EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1842

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 99. pantu, 100. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0114/2023),

A.	tā kā Savienības sadarbība attīstības jomā, kas definēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208.–210. pantā, notiek globālā kontekstā, kas noteikts ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”) un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM);

tā kā Savienībai ir sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības valstīm un šo attiecību galvenais nolūks ir veicināt ekonomikas, sociālās jomas un vides attīstību un galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un izskaušana ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību;

C.	tā kā Savienības attīstības sadarbības mērķis ir atbalstīt un veicināt Savienības vērtības, principus un intereses pasaulē, lai īstenotu tās ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā un 8. un 21. pantā;

tā kā kopš 1959. gada un līdz pat 2020. gadam Eiropas Attīstības fondi (EAF) sniedza palīdzību attīstības sadarbības jomā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT); tā kā Savienības attiecības ar ĀKK valstīm un AZT regulēja 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītais partnerattiecību nolīgums (“Kotonū nolīgums”), kas sākotnēji bija spēkā uz 20 gadiem, bet vēlāk tika pagarināts līdz 2022. gada 30. jūnijam;

tā kā vienpadsmitais EAF ir sasniedzis beigu posmu, jo tā turpināmības klauzula stājās spēkā 2020. gada 31. decembrī un no 2021. gada EAF programmas ir iekļautas Savienības daudzgadu finanšu shēmā (DFS); tā kā tomēr līdz 2023. gada 31. decembrim vēl tiks parakstīti īpaši līgumi par spēkā esošajiem finansēšanas nolīgumiem;

tā kā 2021.–2027. gada DFS palīdzība ĀKK valstīm attīstības sadarbības jomā ir iekļauta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē” (“NDICI – “Eiropa pasaulē””), savukārt palīdzība attīstības sadarbības jomā AZT ir iekļauta Lēmumā par aizjūras asociāciju, tostarp attiecībā uz Grenlandi (1);

G.	tā kā astotais, devītais, desmitais un vienpadsmitais EAF paši netika integrēti Savienības vispārējā budžetā un tos līdz pat slēgšanai turpinās īstenot un par tiem ziņos atsevišķi;

H.	tā kā EAF gandrīz pilnībā pārvalda Komisijas Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts (INTPA ĢD) (2) un tikai nelielu daļu (0,25 %) no 2021. gada EAF izdevumiem pārvalda Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts;

tā kā sadarbība attīstības jomā pamazām attālinās no tradicionālās koncentrēšanās uz sociālajiem sektoriem, lielāku uzsvaru tagad liekot uz savstarpējo interešu jomām, tostarp uz ieguldījumiem, tirdzniecību un ekonomikas nozaru ar augstu pievienoto vērtību veidošanu, ilgtspējīgu attīstību, izglītību un dzimumu līdztiesību;

J.	tā kā jaunattīstības partnervalstu lauksaimniecības nozarē ir vajadzīgas strukturālas pārmaiņas, jo īpaši stiprinot vietējos mazos lauksaimniekus, palīdzot viņiem izmantot jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas, ieviešot modernas ūdens apsaimniekošanas metodes un atvieglojot piekļuvi tirgum;

tā kā, izmantojot Eiropas komandas pieeju (3), Savienība uz vietas sadarbojas ar dalībvalstīm, kā arī ar vietējiem atbalsta saņēmējiem un citiem līdzekļu devējiem, lai panāktu jūtamu ietekmi un pārmaiņas partnervalstīs; atgādina, ka budžeta atbalstam jāatbilst partnervalstu vajadzībām, kā arī Savienības svarīgākajām politikas jomām; atgādina, ka ir arī jāmēra programmu rezultāti un to ietekme partnervalstīs un uz civiliedzīvotājiem;

L.	tā kā attīstības sadarbība ir dalībvalstu un Savienības dalītā kompetencē un LESD 208. pantā ir īpaši noteikts, ka “Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina”;

M.	tā kā Savienība un dalībvalstis var veikt kopīgas darbības un tām būtu savstarpēji jāinformē citai citu par pasākumiem, kas tiek veikti attīstības sadarbības jomā;

N.	tā kā ilgtspējai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu noteiktos mērķus un rezultātus un jo īpaši panāktu attīstības palīdzības ilgtermiņa ietekmi;

O.	tā kā tradicionāli EAF īstenošana un attīstība kopumā notiek ar risku saistītā, sarežģītā un strauji mainīgā vidē, ko 2021. gadā vēl vairāk saasināja Covid-19 pandēmija un nestabilā politiskā situācija dažās Savienības partnervalstīs, kavējot EAF īstenošanu un attiecīgās revīzijas darbības;

tā kā arvien pieaugošā plaisa starp nepieciešamajiem un pieejamajiem līdzekļiem nolūkā reaģēt uz klimata, bada, parādu, humanitāro un citu krīžu padziļināšanos, rada arvien lielākas atšķirības starp industrializētajām un mazāk attīstītajām valstīm un pirmo reizi gadu desmitu laikā palielina nabadzības līmeni;

Q.	tā kā, neraugoties uz iepriekšējo konstatējumu, pārredzamības, pārskatatbildības, pienācīga rūpība attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas un krāpšanas apkarošanas veicināšana ir Savienības budžeta atbalsta pasākumu panākumu atslēga;

R.	tā kā humānā un attīstības palīdzība ir de facto izpausme globālajai solidaritātei, kas nostiprināta Līgumos un ir Savienības vērtību pamatā,

Budžeta izpilde

atgādina divus 2021. gada notikumus, proti, to, ka tas bija pirmais gads pēc vienpadsmitā EAF turpināmības klauzulas darbības beigām (2020. gada 31. decembrī), kas nozīmē, ka 2021. gadā vienpadsmitajā EAF nebija nekādu jaunu vispārēju saistību attiecībā uz projektu īstenošanu, un papildus tam 2021. gadā desmitajā un vienpadsmitajā EAF finansiālo īstenošanu attiecībā uz līgumiem (individuālās saistības – 2,118 miljardi EUR) un maksājumiem (3,393 miljardi EUR) ietekmēja ieilgusī Covid-19 krīze (4);

norāda, ka 2021. gadā EAF veidoja 46,1 % no INTPA ĢD maksājumu portfeļa, maksājumu apjomam sasniedzot 3,435 miljardus EUR (t. i., 91,27 % no gada mērķrādītāja); norāda, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) maksājumi veidoja 613 miljonus EUR; norāda, ka, tā kā vienpadsmitā EAF turpināmības klauzula bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, 2021. gadā jaunu saistību nebija, izņemot saistības attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu (IM) no operācijām devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda ietvaros; atzīmē, ka EIB maksājumi saistībā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu veidoja 179 miljonus EUR;

pauž nožēlu par to, ka ieilgušās Covid-19 situācijas dēļ 50 % delegāciju Subsahāras Āfrikā nesasniedza savu minimālo prognozēto maksājumu mērķi (90 %); uzsver, ka visvairāk tas skāra Madagaskaru, kas gandrīz pilnībā slēdza savas robežas, kā rezultātā bija ļoti grūti turpināt izpildi tā, kā bija sākotnēji paredzēts; Čadu un Gambiju tāpēc, ka izpilde tika apturēta vai aizkavējās; Etiopiju, Gvineju Konakri un Mali, kur politiskās krīzes smagi skāra operācijas un atstāja lielu ietekmi uz prognozētajiem budžeta atbalsta maksājumiem; turklāt norāda, ka ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ietekmēja izpildi arī Klusā okeāna un Karību jūras reģionā un ka Fidži un Haiti ekonomiskās, sociālās un politiskās situācijas pasliktināšanās radītā negatīvā blakusietekme postoši ietekmēja infrastruktūras projektus;

atzinīgi vērtē INTPA ĢD pastāvīgos centienus samazināt iepriekšējo priekšfinansējumu un iepriekšējās neizlietotās saistības ar mērķi panākt 35 % samazinājumu; atzīmē, ka INTPA ĢD pārsniedza izvirzīto mērķrādītāju, samazinot EAF iepriekšējo priekšfinansējumu par 46 % (50 % citās atbalsta jomās) un par 39 % samazinot gan EAF iepriekšējās neizlietotās saistības, gan izdevumus visās to kompetences jomās;

atzīmē, ka INTPA ĢD ir sasniedzis mērķi panākt, ka veco līgumu, kuru termiņš ir beidzies, īpatsvars EAF nepārsniedz 15 %; norāda, ka tas ir sasniedzis 13 % rādītāju attiecībā uz EAF un 10 % rādītāju attiecībā visām tā kompetences jomām; norāda, ka kopš 2017. gada EAF rādītāji ir pastāvīgi uzlabojušies;

Darbību ietekme finanšu pārskatos

atzīmē, ka priekšfinansējums samazinājās par 101 miljonu EUR, lielākoties tāpēc, ka tika veikts mazāk avansa maksājumu, kā iemesls bija noslēgto līgumu skaita samazinājums (3,670 miljardi EUR 2020. gadā salīdzinājumā ar 2,118 miljardiem EUR 2021. gadā); turklāt norāda, ka šo samazinājumu galvenokārt veicināja problēmas, ko radīja Covid-19 pandēmijas turpināšanās un ģeopolitiskas krīzes, un ka, ievērojami samazinoties priekšfinansējumam un citiem maksājumiem, par 266 miljoniem EUR palielinājās naudas un naudas ekvivalentu apjoms;

norāda, ka nepabeigto līgumu skaits 2021. gada beigās bija daudz mazāks, kā cēlonis bija gan EAF apmēra samazināšana, gan arī negatīvā ietekme, ko uz jaunu līgumu parakstīšanu atstāja Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskas krīzes, kā rezultātā ievērojami – par 519 miljoniem EUR – samazinājās uzkrātie izdevumi;

turklāt norāda, ka atbalsta instrumentu izdevumu samazināšanos kopumā par 1,743 miljardiem EUR izraisīja dažādu faktoru kombinācija: no vienas puses, ar Covid-19 pandēmiju saistītie sarežģītie apstākļi un nestabilā ģeopolitiskā situācija vairākās valstīs 2021. gadā kavēja EAF darbību īstenošanu, un, no otras puses, desmitā un iepriekšējo EAF ietvaros veikto darbību apmēra samazinājums atbilst minēto EAF apmēra samazināšanai, kā rezultātā sarūk minēto EAF ietvaros noslēgto nepabeigto līgumu skaits;

norāda, ka efektīva īstenošana un atbilstošs finansējums ir līdzekļi Savienības attīstības sadarbības leģitimitātes un efektivitātes nodrošināšanai; uzskata, ka, jo ilgāks ir attīstības politikas ietvaros slēgto līgumu termiņš, jo ilgtspējīgāki būs projekti;

10.

atzīmē, ka EAF finansējums 600 000 000 EUR apmērā citām darbībām ĀKK valstīs, ko dalībvalstis nesen atcēla, tagad tiks izmantots pasākumiem, lai palīdzētu mazināt pasaules pārtikas krīzi uzskata, ka šie līdzekļi jāizmanto, lai turpinātu atbalstīt vietējo mazo lauksaimniecību, kā arī agroekoloģisko praksi un ilgtspējīgu zivsaimniecību, kas veicina vietējo kopienu pārtikas autonomiju, padarot tās mazāk atkarīgas no svārstīgajiem pasaules pārtikas un lauksaimniecības tirgiem; aicina dalībvalstis turpmāk konsekventi atturēties no tiesībām saņemt atmaksu par atbrīvotajiem EAF līdzekļiem, ņemot vērā ārkārtējās vajadzības pēc līdzekļiem, lai segtu steidzamas vajadzības ĀKK valstīs, un apzinoties Savienības un tās dalībvalstu saistības attīstības jomā, kā arī Līgumā par politikas saskaņotību attīstībai noteiktās saistības;

11.

turklāt uzsver, ka pārtikas krīzes pamatcēloņu novēršanai ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas jaunattīstības partnervalstu lauksaimniecības nozarē, jo īpaši radot iespējas vietējiem mazajiem lauksaimniekiem izmantot jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas, ieviešot modernas ūdens apsaimniekošanas metodes un atvieglojot viņu piekļuvi tirgum;

Pārskatu ticamība

12.

norāda, ka astotā EAF (1995.–2000. gads) budžets bija 12,8 miljardi EUR, devītā EAF (2000.–2007. gads) budžets – 13,8 miljardi EUR, desmitā EAF (2008.–2013. gads) budžets – 22,7 miljardi EUR, savukārt vienpadsmitā EAF budžets ir 30,5 miljardi EUR, no kuriem 29,1 miljards EUR ir piešķirts ĀKK valstīm un 0,4 miljardi EUR – AZT, 1,1 miljardu EUR paredzot administratīvo izmaksu segšanai;

13.

norāda, ka 2019. gadā Komisija slēdza atlikušos astotā EAF projektu nepabeigtos darījumus un ka visi atlikumi un atceltās saistības ir pārvietotas uz devīto EAF; turklāt norāda, ka 2021. gadā Komisija paziņoja par astotā EAF finanšu un darbības slēgšanu un par to, ka visas ar to saistītās darbības ir pabeigtas, visas pārbaudes un kontroles ir veiktas, un visi līgumi un finanšu lēmumi EAF kontos ir slēgti;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par darbībām, kas 2021. finanšu gadā finansētas no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF, ir secinājusi, ka pārskati par 2021. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli, to darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2018/1877 (5) (EAF finanšu regula) noteikumiem un publiskās pārvaldes grāmatvedības standartiem;

15.

atzīst, ka līdz ar EAF programmu iekļaušanu Savienības DFS Revīzijas palātas veiktā EAF revidēšana tiks pakāpeniski pārtraukta, EAF maksājumiem samazinoties un maksājumiem no Savienības budžeta palielinoties; norāda, ka pēc tam Revīzijas palāta pakāpeniski novirzīs resursus Savienības budžeta revidēšanas vajadzībām; tomēr norāda, ka pašreizējā pieeja (atsevišķs ziņojums par EAF) ir saglabāta attiecībā uz 2022. gada deklarāciju par pārskatu ticamību;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

16.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, ka 2021. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

17.

atkārtoti pauž bažas par daudziem iespējamiem cēloņiem, kādēļ Revīzijas palāta secīgi ir sniegusi negatīvus atzinumus par izdevumu likumību un pareizību, ņemot vērā to, ka izdevumos, kas pieņemti pārskatos par 2021. gada 31. decembrī slēgto gadu, ir būtiskas kļūdas;

18.

atzīmē, ka, lai revidētu darījumu pareizību, Revīzijas palāta pārbaudīja 140 darījumu izlasi, kas atspoguļo visu EAF izdevumu klāstu; turklāt norāda, ka izlasi veidoja 26 darījumi, kas attiecās uz Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, 92 darījumi, ko bija atļāvušas 17 ES delegācijas (6), un 22 maksājumi, kas bija apstiprināti Komisijas centrālajos dienestos (7);

19.

ar bažām konstatē, ka no 140 pārbaudītajiem darījumiem kļūdas tika konstatētas 54 darījumos (38,8 %) – salīdzinot ar 36 darījumiem (25,7 %) 2020. gadā, kad tika revidēts tāds pats darījumu skaits; turklāt uzsver, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi 43 kļūdas (2020. gadā – 31 kļūda) un, pamatojoties uz šo informāciju, ir aplēsusi, ka 2021. finanšu gadā kļūdu līmenis bija 4,6 % (2020. gadā – 3,8 %);

20.

ar bažām norāda, ka 2021. finanšu gadā konstatēto kļūdu tipoloģija ir tāda pati kā 2020. gadā, proti, neattiecināmi izdevumi (38,6 % 2021. gadā, 38,2 % 2020. gadā), publiskā iepirkuma noteikumu nopietni pārkāpumi (14,6 % 2021. gadā, 2,2 % 2020. gadā), būtisku apliecinošo dokumentu trūkums (23,3 % 2021. gadā, 38,3 % 2020. gadā) un izdevumi, kas faktiski nav radušies (18,1 % 2021. gadā, 14,9 % 2020. gadā);

21.

ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis sistemātiski pārsniedz būtiskuma slieksni (2 %), proti, 4,6 % no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF izdevumiem 2021. finanšu gadā (salīdzinājumā ar 3,8 % 2020. gadā, 3,5 % 2019. gadā, 5,2 % 2018. gadā, 4,5 % 2017. gadā, 3,3 % 2016. gadā, 3,8 % 2014. un 2015. gadā, 3,4 % 2013. gadā un 3 % 2012. gadā); norāda, ka salīdzinājumā ar 2020. finanšu gadu aplēstā kļūdu līmeņa pieaugums ir 0,8 % (0,3 % 2020. gadā); atkārtoti norāda, ka ir ļoti svarīgi efektīvi novērst šī pieauguma cēloņus;

22.

atzīst, ka 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ Revīzijas palāta nevarēja veikt apmeklējumus uz vietas ES delegācijās (8), tādējādi tā nevarēja veikt noteiktas revīzijas procedūras un jo īpaši pārbaudīt atlasīto darījumu līgumu izpildi, un tāpēc Revīzijas palātas revīzijas darbs galvenokārt aprobežojās ar darījumu un projektu dokumentu pārbaudēm, izmantojot attālināto saziņu ar revidētajām vienībām; tomēr norāda, ka saskaņā ar Komisijas atbildēm uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, un Parlamenta Budžeta kontroles komitejā uzklausīšanas laikā notikušajām debatēm nav nekādu pierādījumu, ka apmeklējumu uz vietas trūkuma dēļ būtu palielinājies ļaunprātīgi izmantoto līdzekļu apjoms; turklāt norāda, ka Komisija uzskata, ka t. s. Eiropas komandas pieeja palīdzēja daudz ciešāk koordinēt Savienības un tās dalībvalstu darbības saņēmējvalstu līmenī, tādējādi palielinot gan efektivitāti, gan pārskatatbildību;

Uzraudzības un ticamības garantēšanas sistēmu pārredzamība un efektivitāte

23.

norāda uz INTPA ĢD secinājumu par tā atbildībā esošo kontroles pasākumu izmaksu lietderību (kontroles sistēmas efektivitāte, lietderība un ekonomiskums), (9); tomēr uzsver, ka Revīzijas palāta, tāpat kā iepriekšējos gados, uzskata, ka atklāto kļūdu biežums, kā arī dažas kļūdas, kas konstatētas galīgajās izdevumu deklarācijās, kuras bija pārbaudītas ārējās ex ante revīzijās un izdevumu apstiprinājumpārbaudēs, norāda uz nepilnībām šajās pārbaudēs; aicina Komisiju, ņemot vērā katru gadu konstatēto lielo kļūdu skaitu, pārskatīt savu ex ante un ex post revīzijas stratēģiju un turpināt digitalizāciju, lai nodrošinātu sistemātiskākas kontroles, prioritāti piešķirot partnervalstīm, kurās konstatēts visvairāk kļūdu;

24.

ar bažām konstatē, ka, tāpat kā 2020. gadā, Komisija un tās īstenošanas partneri pieļāva vairāk kļūdu darījumos, kas saistīti ar dotācijām un iemaksu un deleģēšanas nolīgumiem ar saņēmējvalstīm, starptautiskām organizācijām un dalībvalstu aģentūrām, nekā citos atbalsta veidos (piemēram, tādos, kas attiecas uz būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem); turklāt norāda, ka no 92 šāda veida darījumiem, kurus pārbaudīja Revīzijas palāta, skaitļos izsakāmas kļūdas bija 39 darījumos un tas atbilst 81 % no aplēstā kļūdu līmeņa;

25.

apzinās, ka, kā Komisija norādījusi savās atbildēs (10) uz Revīzijas palātas gada pārskatu, trešās valstīs Komisija darbojas sarežģītā politiskajā un tehniskajā kontekstā, sadarbojoties ar daudziem partneriem, piemēram, partnervalstīm, starptautiskām organizācijām vai dalībvalstu aģentūrām; turklāt norāda, ka, lai gan regulāri tiek izstrādāti rīcības plāni nolūkā saglabāt pēc iespējas zemāku kļūdu īpatsvaru, Komisija uzskata, ka bezkļūdu scenārijs šajā kontekstā ir maz ticams;

26.

ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus, atkārtoti aicina Komisiju pārdomāt ex post pārbaudēs izmantoto izmaksu lietderības pieeju, jo tā var nebūt efektīva un var novest tieši pie tām nepilnībām, uz kurām norādījusi gan Revīzijas palāta, gan Parlaments;

27.

ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 15 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos un astoņu skaitļos neizsakāmu kļūdu gadījumos Komisijas rīcībā bija pietiekama informācija, lai novērstu vai atklātu un labotu kļūdu pirms izdevumu apstiprināšanas; turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas novērtējumu gadījumā, ja Komisija būtu pienācīgi izmantojusi visu tās rīcībā esošo informāciju, aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 2,4 procentpunktiem zemāks – salīdzinot ar 1,19 procentpunktiem 2020. gadā;

28.

atzīmē no Revīzijās palātas pārskata izrietošo, ka 25 darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas un kuri veidoja 1,9 procentpunktus aplēstajā kļūdu līmenī, bija veikta revīzija vai izdevumu apstiprinājumpārbaude; turklāt norāda, ka INTPA ĢD kontroles sistēma ir balstīta uz ex ante pārbaudēm un ka revīzijas/pārbaudes ziņojumos sniegtā informācija, kurā aprakstīts faktiski paveiktais darbs, neļāva Revīzijas palātai novērtēt, vai kļūdas varēja atklāt un izlabot šo ex ante pārbaužu laikā, jo pārskati neaptver 100 % no paziņotajiem izdevumiem un nesniedz pietiekami detalizētu informāciju, lai pārliecinātos, vai posteņi, kuros Revīzijas palāta konstatēja kļūdas, tika aplūkoti ex ante pārbaudēs;

29.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2021. gada septembrī un 2022. gada maijā pārskatīja izdevumu apstiprinājumpārbaužu darba uzdevumus; norāda, ka Komisija plāno turpināt padziļināt analīzes un pievērsties citiem aspektiem, piemēram, atlases metodēm, kā arī integrēt gūto pieredzi un 2022. gada februārī veiktajā revīzijas pamatlīguma lietotāju aptaujā sniegtās atbildes;

30.

uzsver, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi divas izdevumu jomas, kurās ir mazāka kļūdu iespējamība maksājumu nosacījumu dēļ: a) budžeta atbalsts un b) vairāku līdzekļu devēju projekti, kurus īsteno starptautiskas organizācijas un kuriem piemēro “nosacīto pieeju” (11); atzīmē, ka 2021. gadā Revīzijas palāta revidēja 4 budžeta atbalsta darījumus un astoņas “nosacītas pieejas” projektus, ko pārvaldīja starptautiskas organizācijas;

31.

uzskata, ka ir nepieņemami, ka, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, dažas starptautiskas organizācijas sniedza tikai ierobežotu piekļuvi dokumentiem (piemēram, tikai lasāmformātā), neļaujot Revīzijas palātai izgatavot dokumentu kopijas, tādējādi kavējot revīzijas plānošanu un veikšanu un izraisot kavēšanos, un neļaujot Revīzijas palātai īstenot tās pamata prerogatīvu, kas paredzēta LESD, kā iepriekš minēts Revīzijas palātas 2018. un 2020. gada pārskatos sniegtajos saistītajos apsvērumos; atzinīgi vērtē Komisijas centienus risināt šo problēmu, aktīvi sadarbojoties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kuru darījumi veicināja kļūdu īpatsvara palielināšanos – gan rodot praktiskus risinājumus, gan iesaistoties augsta līmeņa dialogā; atzinīgi vērtē dažus šo centienu sniegtos pozitīvos rezultātus: Revīzijas palātas 2021. gada revīzija liecina, ka, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sadarbība ar Pasaules Banku ir uzlabojusies; tomēr uzstāj, ka ir jādara vairāk, un aicina Komisiju turpināt centienus un stiprināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu Revīzijas palātai pilnīgu, neierobežotu un savlaicīgu piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai, kas ļautu tai pārbaudīt Savienības budžeta izdevumu likumību un pareizību;

32.

norāda, ka INTPA ĢD desmitajā atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) pētījumā, ko tā uzdevumā 2021. gadā veica ārējs līgumslēdzējs, tika lēsts, ka kopējais RER sesto gadu pēc kārtas būs zemāks par Komisijas noteikto 2 % būtiskuma slieksni: 1,14 % (0,95 % 2020. gadā);

33.

uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas novērtējumu RER pētījums nav ticamības apliecināšanas uzdevums vai revīzija un tiek veikts, pamatojoties uz RER metodiku un INTPA ĢD sniegto rokasgrāmatu; turklāt uzsver, ka Revīzijas palāta 2017.-2020. gada pārskatos par EAF ir norādījusi uz pētījumu ierobežojumiem, kas varētu būt veicinājuši sistemātiski nepietiekamu novērtēšanu RER ietvaros;

34.

ņem vērā Revīzijas palātas atzinumu, saskaņā ar kuru citu revidentu darba uzticamības pakāpe ir uzskatāma par RER pētījuma kritisko aspektu, paskaidrojot, ka ir iespējami trīs scenāriji: a) nepaļauties uz citu revidentu darbu, veicot padziļinātu pārbaudi; b) daļēji paļauties uz citu revidentu darbu, samazinot padziļinātās pārbaudes tvērumu; c) pilnībā paļauties uz citu revidentu darbu, neveicot nekādas turpmākas pārbaudes; norāda, ka pilnīga paļaušanās palielinājās no 15 % darījumu 2020. gadā līdz 34 % darījumu 2021. gadā; tādēļ piekrīt Revīzijas palātas uzskatam, ka tik plaša paļaušanās uz citu revidentu darbu ir pretrunā RER izpētes mērķim, kas ir aplēst to kļūdu īpatsvaru, kuras ir palikušas pēc visām INTPA ĢD vadības pārbaudēm, lai novērstu, atklātu un izlabotu šādas kļūdas;

35.

norāda, ka no 2018. gada INTPA ĢD gada darbības pārskatos ievērojami samazināja atrunu apjomu (t. i., to izdevumu daļu, uz kuriem tās attiecas) un ka 2021. gada darbības pārskatā arī nav ietvertas atrunas;

36.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka atrunu neiekļaušana 2021. gada darbības pārskatā ir nepamatota un ka tā daļēji ir saistīta ar RER pētījuma ierobežojumiem, ņemot vērā to, ka Revīzijas palātas konstatējumi attiecībā uz šo pētījumu attiecas arī uz aplēsēm par riskam pakļautām summām, kuru pamatā ir šis pētījums; norāda, ka saskaņā ar INTPA ĢD aplēsēm maksājuma laikā riskam pakļautā kopējā summa bija 79,65 miljoni EUR (1,41 % no 2021. gada izdevumiem) un slēgšanas laikā riskam pakļautā kopējā summa bija 66,03 miljoni EUR; turklāt atzīmē, ka INTPA ĢD lēš, ka no maksājuma laikā riskam pakļautās summas 13,62 miljoni EUR (24 %) tiks koriģēti, veicot pārbaudes turpmākajos gados (šo apjomu sauc par “koriģētspēju”) (12).

37.

norāda, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas 2019. un 2020. finanšu gada pārskatos sniegtos ieteikumus, INTPA ĢD meklēja labāko veidu, kā iekļaut Revīzijas palātas ieteikumus, veicot izmaiņas RER rokasgrāmatā un metodikā, pilnībā ņemot vērā paredzamās izmaksas un ieguvumus; norāda, ka INTPA ĢD 2022. gada janvārī ir atjauninājis RER pētījuma rokasgrāmatu un metodiku;

38.

norāda, ka INTPA ĢD strādā, lai uzlabotu koriģētspējas aprēķināšanai izmantoto datu kvalitāti, un ka 2021. gadā tas turpināja apmācības un izpratnes veidošanas pasākumus par līdzekļu iekasēšanu un grāmatvedības datu kvalitāti; norāda, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, INTPA ĢD veica mērķtiecīgas iekasēšanas rīkojumu pārbaudes, lai labotu konstatētās neatbilstības; norāda, ka Revīzijas palāta pārskatīja 2021. gada koriģētspējas aprēķinu un ka, pārbaudot 35 % (pēc vērtības) no kopējā iekasēto līdzekļu kopuma, Revīzijas palāta izlasē kļūdas nekonstatēja;

39.

atzinīgi vērtē no sešiem rādītājiem veidotā “finanšu rezultātu pārskata” (13) izveidi nolūkā nodrošināt, lai finanšu pārskati Komisijas ģenerāldirektorātos būtu konsekventāki; norāda, ka 2021. gadā tika pievienoti vēl četri rādītāji (14); norāda, ka seši no šiem desmit rādītājiem 2021. gadā bija piemērojami EAF un trasta fondiem; norāda, ka attiecībā uz “vispārējo saistību apguvi”INTPA ĢD 2021. gadā sasniedza rezultātu 99 % apmērā no Savienības budžeta un 97 % apmērā no EAF, salīdzinot ar attiecīgi 95 % un 94 % 2020. gadā, un attiecībā uz “savlaicīgiem maksājumiem”INTPA ĢD 2021. gadā sasniedza rezultātu 97 % apmērā no Savienības budžeta un 95 % apmērā no EAF, salīdzinot ar attiecīgi 98 % un 97 % 2020. gadā;

Krāpšanas profilakse, atklāšana un novēršana

40.

norāda, ka INTPA ĢD kopš 2014. gada ir izstrādājis un īstenojis savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, pamatojoties uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) sniegto metodoloģiju, un ka kopš tās stāšanās spēkā ir veikti trīs atjauninājumi, no kuriem pēdējais tika pieņemts 2021. gadā; norāda, ka stratēģijas īstenošana tiek uzraudzīta un vadība divas reizes gadā saņem ziņojumus par OLAF veiktajām izmeklēšanām un turpmākiem pasākumiem nolūkā ņemt vērā OLAF ieteikumus; turklāt norāda, ka INTPA ĢD jaunajā rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gadā, ir iekļautas 16 iekšējās darbības, no kurām 80 % tika īstenoti norādītajā termiņā vai saskaņā ar paredzēto atkārtošanās grafiku un atlikušie 20 % vai nu tiek īstenoti, vai arī to īstenošanas termiņš ir noteikts 2022. gadā, un ir paredzams, ka tās tiks pabeigtas 2022. gadā (15);

41.

norāda, ka INTPA ĢD sniedza ieguldījumu arī Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas izstrādē un savlaicīgi īstenoja Komisijas krāpšanas apkarošanas rīcības plāna 33. darbību (SWD(2021)0262) (16); pauž nožēlu, ka INTPA ĢD ir ņēmis vērā vien 33 % no OLAF finanšu ieteikumiem un ka 20 % no finanšu ieteikumiem (2017.–2021. gadā) ir īstenoti pilnībā, 20 % ir īstenoti daļēji, 60 % ir īstenošanas procesā vai joprojām tiek analizēti; prasa, lai OLAF ieteikumi tiktu īstenoti labāk, pat ja atkārtotas grūtības OLAF ieteikumu izpildē ir saistītas ar juridiskām īpatnībām un ierobežojumiem, piemēram, ilgu tiesvedības procesu, noilguma termiņa beigšanos un bankrotu;

42.

norāda, ka 2021. gada beigās INTPA ĢD bija informēts par 23 notiekošām izmeklēšanām (17 – 2020. gadā, 19 – 2019. gadā) un ka OLAF trīs izmeklēšanas noslēdza ar finanšu, administratīviem un/vai juridiskiem ieteikumiem un divas izmeklēšanas – bez ieteikumiem;

43.

atzinīgi vērtē jauno tiešsaistes apmācību kursu par krāpšanas novēršanu Savienības ārējās attiecībās, INTPA ĢD ārējo partneru informēšanas kampaņas uzsākšanu, pastāvīgu informācijas apkopošanu un izplatīšanu, ko veic ĢD krāpšanas apkarošanas korespondents ciešā sadarbībā ar INTPA ĢD krāpšanas apkarošanas tīklu un OLAF, tīmekļa vietņu un rokasgrāmatu atjaunināšanu, ikgadējo, visiem darbiniekiem paredzēto paziņojumu un informācijas kampaņu par krāpšanas novēršanas un sankciju noteikšanas rīkiem;

44.

aicina Komisiju turpināt uzlabot kontroles mehānismus, lai samazinātu darījumu kļūdas, un pilnībā īstenot Palātas ieteikumus;

45.

uzsver, ka Savienības attīstības sadarbības leģitimitāte un efektivitāte ir atkarīga no darbību pareizas īstenošanas un to pienācīga finansējuma; aicina Komisiju turpināt uzlabot kontroles, lai samazinātu darījumu kļūdu apjomu un pilnībā īstenotu Revīzijas palātas ieteikumus;

Potenciālā ietekme, kuru uz EAF 2021. gada pārskatiem rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

46.

norāda, ka saskaņā ar abu pušu noslēgto Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) Apvienotā Karaliste ir apņēmusies turpināt dalību Eiropas attīstības fondos līdz vienpadsmitā EAF un visu iepriekšējo vēl atvērto EAF slēgšanai; turklāt atzīmē, ka Apvienotā Karaliste uzņemsies visus tos pašus pienākumus, ko dalībvalstis, saskaņā ar iekšējo nolīgumu, ar kuru vienpadsmitais EAF tika izveidots, kā arī pienākumus attiecībā uz iepriekšējiem EAF līdz to slēgšanai;

47.

norāda, ka Izstāšanās līgumā ir arī noteikts, ka gadījumā, ja summas no projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar desmito EAF, vai no iepriekšējiem EAF nav piešķirtas vai ir atceltas minētā līguma spēkā stāšanās dienā, Apvienotajai Karalistei paredzētā šo summu daļa netiks izmantota atkārtoti, un ka tas pats attiecas uz to Apvienotajai Karalistei paredzēto līdzekļu daļu, kas nav piešķirta vai ir atcelta saskaņā ar vienpadsmito EAF pēc 2021. gada 31. decembra;

48.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka nav nekādas finansiāla rakstura ietekmes uz ziņojumu par EAF 2021. gada pārskatiem un ka uz 2021. gada 31. decembri sagatavotie EAF pārskati pareizi atspoguļo izstāšanās procesa stāvokli minētajā datumā;

Savienības budžeta atbalsts

49.

norāda, ka no Komisijai sniegtajām konsolidētajām atbildēm uz aptaujas jautājumiem izriet, ka budžeta atbalsta maksājumi no EAF 2021. gadā veidoja 340 miljonus EUR: 2021. gadā 25 ĀKK valstis un 10 AZT saņēma budžeta atbalstu no EAF;

50.

norāda, ka pēdējo 2 gadu laikā valstīm tika sniegts Savienības budžeta atbalsts ar kopējo maksājumu apjomu 4,2 miljardu EUR apmērā – 3 miljardi EUR 2020. gadā un 1,2 miljardi EUR 2021. gadā –, lai atbalstītu reformas dažādās nozarēs un novērstu turpmākas ekonomiskās un sociālās neveiksmes; turklāt norāda, ka centienus paātrināt resursu piešķiršanu 2020. gadā nevarēja pilnībā līdzsvarot 2021. gadā, jo minētajā gadā stājās spēkā jaunais instruments NDICI – “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās instruments stājās spēkā tikai 2021. gada beigās; turklāt norāda, ka politiskie šķēršļi un iekšējās krīzes kavēja pašreizējo programmu īstenošanu vairākās valstīs;

51.

norāda, ka Subsahāras Āfrika joprojām ir lielākā Savienības budžeta atbalsta saņēmēja (35 %), tai seko Eiropas kaimiņvalstis (31 %), Āzija (16 %), Latīņamerika (6 %), Rietumbalkāni (4 %), Karību jūras reģions (3 %), AZT (3 %) un Klusā okeāna reģions (2 %); turklāt norāda, ka dalījumā pa līgumu veidiem nozaru reformu īstenošanas līgumu īpatsvars ir lielāks nekā valsts un noturības veidošanas līgumu un IAM līgumu īpatsvars, sasniedzot 79 % no portfeļa vērtības salīdzinājumā ar attiecīgi 19 % un 2 %;

52.

uzsver, ka Savienības budžeta atbalsts ir līdzeklis efektīvas palīdzības sniegšanai, tostarp krīzes situācijās, un ka tas palīdz stiprināt valstu sistēmas un budžeta procesus, lai īstenotu valsts politiku un sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus; atgādina, cik svarīgi ir saglabāt Covid-19 vakcīnu globālās piekļuves mehānismu (COVAX), lai palielinātu iesaistīto valstu iedzīvotāju iespējas piekļūt Covid-19 vakcīnām vai citām vakcīnām jaunas krīzes situācijas gadījumā pēc iespējas ātrāk, taisnīgi un droši; turklāt uzsver, ka tas ir bijis būtiski svarīgs Covid-19 pandēmijas laikā, piedāvājot papildu fiskālās iespējas pandēmijas radītās negatīvās ietekmes novēršanai; atzīst, ka šie centieni tuvākajā nākotnē var tikt turpināti, ņemot vērā Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu postošās sekas pasaulē;

53.

vērš uzmanību uz to, ka nabadzības izskaušana, demokrātisko vērtību veicināšana un vides degradācija joprojām ir vienas no lielākajām mūsdienu problēmām; atgādina, ka pasaule, kurā 1,2 miljardi cilvēku 111 jaunattīstības valstīs (17) dzīvo akūtā daudzdimensionālā nabadzībā, ir gan netaisnīga, gan ekoloģiski neilgtspējīga; aicina piešķirt pienācīgu finansējumu, lai apturētu pašreizējo virzību, kas attālina no IAM sasniegšanas;

54.

uzsver, ka nabadzības izskaušana nav labdarības pasākums, bet gan taisnīguma akts un atslēga milzīga cilvēces potenciāla atraisīšanai; turklāt uzsver, ka bez ārējas iejaukšanās nabadzības ciklam ir tendence saglabāties vairākās jomās, jo ģimenes ar ierobežotiem aktīviem vai bez tiem nonāk nabadzības gūstā un saskaras ar hronisku pārtikas trūkumu, sliktu veselību, klimata pārmaiņu izraisītiem satricinājumiem un sociāliem aizspriedumiem; uzsver, ka ģimenes, kas dzīvo attālos apgabalos, joprojām nevar piekļūt daudziem pamatpakalpojumiem, piemēram, tīram ūdenim un sanitārijai, veselības aprūpei un tirgus sistēmām – tas viss kopā saglabā nemainīgu vai pat pasliktina to sociāli ekonomisko stāvokli;

55.

vērš uzmanību uz to, ka cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, vajadzētu būt iespējai dzīvot, mācīties un strādāt savā valstī un reģionā; uzsver, ka bez efektīviem un lietderīgiem pasākumiem, kas vērsti uz nabadzības apkarošanu, racionalizēta atbalsta mikrofinansējumam un mazo uzņēmēju attīstībai, migrācijas plūsmas ekonomisku iemeslu dēļ turpinās pieaugt, proti, notiks intelektuālā darbaspēka emigrācija, kas radīs daudzas problēmas gan mērķa, gan izcelsmes valstīm;

56.

pauž stingru pārliecību, ka daudzdimensionāla un holistiska pieeja galējai nabadzībai ir labākā iespējamā pieeja, un atkārtoti uzsver, ka izglītība (un apmācība) ir gan cilvēktiesības, gan arī visiedarbīgākais instruments nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības apkarošanai;

57.

uzsver aplēses, ka 64 miljoni bērnu jaunattīstības valstīs neapmeklē pamatskolu; uzsver, ka šī problēma jo īpaši skar meitenes, jo viņu tiesības uz kvalitatīvu izglītību joprojām vēl lielākā mērā apdraud skolu slēgšana, nepietiekama piekļuve attālinātas mācīšanās iespējām, tostarp ar digitālo līdzekļu palīdzību, un valstu izglītības budžeta samazināšana, kas saistīta ar spiedienu uz valstu ekonomiku; turklāt uzsver, ka viens no galvenajiem iemesliem ir vardarbība konfliktu zonās pasaulē, un otrs liels šķērslis, kas bieži ir cieši saistīts ar konfliktiem, ir nabadzība; atgādina, ka ir svarīgi, lai vienlīdzīgas iespējas kļūtu par attīstības centrālo aspektu; uzsver, ka pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un pienācīgas izglītības pieejamība jaunattīstības valstīs, jo īpaši meitenēm un sievietēm, ir svarīgi pasākumi cīņā pret nabadzību un pārtikas nodrošinājuma trūkumu; turklāt uzsver, ka partnervalstīs ir jāveicina jaunu sieviešu piekļuve Eiropas projektiem, uzņēmējdarbības apmācībai un fondiem, jo vairākās jaunattīstības valstīs sievietēm ir svarīga loma vietējās un reģionālās ekonomikas attīstībā;

58.

norāda, ka Savienība atbalsta izglītību aptuveni 100 valstīs, izmantojot tādas partnerības kā Globālā partnerība izglītībai (18) un fonds “Izglītība nevar gaidīt” (19), un turpina veicināt dzimumu līdztiesību partnerībā ar valdībām un nevalstiskām ieinteresētajām personām;

59.

atzinīgi vērtē Komisijas izvirzīto prioritāti pārsniegt noteikto 10 % mērķi un panākt, ka no kopējā INTPA ĢD portfeļa izglītībai tiek piešķirti 13 %;

60.

norāda, ka 2021. gadā Savienība no EAF izmaksāja 85 miljonus EUR, lai atbalstītu izglītību partnervalstīs, 2018.–2020. gadā veicinot vairāk nekā 32 miljonu skolēnu uzņemšanu pamatskolā un gandrīz 3 miljonu skolēnu uzņemšanu vidusskolā; norāda, ka 6 miljoni EUR no šiem 85 miljoniem EUR tika izmantoti, lai atbalstītu Erasmus mobilitātes un spēju veidošanas projektus ĀKK valstīs, 31 miljons EUR tika piešķirts profesionālajai izglītībai un apmācībai – no šīs summas 5 miljoni EUR tika izmaksāti budžeta atbalsta programmu ietvaros, 1,2 miljoni EUR tika piešķirti būvdarbiem un piegādēm, 0,8 miljoni EUR – pakalpojumiem, un atlikušie 24 miljoni EUR tika izmaksāti dotāciju veidā;

61.

norāda, ka Komisija pagājušajā gadā apņēmās piešķirt 700 miljonus EUR Globālajai partnerībai izglītībai, lai palīdzētu nodrošināt apmācītus skolotājus 140 miljoniem bērnu un panāktu, ka skolu un mācības apmeklē vēl 88 miljoni bērnu;

62.

atkārtoti uzsver, ka uzņēmējdarbības programmām ir būtiska nozīme cīņā pret nabadzību un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā; uzsver, ka uzņēmējdarbības apmācības nodrošināšana var palīdzēt mazajiem uzņēmējiem izveidot uzņēmumus un uzlabot uzņēmējdarbības praksi, dodot iespēju trūcīgām ģimenēm plānot savu ceļu uz ilgtspējīgiem iztikas līdzekļiem un sociālekonomisko noturību; tomēr norāda, ka šādu programmu efektivitātes uzlabošanai apmācība būtu jāpapildina ar pielāgotu atbalstu un turpmākiem pakalpojumiem; atgādina, ka partnervalstīs ir jāveicina jaunu sieviešu piekļuve Eiropas projektiem, uzņēmējdarbības apmācībai un fondiem;

63.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā stājās spēkā jauna valsts riska pārvaldības sistēma (RMF+); norāda, ka šī jaunā instrumenta pamatā ir iepriekšējā riska pārvaldības sistēma, kas tika ieviesta 2013. gadā; turklāt norāda, ka RMF+ ir pielāgota mainīgajam starptautisko partnerību kontekstam, mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai un jaunajam instrumentam NDICI – “Eiropa pasaulē” un ka to piemēro valstīm, ar kurām Savienībai ir divpusēja sadarbība, tostarp ievērojamam skaitam valstu, kurām budžeta atbalsts netiek sniegts;

64.

norāda, ka ES delegācijas un Komisijas centrālie dienesti izmanto RMF+ secinājumus un seko līdzi riska mazināšanas pasākumu īstenošanai un progresam, kas panākts saistībā ar politiskā dialoga prioritātēm, sinerģijā ar citiem esošajiem analītiskajiem un ziņošanas instrumentiem;

65.

uzskata, ka EAF, gluži tāpat kā citas Savienības programmas, cieš no atpazīstamības, izpratnes un publicitātes trūkuma, jo vietējie iedzīvotāji, kas saņem Savienības finansējumu, nezina par Savienības atbalstu un solidaritāti; uzskata arī, ka EAF ir labāk jāizskaidro sabiedrībai;

66.

šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2021.–2027. gada finansēšanas periodā visās Savienības finansēšanas programmās un pārvaldības veidos ir ieviesusi saskaņotus un saistošus obligātos korporatīvos noteikumus par komunikāciju un Savienības redzamību (20); tomēr uzskata, ka katrai saņēmējvalstij vajadzētu uzņemties daļēju atbildību par komunikācijas pasākumu plānošanu (Savienības dienestu uzraudzībā), lai palielinātu iedzīvotāju informētību par Savienības finansētajiem projektiem un pasākumiem; aicina Komisiju izpētīt šo iespēju;

67.

uzskata, ka katrai saņēmējvalstij kopā ar DFS kalendāru būtu jāiesniedz ilgtermiņa plāns, kurā norādīti tās projekti un mērķi; uzskata, ka šāda struktūra varētu palielināt Eiropas attīstības palīdzības pārredzamību un prognozējamību, ļaujot noteikt ilgtermiņa mērķus, kurus ir definējusi Komisija, jo īpaši jomās, kurās nepieciešama tālāka plānošana, piemēram, enerģētikā, veselības aprūpē, ūdensapgādē, digitālās un zaļās pārkārtošanās procesā; norāda, ka šāds plāns būtu jāiesniedz saņēmējvalsts valdībai, kas paļautos uz vietējo ieinteresēto personu līdzdalību, kuru ieguldījums būtu jāstimulē; uzskata, ka tas veicinātu arī galamērķa valstu līdzdalību Savienības attīstības politikas izstrādē, iesaistot attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas;

68.

aicina Komisiju izvērtēt, vai varētu izveidot tiešsaistes platformu, kurā tiktu publicēti visi EAF un NDICI – “Eiropa pasaulē” projekti, lai tādējādi palielinātu pārredzamību un piekļuvi datiem;

69.

ar gandarījumu norāda, ka ārējās darbības jomā INTPA ĢD kopā ar citiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un dienestiem ir pieņēmis jaunu pieeju komunikācijai valsts, reģionālā un globālā līmenī; norāda, ka šī jaunā pieeja nozīmē pāreju no sadrumstalotas, konkrētam projektam paredzētas komunikācijas uz mērķtiecīgākiem un stratēģiskākiem centieniem; atzinīgi vērtē atjaunināto pamatnostādņu par komunikāciju un ES redzamības veicināšanu ārējās darbībās (21) publicēšanu – tajās ir izklāstīts, kas tiek sagaidīts no partneriem, kas īsteno Savienības ārējās darbības;

70.

pauž nožēlu, ka pēc tam, kad 2020. gada februārī beidzās Kotonū partnerattiecību nolīguma starp Savienību un ĀKK valstīm darbības termiņš un jauna partnerattiecību nolīguma parafēšanas 2021. gada aprīlī, Padome vēl nav atļāvusi parakstīt jauno partnerattiecību nolīgumu, liekot katru gadu pagarināt vecā nolīguma darbības termiņu un liekot visai ĀKK un Savienības kopienai atrasties juridiski pelēkajā zonā attiecībā uz politiskā dialoga un attīstības politikas turpināšanu; mudina Padomi pārvarēt vienas dalībvalsts veto un atļaut parakstīt jauno partnerības nolīgumu;

71.

uzskata, ka Savienības attīstības palīdzības rezultātus varētu uzlabot, stingri un mērķtiecīgi koordinējot EAF un NDICI – “Eiropa pasaulē” finansēšanas darbības, jo īpaši izmantojot pārrobežu projektus, lai radītu sinerģiju un palielinātu EAF un NDICI – “Eiropa pasaulē” finansējuma pievienoto vērtību;

72.

norāda uz finansējuma apvienošanas instrumentu sniegto pievienoto vērtību, apvienojot valsts dotācijas ar privātiem aizdevumiem; aicina Komisiju noteikt par prioritāti un stimulēt šādu instrumentu izmantošanu; aicina Komisiju iesaistīt privāto sektoru, proti, vietējos mazos un vidējos uzņēmumus un uzņēmējus;

73.

atzīmē Komisijas komentārus par tās veiktajiem novērtējumiem, tostarp par EAF; tomēr atkārto savu prasību veikt visaptverošu EAF finansēto projektu novērtējumu, lai Parlaments varētu precīzi novērtēt EAF līdzekļu ietekmi un pārliecināties, ka tiek ievērots attīstības palīdzības galvenais mērķis, proti, samazināt un galu galā izskaust nabadzību;

74.

vērš uzmanību uz to, ka Savienības attīstības un humānās palīdzības politika tiek īstenota aizvien sliktākā situācijā, ko jo īpaši raksturo Covid-19 pandēmija, klimata pārmaiņu ietekmes nemitīga saasināšanās, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pieaugošais pārtikas trūkums un Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu arvien vairāk jūtamās sekas; norāda uz aizvien pieaugošo plaisu starp nepieciešamajiem un pieejamajiem līdzekļiem, lai reaģētu uz klimata, bada, parādu, humanitāro un citu krīžu padziļināšanos, kas pirmo reizi gadu desmitos rada pieaugošu nevienlīdzību un nabadzības līmeņa palielināšanos; aicina piešķirt pienācīgu finansējumu, lai apturētu pašreizējo virzību, kas nevis veicina IAM sasniegšanu, bet gan attālina no tiem; uzsver, ka izdevumi attīstības palīdzībai ir jāpalielina, turklāt neraugoties uz daudzajām problēmām, ar kurām Savienība saskaras saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas agresiju Ukrainā un tās ģeopolitisko un ekonomisko ietekmi;

75.

pauž nožēlu par to, ka attīstības finansēšanā nav notikusi pāreja “no miljardiem uz triljoniem”, kas tika atzīta par nepieciešamu, kad 2015. gadā tika pieņemti IAM; norāda, ka ir steidzami jāmobilizē daudz vairāk pasaules privāto resursu, veicinot ieguldījumus un efektīvāk piemērojot nodokļus, vienlaikus nodrošinot, ka pasākumi ir saskaņoti ar Programmas 2030. gadam mērķiem un politikas saskaņotību attīstībai, kā arī jāpalielina publiskais finansējums attīstībai saskaņā ar starptautiskajām saistībām tādā līmenī, kādu Savienība vēl ne tuvu nav sasniegusi;

Saistībā ar 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie turpmākie pasākumi

76.

norāda, ka Komisija sniedza kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz galvenajām politiskajām prioritātēm, kuras Parlaments un Padome pauda 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ar Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par turpmāko rīcību attiecībā uz 2020. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (22), kas ir viens no integrētajiem finanšu un pārskatatbildības ziņojumiem;

77.

atzīmē, ka, atbildot uz Parlamenta pieprasījumu, Komisija ir iesniegusi Parlamentam atjauninātu informāciju par astotā un devītā EAF īstenošanu;

78.

atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenots Parlamenta ieteikums par atbalstu AZT administrācijai, garantējot līdzekļu taisnīgu sadali; tomēr uzsver vajadzību pēc lielākas saskaņotības Savienības rīcībā ĀKK reģionā, nodrošinot, ka prioritāte tiek piešķirta attīstības mērķiem un ka politika attiecībā uz AZT ir saistīta ar attiecīgo ģeogrāfisko reģionu attīstību un ir saskaņota ar Savienības prioritātēm;

79.

turklāt norāda, ka Parlamenta apsvērumi ir ņemti vērā, novērtējot INTPA ĢD 2021. gada rīcības plānu attiecībā uz konstatēto kontroles nepilnību un augstu risku novēršanu.

(1) Padomes Lēmums (ES) 2021/1764 (2021. gada 5. oktobris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi) (OV L 355, 7.10.2021., 6. lpp.).

(2) 2021. gada janvārī DEVCO ĢD tika pārveidots par INTPA ĢD.

(3) Rīks, kuru izmanto, lai ES delegācijām palīdzētu labāk sadarboties ar dalībvalstīm un valstu ieinteresētajām personām, nodrošinot kopīgu plānošanu un īstenošanu, https://europa.eu/capacity4dev/wbt-team-europe

(4) Eiropas Attīstības fonda 2021. gada pārskati, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52022DC0321

(5) Padomes Regula (ES) 2018/1877 (2018. gada 26. novembris) par finanšu regulējumu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2015/323 (OV L 307, 3.12.2018., 1. lpp.).

(6) Botsvāna, Burkinafaso, Džibutija, Austrumtimora, Etiopija, Gana, Gvineja-Bisava, Haiti, Jamaika, Libērija, Malāvija, Mali, Nigēra, Nigērija, Tanzānija, Uganda un Zambija.

(7) Visi 140 maksājumi tika veikti ar INTPA ĢD starpniecību.

(8) Botsvāna, Burkinafaso, Etiopija, Gvineja-Bisava, Haiti, Libērija, Malāvija, Nigēra, Nigērija, Tanzānija, Uganda un Zambija.

(9) INTPA ĢD 2021. gada darbības pārskats (51. lpp.).

(10) https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/annualreports-2021/annualreports-2021_LV.pdf (383. lpp.).

(11) Ja Komisijas iemaksas vairāku līdzekļu devēju projektos tiek apvienotas ar pārējo līdzekļu devēju ieguldījumu un ja tās nav paredzētas īpašiem identificējamiem izdevumu posteņiem, tad saskaņā ar “nosacīto pieeju” Komisija pieņem, ka izdevumi atbilst Savienības attiecināmības noteikumiem, ja vien kopsummā iekļauta pietiekama attiecināmo izdevumu summa, kas sedz Savienības iemaksu, https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/annualreports-2021/annualreports-2021_LV.pdf

(12) INTPA ĢD 2021. gada darbības pārskats, 34. lpp.

(13) Rādītāji ir šādi: 1) saistību apropriāciju izpilde, 2) saistību apropriāciju prognožu izpilde, 3) maksājumu apropriāciju izpilde, 4) maksājumu apropriāciju prognožu izpilde, 5) vispārējo saistību apguve un 6) savlaicīgi maksājumi.

(14) Četri papildu rādītāji ir šādi: 7) savlaicīga saistību atcelšana, 8) rēķinu reģistrācijas laiks, 9) grāmatvedības datu kvalitāte, 10) pārvaldības datu kvalitāte.

(15) INTPA ĢD 2021. gada darbības pārskats (43. lpp.).

(16) Vajadzības gadījumā budžeta atbalsta “nosacījumos” iekļaut konkrētus krāpšanas apkarošanas pasākumus. Vajadzības gadījumā uzlabot kontroles stratēģijas un stiprināt pārbaudes mehānismus attiecībā uz budžeta atbalstu un makrofinansiālo palīdzību, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021SC0262

(17) 2022. gada globālais daudzdimensionālās nabadzības indekss (MPI).

(18) https://www.globalpartnership.org/

(19) https://www.educationcannotwait.org/

(20) https://commission.europa.eu/funding-tenders/managing-your-project/communicating-and-raising-eu-visibility_lv

(21) https://international-partnerships.ec.europa.eu/knowledge-hub/communicating-and-raising-eu-visibility-guidance-external-actions_lv

(22) COM(2022), 331 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52022DC0331