Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2022/C 88/10)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Côtes de Bordeaux”

PDO–FR–A0987–AM04

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Agrovides noteikumi

Specifikācija papildināta ar tālāk minētajiem agrovides noteikumiem.

Nokaltušie vīnogulāji no zemesgabaliem ir jānovāc; šādu nokaltušu vīnogulāju glabāšana zemesgabalos ir aizliegta.

Vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabalos ir aizliegta.

Ikvienam operatoram jāaprēķina un jāreģistrē tā veiktās apstrādes biežuma rādītājs (IFT).

Šo izmaiņu nolūks ir ņemt vērā sabiedrības prasības samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un labāk ņemt vērā ar vidi saistītos apsvērumus.

Vienotajā dokumentā ar šiem grozījumiem nekādas izmaiņas neievieš.

3. Datums, kurā atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Saikne

Saikne ar ģeogrāfisko izcelsmi ir atjaunināta, ņemot vērā izmaiņas pašvaldību skaitā pēc apvienošanās.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

5. Pārejas pasākumi

No specifikācijas svītro pārejas pasākumus, kuru termiņš ir beidzies.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

6. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Côtes de Bordeaux

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 11 %.

Fermentējamo cukuru saturs tajos ir ≤3g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %.

Sarkanvīniem ābolskābā un pienskābā rūgšana ir obligāta. Ikvienā vīna partijā pirms fasēšanas (izlejamie vīni) vai pēc fasēšanas ābolskābes saturs nepārsniedz 0,3 gramus uz litru.

Līdz nākamā gada 31. jūlijam pēc ražas novākšanas gaistošā skābuma saturs tajos nepārsniedz 13,26 m.ekv./l, bet pēc minētās dienas nepārsniedz 16,33 m.ekv./l.

Vīnos pirms fasēšanas vai izlejamajos vīnos kopējais SO2 saturs ir ≤ 140 mg/l.

Sarkanvīnu ražošanā galvenokārt izmanto “Merlot N” vīnogulāju šķirnes vīnogas, kuras raksturiezīmes vislabāk attīstās mālainās kaļķaugsnēs un kas sajaukumā ar “Cabernet-Sauvignon N”, “Cabernet-Franc N” un “Cot N” (vietējo iedzīvotāju vidū pazīstama ar nosaukumu “Malbec”) ļauj iegūt vīnus ar augļainu un glāsmainu garšu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Nedzirkstoši sausie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 10,5 %.

Fermentējamo cukuru saturs tajos ir ≤ 4g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Līdz nākamā gada 31. jūlijam pēc ražas novākšanas gaistošā skābuma saturs tajos nepārsniedz 13,26 m.ekv./l, bet pēc minētās dienas nepārsniedz 16,33 m.ekv./l.

Vīnos pirms fasēšanas vai izlejamajos vīnos kopējais SO2 saturs ir ≤ 180 mg/l.

Baltvīnu ražošanā galvenokārt izmanto “Sauvignon B” vīnogas sajaukumā ar “Sémillon B” un “Muscadelle B”.

Vīniem, kuriem piešķirts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes de Bordeaux” ir noapaļota un augļaina garša un tos var uzglabāt trīs līdz desmit gadus.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Saldie nedzirkstošie baltvīni (desertvīni liquoreux)

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 14,5 %.

Fermentējamo cukuru saturs tajos pārsniedz 51 g/l.

Vīnos pirms fasēšanas vai izlejamajos vīnos kopējais SO2 saturs ir ≤ 400 mg/l.

Izņēmuma kārtā šiem vīniem pirms fasēšanas (izlejamajiem vīniem) gaistošā skābuma saturs ir tāds, kāds noteikts ar rīkojumu.

Baltvīnos ar atlikumcukuriem bieži attīstās medus un citrusu garšas.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):	12
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4. Saldie nedzirkstošie baltvīni (pussaldie [moelleux]).

ĪSS APRAKSTS

Baltvīnus ar atlikumcukuriem (pussaldie [moelleux]) darina no vīnogām ar minimālu cukuru saturu vīnogās 221g/l misā. Šie vīni ir izteikti pussaldi, maigi un izsmalcināti.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ≥ 13,5 %

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija: 15 %

Fermentējamo cukuru saturs ir 17–45 g/l

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):	11,5
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	300

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība un atstatumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku stādu uz hektāru.

Maksimālais rindstarpu attālums:

—	2,50 metri vīnkokiem (vienpleca vai divplecu) Gijo formā vai atsietiem zema kordona formā;

—	un vismaz 3 metri vīnkokiem liras formā, izmantojot divu pastatņu rindu sistēmu.

Minimālais attālums starp vīnkoku stādiem rindā ir:

—	0,85 metri vīnkokiem (vienpleca vai divplecu) Gijo formā vai atsietiem zema kordona formā;

—	un vismaz 0,74 metri vīnkokiem liras formā, izmantojot divu pastatņu rindu sistēmu.

2. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas).

Vīnkokus apgriež vai nu à cots (atstājot augļzarus), vai nu à astes (atstājot koku garu) ar ne vairāk kā 45 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru un ne vairāk kā 14 vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoka.

3. Īpašie ražas novākšanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogas saldo baltvīnu (desertvīnu liquoreux) darināšanai tiek novāktas ar rokām secīgos šķirojumos.

4. Vīna bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Attiecībā uz sarkanvīniem atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni, nepārsniedzot 15 % augstu koncentrāciju.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 % sarkanvīnos, 13 % sausajos baltvīnos un 15 % pussaldajos baltvīnos moelleux.

Desertvīni liquoreux netiek veikta nekāda bagātināšana

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie sarkanvīni

65 hektolitri no hektāra

2. Nedzirkstoši sausie baltvīni

72 hektolitri no hektāra

3. Saldie nedzirkstošie baltvīni (desertvīni liquoreux)

40 hektolitri no hektāra

4. Saldie nedzirkstošie baltvīni (pussaldie moelleux).

55 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību vai to daļu teritorijā (pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Anglade, Bassens, Baurech, Béguey, Belvès–de–Castillon, Berson, Blaye, Bouliac, Braud–et–Saint–Louis, Cadillac, Cambes, Camblanes–et–Meynac, Campugnan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Castillon-la-Bataille, Cavignac, Cénac, Cenon, Cézac, Civrac–de–Blaye, Cubnezais, Donnezac, Donzac, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Floirac, Fours, Francs, Gabarnac, Gardegan–et–Tourtirac, Générac, Gensac, Haux, Landerrouat, Langoiran, Laroque, Laruscade, Latresne, Lestiac–sur–Garonne, Les Lèves–et–Thoumeyragues, Ligueux, Lormont, Loupiac, Marcenais, Margueron, Marsas, Massugas, Mazion, Monprimblanc, Omet, Paillet, Pellegrue, Pessac–sur–Dordogne, Pineuilh, Plassac, Pleine–Selve, Pugnac pašvaldības teritorijas daļa atbilst Lafosse teritorijai pirms to apvienošanas 1974. gada 1. jūlijā, Puisseguin pašvaldības teritorijas daļa atbilst Monbadon teritorijai pirms to apvienošanas 1989. gada 1. janvārī, Quinsac, Reignac, Riocaud, Rions, La Roquille, Saint–André–et–Appelles, Saint–Androny, Saint–Aubin–de–Blaye, Saint–Avit–de–Soulège, Saint–Avit–Saint–Nazaire, Saint–Caprais–de–Bordeaux, Saint–Christoly–de–Blaye, Saint–Cibard, Saint–Ciers–sur–Gironde, Saint–Genès–de–Blaye, Saint–Genès–de–Castillon, Saint–Germain–de–Grave, Saint–Girons–d’Aiguevives, Saint–Magne–de–Castillon, Saint–Maixant, Saint–Mariens, Saint–Martin–Lacaussade, Saint–Palais, Saint–Paul, Saint–Philippe–d’Aiguille, Saint–Philippe–du–Seignal, Saint–Quentin–de–Caplong, Sainte–Foy–la–Grande, Saint–Savin, Saint–Seurin–de–Cursac, Saint–Vivien–de–Blaye, Saint–Yzan–de–Soudiac, Sainte–Colombe, Sainte–Croix–du–Mont, Sainte–Eulalie, Les Salles–de–Castillon, Saugon, Semens, Tabanac, Tayac, Le Tourne, Val–de–Livenne, Verdelais, Villenave–de–Rions un Yvrac.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Cabernet Franc N”

“Cabernet – Sauvignon N”

“Cot N – Malbec”

“Merlot N”

“Muscadelle B”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G – Fié gris”

“Sémillon B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Côtes de Bordeaux” ģeogrāfiskais apgabals Žirondas [Gironde] departamentā atrodas Garonas [Garonne], Dordoņas [Dordogne] un Žirondas [Gironde] upju krastos kalnainā vidē ar pārsvarā mālainu kaļķaugsni. Šī cilmes nosaukuma aptvertā teritorijā plešas ap pieciem galvenajiem vēsturiskajiem vīnkopības centriem Blaye, Cadillac, Castillon=la-Bataille, Francs un Sainte-Foy-la-Grande.

“Côtes de Bordeaux” vīnkopības zemes aizņem galvenokārt ielejas, kuras ir gan saldūdens, gan sālsūdens apūdeņotas. Okeāna ietekme iesniedzas dziļi sauszemē, kur Dordoņa [Dordogne] un Garona [Garonne] saplūst milzu straumē, veidojot Žirondas estuāru [estuaire de la Gironde]. “Côtes de Bordeaux” ģeomorfoloģiskajā uzbūvē līdzenums saplūst ar kalnu pakājēm, kas paceļas virs upes līmeņa un pamatā plešas dienvidrietumu virzienā, un kurā stāva kalnu nogāze veido virsmas līmeņa atšķirības no trīsdesmit līdz septiņdesmit metru augstumā, un virs kura paceļas sekundārā hidrogrāfiskā tīkla vairāk vai mazāk izvagotas plakankalnes.

Šajā plašajā novadā ir vīna ražošanai piemēroti relatīvi viendabīgi klimatiskie apstākļi: atrašanās plašu ūdens masu (Atlantijas okeāns, Žirondas [Gironde] estuārs, Garonas [Garonne] un Dordoņas [Dordogne] ielejas) tuvumā, kam ir būtiska nozīme termoregulācijā, turklāt okeāna ietekme mazina pavasara salnu sekas.

“Côtes de Bordeaux” vīniem kā senas tradīcijas pārmantotājiem raksturīgas īpašības, kurās izpaužas vides, vīnogulāju un cilvēku prasmju rezultātā panāktā dažādība. Vēstures gaitā zemesgabali tika iekopti gan pie kalnu nogāzēm, gan uz pakalniem vai arī uz plakankalnēm atkarībā no to drenāžas spējām un relatīvā topogrāfiskā novietojuma. Katru gadu 1000 vīnkopju liek lietā savu meistarību, ražojot vīnus. Katra ražotne savā vīnadārzā un noliktavā dara visu, lai izstrādātu atzītu produktu, ievērojot: prasību par stādījumu blīvumu, ierobežotu maksimālo zemesgabala noslodzi, noteikumus par galveno un papildu vīnogu šķirņu sajaukšanu, vīnu kopšanu vismaz līdz 15. martam gadā pēc ražas novākšanas.

Tāpat arī “Côtes de Bordeaux” vīnadārzu piedāvājumā ir izcils kultūras mantojums: vēsturiskas pilis, muižas un cietokšņi, romāņu baznīcas, eleganti mājokļi, ar kuriem saistās slavenu rakstnieku vai mākslinieku piemiņa. Ciemati, kuros saglabājušās šauras ieliņas, aizsargmūri un nocietinātas dzirnavas, liecina par bagātām vīnkopības un tirdzniecības tradīcijām.

Veidojot aptuveni 14 % no Bordo saražotās produkcijas, mūsdienās “Côtes de Bordeaux” vīni ir kļuvuši par ievērojamu spēlētāju Bordo vīnu valstībā. Tie liecina par tradicionālo Bordo vīnogulāju šķirņu vēsturisko bagātību un iespējām.

Nosaukums “Côtes de Bordeaux” un tā papildu ģeogrāfiskie nosaukumi savos galvenajos noieta tirgos (Francija un Beļģija) ir ieguvuši ievērojamu atpazīstamību. Pēdējo desmit gadu laikā pārdošanas apjomi lielajos mazumtirdzniecības uzņēmumos Francijā ir pieauguši par 40 % un 15 % Francijas mājsaimniecību iegādājās šī nosaukuma vīnus. Eksportā “Côtes de Bordeaux” vīni ir guvuši būtisku atpazīstamību Eiropā (it īpaši Beļģijā) un tā turpina pieaugt, it sevišķi Āzijas tirgos.

Šie nedzirkstošie vīni pārsvarā ir iegūti no galveno un papildu vīna vīnogu šķirņu sajaukuma.

Baltvīnu ražošanā galvenokārt izmanto “Sauvignon B” vīnogas sajaukumā ar “Sémillon B” un “Muscadelle B”.

Vīniem, kuriem piešķirts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes de Bordeaux” ir noapaļota un augļaina garša un tos var uzglabāt trīs līdz desmit gadus.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Côtes de Bordeaux”, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Žirondas [Gironde] departaments:

Ambarès–et–Lagrave, Arbanats, Artigues–près–Bordeaux, Auriolles, Ayguemorte–les–Graves, Baigneaux, Baron, Barsac, Beautiran, Bellebat, Bellefond, Beychac–et–Caillau, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bossugan, Branne, La Brède, Budos, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Camarsac, Camiac–et–Saint–Denis, Camiran, Casseuil, Castelviel, daļa Castets un Castillon pašvaldības teritorijas atbilst Castets–en–Dorthe deleģētās pašvaldības teritorijai, Castres–Gironde, Caudrot, Caumont, Cazaugitat, Cérons, Cessac, Civrac–sur–Dordogne, Coirac, Coubeyrac, Courpiac, Créon, Croignon, Cursan, Daignac, Dardenac, Daubèze, Doulezon, Escoussans, Espiet, Les Esseintes, Faleyras, Fargues, Fargues–Saint-Hilaire, Flaujagues, Frontenac, Gauriac, Gauriaguet, Génissac, Gironde–sur–Dropt, Gornac, Grézillac, Guillac, Illats, Isle–Saint–Georges, Izon, Jugazan, Juillac, Ladaux, Landiras, Langon, Lansac, Lapouyade Léogeats, Léognan, Lignan–de–Bordeaux, Listrac–de–Durèze, Loupes, Lugaignac, Lugasson, Lussac, Madirac, Martillac, Martres, Mazères, Mombrier, Montagne, Montignac, Montussan, Morizès, Mouliets–et–Villemartin, Moulon, Mourens, Naujan–et–Postiac, Nérigean, Peujard, Le Pian–sur–Garonne, Podensac, Pompignac, Porte–de–Benauge, Portets, Le Pout, Preignac, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols–sur–Ciron, Rauzan, Roaillan, Romagne, Sadirac, Saint–Antoine–du–Queyret, Saint–Aubin–de–Branne, Saint–Brice, Saint–André–de–Cubzac, Saint–André–du–Bois, Saint–Brice, Saint–Christophe–des–Bardes, Saint–Ciers–de–Canesse, Saint–Emilion, Saint–Etienne–de–Lisse, Saint–Exupéry, Saint–Félix–de–Foncaude, Saint–Ferme, Saint–Genès–de–Lombaud, Saint–Genis–du–Bois, Saint–Germain–du–Puch, Saint–Hilaire–du–Bois, Saint–Hippolyte, Saint–Jean–de–Blaignac, Saint–Laurent–d’Arce, Saint–Laurent–du–Bois, Saint–Laurent–du–Plan, Saint–Laurent–des–Combes, Saint–Léon, Saint–Loubert, Saint–Loubès, Saint–Macaire, Saint–Martial, Saint–Martin–de–Sescas, Saint–Médard–d’Eyrans, Saint–Michel–de–Rieufret, Saint–Morillon, Saint–Pierre–de–Bat, Saint–Pierre–de–Mons, Saint–Pey–d’Armens, Saint–Pey–de–Castets, Saint–Pierre–d’Aurillac, Saint–Quentin–de–Baron, Saint–Selve, Saint–Sulpice–et–Cameyrac, Saint–Sulpice–de–Faleyrens, Saint–Sulpice–de–Pommiers, Saint–Trojan, Saint–Vincent–de–Paul, Saint–Vincent–de–Pertignas, Sainte–Florence, Sainte–Foy–la–longue, Sainte–Radegonde, Sainte–Terre, Salleboeuf, Samonac, Sauternes, La Sauve, Soulignac, Soussac, Targon, Tauriac, Teuillac, Tizac–de–Curton, Tizac–de–Lapouyade, Toulenne, Tresses, Vignonet, Villeneuve un Virelade.

—

Dordoņas [Dordogne] departamentā:

Bergerac, Bonneville–et–Saint–Avit–de–Fumadière, Bosset, Cunèges, Le Fleix, La Force, Fraisse, Gageac–et–Rouillac, Gardonne, Ginestet, Lamonzie–Saint–Martin, Lamothe–Montravel, Les Lèches, Lunas, Mescoules, Minzac, Monbazillac, Monestier, Monfaucon, Montazeau, Montcaret, Nastringues, Pomport, Port–Sainte–Foy–et–Ponchapt, Prigonrieux, Razac–de–Saussignac, Ribagnac, Rouffignac–de–Sigoulès, Saint–Antoine–de–Breuilh, Saint–Georges–de–Blancaneix, Saint–Géry, Saint–Méard–de–Gurçon, Saint–Michel–de–Montaigne, Saint–Pierre–d’Eyraud, Saint–Seurin–de–Prats, Saint–Vivien, Saussignac, Sigoulès et Flaugeac, Thénac, Vélines un Villefranche-de-Lonchat.

—	Piejūras Šarantas [Charente–Maritime] departamentā: Saint–Georges–des–Agoûts.

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Nosaukumu drīkst papildināt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Blaye”, “Cadillac”, “Castillon”, “Francs” vai “Sainte-Foy” vīniem, kuri atbilst ražošanas nosacījumiem, kādi noteikti attiecībā uz šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības — “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux” — nosaukumu.

Lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Kopējais identifikators

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Bordeaux”, kas vai nu ir, vai nav papildināts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Blaye”, “Cadillac”, “Castillon”, “Francs” vai “Sainte-Foy”, apzīmēto vīnu marķējumā ir ietverts kopējais identifikators atbilstoši spēkā esošās hartas noteikumiem, kuru pieņēmusi grupa un kura atrodas visu tirgus dalībnieku rīcībā.

Mazāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar reģistrēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta,

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Marķējuma norādes

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Bordeaux”, kas papildināts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Sainte-Foy”, apzīmētajiem baltvīniem ar fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturu no 17 līdz 45 gramiem uz litru nosaukumā ir pievienota norāde “moelleux”.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-ecf05533-907b-480f-977d-56a768e55c78

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.