A. Rīcības nepieciešamība

Kāda ir problēmas būtība un kāpēc problēma ir nozīmīga ES mērogā?

Vispārējā problēma ir nepietiekama datu pieejamība izmantošanai Eiropas ekonomikā. Tas galvenokārt ir saistīts ar skaidrības trūkumu par datu tiesībām, nelīdzsvarotu ietekmi sarunās, ierobežotu piekļuvi taisnīgiem un uzticamiem mākoņpakalpojumiem un starpnozaru datu sadarbspējas trūkumu ES. Šī problēma skar virkni ekonomikas nozaru un izraisa datu nepietiekamu izmantošanu ES līmenī, kas negatīvi ietekmē patērētājiem pieejamo izvēli, inovācijas un publisko pakalpojumu sniegšanu.

Kas būtu jāpanāk?

Mērķis ir maksimāli palielināt datu vērtību ekonomikā un sabiedrībā, nodrošinot, ka plašāks ieinteresēto personu loks gūst kontroli pār saviem datiem un ka vairāk datu pieejami izmantošanai, vienlaikus saglabājot stimulus ieguldīt datu ģenerēšanā.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)? 

Datu vērtības ķēdes ES lielākoties ir strukturētas pārrobežu veidā, un datu turētāji un lietotāji ir izkliedēti pa dažādām dalībvalstīm. Tāpēc konstatētās problēmas nav raksturīgas kādai konkrētai dalībvalstij. Tās drīzāk ietekmē visu vienoto tirgu. Tāpēc saskaņota ES rīcība var sniegt lielāku pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai un Eiropas sabiedrībai salīdzinājumā ar atsevišķu dalībvalstu rīcību.

B. Risinājumi

Kādi ir risinājumu varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai? Vai ir kāds visvēlamākais risinājums? Iemesli (ja nav)

Šī iniciatīva ietver pasākumus, kuru mērķis ir palielināt juridisko noteiktību attiecībā uz piekļuvi datiem, novērst līgumisko nelīdzsvarotību ļaunprātīgu izmantošanu, atvieglot publiskā sektora struktūru komerciāli glabātu datu izmantošanu, atvieglot pāreju starp uzticamiem datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem un izveidot satvaru efektīvai datu sadarbspējai.

Šajā ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs politikas risinājumi. 1. risinājums paredz minimālu iejaukšanos ar nesaistošiem pasākumiem, lai veicinātu efektīvāku un taisnīgāku piekļuvi datiem un to izmantošanu. 2. risinājumā ierosināts ierobežots leģislatīvu pasākumu kopums, lai atvieglotu datu izmantošanu, vienlaikus stiprinot juridisko noteiktību par to, kā un kas var izmantot datus. 3. risinājumā ir ierosināti tālejošāki pienākumi attiecībā uz to, kā trešo personu uzņēmumi, patērētāji un publiskā sektora struktūras izmanto datus, kā arī stingrāki noteikumi attiecībā uz datu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem un sadarbspējas prasībām.

Analīzē secināts, ka vēlamais risinājums ir 2. risinājums. Pamatojums ir tāds, ka tas palielinātu juridisko noteiktību attiecībā uz datiem (tostarp sui generis datubāzes tiesībām uz mašīnģenerētiem datiem), palielinātu atkalizmantošanai pieejamo datu apjomu un dotu patērētājiem un uzņēmumiem lielāku kontroli pār datiem, vienlaikus ierobežojot datu turētāju izmaksas, padarot datus pieejamākus un saglabājot stimulus ģenerēt datus. Ar to tiktu ieviesta arī likumdošanas pieeja jautājumam par datu apstrādes infrastruktūru taisnīgumu un uzticamību apvienojumā ar nozares vadītu mākoņdatošanas pārejas tehniskās sadarbspējas standartizāciju.

Kāds ir dažādu ieinteresēto personu viedoklis? Atbalsts konkrētiem risinājumiem

Lielākā daļa ieinteresēto personu apstiprina, ka ietekmes novērtējumā konstatētie šķēršļi pastāv. Tomēr viedokļi par to, kā tos novērst, ir atšķirīgi: datu turētāji (piemēram, automobiļu ražotāji), kas ir piesardzīgi pret regulatīvu iejaukšanos, vēlētos risinājumus, kas vērsti tikai uz skaidrām tirgus nepilnībām. No otras puses, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas izmanto datus (jo īpaši tie, kas darbojas pēcpārdošanas pakalpojumu jomā), pieprasa tiesības piekļūt datiem un atbalsta sui generis tiesību pārskatīšanu. Patērētāju organizācijas arī uzsver nepieciešamību dot patērētājiem iespēju izvēlēties pakalpojumu sniedzējus. Tomēr ieinteresētās personas piekrīt, ka ir nepieciešami ES noteikumi, lai nodrošinātu mākoņdatošanas pārnesamību un aizsargātu mākoņdatošanas lietotājus pret nelikumīgu piekļuvi viņu datiem no valstīm ārpus ES. Tās arī atbalsta administratīvā sloga mazināšanu, racionalizējot noteikumus par uzņēmums–valdība datu kopīgošanu.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājuma variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājuma varianti)? 

Vēlamais risinājums līdz 2028. gadam palielinātu ES-27 IKP par 1,98 procentpunktiem un palielinātu valdības ieņēmumus un investīciju darbības attiecīgi par 96,8 miljardiem EUR un par 30,4 miljardiem EUR 2024.–2028. gada periodā. Šī iniciatīva radītu arī papildu 2,2 miljonus darbvietu. Aplēstie ieguvumi katrai intervences jomai ir šādi:

·nodrošinot iespējas patērētājiem un uzņēmumiem, kas izmanto savienotus produktus un saistītus pakalpojumus, un palielinot datu pieejamību komerciālai izmantošanai un inovācijai starp uzņēmumiem, līdz 2028. gadam tiktu radīti līdz 196,7 miljardiem EUR gadā;

·līgumu taisnīguma uzlabošana radītu papildu 7,4 miljardus EUR gadā;

·komerciāli glabātu datu izmantošanas veicināšana sabiedrības interesēs samazinātu administratīvo slogu pat par 155 miljoniem EUR gadā;

·atvieglotu piekļuvi taisnīgiem un uzticamiem mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumiem par papildu 7,1 miljardu EUR gadā.

Cik izmaksās vēlamākais risinājuma variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājuma varianti)? 

Vēlamā risinājuma izmaksas ietver:

·ražotāju pienākumu nodrošināt piekļuvi tehniskajām infrastruktūrām uzņēmums–uzņēmums un uzņēmums–patērētājs kontekstā, kas būtu 410 miljoni EUR vienreizējām izmaksām un 88 miljoni EUR kārtējām izmaksām;

·līguma taisnīguma nodrošināšanu, kas būtu 69 miljoni EUR gadā;

·uzņēmums–valdība datu kopīgošanu, kas būtu 552,5 miljoni EUR vienreizējām izmaksām un 78,1 miljoni EUR kārtējām izmaksām;

·savietojamības prasības, kas būtu 1 miljons EUR (katram standartam).

Kāda būs ietekme uz MVU un konkurētspēju?

MVU ir vieni no galvenajiem datu akta labuma guvējiem. Jaunie noteikumi ļautu tiem sasniegt vairāk datu resursu, atjaunojot datu vērtības sadalījuma līdzsvaru starp tirgus dalībniekiem, stiprinot to spēju konkurēt un turpināt uzņēmējdarbību. Nelīdzsvarotības novēršana divpusējās līgumattiecībās vien palielinātu MVU peļņu par aptuveni 5,2 miljardiem EUR gadā.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes? 

Iniciatīva neietekmētu valstu budžetus, izņemot pasākumus saistībā ar datu izmantošanu uzņēmums–valdība kontekstā. Ietekmes novērtējuma atbalsta pētījumā tika lēsts, ka valsts struktūru izveide, lai racionalizētu uzņēmums–valdība datu izmantošanu, dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm izmaksātu 21,6 miljonus EUR gadā.

Cita nozīmīga ietekme

Iniciatīva uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus un politiku, ļaujot efektīvāk un ātrāk reaģēt uz publiskām ārkārtējām situācijām. Tas arī dotu patērētājiem un uzņēmumiem lielāku kontroli pār to datu izmantošanu, kurus tie rada, un veicinātu to aktīvu līdzdalību digitālajā ekonomikā. Visbeidzot uzņēmumu un ražotāju lielākas efektivitātes rezultāts būtu atkritumu samazināšanās, mazāks elektroenerģijas patēriņš un mazāk CO2 emisiju.

Proporcionalitāte

Šī iniciatīva ir izstrādāta, lai risinātu pārrobežu un starpnozaru problēmas saistībā ar piekļuvi datiem un to izmantošanu. No šāda viedokļa tā ir proporcionāla vēlamajam iznākumam un nodrošina pietiekamu elastību valsts un nozaru papildu pasākumiem.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Šo politiku pārskatīs četrus gadus pēc Datu akta pieņemšanas.