Ziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 17.4.2023. Eiropas Savienības Padome, 21.4.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	14.6.2023.
Plenārsesija Nr.	579
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	199/2/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot gan informācijas apjomu, kas publiski pieejams par sabiedrībām, izmantojot Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS), gan šīs informācijas ticamību un uzticamību. Šis priekšlikums dotu labumu ne tikai MVU, kuriem vajadzīga ticama informācija savu pārrobežu darbību atbalstam, bet arī citām uzņēmējdarbības pārredzamībā ieinteresētajām personām, piemēram, lieliem uzņēmumiem, akcionāriem, kreditoriem, patērētājiem un darbiniekiem. Priekšlikumam būtu arī jāpalīdz uzņēmumiem samazināt izmaksas un ietaupīt laiku pārrobežu situācijās vajadzīgās informācijas sniegšanai. Priekšlikums turpinās veicināt vienotā tirgus un digitālā vienotā tirgus pilnīgu izmantošanu.

1.2.

EESK atbalsta digitālo rīku plašāku izmantošanu, lai nodrošinātu pārrobežu darbībās iesaistīto uzņēmumu un iestāžu savstarpējo saziņu, kā arī principa “digitāls pēc noklusējuma” piemērošanu ar nosacījumu, ka neviens netiek atstāts novārtā.

1.3.

EESK atbalsta priekšlikumu paplašināt darbības jomu, iekļaujot tajā partnerības, uzņēmumu grupas un trešo valstu uzņēmumu filiāles (7., 13., 13.a, 14. un 36. pants). Tā kā ievērojamu uzņēmējdarbības daļu veido arī kooperatīvi un fondi, EESK iesaka paplašināt darbības jomu, iekļaujot direktīvā arī šāda veida uzņēmumus un pieprasot piekļuvi BRIS, ja valstu reģistros jau ir iekļauta informācija par šāda veida sabiedrībām.

1.4.

EESK atbalsta prasību uzņēmumiem nodrošināt, ka valstu reģistros un BRIS ir pieejama informācija par vadības atrašanās vietu un galvenās saimnieciskās darbības vietu (14. pants). EESK atbalsta sniedzamās informācijas saraksta, kas tiktu aktualizēta katru gadu, turpmāku paplašināšanu, iekļaujot tajā darbinieku skaitu, darbības nozares (NACE kods) un attiecībā uz uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar ES sabiedrību tiesībām (Pārrobežu pārveides, apvienošanās un sadalīšanas direktīvu, SE un SCE tiesību aktiem), līgumus par darbinieku informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalības tiesībām.

1.5.

EESK atbalsta BRIS savienošanu ar Faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BORIS) un Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības (IRI) sistēmu, kā arī EVIN (Eiropas vienotā identifikācijas numura) izmantošanu, lai sasaistītu dažādās sistēmās glabāto informāciju (22. pants). BRIS būtu jāiekļauj arī informācija par vadītājiem, kas atstādināti no amata, un jānodrošina efektīvāka sabiedrību meklēšana pēc darbības nozares (NACE koda) un lieluma (darbinieku skaita un ieņēmumiem).

1.6.

EESK atbalsta pienākumu sabiedrību izveides brīdī pārbaudīt saskaņotu lietu sarakstu (10. pants par preventīvu kontroli), taču iesaka to papildināt ar attiecīgās sabiedrības izveidē iesaistīto personu identitātes pārbaudi, tostarp informāciju par to, vai tās nav bijušas diskvalificētas no direktora amata kādā ES dalībvalstī (“diskvalificēts direktors”). Komiteja arī iesaka paplašināt preventīvo kontroli, attiecinot to arī uz uzņēmumu reorganizāciju saskaņā ar ES sabiedrību tiesībām (Pārrobežu pārstrukturēšanas, apvienošanās un sadalīšanas direktīvu, SE un SCE tiesību aktiem), un paplašināt pozīciju sarakstu, lai tajā iekļautu pārbaudi par to, vai ir noslēgti šajos tiesību aktos paredzētie nolīgumi par darbinieku informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību.

1.7.

Ticama un uzticama informācija ir svarīgs priekšnoteikums netraucētai vienotā tirgus darbībai un uzņēmumu pārrobežu darbībai. EESK atbalsta reģistru pienākumu sniegt atjauninātus datus (15. pants), taču iesaka stiprināt 28. un 40. pantu, lai nodrošinātu, ka sankcijas par noteikumu neievērošanu ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

1.8.

EESK atbalsta Eiropas sabiedrības apliecības ieviešanu (16.b pants). Komiteja iesaka informācijas sarakstā iekļaut darbinieku skaitu un NACE saimnieciskās darbības nozari(-es) un katru gadu šo sarakstu atjaunināt. Par partnerībām sniedzamās informācijas saraksts būtu jāsaskaņo ar sarakstu, kas jāiesniedz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

1.9.

EESK iesaka pastiprināt 16.c pantu (Digitālā ES pilnvara), proti, pieprasīt izmantot visaugstākā līmeņa garantijas, lai pārbaudītu to personu identitāti, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, un pārbaudīt, vai šī persona nav bijusi diskvalificēta no direktora amata ES dalībvalstīs.

1.10.

EESK ar zināmiem nosacījumiem atbalsta vienreizējas iesniegšanas principu (lai novērstu sabiedrības informācijas atkārtotu iesniegšanu), ja vienas dalībvalsts uzņēmums izveido meitasuzņēmumus vai filiāles citā dalībvalstī. Lai novērstu to, ka dalībvalstīm nākas atteikties no derīguma pārbaudēm, ja ir pamatotas šaubas par to, vai cita dalībvalsts savā reģistrā ir nodrošinājusi pietiekamu informācijas ticamības līmeni, 16.e pants (Aizsardzības pasākumi pamatotu šaubu gadījumā) būtu jāpaplašina, lai šādā gadījumā ļautu dalībvalstij atteikties pieņemt informāciju no citas dalībvalsts.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Priekšlikuma mērķis ir palielināt pārredzamību attiecībā uz sabiedrībām un dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, kā arī izveidot ciešāk savienotas publiskās pārvaldes iestādes, vienlaikus samazinot administratīvo slogu sabiedrībām un citām ieinteresētajām personām pārrobežu situācijās. Konkrētāk, priekšlikuma mērķis ir darīt publiski pieejamu plašāku informāciju par sabiedrībām, izmantojot BRIS, kā arī nodrošināt, ka sabiedrību dati uzņēmējdarbības reģistros ir precīzi, ticami un atjaunināti, un samazināt birokrātiju, kas saistīta ar uzņēmējdarbības reģistros sniegtās informācijas izmantošanu pārrobežu situācijās.

2.2.

Priekšlikuma mērķis ir samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, ieviešot ES sabiedrības apliecību, digitālās ES pilnvaras daudzvalodu standarta modeli, plašāk izmantojot vienreizējas iesniegšanas principu gadījumos, kad tiek veidota sabiedrība citā ES dalībvalstī, un atceļot sabiedrību dokumentiem tādas formalitātes kā apliecinājums apostille vai apliecināts tulkojums. Ietekmes novērtējums parādīja, ka iepriekš minētās izmaiņas par aptuveni 437 miljoniem EUR gadā samazinās izmaksas, ko ES uzņēmumiem rada administratīvās prasības.

2.3.

Viena no priekšlikumam noderīgām iniciatīvām ir ES digitalizācijas mērķi, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļš digitālajai desmitgadei” (1). Priekšlikums atbilst plaši atzītajai vajadzībai pilnveidot reģistru darbību un to mijiedarbību ar uzņēmumiem, lietotājiem un publiskām iestādēm, tostarp pārrobežu kontekstā. Otrā iniciatīva ir centieni mazināt šķēršļus, kas kavē MVU pārrobežu uzņēmējdarbību, kā tas uzsvērts Komisijas paziņojumos “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” (2) un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (3). Gan vienreizējas informācijas iesniegšanas princips, gan tulkošanas un apliecinājuma apostille prasību samazinājums palīdz MVU sasniegt šos mērķus.

2.4.

Korporatīvā pārredzamība ir atzīta par efektīvu līdzekli, ar ko atturēt no ļaunprātīgas uzņēmējdarbības prakses. Šis priekšlikums palīdz risināt jautājumu par nepieciešamību nodrošināt uzticamāku informāciju par sabiedrībām un sniegtās informācijas lielāku pārredzamību un ticamību. Priekšlikumā ir risināta arī plaši izplatītā problēma saistībā ar ļaunprātīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un darba standartu ievērošanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un patērētāju krāpšanu (4) (5). Šāda ļaunprātīga uzņēmējdarbības prakse ir iespējama, izmantojot tādus mehānismus kā čaulas sabiedrības, identitātes zādzība, pārredzamības trūkums uzņēmumu grupās un īpašumtiesību ķēdē, valstu regulatīvo režīmu atšķirību izmantošana un grūtības pārrobežu sadarbības izpildes darbībās (6). Nesen veikts pētījums parādīja, ka čaulas uzņēmumi ir plaši izplatīta parādība Eiropas Savienībā (7). Uzņēmumu reģistros ir reti atrodama ieinteresētajām personām svarīga informācija, piemēram, vadības atrašanās vieta un galvenās saimnieciskās darbības vieta. Turklāt sniegtā informācija bieži vien ir novecojusi, un nav skaidrs, cik uzticama tā ir.

2.5.

Lielākas pārredzamības labad priekšlikumā būtu jāparedz, ka direktīvas darbības jomā ir iekļauti arī kooperatīvi un fondi un ka informācija par tiem ir pieejama BRIS, ja vien šāda informācija jau ir iekļauta valstu uzņēmumu reģistros. Tā kā Eiropas Savienībā šādas juridiskās formas sabiedrības veido nozīmīgu uzņēmējdarbības daļu, tad to neiekļaušana direktīvas darbības jomā radītu būtisku pārredzamības trūkumu.

2.6.

Uzņēmumu sniedzamās informācijas saraksta paplašināšana, iekļaujot tajā vadības atrašanās vietu un galvenās saimnieciskās darbības vietu, ir pamatota, jo pirms pirmsreorganizācijas apliecības izdošanas pārrobežu reorganizācijas gadījumā (86.m pants) vai pirmssadalīšanas apliecības izdošanas pārrobežu sadalīšanas gadījumā (160.m pants) kompetentajām iestādēm ir jāidentificē čaulas sabiedrības un iespējama ļaunprātīgas uzņēmējdarbības prakses izmantošana. Minētās vietas ir arī svarīgas, lai noteiktu piemērojamos valsts tiesību aktus maksātnespējas gadījumā. Kā norādīts ietekmes novērtējumā, daudzas ieinteresētās personas ir pieprasījušas papildu informāciju un plašākas meklēšanas iespējas BRIS. Darba ņēmēju pārstāvjiem ir vajadzīga informācija par darbinieku skaitu, jo no darbinieku skaita ir atkarīgas daudzas darba ņēmēju tiesības, piemēram, tiesības dibināt uzņēmuma padomi vai būt pārstāvētiem uzņēmuma valdē. Attiecībā uz partnerībām būtu jāpublisko tāda paša veida informācija, kādu sniedz sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

2.7.

“Preventīvās kontroles” pozīciju saraksta paplašināšanu attiecībā uz sabiedrību veidošanu, iekļaujot tajā galveno personu identitātes pārbaudi, pamato izplatītā krāpšana, izmantojot identitātes zādzību. “Preventīva kontrole” būtu jāattiecina arī uz pārrobežu korporatīvo reorganizāciju, ko veic, izmantojot pārrobežu apvienošanos, reorganizāciju, sadalīšanu vai reorganizāciju par SE vai SCE. Eiropas Arodbiedrību institūta (ETUI) pētījumi liecina, ka, neraugoties uz ES tiesību aktos noteikto prasību, sarunas ar darba ņēmēju pārstāvjiem par darbinieku informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesībām bieži vien nav pabeigtas vai nav pat sāktas pirms šādas reorganizācijas apstiprināšanas kompetentajā iestādē. Šajā minimālajā sarakstā būtu jāiekļauj pabeigta vienošanās ar darba ņēmēju pārstāvjiem. Kopumā direktīvā būtu jānosaka, ka personas identifikācijai ir piemērojams augstākais uzticamības līmenis, jo zemāki elektroniskās identifikācijas līmeņi mazina šo pārbaužu efektivitāti attiecībā uz identitātes viltošanu.

2.8.

Atjaunināti dati ir būtisks ieguvums drošai uzņēmējdarbības videi, un tiem ir būtiska nozīme, lai samazinātu sabiedrību pārrobežu darbības izmaksas un nodrošinātu korporatīvu sociālo atbildību. Sankcijas, kas paredzētas ES tiesību aktos, bet ir atstātas dalībvalstu ziņā, var neatbilst iedarbīgu, samērīgu un atturošu sankciju prasībai (sk. pašreizējo diskusiju par ES patērētāju tiesībām). Vajadzētu pastiprināt 28. un 40. panta noteikumus, lai nodrošinātu, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas, un lai nodrošinātu konkurētspējīgu un līdzsvarotu uzņēmējdarbības vidi visā Eiropas Savienībā.

2.9.

Ieteikums piemērot partnerībām tādas pašas ziņošanas prasības kā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir balstīts uz principu, kas paredz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažāda veida sabiedrībām. Šis princips ir arī pamats ieteikumam iekļaut direktīvas darbības jomā fondus un kooperatīvus.

2.10.

Lai gan vienreizējas iesniegšanas princips un apstiprinājuma apostille prasību atcelšana ir svarīgi pasākumi birokrātijas mazināšanai, to īstenošana ir jālīdzsvaro, nodrošinot dalībvalstu uzņēmumu reģistros sniegtās informācijas uzticamību. Personu elektroniskā identifikācija būtu jāveic visaugstākajā uzticamības līmenī, un dalībvalstīm vajadzētu būt atteikuma tiesībām attiecībā uz informāciju, ko sniedz uzņēmumu reģistri dalībvalstīs, kuras nav panākušas pienācīgu līdzsvaru, piemēram, vēl nav transponējušas Digitālo rīku direktīvas (8) galvenos elementus vai šo ierosināto direktīvu (pēc tās pieņemšanas).

2.11.

Lai izvairītos no papildu izmaksām uzņēmumiem, dalībvalstis un valstu uzņēmumu reģistri ir atbildīgi par to, lai netiktu palielināta maksa, ar ko paredzēts segt izmaksas, kas saistītas ar direktīvas atjauninājumā noteiktās jaunās informācijas aizpildīšanu.

---

(1)  COM(2021) 118 final.

(2)  COM(2021) 350 final.

(3)  COM(2020) 103 final.

(4)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (2018. g.), “ An overview of shell companies in the European Union ”, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e8534eeb-e071-11e8-b690-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-search.

(5)   “ The impact of letterbox-type practices on labour rights and public revenue ” (2016. g.), SOMO un ETUC ar Eiropas Komisijas atbalstu.

(6)  Eiropas Komisija/ICF SA sadarbībā ar Wavestone, Demokrātijas pētījumu centru, Trento Universitāti un Victims Support Europe (2022. g.), “ Study on online identity theft and identity-related crime ”, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f85399b3-abed-11ec-83e1-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-search.

(7)  Eiropas Komisija/ICF Consulting Services (2021. g.), “ Letterbox companies: overview of the phenomenon and existing measures ”, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/66764f95-5191-11ec-91ac-01aa75ed71a1.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1151 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (OV L 186, 11.7.2019., 80. lpp.).