Padomes secinājumi par skolotāju un pasniedzēju mobilitātes, jo īpaši mobilitātes Eiropā, uzlabošanu viņu sākotnējā un tālākizglītībā un mācībās

(2022/C 167/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

SAISTĪBĀ AR:

Padomes secinājumiem par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei (1), kuros dalībvalstis tiek aicinātas motivēt izglītības un mācību iestādes iekļaut skolotāju un pasniedzēju mobilitāti (2) savās mācīšanās, attīstības un internacionalizācijas stratēģijās.

Padomes Rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030), kurā otrā stratēģiskā prioritāte ir “Mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti ikvienam”, tostarp attiecībā uz skolotājiem un skolotāju pasniedzējiem, un trešā stratēģiskā prioritāte ir “Uzlabot kompetences un palielināt motivāciju pedagoga profesijā”.

2021. gada 7. maija Portu sociālajām saistībām, kuras balstās uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas izsludināts 2017. gada Gēteborgas sociālajā samitā, un ar kurām tiek aicināts investēt prasmēs, mūžizglītībā un mācībās, reaģējot uz ekonomikas un sabiedrības vajadzībām, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi, proti, panāktu to, ka vismaz 60 % eiropiešu katru gadu piedalās mācībās.

Padomes secinājumiem par to, kā ar taisnīgumu un iekļautību izglītībā un mācībās veicināt panākumus izglītībā ikvienam, kuros dalībvalstis tiek aicinātas novērst skolotāju trūkumu, jo īpaši speciālajā izglītībā un daudzkultūru un daudzvalodu vidē. Mobilitātei var būt pozitīva ietekme uz skolotāju trūkuma problēmas risināšanu, padarot profesiju pievilcīgāku.

ATGĀDINOT politisko kontekstu, kas izklāstīts pielikumā,

ŅEMOT VĒRĀ:

Eurydice 2021. gada ziņojumu “Skolotāji Eiropā: karjera, attīstība un labklājība”, jo īpaši šādus galvenos konstatējumus:

Starpvalstu mobilitāte veicina dažādu kompetenču attīstību skolotāju vidū. “Tomēr tikai neliela daļa Eiropas skolotāju ir bijuši ārzemēs profesionālu iemeslu dēļ. 2018. gadā 40,9 % Eiropas Savienības skolotāju vismaz vienu reizi ir bijuši iesaistīti mobilitātē kā studenti, skolotāji vai abi” (3). Pastāv būtiskas atšķirības ne tikai starp Eiropas valstīm, bet arī starp pasniegtajiem mācību priekšmetiem, jo mobilitāte ļoti bieži joprojām ir valodu skolotāju prerogatīva. Arī programmas “Erasmus+” ietvaros skolotāju mobilitātes tendences liecina, ka lielākā daļa skolotāju ārzemēs apmeklē kursus, savukārt darba “ēnošana” skolā un mācīšanas norīkojumi tiek izmantoti retāk, lai arī to ietekme ir spēcīgāka (4).

Starpvalstu mobilitāte ir svarīga daļa no skolotāju sākotnējās izglītības. Papildus labumam, ko gūst topošais skolotājs, tā arī palielina dalību mobilitātē vēlākos karjeras posmos. Tomēr topošo skolotāju mobilitāte studiju laikā nav plaši izplatīta. 2018. gadā tikai aptuveni piektdaļa pamatizglītības otrā posma skolotāju (20,9 %) ziņoja, ka studiju laikā ir devušies uz ārzemēm. Skolotāju un pasniedzēju mobilitāti veicina un sponsorē ES līmenī, un to var atbalstīt arī ar finansēšanas shēmām valsts līmenī.

Galvenos šķēršļus skolotāju un pasniedzēju mobilitātei, kas ietver finanšu un atzīšanas jautājumus.

Attiecībā uz topošajiem skolotājiem un pasniedzējiem ir vērts atzīmēt, ka mobilitātes shēmu vērtību dažkārt mazina vairāki šķēršļi, kas kavē to akadēmisko atzīšanu. Skolotāju izglītības programmas ne vienmēr paredz mobilitātes periodus ārvalstīs. Arī pasniedzēji savā izglītības ceļā ne vienmēr ir iesaistīti mobilitātes periodos. Mācīšanas un apmācības asistentūra citās Eiropas valstīs, ja tāda iespējama, var netikt atzīta par skolotāju un pasniedzēju sākotnējās izglītības neatņemamu sastāvdaļu, jo īpaši par līdzvērtīgu mācībām skolā valsts izglītības un mācību iestādē.

b)	Attiecībā uz praktizējošiem skolotājiem un pasniedzējiem šķēršļus cita starpā var radīt ģimenes pienākumi un grūtības atrast skolotāju un pasniedzēju aizstājējus.

c)	Arī valodu prasmju trūkums ir transversāls jautājums.

Papildus minētajam skolotāja profesija valstu līmenī tiek būtiski reglamentēta, un starp dalībvalstīm pastāv atšķirības mācību gadu strukturēšanā. Lai gan tas liecina par valstu izglītības un mācību sistēmu daudzveidību un bagātību Eiropas Savienībā, tas var arī kavēt tādas apmācības skolā organizēšanu kā, piemēram, “ēnošana” darbā, mācīšanas asistentūra vai mācīšanas norīkojums.

Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze, kas apliecina, ka digitālo prasmju un kompetenču apguve un izmantošana mācīšanā un mācīšanās procesā ir jāiekļauj skolotāju un pasniedzēju sākotnējā un tālākizglītībā un mācībās. Jaukta veida aktivitātes, kas apvieno fizisko mobilitāti ar virtuālo mācīšanos vai tiešsaistes apmaiņu, veicina apstākļus šādai attīstībai un ļauj apmainīties ar labu praksi.

ATZĪST, KA:

Skolotāji un pasniedzēji ir Eiropas izglītības telpas stūrakmens, un tiem ir izšķiroša nozīme mūsu sabiedrībā. Skolotāji un pasniedzēji iemieso ideālu attiecībā uz to, kā visiem izglītojamajiem atvieglot zināšanu un vērtību apguvi un veicināt aktīvu pilsoniskumu. Lai veicinātu iekļautību, taisnīgumu, augstas kvalitātes izglītību un mācības, pedagoģisku inovāciju un labākus izglītojamo sasniegumus, skolotājiem un pasniedzējiem ir jābūt augsti kvalificētiem un motivētiem profesionāļiem, un skolu vadībai tie jāatbalsta.

Viedokļu un pieredzes apmaiņa starp līdzbiedriem un cieša sadarbība starp skolotājiem un pasniedzējiem, kā arī darba studiju un/vai darba pieredze ārvalstīs būtiski veicina skolotāju un pasniedzēju profesionālo attīstību visos izglītības un mācību līmeņos.

10.

Mobilitāte ir viens no galvenajiem elementiem gan praktizējošiem, gan topošiem skolotājiem un pasniedzējiem. Tā palīdz risināt kopīgās problēmas, ar kurām dalībvalstis saskaras attiecībā uz skolotāja profesiju. Jo īpaši tiek sagaidīts, ka topošo vai praktizējošo skolotāju un pasniedzēju mobilitāte:

a)	veicina skolotāju un pasniedzēju personīgo un akadēmisko attīstību, vienlaikus stiprinot viņu pašapziņu;

b)	uzlabo skolotāju un pasniedzēju profesionālo praksi un pedagoģiskās zināšanas, prasmes un kompetences, spēju pielāgoties, nodarbināmību un karjeras izaugsmi;

c)	palīdz skolotājiem un pasniedzējiem attīstīt spējas ietekmēt un uzlabot praksi savās izglītības un mācību iestādēs, kā arī plašākā izglītības un mācību sistēmā;

d)	veicina skolotāja profesijas pievilcību.

11.

Papildus pozitīvajai ietekmei uz skolotāju un pasniedzēju motivāciju, zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kā arī profesionālajām iespējām, skolotāju un pasniedzēju mobilitāte, jo īpaši mobilitāte Eiropā, arī sniedz labumu valstu izglītības un mācību sistēmām un varētu tās uzlabot, jo:

a)	tā stiprina skolotāju un pasniedzēju spēju ieviest jauninājumus un pārdomāt praksi, lai labāk apmierinātu izglītojamo vajadzības;

tā palīdz attīstīt skolotāju un pasniedzēju piederības sajūtu Eiropas mācīšanas un mācīšanās kopienai, izmantojot saiknes, kas veidojas mobilitātes pieredzes laikā un pēc tās, veicina izglītojamo mobilitāti un kopumā veicina Eiropas dimensijas attīstību viņu izglītības un mācību iestāžu darbībās un projektos, kā arī starptautiskās stratēģijās, tādējādi ietekmējot visu izglītības un mācību sistēmu.

c)	mobilitāte ir spēcīga mācību pieredze, kurai ir potenciāls spēcīgi ietekmēt topošos, kā arī praktizējošus skolotājus un pasniedzējus. Viņiem būtu jāapzinās pieejamās mobilitātes iespējas, un viņi būtu jāmudina piedalīties mobilitātē sākotnējās un tālākizglītības un mācību laikā.

d)	tā atbalsta skolotāju un pasniedzēju tīklu attīstību visā Eiropā.

12.

Skolotāju un pasniedzēju mobilitāte Eiropā ir būtisks elements, ar kura palīdzību veidot uzticēšanos, uzlabot sadarbību un veicināt dalībvalstu savstarpējo izpratni par to izglītības un mācību sistēmām. Tā arī ir svarīga, lai veicinātu kopīgas Eiropas vērtības, kā arī veicinātu daudzvalodību un multikulturālismu.

IR VIENISPRĀTIS, KA:

13.

Vērienīgas Eiropas izglītības telpas pamatā vajadzētu būt ļoti kompetentiem un motivētiem skolotājiem un pasniedzējiem. Eiropas mobilitāte būtu jāuzskata par lietderīgu skolotāju un pasniedzēju izglītībai un mācībām, lai paplašinātu piekļuvi kvalitatīvām mācīšanas pieejām un apmierinātu izglītojamo vajadzības. Eiropas dimensija var radīt pievienoto vērtību attiecīgo skolotāju vai pasniedzēju profesionālajai apmācībai un/vai praksei valstu izglītības sistēmās.

14.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš topošajiem skolotājiem un pasniedzējiem un viņu piekļuvei mobilitātei, jo īpaši Eiropas mobilitātei, kā daļai no viņu sākotnējās izglītības un mācībām saskaņā ar valstu izglītības un mācību sistēmām. Tas arī paver ceļu mobilitātei karjeras vēlākos posmos.

15.

Lai Eiropas izglītības telpa līdz 2025. gadam kļūtu par realitāti un lai mobilitātes iespējas būtu pieejamas visiem skolotājiem un pasniedzējiem, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valstu izglītības sistēmām un politiku ir jālikvidē esošie šķēršļi.

16.

Skolotāju un pasniedzēju mobilitāte jo īpaši gūs labumu no atbalsta, ko sniedz:

a)	Eiropas finansējuma programmas, piemēram, “Erasmus+”;

b)	topošā Eiropas skolu izglītības platforma, kas ietvers eTwinning un School Education Gateway, EPALE, kā arī visas iniciatīvas, kas veicina izglītības un mācību iestāžu partnerības ES;

c)	“Erasmus+” skolotāju akadēmijas, kas jāizvērtē, ņemot vērā turpmākās norises pēc 2025. gada;

d)	attiecīgā gadījumā – iniciatīva “Eiropas universitātes”.

17.

Būtu jāturpina veicināt un paplašināt skolotāju un pasniedzēju mobilitāti, lai tā kļūtu par vispārpieņemtu praksi. Skolotāju un pasniedzēju mobilitātes apmēru sākotnējā un tālākizglītībā un mācībās varētu uzraudzīt dalībvalstu un ES līmenī. Rādītāju un kritēriju pastāvīgajai grupai būtu jāpiešķir pilnvaras izskatīt atbilstošus datu vākšanas veidus, lai novērtētu skolotāju un pasniedzēju mobilitāti. Būtu jāņem vērā tās konstatējumi attiecībā uz plānoto stratēģiskā satvara Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (5) pārskatīšanu.

AICINA DALĪBVALSTIS ATBILSTOŠI APSTĀKĻIEM VALSTĪ UN SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

18.

Veicināt Eiropas mobilitātes iespējas skolotājiem un pasniedzējiem, piemēram, vajadzības gadījumā likvidējot esošos šķēršļus, piedāvājot organizatorisku un finansiālu atbalstu, ja iespējams, daloties risinājumos attiecībā uz skolotāju un pasniedzēju aizvietošanu un veicinot mobilitātes programmas.

19.

Veicināt skolu vadītāju mobilitātes iespējas un sekmēt viņu mobilitāti, lai sniegtu labumu viņu pašu karjerai, viņu izglītības un mācību iestādēm, kā arī lai atbalstītu un veicinātu skolotāju un pasniedzēju mobilitāti.

20.

Attiecīgā gadījumā iekļaut mobilitāti skolotāju un pasniedzēju izglītības un mācību sistēmās gan attiecībā uz sākotnējo, gan tālākizglītību un mācībām. Veicināt dalību “Erasmus+” pasākumos, piemēram, “Erasmus+” skolotāju akadēmijās un “Eiropas universitātēs”. Divpusējas sadarbības pieredze var būt sākumpunkts un sniegt iedvesmu turpmākai attīstībai.

21.

Attiecīgā gadījumā veicināt mobilitātes periodu rezultātu oficiālu atzīšanu – jo īpaši attiecībā uz ārvalstīs pavadītiem mācīšanas un mācību periodiem – skolotāju un pasniedzēju sākotnējā izglītībā, profesionālās attīstības vai karjeras izaugsmes nolūkā.

22.

Attiecīgā gadījumā izpētīt veidus, kā veicināt kvalitatīvu svešvalodu apguvi skolotāju un pasniedzēju sākotnējās, kā arī tālākizglītības un mācību sistēmās ar mērķi palielināt viņu dalību mobilitātes programmās, lai attīstītu darbam ar ārvalstu resursiem un materiāliem nepieciešamās kompetences.

23.

Lai ļautu skolotājiem un pasniedzējiem, kas to vēlas, būt mobiliem, – attiecīgā gadījumā un pienācīgi ņemot vērā iestāžu autonomiju – noteikt un veicināt mobilitātes “logus” gan praktizējošiem, gan topošajiem skolotājiem un pasniedzējiem, t. i., ieteicamos periodus mācību gados un/vai sākotnējās skolotāju un pasniedzēju izglītības programmas, kas izstrādātas tā, lai dotu iespēju piedalīties mobilitātē. Tas var ietvert atbilstošu periodu noteikšanu izglītības un mācību iestādēm mācību pasākumu rīkošanai skolās gan praktizējošiem, gan topošajiem skolotājiem, kā arī izglītības procesa pasākumus pasniedzējiem.

24.

Attiecīgā gadījumā veicināt tādu mācību moduļu izmantošanu, kas ir atbilstīgi un vērsti uz Eiropu, skolotāju un pasniedzēju sākotnējā un tālākizglītībā un mācībās, kas varētu ietvert tādas programmas kā Žana Monē vārdā nosauktās darbības saistībā arī ar pamatizglītību un vidējo izglītību.

25.

Attiecīgā gadījumā sekmēt spēju veidošanu, veicinot dažādu veidu vietējo un reģionālo sadarbību, piemēram, “Erasmus+” konsorcijus, ko vada reģionālās skolu/iestāžu institūcijas un kas nodrošina to, ka mobilitātes projektiem ir plašāka ietekme, un atbalsta mazāku vai attālinātu izglītības un mācību iestāžu skolotāju un pasniedzēju fizisku vai tiešsaistes dalību profesionālās attīstības iespējās ārvalstīs.

26.

Attiecīgā gadījumā atbalstīt izglītības un mācību iestādes, lai tās varētu uzlabot savu spēju piedāvāt un izmantot gan praktizējošo, gan topošo skolotāju un pasniedzēju mobilitātes darbības.

27.

Veicināt digitālo rīku un platformu, tostarp eTwinning un EPALE, izmantošanu, lai papildinātu un sagatavotu fizisko mobilitāti, uzlabotu digitālās prasmes un kompetences un veicinātu turpmāku transnacionālu sadarbību.

28.

Veicināt uz pierādījumiem balstītas profesionālās tālākattīstības iespējas skolotājiem un pasniedzējiem, kas varētu gūt labumu no mobilitātes darbībām, un veicināt pētījumus, kas saistīti ar ES dalībvalstu centieniem saistībā ar skolotāju mobilitāti, vienlaikus meklējot citus sinerģijas ar pētniecību aspektus.

AICINA KOMISIJU SASKAŅĀ AR LĪGUMIEM UN PILNĪBĀ IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

29.

Veicināt skolotāju un pasniedzēju mobilitātes iespējas, izmantojot programmu “Erasmus+”, tostarp, sniedzot nepieciešamo atbalstu “Erasmus+” skolotāju akadēmiju darbībai, kas jāizvērtē, ņemot vērā turpmākās norises pēc 2025. gada.

30.

Kartēt esošos instrumentus skolotāju un pasniedzēju mobilitātes veicināšanai un popularizēt šos instrumentus, izmantojot, piemēram, tādas platformas kā topošā Eiropas skolu izglītības platforma (kas ietvers eTwinning un pašreizējo School Education Gateway) un EPALE.

31.

Sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt iespēju Eiropas līmenī izstrādāt politikas satvaru mācību mobilitātes iespēju skaita un kvalitātes palielināšanai gan topošajiem, gan praktizējošiem skolotājiem un pasniedzējiem Eiropā, pamatojoties uz viņu faktiskajām mobilitātes vajadzībām. Šāds satvars varētu, piemēram, palīdzēt likvidēt šķēršļus mobilitātei, sniegt dalībvalstīm atbalstu, lai veicinātu mobilitāti un Eiropas dimensiju mācīšanā skolotāju sākotnējā un tālākizglītībā un mācībās, turpināt attīstīt mācību mobilitātes iespējas un sniegt informāciju par finansējumu un mobilitātes iespējām.

32.

Pievērsties mobilitātei darbā, izpētot iespēju brīvprātīgi izstrādāt Eiropas pamatnostādnes valstu karjeras satvaru izstrādei un mūžilgai karjerai, tādējādi atbalstot skolotāju un pasniedzēju karjeras izaugsmi.

33.

Turpināt veicināt kvalifikāciju automātisku savstarpēju atzīšanu, jo īpaši attiecībā uz mobilitātes periodiem ārvalstīs skolotāju un pasniedzēju izglītībā un mācībās (6).

34.

Sadarboties ar dalībvalstīm, lai analizētu mobilitātes logu iespējamību un pievienoto vērtību topošo skolotāju un pasniedzēju studiju programmās.

35.

Ziņot Izglītības komitejai turpmāku lēmumu pieņemšanai par Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas darba rezultātiem saistībā ar skolotāju un pasniedzēju mobilitātes uzraudzību nolūkā veicināt un paplašināt mobilitātes potenciālu.

(1) Saskaņā ar definīciju, kas noteikta Padomes secinājumos par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei (OV C 193, 9.6.2020., 11. lpp.), šajos secinājumos skolotājs ir persona, kurai ir atzīts skolotāja (vai līdzvērtīgs) statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, savukārt pasniedzējs ir jebkura persona, kas veic vienu vai vairākas ar (teorētisko vai praktisko) apmācību saistītas darbības izglītības vai apmācības iestādē vai darbavietā. Tie ir gan skolotāji vispārējās izglītības līmenī, gan augstākās izglītības mācībspēki, skolotāji un pasniedzēji sākotnējā un tālākā profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālisti un pieaugušo pedagogi.

Skolotāju un pasniedzēju izglītība un karjeras struktūras dažādās izglītības un mācību jomās ievērojami atšķiras. Tāpēc dažu šo secinājumu elementu nozīmība ir atkarīga no valstu sistēmu struktūras un atsevišķām izglītības un mācību nozarēm.

(2) Šajos secinājumos “mobilitāte” atbilst “mācību mobilitātes” jēdzienam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 288/2013, proti, fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos mācībās vai neformālā vai ikdienējā izglītībā. To var apvienot ar “virtuālu mācīšanos”, kas ir zināšanu, prasmju un kompetenču apguve, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīkus, kas ļauj dalībniekiem gūt jēgpilnu transnacionālu vai starptautisku mācīšanās pieredzi.

(3) Eurydice, “Skolotāji Eiropā: karjera, attīstība un labklājība”, 2021. gads, 21. lpp.

(4) 2019. gada pārskata “Erasmus+” statistikas pielikums liecina, ka pamatpasākuma 101 projektos (personāla mobilitāte skolu izglītībā), par kuriem 2019. gadā tika noslēgti līgumi, kursos un mācību pasākumos piedalījās aptuveni 40 600 no prognozētajiem dalībniekiem (apmēram 75 % no mobilitātes pasākumiem), savukārt “ēnošanā” darbā – 13 209 dalībnieki (apmēram 24 % no mobilitātes pasākumiem) un mācīšanas norīkojumos – 389 dalībnieki (mazāk nekā 1 % no mobilitātes pasākumiem).

(5) Kā uzsvērts Padomes Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030), 2025. gadā Komisija publicēs pilnu ziņojumu par Eiropas izglītības telpu. “Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Padome pārskatīs stratēģisko satvaru, tostarp ES līmenī noteiktos mērķus, pārvaldības struktūru un darba metodes” (OV C 66, 26.2.2021., 10. lpp.).

(6) Saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Politiskais konteksts

Eiropadome

—	Prezidentvalsts secinājumi – Lisabona, 2000. gada 23. un 24. marts

Eiropas Savienības Padome

—	Padomes secinājumi (2009. gada 26. novembris) par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo pilnveidošanos (OV C 302, 12.12.2009., 6. lpp.)

—	Padomes secinājumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi – kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (OV C 175, 15.6.2011., 8. lpp.)

—	Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par skolotāju efektīvu izglītību (OV C 183, 14.6.2014., 22. lpp.)

—	Padomes secinājumi par skolu attīstību un izcilu mācīšanu (OV C 421, 8.12.2017., 2. lpp.)

—	Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā (OV C 195, 7.6.2018., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (OV C 195, 7.6.2018., 7. lpp.)

—	Padomes Ieteikums (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.)

—	Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.)

—	Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei (OV C 189, 5.6.2019., 15. lpp.)

—	Padomes Rezolūcija par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas (OV C 389, 18.11.2019., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei (OV C 193, 9.6.2020., 11. lpp.)

—	Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.)

—	Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par to, kā ar taisnīgumu un iekļautību izglītībā un mācībās veicināt panākumus izglītībā ikvienam (OV C 221, 10.6.2021., 3. lpp.)

—	Padomes secinājumi par iniciatīvu “Eiropas universitātes” – veidot tiltu starp augstāko izglītību, pētniecību, inovāciju un sabiedrību: pavērt ceļu jaunai dimensijai Eiropas augstākajā izglītībā (OV C 221, 10.6.2021., 14. lpp.)

—	Padomes Rezolūcija par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam (OV C 504, 14.12.2021., 9. lpp.)

Eiropas Komisija

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020)625 final)

—	2021. gada Izglītības un apmācības pārskats: izglītība un labbūtība, Publikāciju birojs, 2021. gads.