Ziņotājs:	Andrés BARCELÓ DELGADO
Līdzziņotāja:	Monika SITÁROVÁ

Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasījums	2022. gada 8. decembra vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants. Izpētes atzinums
Biroja lēmums	13.12.2022.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	22.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	12.7.2023.
Plenārsesija Nr.	580
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/3/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir dziļi pārliecināta, ka ES rūpniecības dekarbonizācija ir jāapvieno ar pastiprinātu digitalizāciju.

1.2.

Ja ir nepieciešams pilnībā dekarbonizēt rūpniecību, inovācija ir absolūti nepieciešama, jo daudzas tehnoloģijas vēl tiek izstrādātas.

1.3.

Lai sasniegtu noteiktos mērķrādītājus, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmām ir jābūt starp galvenajām prioritātēm, un ES nevar īstenot dekarbonizāciju bez spēcīgas darba ņēmēju iesaistīšanās un sociālā dialoga. Sociālajam dialogam un darba ņēmēju pārstāvju iesaistīšanai ir jābūt nozīmīgai lomai pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmās, kas būs jauno tehnoloģiju un darba metožu panākumu priekšnoteikums.

1.4.

ES ir gan jāapzina tehnoloģijas, kurām vajadzīgs īpašs atbalsts, lai attīstītu ražošanas darbības, gan jāierosina papildu pasākumi.

1.5.

Ir jāizstrādā oglekļa uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas paņēmieni, lai samazinātu grūti dekarbonizējamās emisijas tādās nozarēs kā cements un rafinētavas; pašu oglekli var izmantot kā izejvielu e-degvielai.

1.6.

Amerikas inflācijas samazināšanas akts (IRA) rada ievērojamus sarežģījumus ES un tās rūpniecībai. Komisijas priekšlikums par nulles emisiju rūpniecību varētu būt efektīvs risinājums apdraudējumam, ko rada rūpniecības darbību masveida pārvietošana no ES uz trešām valstīm. ES priekšlikumos ir jāpievērš pienācīga uzmanība IRA sociālajiem nosacījumiem.

1.7.

Rūpniecības uzņēmumiem dekarbonizācijas procesā ir vajadzīgs valsts atbalsts (piemēram, de minimis robežvērtības palielināšana, nodokļu politikas pārskatīšana), taču tiem ir jāievēro arī vienotā tirgus principi.

1.8.

EESK norāda, ka pašreizējie digitālo dvīņu piemēri rūpniecībā, kā norādīts atzinumā CCMI/206, ir iepriecinoši rūpnieciskā snieguma uzlabošanas ziņā.

1.9.

EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis paātrināt atjaunīgās enerģijas un rūpniecisko darbību atļauju piešķiršanas procesus. Gan pašreizējā ilgā procedūra, kas saistīta ar atļauju saņemšanu, gan pārmērīgs birokrātisms attur no jaunu ieguldījumu veikšanas.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē Ūdeņraža bankas iniciatīvu un cer, ka tā palīdzēs ieviest ūdeņraža tehnoloģiju, it īpaši grūti dekarbonizējamās nozarēs.

1.11.

Pašreizējā infrastruktūra ir pienācīgi jāuztur, lai attīstītu jaunus rūpnieciskos procesus. Lai atbalstītu rūpniecības dekarbonizāciju, ir jāizstrādā īpašas infrastruktūras programmas.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Nākamā ES Padomes prezidentvalsts Spānija ir lūgusi EESK sagatavot izpētes atzinumu par Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju un digitalizācijas un inovācijas nozīmi šajā procesā.

2.2.

EESK jau iepriekš ir sniegusi pašiniciatīvas atzinumu par dekarbonizācijas tehnoloģijām, īpašu uzmanību pievēršot ETS nozarēm (1).

2.3.

Eiropas sabiedrība ir pieņēmusi nepieciešamo un radikālo lēmumu līdz 2050. gadam īstenot pilnīgu dekarbonizāciju. Tas visvairāk ietekmēs rūpniecību, un dažām rūpnieciskajām darbībām būs ļoti grūti pielāgoties.

2.4.

Dažas nozares pēdējo gadu laikā ir veikušas būtiskus ieguldījumus un būs spiestas veikt vēl radikālākas izmaiņas, lai sasniegtu neto nulles emisiju mērķi. Tāpēc Eiropas sabiedrībai tās ir jāatbalsta pārejā no fosilā kurināmā uz klimatneitrālu ražošanu.

2.5.

Dažām grūti dekarbonizējamām rūpnieciskajām darbībām ir jāizmanto oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas. Nākotnē CO2 emisijas varētu izmantot, lai ražotu preces ar augstu pievienoto vērtību.

2.6.

Ņemot vērā to, ka dažu tīro tehnoloģiju piegādes jomā Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no trešām valstīm, ES būs ārkārtīgi grūti sasniegt savu mērķi līdz 2030. gadam panākt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā. Eiropa lielā mērā ir atkarīga no tīro tehnoloģiju importa, un vienlaikus ES būs ievērojami jāpaātrina to ieviešana, lai sasniegtu pasākumu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķus. ES ir jāapzina tehnoloģijas, kurām vajadzīgs īpašs atbalsts, lai attīstītu ražošanas darbības, un jāierosina papildu pasākumi.

2.7.

Eiropas rūpniecība ir pakļauta pastāvīgam starptautiskās konkurences spiedienam, kas liek ātri reaģēt un pastāvīgi attīstīt un pielāgot uzņēmējdarbību, lai ražošana Eiropas Savienībā joprojām būtu rentabla. Tas jau ir svarīgs faktors modernā ražošanā, taču ar jaunām digitālajām tehnoloģijām ražošanas uzņēmumi var ievērojami uzlabot efektivitāti un izmantot pilnīgi jaunas iespējas izstrādāt produktus, pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus.

2.8.

Digitālā pārkārtošanās, kas paredzēta ES zaļajā kursā, ir dekarbonizācijas mērķrādītāja sasniegšanas priekšnoteikums.

2.9.

Neko nevar panākt bez cilvēkiem. Eiropas darbaspēks ir augsti kvalificēts pašreizējo tehnoloģiju ziņā, taču tas ir jāpārkvalificē, lai izmantotu iespējas, ko sniegs jaunās tehnoloģijas, kas tiks izstrādātas un ieviestas tuvākajā nākotnē.

2.10.

Saskaņā ar vispārpieņemto principu “nevienu neatstāt novārtā” īpaša uzmanība jāpievērš vietējām kopienām, kurās atrodas rūpnieciskās iekārtas, ņemot vērā pārmaiņas, kas notiks turpmākajos gados, un to, kā šīs pārmaiņas īstermiņā ietekmēs nodarbinātību attiecīgajās teritorijās.

3.   Jauna ainava ES un citur

3.1.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai nākas stāties pretī jaunajiem sarežģījumiem, ko rada ASV jaunais inflācijas mazināšanas akts (2), kas var stimulēt lielu Eiropas rūpniecības vērtību ķēdes daļu pārvietot uz ASV, jo īpaši attiecībā uz atjaunīgām un mazoglekļa tehnoloģijām. Minētais likums apvieno dotācijas, nodokļu atvieglojumus un aizdevumu garantijas, kuras papildina dažādi sociālie un ekonomiskie nosacījumi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa kredīti veido lielāko daļu šajā tiesību aktā, un tie sasniedz aptuveni 216 miljardus ASV dolāru.

3.2.

Nodokļu kredīti par ražošanu ir pieejami arī vēja un saules enerģijas projektiem. Uzņēmumiem, kas vēlas saņemt ražošanas kredītus, ir jāievēro vietējā satura prasības: dzelzs, tērauds un elektroenerģijas ražošanas iekārtu produkti ir jāražo vietējā tirgū. Visiem dzelzs un tērauda ražošanas procesiem jānotiek Amerikas Savienotajās Valstīs, un saražotos produktus uzskata par iekšzemē ražotiem, ja noteikta procentuāla robežvērtība no kopējām ražojumu ražošanas izmaksām ir rasta no ieguves, ražošanas vai ražošanas procesiem ASV. Šī robežvērtība ir 40 %, un 2026. gadā tā palielināsies līdz 55 %.

3.3.

Komisija ir ierosinājusi jaunus tiesību aktus, lai risinātu problēmu, ko Amerikas un Ķīnas konkurence rada Eiropas Savienībai. EESK izstrādā atzinumu par šo tematu.

3.4.

EESK atzīst, ka priekšlikums ir vērsts pareizajā virzienā, taču tas ir nepietiekams, lai sasniegtu vērienīgo mērķrādītāju, un ir nepieciešami likumdošanas procesa uzlabojumi.

3.5.

Atšķirība starp gāzes cenām Eiropā un ASV ir milzīga, pat ņemot vērā neseno cenu kritumu Eiropā. Daži līdzīgi domājoši piegādātāji izmanto “iespējas izmaksu” pieeju attiecībā uz dabasgāzes piegādi un cenām, un ES, kas gandrīz vairs nav atkarīga no Krievijas gāzes, tagad ir nonākusi vēl dārgāku gāzes un elektroenerģijas cenu sistēmā. Tas apdraud gan ES rūpniecības konkurētspēju, gan elektrifikācijas ieviešanu.

3.6.

Dekarbonizācijas process palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas; EESK aicina nodrošināt klimatneitrālu tehnoloģiju, kas prioritāti piešķirtu cenas ziņā pieejamai bezoglekļa energoapgādei un energoapgādes drošībai.

3.7.

Eiropas uzņēmumiem ir jāiegādājas oglekļa sertifikāti ETS ietvaros. Oglekļa sertifikātu cenas pārsniedz 80 EUR, un elektroenerģijas tūlītējās cenas uzcenojums oglekļa sertifikātu izmaksu pieauguma dēļ ir apmēram 40 EUR. Pārējiem ES galvenajiem tirdzniecības partneriem ar dažiem izņēmumiem nav šāda veida oglekļa cenas, tāpēc ES rūpniecībai nākotnē būs grūti konkurēt starptautiskajos tirgos, pat ar OIM aizsardzību vienotajam tirgum.

3.8.

Cenas ziņā pieejamas dekarbonizētas enerģijas piegāde ir būtiska, lai Eiropā attīstītu jaunas rūpnieciskās darbības. Neto nulles emisiju industrijas akta ietekme uz enerģijas cenām īstermiņā būs ierobežota, un tā ilgtermiņa ietekme joprojām ir neskaidra. Mērķis padarīt Eiropu mazāk atkarīgu no importētās enerģijas un mazāk pakļautu pasaules tirgus svārstīgumam netiks sasniegts vienā dienā. Tomēr rūpniecībai ir vajadzīgi tūlītēji risinājumi, lai segtu enerģijas izmaksas, kas Eiropā joprojām ir augstākas nekā daudzās citās pasaules daļās. ES Zaļā kursa industriālais plāns veiksmīgi izdosies tikai tad, ja ES arī reformēs savu enerģētikas politiku, jo īpaši ar pārskatīto Elektroenerģijas tirgus modeļa direktīvu, kas nezaudē laiku, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamas mazoglekļa elektroenerģijas piegādi atbilstoši augošajai vajadzībai pēc elektrifikācijas.

3.9.

Šķiet, ka ES ir iestrēgusi starp divām pieejām – tā cenšas pielīdzināties ASV un saglabāt spēcīgu rūpniecisko ietekmi Eiropā, vienlaikus arī ievērojot PTO noteikumus, kas dažkārt ir pilnībā pretēji ASV pieejai.

3.10.

Vēl viens uzdevums, kas jārisina Eiropas Savienībai, ir ES vienotā tirgus dzīvotspējas saglabāšana. Kā norādījusi Komisija, elastība attiecībā uz valsts atbalstu ir bijusi koncentrēta divās dalībvalstīs, kuras veido vairāk nekā 70 % no kopējās atļaujas, ko Komisija sniegusi saskaņā ar pārejas posma izņēmumu (saistībā ar Covid-19 un Krievijas karu pret Ukrainu).

3.11.

ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts atbalsta sniegšanas uzņēmumiem, lai aizsargātu vienoto tirgu, kas ir Eiropas Savienības stūrakmens. Tomēr, lai MVU varētu digitalizēties un veicināt inovāciju, de minimis slieksni varētu palielināt, jo tas principā nerada šķēršļus konkurencei. Digitālās inovācijas centra (3) pieredze ir jāizplata visā ES.

4.   Inovācijas nozīme

4.1.

Inovācija ir būtiska, lai ES varētu sasniegt nulles emisiju mērķrādītājus, un tirgū ir jālaiž vairāk komerciāli pieejamu tehnoloģiju. Inovācija uzņēmumos ir nozīmīgs instruments, lai ieviestu jaunas un zaļas tehnoloģijas, kas būtu gan tehniski, gan ekonomiski dzīvotspējīgas.

4.2.

No otras puses, nepieciešamībai veicināt taisnīgu tirgu “reālām un uzticamām zaļajām precēm”, izmantojot publisko iepirkumu kā galveno virzītājspēku, ir jāveicina jaunu zaļo tehnoloģiju plašāka izmantošana.

4.3.

Eiropai trūkst izejvielu, taču ierosinātā regula par kritiski svarīgām izejvielām veicinās iekšzemē ražotu reciklētu izejvielu izmantošanu rūpniecībā. ES rūpniecības galvenā konkurences priekšrocība ir tās tehnoloģiskās spējas un augsti kvalificēts darbaspēks, kas ļauj tai kļūt par līderi pasaules tirgos.

4.4.

Šīm konkurences priekšrocībām pašlaik apdraudējumu rada trešās valstis, jo vienīgais līdzeklis, kā saglabāt vadošo lomu, ir aizsargāt inovāciju, rast pareizo līdzsvaru starp vides, cilvēku un inovāciju aizsardzību un paātrināt regulatīvo atļauju piešķiršanu ne tikai “īpašajās jomās”, kā minēts Komisijas priekšlikumā, bet arī citur. Ir spilgti piemēri, kas liecina par nepamatotu kavēšanos, piešķirot atļauju jaunu rūpniecisko iekārtu attīstīšanai.

4.5.

MVU ir Eiropas ražošanas pamats, un, lai virzītos uz dekarbonizāciju, tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, izmantojot īpašas programmas efektīvas inovācijas un digitalizācijas veicināšanai.

4.6.

Tā kā dekarbonizācijai būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, EESK ierosina ES iestādēm izmantot gan taisnīgas pārkārtošanās, gan NextGenerationEU līdzekļus, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dekarbonizācijas procesā.

4.7.

Pašreizējā infrastruktūra ir nav piemērota, lai nodrošinātu nepieciešamās pārmaiņas rūpniecībā un sabiedrībā, un EESK aktīvi aicina publiskā sektora iestādes uzsākt programmu, lai uzturētu un uzlabotu jauno tehnoloģiju netraucētai ieviešanai nepieciešamo infrastruktūru.

4.8.

Šķiet, ka ūdeņradis ir vispiemērotākais līdzeklis to nozaru dekarbonizēšanai, kurās nav iespējama pilnīga elektrifikācija. ES nesenā Ūdeņraža bankas iniciatīva palīdzētu pienācīgi ieviest šo tehnoloģiju daudzuma un cenas ziņā. Dažas reģionālās inovācijas ar ūdeņradi ir ļoti noderīgas, jo tās apvieno lielus uzņēmumus, pētniecības centrus, universitātes un MVU.

5.   Digitalizācijas nozīme

5.1.

Digitalizācija un inovācija būtiski veicina Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju. Faktiski rūpniecību, kurā saplūst digitālās tehnoloģijas un preču fiziskā ražošana, var uzskatīt par svarīgu digitālās pārkārtošanās un rūpniecības dekarbonizācijas ietekmes faktoru, jo tā veicina rūpniecisko procesu, produktu un uzņēmējdarbības modeļu modernizāciju un pozitīvi ietekmē produktivitāti.

5.2.

Tādas tehnoloģijas kā sensori, mašīnas-mašīnas sakari, datu analīze un robotika rada iespējas ražošanas uzņēmumiem. Pateicoties ražošanas optimizācijai un automatizācijai, jaunās tehnoloģijas var dot iespēju Eiropas uzņēmumiem konkurēt ar valstīm, kurās tradicionāli ir zemākas ražošanas izmaksas.

5.3.

Daudzas nozares jau ir ļoti automatizētas un arī pakļautas digitālo tehnoloģiju ietekmei, piemēram, viedā robotika montāžas jomā, procesa kontroles datori ķīmisko vielu nozarē un 3D drukāšana komponentu un rezerves daļu ražošanā. Digitālās pārkārtošanās otrais vilnis, ko virza mākslīgais intelekts, industriālais lietu internets un lielo datu tehnoloģija, visticamāk, ienesīs lielākas izmaiņas un var radīt nevienlīdzību starp uzņēmumiem un starp ES reģioniem.

5.4.

Izmantojot sensoru tehnoloģiju, ražošanu var uzraudzīt un optimizēt, piemēram, pastāvīgi uzraugot ražošanas iekārtu izmantošanu, pievadīto enerģiju, izejvielu un rezerves daļu nepieciešamību, produktu kvalitāti un emisijas. Savākto datu analīze var sniegt uzņēmumam ieskatu par to, kuri procesi darbojas optimāli un kurus var uzlabot, kā arī par klimatisko pēdu.

5.5.

Digitalizācijai ir liels potenciāls samazināt rūpniecības ietekmi uz klimatu, taču digitalizācijā un datu apstrādē ir jāņem vērā klimata perspektīva.

6.   Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide

6.1.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās ir jāuzskata par iespēju radīt un veicināt kvalitatīvas darbvietas un vienlaikus padarīt nozari daudzveidīgāku, šajā nolūkā, piemēram, meklējot talantīgas sievietes, veicinot atvērtību kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm un aktīvi rūpējoties par to, lai nozare kļūtu pievilcīgāka jauniešiem.

6.2.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plašu iniciatīvu katalogu, kas izstrādātas saskaņā ar Eiropas Prasmju programmu, tostarp ES Prasmju pilnveides paktu un Eiropas Prasmju gadu (2023). Tiks izveidotas vai paplašinātas prasmju partnerības. Lai zaļās pārkārtošanās nolūkā atbalstītu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas stratēģiskajās nozarēs, tiks izveidotas nulles emisiju rūpniecības akadēmijas. Valsts atbalstam un IPCEI būtu arī jānodrošina papildu finanšu resursi, lai atbalstītu prasmju mērķus, un ES budžets un NextGenerationEU jau nodrošina 64,8 miljardus EUR ES Prasmju programmas atbalstam. Daži pašreizējie projekti Erasmus+ paspārnē, piemēram, ESSA (4), ir ļoti daudzsološi.

6.3.

Sociālais dialogs ir būtisks, lai pienācīgi ieviestu jaunās tehnoloģijas un palīdzētu sabiedrībai un darba ņēmējiem pieņemt turpmākās pārmaiņas darba procesos.

6.4.

Tomēr, lai ražošanā pilnībā izmantotu digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz tehnoloģijām, bet gan domāt par uzņēmējdarbību un organizāciju kopumā. Lai digitalizācija būtu pārvaldāma, ir vajadzīga digitālā stratēģija un rīcības plāni.

6.5.

Uzdevums ir nodrošināt, lai šī digitālā pārkārtošanās radītu lielāku sociālo progresu un lai nevienu netiktu atstāts novārtā. Darba ņēmējiem jāspēj paredzēt jaunu tehnoloģiju attīstības sekas un ietekmēt darba devēju lēmumus, izmantojot uzlabotas tiesības uz līdzdalību. Ir jāapspriež digitālo tehnoloģiju sekas un sarunu ceļā jārod risinājumi visos līmeņos – uzņēmuma, nozares, valsts un Eiropas līmenī.

6.6.

ES darbaspēkam ir jābūt pienācīgi pārkvalificētam un ar pilnveidotām prasmēm, lai tam būtu tās jaunās prasmes, kas vajadzīgas jauno darba vides prasību pilnīgai izpildei. Pašreizējās prasmes ir jānovērtē sociālā dialoga ietvaros un jānoskaidro, vai tās ir vērtīgas turpmākai attīstībai.

6.7.

Aktīva un efektīva sociālā dialoga uzturēšana noteikti veicinās jaunu tehnoloģiju labāku ieviešanu un pieņemšanu, samazinot sociālās izmaksas.

---

(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Oglekļa piesaistes tehnoloģiju loma Eiropas rūpniecības dekarbonizācijā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 486, 21.12.2022., 53. lpp.).

(2)   Inflation Reduction Act (IRA), 2022.

(3)  https://european-digital-innovation-hubs.ec.europa.eu/

(4)  https://www.estep.eu/essa/