Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(2022/C 473/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Beaujolais”

PDO-FR-A0934-AM02

Paziņojuma datums: 28.09.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskie nosaukumi un papildu norādes

Specifikācijas I nodaļas II iedaļas 4. punktā dzēš vārdkopu “vai tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas”. Šajā redakcijā dzēš tādu vīnu ražošanas iespēju, kuriem vienlaikus ir norādes “primeur” [agrīnais] vai “nouveau” [jaunais] un tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas. Šī grozījuma mērķis ir “Beaujolais” vīniem izveidot identitāti “de garde” (ilgstoši uzglabājami), kam seko tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā vārdus “tiek nodrošināta” aizstāj ar vārdu “notiek” un pēc “šādu [pašvaldību teritorijā]” iekļauj vārdkopu “pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2021. gada redakciju; klasifikatoru atjaunina Nacionālais statistikas un ekonomikas pētījumu institūts (INSEE), un tajā arī ir juridiski definēts ģeogrāfiskais apgabals.

Pašvaldību teritoriju sarakstu, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu, kā arī tā nosaukumu atjaunina bez izmaiņām ģeogrāfiskā apgabala robežās, lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas, kas uzskaitītas oficiālajā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatorā.

Groza vienotā dokumenta 6. punktu.

IV iedaļas 1. punktā iekļauj arī teikumu ar informāciju par to, ka uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami INAO vietnē.

3. Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkta a) apakšpunktā pēc vārdkopas “šādu [pašvaldību teritorijā]” iekļauj vārdkopu “pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2021. gada oficiālo klasifikatoru”.

Šīs redakcionālās izmaiņas ļauj atsaukties uz tiešās apkaimes apgabalu saistībā ar 2021. gadā spēkā esošo oficiālā ģeogrāfiskā kodeksa redakciju, ko publicējis INSEE.

Šīs atsauces iekļaušana ļauj juridiski definēt tiešās apkaimes apgabalu.

Lai ņemtu vērā veiktās administratīvās izmaiņas, atjaunina arī to pašvaldību teritoriju sarakstu, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu (bez izmaiņām tā robežās), un to nosaukumus.

Attiecīgi groza vienotā dokumenta sadaļu “Papildu nosacījumi”.

4. Režģu izmantošanas un lapotnes augstuma noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā dzēš vārdkopu “vismaz ir tāpat” attiecībā uz vīnogu lapotnes augstumu vīnogām sarkanvīnu un sārtvīnu ražošanai, kurām netiek izmantots režģis. Ar šīm redakcionālajām izmaiņām izlabo kļūdu spēkā esošajā specifikācijā.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Ražas transportēšanas īpašie noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VII iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā dzēš noteikumu, kas attiecas uz novākto vīnogu augstumu konteineros, kuros nodrošina ražas transportēšanu no zemesgabala uz vīna raudzēšanas pagrabu, veicot mehānisku sarkanvīnu un sārtvīnu ražošanai paredzēto vīnogu novākšanu.

Ražotāji ir apguvuši šo praksi un to vairs nav nepieciešams uzskatīt par ražošanas noteikumu.

Groza vienotā dokumenta sadaļu “Īpašās vīndarības metodes”.

6. Vīni, kuriem var izmantot norādi “primeur” vai “nouveau”

Specifikācijas I nodaļas VIII iedaļas 1. punktā iekļauj noteikumu attiecībā uz tāda vīna, kuram var izmantot norādi “primeur” vai “nouveau”, ražošanas apjomu, kas iepriekš bija norādīts I nodaļas IX iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā. Tā kā šis noteikums attiecas uz ražošanas apjomu, ir pietiekami to norādīt punktā, kas attiecas uz ražas iznākumu.

Lai vīni ar norādi “Villages” vairāk atbilstu identitātei “de garde” (ilgstoši uzglabājami), šiem vīniem ir pievienots īpašs koeficients to apjoma aprēķināšanai, kas ir mazāks nekā vīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Beaujolais” bez norādes.

Tāpat precizē, uz kādu saimniecības platību var attiecināt šos koeficientus.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

7. Temperatūras kontrole

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta f) apakšpunktā dzēš noteikumu, kas attiecas uz mehāniski novāktu vīnogu vinifikāciju vīndarītavās. Mūsdienās vīna raudzēšanas pagrabi ir atbilstoši aprīkoti, un cilmes vietas vīna ražotāji uzskata par pietiekamiem vispārējos noteikumus.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Noteikumi atbilstoši produkta veidam

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā dzēš noteikumu, kas attiecas uz ražošanas apjomu vīniem, kuriem var izmantot norādi “primeur” vai “nouveau”.

Tāpat iekļauj c) apakšpunktu, kas attiecas uz datumu, sākot no kura vīnus ar norādi “primeur” vai “nouveau” var laist apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem. Šī datuma noteikšana (38. diena pirms novembra 3. ceturtdienas ražas novākšanas gadā) ir nepieciešama vīna kvalitātes saglabāšanai, pastāvot riskam, ka pārlieku agra vīna transportēšana var to negatīvi ietekmēt.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

9. Noteikumi attiecībā uz iepildīšanu pudelēs

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktā pirms vīnu fasēšanas veikto analīžu informācijas saglabāšanas periodu pagarina no 6 mēnešiem līdz vienam gadam, proti, lai atvieglotu pārbaudes pie ražotājiem.

3. punkta b) apakšpunktā iepildīšanas pudelēs beigu datumu vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau” pagarina no 1. decembra līdz 31. decembrim ražas novākšanas gadā, lai ierobežotu iespējamo atteikšanos no norādes “primeur” vai “nouveau” izmantošanas. Šī atteikšanās nozīmē, ka tirgū laiž vīnus, kurus iegūst ar agrīnam vīnam raksturīgām īpašībām, bet kuri tiek tirgoti bez šādas norādes uz etiķetes.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

10. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītro specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Šī informācijas dzēšana ir saskaņota ar c) apakšpunkta iekļaušanu punktā “Noteikumi atbilstoši produkta veidam” agrīnajiem un jaunajiem vīniem.

Groza IX iedaļas 5. punkta virsrakstu, svītrojot vārdkopu “produktu aprite un”.

Dzēš IX iedaļas 5. punkta a) apakšpunkta virsrakstu.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

11. Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā groza ģeogrāfisko apgabalu veidojošo pašvaldību skaitu, lai ņemtu vērā notikušās administratīvās izmaiņas.

Grozījumi attiecas uz vienotā dokumenta sadaļu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

12. Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā dzēš ar 2008. gadu datētu informāciju un to aizstāj ar datiem par 2018. gadu.

Grozījumi attiecas uz vienotā dokumenta sadaļu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

13. Ziņas par produktu kvalitāti un īpašībām

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā groza produktu organoleptisko aprakstu, proti, lai ņemtu vērā Eiropas regulas 1308/2013 prasības.

Grozījumi attiecas uz vienotā dokumenta sadaļu “Vīna vai vīnu apraksts”.

14. Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļā dzēš 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu. Saistītie pārejas pasākumi vairs netiek izmantoti. XI iedaļā groza punktu numerāciju, ņemot vērā šo informācijas dzēšanu.

Groza 2. punktu (iepriekš 3. punktu), kas atbilst pārejas pasākumiem attiecībā uz stādījumu minimālo biezību. Kopš 2004. gada 28. novembra spēkā esošās atļaujas vīnogulāju daļējai izaršanai termiņu pagarina no 2015. gada līdz 2031. gadam. Šī atkāpe tagad attiecas uz sarkanvīnu un sārtvīnu kopumu, kā arī tikai uz vīniem ar ACVN “Beaujolais” bez norādes. Īpašu samazinājuma koeficientu attiecina uz vīnogulājiem, kas vēl tikai tiks izarti. Tā mērķis ir paātrināt vīndārza restrukturizāciju sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, nepieļaujot plaša mēroga pārstādīšanu, un atvieglot vīndārzu apsaimniekošanas mehanizāciju, kā arī samazināt glifosāta izmantošanu.

Turklāt ir pievienots jauns pārejas pasākums, kas attiecas uz vīniem ar nosaukumu “Beaujolais”, kuram seko tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas, un ko papildina norāde “primeur” vai “nouveau”. Pēdējā norāde vairs nav atļauta vīnu specifikācijā, tai ir piešķirts pārejas periods šo vīnu tirdzniecībai līdz 2025. gada ražai (ieskaitot), lai savu piedāvājumu varētu pielāgot tie uzņēmēji, kuri ir lietojuši šo nosaukumu vismaz kopš 2018. gada ražas.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

15. Paziņošanas pienākumi

Specifikācijas II nodaļas I iedaļā terminu “apskate” aizstāj ar “pārbaude”, jo nosaukuma aizsardzības un pārvaldības struktūra ir pieņēmusi lēmumu mainīt pārbaudes veidu.

Specifikācijas II nodaļas I iedaļā iekļauj deklarāciju par nodomu ražot. Šo deklarāciju attiecina vienīgi uz vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau”, tā attiecas uz platību, produkta veidu (krāsa u.tml.) un šo vīnu apjomu. Mērķis ir pirms ražas novākšanas zināt to vīnu apjomu, kuriem var piešķirt norādi “primeur”, lai precizētu koeficientu, kas ļauj noteikt to vīnu apjomu, kas varētu tikt iegūti kā agrīnais vīns, kā arī ierobežot šo vīnu apjomu, ko nevarētu pārdot ar šo norādi pieprasījuma trūkuma dēļ.

Šo deklarāciju var grozīt līdz 15. augustam pirms ražas novākšanas.

XI punktā groza numerācija, ņemot vērā šo informācijas pievienošanu.

Groza 2. punkta (iepriekš 1. punkta) a) apakšpunktu, lai precizētu informāciju, kas nepieciešama deklarācijā par nosaukuma lietošanu.

3., 4., 6., 7., 8. punktā groza noteikumus, kas attiecas uz paziņošanas pienākumu termiņiem, lai vienkāršotu pārbaužu veikšanu.

3. punktā precizē, ka produktu savākšana var notikt tikai pēc tam, kad apstiprināta pārbaudes struktūra ir iepazinusies ar šo deklarāciju.

4. punktā pievieno informāciju par to, ka uzņēmējam apstiprinātas pārbaudes struktūras rīcībā nododamais reģistrs, kas minēts Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa [Code rural et de la pêche maritime] D.645-18-II pantā, attiecas uz laišanas apgrozībā deklarāciju.

5. punktā ceturkšņa deklarāciju kopsavilkuma sistēma ar 4. un 7. punktā minētajām deklarācijām tagad ir pieejama neatkarīgi no apjoma vai uzņēmēju veikto operāciju skaita. Tāpat ir pieejama atsauce uz atkāpšanās deklarāciju (8. punkts). Precizē, ka deklarāciju kopsavilkums ir jāiesniedz pārbaudes struktūrai vismaz 10 dienas pirms ceturkšņa beigām.

6. punktā precizē, ka tādu partiju savākšana, kas paredzētas izvešanai ārpus [Francijas] valsts teritorijas, pudelēs neiepildītam vīnam var notikt tikai pēc tam, kad apstiprināta pārbaudes struktūra ir iepazinusies ar deklarāciju attiecībā uz izvešanu ārpus valsts teritorijas.

8. pantā precizē atkāpšanās deklarācijas noteikumus.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

16. Atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru:

Specifikācijas III nodaļas II iedaļā aktualizē pārbaudes struktūras adresi.

Groza pirmo rindkopu un dzēš otro rindkopu atbilstoši jaunajiem redakcionālajiem noteikumiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

17. Vīna vīnogu šķirnes

Specifikācijā iekļautās šķirnes ir klasificētas sākotnējā vienotajā dokumentā (2011) kategorijā: Vīnkopības un vīna organizācijas (OIV) izveidotajā sarakstā esošās vīna vīnogu šķirnes.

Specifikācijas pirmajā versijā bija norādītas galvenās vīnogu šķirnes un papildu vīnogu šķirnes.

Attiecīgi vienotajā dokumentā tās tika iekļautas pie “Vīnogu šķirnes” un pie “Papildu vīnogu šķirnes” sadaļā “Papildu nosacījumi”.

Ir grozīts vienotā dokumenta 7. punkts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Beaujolais

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Baltvīni, baltvīni ar norādēm “Villages” vai tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas

ĪSS APRAKSTS

Baltvīniem ir skaista krāsa, to pilnīgajā buķetē ir augļu ar baltu mīkstumu un citrusaugļu aromāti ar patīkamu un līdzsvarotu garšu nobeigumā. “Villages” baltvīniem nereti ir sajūtama vaniļas nots, ja tie ir izturēti mucās. “Villages” baltvīniem ir zeltaina krāsa ar dažādām niansēm, to buķetē jūtamas ziedu un minerālu notis, garša ir pilnīga un līdzsvarota. Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija šajos vīnos ir vismaz 10,5 %, un pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija tajos nepārsniedz 13 %. Baltvīniem ar norādi “Villages” vai tās pašvaldības nosaukumu, no kuras iegūtas vīnogas, spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir vismaz 11 %, un pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija tajos nepārsniedz 13,5 %.

Fermentējamo cukuru saturs (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam) ir mazāks par vai vienāds ar 3 g/l vai 4 g/l, ja kopējais skābums (H2SO4) ir lielāks par vai vienāds ar 2,7 g/l.

Gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,17 miliekvivalentiem uz litru (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam).

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Sarkanvīni vai sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīniem ir gaisīga krāsa, tie ir pazīstami ar savu augļu buķeti un ar to, ka vīni ir patīkami viegli, ar augļu un ziedu notīm un ir baudāmi jau pavisam jauni. Sārtvīniem parasti ir gaiša krāsa, svaiga buķete, sajūtama sarkano ogu garša, tie ir smalki, maigi un veldzējoši, visbiežāk tie ir degustējami jauni. Vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau”, kas parasti ir sarkanvīni un sārtvīni, ir skaista krāsa, mazāk izteikta nekā ilgstoši uzglabājamam vīnam, vīni ir svaigi un gardi, tiem ir aromātiska, augļaina un skābena garša. Tie ir paredzēti ātram patēriņam 6-12 mēnešu laikā pēc iegūšanas. Sarkanvīniem un sārtvīniem spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %, un pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %. Fermentējamo cukuru saturs (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam) ir mazāks par vai vienāds ar 3 g/l. Gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,17 miliekvivalentiem uz litru (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam) vai mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru (pudelēs neiepildītai partijai) vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau”. Vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau” kopējais SO2 saturs ir mazāks par vai vienāds ar 100 miligramiem uz litru sarkanvīniem un mazāks par vai vienāds ar 150 miligramiem uz litru sārtvīniem (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D. 645-18-I panta izpratnē).

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Sarkanvīni vai sārtvīni ar norādēm “Villages” vai “Supérieur”, vai tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīniem ar norādi “Villages” ir izteiktāka krāsa, spilgts aromāts, garša ir spēcīga, strukturēta un harmoniska. Tos var uzglabāt vairākus gadus. Sārtvīnus ar norādi “Villages” ražo mazākā daudzumā, tie ir izmeklētāki, to krāsa ir starp pomelo un persiku toni un tiem piemīt skābenu sarkano ogu aromāti, garša ir pilnīga, kraukšķīga, maiga un atspirdzinoša.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos un sārtvīnos ar norādi “Villages”, “supérieur” vai tās pašvaldības nosaukumu, no kuras iegūtas vīnogas, ir vismaz 10,5 % un pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija tajos nepārsniedz 13 %.

Fermentējamo cukuru saturs (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam) ir mazāks nepārsniedz 3 g/l.

Gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,17 miliekvivalentiem uz litru (vīniem, kas ir gatavi un ko var tirgot patēriņam).

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

—	Sarkanvīniem ir atļauts izmantot bagātināšanas metodes ar iztvaicēšanu ar koncentrācijas līmeņa ierobežojumu 10 % apmērā.

—	Sārtvīnu izstrādē nedrīkst izmantot vīndarības ogles, ne atsevišķi, ne arī maisījumos.

—	Lai sarkanvīniem un sārtvīniem, uz kuriem attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, saglabātu agrīnam vīnam raksturīgās īpašības:

—	vīnus iegūst tikai un vienīgi no tajā pašā gadā novāktu vīnogu ražas;

—	vīnu uzglabāšanas mucās periods ir mazāks par vai vienāds ar 10 dienām;

—	pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,50 %;

—	pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos nepārsniedz 13 %.

—	Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

Audzēšanas metode

—	Stādījumu biezība

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku stādu uz hektāru.

Vīnkoku rindstarpu attālums nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir lielāks par vai vienāds ar 0,80 metriem.

Ievērojot vīnkoku stādījumu minimālo biezību 5 000 vīnkoku uz hektāru, un mehanizācijas nolūkos vīnogulāju rindstarpu attālums ir mazāks par vai vienāds ar 3 metriem.

Audzēšanas metode

—	Apgriešanas noteikumi

Apgriešana ir jāpabeidz 15. maijā.

Vīnus iegūst no vīnkokiem, kas apgriezti atbilstoši tālāk minētajiem noteikumiem.

Baltvīni

—	apgriešana pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā ar ne vairāk par astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un vienu īsu augļzaru ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem;

—	apgriešana “Makonē [Mâconnais] rindas veidolā”: katram vīnkokam ir gari apgriezts augļzars ar ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem un viens īss augļzars ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem.

Sarkanvīni un sārtvīni

Ar ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam:

—

īsa apgriešana (kausveida formā, vēdekļveidā, vai veidojot Ruajā [Royat] kordonu vienkāršā vai divkāršā formā, vai pēc Šarmē [Charmet] metodes) ar no trijiem līdz pieciem īsiem augļzariem ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem. Atjaunošanas nolūkos katram vīnkokam var būt arī viens augļzars ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem, kas apgriezts uz vecā vīnkoka atvases;

—	pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā ar ne vairāk par sešiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un vienu nopietnu augļzaru; ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem;

—	ar diviem sānzariem ar ne vairāk par trijiem vīnstīgu pumpuriem.

Apgriežot, veidojot formu vai pārejot uz citu apgriešanas veidu, vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem.

—	Noteikumi, kas attiecas uz mehānisku sarkanvīnu vai sārtvīnu ražošanai paredzēto vīnogu novākšanu zemesgabalos.

—	Konteineri ir no inerta pārtikai paredzēta materiāla.

—	Ražas novākšanas un novākto vīnogu transportēšanas aprīkojumam ir ūdens novadīšanas vai pielāgotas aizsardzības sistēma.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	Baltvīni 75 hektolitri no hektāra.

2.	Sarkanvīni un sārtvīni 65 hektolitri no hektāra.

3.	Sarkanvīni ar norādi “Supérieur” 63 hektolitri no hektāra.

4.	Sarkanvīni vai sārtvīni ar norādi “Villages” vai tās pašvaldības nosaukumu, no kuras iegūtas vīnogas 63 hektolitri no hektāra.

5.	Baltvīni ar norādi “Villages” vai tās pašvaldības nosaukumu, no kuras iegūtas vīnogas 73 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

- Vīnogu novākšana un vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana notiek šādu pašvaldību teritorijā saskaņā ar 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—

Ronas [Rhône] departamentā: Alix, Anse, L'Arbresle, Les Ardillats, Arnas, Bagnols, Beaujeu, Belleville-en-Beaujolais, Belmont-d’Azergues, Blacé, Le Breuil, Bully, Cercié, Chambost-Allières, Chamelet, Charentay, Charnay, Châtillon, Chazay-d’Azergues, Chénas, Chessy, Chiroubles, Cogny, Corcelles-en-Beaujolais, Denicé, Emeringes, Fleurie, Frontenas, Gleizé, Juliénas, Jullié, Lacenas, Lachassagne, Lancié, Lantignié, Légny, Létra, Limas, Lozanne, Lucenay, Marchampt, Marcy, Moiré, Montmelas-Saint-Sorlin, Morancé, Odenas, Le Perréon, Pommiers, Porte des Pierres Dorées, Quincié-en-Beaujolais, Régnié-Durette, Rivolet, Saint-Clément-sur-Valsonne, Saint-Cyr-le-Chatoux, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Etienne-la-Varenne, Saint-Georges-de-Reneins, Saint-Germain-Nuelles, Saint-Jean-des-Vignes, Saint-Julien, Saint-Just-d’Avray, Saint-Lager, Saint-Romain-de-Popey, Saint-Vérand, Sainte-Paule, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Sarcey, Ternand, Theizé, Val d’Oingt, Vaux-en-Beaujolais, Vauxrenard, Vernay, Ville-sur-Jarnioux, Villié-Morgon, Vindry-sur-Turdine (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējām Dareizé, Les Olmes un Saint-Loup pašvaldību teritorijām);

—	Saône-et-Loire departamentā: Chaintré, Chânes, La Chapelle-de-Guinchay, Chasselas, Crêches-sur-Saône, Leynes, Pruzilly, Romanèche-Thorins, Saint-Amour-Bellevue, Saint-Symphorien-d’Ancelles, Saint-Vérand.

– Vīniem ar norādi “Villages” vīnogu novākšana un vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana notiek šādu pašvaldību teritorijā saskaņā ar 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—

Ronas [Rhône] departamentā: Les Ardillats, Beaujeu, Blacé, Cercié, Charentay, Chénas, Chiroubles, Denicé, Emeringes, Fleurie, Juliénas, Jullié, Lancié, Lantignié, Marchampt, Montmelas-Saint-Sorlin, Odenas, Le Perréon, Quincié-en-Beaujolais, Régnié-Durette, Rivolet, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Etienne-la-Varenne, Saint-Julien, Saint-Lager, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Vaux-en-Beaujolais, Vauxrenard, Villié-Morgon;

—	Saône-et-Loire departamentā: Chânes, La Chapelle-de-Guinchay, Leynes, Pruzilly, Romanèche-Thorins, Saint-Amour-Bellevue, Saint-Symphorien-d’Ancelles, Saint-Vérand.

- Vīnogu novākšana un vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana vīniem ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Beaujolais”, kam seko tās pašvaldības nosaukums, no kuras nākušas vīnogas, notiek šādu pašvaldību teritorijā saskaņā ar 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—

Ronas [Rhône] departamentā: Les Ardillats, Beaujeu, Blacé, Cercié, Charentay, Denicé, Emeringes, Jullié, Lancié, Lantignié, Marchampt, Montmelas-Saint-Sorlin, Odenas, Le Perréon, Quincié-en-Beaujolais, Rivolet, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Etienne-la-Varenne, Saint-Julien, Saint-Lager, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Vaux-en-Beaujolais, Vauxrenard;

—	Saône-et-Loire departamentā: Chânes, La Chapelle-de-Guinchay, Leynes, Pruzilly, Romanèche-Thorins, Saint-Symphorien-d’Ancelles.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chardonnay B”

“Gamay N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals aptver Centrālā masīva austrumu robežu virs Sonas [Saône] ielejas, pašā tā reģiona vidū, no kura tas ieguvis savu nosaukumu. Vīndārzs aptver teritoriju starp Lionu un Mākonu [Mâcon], no ziemeļiem uz dienvidiem tas stiepjas 55 kilometru attālumā, un no austrumiem uz rietumiem tas stiepjas no 15 kilometru līdz 20 kilometru attālumā, atrodoties starp Sonas (Ronas [Rhône] pieteka) līdzenumu, un Monts du Beaujolais kalniem, kuru augstums ir no 180 metriem līdz 550 metriem.

Ģeogrāfiskā apgabala teritorija aptver arī 77 pašvaldības Rhône departamentā un 11 pašvaldības Saône-et-Loire departamentā.

Norādei “Villages” noteiktais ražošanas apgabals atrodas ģeogrāfiskā apgabala ziemeļu pusē 30 pašvaldību teritorijā Rhône departamentā un astoņu pašvaldību teritorijā Saône-et-Loire departamentā.

Beaujolais vīnkopības ainavā izšķir divas lielas ģeoloģisko veidojumu saimes.

Ziemeļos seni veidojumi no paleozoja ēras veido reljefu ar noapaļotām dzegām. Tie ir ieži, kas veidojušās Hercīnijas laikā, granīti, porfīri, slānekļi un vulkāniskas izcelsmes nogulumiežu klintis, kas bieži vien ir metamorfas. Sairstot šie ieži piešķir smilšainajām vai mālainajām augsnēm skābu reakciju.

Dienvidos atklājas jaunāki nogulumiežu veidojumi (no triasa, juras un krīta perioda). Galvenokārt tās ir kaļķakmens klintis, kas veido spēcīgāku reljefu nekā ziemeļos, ar iegarenām kalnu grēdām. Kopumā augsnes ir mālainākas un dziļākas.

Nogāžu pakājē kvartārā perioda veidojumi, kam raksturīgas senas aluviālās terases, kolūvija augsnes un pacēlušās konusveida formas, slēpj senu augsnes sastāvu.

Neatkarīgi no augsnes apakškārtas veidojumiem, nogāzes pārsvarā ir vērstas uz austrumiem un uz dienvidiem.

Reģionam raksturīgs netipisks okeāna klimats, tajā jūtama kontinentāla ietekme (vētras vasarā, sasalstoša migla ziemā) un dienvidu ietekme (karstums vasarā, maksimāls nokrišņu daudzums rudenī un pavasarī).

Monts du Beaujolais kalniem ir būtiska loma vīndārza pasargāšanā no rietumu vējiem, kā arī okeāna ietekmes mazināšanā. No tiem nākošais dienvidvējš [fœhn] sausina okeāna gaisu, samazina mākoņu un nokrišņu daudzumu.

Tāpat arī plašajai Sonas ielejai ir būtiska loma vietējā klimata veidošanā, jo tā novirza no dienvidiem plūstošās gaisa masas, padara teritoriju saules apspīdētāku un mazina izteiktas temperatūras svārstības.

8.2. Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

“Ir jāatgriežas mūsu ēras III gadsimtā, lai redzētu to, kā Lionas reģionā pārliecinoši tiek ieviesta vīnogulāju audzēšana.” [Viala P. un Vermorel V., 1902]. Mūsu ēras 280. gadā imperators PROBUS atļāva galliem audzēt vīnkokus, jo īpaši Monts d’Or, netālu no Lionas.

XVIII gadsimta gaitā Beaujolais vīnu tirdzniecība uzņēma apgriezienus, ieviešot būtiskus pārveidojumus vīndārzā. Šajā periodā iezīmējās tā ainava, kas mums ir pazīstama 2009. gadā. XIX gadsimts, kad paplašinājās pilsētas, notika industrializācija un attīstījās transporta infrastruktūra, bija pagrieziena posms vīndārzu attīstībā. Dienvidi pievērsās vieglu un augļainu, veldzējošu vīnu ražošanai kaimiņos esošās Lionas tirgum. Ziemeļi vairāk pievērsās Mākonai un Francijas ziemeļu tirgum, dodot priekšroku koncentrētākiem vīniem, kas piemēroti uzglabāšanai un transportēšanai.

20. gadsimta 20. gadu beigās dienasgaismu ieraudzīja pirmie vīndarīšanas pagrabu kooperatīvi, kuriem 20. gadsimta 50. gados sekoja nākamā vīndarīšanas pagrabu paaudze, kas veicināja vīnu kvalitātes vispārēju uzlabošanos un padarīja iespējamu “Beaujolais” vīnu vinifikācijas attīstību un racionalizāciju.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Beaujolais” tika atzīts saskaņā ar 1937. gada 12. septembra dekrētu. Ražotāji ziemeļu pašvaldībās, kuru spēcīgie vīni un to uzglabāšana kontrastēja ar vieglākiem un augļainākiem dienvidu vīniem, vēlējās atšķirties un panākt atsevišķa kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atzīšanu. 1943. gadā viņu iniciatīvas kulminācija bija saraksta ar 31 pašvaldību publicēšana, kurām bija atļauts pievienot “Beaujolais” nosaukumam savas pašvaldības nosaukumu. 1950. gada 21. aprīlī šī 31 pašvaldība tika apvienota konkrētākā grupā, pievienojot norādi “Villages”.

Beaujolais ir vienīgais vīnkopības reģions ar tik būtisku jaunā vīna īpatsvaru, par ko īpaši jāpateicas vīnogu šķirnes “Gamay N” piemērotībai agrīna vīna ražošanai. Kopš XIX gadsimta daži ļoti profesionāli debitanti iepirka vīnu “no preses”, aizveda to tālāk un jau pēc dažām nedēļām piedāvāja “Beaujolais nouveau” izplatītājiem, kafejnīcām un restorāniem Parīzē un Lionā. Bieži vien vīna fermentācija norisinājās tā transportēšanas laikā, kas to vislabāk pasargā no jebkādiem bojājumiem.

“Beaujolais nouveau” vīna vēsturē iezīmējas regulatīvas izmaiņas. Tādējādi 1951. gadā Beaujolais vīnkopības apvienība [Union Viticole du Beaujolais] pieprasīja iespēju tirgot vīnus “en primeur” pirms 15. decembra. 1951. gada 13. novembrī prasība tika izpildīta līdz ar administratīva paziņojuma izdošanu, kurā netiešā veidā precizēja apstākļus “kuros atsevišķus vīnus ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu turpmāk var tirgot, negaidot nākamā 15. decembra iestāšanos ”. Tādējādi oficiāli radās “Beaujolais nouveau”. Taču bija jāgaida līdz 1985. gadam, līdz novembra 3. ceturtdienā “Beaujolais nouveau” tirgošana tika uzsākta tiešajam patēriņam.

Sākot no 20. gadsimta 60. gadiem, pārdošanas apjomi ir strauji auguši, sasniedzot aptuveni 500 000 hektolitrus 20. gadsimta 80. gadu vidū, taču nekad nepārsniedzot pusi no kopējā saražotā “Beaujolais” apjoma. Lai panāktu to, ka “primeur” vīni ātri ir gatavi, malolaktiskā fermentācija ir noslēgusies un vīni ir svaigi un patīkami viegli, aromātiski un augļaini, atkarībā no ražas gada, ražotāji dod priekšroku zemesgabaliem, kur raža ienākas visagrāk, īsteno visīsāko macerāciju un izvēlas vīna pagrabus, kuros attīstās vīnogu kraukšķīgums un īpaši fermentācijas aromāti. Šo tehnisko ierobežojumu dēļ katra saimniecība atvēl “primeur” ražošanai tikai daļu no ražas.

Vīndārzs ir paredzēts sarkanvīnu, sārtvīnu un baltvīnu ražošanai. Sarkanvīniem un sārtvīniem būtiskākā vīnogu šķirne ir “Gamay N”. Lai vīnogu šķirni padarītu auglīgāku, vīnkoki tiek īsi apgriezti, galvenokārt veidojot kausveida formu, apgriežot ar augļzariem.

Baltvīnus iegūst tikai no vīnogu šķirnes “Chardonnay B”.

Lai labāk saglabātu augļainās īpašības, ražotāji praktizē “Beaujolais” vīnam raksturīgu vinifikāciju ar macerāciju daļējā oglekļa dioksīda vidē.

“Beaujolais” vīndārzam ir raksturīgi pieticīga lieluma zemesgabali (vidēji 0,3 hektāri), tādējādi vīndārzi ievijas kopējā ainavā. 2018. gadā vīnu ar ACVN “Beaujolais” ražošanai bija atvēlēti aptuveni 4 500 hektāri, lai saražotu 240 000 hektolitrus, un vīnu ar norādi “Villages” vai ar tās pašvaldības nosaukumu, no kuras iegūtas vīnogas, ražošanai bija atvēlēti aptuveni 3 700 hektāri, lai gadā saražotu 200 000 hektolitrus, ko iegūst 1 900 audzētāji, 9 vīndarīšanas pagrabu kooperatīvi un atsevišķi vīna tirgotāji, kas nodarbojas ar audzēšanu [vendangeoirs].

8.3. Cēloniskā saikne

“Beaujolais” ir neatkārtojams vīndārzs, kas aptver piecdesmit kilometrus no Mākonas dienvidiem līdz Lionas ostām. Ja iekšzemē reljefs sasniedz 1 000 metru augstumu, vīndārzi neatrodas augstāk par 550 metriem. Tie atrodas galvenokārt pret saullēkta pusi vērstās nogāzēs, kur valda mērens klimats, regulāri nokrišņi un vīndārzus apspīd saule, atgādinot dienvidus un Ronas ieleju. Monts du Beaujolais kalnu aizsegā no rietumiem ģeogrāfiskajā apgabalā valda sevišķi labvēlīgi apstākļi saules gaismas un nokrišņu ziņā, kas pozitīvi ietekmē vīnogu nogatavošanos, koncentrāciju un labus sanitāros apstākļus.

Aiz šķietamās vienotības ģeogrāfiskais apgabals piedāvā zināmu daudzveidību gan ģeoloģiskā, gan ainaviskā ziņā. Šī daudzveidība izpaužas vīnu klāstā. Ziemeļu skābajās augsnēs tie pārsvarā ir spēcīgi un ar izteiktu krāsu, dienvidu augsnēs, kas galvenokārt ir kaļķainas, tie ir vairāk augļaini un viegli.

Zemesgabali, kas ir paredzēti vīnogu ražas novākšanai, ir iekopti liesās augsnēs ar labu drenāžu granīta, māla un kaļķakmens nokalnēs. Reljefs un plašais skats uz austrumiem pasargā vīnogas no aukstās rīta rasas, savukārt nokalņu augstums pasargā vīndārzu no ziemas nokrišņiem, kas bieži vien pārpludina Sonas ieleju.

Vīnkoki, kas paredzēti tam, lai ražotu vīnus ar norādi “Villages”, tiek audzēti vienīgi zemesgabalos ar skābu augsni, ģeogrāfiskā apgabala ziemeļu daļā ar paleozoja ēras augšņu sastāviem vai no tiem nākošajiem kvartārā perioda virszemes noteces ūdeņiem.

Paaudžu gaitā iedzīvotāji ir apguvuši to, kā lietderīgi izmantot šai teritorijai raksturīgās iezīmes, un ir pielāgojuši vinifikācijas metodes vīnogu šķirnei “Gamay N”. Pateicoties tās īpašajām iezīmēm, “Beaujolais” vīndārzs ir individuāli pielāgots, ļoti pārliecinoši pievēršoties tādu vīnu ražošanai, kas baudāmi jauni. Šie jaunie vīni savā būtībā ir jauneklīgi vīni, kuros atklājas ražas gadam raksturīgu aromātu bagātība un kuru stiprumu un līdzsvaru atklāj, iespējams, ilgāka macerācija, bet galvenokārt to nogatavināšanas periods. Tāpat vīniem, uz kuriem attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, vinifikācija pirmkārt ir vērsta uz augļainības, maiguma un svaiguma izcelšanu. Kopšanai paredzēto vīnu turēšana mucās parasti ir ilgāka, lai attīstītu to aromātu sarežģītību un tanīnu struktūru, kam ir labvēlīga ietekme uz to izturēšanu.

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Beaujolais” ģeogrāfiskā apgabala mālainās augsnes ļauj iegūt maigus vīnus izteiksmīgā krāsā. Vīnu ar norādi “Villages” ražošanai paredzētie zemesgabali ir iekopti smilšainās augsnēs, kas cēlušās no kristāliskajiem iežiem, sniedzot iespējas iegūt līdzsvarotus, harmoniskus vīnus ar noturīgu aromātu.

Neskatoties uz Lionas reģionu pārstāvošo vīnu patēriņa vienkāršību, šis vīndārzs ir spējis jau krietni pirms dzelzceļa parādīšanās nogādāt nozīmīgu daļu savas produkcijas Parīzes virzienā. No XIX gadsimta līdz XX gadsimtam “Beaujolais” vīni izmanto šo dinamiku, kas dod tiem stabilu vietu Parīzē un Lionā, lai nodrošinātu vīnu izplatīšanos Francija un tālāk pasaulē. “Beaujolais” vīns bieži vien tiek pasniegts kā “Lionas trešā upe” pēc Sonas un Ronas, atsaucoties uz tā popularitāti. Kopš XIX gadsimta ražotājiem un starpniekiem ir bijis paradums ļoti agri laist ražu pārdošanā. 20. gadsimta 50. gados vietējie tirgotāji organizē un virza agrīno vīnu laišanu tirgū.

Neskaitāmi vīna degustācijas pagrabi un jauns vīnu maršruts ļauj piesaistīt patērētāju, lai tas atklātu “Beaujolais” vīnu bagātību.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Côte d’Or departamentā: Agencourt, Aloxe-Corton, Ancey, Arcenant, Argilly, Autricourt, Auxey-Duresses, Baubigny, Beaune, Belan-sur-Ource, Bévy, Bissey-la-Côte, Bligny-lès-Beaune, Boncourt-le-Bois, Bouix, Bouze-lès-Beaune, Brion-sur-Ource, Brochon, Cérilly, Chamboeuf, Chambolle-Musigny, Channay, Charrey-sur-Seine, Chassagne-Montrachet, Châtillon-sur-Seine, Chaumont-le-Bois, Chaux, Chenôve, Chevannes, Chorey-lès-Beaune, Collonges-lès-Bévy, Combertault, Comblanchien, Corcelles-les-Arts, Corcelles-les-Monts, Corgoloin, Cormot-Vauchignon, Corpeau, Couchey, Curley, Curtil-Vergy, Daix, Dijon, Ebaty, Echevronne, Epernay-sous-Gevrey, L'Etang-Vergy, Etrochey, Fixin, Flagey-Echézeaux, Flavignerot, Fleurey-sur-Ouche, Fussey, Gerland, Gevrey-Chambertin, Gilly-lès-Cîteaux, Gomméville, Grancey-sur-Ource, Griselles, Ladoix-Serrigny, Lantenay, Larrey, Levernois, Magny-lès-Villers, Mâlain, Marcenay, Marey-lès-Fussey, Marsannay-la-Côte, Massingy, Mavilly-Mandelot, Meloisey, Merceuil, Messanges, Meuilley, Meursanges, Meursault, Molesme, Montagny-lès-Beaune, Monthelie, Montliot-et-Courcelles, Morey-Saint-Denis, Mosson, Nantoux, Nicey, Noiron-sur-Seine, Nolay, Nuits-Saint-Georges, Obtrée, Pernand-Vergelesses, Perrigny-lès-Dijon, Plombières-lès-Dijon, Poinçon-lès-Larrey, Pommard, Pothières, Premeaux-Prissey, Prusly-sur-Ource, Puligny-Montrachet, Quincey, Reulle-Vergy, La Rochepot, Ruffey-lès-Beaune, Saint-Aubin, Saint-Bernard, Saint-Philibert, Saint-Romain, Sainte-Colombe-sur-Seine, Sainte-Marie-la-Blanche, Santenay, Savigny-lès-Beaune, Segrois, Tailly, Talant, Thoires, Valforêt (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Clémencey pašvaldības teritorijai), Vannaire, Velars-sur-Ouche, Vertault, Vignoles, Villars-Fontaine, Villebichot, Villedieu, Villers-la-Faye, Villers-Patras, Villy-le-Moutier, Vix, Volnay, Vosne-Romanée, Vougeot;

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—	Ronas [Rhône] departamentā: Chasselay, Dardilly, Deux-Grosnes (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Avenas pašvaldības teritorijai), Dracé, Fleurieux-sur-l'Arbresle, Sain-Bel, Taponas, Villefranche-sur-Saône;

—

Saône-et-Loire departamentā: Aluze, Ameugny, Azé, Barizey, Beaumont-sur-Grosne, Berzé-la-Ville, Berzé-le-Châtel, Bissey-sous-Cruchaud, Bissy-la-Mâconnaise, Bissy-sous-Uxelles, Bissy-sur-Fley, Blanot, Bonnay, Bouzeron, Boyer, Bray, Bresse-sur-Grosne, Burgy, Burnand, Bussières, Buxy, Cersot, Chagny, Chalon-sur-Saône, Chamilly, Champagny-sous-Uxelles, Champforgeuil, Change, Chapaize, La Chapelle-de-Bragny, La Chapelle-sous-Brancion, Charbonnières, Chardonnay, La Charmée, Charnay-lès-Mâcon, Charrecey, Chassey-le-Camp, Château, Châtenoy-le-Royal, Chaudenay, Cheilly-lès-Maranges, Chenôves, Chevagny-les-Chevrières, Chissey-lès-Mâcon, Clessé, Cluny, Cormatin, Cortambert, Cortevaix, Couches, Créot, Cruzille, Culles-les-Roches, Curtil-sous-Burnand, Davayé, Demigny, Dennevy, Dezize-lès-Maranges, Donzy-le-Pertuis, Dracy-le-Fort, Dracy-lès-Couches, Epertully, Etrigny, Farges-lès-Chalon, Farges-lès-Mâcon, Flagy, Fleurville, Fley, Fontaines, Fragnes-La Loyère (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās La Loyère pašvaldības teritorijai), Fuissé, Genouilly, Germagny, Givry, Granges, Grevilly, Hurigny, Igé, Jalogny, Jambles, Jugy, Jully-lès-Buxy, Lacrost, Laives, Laizé, Lalheue, Lournand, Lugny, Mâcon, Malay, Mancey, Martailly-lès-Brancion, Massilly, Mellecey, Mercurey, Messey-sur-Grosne, Milly-Lamartine, Montagny-lès-Buxy, Montbellet, Montceaux-Ragny, Moroges, Nanton, Ozenay, Paris-l'Hôpital, Péronne, Pierreclos, Plottes, Préty, Prissé, Remigny, La Roche-Vineuse, Rosey, Royer, Rully, Saint-Albain, Saint-Ambreuil, Saint-Boil, Saint-Clément-sur-Guye, Saint-Denis-de-Vaux, Saint-Désert, Saint-Gengoux-de-Scissé, Saint-Gengoux-le-National, Saint-Germain-lès-Buxy, Saint-Gervais-sur-Couches, Saint-Gilles, Saint-Jean-de-Trézy, Saint-Jean-de-Vaux, Saint-Léger-sur-Dheune, Saint-Mard-de-Vaux, Saint-Martin-Belle-Roche, Saint-Martin-du-Tartre, Saint-Martin-sous-Montaigu, Saint-Maurice-de-Satonnay, Saint-Maurice-des-Champs, Saint-Maurice-lès-Couches, Saint-Pierre-de-Varennes, Saint-Rémy, Saint-Sernin-du-Plain, Saint-Vallerin, Saint-Ythaire, Saisy, La Salle, Salornay-sur-Guye, Sampigny-lès-Maranges, Sancé, Santilly, Sassangy, Saules, Savigny-sur-Grosne, Sennecey-le-Grand, Senozan, Sercy, Serrières, Sigy-le-Châtel, Sologny, Solutré-Pouilly, Taizé, Tournus, Uchizy, Varennes-lès-Mâcon, Vaux-en-Pré, Vergisson, Vers, Verzé, Le Villars, La Vineuse sur Fregande (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējo Donzy-le-National, Massy un La Vineuse pašvaldību teritorijai), Vinzelles, Viré;

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

—

Yonne departamentā: Aigremont, Annay-sur-Serein, Arcy-sur-Cure, Asquins, Augy, Auxerre, Avallon, Bazarnes, Beine, Bernouil, Béru, Bessy-sur-Cure, Bleigny-le-Carreau, Censy, Chablis, Champlay, Champs-sur-Yonne, Chamvres, La Chapelle-Vaupelteigne, Charentenay, Châtel-Gérard, Chemilly-sur-Serein, Cheney, Chevannes, Chichée, Chitry, Collan, Coulangeron, Coulanges-la-Vineuse, Courgis, Cruzy-le-Châtel, Dannemoine, Deux-Rivières, Dyé, Epineuil, Escamps, Escolives-Sainte-Camille, Fleys, Fontenay-près-Chablis, Gy-l’Evêque, Héry, Irancy, Island, Joigny, Jouancy, Junay, Jussy, Lichères-près-Aigremont, Lignorelles, Ligny-le-Châtel, Lucy-sur-Cure, Maligny, Mélisey, Merry-Sec, Migé, Molay, Molosmes, Montholon (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējo Champvallon, Villiers-sur-Tholon un Volgré pašvaldību teritorijai), Montigny-la-Resle, Mouffy, Moulins-en-Tonnerrois, Nitry, Noyers, Ouanne, Paroy-sur-Tholon, Pasilly, Pierre-Perthuis, Poilly-sur-Serein, Pontigny, Préhy, Quenne, Roffey, Rouvray, Saint-Bris-le-Vineux, Saint-Cyr-les-Colons, Saint-Père, Sainte-Pallaye, Sainte-Vertu, Sarry, Senan, Serrigny, Tharoiseau, Tissey, Tonnerre, Tronchoy, Val-de-Mercy, Vallan, Venouse, Venoy, Vermenton, Vézannes, Vézelay, Vézinnes, Villeneuve-Saint-Salves, Villy, Vincelles, Vincelottes, Viviers, Yrouerre.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

—	Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar norādi “Supérieur”.

—	Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar norādi “Villages”.

—	Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar tās pašvaldības nosaukumu, no kuras iegūtas vīnogas.

—	Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu ar norādi “Villages” vai bez tās var papildināt ar norādi “primeur” vai “nouveau”.

—	Vīnus, uz kuriem attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

—	Aiz kontrolēto cilmes vietas nosaukuma esošais tās pašvaldības nosaukums, no kuras iegūtas vīnogas, ir rakstāms ar tāda paša lieluma rakstzīmēm (gan augstumā, gan platumā) kā rakstzīmes, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—	Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukums ir rakstāms tūlīt aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma un tā rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—	Tādu vīnu marķējumā, kurus apzīmē ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, var norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Vin du Beaujolais”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-fc518a15-dce5-4d62-b5f6-18cdbc38c8f2

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.