Strasbūrā, 5.4.2022

SWD(2022) 112 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS

[…]

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI,
ar ko groza

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem







un







Priekšlikums


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI


par rūpniecisko iekārtu vidisko datu ziņošanu un Rūpniecisko emisiju portāla izveidi

{COM(2022) 156 final} - {SEC(2022) 169 final} - {SWD(2022) 110 final} - {SWD(2022) 111 final}


KOPSAVILKUMS

RED ir galvenais ES instruments, ko izmanto, lai nepieļautu un samazinātu piesārņojumu no aptuveni 52 000 lielām rūpniecības un lauksaimniecības dzīvnieku iekārtām Eiropā. Tas darbojas, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atļauju sistēmu. Dalībvalstis, industrija un pilsoniskā sabiedrība atbalsta RED kā optimālu konsensuālu veidu, kā samazināt emisijas un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES. E-PRTR regula atvieglo piesārņojuma samazināšanas centienu monitoringu, nodrošinot, ka publiski pieejamā informācija par iekārtu faktisko sniegumu ir pilnīgāka.

RED iekārtas rada aptuveni 20 % no ES piesārņotāju emisijām gaisā un ūdenī un 40 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju. Neraugoties uz lejupejošām tendencēm, kaitējums veselībai un videi joprojām sasniedz 277–433 miljardus EUR gadā (pēc 2017. gada datiem).

Šī iniciatīva risina šādas piecas problēmas:

·nepietiekama un nekonsekventa gaisa un ūdens piesārņotāju emisiju limitu īstenošana,

·vāja inovāciju ieviešana, jo LPTP balstās uz labi pārbaudītiem tehniskajiem paņēmieniem,

·mazs devums resursefektivitātes, aprites ekonomikas un mazāk toksisku ķimikāliju izmantojuma veicināšanā,

·devums SEG emisiju samazināšanā nav saskaņots un ir ierobežots,

·ierobežots un novecojis tiesību aktu nozariskais tvērums.

Šīs RED un E-PRTR pārskatīšanas mērķis ir izveidot tālredzīgāku un elastīgāku satvaru, kas atbalsta inovāciju un ir piemērots, lai palīdzētu īstenot gaidāmās rūpniecības pārmaiņas.

Katras problēmas risināšanai tiek piedāvāta turpmāk aprakstīto vēlamo rīcībpolitikas variantu un apakšvariantu pakete.

·Iedarbīgums: nodrošina, ka emisiju robežvērtības reāli atraisa LPTP potenciālu samazināt emisijas, nodrošina lielāku īstenošanas un ieceru vērienīguma viendabību visās dalībvalstīs, uzlabo sabiedrības tiesības un izpildes panākšanu, kā arī precizē tiesību aktus.

·Inovācija: celmlaužiem būs iespēja izmēģināt novatoriskus tehniskos paņēmienus. Industriālās pārveides un emisiju inovāciju centrs (INCITE) LPTP apsvērumos iekļaus inovatīvas tehnoloģijas, un operatori savu pārveides plānu integrēs vidiskās pārvaldības sistēmās. 

·Resursu izmantošana un ķimikālijas: ar reaģētspējīgākām obligātām vidiskās pārvaldības sistēmām tiek veicināta nozarēm specifiska aprites ekonomika, resursefektivitāte un samazināts toksiskums.

·Dekarbonizācija: iespēcina augšupējus optimālus nozarēm specifiskus tehnoloģiskos līdzekļus, ar ko panākt atsārņošanu un dekarbonizāciju, nosakot saistošus minimālos energoefektivitātes līmeņus. 2028. gadā tiks izskatītas saiknes starp RED un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, un tas no 2030. gada nodrošinās optimālu sinerģiju. E-PRTR izmantos detalizētāku ziņošanu par SEG emisijām.

·Nozaru tvērums: jāpaplašina; tas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un noteiktām ieguves darbībām.

Iniciatīvas kopējie ieguvumi ievērojami atsver izmaksas. Lai gan nav bijis iespējams kvantificēt visu ietekmi, ir skaidrs, ka

(I)iedarbīguma varianta galvenā pasākuma sniegtais veselības ieguvums naudas izteiksmē sasniegs 860–2800 miljonus EUR gadā, un uzņēmējdarbības CAPEX/OPEX izmaksas būs aptuveni 210 miljoni EUR gadā, kā arī

(II)plašāka lauksaimniecības dzīvnieku saimniecību aptvēruma rezultātā samazināsies metāna un amonjaka emisijas, kas gadā sniegs 5450–9240 miljonus EUR vērtus veselības ieguvumus, un saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas sasniegs 265–812 miljonus EUR gadā.

Tiek lēsts, ka kopējais administratīvais slogs rūpnieciskajiem operatoriem būs 356–600 miljoni EUR gadā un publiskajām iestādēm – 265–509 miljoni EUR gadā; šo pieaugumu būtiski kompensē vienkāršāka atļauju piešķiršanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku saimniecībām.

Kopumā ar priekšlikumu tiek izveidots tiesiskais satvars, kas ļauj ES risināt būtiskās vides problēmas, kuras aktualizēsies nākamajās desmitgadēs saistībā ar agroindustriālajām darbībām.