EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2023. gada 6. jūnijs)

par priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju

(CON/2023/15)

(2023/C 249/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Komisija 2022. gada 23. februārī publicēja priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēmusi sniegt atzinumu par ierosināto direktīvu pēc savas iniciatīvas. ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā direktīva ietver normas, kas skar ECB uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un Līguma 127. panta 5. punktā minēto Eiropas Centrālo banku sistēmas palīdzību sekmīgi īstenot kompetento iestāžu politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Ar ierosināto direktīvu dažiem lieliem uzņēmumiem tiek noteikts pienākums ievērot pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā (2), tostarp identificējot faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi (3), integrējot pienācīgu rūpību uzņēmumu politikā (4), novēršot vai mazinot nelabvēlīgo ietekmi (5), izveidojot sūdzību procedūru (6), monitorējot pasākumus un politiku (7), kā arī sniedzot pārskatus (8). Šajā nolūkā ierosinātajā direktīvā “uzņēmums”, uz kuru tā attiecas, definēts kā tāds, kas ietver “regulētu finanšu uzņēmumu” (9), kas savukārt cita starpā ietver kredītiestādi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (10) (turpmāk “kredītiestāde”, un kopā “kredītiestādes”).

1.2.

Turklāt ierosinātajā direktīvā noteikts, ka uzņēmumiem, uz kuriem tā attiecas, jāveic atbilstoši pasākumi, lai identificētu faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kas izriet no uzņēmumu pašu darbības vai to meitasuzņēmumu darbības un – ja tā saistīta ar to vērtības ķēdēm – no to iedibinātajām darījumu attiecībām (11). Attiecībā uz regulētiem finanšu uzņēmumiem, tostarp kredītiestādēm, termins “vērtības ķēde” ierosinātajā direktīvā definēts kā tāds, kas ietver to klientu darbības, kuri saņem aizdevumus, kredītus un citus finanšu pakalpojumus (12). Lai gan pienācīga rūpība cilvēktiesību un vides jomā neietilpst ECB kompetencē, ierosinātajai direktīvai varētu būt nozīmīga praktiska ietekme uz kredītiestādēm. No šāda viedokļa ieteicams ierosinātajā direktīvā paredzēt sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumus starp iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu atbilstības ierosinātajai direktīvai uzraudzību, un iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, tostarp ECB. Šajā sakarā ECB norāda, ka Savienības likumdevēji noteikuši kārtību, kādā sadarbojas un apmainās ar informāciju prudenciālās uzraudzības iestādes un kompetentās uzraudzības iestādes, kuras atbild par to, lai uzraudzītu kredītiestāžu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē darbības jomas, kuras neietilpst ECB kompetencē kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā. Šāda kārtība noteikta, piemēram, tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas prasības (13), finanšu instrumentu tirgi (14) un tirgus infrastruktūras (15).

1.3.

Ar ierosināto direktīvu tiek ieviesta tādu uzņēmumu civiltiesiskā atbildība, kuri nav izpildījuši pienākumu novērst iespējamu nelabvēlīgu ietekmi vai izbeigt faktisko nelabvēlīgo ietekmi, ja šāda neizpilde izraisījusi kaitējumu (16). Lai gan civiltiesiskās atbildības režīms (piemēram, kaitējuma definīcija un pierādīšanas pienākums) jāprecizē, sagaidāms, ka šāda atbildības režīma rezultātā var ievērojami palielināties banku tiesvedības riski. ECB sagaida, ka uzraudzītās kredītiestādes šos riskus pārvaldīs saskaņā ar ECB izziņotajām ECB prudenciālās uzraudzības gaidām. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ECB līdz šim izmantojusi uz riskiem balstītu pieeju, novērtējot banku pakļautību vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) riskiem. Piemēram, ECB paudusi, ka bankām jāizprot sekas, ko pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku rada to darījumiem un riska pozīcijām, un jāatspoguļo šādi riski to vispārējā riska pārvaldības stratēģijā (17). Raugoties no šādas perspektīvas, turpmāku kreditēšanu tādu darbību finansēšanai, kuras pakļautas augstiem pārejas riskiem, var uzskatīt par atbilstošu pareizai riska pārvaldībai tikai tad, ja aizņēmējam ir ticams un zinātniski pamatots Parīzes nolīgumam pielāgotas pārejas plāns (18), lai laika gaitā pārvaldītu un samazinātu pārejas risku. Jo īpaši pārejas riska pareiza pārvaldība ietver arī tiesvedības riska pareizu pārvaldību. Šajā kontekstā ECB uzsver, ka, ieviešot civiltiesisko atbildību saistībā ar šādas kreditēšanas nelabvēlīgo ietekmi, būtu jāņem vērā un jāatzīst pārejas plānošanas nozīme uzņēmumos. Ņemot vērā iepriekš minēto uzraudzības pieeju, tādu darbību finansējuma kreditēšanu, kuras pakļautas augstiem pārejas riskiem, tomēr var uzskatīt par atbilstošu pareizas riska pārvaldības pieejai, ja vien plānoto vai veikto darbību marginālais ieguldījums joprojām atbilst ticamiem pārejas plāniem. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka bankas spēj finansēt pārejas centienus klientiem, kuri vēl nav atbilstoši ES klimata mērķiem un Parīzes nolīgumam, bet plāno tos sasniegt.

1.4.

Ierosinātajā direktīvā uzņēmumiem, uz kuriem tā attiecas, noteikts pienākums pieņemt pārejas plānu, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma darbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu (19). Proti, ja uzņēmums klimata pārmaiņas identificējis kā galveno risku, uzņēmumam savā plānā jāiekļauj emisiju samazināšanas mērķi. Lai gan pienākums pieņemt pārejas plānu noteikts ierosinātajā direktīvā, pārejas plāna publiskošanas saturs un praktiskās prasības atsevišķi noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2464 (20) (turpmāk – “Korporatīvo ilgtspējas pārskatu direktīva” jeb “KIPD”). Tādēļ ļoti svarīga ir ierosinātās direktīvas un KIPD definīciju un prasību cieša koordinācija un saskaņotība. ECB uzsver nepieciešamību nodrošināt konsekvenci un sadarbspēju attiecībā uz pārejas plāniem šo divu tiesību aktu ietvaros. Ir svarīgi norādīt, ka ierosinātajā direktīvā un KIPD prasītie pārejas plāni gan pēc to mērķiem, gan nolūka varētu atšķirties no pārejas plāniem, kas tiek prasīti no prudenciālās uzraudzības viedokļa saskaņā ar pašlaik pārskatīto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (21) (turpmāk “Kapitāla prasību direktīva” jeb “KPD”). KPD mērķis ir nodrošināt, ka kredītiestādes visaptveroši novērtē VSP riskus un iekļauj uz nākotni vērstus šo risku apsvērumus savās stratēģijās, cenu politikā, pastāvīgajā riska monitorēšanā un pārvaldībā, lai nodrošinātu kredītiestādes noturību.

1.5.

Ierosinātā direktīva pilnvaro dalībvalstis norīkot vienu vai vairākas uzraudzības iestādes, kuras uzraudzīs tajā noteikto pienākumu izpildi (22). Šajā kontekstā iestādes, kas pašlaik norīkotas kā kompetentās iestādes regulētu finanšu uzņēmumu uzraudzībai, varētu tikt norīkotas arī kā uzraudzības iestādes ierosinātās direktīvas vajadzībām attiecībā uz finanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ierosinātās direktīvas darbības joma (23). ECB uzsver, ka ierosinātajā direktīvā noteikto pienākumu izpildes uzraudzība ir uzdevums, kas atšķiras no nacionālo kompetento iestāžu (NKI) prudenciālajiem uzdevumiem Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros (24). Ja VUM ietilpstošās NKI tiktu norīkotas par uzraudzības iestādēm saskaņā ar ierosināto direktīvu, tām būtu jānodrošina līdzekļi un resursi šo jauno uzdevumu veikšanai, nekaitējot to pašreizējiem prudenciālajiem pienākumiem. Turklāt ECB atkārtoti uzsver, ka vajadzīgi pienācīgi koordinācijas, sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumi starp iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu atbilstības ierosinātajai direktīvai uzraudzību, un iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, tostarp ECB. Šādiem pasākumiem būtu jāpalīdz pēc iespējas novērst divkāršas pārskatu sniegšanas nevajadzīgas prasības un nekonsekventu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz uzraudzītajām kredītiestādēm.

1.6.

Komisija izveidos Eiropas Uzraudzības iestāžu tīklu, kurā būs dalībvalstu norīkoto uzraudzības iestāžu pārstāvji un kurā Komisija var aicināt piedalīties Eiropas aģentūras, lai apmainītos ar informāciju, sniegtu savstarpēju palīdzību un izveidotu efektīvas sadarbības pasākumus (25). Ierosinātajā direktīva pamatoti izslēgta iespēja, ka ECB tiek uzticēts uzraudzīt to nozīmīgo kredītiestāžu atbilstību ierosinātajai direktīvai, kuras ir tās tiešā uzraudzībā. Tas atbilst ECB izpratnei, ka šāds uzdevums neietilpst prudenciālās uzraudzības uzdevumu jomā, kurus ECB var uzticēt saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu. Tomēr ECB uzskata, ka ir ļoti svarīgi paplašināt ierosināto Eiropas Uzraudzības iestāžu tīklu, iekļaujot tajā ECB kā kredītiestāžu prudenciālas uzraudzības iestādi. Tas nodrošinātu koordināciju un nodrošinātu stabilu juridisko pamatu sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumu izveidei starp ECB un uzraudzības iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar ierosināto direktīvu, jo īpaši attiecībā uz tiem regulētajiem finanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ECB tiešā prudenciālā uzraudzība (t. i., nozīmīgām kredītiestādēm), bet kuri vienlaikus būtu pakļauti to nacionālo uzraudzības iestāžu uzraudzībai, ko dalībvalstis izraudzījušās ierosinātās direktīvas vajadzībām.

1.7.

Ierosinātajā direktīvā noteikta regulētu finanšu uzņēmumu vērtības ķēdes definīcija. Tas varētu ietekmēt turpmāko tiesisko regulējumu, piemēram, Eiropas ilgtspējas pārskatu standartus, ko izstrādājusi Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (26), kas Komisijai jāpieņem saistībā ar KIPD. Definīcija būtu rūpīgi jāizvērtē saistībā ar prudenciālās uzraudzības regulējumu, jo tā var nebūt piemērota izmantošanai prudenciālās uzraudzības regulējumā. Tas ir tāpēc, ka no prudenciālās uzraudzības viedokļa ir svarīgi, lai regulētiem finanšu uzņēmumiem būtu visaptverošs pārskats par pārejas riskiem, kas raksturīgi to vērtību ķēdei. Tādējādi var būt vajadzīga padziļināta analīze un turpmāka vērtību ķēdes definīcijas analīze, ciktāl tā attiecas uz regulētiem finanšu uzņēmumiem.

1.8.

Visbeidzot, ECB uzsver, cik svarīga ir ierosinātās direktīvas pakāpeniska un sakārtota stāšanās spēkā, lai ļautu uzņēmumiem pielāgot savus iekšējos procesus un darījumu attiecības atbilstoši jaunajām prasībām. Tas ir īpaši svarīgi, lai regulētie finanšu uzņēmumi varētu nodrošināt pienācīgu riska pārvērtēšanu un izvairītos no “kraujas efekta”, kas var izsaukt finanšu pakalpojumu pēkšņu izbeigšanu, potenciāli negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 6. jūnijā

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) COM (2022) 71 final.

(2) Sk. ierosinātās direktīvas 4. pantu.

(3) Sk. ierosinātās direktīvas 6. pantu.

(4) Sk. ierosinātās direktīvas 5. pantu.

(5) Sk. ierosinātās direktīvas 7. un 8. pantu.

(6) Sk. ierosinātās direktīvas 9. pantu.

(7) Sk. ierosinātās direktīvas 10. pantu.

(8) Sk. ierosinātās direktīvas 11. pantu.

(9) Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta a) punkta iv) apakšpunktu.

(10) Sk. 4. panta 1) punkta 1) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(11) Sk. ierosinātās direktīvas 6. panta 1. punktu.

(12) Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta g) punktu.

(13) Sk. 49. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.); ECB Atzinuma CON/2022/4 3.1.–3.8. punktu. Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(14) Sk. 79. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(15) Sk. 84. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(16) Sk. ierosinātās direktīvas 22. pantu.

(17) Sk. ECB “Norādījumus par klimata pārmaiņu un vides riskiem”, kas pieejami ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu. Sk. arī paziņojumu presei “ECB sets deadlines for banks to deal with climate risks”, kas pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu

(18) Sk. Frank Elderson runu ““Running up that hill” – how climate-related and environmental risks turned mainstream in banking supervision and next steps for banks’ risk management practices”, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(19) Sk. ierosinātās direktīvas 15. pantu.

(20) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).

(21) Sk. 76. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(22) Sk. ierosinātās direktīvas 17. panta 1. punktu.

(23) Sk. ierosinātās direktīvas 17. panta 5. punktu.

(24) Sk. 2. panta 2. punktu Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(25) Ierosinātās direktīvas 21. pants.

(26) Sk. Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas, “First Set of draft ESRS”, November 2022, pieejams EFPPG interneta vietnē www.efrag.org