EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2023. gada 1. februāris)

par priekšlikumu regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro

(CON/2023/4)

(2023/C 106/02)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022. gada 16. un 24. novembrī saņēma Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu ir balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā regulā iekļautas normas, kas ir ECB kompetences jomā saskaņā ar LESD 127. panta 2. punktu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 3.1. pantu, jo īpaši saistībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas pamatuzdevumu veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1

ECB ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu veicināt zibmaksājumu, kas definēti kā kredīta pārvedumi, ar kuriem līdzekļus pārskaita uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu desmit sekunžu laikā pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas no maksātāja, nodrošināšanu un izmantošanu euro Eiropas Savienībā. Šī iniciatīva ir cieši saistīta ar Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģiju (2), kuras galvenie elementi ir šādi: a) Eiropas mēroga risinājuma izstrāde neliela apjoma maksājumiem mijiedarbības punktā; b) zibmaksājumu pilnīga ieviešanu; c) pārrobežu maksājumu uzlabošana ārpus ES; un d) atbalsts inovācijai, digitalizācijai un Eiropas maksājumu ekosistēmai.

1.2

Lai veicinātu maksājumu sistēmu raitu darbību, ir būtiski risināt sadrumstalotības jautājumus visā vienotajā euro maksājumu telpā (Single Euro Payments Area – SEPA). Pašlaik zibmaksājumi ar vienlīdzīgiem nosacījumiem netiek nodrošināti visās SEPA jurisdikcijās. Šajā kontekstā pasākumi, kas vēl vairāk saskaņo zibmaksājumu nodrošināšanu visās SEPA jurisdikcijās, palielinātu patērētāju izvēli un veicinātu inovāciju, drošību un atvērtu stratēģisko autonomiju Eiropas maksājumos. Tāpat būtu jāatbalsta arī pasākumi, kas var veicināt efektivitāti visā SEPA, ciktāl tiek nodrošināta atbilstība piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem. Būtu lietderīgi izpētīt iespēju izveidot standartizētus un/vai, iespējams, centralizētus Eiropas mēroga risinājumus neatbilstību pārbaudēm, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS) jādara pieejamas pirms zibmaksājumu apstiprināšanas vai pirms līdzekļu kreditēšanas saņēmēja kontā, piemēram, izmantojot Eurosistēmas centrālo pozīciju zibmaksājumu vidē, kas tai ļauj sasniegt visus attiecīgos darījuma partnerus.

1.3

Kopš SEPA tūlītēju kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēmas uzsākšanas 2017. gadā zibmaksājumu nodrošināšana un izmantošana Savienībā ir palielinājusies, bet tie vēl nav kļuvuši par jauno normu, kā to varēja sagaidīt. ECB turpina aicināt tirgus dalībniekus ieviest zibmaksājumus Eiropas mērogā un pēc iespējas ātrāk atbalstīt to pieejamību galalietotājiem. ECB 2018. gada novembrī sāka TARGET zibmaksājumu norēķinu (TIPS) pakalpojumu, kas palīdz MPS piedāvāt zibmaksājumus un ļauj tiem nekavējoties, droši un jebkurā laikā veikt zibmaksājumu norēķinus. Ar 2022. gadu visiem MPS, kas pievienojušies SCT Inst shēmai un sasniedzami TARGET2, jābūt sasniedzamiem arī ar TIPS palīdzību, veicinot tādu MPS sasniedzamību (vai sadarbspēju) visā Eiropā, kuri piedāvā zibmaksājumus tehniskā, tirgus infrastruktūras līmenī.

1.4

ECB atzīmē elektroniskās naudas iestāžu (ENI) un maksājumu iestāžu (MI) izslēgšanu, kurām pretējā gadījumā būtu prasīts piedāvāt visiem saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem (MPL) maksājumu pakalpojumus zibmaksājumu nosūtīšanai un saņemšanai, jo tās nevar piedalīties norēķinu sistēmās, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (3) (turpmāk – “Norēķinu galīguma direktīva”) (4). ECB saprot, ka, ja Norēķinu galīguma direktīvas darbības joma tiek paplašināta, iekļaujot tajā ENI un MI, šādiem MPS arī būtu jāievēro prasība piedāvāt visiem saviem MPL maksājumu pakalpojumus zibmaksājumu nosūtīšanai un saņemšanai, jo tās tieši piedalītos saskaņā ar minēto direktīvu noteiktajās norēķinu sistēmās. ECB atbalsta prasību MPS, uz kuriem tas attiecas, piedāvāt zibmaksājumus par tādu pašu cenu kā maksājumus, kas nav zibmaksājumi. ECB atzinīgi vērtē arī vienkāršota sankciju pārbaudes procesa ieviešanu, lai aizstātu pašreizējo uz darījumiem balstīto modeli, nemazinot sankciju pārbaudes efektivitāti. Turklāt ECB atbalsta ierosinājumu ieviest pakalpojumu maksājuma saņēmēja starptautiskā bankas konta numura (IBAN) un tā vārda/nosaukuma neatbilstību konstatēšanai. Šāds pakalpojums var mazināt kļūdas un krāpšanu zibmaksājumos. Tomēr ar šādu pakalpojumu saistītā maksa var būt atturoša un apvienojumā ar noteikumu, kas ļauj no tā atteikties, var būt par pamatu šādas maksātāju papildu aizsardzības nepietiekamai izmantošanai, vienlaikus joprojām pieprasot MPS segt ieguldījumu izmaksas par pakalpojuma attīstīšanu. Prasības tam, kā būtu jāievieš neatbilstību pārbaudes pakalpojums, nav pārāk preskriptīvas, nodrošinot nepieciešamo elastību tam, lai tirgus varētu izstrādāt risinājumus. Tomēr saskaņota pieeja novērstu iespējamās tirgus sadrumstalotības problēmas. Tāpat ir svarīgi atvēlēt pietiekami daudz laika, lai tirgus varētu izstrādāt un īstenot piemērotus pasākumus, kas nemazina zibmaksājumu ātrumu, jo tas varētu apgrūtināt to ieviešanu tirdzniecības vietās.

2.   Īpaši apsvērumi

2.1   Terminu definīcijas

Daži ierosinātajā regulā definētie termini a) varētu būt saskaņojami ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366 (5) (turpmāk – “Maksājumu pakalpojumu direktīva”) izmantotajiem terminiem un b) varētu būt par pamatu grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/92/ES (6) (turpmāk – “Maksājumu kontu direktīva” ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (7) (turpmāk – “Eiropas Pieejamības akts”). Proti, ierosinātajā regulā iekļautā “maksājumu konta identifikatora” definīcija būtu tāda pati kā Maksājumu pakalpojumu direktīvā noteiktā “unikālā identifikatora” definīcija (8). Ņemot to vērā, ECB rosina Savienības likumdevējam apsvērt iespēju to pašu terminoloģiju izmantot ierosinātajā regulā. Turklāt “kredīta pārvedums” ir termins, kas jau definēts Maksājumu kontu direktīvā (9). ECB ierosina konsekvences labad šo definīciju saskaņot ar ierosinātajā regulā iekļauto “tūlītēja kredīta pārveduma” definīciju. Šajā sakarā Maksājumu kontu direktīvā (10) uzsvērta nepieciešamība nodrošināt tajā iekļauto definīciju saskaņošanu ar definīcijām, kas iekļautas Maksājumu pakalpojumu direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (11). Turklāt Eiropas Pieejamības aktā iekļauta “maksājumu termināļa” definīcija, kuras nozīme ir līdzīga ierosinātajā regulā iekļautajai “MPL saskarnes” definīcijai. ECB rosina Savienības likumdevējam apsvērt iespēju grozīt Eiropas Pieejamības aktu, lai “maksājumu termināļa” definīciju saskaņotu ar “MPL saskarnes” definīciju. Visbeidzot, lai nodrošinātu sistemātisku saskaņotību, ir svarīgi apsvērt ar ierosināto regulu ieviestos terminus saistībā ar gaidāmajiem Maksājumu pakalpojumu direktīvas grozījumiem.

2.2   Maksājuma saņēmēja vārda/nosaukuma un maksājumu konta identifikatora neatbilstības

Saskaņā ar ierosinātajai regulai pievienoto paskaidrojuma rakstu MPS var iekasēt papildu maksu par maksājuma saņēmēja vārda/nosaukuma un maksājumu konta identifikatora neatbilstību konstatēšanu (12). Papildu maksai par neatbilstību konstatēšanu, no vienas puses, varētu būt atturoša ietekme uz MPL, kas var neveicināt zibmaksājumu nodrošināšanu un izmantošanu. No otras puses, zibmaksājumu kontekstā šim neatbilstību pārbaudes pakalpojumam ir izšķiroša nozīme. Tāpēc ierosinātā regula būtu jāgroza, lai izvairītos no tā, ka MPL vai nu neizmanto zibmaksājumus, vai atsakās no neatbilstību pārbaudes pakalpojuma ar to saistīto maksu dēļ. Neatkarīgi no tā, kā pakalpojumu izmanto MPL, ierosinātā regula uzliek par pienākumu MPS piedāvāt pakalpojumu, radot ieguldījumu izmaksas. Dažās dalībvalstīs (piem., Nīderlandē) jau ieviesta obligāta IBAN pārbaude pēc maksājuma saņēmēja vārda/nosaukuma, ko attiecībā uz IBAN iekšzemes kontiem visi MPS nodrošina bez papildu maksas. Saskaņota pieeja šādām IBAN pārbaudēm visā SEPA var būt izdevīga un izmaksu ziņā efektīvāka, kā rezultātā, piemēram, varētu tikt ieviesta kopēja shēma un/vai sniegts pakalpojums centralizētā veidā.

2.3   Zibmaksājumu pārbaude attiecībā uz Savienības sankcijām

MPS, uz kuriem tas attiecas, jāveic pārbaudes attiecībā uz Savienības sankcijām tūlīt pēc tam, kad stājušies spēkā ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu (13). Šajā sakarā ECB vēlas paust trīs apsvērumus.

Pirmkārt, ierosinātā regula neatbrīvo MPS no attiecīgo nacionālo sankciju ievērošanas, kas piemērotas pret attiecīgo personu, organizāciju vai struktūru.

Otrkārt, ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, var stāties spēkā dienā, kurā tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Lai nodrošinātu, ka MPS, uz kuriem tas attiecas, šos ierobežojošos pasākumus piemēro nekavējoties, ECB ierosina, ka attiecīgajiem MPS tiek noteikts pienākums veikt šādas pārbaudes tūlīt pēc ierobežojošo pasākumu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī (nevis tūlīt pēc to stāšanās spēkā), veicinot ierobežojošo pasākumu ievērošanu visos gadījumos, kuros spēkā stāšanās diena ir vēlāka par publicēšanas dienu.

Treškārt, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ECB norāda uz potenciāli labvēlīgo lomu, kāda juridiskās personas identifikatoriem (JPI) varētu būt saistībā ar pārbaudēm attiecībā uz Savienības sankcijām un/vai kā darījumu partneru globālam identifikācijas standartam attiecībā uz neatbilstību pārbaudes pakalpojumu. Jaunākajos Eiropas Maksājumu padomes norādījumos par Eiropas Maksājumu padomes maksājumu shēmu noteikumu plānoto migrāciju uz ziņojumapmaiņas standarta ISO 20022 2019. gada redakciju līdz 2023. gada novembrim LEI iecerēti kā alternatīvi identifikatori personām, kas nav privātpersonas (14). Tādējādi tiktu novērsti tehniskie šķēršļi Eiropas Maksājumu padomes maksājumu shēmas līmenī. Lai gan paļaušanās uz JPI ir atkarīga no to plašākas ieviešanas, iekļaujot atsauci uz JPI iespējamo izmantošanu ierosinātajā sankciju pārbaudes noteikumā, demonstrētu, ka Eiropas Savienība atbalsta šā globālā standarta izmantošanu un veicināšanu.

2.4   Pārkāpuma procedūras

Lai novērstu scenāriju, saskaņā ar kuru plānotas SCT Inst shēmas dīkstāves netīši novestu pie tā, ka MPS pārkāpj Savienības tiesību aktus, ECB ierosina iekļaut atrunu ierosinātajā regulā. Attiecīgi ECB ierosina atbrīvot MPS no pārkāpuma procedūras piemērošanas tajos ļoti retajos izņēmuma gadījumos, kuros SCT Inst shēma nav pieejama uz tās attiecīgās pārvaldības struktūras apstiprinātu īsu laika posmu, tādējādi neļaujot veikt zibmaksājumu apstrādi.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2022) 546 final.

(2)  Sk. Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģiju (Eurosystem’s retail payments strategy), kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(4)  Ierosinātās regulas 1. panta 2) punkts.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(8)  Sk. Maksājumu pakalpojumu direktīvas 4. panta 33) punktu.

(9)  Sk. Maksājumu kontu direktīvas 2. panta 20) punktu.

(10)  Sk. Maksājumu kontu direktīvas 14. apsvērumu.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009(OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(12)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 10. lpp.

(13)  Sk. ierosinātās regulas 1. panta 2) punktu.

(14)  Sk. norādījumus, kas pieejami Eiropas Maksājumu padomes interneta vietnē www.europeanpaymentscouncil.eu.