Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos – kā to uzlabot?”

(2022/C 323/01)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2022. gada 18. un 19. maijā (18. maija sēdē), ar 197 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

1. Ievads

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2021. gada februāra rezolūcijā (1), balstoties uz apspriešanās rezultātiem, novērtēja sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un šīs iesaistes kvalitāti. Šos plānus dalībvalstis iesniedza Eiropas Komisijai, lai saņemtu atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), kas ir pagaidu atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU (NGEU) pamatelements. Neraugoties uz ANM regulas (2) 18. panta 4. punkta q) apakšpunktu, EESK galvenais secinājums bija, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste lielākajā daļā dalībvalstu bijusi lielā mērā nepietiekama. Turklāt izrādījās, ka apspriešanās, ko bieži sākuši sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, parasti tiek uzskatītas par vienkāršu formalitāti bez reālām iespējām ietekmēt plānu saturu. Komiteja mudināja Eiropas iestādes un valstu valdības plānu īstenošanas, uzraudzības un pielāgošanas posmā labot šīs nepilnības. Turklāt EESK joprojām uzsver, ka ir svarīgi arī organizētu pilsonisko sabiedrību labāk sagatavot reaģēšanai uz šo vajadzību paplašināt tās iesaisti.

1.2.

Minētajā rezolūcijā un vairākos atzinumos EESK arī pauda atbalstu ieguldījumu mērķiem un pamatnostādnēm attiecībā uz ANM finansētajām reformām, kurām vajadzētu būt vērstām uz ražošanas modeļa pārveidi atbilstoši klimatneitrālas un digitalizētas ekonomikas vajadzībām, veicot taisnīgu pārkārtošanos, kas nodrošina darba ņēmēju un attiecīgo reģionu aizsardzību, darba ņēmēju reintegrāciju darba tirgū un ražošanas struktūras rehabilitāciju un atjaunošanu. Komiteja uzskata, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētajiem ieguldījumiem un reformām būtu jāveicina uzņēmumu produktivitātes paaugstināšana un tautsaimniecības uzlabošana dalībvalstīs, novatoriskas rūpniecības struktūras stiprināšana, atbalstot MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumus, un sociālās kohēzijas veicināšana. To var panākt arī ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra izstrādi un īstenošanu.

1.3.

Eiropas ekonomika tikko bija sākusi atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes un sabiedrības veselības pasākumiem, kas tika veikti pandēmijas apkarošanai, un pārvarēt piegādes traucējumus un inflācijas spiedienu, kuru pandēmija radīja pasaules ekonomikā, un tad negaidīts ārējais satricinājums – Krievijas Federācijas armijas iebrukums Ukrainā – radīja jaunu politisku un ekonomisku situāciju ar daudzām grūtībām un riskiem. EESK stingri nosodīja šo iebrukumu, kas ir nopietns spēkā esošo starptautisko noteikumu un nolīgumu pārkāpums (3). Tas apdraud Eiropas un pasaules drošību, rada milzīgas cilvēku ciešanas, materiālu iznīcību un kaitējumu videi un radikāli maina Eiropas un pasaules ekonomikas sistēmu.

1.4.

Martā inflācija eurozonā salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada periodu sasniedza 7,5 %, kas ir augstākais rādītājs kopš euro ieviešanas, un enerģijas cenu inflācija sasniedza 44,7 %. Turklāt ieildzis karš Ukrainā varētu izraisīt fosilā kurināmā, no kura joprojām esam atkarīgi, un citu izejvielu un pārtikas produktu trūkumu, un tādēļ cenu un izaugsmes attīstība var kļūt neprognozējama, radot milzīgu ietekmi uz trūcīgākajām valstīm, t. i., Āfriku un Tuvajiem Austrumiem. Eiropas un citu pasaules reģionu ekonomikai reāli draud stagflācija. Iespējams, ka ietekmēti tiks arī zaļā kursa – Eiropas virzības uz klimatneitralitāti 2050. gadā – pasākumu un instrumentu mērķi. Kara ģeopolitiskās sekas ietekmēs visu pārtikas vērtības radīšanas ķēdi, rūpniecību, aizsardzību un tirdzniecību Eiropā un pasaulē, attiecīgos ES politikas pasākumus šajās un citās jomās, kā arī pašreizējās pārdomas par Eiropas nākotni un integrācijas līmeņiem, ko kopīgi vēlamies sasniegt kā Eiropas nācijas un pilsoņi. Tāpēc, ņemot vērā šo jauno situāciju, būtu jāapsver iespēja pārskatīt ES finanšu instrumentus. Situācija, ko radījis karš Ukrainā, arī ietekmēs nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, kas būs jāveic saskaņā ar jaunajiem ekonomikas politikas mērķiem, kuri tiks izvirzīti, lai novērstu jaunās situācijas radītos riskus un problēmas. Situācijai pasliktinoties, ir vajadzīga spēcīgāka un vienotāka Eiropas reakcija. Eiropai jādara viss, “lai ko tas maksātu”.

1.5.

Ar šo rezolūciju EESK vēlas novērtēt, vai dalībvalstis ir novērsušas konstatētos trūkumus saistībā ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un kā norit to līdzdalība plānu īstenošanā. Tāpēc EESK grupa “Eiropas pusgads” ar aptaujas anketu, kas tika nosūtīta grupas locekļiem, apkopoja organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļus. Aptaujas anketā ir 21 jautājums par sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu satura formulēšanā un īstenošanā un par zaļās un digitālās pārkārtošanās ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku un sabiedrību. Kopumā atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 21 dalībvalsts (4). Turklāt šī apspriešanās notika arī apaļā galda sanāksmēs, kas no 2021. gada rudens līdz 2022. gada marta beigām tika organizētas sadarbībā ar organizētu pilsonisko sabiedrību un/vai valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm septiņās dalībvalstīs.

2. Metode

2.1.

Šim ziņojumam vajadzīgie dati un informācija tika vākti no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada aprīlim. Kopumā tika saņemti 23 valstu viedokļi (atbildes uz anketas jautājumiem un/vai apaļā galda sanāksmes rīkošana). Konsultācijās, kuru pamatā bija Komitejas locekļu īpašās zināšanas, piedalījās sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Dažās valstīs tika iesaistītas valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes vai līdzvērtīgas struktūras, savukārt citās notika apspriešanās arī ar valdības pārstāvjiem.

2.2.

Dažādu iemeslu dēļ Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi visus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, un dažas dalībvalstis apspriešanās laikā vēl nebija pārgājušas uz īstenošanas posmu. Tāpēc dažas dalībvalstis varēja tikai daļēji atbildēt uz anketas jautājumiem vai vispār nevarēja uz tiem atbildēt. Lai papildinātu trūkstošo informāciju, šajā rezolūcijā izmantoti arī ārēji avoti, piemēram, “ideju ģeneratoru” publikācijas, salīdzinoši pētījumi un valstīs rīkotas debates. Anketa tika nosūtīta arī dažām Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, EESK Sadarbības grupas (5) daļām un citiem triju EESK grupu pārstāvjiem. Papildu informācija, kuras mērķis ir nodrošināt pilnīgu priekšstatu par situāciju, ir skaidri nošķirta šajā rezolūcijā (6).

2.3.

21 jautājums, kas bija apspriešanās pamatā, apkopts šādās četrās sadaļās:

—	I sadaļa. Kāds ir organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis par plānu saturu, ieguldījumu mērķiem un ierosinātajām reformām?

—	II sadaļa. Kā virzās plānu, tajos paredzēto ieguldījumu un reformu īstenošana?

—	III sadaļa. Iespējamā nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecību un sabiedrību.

—	IV sadaļa. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana plāna īstenošanā.

3. Piezīmes par apspriešanās rezultātiem

3.1. I sadaļa. Kāds ir organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis par plānu saturu, ieguldījumu mērķiem un ierosinātajām reformām?

3.1.1.

Runājot par organizētas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumu iekļaušanu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, Eiropas Komisija plānu analīzē norādīja uz konkrētiem ieinteresēto personu priekšlikumiem, kas patiešām ņemti vērā, piemēram, Čehijas Republikas (7), Vācijas (8), Kipras (9), Austrijas (10), Portugāles (11) un Slovākijas (12) plānā. Latvija līdztekus savam nacionālajam atveseļošanas un noturības plānam publicēja partneru ieteikumus un dažus iekļāva plānā. Ar šo rezolūciju saistītās konsultācijas parādīja, ka dalībvalstīs vairums pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzskata, ka plāns tiks sekmīgi īstenots, un atbalsta tā zaļos, digitālos un sociālos mērķus, tomēr bieži min, ka sociālā dimensija ir salīdzinoši neattīstīta. Tika arī paustas bažas par dalībvalstu spēju pārvaldīt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus vai to darīt piemērotā termiņā, jo tas var kavēt plāna sekmīgu īstenošanu. Tas īpaši attiecas uz valstīm, kas saņem visvairāk līdzekļu. Vērtējums par plāna spēju stiprināt tautsaimniecības noturību ir neviendabīgs. It īpaši valstis, kas saņem salīdzinoši mazu finansējumu, necer, ka plāns vairos to tautsaimniecības ilgtermiņa noturību. Visbeidzot organizēta pilsoniskā sabiedrība pauž lielu nožēlu par to, ka tās viedoklis par prioritātēm, kas jāatspoguļo plānā, galīgajā redakcijā netika pietiekami ņemts vērā. Organizēta pilsoniskā sabiedrība arī atkārtoti norādīja, ka daudzas no nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos minētajām reformām jau bija paredzētas iepriekšējās valstu reformu programmās neatkarīgi no Atveseļošanas un noturības mehānisma un tā atbalstīto ieguldījumu un reformu mērķiem un ka tāpēc organizētai pilsoniskai sabiedrībai bija maz iespēju ietekmēt plāna saturu.

3.2. II sadaļa. Kā virzās plānu, tajos paredzēto ieguldījumu un reformu īstenošana?

3.2.1.

Komisija 2021. gada 15. decembrī nāca klajā ar ANM rezultātu pārskatu (13), kā paredzēts ANM regulā. Tajā sniegts pārskats par to, kā virzās ANM un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana, taču tajā netiek atspoguļots, cik lielā mērā dalībvalstis efektīvi novirza līdzekļus savu projektu finansēšanai. Tāpēc dažas dalībvalstis, piemēram, Austrija, Itālija, Latvija, Portugāle, Slovākija un Spānija, savās tīmekļa vietnēs publisko informāciju par to, kā tiek tērēti līdzekļi un kā tiek īstenoti pasākumi.

3.2.2.

Vairums ieinteresēto personu, ar kurām notika apspriešanās līdz 2022. gada aprīļa sākumam, norādīja, ka joprojām ir pāragri sniegt visaptverošu pārskatu par plāna īstenošanu un viņu iesaisti īstenošanas procesā. Dažās dalībvalstīs tas daļēji ir saistīts ar lēno īstenošanas procesu vai plāna īstenošanas un izpildes kavēšanos. Tomēr organizēta pilsoniskā sabiedrība norāda, ka tā jau ir paudusi viedokli par (iespējamajām) problēmām, kas radīsies īstenošanas posmā. Šajā saistībā viens no būtiskākajiem konstatētajiem trūkumiem ir dalībvalstu administratīvā spēja, it īpaši reģionālajā un vietējā līmenī (tas uzsvērts arī Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) 2022. gada martā publicētajā pārdomu dokumentā (14)). Tas īpaši attiecas uz valstīm, kas saņem visvairāk Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu. Tādēļ daudzi sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzstāj, ka vairāk jāiesaista vietējās un reģionālās kopienas. Tomēr vairums ieinteresēto personu uzskata, ka organizētas pilsoniskās sabiedrība iesaiste nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā reģionālajā un vietējā līmenī ir neefektīva. Otra bieži minētā nepilnība ir nepietiekamā informācijas apmaiņa starp valsts valdību un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tā varētu nopietni apgrūtināt to iesaisti īstenošanas un uzraudzības posmā.

3.2.3.

Neraugoties uz šīm apzinātajām problēmām, Eiropas Parlamentārās izpētes dienesta (EPRS) 2022. gada martā publicētā padziļinātā analīze (15) liecina, ka, pirmkārt, vairākas dalībvalstis, piemēram, Beļģija, Kipra, Grieķija, Igaunija un Somija, ir paudušas vispārēju apņemšanos turpināt sadarbību ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas posmā, un, otrkārt, citas valstis, piemēram, Čehijas Republika, Francija, Itālija un Portugāle, norādījušas uz īpašu komiteju/struktūru, kas cita starpā būs atbildīga par progresa sasniegšanas monitoringu un uzraudzību, dažādo virzienu starpposma mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu, publicitātes darbībām un īstenošanas ziņojumu novērtēšanu.

3.3. III sadaļa. Iespējamā nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecību un sabiedrību

3.3.1.

Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījums liecina (16), ka ANM paātrinās publiskos ieguldījumus, uzsvaru liekot uz reālā ražošanas apjoma palielināšanu un centieniem radīt papildu fiskālo telpu, kam savukārt saskaņā ar papildināmības principu būtu jādod iespēja turpināt jau ieplānotos valstu izdevumus. ANM, pirmkārt, pieaugot publisko un privāto ieguldījumu pieprasījumam, radīs būtisku IKP pieaugumu īstermiņā un vidējā termiņā un tādējādi veidos kapitālu, kas ir vajadzīgs, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā, pieaugot nodarbinātībai, paaugstinoties ražīgumam un atalgojumam, kā arī ražošanas apjomam, radītu lielāku IKP.

3.3.2.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļi par atveseļošanas un noturības plānu iespējamo ietekmi uz valstu tautsaimniecību un sabiedrību ir diezgan sadrumstaloti. Šie viedokļi īpaši atšķiras atkarībā no tā, cik liels ir katrai dalībvalstij piešķirtā ANM finansējuma apmērs. Proti, dalībvalstīs, kas saņem lielas summas, ietekme tiek uztverta pozitīvāk nekā dalībvalstīs, kuras saņem salīdzinoši mazas summas salīdzinājumā ar to tautsaimniecības lielumu. Neraugoties uz šīm atšķirībām, organizēta pilsoniskā sabiedrība kopumā pozitīvi vērtē ANM līdzekļus un atveseļošanas un noturības plānos paredzēto ieguldījumu ietekmi uz reformām, jo tie stimulē divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu.

3.4. IV sadaļa. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana plāna īstenošanā

3.4.1.

Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste plāna īstenošanas posmā dažās dalībvalstīs, kurās tas faktiski ir sācies, ir notikusi dažādos veidos. Ieinteresēto personu sniegtajā informācijā bija minēti četri iesaistes veidi: 1) tiesību aktos paredzēta iesaiste; 2) iesaiste īpašās atveseļošanas un noturības plāna darba grupās; 3) iesaiste ieinteresēto personu sanāksmēs; 4) īpaši iesaistes veidi netiek paredzēti. Salīdzinājumā ar 2021. gadā izdarītajiem secinājumiem, ka plāna izstrādes posmā organizēta pilsoniskā sabiedrība nenoliedzami netiek iesaistīta, tās iesaiste īstenošanas posmā tiek vērtēta pozitīvāk, lai gan tā joprojām nebūt nav apmierinoša visās dalībvalstīs. Proti, tika norādīts, ka dažās valstīs tiek veicinātas iniciatīvas, kas īpaši paredzētas organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistei nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā. Turklāt, runājot par iespējamo atšķirību starp sociālajiem partneriem, no vienas puses, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, no otras puses, kopumā vērojamas divas tendences: dalībvalstīs netiek iesaistītas neviena no pusēm vai tiek iesaistītas abas puses, tās nešķirojot. Tomēr ieinteresētās personas trijās dalībvalstīs (Austrijā, Grieķijā un Portugālē) no 20, ar kurām notika apspriešanās, ziņoja, ka šo personu iesaistē vērojamas būtiskas atšķirības. Šajās valstīs sociālie partneri tiek iesaistīti vairāk nekā pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.4.2.

Šajā saistībā jānorāda uz BusinessEurope apsekojumu (17), kas tika veikts 2022. gada sākumā un liecina, ka sociālie partneri arvien vairāk tiek iesaistīti atveseļošanas plānos un ka to atspoguļo mazā (tikai 30 %) neapmierinātība ar savu līdzšinējo lomu plāna īstenošanā salīdzinājumā ar 71 %, kas pagājušajā gadā bija neapmierināti ar savu lomu plāna izstrādē. Turklāt Eurofound 2022. gada marta ziņojumā (18) norādīts, ka pēc plānu pieņemšanas sociālie partneri uzsvēra, cik svarīgi ir ziņojumi par valstīm, kurus Eiropas Komisija publicē Eiropas pusgada kontekstā (19) un kuri veido satvaru debatēm par valstu reformu un ieguldījumu īstenošanu, dodot sociālajiem partneriem iespēju apmainīties ar idejām un uz stabila pamata sniegt ieguldījumu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

4. Secinājumi

4.1.

Kopumā plānu galīgais saturs tiek vērtēts pozitīvi. Organizētas pilsoniskās sabiedrības piezīmes dažos gadījumos tika atspoguļotas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu galīgajā versijā. Organizēta pilsoniskā sabiedrība kopumā atbalsta nacionālo atveseļošanas un noturības plānu zaļos, digitālos un sociālos mērķus. Runājot par ieguldījumu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, tika pausti pozitīvi viedokļi, taču nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietekme, izņemot dažus gadījumus, tiek vērtēta kā ierobežota. Diemžēl bieži tika pausts viedoklis, ka plāna sociālā dimensija ir salīdzinoši neattīstīta, neraugoties uz to, ka tā ir svarīgs noturības aspekts. Tika pausts viedoklis, ka pārkārtošanās procesam ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, it īpaši pašreizējās krīzes dēļ. Neraugoties uz to, ka dažās dalībvalstīs ir vērojami uzlabojumi, joprojām ir grūti atbildēt pārliecinoši, vai iesaiste īstenošanas posmā ir uzlabojusies, arī tāpēc, ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana daudzās dalībvalstīs ir ievērojami aizkavējusies. Tomēr sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzsvēra, ka iestāžu sociālais dialogs šajā posmā ir uzlabojies. Piemēram, Spānijā sociālie partneri atzīst, ka ANM un nacionālā atveseļošanas un noturības plāna satvars ir veicinājis centienus trīspusējā sociālajā dialogā panākt svarīgas vienošanās par darba tirgus un pensiju reformām.

4.2.

Neraugoties uz kavēšanos daudzu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, dažās dalībvalstīs apzināti labas prakses piemēri šo plānu īstenošanas un uzraudzības jomā. Piemēram, Austrijā, Francijā, Luksemburgā, Spānijā un Zviedrijā cieša un konstruktīva sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un valdības sadarbība, ko pastiprina pārredzamība un pastāvīgs dialogs, ir svarīgs instruments to iesaistei Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu apguvē. Savukārt Čehijas Republikā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā ir ieviesta ANM kampaņas tīmekļa vietne vai valdības portāls, kurā sabiedrībai ir pieejama pārredzama informācija. Itālijā, kas saņem visvairāk ANM līdzekļu, 2021. gada novembrī valdības līmenī tika radīta Pastāvīga apaļā galda partnerība (Tavolo permanente del partenariato), kurā izveidotas īpašas darba grupas, kas, ņemot vērā iedzīvotāju cerības, kritiski uzrauga nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas virzienu un kvalitāti. Šo struktūru vada Itālijas premjerministrs, un to koordinē Valsts ekonomikas un darba padomes (CNEL) priekšsēdētājs. Turklāt ar Itālijas Pašvaldību apvienību (ANCI) tika parakstīts īpašs strukturēts nolīgums par dialogu un strukturētu palīdzību īstenošanas posmos vietējā līmenī saistībā ar jautājumiem, kas ir pašvaldību kompetencē. Itālijā arī tiek veicināta pašvaldību un citu vietējo dalībnieku iesaiste tādā jomā kā administratīvās spējas. Horvātijā organizēta pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta darba grupās, kas sagatavo konkursus nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai, kā arī nolīgumos ar Tūrisma ministriju par pasākumiem saskaņā ar tūrisma nozares plānu. Visbeidzot Portugālē organizēta pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzībā, it īpaši plāna rezultātu un ietekmes novērtējuma ziņojumu analīzē. Šajā saistībā ir izveidota pārraudzības struktūra – Nacionālā uzraudzības komiteja (CNA), kurā cita starpā ietilpst sociālo partneru, universitāšu un sociālās jomas pārstāvji. Šāda labas prakses apmaiņa ir apsveicama un kalpo par piemēru pārējām dalībvalstīm.

4.3.

Daudzās dalībvalstīs izskan aicinājumi nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas posmā vairāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Organizēta pilsoniskā sabiedrība aicina uzlabot plānu īstenošanas un uzraudzības pārredzamību un lūdz nodrošināt informācijas publisku pieejamību un vēl vairāk veicināt ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu saistītus dialogus ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Ja tas tā nenotiks, pastāv iespēja, ka būtiskas problēmas netiks pienācīgi risinātas. Visbeidzot vairumā dalībvalstu vēl nav skaidrs, vai tiks būtiski uzlabota organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste plānu īstenošanas un uzraudzības posmos, kas pašlaik joprojām norit pārāk lēni vai ir aizkavējušies.

4.4.

Komiteja aicina to dalībvalstu valdības, kurās sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste (20) joprojām ir nepietiekama, steidzami labot šo situāciju un ievērot ANM regulas noteikumus. Komiteja aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu panākt spēkā esošo noteikumu izpildi.

4.5.

EESK tomēr uzskata, ka organizētu pilsonisko sabiedrību patiešām izdosies efektīvi un kvalitatīvi iesaistīt ES ekonomikas pārvaldībā tikai tad, ja tiks veikta Eiropas pusgada reforma, kas to garantē ar direktīvu vai regulu. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka par pienācīgu iesaisti varam runāt, kad oficiālos apspriešanās procesos, kuru pamatā ir gan tiesību normas, gan arī publiskas un pārredzamas procedūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiek pienācīgi informētas rakstiski, dodot tām pietiekami daudz laika analizēt valdības priekšlikumus un izstrādāt savus priekšlikumus, un kad šo priekšlikumu iekļaušanai vai noraidīšanai tiek pievienots pamatojums, kas tiek minēts publiskajos protokolos vai dokumentos.

4.6.

Ukrainā notiekošais karš un tā radītie tūlītējie draudi Eiropas un pasaules ekonomikai nedrīkst raisīt šaubas par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķiem, bet, gluži pretēji, Komiteja uzskata, ka šiem draudiem būtu jāmudina Eiropas iestādes un valstu valdības paātrināt plānu īstenošanu un izpildi, kā arī ar tiem saistītos ieguldījumus un reformas un virzīt uz priekšu ES zaļo kursu, lai saglabātu izaugsmi un paātrinātu energosistēmas dekarbonizāciju un Eiropas Savienības zaļās stratēģiskās autonomijas panākšanu. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, palīdzot Ukrainas valdībai un tautai nodrošināt pienācīgu aprūpi miljoniem cilvēku, kuri bijuši spiesti meklēt patvērumu ES valstīs, un palīdzot vistiešāk skartajām dalībvalstīm dažādās to ekonomikas nozarēs.

4.7.

Pirms kara kopējais valstu un NextGenerationEU (NGEU) līdzekļu apmērs nebija pietiekams, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus un īstenotu taisnīgu un iekļaujošu enerģētikas pārkārtošanu, it īpaši mērķi aizstāt fosilo kurināmo ar tīriem un atjaunojamiem enerģijas ražošanas avotiem saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ieteikumiem. Turklāt tagad esam saskārušies ar steidzamo ģeopolitisko nepieciešamību izbeigt ES enerģētisko atkarību no Krievijas. Tās dēļ arī tiks ievērojami palielināti ieguldījumi drošības un aizsardzības jomā, un tas negatīvi ietekmēs valstu budžetus.

4.8.

Tāpēc EESK iesaka:

a)	steidzami pieņemt jaunu ES enerģētikas stratēģiju, kas veicinātu enerģētikas tīklu efektīvu savienošanu, ātru fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, energoefektivitātes paaugstināšanu un enerģijas pieprasījuma samazināšanu;

b)	apsvērt iespēju nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētos ieguldījumus novirzīt lielākām investīcijām tīrā un atjaunojamā enerģijā, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju;

c)	visām dalībvalstīm izmantot savu nacionālā atveseļošanas un noturības plāna līdzekļu daļu, lai finansētu jaunas programmas šajā virzienā, piemēram, programmas ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģētikā;

Eiropas iestādēm un valstu valdībām īstermiņā veikt visus vajadzīgos pasākumus gan ražošanas, gan patēriņa jomā ar mērķi valstu tautsaimniecību pasargāt no kara radītās kaskādes veida ietekmes uz ES ekonomiku, jo karš grauj pārtikas, enerģijas un finanšu tirgu, par ko liecina enerģijas cenu pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi;

apsvērt iespēju izveidot jaunu finanšu ieguldījumu instrumentu un atbalstīt Eiropas Komisijas paziņojumā REpowerEU minēto priekšlikumu paātrināt enerģētikas nozares pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu drošāku un ilgtspējīgāku ES stratēģisko autonomiju. Tāpēc būtu jāizmanto visatbilstošākais modelis, kas jāapzina, balstoties uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un ANM labas prakses piemēriem un rezultātiem.

4.9.

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2022. gada secinājumi ir vēl viens nopietns atgādinājums par nepilnībām centienos ierobežot klimata pārmaiņas. EESK aicina Eiropas iestādes, pieņemot enerģētikas, rūpniecības un ekonomikas politikas iniciatīvas, ņemt vērā minētos secinājumus.

4.10.

EESK apzinās milzīgās grūtības, kas pašreizējos apstākļos rodas tādas ekonomikas politikas īstenošanā, kuras mērķis ir vienlaikus samazināt inflāciju un nodrošināt ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un publisko finanšu ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Eiropas iestādēm, valstu valdībām un ECB jārīkojas ciešā koordinācijā un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ekspansīvās monetārās un fiskālās politikas pārtraukšana notiek tā, lai neradītu jaunu recesiju. EESK uzskata, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu reforma būtu jāveic, nosakot reālus deficīta un parāda mērķus, iekļaujot līdzsvarota budžeta normu attiecībā uz ieguldījumiem un izveidojot elastīgus, katras valsts apstākļiem atbilstošus risinājumus, lai sasniegtu valsts parāda mazināšanas mērķus.

4.11.

Lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos, būtiska nozīme ir centieniem nodrošināt darba ņēmēju un visu iedzīvotāju izglītību un mūžizglītību. Prioritāte būtu jāpiešķir to darba ņēmēju apmācībai un profesionālajai orientācijai, kurus skar pārstrukturēšanas procesi, un to vajadzību prognozēšanai, kas izriet no dažādām ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām pārmaiņām. Digitalizācijas procesā īpaša uzmanība jāvelta tiem cilvēkiem, kuriem sava vecuma vai citu apstākļu dēļ ir grūtāk piekļūt digitalizētiem pakalpojumiem. Jānodrošina šai iedzīvotāju grupai iespējas piekļūt apmācībai un īpašiem atbalsta pakalpojumiem, lai palīdzētu viņiem saņemt visu veidu pabalstus un pakalpojumus.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana valstu atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(3) Karš Ukrainā un tā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (OV C 290, 29.7.2022., 1. lpp.).

(4) NB! Līdz 2022. gada 1. aprīlim Komisija apstiprināja 23 plānus (tostarp Zviedrijas plānu 2022. gada marta beigās, bet tas vēl jāapstiprina Padomei). Aprīļa sākumā Komisija apstiprināja arī Bulgārijas plānu, kas arī vēl jāapstiprina Padomei (t. i., 24 plāni, ko līdz šim apstiprinājusi Komisija, un 22 plāni, kurus līdz šim apstiprinājusi Padome).

(5) Sadarbības grupa ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem.

(6) Dalībvalstu ziņojumi tiek analizēti šīs rezolūcijas pielikumā. Visi materiāli ir pieejami Komitejas tīmekļa vietnē.

(7) SWD(2021) 211 final.

(8) SWD(2021) 163 final/2.

(9) SWD(2021) 196 final.

(10) SWD(2021) 160 final.

(11) SWD(2021) 146 final.

(12) SWD(2021) 161 final.

(13) Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

(14) Comparing and assessing recovery and resilience plans – otrais izdevums, Eiropas Politikas pētījumu centrs (CEPS).

(15) Recovery and Resilience Plans: stakeholders’ views.

(16) Recovery and Resilience Dialogue with the European Commission, 2022. gada 7. marts.

(17) BusinessEurope Reform Barometer 2022.

(18) Involvement of social partners in the national recovery and resilience plans.

(19) Ziņojums par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma nodarbinātības un sociālie aspekti.

(20) Un citas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, jauniešu organizācijas, kā EESK īpaši uzsvērusi atzinumā “Kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušanu, izmantojot pienācīgi izstrādātus nacionālos atveseļošanas plānus” (OV C 152, 6.4.2022., 27. lpp.).