Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Otrais jaunu pašu resursu kopums”

(izpētes atzinums)

(2023/C 293/03)

Ziņotājs:

Philip VON BROCKDORFF

Atzinuma pieprasījums	20.1.2023., Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieka jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Maroš Šefčovič vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.5.2023.
Pieņemts plenārsesijā	14.6.2023.
Plenārsesija Nr.	579
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	140/67/12

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Iepriekšējā atzinumā (1) par izskatāmo tematu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) norādīja, ka vajadzīga dalībvalstu vienošanās, lai pievienotu jaunus pašu resursus, kas segtu no atjaunošanas plāna NextGenerationEU izrietošo aizņēmumu atmaksu, neapdraudot citu ES programmu budžetu vai būtiski nepalielinot uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstītās iemaksas pašu resursos.

1.2.

EESK uzsver, ka priekšlikumi par jauniem pašu ieņēmumu avotiem būtu jāizstrādā, ņemot vērā pēc pandēmijas vērojamo spiedienu uz dalībvalstu budžetiem un pašreizējo starptautisko spriedzi. Tas ir vēl jo svarīgāk pašlaik, kad tiek paaugstinātas procentu likmes un kad iespējams, ka Komisijas 2021. gada pasākumu kopumā ierosinātie jaunie pašu resursi nenodrošinās ar NextGenerationEU saistīto aizdevumu atmaksu.

1.3.

EESK norāda, ka ir ieviests pašu resurss, ko aprēķina, balstoties uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu apjomu. Tā uzsver, ka ir svarīgi pieņemt un saskaņoti transponēt jauno priekšlikumu tiesību aktam par iepakojumu un nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem. EESK arī uzskata, ka pašu resurss, ko aprēķina atkarībā no sadzīves atkritumu apjoma, (ja tehniski un ekoloģiski iespējams) ir vēl viens īstenojams risinājums, kurš atbalstītu arī aprites ekonomiku.

1.4.

EESK mudina Komisiju iespējami drīz izstrādāt priekšlikumus, kas saistīti ar paziņojumu “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma” (BEFIT). Tāpēc EESK aicina Komisiju izvirzīt skaidrus mērķus attiecībā uz nodokļu jomas vienkāršošanu un spēkā esošo un jauno nodokļu direktīvu konkurētspējas nodrošināšanu. EESK īpaši uzsver, ka BEFIT noteikumi ir jābalsta uz saskaņotām definīcijām un standartiem, kā arī precīzākām aplēsēm par iespējamiem papildu ieņēmumiem, kas saistīti ar paziņojuma īstenošanu.

1.5.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izskatīt iespēju BEFIT attiecināt uz finanšu pakalpojumiem vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli, kā to ierosinājis Eiropas Parlaments, bet vienlaikus ir jāizvērtē šā priekšlikuma iespējamā ietekme.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanos par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Turklāt, lai varētu panākt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus darba apstākļu jomā, Komisija varētu apsvērt iespēju ieviest papildu nodevu ES uzņēmumiem, kas importē produktus no trešo valstu ražotājiem, kuri nenodrošina pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību, ja vien šāda iespēja atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un ja tiek noteikti skaidri kritēriji šādas nodevas piemērošanai. Vienlaikus EESK vēlreiz uzsver, ka vajadzīgi eksporta atvieglojumi ES uzņēmumiem, lai tie varētu konkurēt trešo valstu tirgos.

1.7.

EESK norāda, ka saskaņā ar ESAO/G20 izveidoto Iekļaujošo satvaru tika panākta vienošanās par nogaidīšanas un atteikuma termiņu attiecībā uz digitālajiem nodokļiem. Taču, lai palielinātu pašu resursus, varētu apsvērt iespēju ieviest ES mēroga nodokli digitāliem darījumiem, ja citi lielākie tirdzniecības partneri neievēro saskaņotos ESAO/G20 izveidotā Iekļaujošā satvara noteikumus.

1.8.

EESK arī uzsver, ka otrajam pašu resursu pasākumu kopumam būtu jāatbilst proporcionalitātes un sociālā taisnīguma principam. EESK arī vēlreiz uzsver, ka visi priekšlikumi par pašu resursiem būtu jāpamato ar to efektivitātes novērtējumu.

2. Ievads

2.1.

LESD 311. pantā noteikts, ka ES budžets, neskarot citus ieņēmumus, pilnībā jāfinansē no ES pašu resursiem. Šos resursus var definēt kā ieņēmumu plūsmas, kas tieši nonāk Eiropas Savienības rīcībā bez dalībvalstu papildu lēmumiem. Tomēr praksē lielāko daļu ES ieņēmumu veido dalībvalstu iemaksas (2).

2.2.

Informējot par savu darba programmu 2023. gadam, Eiropas Komisija paziņoja par priekšlikumu par otro jaunu pašu resursu grozu. Šo priekšlikumu pašlaik plānots iesniegt 2023. gada trešajā ceturksnī, un tas cita starpā balstīsies uz izziņoto tiesību akta priekšlikumu par vienotu nodokļu noteikumu kopumu uzņēmējdarbībai Eiropā (BEFIT). Tas liecina, ka 2020. gada decembrī iesniegtais iestāžu nolīguma grafiks tiek apsteigts par vienu gadu (3).

2.3.

Otrais pašu resursu grozs seko pirmajam, kas tika ierosināts 2021. gada decembrī (4) un ko pamatā veidoja trīs jauni ieņēmumu avoti. Pirmais avots ir no emisijas kvotu tirdzniecības (ETS) gūtie ieņēmumi, otrais avots ir resursi, ko nodrošina ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), un trešais ir daudznacionālo uzņēmumu atlikušās peļņas daļa, kura tiks pārdalīta ES dalībvalstīm saskaņā ar ESAO/G20 nolīgumu par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali (“pirmais pīlārs”).

2.4.

Jaunā priekšlikuma par pašu resursiem mērķis ir nodrošināt noturīgu un diversificētu ES ieņēmumu plūsmu, nepieļaujot nedz ES programmu samazinājumus, nedz, balstoties uz dalībvalstu nacionālo kopienākumu (NKI) ES budžetā veicamo iemaksu pārmērīgu pieaugumu.

2.5.

Atveseļošanas plāna NextGenerationEU, ko īsteno, lai pārvarētu pandēmijas izraisītos ekonomiskos un sociālos satricinājumus, ilgtermiņa ietekme uz ES budžetu tiks ņemta vērā jaunajā satvarā, kurš tiek veidots tā, lai varētu pienācīgi izmantot jauno pašu resursu kopumu un ne vēlāk kā līdz 2058. gadam pakāpeniski atmaksāt līdzekļus, ko Komisija aizņēmusies kapitāla tirgos un kas bija vajadzīgi NextGenerationEU dotāciju komponentam. Jānorāda, ka pamatsummas un procentu atmaksa ir jāfinansē no ES budžeta saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

2.6.

Pirms priekšlikuma par otro jaunu pašu resursu kopumu Komisija lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai paust savu viedokli un ieteikumus, lai savu priekšlikumu papildinātu ar EESK skatījumu.

2.7.

Šis EESK atzinums papildina Komitejas iepriekšējo atzinumu par to pašu tematu (5), taču tajā veikti daži pielāgojumi, lai ņemtu vērā pašreizējās iestāžu debates un jaunākās norises.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē iespēju atkārtoti paust savu nostāju tādā būtiskā un stratēģiskā jautājumā kā ES integrācijas procesa nākotne.

3.2.

Šajā saistībā EESK vēlas uzsvērt, ka debatēs par pašu resursu izcelsmi un izlietošanu ES budžetam saskaņā ar universāluma principu būtu jāpiedalās ne tikai Eiropas iestādēm, bet tajās kopumā jāiesaista uzņēmēju aprindas, citi sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, tostarp iespējami daudzu ES iedzīvotāju kategoriju pārstāvji, tostarp arī vecāka gadagājuma grupas un neaizsargātas grupas.

3.3.

Kā norādīts atzinumā par priekšlikumu lēmumam par pašu resursiem, EESK piekrīt viedoklim, ka ir jāparedz jauni pašu resursi, lai varētu pienācīgi atbalstīt ES darba kārtību un mērķus, neapdraudot daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam paredzēto ES programmu budžetu un būtiski nepalielinot uz NKI balstītās dalībvalstu iemaksas.

3.4.

Vienlaikus EESK norāda, ka, ieviešot pašu resursus, ko aprēķina, balstoties uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu apjomu, tiek samazināta lielā dalībvalstu iemaksu daļa, kuras pamatā ir NKI. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir svarīgi šo jauno tiesību akta priekšlikumu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem pieņemt un saskaņoti transponēt, lai samazinātu regulatīvo slogu.

3.5.

EESK pauž cerību, ka paziņotais otrais pašu resursu pasākumu kopums atbildīs proporcionalitātes un sociālā taisnīguma principam, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp nepieciešamību pēc spēcīga finanšu budžeta, kas spēj atbalstīt ES mērķus, no vienas puses, un sociālo kohēziju un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, no otras puses.

3.6.

EESK norāda, ka ir svarīgi nošķirt ES pašu resursus un ES nodokļu politikas pasākumus: pašu resursu jomā nodokļu instrumenti tiek izmantoti, lai nodrošinātu atbilstošas ieņēmumu plūsmas, kas dod iespēju finansēt ES budžetu, savukārt ES nodokļu politikas pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz ekonomiskās integrācijas veicināšanu, kā arī uz vienotā tirgus pilnveidi un turpmāku attīstību, nevis uz nodokļu sloga palielināšanu un sociālās un ekonomiskās integrācijas apdraudēšanu.

3.7.

EESK vēlas uzsvērt, ka Komisijas priekšlikumā būs rūpīgi jāapsver negatīvā ietekme, ko rada Krievijas uzbrukums Ukrainai, un tas, ka karš turpinās un ka tam ir sekas, proti, karš izraisījis globālu ekonomisko lejupslīdi, ietekmē piegādes ķēdes un vairo starptautisku spriedzi, tādējādi radot sarežģītu situāciju. Šādai situācijai cita starpā raksturīga augsta, pastāvīga inflācija un procentu likmju paaugstināšana ar mērķi iegrožot pašu inflāciju. Visu minēto iemeslu dēļ Komisijas priekšlikumu nāksies īstenot ļoti sarežģītos ekonomiskos apstākļos.

3.8.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, EESK norāda, ka, izstrādājot priekšlikumus par jauniem ES budžetam vajadzīgiem ieņēmumu avotiem, būtu pienācīgi jāņem vērā spiediens uz dalībvalstu budžetiem pēc pandēmijas un pašreizējās starptautiskās spriedzes apstākļos. EESK atzīmē, ka ieņēmumu iekasēšana ES līmenī rada papildu slogu valstu budžetiem. Turklāt NextGenerationEU aizņēmumu atmaksa no ES budžeta ir konkrēta apņemšanās, kuras dēļ, iespējams, būs jāpalielina dalībvalstu iemaksas, ja nebūs jaunu pašu resursu.

3.9.

Vienlaikus EESK norāda, ka Komisijas pirmajā tiesību aktu kopumā 2021. gada 14. decembrī ierosinātie jaunie pašu resursi, iespējams, nebūs pietiekami, lai segtu visas ES pašreizējās saistības, arī tādēļ, ka pieaug procentu likmes.

3.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi veidot stabilu un spēcīgu ES budžetu, kas spēj ne tikai nodrošināt Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju, bet arī pienācīgi atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos ar visiem izaicinājumiem un pielāgojumiem, ar kuriem tās dēļ būs jātiek galā gan dalībvalstīm, reģioniem un vietējām kopienām, gan arī Eiropas uzņēmumiem.

3.11.

EESK secina: cenšoties efektīvi stiprināt ES budžetu un daudzgadu finanšu shēmu, NextGenerationEU dotācijas būs jāatmaksā noteiktajā laikposmā bez turpmākas pagarināšanas, lai novērstu pārmērīgu aizņemšanās izmaksu risku, ko rada pārmērīgi garš atmaksas periods un kas negatīvi ietekmētu ekonomikas izaugsmi un nākamo paaudžu sociālo labklājību. Tas it īpaši attiecas uz pašreizējo periodu, kad pieaug procentu likmes, un šī likmju paaugstināšana apgrūtina iespējas saglabāt parādsaistības ilgākā termiņā un vairo finansējuma izmaksu neprognozējamību.

3.12.

Lai varētu ierosināt pašu resursu, kas balstās uz uzņēmumu ienākumu nodokli, EESK aicina Komisiju nekavējoties pilnveidot priekšlikumu par vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz to, kā aplēst uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Eiropas Savienībā bāzētām struktūrām, kas ir daļa no grupas, kuras kopējie konsolidētie ieņēmumi pārsniedz noteiktu robežvērtību. BEFIT ietvers arī noteikumus par peļņas sadali dalībvalstīm, balstoties uz sadalījuma formulu. Pēc sadalījuma peļņai tiks piemērota attiecīgās dalībvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

3.13.

EESK pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par vēlmi balstīties uz BEFIT priekšlikumu, lai nodrošinātu papildu ES pašu resursu plūsmu. Tomēr panākt politisku vienošanos par šādu priekšlikumu varētu būt diezgan sarežģīti, kā to jau liecina 2011. un 2016. gada priekšlikumi par KKUINB (6).

3.14.

EESK aicina rīkot debates, iesaistot visas ar BEFIT saistītās ieinteresētās personas, jo tas palīdzēs nodrošināt pārredzamību tādā jomā kā BEFIT ietekme. Turklāt EESK uzsver, ka BEFIT ir vajadzīgi skaidri mērķi un pamatprincipi, lai vienkāršotu nodokļu vidi un nodrošinātu spēkā esošo un jauno nodokļu direktīvu konkurētspēju.

3.15.

EESK uzsver, ka iespējamie noteikumi par BEFIT būtu jābalsta uz saskaņotām definīcijām un standartiem, lai nodrošinātu priekšlikuma pienācīgu darbību visā iekšējā tirgū, kā arī uz precīzākām aplēsēm par iespējamiem papildu un ar BEFIT īstenošanu saistītiem ieņēmumiem, ja šādi ieņēmumi faktiski tiks gūti (7).

3.16.

EESK norāda, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem jebkurā gadījumā raksturīga nestabilitāte un tāpēc ir sarežģīti precīzi aplēst turpmākos fiskālos ieņēmumus, kas tiks izmantoti pašu resursiem. Tas īpaši attiecas uz pašreizējo ekonomikas stāvokli, kam raksturīga augsta inflācija un procentu likmju paaugstināšana. Runājot par šo jautājumu, EESK mudina Komisiju veikt īpašus pētījumus un ietekmes novērtējuma simulācijas, lai apzinātu stabilu pašu resursu klāstu, ko varētu iekasēt ar BEFIT. EESK tomēr brīdina, ka nedrīkst uzņēmumiem radīt papildu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu.

3.17.

Tā kā Komisijas priekšlikums par BEFIT balstīsies uz ESAO un G20 atbalstītajā iekļaujošajā satvarā minēto divu pīlāru pieeju attiecībā uz peļņas sadali (1. pīlārs) un papildu noteikumiem (2. pīlārs), EESK mudina Komisiju turpināt pūliņus ciešā sadarbībā ar starptautiskajām iniciatīvām, lai izstrādātu BEFIT priekšlikumu.

3.18.

Kā ierosinājis arī Eiropas Parlaments, varētu apsvērt iespēju BEFIT iekļaut finanšu pakalpojumus vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli, bet vienlaikus ir jāizvērtē iespējamā ietekme. Pēc tam jaunie nodokļu noteikumi būtu jāapvieno ar mērķorientētiem noteikumiem, kuru mērķis ir daļu no prognozētajiem papildu nodokļu ieņēmumiem atvēlēt ES pašu resursiem.

3.19.

EESK vēlreiz norāda, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), par ko vienojās Padome un Eiropas Parlaments, tika izveidots ar vienu mērķi, proti, motivēt ES tirdzniecības partnerus dekarbonizēt savu ražošanu, kā to dara ES. Tas tika ierosināts kā pašu resurss pirmajā tiesību aktu kopumā. Turklāt Komisija varētu apsvērt iespēju piemērot papildu nodevu tiem ES uzņēmumiem, kas importē produktus no trešo valstu ražotājiem, kuri nenodrošina pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību. Šāds risinājums būtu jāapsver tikai tad, ja tas būtu saderīgs ar PTO noteikumiem un paredzētu skaidrus kritērijus attiecībā uz tā piemērošanu. Šī nodeva varētu nodrošināt zināmu aizsardzību darba ņēmējiem trešās valstīs un pakāpeniski veicināt centienus radīt vienlīdzīgus ES un citu tirdzniecības bloku konkurences apstākļus darba apstākļu jomā. Vienlaikus EESK vēlreiz aicina noteikt eksporta atvieglojumus ES uzņēmumiem, lai tie varētu konkurēt trešo valstu tirgos. Tas tika uzsvērts iepriekšējā EESK atzinumā par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

3.20.

EESK uzskata, ka saskaņā ar ESAO/G20 izveidoto Iekļaujošo satvaru, ar ko tika panākta vienošanās par nogaidīšanas un atteikuma termiņu attiecībā uz digitālajiem nodokļiem, varētu apsvērt iespēju ieviest ES mēroga nodokli digitāliem darījumiem, lai palielinātu pašu resursus. Tomēr to varētu piemērot tikai gadījumos, kad citi lielākie tirdzniecības partneri neievēro saskaņotos ESAO/G20 izveidotā Iekļaujošā satvara noteikumus.

3.21.

Gadījumos, kad tehniski un ekoloģiski iespējams reciklēt sadzīves atkritumus, uz statistikas datiem balstīts pašu resurss, kura pamatā ir sadzīves atkritumu apjoms, ir vēl viens īstenojams risinājums, lai atkritumu apglabāšana poligonos un sadedzināšana kļūtu dārgāka nekā reciklēšana un tādā veidā tiktu atbalstīta aprites ekonomika visā iekšējā tirgū.

3.22.

Kā norādīts iepriekšējā atzinumā par priekšlikumu lēmumam par pašu resursiem, EESK uzskata, ka pašu resursu iekasēšanas, administrēšanas un izlietošanas efektivitātei un lietderībai ir būtiska nozīme visos posmos un tā ir stratēģiski svarīga, lai nodrošinātu pašu resursu pienācīgu un produktīvu izlietošanu nolūkā sasniegt Komisijas darba kārtībā izvirzītos vērienīgos mērķus.

3.23.

Visbeidzot un arī saskaņā ar iepriekšējo atzinumu par priekšlikumu lēmumam par pašu resursiem EESK vēlreiz norāda, ka ir svarīgi, lai visi priekšlikumi par pašu resursiem tiktu atbalstīti ar ietekmes novērtējumu par ierosināto pasākumu efektivitāti un it īpaši par ieņēmumiem, ko šādi pasākumi varētu radīt.

Briselē, 2023. gada 14. jūnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunās paaudzes pašu resursi ES budžetam” ” (COM(2021) 566 final), “Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam” (COM(2021) 569 final – 2021/0429 (APP)) un “Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu” (COM(2021) 570 final – 2021/0430 (CNS)) (OV C 323, 26.8.2022., 48. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta Izpētes dienests.

(3) Iestāžu Nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (L433I/28).

(4) COM(2021) 566 final.

(5) EESK atzinums “Priekšlikums lēmumam par pašu resursiem” (OV C 323, 26.8.2022., 48. lpp.).

(6) Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze

(7) BEFIT mērķis ir vienkāršot un dot iespēju efektīvi konsolidēt peļņu un zaudējumus, nevis vienmēr gūt vairāk ieņēmumu.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 74. panta 3. punkts).

3. GROZĪJUMS

ECO/617 – Otrais jaunu pašu resursu kopums

3.18. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Kā ierosinājis arī Eiropas Parlaments, varētu apsvērt iespēju BEFIT iekļaut finanšu pakalpojumus vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli. Pēc tam jaunie nodokļu noteikumi būtu jāapvieno ar mērķorientētiem noteikumiem, kuru mērķis ir daļu no prognozētajiem papildu nodokļu ieņēmumiem atvēlēt ES pašu resursiem. Tomēr EESK saprot, ka finanšu darījumu nodoklis, iespējams, varētu mazināt ES konkurētspēju, it īpaši, ja to piemēro tikai Eiropas Savienībā. Turklāt maz ticams, ka finanšu darījumu nodoklis, kam ir plaša bāze, nodrošinās lielus ieņēmumus, taču tas varētu negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumus un mājsaimniecības, potenciāli samazinot izaugsmi un radot papildu slogu publiskajām finansēm.

Kā ierosinājis arī Eiropas Parlaments, varētu apsvērt iespēju BEFIT iekļaut finanšu pakalpojumus vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli (9). Pēc tam jaunie nodokļu noteikumi būtu jāapvieno ar mērķorientētiem noteikumiem, kuru mērķis ir daļu no prognozētajiem papildu nodokļu ieņēmumiem atvēlēt ES pašu resursiem. Tomēr EESK saprot, ka finanšu darījumu nodoklis, iespējams, varētu mazināt ES konkurētspēju, it īpaši, ja to piemēro tikai Eiropas Savienībā. Turklāt maz ticams, ka finanšu darījumu nodoklis, kam ir plaša bāze, nodrošinās lielus ieņēmumus, taču tas varētu negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumus un mājsaimniecības, potenciāli samazinot izaugsmi un radot papildu slogu publiskajām finansēm.

Pamatojums

Šī ir ļoti svarīga pamatinformācija, paskaidrojot atzinuma lasītājam, cik joprojām politiski sarežģīta ir FDN ieviešana visās ES dalībvalstīs, neraugoties uz to, ka Komisijas likumdošanas iniciatīva tika ierosināta jau gandrīz pirms 12 gadiem. Tas tikai pierāda, ka ieguvumi no FDN ieviešanas tikai ES vai tikai dažās ES dalībvalstīs ir ļoti apšaubāmi.

Balsojuma rezultāts

Par:	80
Pret:	122
Atturas:	14

4. GROZĪJUMS

ECO/617 – Otrais jaunu pašu resursu kopums

3.19. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Pamatojums

Tas pats, kas 1.6. punktā.

Balsojuma rezultāts

Par:	78
Pret:	129
Atturas:	11

Turpmāk minētie grozījumi debatēs tika pieņemti, taču par sākotnējā teksta saglabāšanu tika nodota vismaz viena ceturtā daļa balsu (Reglamenta 74. panta 4. punkts):

1. GROZĪJUMS

ECO/617 – Otrais jaunu pašu resursu kopums

3.18. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Kā ierosinājis arī Eiropas Parlaments, varētu apsvērt iespēju BEFIT iekļaut finanšu pakalpojumus vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli. Pēc tam jaunie nodokļu noteikumi būtu jāapvieno ar mērķorientētiem noteikumiem, kuru mērķis ir daļu no prognozētajiem papildu nodokļu ieņēmumiem atvēlēt ES pašu resursiem . Tomēr EESK saprot, ka finanšu darījumu nodoklis, iespējams, varētu mazināt ES konkurētspēju, it īpaši, ja to piemēro tikai Eiropas Savienībā. Turklāt maz ticams, ka finanšu darījumu nodoklis, kam ir plaša bāze, nodrošinās lielus ieņēmumus, taču tas varētu negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumus un mājsaimniecības, potenciāli samazinot izaugsmi un radot papildu slogu publiskajām finansēm .

Kā ierosinājis arī Eiropas Parlaments, varētu apsvērt iespēju BEFIT iekļaut finanšu pakalpojumus vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli , bet vienlaikus ir jāizvērtē iespējamā ietekme . Pēc tam jaunie nodokļu noteikumi būtu jāapvieno ar mērķorientētiem noteikumiem, kuru mērķis ir daļu no prognozētajiem papildu nodokļu ieņēmumiem atvēlēt ES pašu resursiem.

Balsojuma rezultāts

Par:	96
Pret:	91
Atturas:	15

2. GROZĪJUMS

ECO/617 – Otrais jaunu pašu resursu kopums

1.5. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums	Grozījums
EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izskatīt iespēju BEFIT attiecināt uz finanšu pakalpojumiem vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli, kā to ierosinājis Eiropas Parlaments . EESK tomēr saprot, ka šāds nodoklis, iespējams, varētu ietekmēt konkurētspēju un neradīt ievērojamus papildu ieņēmumus.	EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izskatīt iespēju BEFIT attiecināt uz finanšu pakalpojumiem vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli, kā to ierosinājis Eiropas Parlaments , bet vienlaikus ir jāizvērtē šā priekšlikuma iespējamā ietekme .

Balsojuma rezultāts

Par:	126
Pret:	79
Atturas:	8

(9) Komisija 2011. gada 28. septembrī iesniedza priekšlikumu Padomes Direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa (FDN) sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK. Padomē netika panākta vienošanās, un 2013. gada 14. februārī Komisija iesniedza priekšlikumu, kura mērķis ir ieviest finanšu darījumu nodokli (FDN) vienpadsmit dalībvalstīs, izmantojot ciešākas sadarbības instrumentu. Šis jautājums joprojām ir strupceļā arī sarunās starp šīm dalībvalstīm, lai arī dosjē ir ticis regulāri apspriests Ecofin padomē.