Briselē, 19.12.2022

SWD(2022) 436 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai,

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

{COM(2022) 748 final} - {SEC(2022) 452 final} - {SWD(2022) 434 final} - {SWD(2022) 435 final}


A. Rīcības nepieciešamība

Kāda ir problēmas būtība, un kāpēc problēma ir nozīmīga ES mērogā?

Ar šo iniciatīvu risināmā problēma ir tāda, ka CLP pašreizējā redakcija nepietiekami aizsargā cilvēku un vidi no būtiskiem apdraudējumiem, ko rada noteiktas ķimikālijas, kuras ir brīvā apritē ES vienotajā tirgū. Šī problēma izpaužas trijās jomās:

1.bīstamās ķimikālijas nav visaptveroši identificētas un klasificētas. Jo īpaši tas attiecas uz ķimikālijām, kam piemīt endokrīni disruptīvas (ED), noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT), ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB), noturīgas, mobilas un toksiskas (PMT) vai ļoti noturīgas un ļoti mobilas (vPvM) īpašības, jo šobrīd nav noteikts pienākums sistemātiski pārbaudīt un klasificēt šādas īpašības;

2.dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) darbojas savu resursu maksimālajās robežās, lai sagatavotu priekšlikumus (dalībvalsts kompetento iestāžu gadījumā) un atzinumus (ECHA gadījumā) vielu harmonizētai klasificēšanai un marķēšanai. Attiecīgi tām nav optimālu rīku, lai īstenotu visaptverošus riska pārvaldības pasākumus attiecībā uz visām bīstamajām ķimikālijām. Pastāv arī vienotā tirgus sadrumstalotības un nevienlīdzīgu konkurences apstākļu rašanās risks tajā strādājošajiem uzņēmumiem;

3.netiek pietiekami ziņots par ķīmiskajiem apdraudējumiem, kā rezultātā trūkst zināšanu par ķimikāliju bīstamajām īpašībām. Tādējādi rodas situācija, ka patērētāji un uzņēmumi nevar pieņemt pirkšanas lēmumus, pamatojoties uz pārbaudītām zināšanām, kas ļautu tiem mazināt riskus videi un veselībai, kā rezultātā patērētāji, strādājošie un vide var tikt eksponēti nevajadzīgiem riskiem. E-komercijas kontekstā bieži netiek izpildīti CLP regulā noteiktie pienākumi. Dažkārt informācija par bīstamiem maisījumiem, kas tiek iesniegta toksikoloģijas centriem, ir nepietiekama, lai šie centri varētu reaģēt ārkārtas situācijās veselības jomā.

Kas būtu jāpanāk?

Trīs galvenie mērķi ir šādi:

1.nodrošināt, ka kritiski bīstamās ķimikālijas, tostarp tādas, kurām piemīt ED, PBT, vPvB, PMT un vPvM īpašības, tiek pienācīgi un vienveidīgi klasificētas visā ES;

2.panākt, lai tirgus dalībniekiem būtu vienkāršāk ziņot par ķimikāliju bīstamību un ķimikāliju lietotājiem šīs ziņas būtu vieglāk pieejamas un saprotamākas; un

3.nodrošināt, ka noteikumus par ķimikāliju bīstamības klasifikāciju un paziņojumiem vienādi piemēro visi attiecīgie tirgus dalībnieki piegādes ķēdē.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)? 

ES līmeņa rīcība ir izšķirīgi svarīga, lai garantētu ķimikāliju brīvu apriti vienotajā tirgū. Atšķirīgas darbības valsts līmenī varētu uzlikt papildu slogu lielajiem tirgus dalībniekiem un MVU, radot šķēršļus brīvai apritei. Turklāt ķīmiskais piesārņojums izplatās pāri robežām un sociālās izmaksas negatīvi ietekmē labklājību ES un tās ekonomiku. Bezdarbība vienā dalībvalstī rada izmaksas citās.

B. Risinājumi

Kādi ir risinājumu varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai? Vai ir kāds vēlamais risinājums?

Pamatojoties uz spēkā esošo tiesību aktu izvērtējumu un ieinteresēto personu atsauksmēm, tika radīts izsmeļošs iespējamo pasākumu saraksts. Pēc sākotnējās atsijāšanas tika paturēti 22 pasākumi, lai veiktu padziļinātu novērtējumu. Galu galā vēlamie 17 pasākumi tika sagrupēti trīs neatkarīgos politikas variantos, un katrs no šiem risinājumiem atbilst vienai no šādām trim identificētajām problēmām.

1. Kritiski bīstamo ķimikāliju pienācīga klasifikācija tiks nodrošināta:

- ieviešot ED, PBT, vPvB, PMT un vPvM kā jaunas bīstamības klases CLP regulā un nosakot tām prioritāti harmonizētā klasificēšanā;

- publicējot iemeslus atšķirīgām paziņotajām pašklasifikācijām ECHA klasifikācijas un marķējuma sarakstā, kā arī paziņotāju vārdus;

- prasot līdz noteiktam termiņam atjaunināt pašklasifikācijas paziņojumus;

- pastiprinot agrīnas harmonizētās klasificēšanas virzīšanu par prioritāti; un

- ļaujot Komisijai ierosināt un finansēt vairāk dokumentu pakešu attiecībā uz harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu, tai skaitā pilnvarojot ECHA.

2. Bīstamības paziņojumu uzlabošana tiks nodrošināta:

- skaidri precizējot atkārtotas uzpildes staciju koncepciju, kas paredz dažas atkāpes no marķēšanas pienākumiem, un atļaujot šādu praksi tikai zema apdraudējuma gadījumā;

- uzlabojot CLP etiķešu lasāmību, ko panāk ar etiķetes formatēšanas regulējumu;

- ļaujot digitālā formā sniegt noteiktu papildinformāciju, kas nav obligāta saskaņā ar ANO GHS, ja tās fiziska norādīšana uz etiķetes nav būtiska cilvēka veselības un vides aizsardzībai, un radot satvaru šādas informācijas turpmākai atveidei digitālā marķējuma veidā;

- ļaujot plašāk izmantot atlokāmās etiķetes ķimikālijām, kuras tiek tirgotas vairākās ES valstīs; un

- sniedzot atkāpes no marķēšanas prasībām attiecībā uz ķimikālijām, kas patērētājiem tiek pārdotas bez iepakojuma (piemēram, degviela) un ļoti mazos iepakojumos (piemēram, rakstāmpiederumi).

3. Galveno juridisko nepilnību un trūkumu risināšana tiks nodrošināta:

- precizējot noteikumus piedāvājumu sniegšanai un reklāmai tiešsaistē;

- pastiprinot pienākumu par pārdošanu tiešsaistē atbildīgajam tirgus dalībniekam pildīt CLP prasības; un

- ieviešot mērķorientētus pienākumus ziņot toksikoloģijas centriem informācijas zuduma gadījumā, piemēram, ja ķimikālijas tiek pārvietotas no vienas dalībvalsts uz citu vai pārmarķētas.

Priekšroka tika dota iepriekš minētajiem risinājumiem, atmetot turpmāk minētos risinājumus.

Pirmkārt, kas attiecas uz bīstamības klasifikāciju, — politikas risinājums ieviest harmonizētas atsauces vērtības attiecībā uz toksicitāti cilvēkam un videi. Lai arī šādas vērtības ir noderīgas, CLP nevar nodrošināt, ka tās tiek izmantotas citos tiesību aktos ķimikāliju jomā, kā rezultātā varētu rasties papildu izmaksas un maza pievienotā vērtība. Turklāt sabiedriskās apspriešanas laikā šim pasākumam bija mazs atbalsts. Savukārt izvēlētie risinājumi ir savstarpēji papildinoši, risina dažādus esošās problēmas ierosinātājus un papildu izmaksas līdzsvaro ar papildu pievienoto vērtību.

Otrkārt, politikas risinājums, kas aicina atjaunināt vadlīnijas, lai precizētu CLP pienākumus attiecībā uz ķimikālijām, kas tiek pārdotas ļoti mazos iepakojumos, bez iepakojuma un izmantojot atkārtoti uzpildāmus traukus, nepietiekami risina problēmu. Tā kā pats juridiskais teksts ir neskaidrs, vadlīnijām nav tādas juridiskās vērtības, kāda ir precizētam juridiskam tekstam.

Treškārt, politikas risinājums rīkot periodiskas informētības vairošanas kampaņas par marķējuma elementu atveidi tiešsaistē. Tā kā patērētāji, iepērkoties tiešsaistē, varētu neatcerēties informētības vairošanas kampaņu saturu, minētais risinājums būtu mazāk efektīvs nekā noteikumu izstrādāšana tiešsaistē sniegtiem piedāvājumiem, noteikumu par reklamēšanu tiešsaistē pastiprināšana un vajadzība pastiprināt tirgus dalībnieku atbildību piegādes ķēdē. Kas attiecas uz paziņojumiem toksikoloģijas centriem, savstarpēji izslēdzošie pasākumi, kuri paredzēja, ka visi tirgus dalībnieki piegādes ķēdē sniedz pilnīgus paziņojumus toksikoloģijas centriem un tirgus dalībnieki, kas maina zīmolu vai marķējumu, sniedz paziņojumus toksikoloģijas centriem, tika atmesti par labu mērķorientētiem paziņošanas pienākumiem. Pēdējam minētajam ir labākā tirgus dalībnieku izmaksu un sociālā labuma attiecība, jo novērš vairākus informācijas zuduma gadījumus, vienlaikus neuzliekot visiem izplatītājiem pienākumu ziņot pēc noklusējuma.

Kādi ir ieinteresēto personu viedokļi? Kuru risinājumu katra no ieinteresētajām personām atbalsta?

Kopumā ir pausts stingrs atbalsts jaunu bīstamības klašu ieviešanai CLP regulā. ES nozares pārstāvji tomēr norādīja, ka tie noteikti dod priekšroku tam, ka ES jaunās bīstamības klases vispirms ierosina ANO līmenī un tikai pēc tam ievieš ES tiesību aktos. Ieinteresētās personas kopumā atzinīgi novērtēja harmonizētās klasificēšanas sistēmas stiprināšanu, lai arī brīdināja, ka tas ietekmēs resursus.

Ieinteresētās personas kopumā atzinīgi novērtēja jaunās iespējas, ko piedāvā atlokāmo etiķešu plašāka izmantošana un atkārtoti uzpildāmo produktu pārdošanas regulējums, atbildot, ka tas varētu mazināt slogu MVU. Zināmas bažas tika paustas par digitālo plaisu, bet kopumā tika atzīts, ka kādu daļu informācijas varētu sniegt tikai ar digitāliem līdzekļiem. Visu kategoriju ieinteresētās personas stingri un vienprātīgi atbalstīja stingrākus noteikumus pārdošanai tiešsaistē. Kopumā atzinīgi tika novērtēts tas, ka pienākums informēt toksikoloģijas centrus par ķimikālijām tika paplašināts uz noteiktiem uzņēmējiem.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums?

Vēlamā risinājuma ieguvumi galvenokārt izriet no veselības un vides uzlabotas aizsardzības. Sabiedrības veselības sistēmas un atsārņošanas shēmas varētu ietaupīt vairāk par 300 milj. EUR gadā. Pienācīga un viendabīga bīstamības klasifikācija ļauj ķimikāliju piegādātājiem, lietotājiem un publiskajām iestādēm veikt atbilstošus pasākumus, lai pārvaldītu ķimikāliju izraisītus riskus, vienlaikus saglabājot vienotā tirgus integritāti un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem. Uzlabota ziņošana par ķimikāliju bīstamību ļaus patērētājiem veikt informētu izvēli un izvairīties no nevajadzīgiem veselības un vides riskiem. Visbeidzot, vienkāršoti marķēšanas noteikumi ietaupīs uzņēmumu izmaksas. Novēršot juridiskās nepilnības attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē un toksikoloģijas centriem, tiks nodrošināta labāka atbilstība, galu galā nodrošinot labāku īstenošanu un vieglāku izpildi.

Cik izmaksās vēlamais risinājums?

Šī iniciatīva paredz, ka nozares tirgus dalībniekiem, kas ķimikālijas laiž pārdošanā ES tirgū, saistībā ar jauno noteikumu izpildi radīsies būtiskas administratīvās ikgadējās izmaksas (28,47 milj. EUR) un pielāgošanas izmaksas saistībā ar tādu vielu brīvprātīgu aizstāšanu lejup pa piegādes ķēdi, kuras ietilpst jaunajās bīstamības klasēs (26,40 milj. EUR).

Kāda būs ietekme uz MVU un konkurētspēju?

Izmaksas MVU būs salīdzinoši augstākas, jo tiem ir mazāki ieguvumi no apjomradītiem ietaupījumiem un mazāka spēja absorbēt nemainīgās izmaksas. Jaunie pienākumi uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar tālpārdošanu, tai skaitā pārdošanu tiešsaistē, no trešām valstīm un ES iekšienē, nodrošinās, ka visiem ķimikāliju tirdzniecības uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kas pārdod preci galvenokārt ES un tirdzniecību galvenokārt īsteno interneta platformās, ir taisnīgi un vienādi konkurences apstākļi.

Lai gan jaunu bīstamības klašu ieviešana īstermiņā izmaksas palielinās, ES rūpniecība kļūs par globālu līderi veselības un vides standartu jomā, kļūstot par ES rūpniecības vadošo virzītājspēku ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā un tādējādi ļaujot tai palielināt konkurētspēju un globālā tirgus daļu.

Pasākumi, kas nodrošina, ka identiskas vielas, ko ražo dažādi uzņēmumi, tiek vienādi klasificētas, nodrošinās vienādus konkurences apstākļus un veicinās godīgu konkurenci, jo īpaši MVU. MVU varēs vairāk paļauties uz esošām pašklasifikācijām klasifikācijas un marķējumu sarakstā, nevis veikt klasifikāciju paši, kas MVU izmaksu ziņā ir dārgāk nekā lielajiem uzņēmumiem.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes?

Nē.

Vai ir paredzama cita būtiska ietekme?

Nē.

Proporcionalitāte

Priekšlikumā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams tā mērķu sasniegšanai.

D. Turpmākie pasākumi

Kad politika tiks pārskatīta?

Iniciatīvas ietekme tiks dokumentēta ar rādītāju sistēmu, ar kuru nosaka tiesību aktu ķimikāliju jomā efektivitāti un kas Ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģijā ir pasludināta 2024. gadam. Pārskatīto CLP regulu varēs (daļēji) pārskatīt, tiklīdz būs pieejami pierādījumi saskaņā ar šo sistēmu.