salas.

(3)

     Andora, Argentīna, ASV, Austrālija, Bruneja, Čīle, Dienvidkoreja, Gvatemala, Hondurasa, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kostarika, Malaizija, Meksika, Monako, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Salvadora, Sanmarīno, Singapūra, Svētais Krēsls, Urugvaja, Venecuēla. Apvienotā Karaliste tika pievienota 2019. gadā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (Regula (ES) 2019/592 (2019. gada 10. aprīlis), ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 103I, 12.4.2019., 1.–4. lpp.)).

*    Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(4)

4     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/850 (2023. gada 19. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (Kosova (Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.)) (OV L 110, 25.4.2023., 1.–4. lpp.).

(5)

5      Safe-and-seamless-travel-and-improved-traveller-experience-OECDReport-for-the-G20-TWG_merged.pdf .

(6)

6     Regulas (ES) 2018/1806 8. panta 4. punktā ir noteikts, ka Komisija pārrauga to, vai tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir tikuši atbrīvoti no vīzas prasības, ceļojot uz dalībvalstu teritoriju, jo ir sekmīgi noslēgts vīzu režīma liberalizācijas dialogs starp Savienību un minēto trešo valsti, nepārtraukti izpilda konkrētās prasības, kuras ir balstītas uz 1. pantu un kuras tika izmantotas, lai novērtētu, cik atbilstīga ir piešķirtā vīzu režīma liberalizācija. Šajā nolūkā Komisija kopš 2017. gada saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu ir pieņēmusi piecus ziņojumus, kas attiecas uz bezvīzu režīma partnervalstīm Rietumbalkānos (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija) un Austrumu partnerībā (Gruzija, Moldova un Ukraina). Turklāt Komisija regulāri uzrauga bezvīzu režīmus ar citām trešām valstīm saistībā ar iespēju iedarbināt minēto apturēšanas mehānismu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 8. panta 3. punktu.

(7)

7     Sk. arī Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai Eiropas Savienībā”, COM(2019) 12 final, 2019. gada 23. janvāris.

(8)

8    Rietumbalkānu maršruts attiecas uz neatbilstīgu ieceļošanu ES caur šādām reģiona valstīm: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Serbija un Ziemeļmaķedonija.

(9)

9     Galvenokārt tie bija Tunisijas, Kubas un Burundi valstspiederīgie, kas ieceļoja caur Serbiju, Indijas valstspiederīgie, kas ieceļoja caur Serbiju un Albāniju, un trešo valstu valstspiederīgie, kas ir Apvienoto Arābu Emirātu rezidenti, kuri ieceļoja caur Albāniju un Melnkalni, kā ziņots ES rīcības plānā attiecībā uz Rietumbalkāniem https://home-affairs.ec.europa.eu/system/files/2022-12/Western%20Balkans_en.pdf . 

(10)

10     Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Piektais ziņojums par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu”, COM(2022) 715/2 final.

(11)

11     Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2023. gada 9. februārī) — secinājumi; https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-1-2023-INIT/lv/pdf . 

(12)

12     Serbija 21. oktobrī paziņoja par bezvīzu līgumu izbeigšanu ar Burundi un Tunisiju, atjaunojot vīzu režīmu no 2022. gada 22. novembra. Pēc tam 1. decembrī tika izbeigts bezvīzu režīms ar Gvineju-Bisavu, atjaunojot vīzu režīmu piecas dienas vēlāk. Komisija 2022. gada 6. decembrī pieņēma Piekto ziņojumu par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, atkārtoti lūdzot Serbiju izvirzīt par prioritāti savas vīzu politikas pieskaņošanu, ņemot vērā ES sarakstu, kurā uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir nepieciešama vīza. Pēc minētā ziņojuma publicēšanas, trīs dienas vēlāk, 9. decembrī, Serbija paziņoja, ka no 2023. gada 1. janvāra izbeidz bezvīzu līgumu ar Indiju. Savukārt 27. decembrī bezvīzu līgumi tika izbeigti arī ar Bolīviju un Kubu, atjaunojot vīzu prasību attiecīgi no 2023. gada 10. februāra un 13. aprīļa.

(13)

13     Kandidātvalstīm pievienošanās procesa ietvaros būs jānodrošina pilnīga atbilstība ES acquis, t. sk. vīzu politikai.

(14)

14     Patvēruma atzīšanas līmenis ietver ES regulētas aizsardzības formas (bēgļa statuss un alternatīvā aizsardzība) un neietver statusus aizsardzībai valsts līmenī (humanitāri apsvērumi). To aprēķina, pozitīvo pirmās instances lēmumu (ar kuriem piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvā aizsardzība) skaitu dalot ar izdoto lēmumu kopējo skaitu.

(15)

     Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi — Deklarācijas (OV L 124, 17.5.2005., 22.–40. lpp.); Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi (OV L 52, 25.2.2011., 47.–65. lpp.).

(16)

     Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai Eiropas Savienībā” (COM(2019) 12 final, 2019. gada 23. janvāris), 23. lpp.

(17)

      https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_6082 . 

(18)

     Padomes Lēmums (ES) 2022/366 (2022. gada 3. marts) par to, lai daļēji apturētu Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanu; Padomes Lēmums (ES) 2022/2198 (2022. gada 8. novembris) par to, lai pilnībā apturētu Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanu.

(19)

     Nolīgums starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (OV L 173, 3.7.2015., 48.–54. lpp.).

(20)

     Priekšlikums: Padomes Lēmums par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanas daļēju apturēšanu (COM/2022/6 final).

(21)

     Padomes Lēmums (ES) 2022/366 (2022. gada 3. marts) par to, lai daļēji apturētu Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanu.

(22)

     Priekšlikums: Padomes Lēmums par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanas pilnīgu apturēšanu (COM(2022) 531 final).

(23)

     Padomes Lēmums (ES) 2022/2198 (2022. gada 8. novembris) par to, lai pilnībā apturētu Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanu.

(24)

     Regulas (ES) 2018/1806 8. panta 6. punkta a) apakšpunkts.

(25)

     Nolīgumu par vīzu režīmu atcelšanu saraksts: https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/visa-waiver-agreements.html#:~:text=The%20visa%20waiver%20agreements%20referred,during%20a%20180%2Dday%20period . 

(26)

     Tieslietu un iekšlietu padome, 2023. gada 9. un 10. marts,

      https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/jha/2023/03/09-10/ .

(27)

     Divos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika periodu iepriekšējā gadā vai ar pēdējiem diviem mēnešiem pirms atbrīvojuma no vīzu prasības ieviešanas II pielikumā uzskaitītas trešās valsts valstspiederīgajiem.

(28)

     Šīs robežvērtības ir noteiktas Vīzu regulas 23. un 24. apsvērumā.

(29)

   Dalībvalsts ziņoja par palielinājumu šādos apstākļos saistībā ar bezvīzu režīma trešās valsts valstspiederīgajiem: palielinājies ieceļošanas atteikumu, nepamatotu patvēruma pieteikumu un noziedzīgu nodarījumu skaits. Komisijas novērtējumā tika secināts, ka attiecīgajā gadījumā apstākļi mehānisma iedarbināšanai nebija īstenojušies.

(30)

     Turklāt gadījumos, kad ES ar attiecīgo trešo valsti ir noslēgts vīzu režīma atcelšanas nolīgums, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktu būtu jāaptur arī attiecīgā nolīguma piemērošana.

(31)

     Saskaņā ar 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(32)

     Šādos gadījumos akts tiktu iesniegts kompetentajai Vīzu savstarpējības un vīzu režīma apturēšanas komitejai ar mērķi saņemt tās atzinumu ne vēlāk kā 14 dienas pēc īstenošanas akta pieņemšanas.

(33)

     Steidzamības procedūrā būtu jāņem vērā arī apturēšanas procedūras, kas paredzētas vīzu režīma atcelšanas nolīgumos, ja tādi ir noslēgti.

(34)

     Kopš šā uzraudzības un ziņošanas pienākuma stāšanās spēkā 2017. gadā Komisija ir izdevusi piecus ziņojumus: COM(2017) 815 final (pirmais ziņojums), COM(2018) 856 final (otrais ziņojums), COM(2020) 325 final (trešais ziņojums), COM(2021) 602 final (ceturtais ziņojums), COM(2022) 715 final/2 (piektais ziņojums).

(35)

     Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2023. gada 9. februārī) — secinājumi; https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-1-2023-INIT/lv/pdf .