Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Vienotajam tirgum 30 gadi: kā vēl vairāk uzlabot vienotā tirgus darbību?”

(izpētes atzinums)

(2023/C 228/04)

Ziņotājs:	Felipe MEDINA MARTÍN
Līdzziņotājs:	Angelo PAGLIARA

Atzinuma pieprasījums	Eiropadomes prezidentūra, 14.11.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants Izpētes atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.4.2023.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2023.
Plenārsesija Nr.	578
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	137/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka iekšējais tirgus ir bijis un joprojām ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa politiskajiem un ekonomiskajiem panākumiem. Iedzīvotāji un uzņēmumi ir guvuši labumu no tā, un tas būtu jāuzskata par pastāvīgu uzlabojumu procesu, kas vienmēr jāpielāgo jaunām vajadzībām, tiklīdz tādas rodas. Pēdējo 30 gadu laikā ir gūtas daudzas priekšrocības, taču joprojām ir vajadzīgs kritisks pārskats un jauni uzlabojumi ne tikai attiecībā uz to, kas vēl ir jāsasniedz, bet arī attiecībā uz jaunajiem izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras, piemēram, Covid-19 pandēmiju, enerģētikas krīzi vai Krievijas iebrukumu Ukrainā. EESK vēlas sniegt ieguldījumu šajā uzlabošanas procesā un turpmāk ir ierosinājusi pasākumus tā stiprināšanai.

1.2.

EESK pauž cerību, ka vienotā tirgus programma (2021–2027), kuras mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tiks papildināta ar atbilstošiem kontroles un aizsardzības instrumentiem attiecībā uz darba kvalitāti, visiem uzņēmumiem vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, pilsoņu tiesībām un patērētāju aizsardzību. Vienlaikus EESK aicina ieviest visus nepieciešamos pasākumus jebkāda veida sociālā un fiskālā dempinga pārvarēšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un pareizu vienotā tirgus darbību, izvairoties no jebkāda veida izkropļojumiem.

1.3.

Pašreizējās ģeopolitiskās problēmas ietekmēs vienotā tirgus darbību, piegādes sistēmas un Eiropas ekonomikas noturību. EESK atzinīgi vērtē centienus samazināt kritisko atkarību no trešām valstīm un aicina Eiropas Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai, saglabājot un stiprinot vienoto tirgu un ieguvumus patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, atjauninātu Eiropas rūpniecības politiku.

1.4.

Nesenā krīze ir parādījusi, ka ES vienotā tirgus galvenajai prioritātei vajadzētu būt dzīves līmeņa un darba apstākļu uzlabošanai, veicinot izaugsmi un godīgu konkurenci un radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu un sociāli draudzīgu vidi. EESK uzskata, ka personu un darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir viens no vienotā tirgus stūrakmeņiem, un tāpēc aicina paātrināt kvalifikāciju un diplomu atzīšanu starp dalībvalstīm. Īpaša uzmanība ir jāpievērš darbu zaudējušiem darba ņēmējiem.

1.5.

EESK uzskata, ka Eiropas uzņēmumi saskaras ar problēmām, kas saistītas ar vienotā tirgus nepilnībām, kuras nopietni ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju. Neraugoties uz milzīgajiem centieniem īstenot vienotā tirgus noteikumus, lielākā daļa regulatīvā sloga joprojām tiek radīta valstu līmenī. Tāpēc ES iestādēm, nodrošinot augstākus standartus, būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņošanu, un dalībvalstīm būtu jāpatur prātā savu papildinājumu iespējamā ietekme uz tirgus integritāti un pienācīgu darbību un, ja iespējams, jāizvairās no pasākumiem, kas varētu radīt būtiskus izkropļojumus un sadrumstalotību. EESK iesaka ES iestādēm rīkoties proaktīvāk un ātrāk, lai savlaicīgi nāktu klajā ar tiesību aktiem, kas veicinātu saskaņošanu. Ir būtiski pēc iespējas ierobežot tādas valstu iniciatīvas, kas varētu apdraudēt iekšējo tirgu un tā kopīgos noteikumus. Šajā saistībā EESK uzsver, ka būtu jāstiprina Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRĪS) mehānisms, lai radītu apstākļus reālam vienotajam tirgum, nevis 27 atšķirīgiem tirgiem.

1.6.

EESK atbalsta stingru apņemšanos uzlabot tiesību aktu kvalitāti Eiropā un dalībvalstīs. EESK uzskata, ka Eiropas tiesību aktu sagatavošanas posmā būtu jāveic pārskatīšana – obligāta ietekmes analīze pirms jebkuras juridiskas iniciatīvas un sabiedriskā apspriešana –, lai padarītu iniciatīvu pārredzamāku un uzlabotu tās mērķus. Tāpat labāka regulējuma programmai un Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT) būtu jākoncentrējas uz preču un pakalpojumu tirgu lielāku atvērtību un integrāciju, lai sniegtu vislielāko labumu iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai, analizējot, vai pastāv lieki tiesību akti, un koncentrējoties galvenokārt uz tām jomām, kurās ir nepieciešama saskaņošana, un paplašinot spēkā esošos sociālās aizsardzības tiesību aktus.

1.7.

EESK uzskata, ka lielāks uzsvars jāliek uz īstenošanu, vienkāršošanu un izpildi, it īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. EESK aicina dalībvalstis stingri īstenot un piemērot kopīgos noteikumus un izvairīties no turpmākiem valstu noteikumiem, ja tie nav vajadzīgi (1).

1.8.

EESK mudina Eiropas Komisiju izvērtēt katru tiesību aktu, ņemot vērā tā ieguldījumu uzņēmumu konkurētspējā un iedzīvotāju labklājībā, un apzināt šķēršļus, kas būtu sistemātiski jānovērš un jālikvidē.

1.9.

EESK uzskata, ka pastāvošie daudzie juridiskie instrumenti, kas Eiropas Savienībā pieejami iekšējā tirgus aizsardzībai, ir pietiekami un atbilstīgi vajadzībām: TRIS procedūra, savstarpējā tiesību aktu atzīšana, SOLVIT, “28. režīms”, sūdzību procedūra, CEN-Cenelec, standarti u. c. Tie ir svarīgi instrumenti vienotā tirgus aizsardzībai, taču to potenciāls ne vienmēr tiek izmantots un ir jāuzlabo to efektivitāte un lietderība.

1.10.

EESK uzskata, ka no visiem jaunajiem problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras vienotais tirgus, prioritāte ir jāpiešķir ES atvērtās stratēģiskās autonomijas veicināšanai attiecībā uz piegādi un tirdzniecību enerģētikas nozarē, kritiski svarīgo izejvielu jomā, kā arī kopumā inovācijas vadības, digitalizācijas un progresīvās pētniecības jomā. EESK iesaka uzlabot sadarbību un nolīgumus ar līdzīgi domājošām valstīm.

1.11.

Preču un pakalpojumu jomā EESK atzīst, ka kopīgais iepirkums pozitīvi ietekmē dažādas nozares, piemēram, gāzes vai mazumtirdzniecības nozari. Šāda veida Eiropas alianses rada daudzas priekšrocības konkurences ziņā un sniedz acīmredzamas priekšrocības patērētājiem, tāpēc ES iestādēm šādas alianses ir skaidri jāatbalsta.

1.12.

EESK ir pārliecināta, ka vienotā tirgus problēmas, kas izriet no digitālās pārkārtošanās, ir jārisina, izmantojot sociālo dialogu un ES vadošo pozīciju arī kopīgo tiesību aktu piemērošanā, lai aizsargātu visneaizsargātākos un nodrošinātu, ka panāktā efektivitāte neapdraud sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kā arī politisko stabilitāti.

1.13.

vienotais tirgus nav ideāls, bet ir pastāvīgi jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem, lai saglabātu tā darbību pat krīzes laikā un aktīvi veicinātu tā brīvības (pandēmija ir parādījusi, ka brīvu pārvietošanos nevar uzskatīt par pašsaprotamu). Tādēļ šai gadadienai vajadzētu būt iespējai šādu politiku atkal iekļaut Eiropas darba kārtībā un tuvākajā nākotnē ierosināt uzlabojumus.

1.14.

EESK pauž bažas par to, ka valsts atbalsta noteikumu atvieglošana, reaģējot uz inflācijas samazināšanas aktu, varētu radīt vēl lielāku asimetriju starp dalībvalstīm, tādējādi apdraudot vienotā tirgus noturību, un uzskata, ka labākais veids, kā nodrošināt jaunu impulsu Eiropas rūpniecības politikai un investīcijām videi draudzīgās tehnoloģijās, ir izveidot Eiropas Suverenitātes fondu.

1.15.

EESK uzsver vienotā tirgus nozīmīgo ieguldījumu protekcionisma novēršanā un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā Eiropas Savienībā. Šajā saistībā EESK uzskata, ka ir padziļināti jāanalizē valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji, to ietekme, lietderība un noturība. Ir ekonomikas nozares, kurām nekad nav bijis pieejams šāda veida atbalsts, un turklāt tā piešķiršana ir nelīdzsvarota starp dažām dalībvalstīm, tādēļ rodas konkurētspējas atšķirības Eiropas Savienībā.

2.   Ievads

2.1.

2023. gadā aprit 30. gadskārta kopš Eiropas Savienības lielākajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem panākumiem Eiropas integrācijas procesā. Tomēr gadadienai vajadzētu būt izdevībai būtiski pieskaņot vienotā tirgus filozofiju un pielāgot to pašreizējām problēmām. Process sākās 1986. gadā ar Vienoto Eiropas aktu, kas sekmēja to, ka kopīgi noteikumi – nevis valstu noteikumi – daudzās dažādās jomās tiek pieņemti, apstiprinot simtiem stratēģisku likumdošanas pasākumu un piemērojot savstarpējas atzīšanas principu.

2.2.

Šodien neviens nenoliedz, ka vienotajam tirgum ir pozitīva, bet arī negatīva ietekme. vienoto tirgu var uzskatīt par būtisku Eiropas modeļa sastāvdaļu, kura ir ļāvusi precēm, cilvēkiem, pakalpojumiem un kapitālam brīvi plūst visā Eiropas Savienībā, atvieglojot dzīvi uzņēmumiem, iestādēm un iedzīvotājiem.

2.3.

vienotais tirgus ir virzījis progresu ne tikai ekonomiskā un sociālā, bet arī politiskā ziņā un paātrinājis integrācijas procesu. Cilvēku brīva pārvietošanās, pateicoties vienotajam tirgum, ir ietekmējusi vairāku eiropiešu paaudžu dzīvi; eiropieši, izmantojot tādas programmas kā Erasmus, jau no ļoti agra vecuma ir spējuši pārņemt eiropeisko dzīvesziņu, ir izveidojuši savienības saiknes un sapratni ar daudziem cilvēkiem no dažādām dalībvalstīm, un tiem ir kopīgs eiropeisks dzīvesveids.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pandēmija parādīja, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs jauns ekonomikas un uzņēmējdarbības modelis. Nesenās krīzes, pašreizējā ģeopolitiskā spriedze, problēmas saistībā ar divkāršo, proti, zaļo un digitālo, pārkārtošanos un tas, ka ASV ir nesen apstiprinājusi inflācijas samazināšanas aktu, liecina, ka ir pienācis laiks atjaunināt vienoto tirgu un dot tam jaunu impulsu, vienmēr atceroties, ka vienotais tirgus ir instruments eiropiešiem, nevis mērķis pats par sevi.

3.2.

Līdz ar Eiropas integrācijas progresu ir attīstījies arī vienotais tirgus. Kaut gan sākotnēji vienotā tirgus ideja bija novērst ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un tādus pasākumus, kam ir līdzīga ietekme uz preču tirdzniecību Kopienā un uz tiesību aktu saskaņošanu (Eiropas vienotais tirgus), politisko vajadzību un mērķu dēļ tā darbības joma ir paplašināta, iekļaujot jaunas jomas, piemēram, pakalpojumus un digitālo ekonomiku.

3.3.

Viss šis progress ir panākts tikai ar milzīgām pūlēm, ko ieguldījušas visas ieinteresētās personas, pārvaldes iestādes, kā arī ekonomikas un sociālās jomas dalībnieki. Tomēr pēdējos gados vienotais tirgus vairs nav bijis politiska prioritāte, un preču un pakalpojumu tirgu atvēršana un integrācija nav svarīgākais darba kārtības jautājums. Šajā sakarā pirmais pamanāmais trūkums ir tas, ka pēdējos gados dalībvalstis nav uzņēmušās saistības. Padome vairākkārt ir apņēmusies uzlabot un stiprināt vienoto tirgu, taču tās secinājumi reti ir iestrādāti valstu politikas pasākumos. Tāpēc EESK aicina Padomi un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus šajā jomā.

3.4.

EESK norāda, ka vienotajam tirgum ir jābūt lietderīgam, lai Eiropas uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgāki pasaules tirgos. Tas ir veidots kā nemitīgs attīstības process – tam piemīt gan vājums, gan risks, taču tiek arī piešķirts jauns uzdevums, proti, noturība. Šis jaunais uzdevums papildina tradicionālās funkcijas, kurām arī turpmāk jābūt dinamiskām, un tās nevar uzskatīt par pašsaprotamām.

3.5.

EESK aicina Komisiju un Padomi pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu Eiropas rūpniecības politikai un uzņēmumiem sasniegt zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus, izmantojot esošos ES instrumentus un vajadzības gadījumā īstenojot priekšlikumu izveidot Eiropas Suverenitātes fondu. Tomēr tā atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka jau pastāv daudzas finansēšanas programmas un instrumenti, kas būtu pilnībā jāizmanto pirms papildu instrumentu ieviešanas. EESK aicina Eiropas Komisiju, lai diskusijās par valsts atbalsta noteikumiem tā iesaistītu EESK.

3.6.

EESK piekrīt (2), ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga un tālejoša digitālā politika, lai izmantotu digitālās inovācijas piedāvātās iespējas ar mērķi palielināt ES konkurētspēju. EESK uzsver, ka reāls vienotais tirgus un vienkāršs pārrobežu regulējums dos daudzām nozarēm iespēju reaģēt uz patērētāju prasībām un konkurēt globālās konkurences apstākļos un digitālākā vidē.

3.7.

vienotā tirgus digitalizācija var nodrošināt vēl lielāku izaugsmi un labklājību eiropiešiem un Eiropas uzņēmumiem. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu ieguldījumus, kas ļautu pārvarēt pašreizējo digitālo plaisu starp Eiropas reģioniem. Dalībvalstīm ir būtiski palielināt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, lai attīstītu digitālo vienoto tirgu un padarītu to efektīvāku. Mērķim jābūt kvalificētu darbinieku, inovatīvu uzņēmumu un kvalitatīvu darbvietu nodrošināšanai, kā arī cīņai pret nestabiliem darba apstākļiem.

3.8.

EESK aicina Eiropas Komisiju koncentrēties uz riskiem, ko rada tādu persondatu un sensitīvu datu radīšana, aprite un glabāšana, kas izriet no digitalizācijas procesiem, kā arī no to izmantošanas un kontroles. Tajā pašā laikā EESK aicina Komisiju pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šo risku, un kā pamatu tiesiskajam regulējumam ņemt vērā secinājumus, kas gūti pašreizējās sarunās par Eiropas Padomes nolīgumu par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (3). Mērķim jābūt persondatu, darba ņēmēju un patērētāju aizsardzībai, bet jāļauj tos izmantot konfidenciāli, lai varētu izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.

3.9.

Lai datus labāk analizētu un izmantotu Eiropas sabiedrības un Eiropas uzņēmumu konkurētspējas labā, ir ļoti svarīgi paātrināt iniciatīvas, kas vērstas uz digitalizāciju un nozarēm specifiskām Eiropas datu telpām. Datu telpas varētu radīt un veicināt jaunus mērogojamus rūpnieciskos novatorus un jaunuzņēmumus. Labi funkcionējošs vienotais datu tirgus ir ļoti svarīgs arī tāpēc, ka tas ir cieši saistīts ar vienoto tirgu precēm, pakalpojumiem, kapitālam un cilvēkiem, kā arī ar enerģētikas un transporta sistēmām.

4.   Vienotais preču un pakalpojumu tirgus

4.1.

EESK uzskata, ka vēl ir jāanalizē vienotā tirgus nepilnības un jāveic pasākumi to novēršanai, it īpaši, izvairoties no nevajadzīga regulatīvā un administratīvā sloga, lai, saglabājot un paplašinot spēkā esošos sociālās aizsardzības tiesību aktus, veicinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju.

4.2.

EESK uzsver problēmas, ko rada dalībvalstis, plānojot kopīgu pasākumu pieņemšanu Eiropas līmenī, un kā tās ietekmē un virza kopīgos risinājumus, kas rasti Eiropas tiesību aktos. Dažos gadījumos tas ir tāpēc, ka Eiropas Komisija nav ierosinājusi pasākumus, bet dažkārt to izraisa dalībvalstis, kas rīkojas pirms Eiropas priekšlikuma nākšanas klajā (piemēram, gaļas produktu izcelsmes marķējums, pārtikas produktu marķējums iepakojuma priekšpusē, Īrijas priekšlikums attiecībā uz brīdinājumiem par alkoholisko dzērienu ietekmi uz veselību u. c.), tādējādi kavējot saskaņošanas procesu un preču brīvu apriti. Šā iemesla dēļ EESK mudina Eiropas Komisiju vajadzības gadījumā paredzēt regulējumu, lai izvairītos no tā, ka palielinās tādu valstu noteikumu skaits, kas sadrumstalo vienoto tirgu.

4.3.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (4) ir noteikta kārtība, kādā sniedzama informācija par tehniskajiem noteikumiem un dalībvalstīm pieejamo informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem. Šis tiesību akts paredz, ka dalībvalstij var noteikt par pienākumu atlikt noteikumu projekta pieņemšanu uz 12–18 mēnešiem, ja ir bijusi izvirzīta ES iniciatīva, kuru varētu apdraudēt valsts noteikumi un kura tiek atjaunota. Tomēr praksē Eiropas Komisijas prerogatīva netiek īstenota, un galu galā tās ir tieši dalībvalstis, kas izvirza nosacījumus Eiropas tiesību aktiem.

4.4.

Cits pieejamais rīks, kas paredzēts, lai apturētu vai neitralizētu jebkādas darbības, kuras ir pretrunā vienotajam tirgum, ir SOLVIT. Tā ir procedūra, ko piemēro gadījumos, kad citas dalībvalsts administrācija nepareizi piemēro Eiropas tiesību aktus un kavē iedzīvotāju un uzņēmumu tiesību pilnīgu īstenošanu vienotajā tirgū. Tā ir sistēma, kas paredzēta mediācijai starp valstu pārvaldes iestādēm un praksē vairāk balstās uz pārvaldes iestāžu apņēmību, nevis uz to juridisko spēku labot situāciju, tāpēc EESK uzskata, ka tās efektivitāte ir ierobežota un tā ir jāuzlabo.

4.5.

Vēl viens pieejams rīks ir sūdzības iesniegšanai Eiropas Komisijai. EESK šo instrumentu uzskata par efektīvu, jo tas ir elastīgs un pārredzams, taču tam ir vajadzīgs spēcīgs politiskais atbalsts, un būtu jāuzlabo šīs procedūras efektivitāte un lietderība.

4.6.

2018. gadā tika apstiprināta stratēģija dažādu Eiropas nozaru atvēršanai un attīstībai. Tomēr joprojām pastāv problēmas, diskriminācija turpinās, un ne visas dalībvalstis par to ziņo Eiropas Komisijai saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 15. panta 7. punktu.

4.7.

EESK norāda, ka dažas nozares, piemēram, finanšu pakalpojumu vai mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozare ir ļoti sadrumstalotas, taču tās ir spējušas apvienoties un kļūt spēcīgākas Eiropas līmenī. Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares ir ņēmušas vērā vienotā tirgus pamatideju un nenoliedzamās priekšrocības, lai, pateicoties pirkšanas aliansēm un vienotajam tirgum, labāk kalpotu Eiropas patērētājiem ikdienā. Joprojām pastāv būtiskas problēmas, runājot par to, ka jāsaskaņo un efektīvi jāizmanto brīvība veikt uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē, kurā vēl joprojām nav pilnībā īstenota stratēģija “21. gadsimta prasībām atbilstoša mazumtirdzniecības nozare”. Turklāt ir vajadzīgs atbalsts pirkšanas aliansēm mazumtirdzniecībā, lai, veicinot konkurenci Eiropas līmenī, uzlabotu patērētāju labklājību.

5.   Vienotais tirgus darba ņēmējiem

5.1.

Kā vienu no vienotā tirgus problēmām EESK min darba vides pārveidi un no tās izrietošo pušu attiecību pārveidošanu, kā arī ar to saistītos riskus attiecībā uz elastīgumu (darba laiks, atrašanās vieta un pakalpojumi), it īpaši attiecībā uz platformu darbiniekiem un, vispārīgāk, digitālajām profesijām, kā arī vieddarba veicējiem.

5.2.

Nesenās krīzes ir parādījušas, ka ES vienotā tirgus galvenajai prioritātei vajadzētu būt dzīves līmeņa un darba apstākļu uzlabošanai, vienlaikus veicinot izaugsmi un godīgu konkurenci un radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu un sociāli draudzīgu vidi. Neraugoties uz panākto progresu, 21,7 % Eiropas iedzīvotāju joprojām ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (Eurostat, 2021. gads).

5.3.

EESK uzskata, ka personu un darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir viens no vienotā tirgus stūrakmeņiem, un tāpēc aicina paātrināt kvalifikāciju un diplomu atzīšanu starp dalībvalstīm. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret norīkotajiem darba ņēmējiem atalgojuma un darba apstākļu ziņā.

5.4.

Pandēmijas krīze ir parādījusi, ka veselības aprūpes speciālistu brīva pārvietošanās ir bijusi konverģences un pašaizsardzības faktors Eiropas Savienībā, taču līdz šim daudzas profesijas šajā ziņā joprojām ir atstātas novārtā (piemēram, juridiskajā jomā un mācīšanas jomā). EESK aicina (5) pārveidot nodarbinātības un prasmju atbalsta pasākumus un investīcijas nākotnes darba ņēmēju prasmju kopumā, uzlabojot profesionālo un izglītojošo apmācību un individuālo mācīšanos, tādējādi atbalstot uzņēmumus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš “zaļajām” darbvietām.

5.5.

Digitālā infrastruktūra ir būtiska, lai sekmīgi izmantotu vienotā tirgus priekšrocības visās Eiropas nozarēs un reģionos, it īpaši tajos, kuru vidējie rādītāji ir zemāki. Infrastruktūras trūkumi palielina nevienlīdzību un ietekmē cilvēku un uzņēmumu iespējas. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu investīcijas, kas ļautu pārvarēt pašreizējo digitālo plaisu Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumiem, it īpaši MVU.

6.   Turpmākie soļi. Gaidāmās vienotā tirgus problēmas

6.1.

ES iestādēm ir jāturpina stiprināt vienoto tirgu, lai pilnībā atraisītu tā potenciālu radīt izaugsmi, darbvietas un labāku sabiedrību nākotnē.

6.2.

ES iestādēm, nodrošinot augstākus standartus, būtu jācenšas pilnībā saskaņot ES tiesību aktus, ja tas ir iespējams un lietderīgi, lai novērstu nevajadzīgu vienotā tirgus sadrumstalotību, piemēram, nodokļu jomā. EESK norāda, ka izaicinājumi, ar ko saskaras vienotais tirgus, ir turpināt virzību uz nodokļu saskaņošanu starp dalībvalstīm, novērst dempingu un tuvākajā laikā nodrošināt algu konverģenci, kā arī nepieļaut sociālo dempingu un/vai negodīgu konkurenci, it sevišķi piesaistot investīcijas, izvietojot uzņēmumus un darbā pieņemot darbiniekus.

6.3.

Lai īstenošanu un vienkāršošanu padarītu par vienotā tirgus prioritāti un vadošo principu, izšķiroša nozīme ir izpildei. ES iestādēm ir jānodrošina, ka Komisijas kā “Līgumu sargātājas” loma tiek saglabāta ļoti politizētajā Eiropas vidē. Ja valstu likumdevēji, izmantojot savu rīcības brīvību, nolemj pievienot prasības valsts līmenī, tas ir jādara pārredzami, jāpaziņo par to Komisijai un citām valstu iestādēm un jāpaskaidro iemesli saskaņā ar savām saistībām Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Turklāt sankcijas Eiropas Savienībā nedrīkst atšķirties.

6.4.

Tiesību aktu kvalitāte nozīmē labākus tiesību aktus. Sagatavošanas procesā būtu jāietver konkurētspējas pārbaude politikas veidošanā, uzlabota ietekmes novērtējumu atspoguļošana un padziļināta analīze par to, kā noteikumi ietekmē kopējo birokrātisko slogu, kas gulstas uz uzņēmumiem, it īpaši MVU.

6.5.

Nevajadzīgu valsts radītu šķēršļu novēršana: Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai valstu tehniskie noteikumi joprojām ir saskaņā ar paredzēto mērķi, atbilst nākotnes prasībām un ir samērīgi, lai uzlabotu preču un pakalpojumu brīvu apriti.

6.6.

Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kuru pamatā ir stingrs tiesiskais regulējums, kas nodrošina, ka visi ES tirgū pārdotie produkti atbilst ES prasībām un ir droši; tas ļaus saglabāt patērētāju uzticēšanos un drošību saskaņā ar jauno regulu par produktu un pakalpojumu drošumu, kas ietver arī digitālos produktus un pakalpojumus.

6.7.

ES iestādēm ir efektīvi jāvēršas pret dalībvalstu protekcionismu un diskrimināciju, lai nodrošinātu, ka patērētāju intereses tiek vienlīdz ievērotas gan ES, gan valstu politikas lēmumos.

6.8.

Jāuzlabo pieejamie rīki, lai ļautu uzņēmumiem un patērētājiem piekļūt informācijai par paziņošanu (vienots paziņošanas punkts) un padarītu procesus lietderīgākus un elastīgākus, piemēram, stiprinot sūdzību tīklu pārrobežu patērētājiem. EESK mudina izveidot tīklus, kurā ietilpst viegli pieejamas strīdu izšķiršanas shēmas, jo patērētāji vairāk uzticētos vienotajam tirgum, ja viņi bez pūlēm varētu rast tiesisko aizsardzību pret uzņēmumiem, kas ir reģistrēti citās dalībvalstīs.

6.9.

Vienotais publiskā iepirkuma tirgus: tā ir joma ar valstu noteiktām robežām un ierobežojumiem citas dalībvalsts uzņēmumiem, un tas var traucēt vienotā tirgus normālu darbību, un šajā saistībā ir vajadzīga stingra ES iestāžu reakcija, lai pabeigtu tāda tiesiskā regulējuma izstrādi, kas veicina iedzīvotāju sociālo progresu (6).

6.10.

Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu ilgtspējīgas kopienas. Klimata krīze rada gan draudus, gan iespējas: ātra pielāgošanās vienotajā tirgū ir nepieciešama, lai atspoguļotu mainījušās prioritātes saistībā ar Eiropas zaļo kursu. Ir jāveicina bezemisiju tehnoloģiju izmantošana un ātri jāpielāgo darbaspēka apmācība. Videi draudzīgas investīcijas ES iekšējā tirgū varētu nodrošināt ilgstošu izaugsmi un vienlaikus sniegt nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

---

(1)  OV C 440, 6.12.2018., 28. lpp.

(2)  OV C 152, 6.4.2022., 1. lpp.

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2022/2349 (2022. gada 21. novembris), ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par Eiropas Padomes konvenciju par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (OV L 311, 2.12.2022., 138. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(5)  OV C 152, 6.4.2022., 1. lpp.

(6)  OV C 341, 24.8.2021., 20. lpp.