EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1838

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0070/2023),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

B.	tā kā datu aizsardzība ir viens no pamattiesību veidiem, to aizsargā Eiropas tiesību akti un tā ir iestrādāta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā;

C.	tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā ir noteikts, ka neatkarīga iestāde kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz viņu personas datu apstrādi;

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (1) ir paredzēts izveidot šādu neatkarīgu iestādi – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (“Uzraudzītājs”) –, kura atbild par tiesību uz datu aizsardzību un privātumu aizsardzību un garantēšanu un kuras uzdevums ir nodrošināt, lai Savienības iestādes un struktūras, biroji un aģentūras ievērotu stingru datu aizsardzības kultūru;

E.	tā kā Uzraudzītājs savas funkcijas veic ciešā sadarbībā ar citām datu aizsardzības iestādēm, kas ir uzskatāmas par daļu no Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK), un kalpo sabiedrības interesēm, vadoties pēc objektivitātes, integritātes, pārredzamības un pragmatisma principiem;

tā kā Uzraudzītājs deleģē kredītrīkotāja pilnvaras direktoram saskaņā ar hartu, kurā izklāstīti uzdevumi un pienākumi attiecībā uz Uzraudzītāja budžetu un pārvaldību un kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2) 72. panta 2. punktā, savukārt Uzraudzītāja grāmatveža funkcijas veic Komisijas grāmatvedis saskaņā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2017. gada 1. marta Lēmumu,

norāda, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (“Uzraudzītājs”) budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2021. gadā bija 10,7 miljardi EUR; norāda, ka Uzraudzītājs ir relatīvi maza iestāde, kuras budžets ir tikai aptuveni 0,18 % no kopējā administratīvā budžeta;

norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā gada pārskatā par 2021. finanšu gadu darījumu izlasi pārvaldes kategorijā ir palielinājusi no 48 darījumiem 2020. gadā līdz 60 darījumiem 2021. gadā;

norāda, ka Revīzijas palāta ir atzīmējusi, ka daudzu gadu darbs liecina par to, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr norāda, ka gada pārskatā par Savienības 2021. finanšu gada budžeta izpildi nav sniegta nekāda attiecīga informācija par Uzraudzītāju, un aicina Revīzijas palātu nākamajos gada pārskatos iekļaut visaptverošus datus par visu to prasību izpildi, kas vajadzīgas konsekventai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2021. finanšu gadu nav norādījusi nevienu konkrētu problēmu saistībā ar Uzraudzītāju;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka Uzraudzītāja budžets sedz arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (“Kolēģija”) neatkarīgā sekretariāta darbu – Uzraudzītājs ir Kolēģijas loceklis un nodrošina darbiniekus sekretariātam;

atzinīgi vērtē Uzraudzītāja publicēto 2021. gada pārskatu; norāda, ka 2021. gadā Uzraudzītājs sasniedza vai pārsniedza mērķrādītājus astoņos no deviņiem galvenajiem snieguma rādītājiem;

norāda, ka Uzraudzītāja 2021. gada budžets bija 19 463 193 EUR, proti, pavisam nedaudz – par 0,07 % – mazāks nekā 2020. gadā; tomēr, to vērtējot, būtu jāņem vērā arī tas, ka budžets palielinājās par 16,3 % laikā no 2019. līdz 2020. gadam, kas sakrīt ar Covid-19 pandēmijas sākumu un ar to saistīto darba slodzes pieaugumu;

turklāt norāda, ka 2021. gadā budžeta izpildes līmenis bija 86 %, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad izpildes līmenis bija 73 %; atzīst, ka arī 2021. gada budžeta izpildi būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas pirmkārt un galvenokārt būtiski ierobežoja fiziskus pasākumus, konferences un darba braucienus;

norāda, ka 2021. gadā izpildes līmenis bija 89,60 % un vidējais maksājumu veikšanas laiks bija 19,98 dienas; mudina Uzraudzītāju samazināt maksājumu kavējumus, izmantojot elektroniskos risinājumus, kas palīdz padarīt publiskās iestādes pārredzamākas un ilgtspējīgākas;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs 2021. gadā turpināja centienus panākt augstāku administratīvo efektivitāti, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās un piedaloties lielos iestāžu pamatlīgumos;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

11.

atzīst, ka arī 2021. gads bija sarežģīts, jo īpaši Covid-19 pandēmijas dēļ, kas radīja tūlītēju vajadzību nodrošināt darbinieku labbūtību un vienlaikus radīja jaunus uzdevumus, tostarp tādus kā ES digitālā Covid sertifikāta izveide, pasažieru lokalizācijas veidlapu, kontaktu izsekošanas lietotņu un citu vīrusa apkarošanā izmantoto tehnoloģiju uzraudzība un atbildība par to, lai tie pilnībā atbilstu Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā;

12.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs nekavējoties izveidoja iekšēju Covid-19 darba grupu, lai aktīvi uzraudzītu un novērtētu Savienības reakciju uz pandēmiju, un tā aktualizēja jautājumus un bažas par personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs izsludināja konkursu nolūkā pieņemt darbā vairāk datu aizsardzības jomas ekspertu un pielāgoja iekšējo organizāciju tā, lai atspoguļotu pieaugošo darba slodzi datu aizsardzības jomā;

13.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs savās atbildēs uz pagājušā gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu min, ka ir nolēmis pastiprināt ex ante kontroli, izmantojot atbilstīgus kontrolsarakstus, un ir nolēmis pieņemt darbā vienu pilna laika darbinieku iekšējās kontroles koordinatora funkcijai, lai uzlabotu iekšējās procedūras un padarītu organizāciju efektīvāku no 2023. gada pirmā ceturkšņa;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs kopā ar attiecīgajām iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām ir veicis darbības nepārtrauktības un krīžu pārvarēšanas pārskatīšanu pēc Covid-19 pandēmijas laikā gūtās pieredzes iekšēja novērtējuma, ko Eiropas Parlaments mudināja darīt arī rezolūcijā par 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; apzinās, ka process joprojām turpinās, un sagaida, ka gūtās atziņas un iespējamie pasākumi dos labumu saistībā ar 2022. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība

15.

norāda, ka 2021. gada beigās Uzraudzītājam bija 132 darbinieki, kas ir nedaudz vairāk kā 2020. gada beigās, kad tam bija 124 darbinieki, un ievērojami vairāk kā 2019. gada beigās, kad tam bija 107 darbinieki; ar bažām norāda, ka līgumdarbinieku skaits ir palielinājies no 37 darbiniekiem 2020. gada beigās līdz 49 darbiniekiem 2021. gada beigās, savukārt ierēdņu skaits šajā pašā laikposmā ir samazinājies no 72 līdz 68; mudina Uzraudzītāju nodrošināt saviem darbiniekiem pastāvīgus līgumus, lai garantētu darbības nepārtrauktību un darba drošību; uzsver, ka Uzraudzītāja ir grūtības piesaistīt speciālistus ar vajadzīgajām speciālajām zināšanām konkrētās jomās, un mudina Uzraudzītāju noskaidrot veidus, kā palielināt savu vakanču pamanāmību;

16.

pieņem zināšanai, ka Uzraudzītājam salīdzinājumā ar 2019. gadu bija jāpiedalās četras reizes lielākā skaitā apspriešanos par tiesību aktiem, un norāda, ka šī darba slodzes pieauguma absorbēšanai tam ir tikai viens jauns darbinieks; turklāt norāda, ka krasi pieaug arī datu kopu skaits Savienības iestādēs, par kuru uzraudzību ir atbildīgs Uzraudzītājs;

17.

ar gandarījumu norāda, ka 2021. gada beigās darbinieku vidū pārstāvēto Savienības valstspiederību skaits bija pieaudzis vēl vairāk, proti, līdz 21, salīdzinot ar 20 valstspiederībām 2020. gada beigās; norāda arī to, ka lielāks pārstāvēto valstspiederību skaits ir palīdzējis attīstīt labāku ģeogrāfisko līdzsvaru iestādē; aicina Uzraudzītāju arī turpmāk veicināt vienlīdzīgas iespējas un ģeogrāfisko līdzsvaru vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatos;

18.

norāda, ka, lai gan abus augstākā līmeņa vadītāju amatus ieņem vīrieši, sieviešu īpatsvars vidējā līmeņa vadītāju vidū ir 75 % (3 no 4); norāda, ka kategorijās, kuras ietilpst II–IV funkciju grupā, 38 no 48 personām, proti, gandrīz 80 %, bija sievietes; turklāt norāda, ka 2021. gadā 63 % no kopējā darbaspēka bija sievietes, kas ir palielinājums, salīdzinot ar 58 % 2020. gadā;

19.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs savās atbildēs uz pagājušā gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu min, ka Uzraudzītāja personāldaļas darbinieki regulāri piedalās apmācībās “Neapzināta neobjektivitāte atlasē un pieņemšanā darbā”, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju stratēģijas labu īstenošanu;

20.

norāda, ka amata vietu aizpildes līmenis 2021. gada beigās bija 88 %, proti, diezgan zems; vienlaikus saprot, ka 2021. gada beigās vēl turpinājās vairākas atlases procedūras, savukārt dažas amata vietas netika aizpildītas, gaidot atlasīto kandidātu sarakstu datu aizsardzības jomā, ko bija paredzēts publicēt 2022. gada pirmā pusgada beigās; turklāt norāda, ka 2021. gadā nebija brīvu augstākā vai vidējā līmeņa vadītāju amata vietu;

21.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs koncentrējās uz to, lai Covid-19 pandēmijas laikā nodrošinātu gan Uzraudzītāja, gan Kolēģijas darbinieku mentālo labbūtību, cita starpā nodrošinot gan individuālo, gan grupas apmācību;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs ir izstrādājis elastīga darba režīma sistēmu, cita starpā izmantojot elastīgu darba laiku, kas ļauj darbiniekiem katru dienu izlemt, kad sākt un kad beigt darbu laikā no plkst. 7.00 līdz 20.30; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs ir izveidojis arī sistēmu, ar kuras palīdzību darbinieki var uzkrāt virsstundas, kas var tikt kompensētas;

23.

norāda, ka pašreizējie noteikumi ļauj darbiniekiem strādāt tāldarbā līdz 3 dienām nedēļā un, vienojoties ar tiešo vadītāju, daži darbinieki var saņemt atļauju strādāt tāldarbā vairāk nekā 60 % apmērā; atzinīgi vērtē to, ka noteikumi par tāldarbu ļauj darbiniekiem strādāt ārpus nodarbinātības vietas ne vairāk kā 15 dienas gadā un paredz iespēju ar iecēlējinstitūcijas apstiprinājuma pagarināt šo laiku vēl par 15 dienām; mudina Uzraudzītāju ļaut strādāt tāldarbā, kad vien tas ir iespējams, ja darbinieki to pieprasa;

24.

pieņem zināšanai, ka Uzraudzītājs pašlaik veido darba grupu, lai izstrādātu stratēģisku pieeju, kas nodrošinātu, ka darba slodze tiek vienlīdzīgi sadalīta starp darbiniekiem, pamatojoties uz darbinieku apmierinātības aptauju rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā netika ziņots par izdegšanas sindroma gadījumiem; turklāt pauž gandarījumu par to, ka 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu ir samazinājies slimības atvaļinājumā esošo personu skaits un prombūtnes dienu skaits slimības atvaļinājuma dēļ;

25.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā netika ziņots par psiholoģiski aizskarošas izturēšanās vai seksuālas uzmākšanās gadījumiem un ka Uzraudzītājs nodrošina modrības saglabāšanu, lai garantētu, ka šādu gadījumu nav arī turpmāk;

26.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs un Kolēģija pieņem darbā salīdzinoši daudz praktikantu, ņemot vērā iestādes lielumu; turklāt atzinīgi vērtē to, ka visi 8 praktikanti, kas pieņemti darbā 2021. gada martā, un 9 praktikanti, kas pieņemti darbā 2021. gada oktobrī, saņēma atalgojumu;

Ētikas regulējums un pārredzamība

27.

norāda, ka Uzraudzītāja ētikas regulējums, kas tika atjaunināts 2019. gadā, cita starpā ietver obligātu ievadapmācību jaunpienācējiem par aizskarošu izturēšanos, interešu konfliktu novēršanu un citām ētikas jomām; norāda, ka 2021. gadā šajās jomās tika apmācītas 25 personas un ka visiem darbiniekiem, kas pievienojas iestādei, ir jāparaksta deklarācija par konfidencialitāti un jāapliecina interešu konflikta neesamība; turklāt atzinīgi vērtē mācību sesijas par trauksmes celšanu pievienošanu 2022. gadā;

28.

prasa Uzraudzītājam sniegt informāciju par rīcības kodeksu augstākās vadības amatiem, kuru tas nolēma sākt izstrādāt;

29.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā nenotika neviena OLAF izmeklēšana, kurā būtu iesaistīti Uzraudzītāja vai Kolēģijas darbinieki; norāda, ka 2021. gadā bija viena Eiropas Ombuda lieta, kurā bija iesaistīts Uzraudzītājs un kura tika slēgta, secinot, ka tā ir nokārtota, un tāpēc Uzraudzītājam netika adresēti nekādi ieteikumi; turklāt atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā nebija interešu konfliktu vai trauksmes celšanas gadījumu;

30.

norāda, ka Uzraudzītājs pašlaik neizmanto iestāžu Pārredzamības reģistru, bet ka Uzraudzītāja tīmekļa vietnē ir publicēta Uzraudzītāja darba kārtība, sanāksmju ieraksti un dažādas iesaistīšanās, tostarp tikšanās ar interešu pārstāvjiem; aicina Uzraudzītāju pabeigt pieejamo iespēju iekšējo analīzi un pievienoties Iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru;

31.

atzinīgi vērtē Uzraudzītāja veiktos turpmākos pasākumus saistībā ar kāda pilsoņa piekļuves datiem pieprasījumu; tomēr uzsver, ka Uzraudzītājs pieņēma lēmumu lietā, pirms visi fakti bija pārbaudīti un konstatēti, lai gan sūdzības procedūra bija ilgusi jau vairāk nekā divus gadus un 2022. gada beigās joprojām turpinājās; aicina Uzraudzītāju pārskatīt tā reglamentu, lai nodrošinātu pilsoņu sūdzību efektīvu un savlaicīgu izskatīšanu, ņemot vērā visu būtisko informāciju (3);

32.

norāda, ka 2021. gadā neviens darbinieks nav pametis iestādi, lai pievienotos privātajam sektoram, un nav bijis gadījumu, kuros jāievēro nogaidīšanas periods; atzinīgi vērtē to, ka nav bijis gadījumu, ka bijušie Eiropas Parlamenta deputāti, komisāri vai augsta līmeņa ierēdņi (no AD14) saņem naudu no budžeta kā padomdevēji vai citā statusā;

33.

prasa pārtraukt tādu ārējo uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, kuri saskaņā ar Jēlas Universitātes klasifikāciju (4) turpina darboties Krievijā;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

34.

norāda, ka 2021. gada budžeta saistības bija par 20 % lielākas nekā 2020. gadā attiecībā uz IT projektiem un aprīkojumu, tostarp videokonferenču aprīkojumu, kas šajā organizācijā deva iespēju rīkot hibrīdsanāksmes;

35.

atzīst, ka daudzas centrālās IT funkcijas, tostarp kiberdrošības jomā, nodrošina Eiropas Parlaments kā korporatīvo pakalpojumu sniedzējs un CERT-EU (datorapdraudējumu reaģēšanas vienība); aicina Uzraudzītāju kiberdrošības nolūkā uzturēt pārskatu par personas datiem, ar kuriem apmainījušās Savienības iestādes; atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs tomēr veic pasākumus, lai uzlabotu savu digitālo efektivitāti un drošību, tostarp regulāri rīkojot izpratni par kiberdrošību veicinošas mācības visiem saviem darbiniekiem, arī ievadapmācību jaunpienācējiem;

36.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs turpina izmēģināt un demonstrēt atvērtā pirmkoda rīku izmantošanu kā alternatīvu pašizstrādātiem instrumentiem, lai novērstu atkarību no viena pārdevēja, saglabātu kontroli pār tehniskajām sistēmām, nodrošinātu stingrākus lietotāja privātuma un datu aizsardzības pasākumus un palielinātu drošību un pārredzamību sabiedrībai; mudina Uzraudzītāju paziņot par šādiem apsvērumiem citām Savienības iestādēm;

37.

atzinīgi vērtē jauno iniciatīvu TechSonar, kuras mērķis ir uzraudzīt jaunās tehnoloģiju tendences, lai labāk izprastu to iespējamo ietekmi uz indivīdiem un nodrošinātu ilgtspējīgu digitālo nākotni, kurā tiek garantēta personas datu aizsardzība;

38.

atgādina, ka Uzraudzītāja darba slodze, visticamāk, palielināsies vēl vairāk, ņemot vērā pieaugošo digitalizācijas tendenci Savienībā, aģentūru pilnvaru pārskatīšanu un Komisijas iesniegtās iniciatīvas, jo īpaši tieslietu un iekšlietu jomā, proti, atzinumus par Eiropola pilnvarām, DSA/DMA, TID 2.0 direktīvu un kopīgos atzinumus par Mākslīgā intelekta aktu un ES digitālo Covid sertifikātu; atzinīgi vērtē Uzraudzītāja ieguldījumu likumdošanas darbā sadarbībā ar Kolēģiju; uzsver, ka ir svarīgi pielāgot cilvēkresursus un finanšu resursus pieaugošajai darba slodzei un attiecīgi palielināt Uzraudzītāja budžetu;

Ēkas

39.

norāda, ka pēc Eiropas Ombuda aiziešanas 2021. gada oktobra beigās Uzraudzītājs un Kolēģija kļuva par vienīgajiem īrniekiem ēkā Rue Montoyer 30 Briselē, ko tiem iznomā Eiropas Parlaments; norāda, ka pēc tam tika atjaunoti trīs ēkas stāvi un vairāk nekā 100 Uzraudzītāja un Kolēģijas darbinieku pārcēlās uz citiem birojiem; turklāt norāda, ka atjaunošana ietvēra ēkas modernizāciju un pielāgošanu jauniem darba apstākļiem pēc Covid-19 pandēmijas, cita starpā uzstādot pārnēsājamas telekonferenču sistēmas;

40.

norāda, ka ziņojumā par 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlaments mudināja Uzraudzītāju ēku stratēģijā ņemt vērā cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citu invaliditāti vajadzības; norāda, ka atbildēs Uzraudzītājs atsaucas uz administratīvo nolīgumu, ko tas noslēdzis ar Eiropas Parlamentu; tomēr mudina Uzraudzītāju tā ēku stratēģijā pievērst īpašu uzmanību šai jomai;

Vide un ilgtspēja

41.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs ir turpinājis darbu, lai kļūtu par iestādi, kas neizmanto papīru, cita starpā nodrošinot, ka rēķinu apmaksas cikls tiek pārvaldīts elektroniski un ka atlases un novērtēšanas procesi personāla pārvaldības jomā ir bezpapīra;

42.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs turpina veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu, atlīdzinot 50 % no ikmēneša/gada maksas par sabiedrisko transportu, un turpina atvēlēt pietiekami daudz vietas tā garāžās, kur darbiniekiem novietot velosipēdus;

43.

norāda, ka Uzraudzītājs ir paziņojis, ka tas interesēsies par plāniem uzstādīt saules enerģijas paneļus uz ēkas, kuru nomā Eiropas Parlaments, un mudina Uzraudzītāju atbalstīt šādu paneļu uzstādīšanu;

Iestāžu sadarbība

44.

atzinīgi vērtē sadarbību, ko Uzraudzītājs, pildot savu uzrauga funkciju, īsteno ar citām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, jo īpaši EPPO kā jaunizveidotu struktūru;

45.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs cieši uzrauga Eiropas Centrālās bankas veikto digitālā euro projekta novērtējumu tādos jautājumos kā tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzība; atzīst, ka Uzraudzītājam ir vajadzīgi papildu resursi, lai uzraudzītu šo projektu;

46.

atzinīgi vērtē Uzraudzītāja ierosināto iniciatīvu izveidot ekspertu atbalsta grupu, kurā būtu gan Kolēģija, gan ārējie eksperti, lai palīdzētu valstu datu aizsardzības iestādēm to darbā ar izmeklēšanām un izpildes darbībām, kas skar būtiskas kopīgas intereses;

47.

norāda, ka Uzraudzītājam ir bijis dialogs ar Eiropolu par to, kā šī aģentūra apstrādā lielas datu kopas, lai nodrošinātu, ka dati tiek apstrādāti atbilstoši prasībām; norāda, ka kopš 2020. gada septembra Uzraudzītājs ir vairākas reizes uzsvēris savas nopietnās bažas saistībā ar datu minimizēšanu un tādu datu kopu saglabāšanu, kurās nav datu subjektu klasifikācijas; mudina Uzraudzītāju turpināt dialogu, lai risinātu šīs problēmas;

48.

norāda, ka 2021. gadā Uzraudzītājs nav noslēdzis jaunus iestāžu nolīgumus, bet ir pārskatījis administratīvo nolīgumu ar Eiropas Parlamentu, lai izveidotu pastāvīgu Uzraudzītāja biroju Parlamenta telpās Strasbūrā, kas arī nodrošinās ciešāku saikni ar Eiropas Padomi un atvieglos regulāras pārbaudes eu-LISA datubāzēs, kurās personas dati tiek apstrādāti lielā apjomā;

49.

pieņem zināšanai divas saskaņā ar Uzraudzītāja Schrems II stratēģiju sāktās izmeklēšanas, kas saistītas ar personas datu nosūtīšanu uz valstīm, kuras nav ES/EEZ valstis;

Komunikācija

50.

ar gandarījumu norāda, ka Uzraudzītājs 2021. gadā organizēja vairākus pasākumus, kas palīdzēja arī palielināt tā lomu un izpratni par tā misiju plašākā sabiedrībā un ietvēra Datu aizsardzības dienu, Eiropas dienu, Uzraudzītāja praktikantu konferenci un raidierakstus, Uzraudzītāja un pilsoniskās sabiedrības samitu, ikgadējo konferenci “Datori, privātums un datu aizsardzība”, Globālo privātuma asambleju un konferenci par datu aizsardzības nākotni;

51.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzītājs sagatavoja divu sociālo mediju platformu – EU Voice un EU Video – publisko izmēģinājuma posmu, kas tika uzsākts 2022. gadā, lai veicinātu decentralizētu, bezmaksas un atvērtā pirmkoda tehnoloģiju izmantošanu kā alternatīvu sociālajiem tīkliem; saprot, ka šīs izmēģinājuma iniciatīvas dod ieguldījumu Savienības datu un digitālās suverenitātes stratēģijā, kuras mērķis ir veicināt Savienības neatkarību digitālajā pasaulē;

52.

atzinīgi vērtē Uzraudzītāja centienus uzraudzīt un plašākai sabiedrībai izskaidrot jaunākās norises tehnoloģiju jomā un to iespējamo ietekmi uz datu aizsardzību un privātumu, izmantojot ziņojumus TechDispatch un TechSonar; atzīst, ka ir nepieciešams vairāk tehniski kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar šiem uzdevumiem; ar gandarījumu norāda, ka 2021. gadā notikušās 43. Globālās privātuma asamblejas laikā TechDispatch iniciatīva saņēma Globālo privātuma un datu aizsardzības 2021. gada balvu kategorijā “Izglītība un sabiedrības informētība”; mudina Uzraudzītāju palielināt tā spējas tehnoloģiju uzraudzības jomā un uzsākt informācijas kampaņas par tā konstatējumiem un ieteikumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(3) Tas attiecas uz Nīderlandes pilsoņa van der Linde lietu, par kuru ir ziņots medijos. Ja visu procedūru būtu bijis iespējams īstenot ātrāk, pilsonis, iespējams, būtu bijis apmierināts ar EDAU iesniegtās sūdzības iznākumu (sūdzība EDAU tika nosūtīta 2020. gada otrajā pusē).

(4) https://som.yale.edu/story/2022/over-1000-companies-have-curtailed-operations-russia-some-remain