EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.5.2023

COM(2023) 257 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Muitas reforma: muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni

1. Ievads

Muitas savienība ir patiess Eiropas integrācijas un labklājības veiksmes stāsts: Eiropas Savienība gūst ievērojamas priekšrocības no starptautiskās tirdzniecības saiknes ar pārējo pasauli, un preces var brīvi pārvietot ES vienotajā tirgū, kas ir pasaulē lielākā integrētā vienotā tirgus telpa 2 . 2021. gadā ar citām valstīm īstenotās ES tirdzniecības vērtība sasniedza 4,3 triljonus EUR kas veidoja 14 % no pasaules tirdzniecības, savukārt no ES iekšējās tirdzniecības ES ir atkarīgs liels skaits darbvietu — līdz pat 56 miljoniem 3 .

Muita sargā ES ārējo robežu attiecībā uz precēm un mūsu piegādes ķēžu drošību. Muita uzrauga visas preces, ko ieved muitas savienībā vai izved no tās 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā, 2021. gadā apstrādājot 691,5 miljonus importa deklarāciju, 17,5 miljonus tranzīta deklarāciju un 486,3 miljonus eksporta deklarāciju 4 . Muita identificē riskus, pamatojoties uz tirdzniecības un drošības izlūkdatiem, un veic kontroli, lai nodrošinātu ES noteikumu izpildi. 2021. gadā muita iekasēja vairāk nekā 50 miljardus EUR gadā nodokļos un aptuveni 25 miljardus EUR muitas nodokļos. 75 % no iekasētajiem nodokļiem tiek novirzīti ES budžeta finansēšanai, kas veido 8 % no ES budžeta ieņēmumiem. Laikā, kad ir palielinājušās publisko ieguldījumu finansēšanas vajadzības, ir stratēģiski svarīgi nodrošināt ES muitas dienestus ar instrumentiem, lai aizsargātu ES un dalībvalstu finanšu intereses. Vienlaikus muitas tarifi un citi tirdzniecības pasākumi aizsargā ES pret negodīgu tirdzniecības praksi. Muitas loma ES aizsardzībā arvien vairāk iziet ārpus tarifu robežām, jo kopā ar citām iestādēm tiek īstenoti, piemēram, veselības, vides, drošības un drošuma standarti, konkrēti, izmantojot aizliegumus un ierobežojumus 5 , piemēram, nelikumīgu narkotisko vielu un šaujamieroču tirdzniecības jomā.

21. gadsimta 20. gadu sākums ir iezīmējies ar spēcīgām pārmaiņām ģeopolitiskajā ainavā, kas izraisīja globālo piegādes ķēžu traucējumus, vēlreiz uzsverot nepieciešamību ES apzināt un samazināt tās stratēģisko atkarību. Tas būtu jādara, izmantojot pasākumu kopumu, kā izklāstīts ES Zaļā kursa industriālajā plānā 6 . Lai ES uzņēmumi šajā jaunajā laikmetā spētu uzplaukt un saglabātu un attīstītu ražošanas jaudas vienotajā tirgū, jo īpaši kritiski svarīgās nozarēs, ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar ražotājiem ārpus ES. Starptautiskā konkurence var sniegt savstarpēju labumu tirdzniecības partneriem tikai tad, ja tiek piemēroti un izpildīti noteikumi. Novēršot negodīgu konkurenci un ražošanas metodes, kas apdraud ES veselības, drošības un drošuma standartus, izmanto vidi vai piespiedu darbu, iegūst gan ES, gan tās tirdzniecības partneri.

Tāpēc labi funkcionējoša muitas savienība ir būtiska ES konkurētspējai, ilgtspējai un noturībai. Reformēta un pastiprināta muitas savienība saglabās vienotā tirgus integritāti, palīdzot saglabāt ES konkurētspēju divējādās, t. i., zaļās un digitālās, pārkārtošanās procesā. Tas nozīmē, ka efektīvai preču piegādes ķēžu uzraudzībai un kontrolei uz ES ārējām robežām vairāk nekā jebkad agrāk ir stratēģiska nozīme ES.

2. Muita, kas ir pārejas posmā un pakļauta spiedienam

Neseno krīžu laikā, neraugoties uz pašreizējās sistēmas ierobežojumiem, muitas dienesti ir veiksmīgi un ātri snieguši rezultātus. Muitai ir bijusi būtiska loma ES koordinētajā un spēcīgajā reakcijā uz Krievijas neizprovocēto iebrukumu Ukrainā: no eksporta aizliegumu, to starpā divējāda lietojuma un militāru preču, un importa kontroles ieviešanas līdz humānās palīdzības atbalstam, izmantojot nodokļu atvieglojumus un zaļos koridorus. Tas notika tikai gadu pēc tam, kad Covid-19 pandēmijas laikā muitas dienestiem bija izšķiroša nozīme dzīvību glābjošu vakcīnu un medicīnas aprīkojuma tranzīta uzraudzībā, vienlaikus pielāgojoties globālo piegādes ķēžu traucējumiem un pārmaiņām. Tajā pašā laikā, beidzoties pārejas periodam pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, 2021. gadā faktiski mainījās muitas savienības robežas; tas ir milzīgs izaicinājums, ar kuru muita ir veiksmīgi tikusi galā.

Tomēr šīs krīzes arī uzsvēra neapstrīdamo vajadzību pēc tādas strukturālas modernizācijas, kas ES muitu padarītu par Eiropas Savienības stratēģisko spēju. Saskaņā ar spēkā esošo Savienības Muitas kodeksa (SMK) regulu 8 un no tās izrietošo pārvaldības sistēmu tiesību akti muitas jomā un kopējie tarifi ir ES ekskluzīvā kompetencē, bet dalībvalstis ir atbildīgas par īstenošanu, galvenokārt veicot riska pārvaldību un kontroli uz vietas. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) uzskata, ka šāda kārtība rada būtiskas un lielā mērā nevēlamas atšķirības muitas jomas tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs, vājina muitas savienību, kavē ES finanšu interešu ievērošanu un ļauj neatbilstīgiem uzņēmējiem izmantot ES iekļūšanas punktus ar zemāku kontroles līmeni 9 . Šos pašus trūkumus un nepilnības izmanto arī prasībām neatbilstošā tirdzniecībā un organizētās noziedzīgās darbībās, apdraudot ES drošību un vienotā tirgus integritāti. Neatkarīgi pētījumi pastāvīgi liecina, ka dažādās ražošanas nozarēs, piemēram, ķīmisko vielu 10 un rotaļlietu 11 nozarē, ir augsts importēto ražojumu jeb produktu neatbilstības līmenis. Neatbilstīgi produkti, ko ieved ES, kavē prasībām atbilstošu uzņēmumu konkurētspēju un rada nopietnu risku ES patērētāju veselībai un dzīvībai, jo ar produktiem saistītie ievainojumi un priekšlaicīga nāve rada neizmērojamas sāpes cietušajiem. Nesenā ziņojumā konstatēts, ka 95 % produktu, kas tiek pārdoti tiešsaistes tirdzniecības vietās, dažādos veidos neatbilst tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā 12 . Šajā sakarā sabiedrības izmaksas tiek lēstas 76,6 miljardu EUR apmērā gadā 13 .

Muitas dienestiem ir aizvien vairāk uzdevumu. Pēdējos gados ES ir pieņēmusi daudzus ļoti vērienīgus tiesību aktus, kuros paredzēti vides, drošības, veselības, sociālie un digitālie standarti, kas nosaka to, kā uzņēmumi darbojas vienotajā tirgū un ārpus tā. Nesenākie piemēri ir atjauninātā Ražojumu vispārējā drošuma regula 14 , Regula par ES izraisītas atmežošanas samazināšanu 15 , Regula par tādu produktu aizliegšanu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu 16 , ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms 17 , kā arī Eiropas Piekļūstamības akts 18 . Pašlaik precēm ir jāatbilst vairāk nekā 370 ES tiesību aktiem, kuru izpildes panākšana ir muitas dienestu pienākums. Pastāvīgi pieaugot uzdevumiem, kas saistīti ar ES tiesību aktu par aizliegumiem un ierobežojumiem izpildes panākšanu, ir radies ievērojams spiediens uz muitu. Turklāt bez centrālās piegādes ķēdes uzraudzības ES nav pilnīgas pārredzamības un kontroles pār to, kādas preces ieved vienotajā tirgū un izved no tā. Tas ne vien vājina ES nozaru politikas uzticamību, bet arī ierobežo ES kā ģeopolitiska dalībnieka ietekmi.

Šo problēmu pastiprina straujais tirdzniecības apjoma pieaugums, ko lielā mērā veicina e-komercijas ārkārtējais pieaugums, kas eksponenciāli palielina tādu mazo paku skaitu, kurās ir mazvērtīgas preces. Ar 2017. gada PVN e-komercijas reformu, kuras mērķis bija reaģēt uz straujo e-komercijas izaugsmi, tika ieviesti vairāki vienkāršojumi nodokļa iekasēšanai par e-komercijas darījumiem un atcelts atbrīvojums no PVN importētām precēm 19 . Lai gan reforma neatcēla 150 EUR atbrīvojumu no muitas nodokļa, ar to tika ieviests pienākums iesniegt elektronisko muitas deklarāciju, kā rezultātā 2022. gadā papildus standarta muitas deklarācijām tiks iesniegts 1 miljards papildu muitas deklarāciju, kuru skaits jau ir gandrīz divkāršojies, proti, no 376,8 miljoniem vienību 2019. gadā līdz 691,5 miljoniem vienību 2021. gadā. Turklāt, saglabājot atbrīvojumu no muitas nodokļa precēm vērtībā līdz 150 EUR, ir radīta iespēja sistemātiski ļaunprātīgi izmantot šo robežvērtību, nosakot pārāk mazu vērtību un sadalot sūtījumus. Aptuveni 65 % e-komercijas sūtījumu tiek noteikta pārāk maza vērtība 20 , lai izvairītos no muitas nodokļiem, savukārt pētījumi liecina, ka 66 % tiešsaistē iegādātu produktu neatbilst ES drošības prasībām 21 . Visbeidzot, atšķirības starp PVN un muitas režīmu e-komercijas precēm sarežģī sistēmu iesaistītajām pusēm. Patlaban muitas dienestiem nav līdzekļu, lai pienācīgi piemērotu starptautiskās tirdzniecības noteikumus pārrobežu e-komercijas jomā. Ir nepieciešams e-komercijai pielāgots muitas režīms.

Ar 2013. gada muitas reformu, ar ko izveidoja SMK, kurš ir spēkā no 2016. gada maija, ES muita pārgāja uz bezpapīra, integrētu un pilnībā elektronisku vidi. Reformas IT ieviešana turpinās un tiks pabeigta līdz 2025. gada beigām. Tā koncentrējas uz esošo procesu digitalizāciju, nemainot pamatprincipus. Tomēr, kā jau norādīts paziņojumā “Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns” 22 , ko Padome plaši atbalstīja 2020. gada decembra secinājumos, pašlaik notiekošā SMK izvēršanas pabeigšana ir nepieciešami, taču ar to nepietiek, lai risinātu jaunās problēmas. Eiropas Parlaments arī uzsvēra, ka ir svarīgi līdz 2025. gadam pilnībā digitalizēt muitas IT sistēmas, bet aicināja turpināt reformu, lai uzlabotu un pielāgotu SMK, jo īpaši, lai risinātu “problēmas un riskus, ko rada e-tirdzniecība” 23 . Pašreizējā pieeja, kas paredz valstu IT sistēmu savienošanu ES līmenī, ir izsmēlusi savas iespējas. Ir dārgi izstrādāt un uzturēt 27+1 IT sistēmu un tirdzniecības īstenošanas nolūkā pieslēgties dažādām valstu sistēmām, turklāt pielāgošanās pārmaiņām notiek lēni un muitas dati joprojām ir sadrumstaloti.

3. Nākamais līmenis — reformas pamatprincipi un galvenās iezīmes

Lai muitas savienībā ieviestu būtiskas pārmaiņas, kas izturēs laika pārbaudi turpmākajās desmitgadēs, Komisija ir ierosinājusi vērienīgāko un visaptverošāko muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā, un tās pamatā ir trīs pamatprincipi.

1.Efektīva muitas savienība ar vienkāršotām un modernizētām muitas procedūrām, lai uzņēmumi, kas veic likumīgu darbību, varētu gūt labumu no tirdzniecības iespējām un būtu pārliecināti, ka arī viņu konkurenti ievēro plašo muitas noteikumu klāstu neatkarīgi no tā, kur preces tiek ievestas ES.

2.Ģeopolitiska muitas savienība, kas spēj labāk aizsargāt ES un tās dalībvalstu finanšu intereses, kā arī ES drošības, drošuma, veselības, ekonomiskās un vidiskās intereses un vērtības, koordinēt tirdzniecības ierobežojumus un veidot starptautisko muitas sadarbību, apvienojot kompetenci un zināšanas centrālajā līmenī ES Muitas dienestā.

3.Elastīga un uz nākotni vērsta muitas savienība, kas elastīgi pielāgojas pārmaiņām piegādes ķēdēs — vai tā būtu divējādā, t. i., zaļā un digitālā, pārkārtošanās pašreizējā desmitgadē vai arī piegādes ķēžu pārvaldības attīstība nākotnē. To atbalstīs jaunais ES muitas datu centrs, kas atšķirībā no tradicionālajām IT sistēmām, kuras tiek veidotas tikai konkrētiem procesiem un mērķiem, ir veidots tā, lai laika gaitā pielāgotos jaunām muitas darbību prasībām.

4. Vienkāršākas muitas procedūras: jauna partnerība starp muitu un uzņēmumiem

Reforma ietver trīs vienkāršošanas līmeņus. Pirmais pasākumu kopums samazinās formalitātes visiem uzņēmējiem, vienlaikus nesamazinot muitas kontroles spējas. Otrais vienkāršojumu kopums būs piemērojams tikai izraudzītai “uzticamu un pārbaudītu uzņēmēju” grupai, balstoties uz esošo atzīto uzņēmēju (AEO) koncepciju un uzlabojot to 25 . Visbeidzot, ar reformu ieviesīs e-komercijai pielāgotu muitas režīmu, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar e-komercijas apstrādi, un nodrošinātu pilnīgu pārredzamību patērētājiem. Šīs reformas vispārējais pamatprincips ir pārredzamība: jo pārredzamāk uzņēmēji sniedz informāciju muitai par savām piegādes ķēdēm, jo mazāka iejaukšanās ir nepieciešama uz vietas. Tas ir būtisks pavērsiens muitas un uzņēmumu attiecībās, kas samazinās administratīvās formalitātes un nevajadzīgu birokrātiju, vienlaikus uzlabojot riska pārvaldības spējas.

Muitas procesi atspoguļo starptautiskās tirdzniecības sarežģīto realitāti, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki, piemēram, piegādātāji, uzņēmēji, pārvadātāji un pakalpojumu sniedzēji. Mūsdienās informācija tiek apkopota vairākās deklarācijās par katru preču sūtījumu neatkarīgi no tā lieluma un dažādos posmos: pirms ievešanas vai izvešanas, ievešanas brīdī, pagaidu uzglabāšanai un muitas procedūras piemērošanai precei. Deklarētājiem ir jāpārzina līdz pat 27 dažādām valstu IT vidēm. Tiem var būt nepieciešams iesniegt arī pavaddokumentus, kas saistīti ar preču izcelsmi vai ražošanu atkarībā no to veida, piemēram, ja to ražošana var radīt risku, ka tiek pārkāpti ES tiesību akti par aizliegumiem un ierobežojumiem (piemēram, meža ģeolokalizācija, lai cīnītos pret atmežošanu, vai informācija par ražotājiem, kas notiesāti par piespiedu darbu). Formalitātes un dažādie procesi ir saistīti ar administratīvajām izmaksām un rada tirdzniecības zaudējumus.

Tajā pašā laikā muita var piemērot noteikumus tikai tad, ja tā iepriekš zina, kādas preces tiek izvestas vai ievestas, un var izlemt, vai un kur nepieciešama iejaukšanās un pārbaudes. Ideālā pasaulē atbilstīgu tirdzniecības plūsmu procedūras būtu vienkāršas, pieejamas un pilnībā automatizētas. Tad muita varētu koncentrēt resursus, lai mērķtiecīgāk pievērstos riskiem un veiktu kontroli pēc iespējas mazāk traucējošā veidā. Lai tas notiktu, muitas dienestu uzmanības centrā ir jābūt nevis atsevišķu sūtījumu procesu atbilstībai, bet gan problēmām un riskiem visā piegādes ķēdē, pamatojoties uz tiem pieejamo informāciju. Tāpēc šī muitas reforma stiprinās muitas spējas uzraudzīt piegādes ķēdes un vajadzības gadījumā iejaukties (sk. arī 5. nodaļu). Sadarbspēja ar citām attiecīgajām datubāzēm, nodrošinot saiknes, piemēram, starp ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas vidi un produktu digitālo pasu reģistru 27 , būs būtiska, lai atvieglotu muitas un izpildes pārbaudes, nodrošinot standartizētu informāciju elektroniskā formā.

4.1. Vienkāršojumi visiem uzņēmējiem

Pašreizējā sistēmā muitas formalitātes parasti kārto deklarētājs, kas ne vienmēr ir importētājs vai eksportētājs. Jaunajā sistēmā katrs individuālais sūtījums būs piesaistīts vienam uzņēmējam, kurš būs atbildīgs par nodokļu maksājumu un produktu noteikumu ievērošanu. Importētāji un eksportētāji būs atbildīgi par piemērojamo nodokļu un maksājumu nomaksu un nodrošinās atbilstību dažādām procesuālajām un likumdošanas prasībām. 

Pateicoties šai jaunajai inovatīvajai partnerībai, uzņēmumi varēs sniegt informāciju, kas tiem parasti ir jāsniedz muitai par savu importu un eksportu, tieši izmantojot vienu IT saskarni — ES muitas datu centru. Izmantojot jauno rīku, savus attiecīgos datu elementus ievadīs arī dažādi preču pārvietošanā iesaistītie dalībnieki, piemēram, pārvadātāji vai noliktavu operatori. Uzsvars tiks likts uz tiešo datu vākšanu no tirdzniecības un komerciālajām sistēmām, tīmekļa platformām un citiem avotiem, vienlaikus samazinot atkarību no trešo personu datiem un muitas procesiem kopumā. Nemainīgu informāciju par piegādes ķēdēm, par kurām īstermiņā nav paredzamas izmaiņas, var sniegt vienu reizi un atkārtoti izmantot turpmākajam importam vai eksportam. Laika gaitā tas kļūs par pilnīgu pārskatu par uzņēmumu piegādes ķēdi un darbībām.

Šī partnerība neradīs jaunas nepilnības, ko varētu izmantot noziedzīgās darbībās: muitas dienestu rīcībā būs visa reāllaika informācija par to, kādas preces un kad tiek ievestas (sk. arī 5. nodaļu). Muitas riska analīze tiks pastiprināta, vācot labākus datus par piegādes ķēdi un ieviešot ES līmeņa riska analīzi, lai cīnītos pret pārrobežu krāpšanu, kas ar zināmiem nosacījumiem var tikt iekļauta draudu novērtējuma analīzē, ko izstrādājušas citas Savienības aģentūras, tostarp Eiropols un Frontex, savas attiecīgās kompetences ietvaros. Muitas dienestiem būs pieejams visaptverošs pārskats par notiekošo tirdzniecību un piegādes ķēdēm. Kopā ar partneriestādēm tie varētu iejaukties attiecībā uz jebkuru sūtījumu saskaņā ar tā riska analīzi pirms iekraušanas, ievešanas laikā, pārvadāšanas laikā vai galamērķī.

4.2. Vienkāršojumi “uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem”

Neliela atlasīto “uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju” grupa (Trust and Check) gūs labumu no vēl lielākas vienkāršošanas, kas līdz minimumam samazinātu dokumentu kārtošanu un formalitātes 28 . Pārredzamas tirdzniecības plūsmas varēs pārvietoties pa zaļajiem koridoriem bez formālas muitas iesaistes un bez administratīvā sloga, savukārt muita pieprasīs veikt kontroli tikai nepieciešamības gadījumā. “Uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju” koncepcija balstās uz pašreizējo AEO statusu, to uzlabojot un nostiprinot. Tāpat kā AEO, arī “uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem” būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tie ir uzticami uzņēmēji, piemēram, nevainojama juridiskā vēsture, augsts darbības un piegādes ķēdes kontroles līmenis un finanšu maksātspēja. Turklāt tiem būs jāizmanto elektroniska sistēma, kas ar ES muitas datu centra starpniecību reāllaikā dara pieejamus datus par sūtījumu pārvietošanu un to atbilstību visām attiecīgajām prasībām.

Tā kā ES muitai būs pilnīgs pārskats par šo “uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju” nodrošināto piegādes ķēdi, muitas dienesti varētu atļaut tiem pašiem pārraudzīt savu preču atbilstību noteiktiem nosacījumiem, izlaist preces muitas dienestu vārdā un periodiski maksāt nodokļus, neiesniedzot muitas deklarācijas par katru sūtījumu, pamatojoties uz darījumiem. Muita varēs pastāvīgi veikt riska analīzi un pārbaudīt informāciju, kā arī pieprasīt kontroli, kad vien tā uzskatīs to par nepieciešamu. Saņemtās informācijas kvalitāte, saskaņotība un precizitāte ļaus uzraudzīt uzņēmēja uzticamību. Vajadzības gadījumā muita var atsaukt vai apturēt uzticamības un pārbaudītā statusa atļauju, ja “uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji” vairs neatbilst atļaujas piešķiršanas kritērijiem vai ja ir pieļauti pārkāpumi.

4.3. E-komercijai pielāgots muitas režīms

Pamatojoties uz veiksmīgo PVN modernizāciju 29 , ar šo reformu tiek ieviests e-komercijai pielāgots muitas režīms 30 . Jau 2017. gadā ES dalībvalstis vienojās no 2021. gada atcelt atbrīvojumu no PVN importētām precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, lai pielāgotu PVN noteikumus preču tālpārdošanas realitātei, ko izraisīja e-komercijas ārkārtējais pieaugums. Pirms šīs reformas e-komercija bija plaša “aklā zona”. Mazvērtīgas preces netika deklarētas muitā, kā rezultātā pilnībā trūka piegādes ķēdes uzraudzības. Kopš 2021. gada jūlija visām importētajām precēm tiek piemērots PVN, un uz tām attiecas digitālā muitas deklarācija. Tas attiecas uz precēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR un par kurām pašlaik nav jāmaksā muitas nodokļi.

Tiks ieviestas jaunas procedūras, lai vēl vairāk vienkāršotu pašreizējo režīmu un saskaņotu to ar PVN noteikumiem e-komercijas jomā. Tā kā muitai nav līdzekļu, lai pienācīgi piemērotu starptautiskās tirdzniecības noteikumus pārrobežu e-komercijas jomā, digitālās platformas kļūs par “domājamajiem importētājiem” (nevis patērētāji) un tiks uzskatītas par atbildīgām par visām muitas formalitātēm un maksājumiem. Tās iekasēs muitas nodokļus pārdošanas brīdī un samaksās tos attiecīgajām dalībvalstīm, tāpat kā tās to jau dara attiecībā uz PVN 31 .

Turklāt pārskatītajā kopējā muitas tarifā tiks ieviesta vienkāršota metode piemērojamo ievedmuitas nodokļu aprēķināšanai mazvērtīgām precēm, ko pārdod tālpārdošanā patērētājiem. Paredzams, ka šī vienkāršotā metode kopā ar ES muitas datu centra izmantošanu kompensēs iespējamo e-komercijas režīma administratīvo izmaksu pieaugumu. Tā tiks balstīta uz četru līmeņu grupu sistēmu ar attiecīgām ad valorem nodokļa likmēm 32 5 % (piemēram, rotaļlietām, mājsaimniecības piederumiem), 8 % (piemēram, zīda izstrādājumiem, stikla izstrādājumiem), 12 % (piemēram, galda piederumiem, elektroierīcēm) un 17 % (piemēram, apaviem). Tādējādi tiks vienkāršoti noteikumi, līdzīgi kā to jau dara starptautiskie partneri, piemēram, Kanāda 33 , vienlaikus novēršot nepilnības, kuru dēļ ES budžetā patlaban netiek gūti ieņēmumi vismaz 1 miljarda EUR apmērā.

Tā kā muita no platformas saņems attiecīgu informāciju par visiem tirdzniecības darījumiem, jaunie noteikumi ļaus arī muitas dienestiem labāk nodrošināt atbilstību produktu prasībām. Ja muita saskaras ar problēmu, kas saistīta ar kādu sūtījumu, tā var turpināt izmeklēt, vai tas ir atsevišķs gadījums vai sistēmiska problēma. Turklāt muita varētu palīdzēt īstenot jaunos noteikumus par atbildību, kas ietverti Digitālo pakalpojumu aktā 34 .

Visbeidzot, jaunie noteikumi precizēs pienākumus importa procesā, tādējādi palielinot e-komercijas pārredzamību. Tas pasargās ES iedzīvotājus no nepatīkamiem pārsteigumiem, piemēram, neparedzētām izmaksām un apgrūtinošām muitas formalitātēm. Patērētājiem būs pārredzamas visas tiešsaistes pirkuma izmaksas, un viņi par to varēs samaksāt vienā reizē, kā tas jau tiek darīts attiecībā uz PVN. Turklāt viņiem būs lielāka pārliecība, ka produkti, ko viņi iegādājas, nekaitēs ne viņiem, ne videi, tādējādi stimulējot uzņēmumus ražot ilgtspējīgi.

5. Piegādes ķēdes uzraudzība kā ģeostratēģiska spēja: jauna pieeja riska pārvaldībai uz ES robežām attiecībā uz precēm.

Lai līdzsvarotu vajadzības un resursus, muitas kontroles pamatā galvenokārt ir automatizēta un mērķtiecīga riska pārvaldība. Pašlaik dalībvalstis šim nolūkam izmanto valstu sistēmas ar valstu datiem bez ES mēroga piegādes ķēdes uzraudzības. Pašlaik ne dalībvalstīm, ne Komisijai nav pilnīga ES mēroga pārskata par sūtījumiem, operatoriem vai piegādes ķēdēm riska pārvaldības un kontroles nolūkā.

ERP ir konstatējusi strukturālas problēmas un trūkumus finanšu risku pārvaldībā, kas kavē ES finanšu interešu ievērošanu. Riska pārvaldībai ES trūkst šādu svarīgu iezīmju: ES mēroga analīze, pamatojoties uz datiem par visu ES importu, piemērotas datu ieguves metodes, kā arī piemērotas metodes, lai novērstu finanšu riskus importam, ko rada e-komercija, un ir nepieciešama vienota muitas kontroles piemērošana dalībvalstīs, lai novērstu to, ka krāpnieciski importētāji izmanto robežšķērsošanas vietas ar zemāku kontroles līmeni.

Muitas dienesti ir vēl mazāk aprīkoti, lai pārvaldītu ar finansēm nesaistītus riskus: pašreizējā riska pārvaldības sistēma pienācīgi neaptver to ES tiesību aktu pieaugošo skaitu un sarežģītību, kas paredz, ka muitai jāpārbauda importēto produktu atbilstība. Sinerģija ar saistītajām politikas jomām joprojām netiek izmantota. Nav vienotas pieejas attiecībā uz nefinanšu risku prioritāšu noteikšanu. Tā vietā pašreiz prioritātes riskiem tiek noteiktas nestrukturēti un nesistemātiski, kā rezultātā ES preču robežkontrolei ir 27 dažādas valstu pieejas, un tas rada iespēju mainīt maršrutu, apiet un krāpties.

Vienkāršāk sakot, ES muitas savienībā trūkst efektīvas ES riska pārvaldības sistēmas, kāda nepieciešama, lai aizsargātu ES robežu attiecībā uz precēm. Pieci pamatprincipi veido konceptuālo pamatu visaptverošai ES riska pārvaldības sistēmai, cenšoties panākt kopējus standartus un vienlaikus ņemot vērā valstu/reģionu/nozaru īpatnības:

1.pielāgota riska pārvaldība, līdzsvarojot galvenos principus un valstu/reģionu/nozaru īpatnības un pārvaldot nefinanšu un finanšu riskus,

2.dinamiska riska pārvaldība, pielāgojoties pastāvīgi mainīgajai riska videi un atklāšanas rīkiem,

3.iekļaujoša riska pārvaldība, balstoties uz sadarbību ar citām iestādēm un “uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem”,

4.uz datiem balstīta riska pārvaldība, efektīvi un visaptveroši izmantojot visus pieejamos datus,

5.efektīva riska pārvaldība, nodrošinot saskaņotāku muitas kontroles piemērošanu pāri vienotajai ārējai robežai.

Starp dalībvalstīm nav muitas robežu, un viena muitas amatpersona veic kontroli visās dalībvalstīs. Lēmums par kontroles intensitāti saistībā ar noteiktiem riskiem, piemēram, sankciju pret Krieviju piemērošanu, ietekmē visu ES. Tāpēc ES riska pārvaldībai jābalstās uz kopēju ES27 risku prioritāšu noteikšanu. Attiecībā uz finanšu riskiem Komisija jau ir noteikusi konkrētas prioritārās kontroles jomas un kopējus riska kritērijus, kas dalībvalstīm ir jāievieš. Pieaugot to nefinanšu risku skaitam, kas muitai ir jāpārvalda, šī reforma ievieš līdzīgu procesu attiecībā uz šiem nefinanšu riskiem. Šī riska prioritāšu noteikšana palīdzēs ES Muitas dienestam (sk. arī 5. izcēlumu) veikt operatīvā riska pārvaldību ES līmenī un dalībvalstu muitas dienestiem pieņemt kontroles lēmumus. Tā kā tas ir arī politisks jautājums, nākotnē Padomē varētu notikt viedokļu apmaiņa par riska svēršanu un prioritāšu noteikšanu politiskā līmenī.

Ņemot vērā dažādos nefinanšu risku veidus (drošums, drošība, vide utt.), visefektīvākā izpildes stratēģija ir atkarīga no nozares tiesību aktu veida. Attiecībā uz visiem nefinanšu riskiem ir ļoti nepieciešama ciešāka stratēģiskā un operatīvā sadarbība starp muitas dienestiem un citām iestādēm (piemēram, tirgus uzraudzības iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, robežu pārvaldības iestādēm un nodokļu iestādēm). Šādai koordinācijai būtu jāsākas ar iekļaujošāku un visaptverošāku politikas veidošanu, ņemot vērā attiecīgo augšupējo iestāžu lomu un iespējamo sinerģiju. Tam vajadzētu pavērt ceļu stratēģiskākai pieejai produktu standartu ieviešanai vienotajā tirgū. Šāda stratēģiska pieeja ir jāpapildina ar operatīvu datu apmaiņu un kopīgu riska analīzi 35 . ES muitas datu centrs, kura pamatā ir ES muitas vienloga vide (EU CSW) un jaunā importa kontroles sistēma (ICS 2), ļaus kopīgi izmantot datus, neaprobežojoties tikai ar atļauju automatizētu kontrolpārbaudi vai dokumentu apmaiņu, ar mērķi izstrādāt kopīgas riska pārvaldības stratēģijas. Digitālās produktu pases ieviešana to papildinās, ļaujot digitāli identificēt produktus individuāli, pēc partijas vai modeļa un nodrošinot piekļuvi datiem par to izcelsmi, bīstamo vielu vai kritiski svarīgo izejvielu klātbūtni un citai informācijai par to sastāvu un ilgtspēju. Turklāt informācija no citām kompetentajām iestādēm par ierobežotām ķīmiskām vielām vai neatbilstīgām piegādes ķēdēm, kas atklātas jebkurā dalībvalstī, var tikt tieši iekļauta kopējā riska analīzē, tādējādi uzlabojot izlūkdatus visu dalībvalstu kontroles lēmumiem 36 .

6. Reformas grafiks

Reforma tiks īstenota pakāpeniski nākamo 10–15 gadu laikā. Tas nodrošinās 2016. gada reformas konsolidāciju, pirms jaunā modeļa priekšrocības pakāpeniski realizēsies, netraucējot muitas darbību. Lai gan daži galvenie jaunās SMK regulas noteikumi tiks piemēroti drīz pēc tās pieņemšanas, būs pārejas periods, kura laikā tiks daļēji turpināta pašreizējā prakse.

ES muitas datu centrs tiks izstrādāts un ieviests laika gaitā, balstoties uz dažām esošajām muitas IT sistēmām un integrējot citas esošās muitas IT sistēmas un digitālo produkta pasi, to starpā tās, kas tiks ieviestas notiekošās SMK IT reformas ietvaros. ES muitas datu centrs vispirms tiks izveidots pamatveidā, lai palīdzētu risināt visaktuālāko jautājumu — e-komerciju. Pielāgots muitas režīms e-komercijai tiks piemērots no 2028. gada, kad ES muitas datu centrs sāks pirmo ierobežotas darbības posmu. Otrajā posmā muitas IT sistēmas, kas jau būs centralizētas 38 , sāks pārvietot uz ES muitas datu centru, un pēc tam varētu sākt pārvietot pārējās valstu IT sistēmas. Uzņēmēji var sākt izmantot ES muitas datu centru no 2032. gada 1. janvāra, un no 2038. gada 1. janvāra tas būs jādara obligāti.

ES Muitas dienests sāks pildīt savus uzdevumus 2028. gada 1. janvārī, un tas nekavējoties sāks darboties attiecībā uz tā pienākumiem riska un krīžu pārvaldības jomā. Tas pakāpeniski paplašinās savu darbības jomu, sinhronizējoties ar ES muitas datu centra ieviešanu, bet nākotnē tam var tikt uzticēti pienākumi, kas pārsniedz šajā reformas priekšlikumā noteiktos. Līdz 2028. gadam Komisijas dienesti turpinās riska pārvaldības pasākumus, kas ir saskaņā ar pašreizējo reformu un palīdz sagatavot ceļu tās īstenošanai. Galvenās infrastruktūras, piemēram, ICS 2 un Muitas riska pārvaldības sistēmas (CRMS 2), ieviešana un datu analīzes spēju stiprināšana Komisijā ne tikai palīdzēs labāk pārvaldīt ES muitas savienību īstermiņā, bet arī nodrošinās, ka ES Muitas dienests jau no paša sākuma būs sagatavots uzdevumu veikšanai.

7. Papildus reformai — muitas modernizācija pasaules mērogā

2021. gada Komisijas paziņojumā “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” 39 par ES tirdzniecības politikas svarīgāko pīlāru tika izvirzīta divējādā, t. i., zaļā un digitālā, pārkārtošanās. Tāpat arī muitas modernizācija nedrīkst apstāties pie ES muitas savienības robežām. Ārkārtas klimata pārmaiņu un e-komercijas radītās problēmas pēc būtības ir globālas, un tāpēc ir nepieciešams rūpīgi pārskatīt muitas sadarbību visā pasaulē.

Daudzpusīgums un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība joprojām ir ES globālās tirdzniecības stratēģijas galvenā sastāvdaļa. Tāpēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas reforma joprojām ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Turklāt 2021. gadā ES izstrādāja vērienīgu redzējumu par Pasaules Muitas organizācijas (PMO) modernizāciju 40 . Ņemot vērā rūpniecisko datu revolūciju un ilgtspējīgu vērtību ķēžu veicināšanu, tas tika ņemts vērā PMO stratēģiskajā plānā 2022.–2025. gadam, tādējādi veidojot globālās diskusijas par muitas reformu. Turpmāk ir jādara vairāk: pasaules muitas kopienai, iedvesmojoties no ES muitas reformas, ir jāiesaistās strukturālās pārdomās par PMO reformu, lai padarītu muitu par stratēģisku spēju divējādās pārkārtošanās procesā visā pasaulē.

Lai vispasaules muitu pielāgotu digitālajam laikmetam, 2022. gadā ES un tās starptautiskie partneri apstiprināja jaunu PMO datu stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot “globālu datu ekosistēmu”. Tas prasa strukturētu un visaptverošu muitas informācijas apmaiņu globālā līmenī, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot komercnoslēpuma un persondatu aizsardzībai. ES muitas datu centrs būs paraugs PMO datu stratēģijas ieviešanai visā pasaulē. Iedvesmojot starptautiskos partnerus izveidot līdzīgas, sadarbspējīgas datu pārvaldības sistēmas, tiks ievērojami nostiprinātas muitas dienestu spējas efektīvi uzraudzīt un kontrolēt globālās piegādes ķēdes.

Turklāt ES būtu jāuzņemas vadošā loma pasaules zaļās muitas politikas izstrādē. Ir vairākas jomas, kurās globālā muita var atbalstīt vidiskos mērķus. Līdztekus pašu muitas administrāciju zaļināšanai 41  Harmonizētās sistēmas konvencijas 42 pašreizējā stratēģiskajā pārskatīšanā 43 būtu jāiekļauj arī preču klasifikācijas modernizācija saskaņā ar divējādās pārkārtošanās mērķiem. Harmonizēto sistēmu (HS) klasifikācijas zaļināšanas iespējas ir dažādas — no vides preču sarakstu izveides līdz HS struktūras maiņai vai pat pašas klasifikācijas izmaiņām, pamatojoties uz jauniem vidiskajiem kritērijiem. Šāda pārskatīšana varētu arī palīdzēt stiprināt noturību un risināt iespējamās piegādes problēmas nozarēs, kas ir būtiskas, pārkārtojoties uz zaļo enerģiju. Standartizēta vides produktu klasifikācija sniegtu valstīm svarīgu pamatu, lai rūpīgi kalibrētu tarifus un regulatīvos pasākumus attiecībā uz šiem produktiem, un būtu efektīvs instruments, lai stiprinātu ES tirdzniecības politikas ilgtspēju PTO, brīvās tirdzniecības nolīgumos un jaunās iesaistīšanās formās, cita starpā neto nulles emisiju partnerībās.

Līdztekus daudzpusējai sadarbībai ES sadarbojas arī ar valstīm ārpus ES, pamatojoties uz divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. ES plašais šādu nolīgumu tīkls ir veicinājis tirdzniecību un ietver arī saistības par sadarbību muitas jomā, kas ir abpusēji izdevīgas, veicinot likumīgu tirdzniecību un kopīgi atklājot krāpšanu, kontrabandu vai noziedzīgas darbības.

Tomēr daudzi no šiem nolīgumiem ir novecojuši, kad runa ir par muitas dienestu nodrošināšanu ar instrumentiem un informāciju, kas nepieciešami, lai uzraudzītu un kontrolētu starptautiskās piegādes ķēdes. Patlaban informācijas apmaiņa ar partnervalstīm notiek pēc pieprasījuma. ES muitas reforma, jo īpaši ar ES muitas datu centra starpniecību, veicinās sistemātiskāku muitas informācijas un pat riska signālu apmaiņu. Arī turpmākajā pieejā starptautiskajai sadarbībai muitas jomā būs jāatspoguļo mainīgā ģeopolitiskā situācija un nepieciešamība nodrošināt kritiski svarīgas piegādes ķēdes un kontrolēt svarīgu ES politikas pasākumu, piemēram, sankciju, apiešanu.

8. Secinājumi

Vairāk nekā pusgadsimtu pēc muitas savienības izveides tā joprojām ir viens no galvenajiem ES integrācijas pīlāriem. Tā ir vienotā tirgus un tā tiesiskā regulējuma pamats, kas vērsts uz divējādo, t. i., zaļo un digitālo, pārkārtošanos. Nesenās krasās pārmaiņas ģeopolitikā un pasaules ekonomikā ir mainījušas globālo tirdzniecību un pastiprinājušas nepieciešamību modernizēt muitas savienību un tās regulatīvo un pārvaldības sistēmu.

Šī reforma ir vērienīgākais un visaptverošākais mēģinājums padarīt muitas savienību piemērotu nākamajām desmitgadēm. Pilnvarot ES muitas dienestus, lai tie pēc iespējas labāk kalpotu ES, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Izveidot patiesu ES muitas savienību, kas darbotos kā vienots veselums.

ES rūpniecībai ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, bet iedzīvotāji un patērētāji vēlas drošus produktus, vides un sociālos standartus. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis un Eiropas Parlamentu ātri vienoties par iesniegtajiem priekšlikumiem, lai iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes iestādes varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz darbība muitas savienībā ar efektīvi pārvaldītu kopējo robežu attiecībā uz precēm.

(1)

    Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024) , 17. lpp.

(2)

   Aprēķināts pēc pirktspējas paritātes, SVF Ziņojums par pasaules ekonomikas perspektīvām.

(3)

      International trade in goods - Statistics Explained (europa.eu) .

(4)

      EU Customs Union – unique in the world (europa.eu) . 

(5)

   Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, Integrated EU prohibitions and restrictions list : indicative calendar and list, 1.1.2022., juridiskais paziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022. gads.

(6)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam”, COM(2023) 62 final.

(7)

     Putting more Union in the European Customs: Ten proposals to make the EU Customs Union fit for a Geopolitical Europe, ziņojums, ko sagatavojusi Lietpratēju grupa ES muitas savienības reformas jautājumos , Brisele, 2022. gada marts.

(8)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1.–101. lpp.).

(9)

   ERP Īpašais ziņojums 04/2021: Muitas kontrole: nepietiekama saskaņotība kaitē ES finanšu interesēm .

(10)

   Pamatojoties uz jaunāko REACH un CLP ziņojumu par piemērošanu, līdz pat 28 % importēto produktu neatbilst REACH un Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas (Classification, Labelling and Packaging — CLP) regulas prasībām. Saskaņā ar nesen publicēto CEFIC (Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes) ziņojumu 2020. gadā 80 % no neatbilstīgajiem izstrādājumiem, kas satur aizliegtas vai ierobežotas ķīmiskās vielas, izcelsme ir valstīs ārpus ES/EEZ.

(11)

   2016.–2021. gadā ES tirgū atrastās bīstamās rotaļlietas veidoja vairāk nekā ceturtdaļu no visiem RAPEX / Safety Gate brīdinājumiem, turklāt ievērojama daļa nedrošo rotaļlietu bija no valstīm ārpus ES (85 % no Ķīnas vien).

(12)

      EEB report on Online Platforms : Role and Responsibility in Ecodesign policy.

(13)

   Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ražojumu vispārējo drošumu” (SWD(2021) 168 final).

(14)

     Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (COM(2021) 346).

(15)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (COM(2021) 706).

(16)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (COM(2022) 453).

(17)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (COM(2021) 564 final).

(18)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(19)

   Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (OV L 348, 29.12.2017., 7. lpp.).

(20)

   Copenhagen Economics (2016), “E-commerce imports into Europe: VAT and Customs treatment”,

(21)

    https://www.beuc.eu/publications/beuc-x-2021-004_is_it_safe_to_shop_on_online_marketplaces.pdf . 

(22)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns” (COM(2020) 581 final).

(23)

   Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par vienotā tirgus izveides 30. gadadienu: cildinot sasniegumus un raugoties uz turpmāko attīstību ( 2022/3015(RSP ).

(24)

   Ieguvumi un izmaksu ietaupījumi ir vēl jūtamāki, salīdzinot ar pretēju scenāriju, kas paredz nekoordinētu datu centru izvēršanu valstu līmenī, kas vēl vairāk sadrumstalotu muitas savienību.

(25)

   AEO statuss ir sertificēta standarta atļauja, ko izsniedz muitas administrācijas. Tā apliecina, ka uzņēmējs ir izpildījis noteiktus standartus, piemēram, attiecībā uz drošumu un drošību, muitas noteikumu ievērošanu un finansiālo maksātspēju.

(26)

     Tas neattiecas uz precēm, kurām piemērojami ierobežojumi.

(27)

     Kā norādīts priekšlikumā Regulai, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (COM(2022) 142 final).

(28)

   Turpretī pienākums sniegt noteiktu minimālo informāciju pirms iekraušanas un pirms ierašanās ir jāsaglabā.

(29)

   9. zemsvītras piezīme. Skatīt arī ES tiesību aktus (europa.eu) PVN jomā.

(30)

     Jaunajos noteikumos tiks pienācīgi ņemtas vērā daudzpusējās sarunas PTO vai digitālās partnerības, kas noslēgtas ar Japānu, Koreju un Singapūru.

(31)

     Platformas būs atbildīgas arī par to, lai nodrošinātu, ka tālpārdevēji ir reģistrēti ražotāju atbildības organizācijās, uz kurām attiecas ražotāja paplašinātā atbildība, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem pārdevējiem.

(32)

     “Duty levied as a percentage of value of the services or goods being imported, rather than on their weight or the number of units” (“Nodoklis, ko iekasē procentos no importējamo pakalpojumu vai preču vērtības, nevis no to svara vai vienību skaita”).

(33)

   Skatīt https://www.wto.org/english/tratop_e/msmes_e/canada_sept21_e.pdf .

(34)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 277, 27.10.2022., 1.–102. lpp.).

(35)

     Lai atvieglotu šo starpnozaru sadarbību, ES muitas datu centrs tiks veidots ciešā saskaņā ar Eiropas sadarbspējas satvaru (COM(2017) 134 final) un saistīto sadarbības satvaru, ko Komisija ierosinājusi ar Sadarbspējīgas Eiropas aktu (COM(2022) 720 final).

(36)

     Piemēram, tieša piekļuve Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) datubāzei ļautu kontrolēt, vai ir derīgs reģistrācijas numurs katrai vielai, ko viena juridiskā persona ražo vai importē 1 tonnas vai lielākā apjomā. Bez šādas reģistrācijas laišana tirgū nav atļauta. Tāpat piekļuve ECHA datubāzei ļautu muitas dienestiem pārbaudīt atļauju piešķiršanas lēmumus, ja Komisija ir piešķīrusi atbrīvojumu vielām, kas ir aizliegtas saskaņā ar REACH tiesību aktiem. Pašlaik muitas dienesti bieži saskaras ar problēmām, pārbaudot šo informāciju, jo atļauju piešķiršanas lēmumi ir adresēti lietotājam, nevis vielas importētājam.

(37)

     Tas arī stiprinās sadarbību ar iestādēm, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus un/vai atbalsta kriminālizmeklēšanu, kā arī ar Frontex, kas pilnvarota atklāt, novērst un apkarot pārrobežu noziedzību pie ES ārējām robežām.

(38)

   Te var minēt šādas: CRMS 2, ICS 2, EU CSW-CERTEX, CCI.

(39)

     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021) 66 final).

(40)

   Pasaules Muitas organizācija (PMO) ir starpvaldību organizācija, kas nodarbojas ar tādiem ar muitu saistītiem jautājumiem kā preču klasifikācija, vērtības noteikšana, izcelsmes noteikumi, piegādes ķēdes drošība un tirdzniecības veicināšana.

(41)

   Piemēram, izstrādājot ES EMAS līdzīgus standartus arī pasaules mērogā PMO paspārnē.

(42)

   PMO izpētes ziņojums par iespējamo HS stratēģisko pārskatīšanu ir gaidāms 2024. gadā.

(43)

   Harmonizētā sistēma ir daudzfunkcionāla starptautiska preču nomenklatūra, ko izstrādājusi PMO. Lielākā daļa pasaules valstu to izmanto kā pamatu savai muitas klasifikācijai.