Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par karu Ukrainā un tā ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi

(2022/C 290/01)

Juridiskais pamats	Reglamenta 35. pants
	Rezolūcija
Pieņemta plenārsesijā	24.3.2022
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	176/1/1

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA (EESK)

1.

stingri nosoda vienpusējo agresiju pret Ukrainu, kas tiek īstenota pēc Krievijas Federācijas prezidenta pavēles, un Baltkrievijas režīma iesaistīšanos; uzsver, ka Krievijas militāro spēku iebrukums Ukrainā pārkāpj spēkā esošos starptautiskos noteikumus un nolīgumus un apdraud Eiropas un globālo drošību; turklāt iebrukums ir tiešā pretrunā galvenajam ES mērķim – veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību;

2.

mudina Eiropas Savienību sniegt pilnu atbalstu, lai nodrošinātu, ka visi kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci tiek reģistrēti un izskatīti Starptautiskajā Krimināltiesā;

3.

godina milzīgo drosmi, ko parāda Ukrainas tauta, kura aizstāv Ukrainu pret Krievijas iebrucējiem; aicina brīvo pasauli visiem līdzekļiem atbalstīt tās cīņu par mieru un brīvību;

4.

aicina Eiropas Savienību un tās līdzīgi domājošos starptautiskos partnerus palikt vienotiem, arī turpmāk visiem solidāri reaģēt uz šo neattaisnojamo un neizprovocēto karu un rast diplomātisku veidu, kā pārtraukt karadarbību; uzsver, ka ir vajadzīga diplomātiska rīcība, lai nekavējoties panāktu pamieru un veidotu patiesu miera procesu, kurā aktīvi piedalītos ES iestādes. Šiem dalībniekiem būtu arī jāpastiprina spiediens uz Krievijas režīmu, nekavējoties nosakot vēl citas sankcijas, un jāizmanto visi pārējie to rīcībā esošie instrumenti, lai nekavējoties apturētu Krievijas militāro darbību Ukrainas teritorijā, pilnībā atvilktu Krievijas bruņotos spēkus, atjaunotu mieru, drošību un stabilitāti ES austrumu kaimiņvalstīs un atbalstītu to valstu sabiedrības, kurām ar mums ir kopīgas vērtības;

5.

uzskata, ka Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar militāriem līdzekļiem netiktu mainītas nekādas robežas un lai agresors negūtu nekādu labumu. Ir jāievēro tiesiskums, nevis “stiprākā tiesības”, un jāpanāk, ka Ukrainai tiek izmaksātas pilnas reparācijas;

6.

pauž atbalstu un piekrišanu galvenajiem vēstījumiem, kas pausti Eiropas Parlamenta 1. marta rezolūcijā par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, tostarp tajā ierosinātajiem pasākumiem, ar kuriem nekavējoties atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus cīņā par neatkarību un brīvību;

7.

atzinīgi vērtē to Eiropas uzņēmumu rīcību, kuri ir nolēmuši izstāties no Krievijas tirgus, un mudina arī citus uzņēmumus dot priekšroku cilvēcībai un solidaritātei, nevis īstermiņa ekonomiskām interesēm;

8.

atkārtoti pauž viennozīmīgu atbalstu Ukrainas, citu Austrumu partnerības valstu, proti, Moldovas un Gruzijas, kā arī visu ES dalībvalstu suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei to starptautiski atzītajās robežās;

9.

pauž dziļas sēras par visiem agresijas upuriem – bērniem, sievietēm un vīriešiem –, par pilsētu un infrastruktūras iznīcināšanu, par neizmērojamām cilvēku ciešanām un kaitējumu videi; pauž nožēlu, ka miljoniem cilvēku bijuši spiesti pamest mājas un meklēt patvērumu drošākās vietās Ukrainā vai kaimiņvalstīs; uzstāj, ka agresori ir jāsauc pie atbildības par saviem noziegumiem;

10.

mudina pastiprināt pasākumus Ukrainas pozīcijas un suverenitātes stiprināšanai, kā arī humānās darbības, kas var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem iegūt piekļuvi pirmās nepieciešamības lietām, it īpaši ūdenim, pārtikai, zālēm un elektroenerģijai; aicina visas valdības darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu pārtikas piegādi un pārtikas nekaitīgumu, nogādājot pārtiku un tīru ūdeni karadarbības zonās; mudina Krieviju pavērt Ukrainas iedzīvotājiem iespēju piekļūt humānajai palīdzībai; brīdina, ka daudzi darba ņēmēji nesaņems algu un cilvēki nevarēs piekļūt saviem ietaupījumiem; šajā saistībā aicina veikt atbilstīgus tautsaimnieciskus pasākumus, lai nepieļautu ekonomikas sabrukumu;

11.

atzinīgi vērtē aktīvo nostāju, kādu ieņēmušas visu ES dalībvalstu valdības, it sevišķi Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas un Slovākijas valdības, kā arī Moldovas valdība, kuras saglabā atvērtas savas robežas un nodrošina evakuācijas, pajumtes, ārkārtas palīdzības, medicīniskās palīdzības un patvēruma iespējas cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā un kuru vidū ir gan Ukrainas, gan citu valstu valstspiederīgie; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt papildu finansējumu šīm valstīm, jo tās ir pirmās, caur kurām Ukrainas bēgļi ieceļo Eiropas Savienībā, un mēnešiem ilgi tās arī paliks galvenās Ukrainas bēgļu mītnes valstis;

12.

atkārtoti aicina izstrādāt tādu imigrācijas politiku, kas nodrošinātu, ka neviena valsts neuzņemas nesamērīgu slogu un ka šāds slogs tiek vienlīdzīgi sadalīts starp dalībvalstīm;

13.

atbalsta ES apņemšanos palīdzēt bēgļiem no Ukrainas, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā” (1), un uzsver, ka līdzekļiem, kurus var saņemt no “Kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā” un no REACT (2), vajadzētu būt elastīgiem un nekavējoties pieejamiem; atzinīgi vērtē to, ka ES jau ir aktivizējusi ES civilās aizsardzības mehānismu un izveidojusi kaimiņvalstīs loģistikas centrus, lai novirzītu palīdzību Ukrainai;

14.

atzinīgi vērtē saviļņojošo solidaritāti, ko izrāda gan Eiropas Savienības, gan kaimiņvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un neatlaidīgo darbu, ko tās veic kopš paša Krievijas militārās agresijas sākuma, un uzsver, ka ES finansiālais atbalsts ir jādara pieejams gan valdībām, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas uz vietas;

15.

aicina solidāri un dalītā ES dalībvalstu atbildībā pilnībā īstenot Pagaidu aizsardzības direktīvu (kuru Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pirmo reizi aktivizēja 2022. gada 4. martā), garantējot visas direktīvā paredzētās tiesības, tostarp piekļuvi darba tirgum, mājoklim, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajam atbalstam visiem, kuriem uz šādu aizsardzību ir tiesības, un gādājot, ka tiek pienācīgi apmierinātas neaizsargāto grupu, sevišķi bērnu, sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti, vajadzības; mudina uzņemošās valstis atbalstīt drošu humanitāro koridoru izveidi un to respektēšanu attiecībā uz visiem bēgļiem, kuri bēg no kara Ukrainā, neatkarīgi no viņu valstspiederības;

16.

atzīst, ka uzņēmējvalstīm var rasties grūtības ātri integrēt bēgļus savā darba tirgū; uzsver, ka ES ekonomikas spēj absorbēt cilvēku pieplūdumu no Ukrainas, ja pārmitināšana tiek pareizi vadīta; aicina izmantot tādus iekļaušanas mehānismus, kuros tiek ņemts vērā vecums un dzimums; aicina Eiropas Darba iestādi saskaņā ar savām pilnvarām uzraudzīt bēgļu integrāciju darba tirgū un regulāri ziņot par to; šajā nolūkā atgādina par sociālās un solidārās ekonomikas potenciālu labklājības valsts pakalpojumu ietvaros saglabāt darbvietas un pat palielināt to skaitu arī krīzes laikā un mudina dalībvalstis rast risinājumus, kā uzlabot Ukrainas bēgļu integrāciju savā darba tirgū; atzīst sieviešu un bērnu īpašo situāciju konflikta zonās un pēc ierašanās uzņēmējvalstīs, tostarp ekspluatācijas un ar dzimumu saistītas vardarbības – it īpaši seksuālas vardarbības un cilvēku tirdzniecības – risku; pieņem zināšanai, ka Eiropas Migrācijas forums turpinās uzraudzīt un ņemt vērā to Ukrainas pilsoņu situāciju, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā vai kuriem ir tiesības šādu statusu pieprasīt;

17.

prasa palielināt atbalstu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai gan Ukrainā, gan ārpus tās; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja iesaistīt Ukrainas pilsonisko sabiedrību visās ar Ukrainu saistītajās diskusijās; Ukrainas pilsoniskā sabiedrība būs tieši iesaistīta kara seku mazināšanā un valsts sociālekonomiskās struktūras atjaunošanā; šajā kontekstā EESK aicina konsolidēt un uzlabot pašreizējās finansēšanas shēmas, kas paredzētas pilsoniskās sabiedrības atbalstam Ukrainā;

18.

pēc nesenajiem EK priekšsēdētājas paziņojumiem aicina ES iestādes un visas dalībvalstis pilnībā sadarboties ar Ukrainu un atvērt Ukrainai visus attiecīgos ES fondus un programmas;

19.

aicina ES iestādes pēc iespējas drīzāk sākt konkrētu dialogu ar Ukrainu par valsts pievienošanās procesu Eiropas Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un pamatojoties uz sasniegto, un nekavējoties sniegt finansiālu atbalstu, lai Ukrainai nodrošinātu humāno palīdzību, kā arī mudina sākt tādu pašu dialogu arī ar citām valstīm, kas savu nākotni saista ar ES, piemēram, Gruziju un Moldovu, lai šīm valstīm garantētu stabilitāti un vienlīdzīgu attieksmi. Tas būtu jāveic tā, lai nekaitētu pašreizējam Rietumbalkānu pievienošanās procesam; tikmēr aicina turpināt darbu pie Ukrainas integrācijas ES vienotajā tirgū saskaņā ar asociācijas nolīgumu;

20.

pauž dziļas bažas par Krievijas valdības plaši izvērsto propagandu un dezinformāciju, ar ko tā cenšas attaisnot un maskēt savu agresiju pret Ukrainu; šajā saistībā uzsver, ka jāstiprina ES noturība pret kiberuzbrukumiem un jāizstrādā globāla stratēģija dezinformācijas apkarošanai; šajā ziņā Eiropas Savienībai jāuzņemas globāla līdera loma;

21.

uzsver nepieciešamību atbalstīt neatkarīgu Krievijas un Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un žurnālistus un saglabāt atvērtus kanālus, pa kuriem ar viņiem sazināties; asi nosoda represiju vilni Krievijā, kā arī miermīlīgo protestētāju arestus, plašsaziņas līdzekļu apklusināšanu un pilsoniskās sabiedrības viedokļa apspiešanu;

22.

aicina īstenot kopīgus solidaritātes pasākumus, lai boikotētu produktus un pakalpojumus no Krievijas; uzsver, ka ir jāpārtrauc sadarboties ar tiem Krievijas uzņēmumiem un organizācijām, kas atbalsta Putina politiku; nosoda centienus jebkāda veida labuma gūšanas nolūkā apiet kolektīvās boikota darbības;

23.

atzīst, ka karš un visi ar to saistītie pasākumi, proti, sankcijas, uz dalībvalstīm un kaimiņvalstīm atstās sociālekonomisku ietekmi, kam Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai; uzsver, ka krīze parāda nepieciešamību stiprināt iekšējo tirgu un tā darbību; norāda, ka ir svarīgi kompensēt zaudējumus tiem Eiropas uzņēmumiem, kurus ietekmē sankcijas, un ka jāveic rūpīga sankciju ietekmes analīze, lai sagatavotos mazināt ekonomiskās un sociālās sekas;

24.

norāda, ka vairākas rūpniecības nozares izjutīs smagu ietekmi; uzsver, ka līdztekus enerģijai Eiropas Savienība no Krievijas un Ukrainas importē nozīmīgu daļu metālu, piemēram, niķeli, varu un dzelzi, un tādas būtiskas izejvielas kā neons, palādijs, titāns un platīns, kas ir kritiski svarīgas vairākās stratēģiskās nozarēs, tostarp aizsardzības nozarē un mikroshēmu ražošanā;

25.

uzsver, ka jāpaātrina Eiropas stratēģiskās un tehnoloģiskās autonomijas pilnveidošana, un aicina ES līderus apstiprināt savu vienotību un apņēmību padarīt Eiropas Savienību par neatkarīgāku un suverēnāku spēku, uzlabojot mūsu aizsardzības spējas un ierobežojot mūsu atkarību enerģijas, kritiski svarīgu izejvielu un pārtikas jomā;

26.

norāda, ka ir svarīgi samazināt ES enerģētisko atkarību no trešām valstīm, īpaši no Krievijas; aicina izstrādāt dzīvotspējīgu plānu enerģijas avotu dažādošanai dalībvalstu energoresursu struktūrā un atzinīgi vērtē attiecīgos priekšlikumus, kas ietverti Versaļas deklarācijā (3); atzīst, ka energoapgādes drošību un ilgtspēju var pilnībā panākt tikai ilgtermiņā, veicinot mazoglekļa un bezoglekļa enerģijas avotu izmantošanu un vairāk izmantojot vietējus, atjaunīgus energoavotus; iestājas par ieguldījumu paātrināšanu pētniecībā ar mērķi izstrādāt jaunas, tīras tehnoloģijas, lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ES energosistēmas nākotni;

27.

uzsver, ka ir jādiferencē dalībvalstu fiskālās stratēģijas, lai saglabātu parāda atmaksājamību, īpaši dalībvalstīs ar lielu valsts parādu. Dalībvalstīm ar zemu un vidēju parāda līmeni par prioritāti būtu jānosaka publisko investīciju paplašināšana; norāda, ka publisko investīciju paplašināšanu ir svarīgi noteikt par prioritāti, lai uzlabotu ES ekonomikas noturību;

28.

pauž bažas par ārkārtas situāciju nozīmīgos transporta nozares segmentos un mudina Komisiju, kad tā izstrādā krīzes pagaidu regulējumu, kas minēts paziņojumā “Repower EU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (4), pienācīgu uzmanību veltīt transporta nozares krīzei, kuru izraisījušas ārkārtīgi augstas degvielas un elektroenerģijas izmaksas, kā arī aicina ievērot piesardzību, mīkstinot regulatīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka tādējādi netiek vājināti sociālie un vides standarti;

29.

norāda, ka konfliktam neizbēgami būs smagas sekas ES lauksaimniecības pārtikas nozarē, kam būs vajadzīgs papildu atbalsts; šajā nolūkā uzsver, ka Eiropas Savienībai jāstiprina apņēmība izveidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, vienlaikus garantējot kvalitatīvas pārtikas pieejamību ikvienam; piemēram, Eiropas Savienībai ir jāuzlabo sava nodrošinātība ar pārtiku, samazinot atkarību no svarīgāko lauksaimniecības produktu un izejvielu importa; turklāt patērētāji visās ES dalībvalstīs saskarsies ar ievērojamu pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu, kas var paaugstināt nabadzības līmeni Savienībā;

30.

uzsver, ka Ukraina un Krievija ir nozīmīgas vairāku lauksaimniecības produktu, piemēram, graudu un eļļas augu, eksportētājas; norāda, ka eksporta traucējumi no šīm valstīm globālā mērogā jau ir radījuši milzīgu lauksaimniecības preču cenu pieaugumu un ka sekas sevišķi izjūt pasaules nabadzīgākās valstis un visvairāk cieš vistrūcīgākie;

31.

uzsver, ka kara ietekme nedrīkstētu kaitēt klimatrīcībai un ilgtspējai – mērķiem, kas paredzēti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kura pirmām kārtām ir programma mieram, drošībai un nabadzības mazināšanai; norāda, ka ir nepieciešams turpināt ceļu uz ANO 2030. gada programmu un taisnīgu pārkārtošanos ar Eiropas zaļā kursa palīdzību, jo izņēmuma atkāpes var piešķirt tikai uz ierobežotu laiku;

32.

uzskata, ka konflikta ekoloģiskā ietekme, ko izraisa bombardēšana, naftas/gāzes noplūde, incidenti ķīmiskajās rūpnīcās vai kodolspēkstacijās, raisa lielas bažas gan Ukrainas, gan ES iedzīvotājos; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpalīdz aizsargāt un atjaunot vidi pēc kara radītajiem postījumiem un jāievieš sankcijas par noziegumiem pret vidi, jo tiem neizbēgami būs ilgstošas sekas;

33.

uzsver, ka ir jāsaglabā solidaritāte un jāturpina izstrādāt kopīgu Eiropas atbildi, lai dalītu ekonomiskās ietekmes slogu, un ierosina izveidot elastīgu Eiropas instrumentu; konstatē, ka visvairāk skartajām valstīm var būt nepieciešams apstrādāt vai pārskatīt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, īpaši tāpēc, ka pastāv biedējošs stagflācijas risks; apzinās, ka iebrukums Ukrainā tieši ietekmēs visas ES dalībvalstis un to pilsoņus un ka cilvēciskā cena un ietekme uz ukraiņiem būs neizmērojama, tāpēc ir vajadzīga gan ES iekšējā solidaritāte, gan ES ilgtermiņa solidaritāte ar Ukrainu;

34.

atzinīgi vērtē Versaļas deklarācijā (5) pausto apņemšanos pastiprināti izmantot Eiropas Miera mehānisma instrumentu; uzsver, ka Eiropas Savienībai būtu jātiecas uz stingrāku politisko integrāciju, kura atbalstītu kopīgu ārpolitiku, un aicina dalībvalstis nekavējoties sākt darbu, lai ieviestu patiesi kopēju un efektīvu aizsardzības sistēmu, kas ievērojami stiprinātu Eiropas spēju pašai sevi aizstāvēt;

35.

atzīst, ka atomelektrostaciju okupācija rada bažas par kodoldrošību vietējiem iedzīvotājiem un Eiropai kopumā, un aicina pilnībā sadarboties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, lai uzraudzītu situāciju un nepieļautu radioaktīvo vielu noplūdi;

36.

uzsver, ka politiskajiem līderiem ir jābūt atklātiem saziņā ar ES iedzīvotājiem un jāskaidro kara izmaksas; norāda, ka miers nav par velti un ka mums visiem ir jāmaksā šī cena, kas jāsadala starp dalībvalstīm;

37.

aicina ES un tās dalībvalstis sagatavot pienācīgu palīdzības un atveseļošanas plānu Ukrainai, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku un iznīcinātās infrastruktūras atjaunošanu; uzsver, ka Krievijas Federācijai ir jāuzņemas atbildība par Ukrainas infrastruktūras, tostarp civilo un dzīvojamo ēku, iznīcināšanu, kā arī par ievērojamiem saimnieciskiem zaudējumiem, un ka tai būs jāatlīdzina zaudējumi, ko radījusi tās agresīvā rīcība;

38.

apņemas cieši uzraudzīt situāciju, veicinot informācijas apmaiņu par Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu uz vietas un ar savu pastāvīgo dialoga mehānismu palīdzību sekmējot patiesu dialogu ar Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām; apņemas uzraudzīt bēgļu situāciju gan uz vietas, gan kaimiņvalstīs, sniedzot pilnīgu atbalstu Ukrainas tautai.

---

(1)  COM(2022) 107 final – “Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā”.

(2)  COM(2022) 109 final – “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā (CARE)”.

(3)  Versaļas deklarācija, pieņemta 2022. gada 10.–11. martā valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē https://www.consilium.europa.eu/media/54773/20220311-versailles-declaration-en.pdf.

(4)  COM(2022) 108 final – “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”.

(5)  Versaļas deklarācija, pieņemta 2022. gada 10.–11. martā valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē https://www.consilium.europa.eu/media/54773/20220311-versailles-declaration-en.pdf.