Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Bērnu aptaukošanās mazināšanas pasākumi”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Spānijas pieprasījuma)

(2023/C 349/17)

Ziņotājs:	Josep PUXEU ROCAMORA
Līdzziņotāja:	Isabel CAÑO AGUILAR

Atzinuma pieprasījums	Padomes prezidentvalsts Spānijas vēstule, 8.12.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	1.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	13.7.2023.
Plenārsesija Nr.	580
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	197/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Veselība ir cilvēka pamattiesības. Turklāt bērniem augt laimīgiem un veseliem, pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu ir tiesības, kas nostiprinātas ANO Konvencijā par bērna tiesībām.

1.2.

Mūsdienās bērnu liekais svars un aptaukošanās joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām ES valstīs, kur mijiedarbojas daudzi vides, sociālie un ekonomiskie faktori. Bērnu aptaukošanās ir saistīta ar fiziskās, garīgās un sabiedrības veselības problēmām bērnībā un pieaugušā vecumā.

1.3.

EESK norāda, ka ir jāsamazina bērnu sociālekonomiskā nevienlīdzība, jo tā ir tieši saistīta ar bērnu lieko svaru. Dažos gadījumos mājsaimniecībās ar zemākiem ienākumiem ir divreiz vairāk zēnu, meiteņu un pusaudžu, kuriem ir aptaukošanās.

1.4.

EESK norāda, ka bērnu aptaukošanās jautājumā dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi kritēriji (saistībā ar dažādiem aspektiem, piemēram, komunikāciju, uzturvielu marķējumu, ilgtspējīgu fizisko aktivitāšu un uztura veicināšanu, vai ņemot vērā tādus jaunākos aspektus kā veselībai nekaitīga ekrānu izmantošana, vai psihoemocionālās veselības veicināšana), un mudina Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu uzņemties aktīvāku lomu šajā jomā un veicināt lielāku standartizāciju un efektīvāku regulējumu.

1.5.

EESK ar bažām norāda, ka lielākā daļa valstu ierobežojumu attiecībā uz pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu popularizēšanu un reklāmu bērniem ir pārāk vāji un pašreizējās brīvprātīgās pieejas nav pietiekamas, lai aizsargātu zēnus, meitenes un pusaudžus, un uzskata, ka PVO uzturvielu profilu varētu izmantot par pamatu, lai ierobežotu tādu produktu reklāmu, kuros ir augsts cukura, tauku vai sāls saturs, un ka ir svarīgi izmantot efektīvus pasākumus un labas prakses piemērus, kas gūti valstīs, kuras pierādījušas, ka konkrētās politikas, tostarp regulējums, ir bijis efektīvs, lai ierobežotu zēnu un meiteņu pakļaušanu audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem ar augstu sāls, cukura, tauku, piesātināto tauku vai transtaukskābju saturu, vienlaikus ievērojot bērniem paredzēto raidlaiku un nodrošinot, ka ikviena reklāma atbilst reklāmas patiesuma principam. Jāpatur prātā, ka PVO iesaka ierobežot visus attiecīgos bērniem paredzētas pārtikas reklāmas veidus.

1.6.

EESK arī aicina atjaunot ES 2014.–2020. gada rīcības plānu bērnu aptaukošanās mazināšanai, ņemot vērā šajā atzinumā izklāstītos priekšlikumus.

1.7.

EESK uzskata, ka šo mērķu īstenošanas nolūkā viens no svarīgākajiem pasākumiem ir palielināt tādu pārtikas produktu patēriņu, kas tiek uzskatīti par veselīga un ilgtspējīga uztura būtisku sastāvdaļu (svaigi, sezonāli un vietēji audzēti augļi un dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti un dzīvnieku olbaltumvielas, piemēram, zivis); Piemēram, uzsverot ES lauksaimniecības produktu popularizēšanas politiku, izstrādājot publiskos iepirkumus, kas veicina veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, vai izmantojot fiskālos stimulus (piemēram, PVN atlaides) kā instrumentu šādu pārtikas produktu iegādes un patēriņa atbalstam u. c. Turklāt, ņemot vērā pieaugošās cenas un inflāciju, abi pasākumi varētu palīdzēt daudz vairāk ģimenēm, it īpaši visneaizsargātākajām, vieglāk piekļūt pilnvērtīgai un kvalitatīvai pārtikai. EESK arī mudina turpināt pārtikas produktu un dzērienu sastāva pārveidošanu un uzlabošanu Eiropas tirgū.

1.8.

EESK aicina nodrošināt ģimenēm vienkāršus rīkus, kas ļautu tām iegūt nepieciešamās zināšanas, lai izprastu bērnu aptaukošanās daudzfaktoru cēloņus un tās sekas uz veselību bērna un pieaugušo vecumā. EESK arī uzskata, ka ir svarīgi, lai visa sabiedrība veicinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) veselībai nekaitīgu izmantošanu un ievērotu jau pieņemtos ieteikumus. Pārmērīgais pie ekrāniem pavadītais laiks veicina mazkustīgu dzīvesveidu un pastiprinātu pakļautību tādu pārtikas produktu un dzērienu reklāmai, kuros ir daudz cukura, tauku un sāls, kā arī apdraud zēnu, meiteņu un pusaudžu garīgo veselību.

1.9.

EESK aicina panākt, lai izglītības iestādes kļūtu par fiziskās aktivitātes, veselīga uztura un psihoemocionālās veselības virzītājspēku. Izglītības iestādes ir arī ideāla vide, kur popularizēt veselīgu dzīvesveidu un ar pozitīvu attieksmi risināt bērnu aptaukošanās jautājumu, neradot sociālo stigmatizāciju vai noraidošu attieksmi pret konkrētiem stereotipiem par ķermeni. Lai to panāktu, Komiteja uzskata, ka viens no pasākumiem ir pašreizējo mācību programmu pārveidošana, palielinot fiziskajām aktivitātēm paredzēto laiku, kā arī ieguldījums izglītojošos pasākumos par pārtiku un uzturu. Skolu ēdnīcas ir būtisks elements zēnu, meiteņu un pusaudžu veselīga uztura paradumu veicināšanā, tāpēc Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi veicināt ēdnīcu pieejamību visos izglītības posmos un nodrošināt, ka tajās tiek piedāvāts veselīgs, līdzsvarots un kvalitatīvs uzturs. Komiteja arī norāda, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz to, lai īstenotu Eiropas Savienības programmu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un piena produktiem un veicinātu pusdienu dotāciju piešķiršanu bērniem, kuriem ir nelabvēlīgāki dzīves apstākļi.

1.10.

EESK mudina dalībvalstis paplašināt un uzlabot publiskās telpas un infrastruktūru tā, lai veicinātu un atvieglotu aktīvu mobilitāti, it īpaši teritorijās, kas atrodas ap skolu vai maršrutos uz skolām. Komiteja arī uzskata, ka ir jāveido bērniem un pusaudžiem pieejama, droša un draudzīga pilsētvide ar sporta laukumiem, rotaļu laukumiem un zaļajām zonām.

1.11.

EESK ierosina izmantot digitālo vidi kā veselīga dzīvesveida, attiecību un uzvedības veicinātāju. Šajā ziņā EESK atkārtoti aicina veidot vizuālas reklāmas kampaņas, kas balstītas uz bērniem paredzētām pozitīvām sociālās reklāmas kampaņām, kas mudinātu izvēlēties veselīgāku pārtiku un uzturu, aktīvu dzīvesveidu un veselībai nekaitīgu ekrānu izmantošanu.

1.12.

EESK atgādina par ieteikumiem, kas formulēti novērtējumā par ES skolu ēdināšanas programmu (1), atzinumos par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu un stratēģiju “No lauka līdz galdam” un aicina Komisiju nākamajā ilgtspējīgu pārtikas sistēmu regulējumā iekļaut pasākumus bērnu aptaukošanās problēmas novēršanai, piemēram, saistībā ar marķēšanu un publisko iepirkumu.

1.13.

Kā jau norādīts citos atzinumos, EESK ir arī pārliecināta, ka demokrātiskas inovācijas, piemēram, pārtikas politikas padomes un līdzdalības pieeju veicināšana, palīdz uzlabot pārtikas politikas veidošanas kvalitāti un leģitimitāti. Komiteja mudina Eiropas līmenī izveidot tādu instrumentu kā Eiropas Pārtikas politikas padome.

1.14.

Īsāk sakot, EESK ir apņēmusies visaptveroši risināt aptaukošanās problēmu, aplūkojot ne tikai veselīgu dzīvesveida maiņu, bet arī visus tās sociālos faktorus, un iesaka veicināt valsts stratēģijas, lai bez jebkādas diskriminācijas nodrošinātu vispārēju piekļuvi veselīgai pārtikai, fiziskām aktivitātēm un sportam, kvalitatīvai atpūtai un psihoemocionālai labklājībai.

2. Veselība visu politikas pasākumu centrā

2.1.

Veselība ir pamattiesības (2), kā arī priekšnoteikums mūsu sabiedrības un ekonomikas pienācīgai darbībai. Turklāt bērniem augt laimīgiem un veseliem, pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu ir tiesības, kas nostiprinātas ANO Konvencijā par bērna tiesībām (3). EESK atbalsta Eiropas Komisijas popularizēto pieeju “Viena veselība”, kas ir integrēta pieeja ar mērķi ilgtspējīgi līdzsvarot un optimizēt cilvēku veselību.

2.2.

Bērnu aptaukošanās problēmas risināšana ir ļoti svarīga, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, it īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas paredz nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visiem visos vecuma posmos, kā arī uzlabot visu Eiropas iedzīvotāju veselības stāvokli nākotnē. Zinātniskie dati liecina, ka aptaukošanās novēršana kritiskos dzīves posmos, piemēram, agrīnā dzīves posmā un pusaudžu vecumā, visticamāk, dos vislielāko labumu veselībai, mazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī sniegs vislielākās cerības pārtraukt aptaukošanās un uztura nevienlīdzības ciklu paaudžu starpā.

2.3.

Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē nākamās prezidentvalsts Spānijas lūgumu izstrādāt EESK izpētes atzinumu par iespējamiem pasākumiem bērnu aptaukošanās mazināšanai. Tā turpina ES iestāžu un Eiropas Savienības valstu valdību tendenci formulēt un izstrādāt stratēģijas, kuru mērķis ir ierobežot un novērst bērnu aptaukošanos un lieko svaru:

i)	ES stratēģijā par bērna tiesībām (4) ir atzīts, ka veselīgs uzturs kopā ar fiziskām aktivitātēm ir būtisks bērnu pilnvērtīgai fiziskai un garīgai attīstībai.

ii)	Iniciatīvā “Eiropas Garantija bērniem”, kuras mērķis ir izvirzīt bērnu un pusaudžu tiesības ES politikas veidošanas centrā, bērnu aptaukošanās ir viens no aspektiem, kas būtu jāiekļauj valstu plānos.

iii)

Šis atzinums ir arī turpinājums Eiropas stratēģijai par uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos (2007), 2017. gada Baltajai grāmatai par aptaukošanos un ES Rīcības plānam bērnu aptaukošanās mazināšanai 2014.–2020. gadam (5) – iniciatīvām, kuru mērķis, tāpat kā šajā ziņojumā, ir apturēt liekā svara un aptaukošanās pieaugumu bērnu un pusaudžu (0–18 gadi) vidū. Šajā sakarā EESK aicina atjaunināt ES Rīcības plānu bērnu aptaukošanās mazināšanai 2014.–2020. gadam.

3. Bērnu aptaukošanās Eiropā: pašreizējais stāvoklis

3.1.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (6) datiem aptaukošanās ir sarežģīta, daudzfaktoru neinfekcioza slimība, ko raksturo pārmērīga tauku slāņa palielināšanās, kas var kaitēt veselībai. Aptaukošanās ir arī riska faktors citu neinfekcijas slimību (NIS), piemēram, sirds un asinsvadu slimību, vielmaiņas slimību, osteoartikulāro slimību un vēža (7), attīstībai, garīgās veselības traucējumiem un zemākai dzīves kvalitātei, kas savukārt samazina paredzamo mūža ilgumu un palielina priekšlaicīgas miršanas risku. Šādas sekas galu galā būtiski palielina valstu veselības aprūpes izdevumus, kā arī citus individuālos, sociālos un ekonomiskos izdevumus.

3.2.

Mūsdienās bērnu liekais svars un aptaukošanās joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām ES valstīs. PVO Eiropas Bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīvas pētījuma piektajā kārtā (no 2018. līdz 2020. gadam) (8) 29 % bērnu vecumā no 7 līdz 9 gadiem 33 iesaistītajās valstīs bija pārmērīgs svars (9) un 12 % – aptaukošanās. Sadalījumā pēc dzimuma zēniem bija nedaudz augstāki rādītāji nekā meitenēm (31 % pret 28 % aptaukošanās gadījumā un 14 % pret 10 % aptaukošanās gadījumā).

3.3.

EESK norāda, ka Covid-19 pandēmija varēja saasināt bērnu aptaukošanās problēmu. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka Covid-19 pandēmija, iespējams, ir pasliktinājusi bērnu, īpaši visneaizsargātākajos apstākļos esošo bērnu aptaukošanās rādītājus (10).

3.4.

4. Noteicošie bērnu aptaukošanās faktori

Aptaukošanos nevar izskaidrot ar vienu cēloni, bet tā ir vairāku faktoru sarežģītas mijiedarbības rezultāts (11). Tās rašanos ietekmē individuālie aspekti (bioloģiskie/ģenētiskie, fizioloģiskie un ar dzīvesveidu saistītie), kā arī vides aspekti (ietekme, ko rada dažādas vides, kurās cilvēks attīstās: ģimene, skola, sabiedrība), psihosociālie (izglītības līmenis vai sociālais slānis) un ekonomiskie aspekti (ģimenes ienākumu līmenis (12)).

4.1.

Psihosociālie aspekti un ekonomiskie resursi ir pakļauti sociālajiem modeļiem, var padarīt ģimenes ar zemiem ienākumiem neaizsargātākas pret kaitīgu vides iedarbību visos dzīves posmos un radīt kumulatīvu ietekmi dzīves laikā.

4.2.

Ir pietiekami daudz apliecinājumu un pierādījumu, ka neveselīga ķermeņa svara un uztura aspektu iedarbībai pirms bērna ieņemšanas un grūtniecības laikā ir svarīga nozīme ķermeņa uzbūves plānošanā agrīnā vecumā un uzņēmībā pret aptaukošanos.

4.3.

Sociālekonomiskā nevienlīdzība bērnībā, ko pastiprināja pandēmija, inflācijas pieaugums un ekonomikas krīze, ir tieši saistīta arī ar bērnu lieko svaru, jo dažos gadījumos aptaukojušos bērnu īpatsvars ir divreiz lielāks mājsaimniecībās ar zemākiem ienākumiem, jo tajās ir atšķirīgs dzīvesveids salīdzinājumā ar mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem.

4.4.

Fiziskās aktivitātes ir mūža veselības pīlārs. Fiziskās aktivitātes ir arī svarīgs aspekts bērnu aptaukošanās un agrīno metabolisma riska faktoru profilaksē un ārstēšanā (13), kā arī būtisks komponents kognitīvo, motorisko un sociālo pamatprasmju attīstībai. Tomēr 81 % 11–17 gadus vecu jauniešu nav pietiekami fiziski aktīvi (14). Pirms pandēmijas tikai viens no septiņiem 15 gadus veciem bērniem PVO Eiropas reģionā (14 %) ziņoja, ka katru dienu vismaz vienu stundu nodarbojas ar mērenām vai intensīvām fiziskajām aktivitātēm (15). Tāpat 2014. gadā tikai 25 % 15 gadus vecu zēnu un 15 % tāda paša vecuma meiteņu sasniedza ieteicamo fizisko aktivitāšu līmeni (16).

4.5.

Nesabalansēts uzturs, kurā tiek patērēts daudz pārtikas produktu un dzērienu ar augstu tauku, cukura un sāls saturu, ir saistīts ar augstāku aptaukošanās līmeni, kā arī sliktāku vispārējo veselību. No otras puses, paradumi, kas orientēti uz tādiem diētas modeļiem kā Vidusjūras, Atlantijas okeāna vai Ziemeļvalstu diētas vai vienkārši diētas, kurās dominē svaiga un augu izcelsmes pārtika, ir saistīti ar labākiem veselības rādītājiem (17) (18). Saskaņā ar jaunāko Bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīvas aptaujas kārtu (19) mazāk nekā puse (43 %) 6–9 gadus vecu bērnu Eiropas reģionā ikdienā lieto svaigus augļus. Turklāt 7 % no viņiem nekad neēd augļus vai ēd tos retāk nekā reizi nedēļā. Attiecībā uz dārzeņu patēriņu tikai trešdaļa (34 %) 6–9 gadus veco bērnu ēd dārzeņus katru dienu.

4.6.

No ekonomiskā un sociālā viedokļa EESK arī norāda, ka pārtikas preču cenu pieaugums pasaulē ietekmē patēriņa cenas ES, tādējādi ietekmējot Eiropas ģimeņu, bērnu un pusaudžu, jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju, iepirkšanās un ēšanas paradumus.

4.7.

Emocionālā labsajūta un aptaukošanās ir cieši saistītas. No vienas puses, tas tā ir tāpēc, ka emocionālā labsajūta ir ļoti svarīga, lai novērstu bērnu aptaukošanos. No otras puses – bērnu aptaukošanās palielina diskriminācijas, stigmatizācijas un iebiedēšanas iespējamību un tādējādi ietekmē bērnu emocionālo labklājību.

4.8.

Ir atklāts, ka pārmērīgs pie ekrāniem pavadītais laiks ir viens no aspektiem, kas rada lieko svaru/aptaukošanos (20), (21) un ir saistīts ar to, un, lai gan starptautisko organizāciju un valsts aģentūru ieteikumi paredz, ka maksimālais pie ekrāniem pavadītais laiks nedrīkst pārsniegt 120 minūtes dienā, šķiet, ka Eiropas bērni un pusaudži to neievēro (22).

5. Ieteicamā rīcība

5.1.

Lai risinātu bērnu aptaukošanās problēmu, ir jāņem vērā dzīves cikla perspektīva un vienlaikus jāreaģē uz tās daudzajiem cēloņiem. EESK ierosina vispusīgu un līdzdalīgu pieeju. Lai samazinātu aptaukošanos un lieko svaru Eiropas bērniem un pusaudžiem, ir nepieciešama visu (23) – valdību, privātā/uzņēmējdarbības sektora, plašsaziņas līdzekļu, izglītības un veselības aprūpes iestāžu un ģimeņu – sadarbība un apņemšanās. Turklāt šī visaptverošā reakcija jābalsta uz pozitīvu perspektīvu bez stigmatizācijas.

5.2.

EESK aicina atjaunot 2014.–2020. gada ES rīcības plānu bērnu aptaukošanās mazināšanai, kurā būtu jāizvirza šādi mērķi: sekmēt pareizu uzturu, veicināt fiziskās aktivitātes, sekmēt veselīgu izglītības un sociālo vidi, nodrošināt veselības aprūpi, aizsargāt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, veicināt un sekmēt sociālo atbildību par veselību darījumdarbībā un reklāmā, kā arī veicināt sinerģiju starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm, un iesaka īstenot pasākumus, kuri – kopumā un starpnozaru līmenī – veicinātu labvēlīgas pārmaiņas vidē, kurā dzīvo un aug zēni, meitenes un pusaudži.

5.3.

EESK atgādina par ieteikumiem, kas formulēti novērtējumā par ES skolu ēdināšanas programmu (24), atzinumos par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu un stratēģiju “No lauka līdz galdam” un aicina Komisiju nākamajā ilgtspējīgu pārtikas sistēmu regulējumā iekļaut pasākumus bērnu aptaukošanās problēmas novēršanai, piemēram, saistībā ar marķēšanu un publisko iepirkumu.

5.4.

EESK vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi stiprināt pārtikas demokrātiju, un, kā jau norādīts citos atzinumos, ir pārliecināta, ka demokrātiskas inovācijas, piemēram, pārtikas politikas padomes un līdzdalības pieeju veicināšana, palīdz uzlabot pārtikas politikas veidošanas kvalitāti un leģitimitāti. Komiteja mudina Eiropas līmenī izveidot tādu instrumentu kā Eiropas Pārtikas politikas padome.

5.5. Makrosociālā vide

5.5.1.

Šajā saistībā EESK rosina saskaņot kopīgu rīcību, lai radītu sociālo ekosistēmu, kas veicina kultūras pārmaiņas, kuras palīdzēs mazināt nevienlīdzību un stiprināt veselīgāku dzīvesveidu.

5.5.2.

EESK atkārtoti aicina izstrādāt pasākumus, lai palielinātu publisko sistēmu spēju novērst un risināt īpaši neaizsargātas situācijas, kas kavē veselīga dzīvesveida ievērošanu.

5.5.3.

EESK uzsver, ka jāpanāk progress sociālo pasākumu jomā, lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru un kopīgu atbildību ģimenē, kā arī lai ģimenēm būtu pieejamas veselīgas aktivitātes un tās varētu vairāk laika veltīt šādām aktivitātēm.

5.5.4.

EESK iesaka veicināt publiskas stratēģijas, kas garantē sporta objektu pieejamību bez jebkādas diskriminācijas un palīdz nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. EESK iesaka novērst dzimumu un sociālo plaisu, kas saistīta ar sportu un fiziskām aktivitātēm, nodrošinot iekļaujošu vidi un veicinot piedāvājuma daudzveidību.

5.5.5.

EESK uzskata, ka valsts pārvaldes iestādēm, izstrādājot, īstenojot un uzraugot tiesību aktus un politiku visās politikas jomās, būtu jāpastiprina cīņa pret aptaukošanos, ņemot vērā aspektus, kas veicina liekā svara un aptaukošanās veidošanos.

5.5.6.

5.5.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai iestādes palielināt tādu pārtikas produktu patēriņu, kas tiek uzskatīti par veselīga un ilgtspējīga uztura būtisku sastāvdaļu (svaigi, sezonāli un vietēji audzēti augļi un dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti un dzīvnieku olbaltumvielas, piemēram, zivis). Piemēram, uzsverot ES lauksaimniecības produktu popularizēšanas politiku, izstrādājot publiskos iepirkumus, kas veicina veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, vai izmantojot fiskālos stimulus (piemēram, PVN atlaides) kā instrumentu šādu pārtikas produktu iegādes un patēriņa atbalstam u.c.

5.5.8.

EESK arī mudina dalībvalstis un pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus veicināt produktu sastāva uzlabošanu kā līdzekli, kas veicinātu veselīgāku uzturu. Ja nav brīvprātīga samazinājuma atsevišķās kritiski svarīgās uzturvielās, valdībām būtu jāapsver papildu stimuli un pasākumi, tostarp progresīvi nodokļu pasākumi atkarībā no attiecīgās uzturvielas satura.

5.5.9.

EESK uzskata, ka publiskās pārvaldes iestādēm savas kompetences ietvaros ir jānodrošina bezmaksas dzeramā ūdens pieejamība, izveidojot dzeramā ūdens krānus, kuru atrašanās vieta būtu pienācīgi norādīta sabiedriskās vietās, izglītības iestādēs, brīvā laika pavadīšanas un izklaides vietās, sporta un atpūtas zonās.

5.5.10.

EESK uzskata, ka pētījumi par liekā svara un aptaukošanās noteicošajiem faktoriem, kā arī par tiem iegūto zināšanu uzkrāšana un izplatīšana ir jāveicina kā stratēģisks elements koordinētai rīcībai veselības jomā.

5.5.11.

Attiecībā uz pieprasījumu EESK atkārtoti uzsver, ka valsts politikai būtu jāļauj patērētājiem izvēlēties veselīgāku uzturu, izglītojot un informējot, izmantojot vienkāršas un tiešas izpratnes veicināšanas kampaņas vai izplatot izglītojošas uztura pamatnostādnes.

5.5.12.

EESK atbalsta visu sabiedrību iekļaujošu pieeju un tāpēc atbalsta tāda instrumenta izveidi kā Eiropas Pārtikas politikas padome, kā norādīts vairākos EESK atzinumos, kā arī to, ka šai struktūrai būtu jārisina bērnu aptaukošanās problēma.

5.6. Ģimenes vide

5.6.1.

Atzīstot, ka ģimene ir zināšanu un ieradumu izplatītāja, kā arī pirmais modelis, pēc kura tiek uztverta ikdienas realitāte un pārņemti pirmie uzvedības modeļi (25), EESK aicina sniegt sabiedrībai patiesu un noderīgu informāciju par to, cik svarīgi ir samazināt mazkustīgu dzīvesveidu, par veselīgu miega režīmu, uzturu katrai vecuma grupai un fizisko aktivitāšu veicināšanu.

5.6.2.

EESK it īpaši uzskata, ka ir jāīsteno programmas un pasākumi, lai uzlabotu prasmes un zināšanas bērnu liekā svara problēmas risināšanā ar mērķi izvairīties no stigmatizācijas un novērst negatīvu ķermeņa dinamiku. Komiteja arī uzskata, ka ir svarīgi apmācīt ģimenes IKT veselībai nekaitīgā izmantošanā (26), it sevišķi izmantošanas ilguma un satura ziņā.

5.6.3.

Tikpat svarīgi ir sekmēt tādus pasākumus kā zīdīšanas veicināšana, zīdaiņu papildu ēdināšanas vadlīniju izstrāde, vecāku prasmju uzlabošana vai veselīga un cenas ziņā pieejama ēdiena gatavošanas kursu organizēšana un popularizēšana, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

5.7. Izglītības vide

5.7.1.

Izglītības vide ir vieta, kur bērni pavada lielu daļu sava laika ne tikai izglītības kontekstā, bet arī brīvajā vai ārpusskolas laikā.

5.7.2.

Šajā ziņā ir svarīgi, lai izglītības vidē bērnu aptaukošanās problēma tiktu risināta pozitīvi, neradot sociālo stigmatizāciju vai noraidošu attieksmi pret tēlu, ko var radīt konkrēti stereotipi par ķermeni. EESK ir svarīgi veicināt pozitīvu ķermeņa uztveri, īpašu uzmanību pievēršot jebkādai diskriminējošai uzvedībai vai pazīmēm par ēšanas traucējumu sākumu.

5.7.3.

EESK arī aicina panākt, lai izglītības iestādes kļūtu par fiziskās aktivitātes un veselīga uztura virzītājspēku. Lai to panāktu, Komiteja uzskata, ka viens no būtiskākajiem pasākumiem ir pašreizējo mācību programmu pārveidošana, palielinot fiziskajām aktivitātēm paredzēto laiku, veicinot sporta aktivitāšu daudzveidību, kā arī ieguldot līdzekļus izglītojošos pasākumos par uzturu, pārtiku un gastronomiju.

5.7.4.

EESK uzskata, ka skolu ēdnīcas ir būtisks elements zēnu, meiteņu un pusaudžu veselīga uztura paradumu veicināšanā, tāpēc Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi veicināt ēdnīcu pieejamību visos izglītības posmos un nodrošināt, ka tajās tiek piedāvāts veselīgs, līdzsvarots un kvalitatīvs uzturs.

5.8. Brīvā laika pavadīšanas vietas. Veselīgas pilsētvides projektēšana

5.8.1.

EESK skatījumā fiziskās vides (tostarp skolas, transporta sistēmas, apkaimes vai sporta objektu) veidošana un izmantošana ir jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstošas un drošas iespējas atpūtai un aktīvām rotaļām, kā arī fiziskām nodarbībām kā tādām (27).

5.8.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK mudina dalībvalstis paplašināt un uzlabot publiskās telpas un infrastruktūru tā, lai veicinātu un atvieglotu aktīvu mobilitāti, paredzot vairāk gājējiem un velosipēdistiem draudzīgu vietu, it īpaši teritorijās, kas atrodas ap skolu vai maršrutos uz skolām. Komiteja arī uzskata, ka ir jāveido bērniem un pusaudžiem pieejama, droša un draudzīga pilsētvide ar sporta laukumiem, rotaļu laukumiem un zaļajām zonām.

5.8.3.

EESK uzskata, ka ir svarīgi paplašināt zaļās zonas, parkus un atpūtas zonas, kas paredzētas fiziskām aktivitātēm, un veicināt kāpņu kā alternatīvas liftu un eskalatoru izmantošanai atpūtas zonās, kā arī nodrošināt bezmaksas piekļuvi dzeramajam ūdenim.

5.9. Digitālā un audiovizuālā vide

5.9.1.

EESK norāda, ka ir svarīgi pareizi transponēt ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD), un ierosina izmantot digitālo vidi, sākot ar radio un TV apraidi un beidzot ar jaunākiem medijiem, piemēram, sociālajiem tīkliem, Instagram vai TikTok, kā veselīga dzīvesveida, attiecību un uzvedības veicinātāju. Šajā sakarā EESK, kā jau iepriekš (28), aicina veidot vizuālas reklāmas kampaņas, kas balstītas uz reklāmas kampaņām, kas mudinātu izvēlēties veselīgāku pārtiku un uzturu, aktīvu dzīvesveidu un veselībai nekaitīgu ekrānu izmantošanu.

5.10. Veselības aizsardzības vide

5.10.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai kompetentās veselības pārvaldes iestādes pastāvīgi atjauninātu uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus ieteikumus par pasākumiem un iejaukšanos, kas ir pierādījuši savu efektivitāti liekā svara un aptaukošanās profilaksē, ārstēšanā un attiecīgo personu uzraudzībā.

5.10.2.

Turklāt cilvēkiem, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās vai kuriem ir risks to iegūt, tiks nodrošināta vienlīdzīga piekļuve visaptverošiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sistematizētiem un individualizētiem padomiem un konsultācijām, lai veicinātu fiziskās aktivitātes un sabalansētu uzturu, ko sniedz veselības aprūpes personāls, kā daļa no vispārējā veselības aprūpes pārklājuma. Šajā sakarā tiks veicināta zēnu un meiteņu veselības stāvokļa uzraudzība no dzimšanas līdz pusaudža vecumam, tostarp liekā svara un aptaukošanās uzraudzība, veicinot izglītošanu par veselību un veidojot izpratni par veselīgu dzīvesveidu bērnu vidū un viņu ģimenēs.

5.10.3.

Ļoti svarīgi ir piedāvāt sociālekonomiski neaizsargātām ģimenēm mērķtiecīgu veselības aprūpes speciālistu atbalstu, kas ir kultūrai atbilstošs, praktisks un iespēcinošs, kā arī veicina pozitīvu audzināšanu saistībā ar aptaukošanos un lieko svaru un ar to saistīto dzīvesveidu.

5.10.4.

Turklāt, pamatojoties uz esošo literatūru, EESK uzskata, ka ir nepieciešams aktīvi sadarboties ar sievietēm un pāriem, kas plāno grūtniecību, un savlaicīgi un ar izpratni par kultūru sniegt atbalstu, kas veicinātu veselīgu dzīvesveidu grūtniecības un zīdīšanas periodā, kā arī informēt sabiedrību, lai veicinātu labāku uzturu un fiziskās aktivitātes pirms bērna ieņemšanas, kā arī informēt par priekšrocībām un atbalstīt bērna barošanu ar krūti.

Briselē, 2023. gada 13. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) EESK novērtējuma ziņojums “ES skolu apgādes programmas novērtējums”.

(2) Tiesības uz veselību pirmo reizi tika formulētas PVO Konstitūcijā (1946), kurā teikts, ka “tiesības uz visaugstāko sasniedzamo veselības līmeni ir katra cilvēka viena no pamattiesībām”. Konstitūcijas preambulā veselība ir definēta kā “pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespēka neesamība”. 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā veselība ir minēta kā daļa no tiesībām uz pienācīgu dzīves līmeni (25. pants). 1966. gadā Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 12. pantā, tā atkal tika atzīta par cilvēktiesībām.

(3) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām, 1989. gads.

(4) Eiropas Komisija (2021. gads), ES stratēģija par bērna tiesībām. COM(2021) 142 final: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021DC0142.

(5) https://health.ec.europa.eu/system/files/2016-11/childhoodobesity_actionplan_2014_2020_en_0.pdf

(6) Ieteikumu projekti aptaukošanās profilaksei un ārstēšanai visa mūža garumā, tostarp iespējamie mērķi, PVO diskusiju dokuments, 2021. gads. Pieejams: https://cdn.who.int/media/docs/default-source/obesity/who-discussion-paper-on-obesity---final190821.pdf?sfvrsn=4cd6710a_24&download=true.

(7) Weihrauch-Blüher, S., Wiegand, S.,“Risk Factors and Implications of Childhood Obesity”, Curr Obes Rep, 2018. gada decembris; 7(4): 254. – 259. lpp.

(8) Ziņojums par piekto datu vākšanas kārtu, 2018.–2020. gads: PVO Eiropas Bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīva (COSI), Kopenhāgena, PVO Eiropas reģionālais birojs, 2022. gads.

(9) Pārmērīgs svars = liekais svars + aptaukošanās.

(10) PVO 2022. gada Eiropas reģionālais ziņojums par aptaukošanos un https://www.who.int/europe/news/item/11-05-2021-high-rates-of-childhood-obesity-alarming-given-anticipated-impact-of-covid-19-pandemic.

(11) Pasaules Veselības organizācija, 2012, “Uz iedzīvotājiem balstītas pieejas bērnu aptaukošanās profilaksei”, Ženēva, PVO.

(12) Kansra, A.R., Lakkunarajah, S., Jay, M.S., Childhood and Adolescent Obesity: A Review, 2021. gads, 8:581461.

(13) Whiting, S., et. al., “Physical Activity, Screen Time, and Sleep Duration of Children Aged 6-9 Years in 25 Countries: An Analysis within the WHO European Childhood Obesity Surveillance Initiative (COSI) 2015-2017”, Obes Facts, 2021. gads, 14(1):32.–44. lpp.

(14) Guthold R., Stevens G.A., Riley L.M., Bull F.C., “Global trends in insufficient physical activity among adolescents: a pooled analysis of 298 population-based surveys with 1· 6 million participants”, Lancet Child Adolesc Heal, 2020. gads, 4(1):23.–35. lpp.

(15) ESAO/Eiropas Savienība (2022), Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Parīze.

(16) Adolescent obesity and related behaviours: trends and inequalities in the WHO European Region, 2002–2014, Kopenhāgena, PVO Eiropas reģionālais birojs, 2017. gads.

(17) Willett, W. et al., “Food in the Anthropocene: the EAT-Lancet Commission on healthy diets from sustainable food systems”, 2019, the Lancet, 393. sēj., 447.–492. lpp.

(18) Afshin, Ashkan et al., “Health effects of dietary risks in 195 countries, 1990–2017: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2017”, the Lancet, 393. sēj., izdevums 10184, 1958.–1972. lpp.

(19) Ziņojums par piekto datu vākšanas kārtu, 2018.–2020. gads: PVO Eiropas Bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīva (COSI), Kopenhāgena, PVO Eiropas reģionālais birojs, 2022. gads.

(20) Fang, K., Mu, M., Liu, K., He, Y., “Screen time and childhood overweight/obesity: A systematic review and meta-analysis”, Child Care Health Dev, 2019. gada septembris, 45(5):744.–753. lpp.

(21) Haghjoo, P., Siri, G., Soleimani, E., Farhangi, M.A., Alesaeidi, S., “Screen time increases overweight and obesity risk among adolescents: a systematic review and dose-response meta-analysis”, BMC Primary Care, 2022; 23(1):161.

(22) Ziņojums par piekto datu vākšanas kārtu, 2018.–2020. gads: PVO Eiropas Bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīva (COSI), Kopenhāgena, PVO Eiropas reģionālais birojs, 2022. gads.

(23) Dobbs, R., Sawers, C., Thompson, F., Manyika, J., Woetzel, J.R., Child, P. et al., Overcoming obesity: An initial economic analysis, McKinsey Global Institute, 2014. gads.

(24) EESK novērtējuma ziņojums “ES skolu apgādes programmas novērtējums”.

(25) Hebestreit, A., Intemann, T., Siani, A., et al., “Dietary Patterns of European Children and Their Parents in Association with Family Food Environment: Results from the I.Family Study”, Nutrients, 2017; 9(2):126.

(26) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

(27) Tackling obesity by creating healthy residential environments, PVO, 2007. gads.

(28) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.).