Kopsavilkuma lapa

Likumdošanas iniciatīva par Vienotās atļaujas direktīvas pārskatīšanu (2021. gada Komisijas darba programmas punkts)

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums. Risināmā problēma

Vienotās atļaujas direktīvas galvenie mērķi ir izveidot vienotu pieteikšanās procedūru apvienotai darba un uzturēšanās atļaujai un garantēt vienotu tiesību kopumu atbilstīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, pamatojoties uz tādu pašu attieksmi kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir vienoto atļauju. Tomēr, kā jau tika uzsvērts 2019. gada likumīgas migrācijas atbilstības pārbaudē un īstenošanas ziņojumā , daži neatrisināti jautājumi joprojām apdraud šo mērķu pilnīgu sasniegšanu. Galvenās konstatētās problēmas var iedalīt šādās trijās jomās:

1)sarežģīta un neefektīva pieteikšanās procedūra un neskaidras tiesības, kas dažos gadījumos paildzina procedūras un mazina ES pievilcību trešo valstu valstspiederīgajiem;

2)konkrētas migrantu kategorijas neietilpst direktīvas vai citu ES juridisko instrumentu darbības jomā; pastāv atšķirīgi noteikumi par zemas un vidējas kvalifikācijas personu uzņemšanas nosacījumiem;

3)darba ņēmēji nav pietiekami aizsargāti pret ekspluatāciju.

ES darba devējus un migrantus negatīvi ietekmē direktīvas trūkumi, kas rada administratīvo slogu, ilgu gaidīšanas laiku un nenoteiktību attiecībā uz piemērojamajiem noteikumiem.

Galvenais konstatētais šo problēmu cēlonis ir regulējuma trūkumi, t. i., pašreizējā vispārējā ES tiesiskā regulējuma nepilnības. Daudzi direktīvas noteikumi piešķir dalībvalstīm lielu rīcības brīvību, pieļaujot atšķirīgus noteikumus, kas savukārt vājina noteikumu saskaņotību ES līmenī.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Iniciatīvas vispārējie politiskie mērķi ir šādi:

(1)nodrošināt efektīvu migrācijas pārvaldību;

(2)veicināt konkurētspēju un izaugsmi ES;

(3)nodrošināt taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas ES, un viņu aizsardzību.

Iniciatīvas konkrētie politiskie mērķi atbilstoši konstatētajām problēmām ir šādi:

1)    vienkāršot uzņemšanas procedūras;

2)    nodrošināt pieteikšanās procedūru lielāku efektivitāti;

3)    novērst darbaspēka trūkumu ES;

4)    nodrošināt tādu pašu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem kā pret ES pilsoņiem;

5)    aizsargāt darba ņēmējus, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, no darbaspēka ekspluatācijas.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība

Lai turpinātu uzlabot ar direktīvu izveidoto vienoto procedūru, ir vajadzīga ES rīcība. Ir maz ticams, ka iepriekš minētās problēmas tuvākajā nākotnē izzudīs, jo tās ir tieši saistītas ar pašreizējām tiesību normām, kas ir sarežģītas, dažkārt neskaidras vai nepilnīgas un dod dalībvalstīm lielu rīcības brīvību to īstenošanā, pieļaujot atšķirīgus noteikumus.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Vēlamais risinājums. Pamatojums.

Ietekmes novērtējumā ir izvērtēti šādi trīs politikas risinājumi ar dažādiem ES intervences līmeņiem:

·1. risinājums paredz uzlabot direktīvas īstenošanu dalībvalstīs, apmainoties ar paraugpraksi un izstrādājot vienotās atļaujas rokasgrāmatu vai ieteikumus utt.

·2. risinājums paredz likumdošanas intervenci, kuras mērķis ir racionalizēt pieteikšanās procedūru un ar ieteikumiem uzlabot vienlīdzīgas attieksmes tiesības.

·3. risinājums paredz izmaiņas tiesību aktos, kas aprakstītas 2. risinājumā, uzlabojot vienlīdzīgas attieksmes tiesības un precizējot direktīvas darbības jomu attiecībā uz personām, kā arī uzlabojot aizsardzību pret darbaspēka ekspluatāciju.

Vēlamais risinājums ir 3. risinājums, jo tas novērš pašreizējos direktīvas trūkumus; vēl vairāk racionalizē procedūras; nostiprina vienlīdzīgas attieksmes tiesības, precizē darbības jomu un uzlabo aizsardzību pret ekspluatāciju.

Kuru risinājumu katra no ieinteresētajām personām atbalsta?

Eiropas Parlaments atbalstītu visus 2. un 3. risinājuma elementus un sagaidītu, ka ES noteikumu izstrāde mazkvalificētiem un vidēji kvalificētiem darba ņēmējiem būtu vērienīgāka. Lielākā daļa ieinteresēto personu (pilsoniskā sabiedrība, sociālekonomiskie partneri, legālās migrācijas eksperti) atbalsta 2. un 3. risinājumā iekļautos pasākumus. Dalībvalstis kopumā dod priekšroku 1. risinājumam, jo vairākas no tām ir paudušas nevēlēšanos pārskatīt direktīvu vai neatbalsta jebkādus jaunus tiesību aktus par likumīgu migrāciju. Vēlamais risinājums sniedz iespēju panākt politisku vienošanos, jo tas paredz mērķorientētu pārskatīšanu, lai uzlabotu direktīvas kopējo efektivitāti un trešo valstu valstspiederīgo aizsardzību.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Galvenie vēlamā risinājuma ieguvumi

Vēlamais risinājums būs ļoti efektīvs mērķu sasniegšanā, un to varēs politiski labi īstenot. Tas arī precizēs un nedaudz paplašinās pašreizējās vienotās atļaujas darbības jomu (t. i., attiecinot to uz personām, kam noteikta aizsardzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem), kā arī stiprinās trešo valstu valstspiederīgo tiesības. Turklāt valsts aizsardzības saņēmēju iekļaušana direktīvas darbības jomā uzlabotu juridisko noteiktību un tiesību kopumu tiem, kuriem pašlaik netiek piemērota vai tikai zināmā mērā tiek piemērota vienlīdzīga attieksme. Ar kopīgiem noteikumiem par inspekcijām pie darba devējiem, sankcijām pret darba devējiem un darba devēju uzraudzību tas arī palīdzētu stiprināt visu trešo valstu darba ņēmēju, uz kuriem attiecas direktīva, aizsardzību pret darbaspēka ekspluatāciju.

Vēlamā risinājuma izmaksas

Vēlamā risinājuma izmaksas ietver:

•vienreizējas izmaksas dalībvalstīm no 2,0 miljoniem EUR līdz 7,0 miljoniem EUR 1. gadā,

•atkārtotas izmaksas no 100 000 EUR līdz 12,0 miljoniem EUR gadā.

Šis risinājums paredz arī izmaksu ietaupījumus:

•no 200 000 EUR līdz 4,0 miljoniem EUR gadā dalībvalstīm;

•no 89,0 miljoniem EUR līdz 546,0 miljoniem EUR gadā trešo valstu valstspiederīgajiem;

•no 22,0 miljoniem EUR līdz 101,0 miljonam EUR gadā darba ņēmējiem.

Ietekme uz uzņēmumiem, tostarp MVU un mikrouzņēmumiem

Paredzams, ka uzņēmumi/darba devēji gūs labumu no ātrākas un, iespējams, plašākas piekļuves trešo valstu darbaspēka resursiem. Procedūras racionalizēšana varētu arī mudināt vairāk darba devēju pieņemt darbā trešo valstu darba ņēmējus, ja vakances nav iespējams aizpildīt uz vietas.

Tajā pašā laikā uzņēmumiem un darba devējiem var nākties ievērot jaunus noteikumus par darbaspēka ekspluatācijas novēršanu, inspekcijām un sankcijām pret to.

Būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldes iestādēm

Paredzams, ka valstu iestādes palielinās savu pieteikšanās procedūru efektivitāti, jo tiks vēl vairāk racionalizēti to procesi, lai gan, ieviešot jaunos noteikumus, tām var nākties saskarties ar zināmām sākotnējām izmaksām. Efektīvākas procedūras, uzlabota vienlīdzīga attieksme un ekspluatācijas novēršana var dot labumu dalībvalstīm personu ar konkrētām prasmēm piemeklēšanā un, iespējams, ar migrācijas palīdzību novērst darbaspēka trūkumu.

Cita paredzama būtiska ietekme

Paredzams, ka trešo valstu valstspiederīgie gūs labumu no procedūras racionalizēšanas, kas viņiem radīs iespējamu izmaksu samazinājumu. Turklāt, precizējot vienlīdzīgas attieksmes noteikumus, likvidējot saikni ar vienu darba devēju un uzlabojot aizsardzību pret darbaspēka ekspluatāciju, paredzams, ka vēlamais risinājums samazinās risku, ka darba devēji varētu veikt darbaspēka ekspluatāciju.

Paredzams, ka šis risinājums palīdzēs stiprināt konkrētas pamattiesības, piemēram: verdzības un piespiedu darba aizliegums; tiesības uz īpašumu; diskriminācijas aizliegums; godīgi un taisnīgi darba apstākļi; ģimenes dzīve un darbs, sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Vienotās atļaujas direktīvas 15. pantā paredzēts, ka Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un ierosina grozījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Šis princips attieksies arī uz izmaiņām, kas izriet no direktīvas pārskatīšanas.