EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1834

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2021. Finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0080/2023),

tā kā Reģionu komiteja (“Komiteja”) ir politiska asambleja, kuras sastāvā ir 329 locekļi, kas ievēlēti no 27 dalībvalstu reģioniem, pilsētām, ciematiem un pašvaldībām, un kura darbojas kā Savienības iestāžu konsultatīva struktūra, un tās uzdevums ir iesaistīties Savienības politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā no vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļa, vienlaikus veicinot Savienības darbības efektivitāti un tuvināšanos iedzīvotājiem;

B.	tā kā noteiktos gadījumos Komisijai vai Padomei ir obligāti jāapspriežas ar Komiteju, taču Komiteja var arī pieņemt atzinumus pēc savas iniciatīvas, vienlaikus aplūkojot plašu jautājumu loku, kā noteikts Līgumos, tādējādi nodrošinot iespēju tos apspriest Parlamentā;

tā kā Komitejas darbības pamatā ir tās vispārējā politiskā stratēģija, kas izklāstīta tās 2020. gada 2. jūlija rezolūcijā par prioritātēm 2020.–2025. gadam (1), un tā kā Komiteja 2020.–2025. gada pilnvaru termiņam ir pieņēmusi trīs politiskās prioritātes, ko papildina ar trim komunikācijas kampaņām: Eiropas tuvināšana tās iedzīvotājiem, noturīgu reģionālo un vietējo kopienu veidošana un kohēzijas kā ES pamatvērtības veicināšana;

tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem, pusi no publiskajiem ieguldījumiem un vienu ceturtdaļu no nodokļu ieņēmumiem un daudzās dalībvalstīs tām ir kompetence tādās svarīgās jomās kā izglītība, ekonomikas attīstība un kohēzija, vide, sociālā aizsardzība, veselība un vispārējas nozīmes pakalpojumi, tādējādi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa koordinācija palielina tiesību aktu leģitimitāti, uzlabo atbildību un efektīvāk aizsargā iedzīvotāju intereses;

tā kā Komiteja tiecas sasniegt savu politisko mērķi – stiprināt savu līdzdalību visā Savienības politiskajā un likumdošanas ciklā – un vienlaikus veidot pārliecinošāku saikni ar Savienības iedzīvotājiem, izmantojot Komitejas locekļus kā spēcīgus viedokļu izplatītājus viņu kopienās un vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībās;

tā kā Komiteja ir apzinājusi deviņas pamatiniciatīvas un saistībā ar tām 2021. gadā īstenojusi turpmākus pasākumus, lai tās darbība būtu stratēģiskāka un efektīvāka: 1) Atveseļošanas un noturības mehānisms, 2) ar veselību saistīta reaģēšana uz Covid-19, 3) rīcības plāns Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, 4) pakts “Klimata politika”, 5) pārrobežu sadarbības nākotne, 6) jaunais migrācijas un integrācijas pakts, 7) Konference par Eiropas nākotni, 8) Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem un 9) Komitejas stratēģiskais budžets – nodrošināt Komitejai taisnīgu resursu daļu;

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (2), ar ko reglamentē Savienības kohēzijas politiku un finansējumu 2021.–2027. gadam un kas stājās spēkā 2021. gada jūlijā, ir ietvertas atsauces uz partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, ko atbalsta Komiteja un Parlaments un kas ietver reģionu iesaisti;

tā kā vairāk nekā četri simti valstu un reģionālo programmu, kas ir ieviestas, lai īstenotu Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gada plānošanas periodā, no dažādiem fondiem darīs pieejamus aptuveni 380 miljardus EUR, lai risinātu ekonomikas, sociālās un vides problēmas, ar kurām saskaras Savienības reģioni un pilsētas;

tā kā 2021. gada 13. februārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (3), ar kuru izveido Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismu, nodrošinot juridisko pamatu līdzekļu un aizdevumu sadalei starp dalībvalstīm 2021.–2026. gadā līdz 672,5 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās), un kuras mērķis ir arī atbalstīt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un novērst atšķirības starp Savienības reģioniem;

tā kā Komitejai kā Savienības iestādei Finanšu regulas nozīmē ir jāpieņem savi gada pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kurus pieņēmis Komisijas grāmatvedis (Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumi), pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, kuri ir konsolidēti Savienības grāmatvedības standartos;

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

atzīmē, ka Revīzijas palātas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējā summa 2021. gadā bija 10,7 miljardi EUR (5,9 % no Savienības budžeta izdevumiem);

norāda, ka Revīzijas palāta pārskatā par 2021. finanšu gadu palielināja publiskās pārvaldes izdevumu kategorijā ietilpstošo darījumu izlasi no 48 darījumiem 2020. gadā līdz 60 darījumiem 2021. gadā;

atzīmē – Revīzijas palāta piemin, ka daudzu gadu laikā veiktais darbs liecina, ka DFS 7. izdevumu kategorija attiecas uz kopumā zema riska izdevumiem;tomēr norāda, ka gada pārskatā par 2021. finanšu gada budžeta izpildi nav sniegta nekāda attiecīga informācija par Komiteju, un aicina Revīzijas palātu nākamajos gada pārskatos iekļaut visaptverošus datus par visu to prasību izpildi, kas vajadzīgas konsekventai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

ar gandarījumu norāda, ka 2021. finanšu gada pārskatā Revīzijas palāta nav konstatējusi konkrētus jautājumus, kas attiecas uz Komiteju;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka Komitejas galīgais budžets 2021. gadam bija 106 740 880 EUR – neliels palielinājums 5,15 % apmērā salīdzinājumā ar 101 508 480 EUR 2020. gadā un 98 751 065 EUR 2019. gadā; konstatē, ka saskaņā ar pagājušā gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu svarīgākās budžeta pozīcijas bija tās, kas attiecas uz atalgojumu un piemaksām, un tām sekoja ēku īre un noma, IT aprīkojums un programmatūra, kā arī uzturēšanās izdevumi, sanāksmju apmeklēšana un ar to saistītie izdevumi un mutiskās tulkošanas pakalpojumi;

konstatē, ka budžeta izpildes līmenis bija augsts, t. i., 98,9 %, salīdzinājumā ar 92,7 % 2020. gadā un līdzinājās pirmspandēmijas līmenim 2019. un 2018. gadā, proti, attiecīgi 99,6 % un 99,3 %, un ka maksājumu līmenis 2021. gada 31. decembrī bija 85,1 %, kas ir augstāks nekā 82,4 % 2020. gadā, bet joprojām zemāks nekā 88,8 % un 91 % attiecīgi 2019. un 2018. gadā; uzsver, ka vidējais maksājumu izpildes laiks 2021. gadā bija 16,11 dienas, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2020. gadu (17,21 diena) un 2019. gadu (17,23 dienas); norāda, ka elektronisko rēķinu izmantošanas apmērs joprojām nav apmierinošs, jo veido tikai 32 % no visiem rēķiniem 2021. gadā un liecina par pieaugumu salīdzinājumā ar 29 % 2020. gadā, bet samazinājumu salīdzinājumā ar 33 % 2019. gadā;

norāda, ka maksājumu apmērs laikā no 2020. gada līdz 2021. gadam, kas bija Covid-19 pandēmijas gadi, pieauga, un tas ir saistīts ar darbību skaita palielināšanos 2021. gadā, kad papildu ieguldījumi IT nozarē ļāva plašāk izmantot videokonferenču iespējas virtuālajās sanāksmēs un hibrīdsanāksmēs (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un tādējādi izvairīties no pasākumu atcelšanas vai atlikšanas, neraugoties uz joprojām spēkā esošajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem;

atzīmē, ka 11 198 492 EUR pārpalikums tika pārnests no 2021. gada uz 2022. gadu un bija nedaudz mazāks nekā 2020. gadā, bet daudz lielāks nekā 2019. gadā (kad tika pārnesti attiecīgi 11 708 078 EUR un 8 874 776 EUR); konstatē, ka 2021. gada beigās saistības nebija uzņemtas par 1,1 miljonu EUR, tādēļ šī summa tika atmaksāta Savienības budžetā, bet tā bija ievērojami mazāka nekā 2020. gadā, kad saistības netika uzņemtas par aptuveni 7,4 miljoniem EUR; tādējādi pašreizējais rādītājs tuvinās pirmspandēmijas līmenim (2019. gadā saistības netika uzņemtas par 0,4 miljoniem EUR); mudina Komiteju turpināt uzlabot pieejamo apropriāciju uzraudzību un pārvaldību;

norāda, ka 2021. gadā Komitejas darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, tāpēc dažās budžeta pozīcijās bija samazināts apropriāciju izlietojums (sanāksmju, ceļa un uzturēšanās izdevumi, mutiskā tulkošana, komandējumi un ēku uzturēšanas izmaksas), savukārt citās pozīcijās saistībā ar veselības krīzi bija nepieciešami papildu izdevumi (medicīnas pakalpojumi un IT un videokonferenču projekti); konstatē – attiecīgais aplēstais ietaupījums ir vairāk nekā 8 miljoni EUR salīdzinājumā ar 11 miljonu EUR ietaupījumu 2020. finanšu gadā;

10.

norāda – lai optimizētu apropriāciju izlietojumu, Komiteja 2021. gadā veica budžeta pārvietojumus kopumā 8,7 miljonu EUR apmērā (8,2 %) (salīdzinājumam – 2020. gadā 6,6 miljoni EUR (6,5 %)), un šie pārvietojumi lielā mērā tika veikti no jomām, kurās īstenoja ievērojamus ietaupījumus, uz jomām, kurās bija vajadzīgi papildu resursi (IT, komunikācija un ārējie eksperti); uzsver, ka Komiteja sagatavoja septiņus apropriāciju ārējos pārvietojumus, kurus budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja 2021. gadā; konstatē, ka gada beigās Komitejai nebija viena konkrēta apkopojoša pārvietojuma;

11.

apzinās, ka konkursu procedūras saistībā ar Komiteju rīko vai nu tās pašas dienesti, vai arī Komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) kopīgie dienesti Komitejas vārdā; konstatē, ka 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Komitejas pašas dienesti rīkoja nepieredzēti daudzas augstas vērtības atklātās procedūras, kuru rezultātā minētā gada laikā tika parakstīts rekordliels skaits daudzgadu pamatlīgumu; norāda, ka tajā pašā laikposmā Covid-19 pandēmijas dēļ zemas un vidējas vērtības sarunu procedūru skaits saistībā ar darbību vai pasākumu rīkošanu joprojām bija mazāks nekā parasti, un aptuveni puse no 2021. gada darba programmā paredzētajām procedūrām bija jāatceļ; norāda, ka attiecīgās procedūras bija saistītas ar plānotajām komisiju un politisko grupu sanāksmēm, kuru formāts tika nomainīts no hibrīdformāta uz pilnībā attālinātu formātu;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

12.

saprot, ka 2021. gadā Komitejas galvenās problēmas bija saistītas ar nepieciešamību pilnībā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kas radās Covid-19 pandēmijas dēļ, un ka šajā situācijā bija plaši izplatīta resursu nepietiekamība un nepieciešamība pielāgot IT resursus digitalizācijas procesa veicināšanai; atzinīgi vērtē visu iesaistīto pušu kopīgos centienus, kas ļāva pastāvīgi atbalstīt Komitejas politiskās darbības, nodrošinot, ka šīs darbības joprojām tika īstenotas ar attālinātu sanāksmju un tādu saziņas platformu kā Agora un KIKLOS palīdzību, un vienlaikus garantējot Komitejas locekļu un darbinieku veselību un drošību; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidotas vairākas darba grupas, kuru uzdevums ir risināt starpdienestu jautājumus, piemēram, nepieciešamību vienkāršot Komitejas procesus, stiprināt stratēģisko plānošanu un digitalizēt tās procedūras;

13.

norāda, ka Komiteja īsteno savu misiju, sagatavojot atzinumus, kas attiecas uz Komisijas ierosinātiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinumu pieprasījumi), un pašiniciatīvas atzinumus, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un ka Komitejas nostājas var tikt izklāstītas rezolūcijās; konstatē, ka 2021. gadā Komiteja pieņēma atzinumu pieprasījumus, atzinumus pēc savas iniciatīvas, atzinumus, kas balstīti uz Savienības dokumentiem, un rezolūcijas – kopumā 69 dokumentus; salīdzinājumam 2020. un 2019. gadā tā pieņēma attiecīgi 56 un 55 dokumentus; atzīmē, ka Komiteja ir publicējusi pētījumus un ziņojumus par konkrētiem jautājumiem, piemēram, Gadskārtējā ES reģionālā un vietējā barometra ziņojuma par stāvokli Savienības reģionos un pilsētās otro izdevumu, un informējusi vairāk nekā vienu miljonu ievēlētu reģionālo un vietējo politiķu, izmantojot Komitejas pašvaldību ES lietu padomnieku tīkla kampaņu, ar ko koordinēja tādus tīklus kā RegHub 2.0 saskaņā ar platformu “Gatavi nākotnei” attiecībā uz labāku regulējumu, un norāda, ka 2021. gadā Komiteja rīkojusi vairāk nekā 200 konferenču un pasākumu, vienlaikus informējot par savu darbu ar attiecīgu kanālu un instrumentu starpniecību;

14.

konstatē, ka 2021. gadā pēc pirmā 2020.–2025. gada pilnvaru termiņa gada, ko nopietni ietekmēja Covid-19 pandēmija, Komiteja plenārsēdēs tikās sešas reizes (trīs attālinātās sēdēs un trīs hibrīdformāta sēdēs);

15.

norāda, ka 2021. gadā Komitejas locekļi piedalījās 42 Parlamenta komiteju sanāksmēs (salīdzinājumā ar 14 sanāksmēm 2020. gadā un 13 sanāksmēm 2019. gadā), ka Parlamenta deputāti piedalījās 58 Komitejas plenārsēdēs vai komisiju sanāksmēs (salīdzinājumā ar 46 sanāksmēm 2020. gadā un 62 sanāksmēm 2019. gadā) un ka Komitejas dalība Padomes prezidentūras pasākumos gadu gaitā nav būtiski mainījusies (20 reizes 2021. gadā, 15 reizes 2020. gadā un 22 reizes 2019. gadā);

16.

atzinīgi vērtē Komitejas 2021. gadā veikto izmaksu efektivitātes analīzi attiecībā uz plānošanas, ziņošanas un iekšējās kontroles sistēmu, kurā pārskatīta visa administratīvā vide, procesu racionalizēšana, vienkāršošana, digitalizēšana un labuma gūšana no sinerģijas starp dažādajiem instrumentiem, izmantojot projektu konverģenci; norāda, ka Komitejas birojs 2021. gada martā apstiprināja analizējamo koncepcijas dokumentu un turpmākajos mēnešos tika sākta katra atsevišķā instrumenta pielāgošana, un līdz 2021. gada decembrim tika pabeigta darbības nepārtrauktības politikas un riska pārvaldības metodikas pārskatīšana;

17.

atzinīgi vērtē dažu iekšējās kontroles procesu, piemēram, finanšu dalībnieku pārvaldības, pārskatīšanu un vienkāršošanu, kas notika 2021. gadā; norāda, ka tika racionalizēts arī IT pārvaldības modelis, lai labāk sadalītu ierobežotos IT resursus;

18.

atzinīgi vērtē 2021. gadā pieņemtos pasākumus saistībā ar iniciatīvu “Going for IMPact!”, kuru mērķis ir padarīt Komiteju izmaksu ziņā efektīvāku un palielināt tās politisko ietekmi; uzsver daudzos projektus, piemēram, konverģences projektu, kura mērķis ir vienkāršot administratīvo sistēmu un tādējādi samazināt pārklāšanos un uzlabot sinerģiju starp dažādiem instrumentiem, kas saistīti ar plānošanu un ziņošanu, riska pārvaldību, ietekmes ziņojumiem un darbības nepārtrauktību, un dažus iekšējās kontroles standartu procesus; atbalsta daudzos (55) vienkāršošanas projektus, kas noteikti un uzsākti Komitejas dažādo direktorātu līmenī, no kuriem puse (26) tika pilnībā pabeigti 2021. gadā un vēl viena liela daļa (25) tika īstenota aptuveni līdz pusei;

19.

atzinīgi vērtē to, ka Konferences par Eiropas nākotni (COFE) plenārsēdē, kuras sastāvā bija 449 delegāti, piedalījās 18 Komitejas pārstāvji un 12 vietēji un reģionāli ievēlēti politiķi, ņemot vērā to, ka sākotnēji ierosinātais skaits bija tikai četri Komitejas pārstāvji, kas tika palielināts pēc Komitejas priekšlikuma; atzīmē, ka šī nozīmīgā līdzdalība COFE ļāva Komitejai organizēt 6 augsta līmeņa pasākumus, 60 vietēja mēroga pasākumus, 63 pasākumus Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļā un 7 pasākumus programmai “Vēlēti jaunāka gadagājuma politiķi”, tādējādi uzrunājot vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, vietējo politiķu un ieinteresēto personu; uzsver, ka COFE daudzvalodu digitālajā platformā Komiteja ir iesniegusi 44 idejas, kuru galvenais vēstījums izklāstīts pieņemtajos atzinumos saistībā ar COFE deviņiem galvenajiem tematiem, un ka daudzi no šajās idejās paustajiem viedokļiem ir atrodami arī COFE ziņojumā par galīgajiem rezultātiem; turklāt mudina Komiteju palīdzēt tās locekļiem piedalīties vietējos dialogos ar iedzīvotājiem par Eiropas jautājumiem;

20.

uzsver, ka COFE sava ziņojuma par galīgajiem rezultātiem 40. priekšlikuma 3. pasākumā aicina Komiteju veikt reformas, lai “nodrošinātu pienācīgus kanālus dialogam ar reģioniem, kā arī ar pilsētām un pašvaldībām, piešķirot tai lielāku lomu institucionālajā struktūrā situācijās, kad tiek apspriesti jautājumi ar teritoriālu ietekmi”;

21.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada martā tika izveidots jauns Komitejas Reģionālo centru tīkls (RegHub 2.0), kurš ir daļa no Komitejas instrumentiem labākam regulējumam, kurā ir vairāk nekā 50 locekļi un novērotāji (vietējās un reģionālās pašvaldības un struktūras no 21 dalībvalsts) un kura uzdevums ir uzraudzīt Savienības politikas īstenošanu uz vietas un nodrošināt, ka, vērtējot šādu politiku Eiropas līmenī, tiek ņemti vērā reģionālo un vietējo ieinteresēto personu viedokļi; norāda, ka RegHub 2.0 ir kļuvis par apakšgrupu Komisijas platformā “Gatavi nākotnei” (F4F) – augsta līmeņa ekspertu grupu, kas izvērtē pašreizējo Savienības politiku un sniedz atzinumus par to, kā šo politiku labāk pielāgot nākotnes problēmām, un kas 2021. gadā sniedza ieguldījumu četros F4F atzinumos, no kuriem trīs izstrādāja viens no Komitejas pārstāvjiem F4F platformā;

22.

ar gandarījumu norāda, ka Komiteja izmanto dažādas platformas, tīklus un rīkus, kuru mērķis ir atbalstīt politisko ciklu, tostarp Kohēzijas aliansi, Autobūves reģionu aliansi, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, “Eiropas reģionu, kas veicina uzņēmējdarbību”, zināšanu apmaiņas platformu, platjoslas platformu, darba grupu “Zaļais kurss vietējā līmenī”, Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformu, Covid platformu, RK un Apvienotās Karalistes kontaktgrupu, subsidiaritātes uzraudzības tīklu, Pilsētas mēru paktu, ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformu, Eiropas viedā tūrisma galvaspilsētas, bioreģionu un Eiropas bioloģiskās ražošanas balvas, un ka tā arī aktīvi piedalās tīklos, ko izveidojušas citas Savienības iestādes, piemēram, Komisijas F4F platformā un tīklā “Pilsētas un reģioni migrantu integrācijai”;

23.

konstatē, ka 2021. gadā Komitejas politiskās prioritātes attiecībā uz 2020.–2025. gada pilnvaru termiņu bija tās pamatprincipi un ka minētās prioritātes tika papildinātas ar trim komunikācijas kampaņām, proti, vienu par Eiropas tuvināšanu tās iedzīvotājiem, otru par to, kā izprast digitālo, vides un demogrāfisko problēmu izraisītās sociālās pārmaiņas un reaģēt uz tām, un trešo par sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju kā pamatvērtību, kas nodrošina, ka Savienība kalpo tās iedzīvotājiem; norāda – lai īstenotu šīs prioritātes, ir izveidotas ciešas darba attiecības ar Parlamenta deputātiem un attiecīgajām Parlamenta komitejām, kā arī ar Komisijas locekļiem un Komisijas tematiskajiem dienestiem (ĢD);

24.

ņem vērā svarīgo ieguldījumu, ko Komiteja sniegusi, izstrādājot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1755 (4), ar ko tika izveidota Brexit korekcijas rezerve un nodrošināts juridiskais pamats 5,4 miljardu EUR programmas izvēršanai 2021.–2023. gadā, lai palīdzētu reģioniem pārvarēt Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ekonomiskās un sociālās sekas;

25.

norāda uz Komitejas būtisko lomu programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumu izstrādē un īstenošanā, mudinot cieši saskaņot 1,5 miljardus EUR, kas paredzēti šiem uzdevumiem, ar 30 miljardiem EUR, kas paredzēti no struktūrfondu līdzekļiem reģionālo inovācijas stratēģiju īstenošanai; pauž izpratni, ka ar šiem uzdevumiem tiek risinātas svarīgas politikas problēmas un izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, piemēram, 150 reģionus un kopienas padarīt noturīgas pret klimata pārmaiņām, izveidot 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas un izveidot 100 “dzīvās laboratorijas”, lai veicinātu pāreju uz veselīgu augsni; atzinīgi vērtē Komitejas referenta izveidoto ciešāko sadarbību ar Komisijas ģenerāldirektorātiem un plānotos turpmākos pasākumus saistībā ar minētā uzdevuma darbībām, piemēram, reģionālo inovācijas ekosistēmu un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādi un tādiem izmēģinājuma projektiem kā Eiropas Pētniecības telpas centri un Zaļā pārkārtošanās pārdomātas specializācijas koncepcijā;

26.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota stratēģiska sadarbība saistībā ar Eiropas zaļā kursa īstenošanu, piemēram, uzsākta kampaņa “Zaļais kurss vietējā līmenī” un citas; norāda uz ciešāku sadarbību ar Komisijas Vides ģenerāldirektorātu, kas tiek īstenota saskaņā ar Komitejas darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” darbību un ietver arī Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformas izveidi 2021. gadā;

27.

norāda, ka 2021. gada janvārī kopā ar Komisiju tika atsākta Komitejas platjoslas platformas darbība, lai uzraudzītu to, kā tiek īstenotas Savienības svarīgākās iniciatīvas digitālo jautājumu jomā, tostarp Eiropas digitālās inovācijas centri kā daļa no Savienības programmas “Digitālā Eiropa”, īpašu uzmanību pievēršot Savienības finansējumam valstu, reģionālajiem un vietējiem centriem, lai aptvertu darbības ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību; apzinās, ka vairākos Komitejas atzinumos un publikācijās ir uzsvērti reģionālie aspekti, kas attiecas uz Komisijas prioritāti “digitālajam laikmetam gatava Eiropa”, un ka tiem ir bijusi būtiska ietekme uz tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu (5) un Digitālo tirgu aktu (6), kā arī “Digitālo kompasu” 2030. gadam;

28.

norāda, ka Komisijas 2021. gada jūnijā pieņemtais ilgtermiņa redzējums par Savienības lauku apvidiem paredz Komitejas būtisku iesaisti pārvaldības mehānismā, jo īpaši attiecībā uz Lauku paktu, un ka šis ilgtermiņa redzējums atbilst Savienības lauku attīstības programmai, ko Komiteja ir atbalstījusi kopš 2016. gada; uzskata, ka minētais ilgtermiņa redzējums nodrošina vienotu satvaru Savienības lauku apvidu iesaistei un sadarbībai Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

29.

uzskata, ka vietējā un reģionālā līmeņa iesaiste valstu atveseļošanas plānu īstenošanā, regulāri sadarbojoties ar Eiropas Parlamenta Atveseļošanas un noturības mehānisma darba grupu, dos iespēju īstenošanas darbību uzraudzībā ņemt vērā reģionālo un vietējo dimensiju;

Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība

30.

pieņem zināšanai Komitejas jauno struktūrshēmu, ar finanšu iniciācijas funkcija tiek centralizēta izcilības sistēmā un IT pārvaldības modelis tiek racionalizēts, lai varētu labāk sadalīt ierobežotos IT resursus;

31.

norāda, ka 2021. gadā štatu sarakstā bija 494 štata vietas salīdzinājumā ar 491 štata vietu 2020. gadā un kopējais nodarbināto skaits bija 606 salīdzinājumā ar 601 nodarbināto 2020. gadā; ņem vērā augsto nodarbinātības līmeni 2021. gadā – 98 %, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 96,3 % 2020. gadā un pārsniedz 2021. un 2022. gadam noteikto mērķi – vismaz 96 % nodarbinātību;

32.

norāda, ka Komiteja pieņem darbā pagaidu darbiniekus un līgumdarbiniekus personāla aizvietošanai vidējā termiņā un ilgtermiņā un konkrētiem projektiem un ka 2021. gadā pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaits bija 141, salīdzinājumam – 125 un 121 darbinieks attiecīgi 2020. un 2019. gadā; uzskata, ka šāda situācija ir saistīta ar risku, ka Komiteja būtiskā mēra zaudēs institucionālo pieredzi, zināšanas un kompetenci, kad šādu līgumu termiņš beigsies; aicina Komiteju padziļināt administratīvo sadarbību ar EESK, izmantojot kopīgos dienestus, lai pastiprinātu personāla apvienošanas sinerģisko ietekmi;

33.

aicina Komiteju izpētīt sinerģijas iespējas ar citām iestādēm gan attiecībā uz loģistiku, digitālajiem pakalpojumiem, autovadītāju pakalpojumiem un citiem administratīviem uzdevumiem, gan noteiktiem informēšanas un komunikācijas pasākumiem, jo īpaši dalībvalstīs, kurās Komitejas locekļiem ir dažādi atbalsta tīkli un tie ir atkarīgi tikai no saviem vietējiem darbiniekiem;

34.

norāda, ka 2021. gadā vispārējais sieviešu īpatsvars Komitejas darbinieku vidū bija 56,8 % – tāpat kā 2020. gadā; pauž nožēlu par dzimumu nelīdzsvarotību augstākajā vadībā, kur 62,5 % augstākās vadības amata vietu 2021. gadā aizpildīja vīrieši un 37,5 % – sievietes; tāpat pauž nožēlu par nelīdzsvarotību vidējā līmeņa vadībā, kur minēta attiecība ir 68,4 % vīriešu un 31,6 % sieviešu; mudina atbildīgo par pieņemšanu darbā pilnībā apņemties padarīt paziņojumus par vakancēm iekļaujošākus un mudināt vairāk sieviešu pieteikties vadošos amatos, tostarp nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību atlases komisijās un piedāvājot apmācības iespējas sievietēm, kas vēlas sagatavoties vadītāja karjerai, un ierosinot elastīgākus pasākumus;

35.

atzinīgi vērtē daudzveidības un iekļautības stratēģiju 2022.–2027. gadam un tai pievienoto rīcības plānu, kas apspriesti Komitejas Finanšu un administratīvo lietu komisijā un Komitejas prezidijā 2022. gada jūnijā; konstatē, ka stratēģijā ir noteikts īstermiņa mērķis, proti, 40 % sieviešu vadībā, un galvenais vispārējais mērķis panākt 50 %, tiklīdz ir sasniegts īstermiņa mērķis; atkārtoti aicina Komiteju gada rīcības plānos, ar kuriem šī stratēģija tiek īstenota, izvirzīt vērienīgākus mērķus;

36.

atzinīgi vērtē to, ka starp pasākumiem, kas paredzēti daudzveidības un iekļautības stratēģijā, ir mentorēšanas shēma perspektīvām vadītājām, informatīvi semināri vadītājiem par dažādiem ar vienlīdzīgām iespējām saistītiem jautājumiem un cieša statistikas uzraudzība, lai varētu savlaicīgi pieņemt koriģējošus pasākumus; aicina Komiteju ziņot Parlamentam par daudzveidības un iekļautības stratēģijai pievienotā rīcības plāna pakāpenisku īstenošanu, ko atbalsta Komitejas apvienotā komiteja daudzveidības un iekļautības jautājumos; atkārtoti aicina Komiteju turpināt centienus, lai panāktu dzimumu līdzsvaru visos hierarhijas līmeņos;

37.

norāda, ka Komiteja nodarbina amatpersonas no visām dalībvalstīm, izņemot vienu; mudina Komiteju turpināt strādāt pie tā, lai panāktu pienācīgu ģeogrāfisko pārstāvību visa personāla vidū, īpašu uzmanību pievēršot vadības līmenim; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt vakanču redzamību, publicējot paziņojumus savā tīmekļa vietnē, lai palielinātu iespējas pieteikties kandidātiem no visas Savienības bez jebkādas ģeogrāfiskās diskriminācijas; saprot, ka visas augstākās vadības vakances tiek izziņotas publiski, tostarp ar plašu publicitātes kampaņu sociālajos medijos, lai nodrošinātu maksimālu informētību visās dalībvalstīs; atzinīgi vērtē to, ka no darbinieku vidus izvēlēti pārstāvji cenšas radīt pozitīvu darba devēja atpazīstamību un ka no 2021. gada Komiteja ir palielinājusi savu klātbūtni sociālajos medijos un tiešsaistes darbā pieņemšanas platformās, lai papildus tradicionālajiem saziņas kanāliem reklamētu attiecīgās vakances – galvenokārt pagaidu darbiniekiem vai valstu ekspertiem;

38.

uzsver, ka Komitejai tāpat kā visām Savienības iestādēm ir jānodrošina, lai darbinieku vidū būtu proporcionāli pārstāvētas visas dalībvalstis, vienlaikus tai jāņem vērā visu kandidātu kompetence un sasniegumi; mudina Komiteju veikt pasākumus, lai panāktu visu dalībvalstu pilsoņu ģeogrāfisko līdzsvaru, atspoguļojot viņu daudzveidību, kā norādīts Civildienesta noteikumu 27. pantā;

39.

atzinīgi vērtē pastāvīgo uzmanību, kas veltīta konkrētiem ar dzimumu saistītiem jautājumiem, piemēram, pirmās LGBTI+ kontaktpersonas iecelšanu 2021. gadā saistībā ar Starptautisko dienu pret homofobiju, bifobiju, interseksismu un transfobiju, lai tā palīdzētu kolēģiem, kuri vēlas apspriest savu personīgo pieredzi saistībā ar darbu Komitejā vai kuriem ir LGBTI+ ģimenes locekļi; mudina Komiteju turpināt atbalstīt augšupējas iniciatīvas, kas veicina Komitejas padarīšanu par iekļaujošāku darbavietu;

40.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 16. aprīlī tika veikta darbinieku apmierinātības aptauja, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta darbinieku apmierinātībai ar tāldarbu un iespējām, ko darbinieki vēlētos izmantot pēc pandēmijas, un saprot, ka tās rezultāti tika ņemti vērā, 2022. gadā pieņemot vēl elastīgākus tāldarba nosacījumus;

41.

pienācīgi ņem vērā Komitejas apņemšanos modernizēt cilvēkresursu satvaru un norāda, ka ir uzlabotas tāldarba sistēmas un sagatavots jauns hibrīddarba režīms, kas tiek izmēģināts Komitejas un EESK apvienotās digitālās darbavietas izmēģinājuma projektā; atzīmē, ka projekta mērķis ir definēt paraugpraksi attiecībā uz digitālās sadarbības instrumentiem un dalīties tajā un tā pamatā ir koncepcijas, ko Parlaments arī atbalstījis savā iepriekšējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, uz rezultātiem balstīta pārvaldība, digitalizēts darbs, tāldarbs, kas ir vienlīdzīgs darbam birojā, elastīgums, kura pamatā ir uz uzticību balstīta sistēma, un tiesības būt bezsaistē;

42.

atzinīgi vērtē to, ka jaunais tāldarba izmēģinājuma projekts sniedz darbiniekiem iespēju strādāt tāldarbu divas līdz trīs dienas nedēļā; norāda, ka tajā ir iekļauta arī darba un privātās dzīves līdzsvara koncepcija un uzsvērts jēdziens “tiesības būt bezsaistē”; konstatē, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas atbalsta pasākumiem Komiteja piedāvāja darbiniekiem fiksētu maksājumu 150–250 EUR apmērā, lai segtu papildu izmaksas, tostarp ergonomiska aprīkojuma iegādi;

43.

norāda, ka 2021. gadā Komiteja kopā ar sociālajiem partneriem sagatavoja jaunu hibrīdveida un elastīgu darba režīmu, kas jāīsteno 2022. gadā; konstatē, ka jaunais režīms paredz plašu nepilna darba laika iespēju klāstu, īpašu nepilnu darba laiku, piemērojot laika kredītus, kas izteikti nepilnās dienās, un apmaksātu nepilnu darba laiku, kam nopietnos gadījumos piemēro ad hoc procedūru; norāda, ka 2021. gadā tika pieņemti 118 lēmumi par 58 darbiniekiem, kuri guva labumu no elastīga darba režīma un no kuriem 46 bija sievietes; atzīmē, ka ir iespējams arī vecāku atvaļinājums un atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ un ka 2021. gadā 49 darbinieki, no kuriem 36 bija sievietes, izmantoja vecāku atvaļinājumu;

44.

norāda, ka 2021. gadā tika ziņots par 14 izdegšanas sindroma gadījumiem (no kopējā 554 darbinieku skaita, salīdzinot ar 12 iespējamiem izdegšanas sindroma gadījumiem 2020. gadā), un atzinīgi vērtē Komitejas personalizētos turpmākos pasākumus saistībā ar kavējumiem; atkārtoti iesaka Komitejai arī turpmāk koncentrēties uz primāro profilaksi, lai samazinātu psihosociālos riskus un izdegšanas sindroma gadījumus, kā arī uz ikgadējām medicīniskās pārbaudes vizītēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka turpmākā apmācība un kursi ir vērsti uz fizisko labbūtību;

45.

norāda, ka 2021. gada 26. aprīlī Komiteja pieņēma Lēmumu Nr. 108/2021 par cieņas ievērošanu darbavietā, konfliktu pārvaldību un aizskarošas izturēšanās apkarošanu; saprot, ka šis lēmums ir pieņemts pēc ilgstoša dialoga ar visām ieinteresētajām personām, tostarp konfidenciālo konsultantu tīklu un Komitejas personāla komiteju; atzinīgi vērtē to, ka ar jauno lēmumu tiek paplašināta darbības joma, izklāstīti rīcības noteikumi un iespējamie neoficiālie un oficiālie konfliktu risināšanas mehānismi, un tajā ir iekļauti īpaši praktiski norādījumi, kas nodrošina praktiskus papildu paskaidrojumus; atzinīgi vērtē to, ka papildus regulāri rīkotajiem iekšējiem apmācības kursiem par ētiku un integritāti ir rīkotas arī informatīvas nodarbības darbiniekiem un vadītājiem, lai uzlabotu informētību par minēto lēmumu un tā ietekmi;

46.

apzinās, ka Komitejas 2021. gada 2. februāra Noteikumos Nr. 3/2021 ir paredzēts vienotas likmes maksājums Komitejas locekļiem, pienācīgi pilnvarotiem aizstājējiem, ziņotāju ekspertiem un referentiem, kas uzaicināti piedalīties attālinātās sanāksmēs vai hibrīdsanāksmēs, lai kompensētu vispārējos izdevumus, kas radušies, gatavojoties šādām sanāksmēm un piedaloties tajās; saprot, ka minētie noteikumi attiecībā uz visu 2021. gadu paredz maksājumu un pārbaudes kritērijus, kvantitatīvi nosakot 200 EUR dienas naudas maksājumu un paredzot, ka pretendēšanai uz to Komitejas locekļiem jāparaksta dalības apliecinājums, kas jāiesniedz Komitejas locekļu finanšu dienestā, tādējādi ļaujot administrācijai pārbaudīt attiecīgās personas dalību; tomēr norāda, ka saskaņā ar 2022. gada maijā pieņemto Lēmumu Nr. 15/2022 par ārkārtas pasākumu piemērošanu Covid-19 pandēmijas laikā visas Komitejas struktūrvienību sanāksmes pašlaik notiek klātienē;

47.

norāda, ka Komiteja 2021. gadā kopumā uzņēma 58 praktikantus, no kuriem 48 tika izvēlēti piecu mēnešu praksei, kuras laikā viņi saņēma ikmēneša stipendiju, kā arī mobilitātes piemaksu un ceļa izdevumu kompensāciju, un 10 praktikanti bija īstermiņa praktikanti uz īsākiem prakses periodiem, kas ilga vienu līdz četrus mēnešus, un trīs saņēma ikmēneša ienākumus no savas valsts valdības; atzinīgi vērtē Komitejas apņemšanos ierosināt tāldarba režīmu arī saviem praktikantiem;

48.

mudina Komiteju integrēt Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi savā iekšējās pārvaldības stratēģijā attiecībā uz darbības nepārtrauktību un krīzes pārvaldību, IT reaģēšanas spēju, organizācijas noturību, pienākumu rūpēties par saviem darbiniekiem, efektīvu komunikāciju un elastīgiem darba procesiem, lai izstrādātu uz rezultātiem orientētu pārvaldības stilu, ar kuru var panākt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Ētikas regulējums un pārredzamība

49.

atkārtoti aicina Komiteju pārskatīt tās dalību pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (7) un kas ļauj brīvprātīgi iesaistīt Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, kuras nav parakstītājiestādes, taču neietver reģionālo un vietējo pašvaldību un tās pārstāvošo apvienību darbības; joprojām pauž viedokli, ka 2018. gadā pieņemtā Komitejas praktiskā rokasgrāmata par darbinieku saskarsmi ar ārējām struktūrām darbojas tikai ierobežotā mērā, un atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir nodrošināt augsta līmeņa pārredzamību attiecībā uz lobēšanas sanāksmēm, kas varētu ietekmēt Komitejas konsultatīvo funkciju Savienības iestādēs; aicina Komiteju pabeigt savu iekšējo analīzi par pieejamajām iespējām un pievienoties pārredzamības reģistra ievērošanai;

50.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem Komiteja no saviem locekļiem un aizstājējiem ir savākusi finanšu deklarācijas, kas lielākoties vēl nebija iesniegtas (2021. gada janvārī 146 finanšu deklarācijas vēl nebija iesniegtas, lai gan šāds pienākums ir noteikts rīcības kodeksā, kas stājās spēkā 2020. gada 26. janvārī), proti, 2022. gada oktobrī no kopumā 629 iecelto Komitejas locekļu un aizstājēju skaita vēl nebija iesniegtas 32 finanšu deklarācijas; norāda, ka no 32 trūkstošajām deklarācijām piecas nebija iesnieguši Komitejas locekļi, kuri tika iecelti 2022. gadā un kuri vēl nebija aktīvi piedalījušies Komitejas sanāksmēs, ka atlikušās 27 trūkstošās deklarācijas nebija iesnieguši aizstājēji, no kuriem 18 tika iecelti 2022. gadā, 2 – 2021. gadā un 7 – 2020. gadā, un ka no šiem aizstājējiem tikai viena persona bija piedalījusies Komitejas pasākumos (attālināti 2021. gadā); mudina Komiteju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visām trūkstošajām finanšu deklarācijām un īstenot stingru politiku, lai nodrošinātu pārredzamības pienākumu izpildi;

51.

norāda, ka, pieņemot jaunu lēmumu par apmācības režīmu, ētikas apmācība ir kļuvusi obligāta, nevis tikai ieteicama, un arī kvalifikācijas celšanas kursi pavērs ceļu intensīvākai darbinieku līdzdalībai iniciatīvās par ētikas jautājumiem; konstatē, ka 2021. gadā ir notikušas 14 apmācību nodarbības tieši par ētiku un integritāti, kurās piedalījās 251 darbinieks (60 % vadītāju un 57,30 % no visiem darbiniekiem, ieskaitot vadītājus), un ir organizētas 34 apmācību nodarbības par trauksmes celšanu, interešu konfliktiem un aizskarošu izturēšanos, kā arī 25 nodarbības par dažādiem finanšu pārvaldības aspektiem, tostarp palielinot informētību par interešu konfliktiem;

52.

konstatē, ka 2021. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēja divas lietas saistībā ar Komiteju – vienu par iespējamu nepamatotu ceļa dienas naudas izmaksu un otru saistībā ar apgalvojumiem par finanšu pārkāpumiem, aizskarošu izturēšanos un pārvaldības kļūdām Komitejas un EESK kopīgajā dienestā; norāda, ka pirmo lietu slēdza, kad Komiteja ētisku apsvērumu dēļ pieprasīja atlīdzināt saņemto pabalstu, neidentificējot nekādu juridisku pamatu šādas atlīdzināšanas noteikšanai, un otro lietu OLAF noraidīja, sniedzot ieteikumu Komitejai un EESK veikt iekšēju izmeklēšanu par aizskarošu izturēšanos un pārvaldības kļūdām; aicina Komiteju ziņot Parlamentam par 2021. gadā sāktās izmeklēšanas rezultātiem;

53.

pauž nožēlu par to, ka Komiteja nav pieņēmusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju; aicina Komiteju sākt iekšēju krāpšanas riska analīzi un koordinēt savu darbību ar Komisijas kompetentajiem dienestiem, lai pieņemtu atbilstošu iekšējo stratēģiju krāpšanas apkarošanai;

54.

aicina pārtraukt tādu ārējo uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, kuri saskaņā ar Jēlas universitātes klasifikāciju (8) turpina darboties Krievijā;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

55.

atzīmē, ka Komiteja 2021. gadā par IT projektiem un IT aprīkojumu ir iztērējusi 6 112 846 EUR; salīdzinājumam – 2020. un 2019. gadā šim mērķim tika iztērēti attiecīgi 6 392 372 EUR un 4 033 320 EUR; uzsver, ka budžeta palielinājums 2021. un 2020. gadā lielā mērā bija saistīts ar neizmantotajām apropriācijām, kas pārvietotas no citām budžeta pozīcijām;

56.

apzinās, ka budžeta pārvietojumi, lai arī tie ir efektīvi un savlaicīgi, nevar aizstāt strukturālo IT finansējumu, kas nepieciešams IT resursu pareizai plānošanai un programmēšanai; pauž bažas par nepietiekamo finansējumu, jo īpaši IT pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka šāds nepietiekams finansējums nozīmē, ka nav iespējams veikt strukturētu pārskatīšanu un vajadzības gadījumā nevar veikt investīcijas IT resursos, kas pēc definīcijas ir ilglaicīgāki un tiek uzturēti visā to darbības laikā; jo īpaši pauž bažas par to, ka tas var apdraudēt kiberdrošību un novērst nepieciešamo IT zināšanu piesaisti un saglabāšanu darba tirgū;

57.

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir ievērojami veicinājusi darba procesu pilnīgu digitalizāciju, jo īpaši dokumentu elektronisko pārvaldību un to apstiprināšanu darbplūsmās, tostarp atzinīgi vērtē notiekošo darbu pie elektronisko parakstu pilnīgas izmantošanas, finanšu dalībnieku pārvaldības, riska pārvaldības un atlases procedūru vai apvienoto komiteju darba pārvaldības;

58.

norāda, ka 2021. gadā Komiteja īstenoja vairākus svarīgus projektus, lai vēl vairāk digitalizētu savus darba procesus un atvieglotu Komitejas locekļu politisko darbu, veicinot daudzvalodību un racionalizējot, vienkāršojot un atjauninot esošos darba procesus; konstatē, ka Komitejas digitālās nākotnes grupa apvieno Komitejas locekļus un Komitejas administrāciju, lai tie apspriestos un sniegtu viedokli par IT un digitālajiem jautājumiem, un ka jaunais administratīvās sadarbības līgums ar EESK, kas stājās spēkā 2021. gada 1. novembrī, veicina apmaiņu ar digitālo paraugpraksi nolūkā uzlabot IT un digitālos pakalpojumus;

59.

norāda, ka pieaug to kiberdraudu skaits, kuri attiecas uz Komitejas IT infrastruktūru un tiešsaistes saziņas kanāliem, piemēram, ārējo tīmekļa vietni; mudina Komiteju arī turpmāk pievērst lielu uzmanību kiberdrošības jautājumiem, stiprināt savu IT sistēmu un nodrošināt ciešu sadarbību ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), lai varētu savlaicīgi identificēt neaizsargātību un novērst un pārvaldīt incidentus, kā arī palielināt tās locekļu un darbinieku informētību par kiberdrošību; mudina Komiteju veikt regulārus IT infrastruktūras riska novērtējumus un nodrošināt kiberaizsardzības regulāras revīzijas un testus;

60.

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja izmanto atvērtā pirmkoda tehnoloģiju un ka 2021. gadā ir pieaudzis to atvērtā pirmkoda bibliotēku un sistēmu skaits, kuras tiek izmantotas Komitejas informācijas sistēmās, un ka ir ieviestas jaunas grozījumu apstrādes lietojumprogrammas, kuru pamatā ir atvērtā pirmkoda tehnoloģijas;

61.

atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa tehnisko sistēmu tiek mitinātas iekšēji un tās pārvalda iekšējais personāls;

Ēkas un drošība

62.

norāda, ka 2021. gada 10. maijā budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja, ka Komiteja un EESK 2021. gada septembrī pārņem nomas līgumu par bijušo EĀDD ēku Belliard 100 (B100), kuras nomas izmaksas segs no ietaupījumiem, kas gūti, maksājot zemāku nomas maksu par Van Maerlant (VMA) ēkas nomu salīdzinājumā ar nomas maksu par ēkām Beillard 68 (B68) un Trèves 74 (TRE74), kuras tika nodotas Komisijai 2022. gada septembrī;

63.

saprot, ka B100 papildu platība jebkurā gadījumā pilnībā nekompensēs telpu zudumu, kas radās pēc Komitejas un EESK veiktās B68 un TRE74 ēku apmaiņas pret Komisijas VMA ēku, proti, aptuveni 5 000 m2 zudumu salīdzinājumā ar situāciju 2021. gada sākumā; atzīst, ka šādus zaudējumus nevar pilnībā kompensēt ar alternatīviem pasākumiem, piemēram, palielinot biroju telpu blīvumu citās ēkās un palielinot tāldarbu, bet iesaka neuzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz jaunām biroju telpām, pirms šādi pasākumi tiek pilnībā izvērtēti;

64.

konstatē, ka BvS (Rue Montoyer 92-102), REM (Rue Belliard 93) un VMA ēkās bija nepieciešama biroju modernizācija un atjaunošana, lai nodrošinātu darbiniekiem piemērotu darba vidi un apstākļus; norāda, ka 2021. gada 1. decembrī tika noslēgts konkurss par renovācijas darbu veikšanu VMA ēkā par kopējām izmaksām 9 miljonu EUR apmērā; norāda, ka šo izmaksu lielākā daļa – aptuveni 6 miljoni EUR – jau bija pieejama sākotnējā 2021. gada budžetā, ko budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja kā “vienreizēju” pieprasījumu 2021. gadam, un ka bija iespējams ietaupīt apropriācijas 3 miljonu EUR apmērā no citām budžeta pozīcijām un izmantot tās VMA atjaunošanai;

Vide un ilgtspēja

65.

atzinīgi vērtē Komitejas 2021. gadā aizsākto pētījumu, kura mērķis ir noteikt CO2 samazināšanas mērķus un scenārijus un ierosināt pasākumus dažādās jomās ar mērķi Komitejā labāk īstenot Eiropas zaļo kursu;

66.

atzinīgi vērtē pozitīvos sasniegumus vides jomā 2021. gadā attiecībā uz elektroenerģijas, ūdens un papīra patēriņu (samazinājums attiecīgi par 2,1 %, 14,3 % un 55 % salīdzinājumā ar 2020. gadu); atzinīgi vērtē saules enerģijas paneļu uzstādīšanu divās Komitejas ēkās un apzinās, ka tiek veikta turpmāka analīze, lai paplašinātu saules enerģijas paneļu uzstādīšanu, kas varētu notikt 2023. gadā;

67.

uzsver, ka 75,8 % Komitejas darbinieku izmanto videi nekaitīgus transportlīdzekļus; mudina Komiteju īstenot tādu mobilitātes politiku, kas veicina ilgtspējīgu pārvietošanās veidu izmantošanu svārstsatiksmē, ietver automobiļu koplietojumu, velosipēdu stāvvietas un elektrisko akumulatoru lādētājus, kā arī paredz iespējamu finansiāla ieguldījuma piešķiršanu vai nu par sabiedriskā transporta izdevumiem, vai atteikšanos no autostāvvietas izmantošanas;

Iestāžu sadarbība

68.

apzinās, ka ar EESK tiek īstenota cieša sadarbība, izmantojot kopīgos dienestus, kuros abas komitejas kopīgi nodarbina aptuveni 460 darbinieku (no kuriem aptuveni 170 ir Komitejas darbinieki) un kopīgi izlieto vairāk nekā 55 miljonus EUR gadā (no kuriem aptuveni 24 miljonus EUR piešķir Komiteja); atzinīgi vērtē pašreizējo Komitejas un EESK administratīvās sadarbības līgumu, kurš stājās spēkā 2021. gada 1. novembrī un kura darbības termiņš ir pieci gadi; uzskata, ka pašreizējais administratīvās sadarbības līgums sniegs būtisku ieguldījumu sadarbības pārvaldības un kontroles mehānismu stiprināšanā un ir atjaunota gribas izpausme īstenot efektīvu resursu sadali un radīt sinerģiju; norāda, ka jaunais administratīvās sadarbības līgums paredz izveidot inovācijas un informācijas tehnoloģijas direktorātu un jau pastāvošajos kopīgajos dienestos izveidot centralizētu publiskā iepirkuma un finanšu pārvaldības nodaļu un iepirkuma ekspertu grupu;

69.

konstatē, ka Komiteja arī sadarbojas ar Komisiju (par ikgadēju maksu) saistībā ar personāla pensiju un aiziešanas no darba lietu izskatīšanu (Atalgojuma un individuālo tiesību birojs) un individuālajām protokola tiesībām (Cilvēkresursu ģenerāldirektorāts), personāla apmācību (Cilvēkresursu ģenerāldirektorāts), bērnu vispārizglītojošiem centriem un apstiprinātiem dienas bērnudārziem (Infrastruktūras un loģistikas birojs), dažādu IT platformu izmantošanu (ABAC pārvaldības un informācijas sistēma, tostarp tās grāmatvedības sistēma un aktīvi, kā arī līgumu moduļi, NAP algu aprēķināšanai un SYSPER 2 personāla pārvaldības un informācijas sistēma) (Budžeta un informātikas ģenerāldirektorāti) un publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (no 2020. gada iekļautas Komisijas budžetā);

70.

konstatē, ka Komiteja rīko referentu sagatavošanas un turpmākās (tā sauktās divpusējās) sanāksmes ar Parlamentu, Komisiju un Padomi par saviem atzinumiem un ka notiek regulāra informācijas apmaiņa starp Komitejas un Parlamenta referentiem par paralēliem dokumentiem; mudina Komiteju arī turpmāk palielināt savu spēju sniegt praktiskus pierādījumus par galvenajām Savienības iestādēm, izmantojot datus, empīrisku analīzi un paraugprakses apkopojumus;

71.

atzinīgi vērtē Komitejas locekļu iesaistīšanos visā Savienības politiskajā un likumdošanas ciklā, vai nu sniedzot agrīnu ieguldījumu Komisijas politikas darba kārtības izstrādē, vai arī pastiprināti sekojot līdzi tās atzinumiem, kas sniegti likumdevējiem, un sadarbojoties ar Komisijas dienestiem saistībā ar politikas nostādņu un tiesību aktu ieviešanu un izvērtēšanu; mudina Komiteju vēl vairāk sekmēt savus panākumus likumdošanas ciklā;

72.

saprot, ka Komiteja ir aicinājusi likumdošanā tieši iesaistītās Savienības iestādes piešķirt Komitejai piekļuvi četru sleju dokumentam attiecībā uz īpašiem tiesību aktiem, lai Komiteja varētu īstenot savu konsultatīvo funkciju ne tikai likumdošanas procesa sākumā, bet arī trialoga posmā; norāda, ka šis pieprasījums vēl nav izskatīts un ka Komiteja apsver iespēju uzsākt tiesvedību, ja piekļuve netiks piešķirta; prasa, lai tā tiktu pastāvīgi informēta par visām sarunām šajā jautājumā;

73.

apzinās, ka 2021. gadā kopā ar Parlamentu tika īstenots starpiestāžu darbs saistībā ar izmēģinājuma projektu “Veidojam Eiropu kopā ar vietējām pašvaldībām”, kas liecina par Komitejas centieniem sniegt atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras Komitejā nav oficiāli pārstāvētas, jautājumos par iespējām attiecībā uz Savienību; saprot, ka mērķis ir panākt, lai katrā no 120 000 Savienības reģionālajām un vietējām pašvaldībām būtu vismaz viens padomnieks, kas atbildīgs par Savienības lietām, un ka pašlaik Eiropas pašvaldību ES lietu padomnieku tīklā ir aptuveni 2 000 locekļu;

74.

apzinās, ka Komitejas plenārsēdes notiek Parlamenta un Komisijas telpās, lai kompensētu Komitejas konferenču telpu nepietiekamo ietilpību; norāda, ka Komiteja arī iepērk mutiskās tulkošanas pakalpojumus no Komisijas (Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts) un Parlamenta un ka tai nav sava mutiskās tulkošanas dienesta;

75.

atkārto iepriekšējos budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumos pausto nostāju, ka ir nepieciešams pilnībā īstenot Parlamenta, Komitejas un EESK 2014. gada 5. februāra sadarbības līgumu, kuram atbilstīgi 60 tulkotāji, tostarp 24 no Komitejas, tika nodoti Parlamentam apmaiņā pret piekļuvi Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pakalpojumiem; apzinās, ka Komiteja savā 2023. gada budžeta projektā papildus parastajam budžetam ir pieprasījusi vēl 1,24 miljonus EUR 1 4 0 0. budžeta pozīcijai “Citi darbinieki”, lai kompensētu nelīdzsvaroto ietekmi, ko radījusi minētā sadarbības līguma īstenošana, nolūkā 2023. gadā pieņemt darbā vēl 19 līgumdarbiniekus;

76.

atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz to ierobežojumu ieviešanu, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju, sadarbība ar Parlamentu pastāvīgi pastiprinās, īstenojot divpusēju sadarbību attiecībā uz atlasītu prioritāro dokumentu kopumu, kas katru gadu tiek pārskatīti un atjaunināti; uzsver, ka 2021. gadā ir pastiprinājušās abu iestāžu priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku regulārās sanāksmes un strukturētā sadarbība starp abu iestāžu referentiem, kā arī starp Komitejas komisijām un Parlamenta komitejām; mudina Komiteju turpināt sadarbību ar Parlamentu;

77.

konstatē, ka 2021. gadā Komiteja turpināja ciešu sadarbību ar Padomes trim prezidentvalstīm un toreizējo Padomes prezidentūru un sniedza četrus atzinumus, pamatojoties uz Padomes prezidentūras pieprasījumiem; norāda, ka Komiteja ir izstrādājusi arī sadarbības iniciatīvas ar Padomes Ģenerālsekretariātu par tematiskajiem prioritārajiem dokumentiem, iesniedzot atzinumus un dokumentus attiecīgajās Padomes darba grupās.

Komunikācija

78.

norāda, ka 2021. gadā komunikācijai piešķirtais budžets bija aptuveni 2,1 miljons EUR un aptuveni 400 000 EUR tika izmantoti pasākumiem, 800 000 EUR – medijiem un 900 000 EUR – tīmeklim, sociālajiem medijiem un digitālajam saturam; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja laikposmā no 2020. gada līdz 2021. gadam ir panākusi būtisku procentuālo pieaugumu preses un sociālo mediju auditorijā, pateicoties iekšējai resursu pārdalei, kā rezultātā tika sasniegta plašāka auditorija; norāda, ka Komiteja turpmākajos gados, visticamāk, nespēs panākt tādu pašu rezultātu stingrāku budžeta ierobežojumu dēļ;

79.

konstatē, ka Komitejas galvenie principi attiecībā uz savas lomas palielināšanu un labāku komunikāciju par to ir vērsti uz lielāku iesaistīšanos visos Savienības likumdošanas procesa posmos un efektīvāku un uzticamāku partnerattiecību veidošanu ar citām Savienības iestādēm;

80.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota galveno snieguma rādītāju sistēma, lai novērtētu un uzraudzītu Komitejas komunikācijas ietekmi, saskaņojot komunikācijas prioritātes ar politiskajām prioritātēm un veicinot decentralizētu komunikāciju ar dažādu iniciatīvu starpniecību, piemēram, digitālām meistarklasēm Komitejas locekļiem, biļetenu koncepcijas izstrādi vai tīklu izveidi, lai stiprinātu attiecības ar bijušajiem Komitejas locekļiem un praktikantiem un citām personām;

81.

norāda uz daudzajām tīklošanās iniciatīvām 2021. gadā, piemēram, Ukrainas darba grupu, kas uzsāka vienādranga iniciatīvu pārredzamības jomā, Nulles piesārņojuma jautājumos ieinteresēto personu platformu, kas tika izveidota kopīgi ar Komisiju, lai integrētu nulles piesārņojuma darba programmu un īstenotu Savienības Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kopējo IT platformu programmai vēlētiem jaunāka gadagājuma politiķiem un digitālo platformu “Let’s get digital”, kuras mērķis ir veicināt tīklošanos starp iesaistītajiem komunikācijas profesionāļiem no vietējām, reģionālajām, valstu un Eiropas iestādēm;

82.

piekrīt, ka Komitejas Reglamentā noteikto sanāksmju straumēšana tīmeklī visās Savienības valodās ir veicinājusi Komitejas vispārēju atpazīstamību un ka reģionālais un vietējais barometrs, kas pieejams Savienības Atvērto datu portālā data.europa.eu, uzlabo Komitejas atpazīstamību speciālistu vidū;

83.

mudina Komiteju turpināt sistemātiski publicēt visus pētījumus iestāžu datubāzē un atzinīgi vērtē iespēju, kas paredzēta no 2021. gada, pamatlīgumos par pētījumiem un ārējo ekspertu atzinumiem iekļaut vizuālos materiālus un sociālo mediju saturu, ar ko var dalīties, lai sekmētu komunikāciju un informēšanu par galaproduktu;

84.

norāda, ka Komiteja pašlaik darbojas populārākajās patentētajās sociālo mediju platformās; mudina Komiteju kā alternatīvu ļoti lielām tiešsaistes platformām, piemēram platformai “Mastodon”, izmantot decentralizētus sociālos tīklus; piekrīt Komitejas viedoklim, ka, stiprinot privātumam labvēlīgākas alternatīvās platformas, nevis dominējošās populārākās platformas, tiktu sniegts skaidrs vēstījums attiecībā uz datu aizsardzību un digitālo suverenitāti;

85.

mudina Komiteju sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai izmantotu divas atvērtā pirmkoda sociālo mediju platformas “EU Voice” un “EU Video”, kas tika izveidotas kā publisks izmēģinājuma projekts, lai veicinātu bezmaksas un atvērtā pirmkoda sociālo tīklu izmantošanu;

86.

atkārtoti aicina Komiteju pastiprināt centienus komunikācijas jomā, lai stiprinātu saikni ar iedzīvotājiem, atbalstot lielāku pārredzamību tās darbībā, pastiprinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu un īstenojot komunikācijas stratēģiju, kas ļauj pareizi uztvert un izprast Komitejas lomu un veidu, kā tā iekļaujas Savienības redzējumā.

(1) Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam – Tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, iesaistot ciematus, pilsētas un reģionus” (OV C 324, 1.10.2020., 8. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.).

(7) OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.

(8) https://som.yale.edu/story/2022/over-1000-companies-have-curtailed-operations-russia-some-remain