Ziņotājs:	Thierry LIBAERT
Līdzziņotāja:	Emilie PROUZET

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 17.4.2023. Eiropas Savienības Padome, 12.4.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.6.2023.
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	66/0/0
Pieņemts plenārsesijā	14.6.2023.
Plenārsesija Nr.	579
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	178/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir veicināt produktu remontējamību un nodrošināt, lai šo iespēju varētu efektīvi un lietderīgi izmantot, rīkojoties no produkta dizaina izstrādes līdz aprites cikla beigām.

1.2.

EESK uzskata, ka daži turpmāk izklāstītie pasākumi varētu palīdzēt stiprināt tiesību uz remontējamību efektivitāti.

1.3.

Patērētāja informētības uzlabošana nenoliedzami var stiprināt tiesības uz remontējamību. No šāda viedokļa pozitīvi vērtējama tādas valsts platformas izveide, kurā tiktu ietverta visa informācija, tomēr ir jāprecizē tās īstenošanas un atjaunināšanas nosacījumi.

1.4.

Otrkārt, lai atvieglotu remonta iespēju izmantošanu, EESK atzinīgi vērtē ar juridisko garantiju saistīto pasākumu līdzsvaru, kas stiprina remontēšanas pienākumu, vienlaikus saglabājot patērētājam izvēli izmantot nomaiņu lielu neērtību gadījumā. Tomēr Komiteja uzskata, ka papildus izplatītāja remontēšanas pienākuma stiprināšanai reāli būtu jāievieš tiesības izplatītājam izmantot visus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ražotāju (it īpaši attiecībā uz rezerves daļām un izmaksām). Tas tāpēc, ka izplatītāji pilda starpnieka funkciju ar patērētājiem, un viņiem vajadzētu būt iespējai saņemt atbalstu šajā ziņā.

1.5.

Lai atvieglotu remonta iespēju izmantošanu ārpus juridiskās garantijas, ir būtiski atbalstīt remonta pakalpojumu sniedzējus gan viņu profesionālās apmācības ietvaros, gan nodrošinot visiem remontētājiem piekļuvi informācijai, kas ir vajadzīga remonta un tehniskās apkopes veikšanai, kā arī nepieciešamajām rezerves daļām par saprātīgu cenu.

1.6.

Lai veicinātu produktu remontējamību jau produkta dizaina izstrādes posmā, tiek gatavots atsevišķs regulas projekts. Remontējamība būtu jāveicina ne tikai dizaina izstrādes posmā, bet arī pēc pārdošanas. Lai to īstenotu, pašlaik notiekošās intelektuālā īpašuma satvara modernizācijas ietvaros (1) EESK aicina Komisiju izskatīt iespēju veicināt dalīšanos ar datiem par rezerves daļām un produktu remontējamību. Vēl viena svira, kas jāstiprina, ir piekļuve 3D drukātām rezerves daļām vai drošām lietotām rezerves daļām, kā arī atbalsts pārjaunotiem produktiem.

1.7.

Konsekvences labad šīs tiesības uz remontējamību ir jābalsta arī uz tādas tīšas prakses, piemēram, serializēšanas, aizliegumu, kas kavē remontējamību tajos gadījumos, kad ir skaidrs, ka šāda prakse tiek izmantota tikai konkurences ierobežošanai rezerves daļu tirgū.

1.8.

Visbeidzot, ir jāpievēršas remonta kvalitātei, drošībai un izmaksām. Remonta pakalpojumu sniedzēju nostādīšana konkurences apstākļos, izmantojot saskaņotu veidlapu, kuras pamatā ir salīdzinoša informācija, ir labs līdzeklis tirgus pārmaiņu veicināšanai. Tomēr EESK uzskata, ka ir svarīgi iet tālāk un, pamatojoties uz valstu līmenī gūto pieredzi, jānosaka, kādi finanšu instrumenti varētu vislabāk pamudināt patērētājus produktus labot.

1.9.

EESK atgādina, ka remontējamības jautājums attiecas uz visām ieinteresētajām personām, nevis tikai uz uzņēmumiem. Komiteja aicina Komisiju veicināt patērētāju informēšanas kampaņas par produktu apkopi un lietošanu, kā arī par remontu.

2.   Komisijas dokumenta kopsavilkums

2.1.

Direktīvas priekšlikums ir daļa no dokumentu kopuma, kas izstrādāts, lai veicinātu patērētāju lomu zaļās pārkārtošanās procesā. Direktīvas priekšlikums saskan ar virkni dokumentu, tostarp ar Eiropas zaļo kursu (2019. gada decembris), aprites ekonomikas rīcības plānu (2020. gada marts) un jauno Patērētāju tiesību aizsardzības programmu (2020. gada novembris).

2.2.

Lai veicinātu neatbilstīgu preču remontu, Eiropas Komisija, dodama patērētājam līdzekļus, lai viņš varētu izvēlēties aprites ekonomiku, cenšas atjaunot patērētāju ietekmes iespējas divos galvenajos posmos: 1) iegādes brīdī saskaņā ar: a) priekšlikumu regulai par produktu ilgtspējas ekodizainu, kurā ietvertas prasības attiecībā uz produktu dizainu un rezerves daļu pieejamību; un b) priekšlikumu direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, kurā ietvertas prasības attiecībā uz informāciju tirdzniecības vietā par preču ilgizturību un remontējamību; 2) un pēc pārdošanas: a) saskaņā ar direktīvu, kurā precizēta juridiskā garantija, patērētājs garantijas periodā pēc produkta iegādes produkta defekta gadījumā var izvēlēties, vai neatbilstīgo produktu remontēt, vai nomainīt bez maksas. Remontēšanu var neizvēlēties gadījumos, kad tā izrādās neiespējama vai rada nesamērīgas izmaksas izplatītājam vai būtiskas neērtības patērētājam; b) šī remontējamības iniciatīva attiecas arī uz pēcpārdošanas periodu.

2.3.

Priekšlikums direktīvai par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai attiecas uz produkta defektiem vai bojātiem produktiem līdztekus juridiskās garantijas periodam un pēc tā. Tajā galvenokārt ir paredzēti šādi četri pienākumi: — vispārējs remontēšanas pienākums, — remonta informācijas veidlapas nodrošināšana par remontēšanu un remontētājiem, — informācijas sniegšana par remontu, — valsts platformas izveide informācijai par remontu un remontētājiem. Ar vienu pantu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2) par patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļiem preču neatbilstības gadījumā (juridiskā garantija). Tajā noteikts, ka gadījumos, kad remonta izmaksas ir zemākas vai vienādas ar produkta nomaiņas izmaksām, produkts vispirms ir jāremontē un tikai tad – jānomaina.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē direktīvas priekšlikuma mērķus, proti, veicināt reālas ES tiesības uz remontējamību. Komiteja uzskata, ka šis dokuments lietderīgi papildina iepriekšējos dokumentus par produktu ekodizainu, ES patērētāju iespēcināšanu un patērētāju informēšanu par vidiskuma norādēm.

3.2.

Taču, kā Komisija to ir pareizi sapratusi, remonta attīstībai ir jābūt ES prioritātei. Remontēšana ir tāda ekonomikas modeļa centrā, kas ES ir jāveicina kopā ar uzņēmējiem (ražotājiem, izplatītājiem u. c.), patērētājiem un, plašākā nozīmē, ES pilsoņiem. Tāpēc EESK vēlas dalīties redzējumā par tiesībām uz remontējamību: tās nedrīkst palikt tikai formālas vai teorētiskas tiesības. ES likumdošanas pamatā ir jābūt kvalitatīvas remontēšanas piedāvājuma un pieprasījuma saglabāšanas principam, nodrošinot efektīvu piekļuvi remonta pakalpojumiem un veicinot patērētāju izvēli attiecībā uz remontu.

3.3.

No vidiskā viedokļa produkta izmantošanas laika pagarināšana ir galvenais pasākums, kas ļauj samazināt patēriņa ietekmi. Protams, šis pagarinājums ir jāsaprot saskaņā ar aprites cikla analīzi, jo ne visu produktu izmantošanas laiks ir bezgalīgi jāpaildzina. Tāpēc EESK atbalsta noteikumu, kas remontējamības pienākumu saista ar produkta darbmūžu, kas katrai no produktu kategorijām noteikts deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar topošo Produktu ekodizaina regulu.

3.4.

Turklāt EESK piekrīt 2. pielikumā iekļautajam pirmajam attiecīgo produktu sarakstam. Komiteja arī atbalsta ideju papildināt šo sarakstu ar produktu kategorijām, kas noteiktas minēto deleģēto aktu 3.3. punktā. Tādējādi produkta dizains un remontējamība ir automātiski saistīti ar patērētājam sniegto informāciju un pienākumu tos remontēt.

3.5.

Sociālā un ekonomiskā ziņā remonts rada vērtību un kvalitatīvas darbvietas Eiropā. Saskaņā ar Gaïa (3) pētījumu remontdarbi rada 404 darbvietas uz 10 000 apstrādāto tonnu, respektīvi, piecdesmit reizes vairāk darbvietu nekā atkritumu apglabāšana. Tomēr EESK raizējas par to, ka profesionālā apmācība un tehniskās prasmes, kas vajadzīgas, lai šīs tiesības kļūtu efektīvas, ir nepietiekamas. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju ciešā saziņā ar arodorganizācijām ieviest visus instrumentus, lai izveidotu sākotnējās arodmācības un tālākizglītību labošanas jomā.

3.6.

Turklāt remontam ir liels potenciāls palielināt pirktspēju, it īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām grupām, kuras parasti ir spiestas priekšlaicīgi iegādāties preces no jauna.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija direktīvas priekšlikumā ir pienācīgi ņēmusi vērā nepieciešamību rīkoties gan attiecībā uz garantijas laiku, gan uz periodu ārpus tās. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka juridiskās garantijas ilgums ir neviendabīgs (divi gadi lielākajā daļā valstu, trīs gadi Grieķijā, viss paredzamais produkta darbmūžs Somijā un Nīderlandē). Palielināta pārredzamība un skaidrība par to, kāda ir remonta prakse Eiropas mērogā, vai pat saskaņošana tiesisko satvaru līmenī arī ir viens no remontējamības tiesību izvēršanas priekšnosacījumiem.

4.   Īpašas piezīmes

Īpašajās piezīmēs ir izklāstītas iespējas veikt uzlabojumus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem un ņemot vērā šādu mērķi: panākt, lai patērētāji labprātāk izvēlētos remontēšanu, nevis nomaiņu.

4.1.   Uzlabot patērētāju informēšanu

4.1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot patērētāju informēšanu un nodrošināt, lai katrā dalībvalstī tiktu izveidota platforma remonta risinājumu apkopošanai. Pilnīgas un precīzas informācijas nodrošināšanas nolūkā ir svarīgi, lai tiktu skaidri norādīti šīs platformas izveides un pārvaldības noteikumi.

4.1.2.

Salīdzinājumā ar produkta nomaiņu, lai remontētu, ir nepieciešama informētība par nosacījumiem, kas saistīti ar remontu. Remonta pakalpojumu sniedzēju savstarpējā konkurence un remonta cenu, kārtības un kvalitātes pārredzamība, kas panākta ar pienākumu sagatavot remonta informācijas veidlapu, ļaus patērētājiem saņemt labākus piedāvājumus un tādējādi palielināt saremontēto produktu skaitu. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē vēlmi, piedāvājot Eiropas remonta informācijas veidlapu, saskaņot remontētāju sniegto informāciju. Komiteja aicina likumdevējas iestādes nodrošināt konsekvenci starp šo priekšlikumu, priekšlikumu par produktu ekodizainu un priekšlikumiem par vidiskuma norādēm.

4.1.3.

Cits jautājums: EESK atbalsta ES līmenī saskaņota remontējamības indeksa izveidi katrai produktu kategorijai, kā paredzēts regulas projektā par produktu ekodizainu un saskaņā ar Komitejas ieteikumiem. Komiteja aicina dalībvalstis apņemties izveidot šādu indeksu atbilstoši Eiropas projektam, jo pretējā gadījumā palielināsies izmaksas iesaistītajām personām un radīsies neskaidrība patērētājiem.

4.1.4.

Visbeidzot, ir vajadzīga ES mēroga informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņa, kas palīdzētu izprast remontēšanas priekšrocības un principu “nepērc vairāk, pērc labāk”. Šajā izpratnes veicināšanas kampaņā būtu jāskaidro informācija par to, kā patērētājam jāveic produkta apkope. Šajā saistībā EESK atbalsta pasākumus, kas ierosināti priekšlikumā direktīvai par vidiskuma norādēm (green claims).

4.2.   Atvieglot remontēšanu

4.2.1.

Remontēšana galvenokārt tiek veikta garantijas periodā. Šajā posmā jau ir veiksmīgi izdevies panākt, lai produkti tiktu remontēti, nevis aizstāti ar jauniem, un EESK to jau ir apstiprinājusi savā atzinumā “Patērētāji un zaļā pārkārtošanās” (4). Faktiski pārdevējam preces būs jāremontē par izmaksām, kas ir līdzvērtīgas vai zemākas par nomaiņas izmaksām, izņemot nesamērīguma vai neiespējamības gadījumā. Tādējādi tiek ietekmēta arī patērētāja izvēle starp nomaiņu un remontu. Tomēr patērētājs saglabā iespēju pieprasīt nomaiņu būtisku neērtību gadījumā, un tā tas var būt, piemēram, ar produktiem, kas vajadzīgi viņa ikdienas vai profesionālajā dzīvē.

4.2.2.

Turklāt EESK uzskata: iespēja izplatītājam izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ražotāju ir jāietver saistošos tiesību aktos un tādējādi jāgarantē, lai šis pasākums būtu darbotiesspējīgs un ekonomiski rentabls. Pienākums izplatītājam veikt remontu neatkarīgi no izmaksām ir jāpapildina ar efektīvu izplatītāja vēršanos pret ražotāju, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, attiecībā uz piekļuvi rezerves daļām un izmaksu sadali. Šā pienākuma īstenošanai ir jābūt pietiekami vienkāršai, lai MVU būtu spējīgi to izpildīt.

4.2.3.

Būtisks solis uz priekšu ir arī dokumentā paredzētais ražotāja pienākums remontēt produktus pēc juridiskās garantijas perioda beigām. Konkurences apsvērumu dēļ būtiski ir, lai šis pienākums attiektos arī uz trešo valstu ražotājiem. EESK atgādina par nepieciešamību panākt, lai tiktu ieviesta pilnvaroto pārstāvju vai pat izplatīšanas centru atbildība.

4.2.4.

Vēl viens aspekts ir tas, ka remonta punktu teritoriālais tīkls ir svarīgs remonta izmantošanas veicināšanas priekšnoteikums. EESK uzskata, ka Eiropā ir vajadzīgs lielāks skaits remontētāju, un tāpēc ir jāīsteno proaktīva profesionālās apmācības politika remonta jomā. Šī politika ir vēl jo vairāk nepieciešama tāpēc, ka remontētāja amats ir ievērojami mainījies kopš digitālo tehnoloģiju un savienoto produktu ieviešanas plašā mērogā. Papildus apmācībai būs vajadzīgas arī labi apmaksātas kvalitatīvas darbvietas, jo daudzās dalībvalstīs jau patlaban trūkst kvalificētu darbinieku, it īpaši amatniecībā.

4.2.5.

Remonta pakalpojumu izvēršana nozīmē to, ka ir jāpanāk, lai neatkarīgajiem remontētājiem būtu tādas pašas iespējas kā ražotāju pilnvarotajiem remontētājiem. EESK arī uzskata, ka Komisijai būtu jāatbalsta un jāveicina tādu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstība kā profesionāli remonta pakalpojumi, remontdarbnīcas, “remonta kafejnīcas” u. c. Tāpēc Komiteja aicina palielināt remonta pakalpojumu sniegšanas punktu skaitu.

4.3.   Veicināt produktu remontējamību jau dizaina izstrādes posmā un pēc tam

4.3.1.

Lai gan plānotā novecošanās patiešām ir šķērslis remontam, EESK uzskata, ka uz to konkrētāk attiecas citas direktīvas.

4.3.2.

Tomēr būtu pareizi, ja Komisija balstītos uz šo dokumentu par remontējamību un prasītu dalībvalstīm aizliegt jebkādu tīšu neremontējamības praksi. Tiesības uz remontējamību nevar pastāvēt, ja lietas ir izstrādātas tā, lai tās nevarētu remontēt.

4.3.3.

Noteiktu elementu marķēšana ar sērijas numuriem, kā tas notiek serializācijas gadījumā, vai neatdalāmība apgrūtina konkrētās preces elementu aizstāšanu vai liedz tos aizstāt. Serializēta elementa gadījumā – ja numurs neatbilst tam, kurš ir reģistrēts mātesplatē, tā kropļo vai bloķē iekārtas darbību. Šādas prakses dēļ labošana ir iespējama tikai ražotāja atzītajā vai sertificētajā tehniskajā tīklā, kas kaitē neatkarīgiem remontētājiem vai pārjaunotājiem, turklāt nav iespējama arī no aprites ekonomikas nākušu rezerves daļu izmantošana. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis aizliegt šāda veida praksi, kas ir klaja šķēršļu likšana remontēšanai, un par to sodīt.

4.3.4.

Produktu ekodizaina regulas projekts paredz laikposmu, kurā rezerves daļām katrai produktu kategorijai jābūt pieejamām. Tomēr, ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar izejvielu trūkumu, EESK prasa Komisijai veicināt rezerves daļu ražošanu, izmantojot 3D drukāšanu. Tas nozīmē, ka ražotāji, kā daži to ir darījuši pēdējos gados, publicē savus 3D rasējumus, kad paši pārtrauc ražot šīs detaļas. Gaidāmās intelektuālā īpašuma satvara pārskatīšanas ietvaros Komiteja aicina Komisiju izvērtēt iespēju veicināt datu apmaiņu šo rezerves daļu saistībā un šo informāciju darīt zināmu, izmantojot platformu.

4.3.5.

EESK vēlas, lai ES atbalstītu ierīču pārjaunošanu, jo tai ir tādi paši ekonomiskie un vidiskie mērķi kā remontējamībai.

4.4.   Risināt jautājumu par remonta izmaksām

4.4.1.

Tā kā remonta izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem remontam, ierosinātās direktīvas noteikumi jāpapildina ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt remonta izmaksas patērētājam.

4.4.2.

EESK uzskata: ārpus juridiskās garantijas perioda remonta informācijas veidlapas plaša izmantošana, kas ļauj uzzināt remonta cenu un nostāda remontētājus savstarpējas konkurences situācijā, veicina remontēšanu un remonta izmaksu samazināšanos.

4.4.3.

Lai mazinātu remonta izmaksas, ES var veicināt lietotu rezerves daļu izmantošanu. EESK pauž nožēlu, ka drošu un reciklētu lietotu preču materiālu vai rezerves daļu tirgus pašlaik ir diezgan ierobežots un nekonkurētspējīgs infrastruktūras trūkuma un atbilstīgu tiesību aktu neesamības dēļ.

4.4.4.

Komisijai ir jārīkojas vēl apņēmīgāk un konkrēti jāpanāk, lai signāls par remonta cenām piesaistītu vairāk. Komisijai jāpārliecina dalībvalstis veikt pasākumus šajā virzienā. Tāpēc EESK uzskata, ka noteikti jāveicina nodokļu atvieglojumi vai citi kompensācijas pasākumi remontējamības sekmēšanai. Pamatojoties uz valsts līmenī jau gūto pieredzi, ir jānosaka piemērotākie instrumenti lietotu preču un remonta tirgus stimulēšanai.

---

(1)  https://single-market-economy.ec.europa.eu/industry/strategy/intellectual-property/industrial-design-protection_lv

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp.).

(3)   Gaïa, “ Zero Waste and Economic Recovery. The job creation potential of zero waste solution ”, 2021. g.

(4)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES” (COM(2022) 143 final – 2022/0092 (COD)) (OV C 443, 22.11.2022., 75. lpp.).