EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.2.2023
COM(2023) 77 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
par to, kā dalībvalstis īstenojušas Padomes Direktīvu 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli
Ceturtais ziņojums
{SWD(2023) 43 final}
Saturs
1.Ievads
1.1.Konteksts
2.Tiesiskais regulējums un tā īstenošana
2.1.Direktīvas īstenošana
2.2.Padomdevējas komitejas atzinums
2.3.Kompetentās iestādes
3.Novērojumi
3.1.Statistika (2018.–2020. gads)
4.Sekojumpasākumi un pastāvīgi uzlabojumi
5.Secinājumi
1.Ievads
Ar Padomes Direktīvu 2006/117/Euratom (turpmāk tekstā “direktīva”) ir noteikta radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvadājumu uzraudzības un kontroles Kopienas sistēma, lai garantētu adekvātu aizsardzību iedzīvotājiem. Direktīva nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis tiek informētas par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem to teritorijā vai caur to, un tām ir pienākums piekrist vai sniegt pamatotu atteikumu.
Direktīvu ir transponējušas visas dalībvalstis, un saskaņā ar 20. pantu tās no 2011. gada 25. decembra reizi trīs gados Komisijai ir ziņojušas par direktīvas īstenošanu. Nesenākajā ziņošanas ciklā dalībvalstis jaunākos valsts ziņojumus iesniedza par 2018.–2020. gada periodu. Saskaņā ar 20. pantu Komisija uz šo ziņojumu pamata ir sagatavojusi kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā Padomdevējas komitejas atzinumu, īpašu uzmanību pievēršot atpakaļnosūtīšanai, kas saistīta ar neatļautiem pārvadājumiem un nedeklarētiem radioaktīviem atkritumiem.
Šis ziņojums seko Komisijas trešajam ziņojumam, kas aptvēra 2015.–2017. gada periodu, un sniedz pārskatu par lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu atļaujām un pārvadājumiem Kopienā. Detalizēti dati un informācija, pamatojoties uz kuru ir izdarīti šā ziņojuma secinājumi, ir sniegta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.
1.1.Konteksts
Visās ES dalībvalstīs rodas radioaktīvie atkritumi, ko rada vai nu kompleksi, piemēram, kodolelektrostacijas un pētniecības reaktori, vai darbības, piemēram, radioaktīvo izotopu izmantošana medicīnā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, pētniecībā un izglītībā.
Kodolreaktoru darbību rezultātā rodas arī lietotā kodoldegviela, t. i., reaktora aktīvajā zonā apstarota un no tās neatgriezeniski izņemta kodoldegviela. To var vai nu glabāt kā resursu, ko var pārstrādāt, vai likvidēt kā radioaktīvos atkritumus galīgai apglabāšanai, neparedzot turpmāku izmantošanu.
2020. gadā (pārskata perioda beigās) kodolenerģija veidoja 24,6 % no 27 ES dalībvalstīs saražotās elektroenerģijas, 13 dalībvalstīm
ekspluatējot nedaudz vairāk kā 100 kodolreaktoru.
Pēc lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu rašanās tos pirms iespējamās pārstrādes vai apstrādes un apglabāšanas droši uzglabā. Lai šādus materiālus droši apsaimniekotu, no objektiem, kur tie tika radīti vai apsaimniekoti, var būt nepieciešama to pārvietošana, ko dēvē arī par pārvadājumiem. Šāda prakse tiek izmantota lielākajā daļā dalībvalstu neatkarīgi no to kodolprogrammu mēroga. Pārvadājumi notiek galvenokārt pa autoceļiem, dzelzceļu vai jūru, kā arī dažos gadījumos pa gaisu.
Radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas imports, eksports un tranzīts ir regulāra prakse ES dalībvalstu teritorijā.
2.Tiesiskais regulējums un tā īstenošana
Radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas droša un atbildīga apsaimniekošana, tostarp šo materiālu droša pārvadāšana dalībvalstu teritorijā un ārpus tās ir juridiska prasība, kas izriet gan no starptautiskajiem, gan ES tiesību aktiem.
Starptautiskā līmenī galvenais atsauces dokuments šajā jomā ir Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencija (turpmāk tekstā “Kopējā konvencija”). Citu noteikumu starpā Kopējā konvencijā līgumslēdzējām pusēm ir uzlikti pienākumi attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārrobežu pārvietojumu (imports, eksports un tranzīts) drošumu. Tajā ir noteikts, ka katrai līgumslēdzējai pusei, kas iesaistīta pārrobežu pārvietojumos, ir jāveic piemēroti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka šādus pārvietojumus veic saskaņā ar Kopējās konvencijas noteikumiem un relevantajiem juridiski saistošajiem starptautiskiem instrumentiem. Visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Euratom kopiena ir Kopējās konvencijas līgumslēdzējas puses, tādējādi pierādot apņemšanos nodrošināt augstu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošuma līmeni no to rašanās brīža līdz apglabāšanai.
ES līmenī tiek nodrošināts visaptverošs tiesiskais regulējums, ar kuru nodrošina darbinieku un vispārējās sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, arī lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadāšanas laikā. Pašreizējo satvaru veido ziņojumā apskatītā direktīva un Padomes Direktīvas 2013/59/Euratom (turpmāk tekstā “Drošības pamatstandarti”) un 2011/70/Euratom (turpmāk tekstā “Radioaktīvo atkritumu direktīva”), kas attiecas uz šīs direktīvas darbības jomu.
ES kodoldrošuma un radiācijas drošuma satvara ietvaros direktīvā īpaša uzmanība ir pievērsta civilajos kompleksos un darbībās radīto radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvadājumu atļauju piešķiršanas regulatīvajiem un procesuālajiem aspektiem. Vispārējais mērķis ir, veicot lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājumu uzraudzību un kontroli, uzlabot aizsardzību pret jonizējošā starojuma radīto apdraudējumu. Direktīvu piemēro, ja:
·lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu izcelsmes valsts, galamērķa valsts vai jebkura tranzīta valsts ir ES dalībvalsts;
·lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu daudzums un koncentrācija vienā pārvadājumā (sūtījumā) pārsniedz līmeņus, kas noteikti Drošības pamatstandartos.
Ja pārvadājumu nevar pabeigt vai nav ievēroti pārvadājuma nosacījumi, kas paredzēti šajā direktīvā, izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, ka attiecīgā materiāla turētājs to paņem atpakaļ, ja vien nevar veikt alternatīvus drošības pasākumus. Kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, ka vajadzības gadījumā par pārvadājumu atbildīgā persona veic korektīvus drošuma pasākumus. Šādā gadījumā par to izmaksu segšanu, kas rodas gadījumos, ja pārvadājumu nevar pabeigt, ir atbildīgs turētājs.
Atteikumi piešķirt atļauju lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadāšanai i) ir jāpamato, balstoties uz direktīvā noteiktajiem kritērijiem; ii) nedrīkstētu būt patvaļīgi; un iii) būtu jāpamato ar attiecīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskiem tiesību aktiem. Dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz piekrišanu vai atteikumu ir jāatbilst noteikumiem, kas izklāstīti Kopējā konvencijā un direktīvā, kurā noteikts, ka radioaktīvos atkritumus vai lietoto kodoldegvielu aizliegts eksportēt uz galamērķi, kas atrodas uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma, uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm vai uz trešo valsti, kurai nav pietiekamu resursu, lai droši apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus vai lietoto kodoldegvielu.
Papildus pienākumam reizi trijos gados ziņot Komisijai dalībvalstīm ir arī reizi gadā jāinformē Komisija un Padomdevēja komiteja par neatļautiem pārvadājumiem uz trešām valstīm un jānosūta Komisijai kompetentās iestādes vai iestāžu kontaktinformācija un visa informācija, kas vajadzīga, lai ātri ar tām sazinātos.
2.1.Direktīvas īstenošana
Direktīvā ir noteikts, ka, veicot visus pārvadājumus (arī importu, eksportu un tranzītu starp dalībvalstīm un no Kopienas/ uz Kopienu), uz kuriem attiecas šī direktīva, lieto standarta dokumentu, kas izveidots ar Komisijas 2008. gada Lēmumu, kurš grozīts 2011. gadā. Standarta dokumentā ir iekļautas šādas veidlapas:
·pieteikums lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvadājumu atļaujas saņemšanai;
·apstiprinājums par pieteikuma saņemšanu — trūkstošās informācijas par lietoto kodoldegvielu vai radioaktīvajiem atkritumiem pieprasījums;
·iesaistīto kompetento iestāžu piekrišana vai atteikums radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvadājumam;
·lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvadājuma atļauja;
·radioaktīvo atkritumu kravas apraksts un iepakojumu saraksts;
·apstiprinājums par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājuma saņemšanu.
Ja šādus materiālus paredzēts transportēt uz trešām valstīm apglabāšanai, dalībvalstīm saskaņā ar Radioaktīvo atkritumu direktīvas 4. panta 4. punktu ir jāpiemēro arī kritēriji, kurus attiecībā uz pārvadājumiem noteikusi Komisija saskaņa ar direktīvas 16. panta 2. punktu un piemērojamo Komisijas ieteikumu.
2.2.Padomdevējas komitejas atzinums
2022. gada 7. novembrī Luksemburgā notika Padomdevējas komitejas XII sanāksme, kurā apsprieda šā ziņojuma projektu un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu. Padomdevēja komiteja sniedza pozitīvu atzinumu.
2.3.Kompetentās iestādes
Līdz 2022. gada jūlijam informāciju par savām kompetentajām iestādēm atbilstīgi direktīvas 5. panta 13. punktam bija sniegušas visas dalībvalstis.
Saraksts ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iekļauts pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta pielikumā.
3.Novērojumi
Komisija ir konstatējusi, ka šajā ziņošanas ciklā dalībvalstis nav ziņojušas par nepabeigtiem radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvietojumiem.
Dalībvalstis nav ziņojušas par gadījumiem, uz kuriem varētu attiekties 4. pants “Atpakaļnosūtīšana, kas saistīta ar neatļautiem pārvadājumiem un nedeklarētiem radioaktīviem atkritumiem”; 12. pants “Nepabeigts pārvadājums” vai 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts “Eksportēšanas aizliegums”. Tādējādi ziņotā informācija liecina, ka pārskata periodā ES teritorijā neatļauti pārvadājumi nav veikti.
Pārskata periodā bija četri gadījumi, kad tika atteikta piekrišana:
·viena dalībvalsts atteicās dot piekrišanu diviem pieteikumiem, jo īslaicīgi nebija pieejami galīgās apstrādes kompleksi;
·viena dalībvalsts atteicās dot piekrišanu diviem pieteikumiem par kontaminētu metāllūžņu tranzītu, uzskatot, ka minētie pieteikumi neietilpst direktīvas darbības jomā. Tomēr šo materiālu tranzīts regulāri tika veikts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem tiesību aktiem.
Trīs dalībvalstis (Horvātija, Kipra un Malta) periodā, kopš tām saskaņā ar direktīvu ir piemērojami ziņošanas pienākumi, nav ziņojušas par nevienu atļautu pārvadājumu savā teritorijā.
Sīks izklāsts par radioaktīvo atkritumu un lietotās degvielas pārrobežu pārvadājumiem ES pašreizējā pārskata periodā ir sniegts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.
3.1.Statistika (2018.–2020. gads)
Šajā sadaļā ir sniegts statistikas pārskats par atļaujām un pārvadājumiem.
1. attēls.
Atļauju skaits
21 dalībvalsts ziņoja, ka 2018.–2020. gada periodā ir izdotas 195 atļaujas, kas atbilst 1770 atļautiem pārvadājumiem. Atļauja parasti attiecas uz vairākiem pārvadājumiem un var aptvert periodu, kas ir ilgāks par pašreizējā ziņojuma pārskata periodu.
2. attēls.
Pārvadājumu skaits
Attiecībā uz atļautajiem pārvadājumiem — 98 % (1732 pārvadājumi) bija saistīti ar radioaktīvajiem atkritumiem un 2 % (38 pārvadājumi) ar lietoto kodoldegvielu.
Lielākā daļa atļauju un pārvadājumu attiecās uz pārvietojumiem Kopienā. Kopumā 92,6 % pārvadājumu tika veikti Kopienā (MM kategorija), savukārt 2,7 % bija eksports (ME kategorija) un 4,7 % — imports (IM kategorija).
Statistika liecina, ka 79 % no visiem Kopienā veiktajiem pārvadājumiem attiecas uz radioaktīviem atkritumiem, kuru izcelsme ir kodolenerģijas nozare, savukārt 21 % gadījumu — darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju (piemēram, medicīna, pētniecība).
Pārvadājumu galvenais nolūks bija radioaktīvo atkritumu pārstrāde specializētos kompleksos (piemēram, apstrāde tilpuma samazināšanai vai kondicionēšana), kā arī pārstrādāto radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas atpakaļnosūtīšana uz izcelsmes valsti. Valstis, kas izdeva lielāko skaitu atļauju gan kā izcelsmes valstis, gan galamērķa valstis, bija Zviedrija un Vācija.
Lietotās kodoldegvielas pārvietojumi bija saistīti vai nu ar atkārtotu pārstrādi, vai atpakaļnosūtīšanu uz izcelsmes valsti.
3. attēls.
Radioaktīvo atkritumu pārvadājumi Kopienā (MM), eksports (ME) un imports (IM)
4. attēls.
Lietotās kodoldegvielas pārvadājumi Kopienā (MM), eksports (ME) un imports (IM)
4.Sekojumpasākumi un pastāvīgi uzlabojumi
Trešajā Komisijas ziņojumā par direktīvas īstenošanu tika noteiktas divas vajadzības: uzlabot standarta dokumenta saskaņotību ar ziņošanas veidnes prasībām un novērot drošības pamatstandartu ietekmi uz pārrobežu pārvadājumu uzraudzības un kontroles īstenošanu.
Papildus iepriekšējam punktam Komisija, pamatojoties uz dalībvalsts priekšlikumu, ir ierosinājusi pārskatīt standarta dokumentu saskaņā ar direktīvas 17. panta 2. punktu un 21. pantu, lai grozītajā standarta dokumentā iekļautu informāciju par sākotnējiem pārvadājumiem. Tādējādi atpakaļnosūtīšanas gadījumos iesaistītās dalībvalstis varēs izsekot pārvadājumu iepriekšējam ceļam. Papildus tam pēc divu dalībvalstu ierosinājuma Komisija ir nākusi klajā ar digitālu standarta dokumentu.
Attiecībā uz drošības pamatstandartu iespējamo ietekmi uz direktīvas īstenošanu Komisija nav novērojusi nekādas ievērojamas problēmas. Tomēr divi ziņotie gadījumi, kad tika atteikta piekrišana radioaktīvo atkritumu tranzītam caur dalībvalsti, ir radījuši nopietnu jautājumu par direktīvas piemērošanu. Dalībvalstu viedokļi par to, vai kontaminētu metāllūžņu, kas ir apstrādāti un reciklēti, pārrobežu pārvadājumi ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā, patiešām bija atšķirīgi, jo dalībvalsts regulatīvā iestāde ir tiesīga klasificēt attiecīgo materiālu kā radioaktīvos atkritumus. Saskaņā ar radioaktīvos atkritumu definīciju, ja regulatīvās iestādes saskaņā ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts normatīvajiem aktiem radioaktīvo materiālu kontrolē kā radioaktīvos atkritumus, kurus izcelsmes vai galamērķa valstis nav paredzējušas izmantot tālāk, šāds materiāls saskaņā ar direktīvu tiek kvalificēts kā radioaktīvie atkritumi. Attiecīgi Komisija uzskata, ka šādos gadījumos ir dodama piekrišana, neraugoties uz to, ka tranzīta valsts nav šādu materiālu kvalificējusi kā radioaktīvos atkritumus.
Papildus tam viena dalībvalsts norādīja, ka tā vēlētos, lai NORM atkritumu pārvadājumiem vienmēr tiktu piemērota Padomes Direktīva 2006/117/Euratom. Saistībā ar to Komisija atgādina, ka juridiskā ziņā visi atkritumi, kuru sastāvā ir NORM, kuriem ir vajadzīga regulatīvā kontrole un kuri ir klasificēti kā radioaktīvie atkritumi, ietilpst direktīvas darbības jomā.
Padomdevēja komiteja savā XII sanāksmē aicināja Komisiju apsvērt standarta dokumenta atjaunināšanu, jo īpaši, lai iekļautu informāciju par atkritumu izcelsmi, t. i., atsauci uz sākotnējiem pārvadājumiem.
5.Secinājumi
Direktīvas īstenošana nodrošināja, ka visi radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvietojumi Kopienā notika tikai tad, ja bija saņemta visu iesaistīto dalībvalstu (arī tranzīta dalībvalstu) kompetento iestāžu iepriekšēja apzināta piekrišana, ko sniedz, izmantojot standarta dokumentu. Informāciju par visiem atļautajiem pārvadājumiem noteiktajā pārskata periodā (trīs gadi) visas dalībvalstis regulāri nosūtīja Komisijai. Tādējādi visā Kopienas teritorijā tika nodrošināta radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzība un kontrole. Tādēļ, lai gan tā nav obligāta prasība, joprojām ir ļoti ieteicams izmantot sagatavoto “ziņošanas veidni”, jo tā nodrošina iespēju iegūt patiesus datus un mazina risku nepareizi interpretēt informāciju.
Kopumā Komisija secina, ka pašreizējais Euratom juridiskais satvars, kas ietver aplūkoto direktīvu, Drošības pamatstandartus un Radioaktīvo atkritumu direktīvu, nodrošināja augstus drošuma līmeņus attiecībā uz apdraudējumu, ko jonizējošais starojums rada ES teritorijā, veicot pārrobežu pārvadājumus. Neraugoties uz to, Komisija norāda, ka zināmas problēmas informācijas un piekrišanas sniegšanas procesā var radīt iespējamās atšķirības dalībvalstu izmantotajās radioaktīvo atkritumu definīcijās. Šajā jautājumā ir nepieciešami uzlabojumi un ir jāaplūko iespējas šīs jomas turpmākai saskaņošanai, vienojoties ar dalībvalstīm.