EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.11.2022

COM(2022) 666 final

2022/0391(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2246/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2022) 422 final} - {SWD(2022) 367 final} - {SWD(2022) 368 final} - {SWD(2022) 369 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Rūpnieciskā dizainparauga tiesības aizsargā ražojuma izskatu. Rūpnieciskais dizains ir tas, kas padara ražojumu pievilcīgu. Vizuālais pievilcīgums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli dot priekšroku kādam no ražojumiem. Labi izstrādāti ražojumi ražotājiem rada būtiskas konkurences priekšrocības. Lai veicinātu inovāciju un jauna ražojumu dizaina radīšanu digitālajā laikmetā, arvien pieaug vajadzība pēc piekļūstamas, uz nākotni vērstas, efektīvas un konsekventas dizainparaugu tiesību tiesiskās aizsardzības.

Rūpnieciskā dizaina aizsardzības sistēma Eiropā ir vairāk nekā divdesmit gadus sena. Dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz rūpnieciskajiem dizainparaugiem tika daļēji saskaņoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/71/EK (turpmāk tekstā — “direktīva”).

Līdztekus valstu dizainparaugu aizsardzības sistēmām ar Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 (turpmāk tekstā — “regula”) tika izveidota atsevišķa sistēma tādu vienotu tiesību aizsardzībai, kurām ir vienāds spēks visā ES reģistrēta Kopienas dizainparauga (turpmāk tekstā — “RKD”) un nereģistrēta Kopienas dizainparauga formā. Regulu grozīja tikai vienu reizi 2006. gadā, lai nodrošinātu, ka ES pievienojas Hāgas starptautiskajai reģistrācijas sistēmai.

Turklāt joprojām pastāv pārejas tiesiskais režīms attiecībā uz remonta rezerves daļu dizainparaugu aizsardzību. Tā kā šajā jautājumā nebija iespējams panākt vienošanos, direktīvā ir iekļauta “iesaldēšanas plus” klauzula, saskaņā ar kuru dalībvalstis esošos tiesību aktus par to, vai rezerves daļām būtu jāpiemēro aizsardzība, var saglabāt spēkā, līdz pēc Komisijas priekšlikuma tiek pieņemti direktīvas grozījumi. Šā iemesla dēļ Regula (EK) Nr. 6/2002 atbrīvo remonta rezerves daļas no Kopienas dizainparaugu aizsardzības līdz brīdim, kad Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, būs pieņēmusi lēmumu par savu politiku šajā jautājumā.

Priekšlikums, ko Komisija 2004. gadā iesniedza 1 , lai saskaņotu redzamu rezerves daļu dizainparaugu aizsardzību, direktīvā ieviešot “remontdarbu atrunu” (kā tā jau ir iekļauta regulā), nesaņēma pietiekamu atbalstu Padomē, neraugoties uz Eiropas Parlamenta pārliecinošo atbalstu 2 , un 2014. gadā tika atsaukts.

Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma programmu 3 ES politikas regulārai pārskatīšanai Komisija 2014. gadā sāka ES dizainparaugu aizsardzības sistēmu darbības izvērtēšanu, kas ietvēra visaptverošu ekonomisko un juridisko novērtējumu, kura pamatā bija vairāki pētījumi. Eiropas Savienības Padome 2020. gada 11. novembrī pieņēma secinājumus par intelektuālā īpašuma politiku un ES rūpniecisko dizainparaugu sistēmas pārskatīšanu 4 . Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus par ES dizainparaugu tiesību aktu pārskatīšanu, lai modernizētu dizainparaugu aizsardzības sistēmas un padarītu dizainparaugu aizsardzību pievilcīgāku individuāliem dizainparaugu autoriem un uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pamatojoties uz izvērtējuma galīgajiem rezultātiem 5 , Komisija 2020. gada 25. novembra paziņojumā “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” 6 paziņoja, ka pēc ES preču zīmju tiesību aktu sekmīgas reformas tā pārskatīs ES tiesību aktus par dizainparaugu aizsardzību. Padome 2021. gada 25. jūnijā pieņēma turpmākus secinājumus par intelektuālā īpašuma politiku 7 , mudinot Komisiju prioritārā kārtā pēc iespējas drīzāk iesniegt savlaicīgu priekšlikumu, ar ko pārskata un modernizē tiesību aktus par rūpnieciskajiem dizainparaugiem. Turklāt Eiropas Parlaments savā atbalstošajā atzinumā par IĪ rīcības plānu uzsvēra nepieciešamību pārskatīt dizainparaugu aizsardzības sistēmu, jo tā tika izveidota pirms 20 gadiem 8 .

Šīs iniciatīvas un paralēlā priekšlikuma par direktīvas pārstrādāšanu galvenais kopīgais mērķis, aplūkojot kopā kā Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) pakotni, ir veicināt dizaina izcilību, inovāciju un konkurētspēju ES. Tas jādara, nodrošinot, ka vispārējā dizainparaugu aizsardzības sistēma atbilst paredzētajam mērķim digitālajā laikmetā un kļūst ievērojami pieejamāka un efektīvāka individuāliem dizainparaugu autoriem, MVU un dizainietilpīgām nozarēm, zemāku izmaksu un mazākas sarežģītības, lielāka ātruma, lielākas prognozējamības un juridiskās noteiktības ziņā.

Konkrētāk, šīs regulas grozīšanas iniciatīvas pamatā ir šādi mērķi:

–modernizēt un uzlabot spēkā esošos noteikumus, grozot novecojušus noteikumus, palielinot juridisko noteiktību un precizējot tiesības darbības jomu un ierobežojumus;

–uzlabot RKD aizsardzības pieejamību, efektivitāti un pieejamību cenas ziņā, vienkāršojot un racionalizējot procedūras un pielāgojot un optimizējot maksājamo nodevu līmeni un struktūru.

•Atbilstība spēkā esošajiem tiesību aktiem šajā jomā

Ar šo priekšlikumu groza Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002. Kopā ar paralēlo priekšlikumu par Direktīvas 98/71/EK pārstrādāšanu šis priekšlikums veido saskaņotu tiesību aktu pakotni, īstenojot IĪ rīcības plānu, un tā mērķis ir modernizēt un vēl vairāk saskaņot spēkā esošos ES tiesību aktus par dizainparaugu aizsardzību.

Šis priekšlikums ir arī saskanīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi. Tas attiecas, piemēram, uz dizainparaugu tiesību darbības jomu, kas, tāpat kā ES preču zīmju darbības joma, tiek paplašināta, attiecinot to arī uz viltotām precēm tranzītā un uz citām muitas situācijām. Tas attiecas arī uz dažiem noteikumiem par procedūrām, kas pašlaik ir tikai daļa no ES preču zīmju režīma, un ir ierosināts tos iekļaut Regulas (EK) Nr. 6/2002 pārskatīšanā, piemēram, attiecībā uz procesa turpināšanu vai lēmumu atcelšanu (sk. arī turpmāk tekstā par saskaņošanu ar ES preču zīmju procedūrām). Turklāt konsekvences labad tiek ierosināts piešķirt Komisijai tādas pašas deleģētās un īstenošanas pilnvaras kā Regulā (ES) 2017/1001.

•Atbilstība citām ES politikas jomām

Tā kā ar šo priekšlikumu ir plānots saskaņā ar remontdarbu atrunas iekļaušanu direktīvā pārejas noteikumu par remontdarbu atrunu, kas pašlaik ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 6/2002 110. pantā, pārveidot par pastāvīgu noteikumu, kas atrodams ierosinātajā jaunajā minētās regulas 20.a pantā, priekšlikums atbilst Regulai (ES) Nr. 461/2010 (Mehānisko transportlīdzekļu grupu atbrīvojuma regula jeb MVBER) un papildina to pretmonopola politikas jomā.

Priekšlikums saglabāt minēto remontdarbu atrunu Regulā (EK) Nr. 6/2002 atbilst centieniem, kas ierosināti Ilgtspējīgu produktu iniciatīvā, kuras mērķis ir veicināt remontus un aprites ekonomiku, un papildina tos.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 118. panta 1. punkts, ar ko Eiropas Parlamentu un Padomi pilnvaro noteikt pasākumus Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību izveidei visā ES, tostarp izveidot centralizētu atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtību visā ES.

Runa ir par juridiskā pamata maiņu attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 6/2002, kas tāpat kā pirmā Kopienas preču zīmju regula (Regula Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi) bija balstīta uz EK līguma 308. pantu.

118. pants tika ieviests ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), un tagad tas ir skaidrs juridiskais pamats ES mēroga intelektuālā īpašuma tiesībām. Tagad tas ir arī juridiskais pamats Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķus var sasniegt tikai ar tiesību aktu, ar kuru tiks grozīti spēkā esošie materiālie un procesuālie noteikumi, kas reglamentē Kopienas dizainparaugus, proti, ar regulu. Tāpēc ir vajadzīga regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 6/2002.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija veica pašreizējās direktīvas un regulas vispārēju izvērtējumu, kas tika publicēts 2020. gada novembrī 9 . Tā secināja, ka ES tiesību akti par dizainparaugu aizsardzību ir sasnieguši mērķus un joprojām lielā mērā atbilst paredzētajam mērķim.

Tomēr attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 6/2002 izvērtējumā tika konstatēti daži trūkumi. Jo īpaši RKD reģistrācijas procedūras ir daļēji novecojušas vai rada nevajadzīgu administratīvo slogu, un maksājamo nodevu līmenis un struktūra nav optimāla.

Pamatojoties uz izvērtējuma konstatējumiem, Eiropas Komisija veica ietekmes novērtējumu un pēc tam nolēma pārskatīt tiesību aktus. Dažādie ietekmes novērtējuma posmi, sākot no problēmu un to cēloņu noteikšanas līdz mērķu un iespējamo politikas risinājumu noteikšanai, balstījās uz izvērtējuma ziņojuma konstatējumiem.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Laikposmā no 2018. gada 18. decembra līdz 2019. gada 30. aprīlim notika visaptveroša pirmā sabiedriskā apspriešana 10 ar mērķi i) apkopot pietiekamus ieinteresēto personu pierādījumus un viedokļus, lai atbalstītu ES dizainparaugu tiesību aktu izvērtēšanu, un ii) noteikt, cik lielā mērā minētie tiesību akti darbojas, kā paredzēts, un vai tos joprojām var uzskatīt par atbilstošiem paredzētajam mērķim. 

Gandrīz divas trešdaļas respondentu uzskatīja, ka rūpniecisko dizainparaugu aizsardzības sistēma ES (valsts dizainparaugu sistēma saskaņā ar direktīvu un Kopienas dizainparaugu režīms kopumā) darbojas labi. Tajā pašā laikā gandrīz puse respondentu norādīja uz neparedzētām sekām vai trūkumiem regulā un/vai direktīvā.

Papildinot plašo apspriešanos par izvērtēšanu, Komisija no 2021. gada 29. aprīļa līdz 22. jūlijam rīkoja otro sabiedrisko apspriešanu 11 , lai no ieinteresētajām personām iegūtu papildu pierādījumus un viedokļus par atsevišķiem jautājumiem un iespējamajiem risinājumiem un to ietekmi nolūkā atbalstīt dizainparaugu tiesību aktu pārskatīšanu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Regulas (EK) Nr. 6/2002 un Direktīvas 98/71/EK pārskatīšanas ietekmes novērtējums jo īpaši balstījās uz diviem ārējiem pētījumiem, ņemot vērā gan ekonomiskos 12 , gan juridiskos 13 aspektus saistībā ar dizainparaugu aizsardzības sistēmu darbību ES. Turklāt jautājumā par rezerves daļu aizsardzību ietekmes novērtējumu pamatoja vēl divi pētījumi par aizsardzības ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu cenu un cenu izkliedi 14 un tirgus struktūru ES 15 .

Papildu informācija ietekmes novērtējuma pamatošanai tika iegūta ciešā sadarbībā ar EUIPO un vairākos citos pētījumos un ziņojumos, ko tas bija sagatavojis, kā arī citos pieejamos pētījumos un datu vākumos, ko sagatavojušas valstu un starptautiskās publiskās iestādes, tostarp valstu IĪ biroji, akadēmiskās aprindas un citas ieinteresētās personas.

Tā kā šis priekšlikums ir iesniegts kopā ar priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 98/71/EK, Komisija veica kopīgu ietekmes novērtējumu gan šim priekšlikumam, gan paralēlajam priekšlikumam pārstrādāt Direktīvu 98/71/EK 16 . Šis ietekmes novērtējums tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei 2021. gada 27. oktobrī, un padome 26. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu. Galīgajā ietekmes novērtējumā ir ņemtas vērā minētajā atzinumā ietvertās piezīmes.

Ietekmes novērtējumā Komisija apsvēra divas galvenās problēmas.

1. Traucējumi ES iekšējā tirdzniecībā un šķēršļi konkurencei dažās dalībvalstīs attiecībā uz rezerves daļu remontu

2. Uzņēmumu, jo īpaši MVU un individuālu dizainparaugu autoru, atturēšanās no reģistrētu dizainparaugu aizsardzības prasīšanas ES vai valstu līmenī aizsardzības iegūšanas augsto izmaksu, sloga un kavējumu, kā arī tās ierobežotās paredzamības dēļ

Lai gan jautājums par rezerves daļām (pirmā problēma) un jautājums par atšķirīgiem (procesuāliem) noteikumiem, kas ir daļa no otrās problēmas, ir jārisina, vienlaikus pārskatot direktīvu, jautājums par daļēji novecojušām Kopienas dizainparaugu reģistrācijas procedūrām un neoptimālām nodevām, kas jāmaksā par reģistrētiem Kopienas dizainparaugiem, ir jārisina, pārskatot Regulu (EK) Nr. 6/2002.

Lai atrisinātu problēmu saistībā ar sarežģītām RKD reģistrācijas procedūrām un pievērstos mērķim padarīt aizsardzību pieejamāku un efektīvāku, tika apsvērts šāds vienīgais (tiešais) risinājums.

Risinājums Nr. 2. RKD procedūru vienkāršošana un racionalizēšana (tostarp saskaņošana ar ES preču zīmes reformu). Šis risinājums jo īpaši paredz atjaunināt prasības dizainparaugu atveidošanai, svītrot prasību par “klases vienotību” attiecībā uz kombinētajiem dizainparaugu pieteikumiem un saskaņot RKD procedūras ar ES preču zīmes procedūrām.

Lai atrisinātu problēmu saistībā ar neoptimālām RKD nodevām un pievērstos mērķim padarīt RKD aizsardzību cenas ziņā pieejamāku, tika apsvērts šāds risinājums ar apakšrisinājumiem.

Risinājums Nr. 3. RKD reģistrācijas nodevas samazināšana un kombinēto pieteikumu vienkāršošana. Šis risinājums paredz atcelt “klases vienotības” prasību attiecībā uz kombinētajiem pieteikumiem un pielāgot maksājamās nodevas summas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, kuru pieteikumu skaits ir mazāks un lielāks, maksājamās nodevas summu pielāgošana ietver arī fiksētas nodevas ieviešanu par papildu dizainparaugu un tādējādi atceļ apjoma atlaides, kas piešķirtas dažādos līmeņos atkarībā no kombinētajā pieteikumā iekļauto dizainparaugu skaita.

Lai līdzsvarotu šos ieguvumus pieteikuma iesniegšanas posmā, iepriekš minētais pasākums ir sasaistīts ar vēlāku atjaunošanas nodevas palielinājumu. Šis modelis ļauj vieglāk piekļūt RKD aizsardzībai, jo īpaši MVU (lētāka tiesību iegūšana un pirmā atjaunošana), vienlaikus nodrošinot, ka reģistrā paliek tikai tie RKD, ko izmanto tirgū, šādā nolūkā pakāpeniski palielinot vēlāku atjaunošanas nodevu par otro, trešo un ceturto atjaunošanu.

Abos 3.1. un 3.2. apakšrisinājumos pamatnodeva par viena RKD saņemšanu tiktu samazināta no 350 EUR līdz 250 EUR. Pēc tam par katru papildu dizainparaugu, kas ir daļa no kombinēta pieteikuma, nodeva būtu 125 EUR 17 3.1. apakšrisinājumā un 100 EUR 3.2. apakšrisinājumā.

Nodeva par atjaunošanu saskaņā ar 3.1. apakšrisinājumu ir šāda:

—    pirmā atjaunošana — 70 EUR;

—    otrā atjaunošana — 140 EUR;

—    trešā atjaunošana — 280 EUR;

—    ceturtā atjaunošana — 560 EUR 18 .

Saskaņā ar šo apakšrisinājumu nodevu summa par pirmajiem diviem atjaunošanas periodiem ir līdzvērtīga nodevai pašreizējā līmenī, kas kopā ir 210 EUR 19 .

Turpretī saskaņā ar 3.2. apakšrisinājumu visas atjaunošanas nodevas būtu augstākas nekā pašreizējā sistēmā.

Nodevu pielāgošana jebkurā gadījumā būtu sasaistīta ar nodevu struktūras vienkāršošanu, atceļot publicēšanas nodevu un pievienojot šo nodevu reģistrācijas nodevai. Lai RKD noteikumus saskaņotu ar noteikumiem par ES preču zīmi, RKD nodošanas nodeva tiktu atcelta.

Ieguvumus no nodevas samazinājuma galvenokārt gūtu RKD sistēmas lietotāji. Uzņēmumi iegūtu lielāku ieguldīto līdzekļu atdevi un par EUIPO pakalpojumiem nemaksātu vairāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams. Tas jo īpaši ļautu MVU un individuāliem dizainparaugu autoriem ierobežot savas izmaksas un ar izdevīgākiem nosacījumiem konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem. Tas nāktu par labu patērētājiem un galu galā sabiedrībai kopumā.

Lai RKD aizsardzību padarītu pieejamāku un cenas ziņā pieejamāku uzņēmumiem un sekotu līdzi tehnoloģiskajam progresam, 2. risinājums par procedūru vienkāršošanu un racionalizēšanu apvienojumā ar 3.1. apakšrisinājumu par nodevām (kas nerada pārmērīgu un nesamērīgu atjaunošanas nodevu palielinājumu salīdzinājumā ar 3.2. risinājumu) sola radīt pozitīvu ietekmi un skaidrus ieguvumus uzņēmumiem, jo īpaši MVU un individuāliem dizainparaugu autoriem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums un paralēlais priekšlikums par Direktīvas 98/71/EK pārstrādāšanu tika iekļauti Komisijas 2022. gada darba programmas 20 II pielikumā, tāpēc tie ir daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT).

Šā priekšlikuma mērķis ir saskaņot RKD aizsardzības sistēmu ES ar digitālo laikmetu un padarīt to pieejamāku un efektīvāku pieteikumu iesniedzējiem. Runājot par digitalizāciju, ierosinātā dizainparaugu atveidošanas prasību atjaunināšana ļautu pieteikuma iesniedzējiem skaidri un precīzi reproducēt savus dizainparaugus, izmantojot vispārēji pieejamu tehnoloģiju. Tas jo īpaši atvieglotu jaunu digitālo dizainparaugu veidu iesniegšanu.

Atveidošanas prasību detalizēta pārskatīšana (kas notiktu vēlāk ar nepieciešamajiem jaunajiem sekundārajiem tiesību aktiem, kuri jāpieņem) būtu ļoti noderīga gan uzņēmumiem, gan EUIPO, jo tas ievērojami samazinātu trūkumu iespējamību un palielinātu juridisko noteiktību.

Vienkāršošanas labad ierosinātā atteikšanās no “klases vienotības” prasības ļautu uzņēmumiem iesniegt (vairāk) kombinēto dizainparaugu pieteikumus, vienā pieteikumā apvienojot vairākus dizainparaugus, bet neaprobežojoties tikai ar viena veida ražojumiem. Turklāt ierosinātā RKD nodevu grafika pielāgošana un vienkāršošana samazinātu administratīvo slogu (jo īpaši atceļot publicēšanas nodevu un ieviešot fiksētu nodevu par katru papildu dizainparaugu, kas iesniegts kombinētā pieteikumā) un padarītu reģistrāciju vieglāku un pārredzamāku RKD pieteikumu iesniedzējiem.

Attiecīgie izmaksu ietaupījumi ir norādīti un apkopoti ietekmes novērtējuma 8.1. tabulā.

Iniciatīva uzlabotu dizainparaugu autoru iespējas aizsargāt savas tiesības, pozitīvi ietekmējot pamattiesības, piemēram, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Lai ES dizainparaugu aizsardzības sistēmu padarītu līdzsvarotāku, tās mērķis ir arī nodrošināt stabilāku dizainparaugu tiesību ierobežojumu katalogu, ņemot vērā taisnīguma un konkurences apsvērumus.

Šim priekšlikumam nebūtu ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu, un tāpēc tam nav pievienots finanšu pārskats, kas paredzēts 35. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Finanšu regulā (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 atcelšanu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija izmantos EUIPO gada ziņojumus un statistiku, lai jo īpaši uzraudzītu dizainparaugu pieteikumu iesniegšanas attīstību EUIPO, dizainparaugu aizsardzības izmantošanu MVU (pamatojoties uz turpmāko statistisko sadalījumu) un to, kā mainījies i) kombinēto pieteikumu skaits, ii) dizainparaugu ar atjaunotu aizsardzību skaits un iii) atjaunojumu skaits.

Uzraudzības darbībās tiktu ņemts vērā nepieciešamais īstenošanas periods (ietverot periodu, kurā pieņem nepieciešamos jaunos sekundāros tiesību aktus, pamatojoties uz deleģētajām un īstenošanas pilnvarām, kas piešķiramas Komisijai), kā arī pietiekami daudz laika, lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties jaunajai situācijai.

Izvērtējot izmaiņas, tiktu ņemts vērā ietekmes novērtējuma 9. iedaļā minētais piemēroto indikatoru kopums. Šādu izvērtēšanu veiktu piecus gadus pēc tam, kad būs pilnībā īstenotas visas vajadzīgās izmaiņas, arī sekundāro tiesību aktu līmenī, ar ko papildina un īsteno Regulas (EK) Nr. 6/2002 noteikumus.

•Priekšlikuma konkrēto noteikumu sīks skaidrojums

— Terminoloģijas un EUIPO pārvaldības noteikumu atjaunināšana

Konsekvences labad un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā termina “Kopiena” lietojums ir novecojis. Tāpēc Regulā (EK) Nr. 6/2002 izmantotā terminoloģija ir saskaņota gan ar Lisabonas līgumu, gan ar Regulu (ES) 2017/1001 par ES preču zīmi. Turpmāk reģistrētus Kopienas dizainparaugus jeb RKD dēvēs par reģistrētiem ES dizainparaugiem (RESD).

— Noteikumi par EUIPO pārvaldību (XI sadaļa)

Tā kā galvenie noteikumi par EUIPO pārvaldību tika grozīti Regulā (ES) 2017/1001, attiecīgi tiek pielāgoti Regulā (EK) Nr. 6/2002 ietvertie papildu noteikumi.

— Dizainparauga un ražojuma definīcija (3. pants)

Definīcijas tiek atjauninātas, precizētas un paplašinātas, lai i) regulas priekšlikumu padarītu nākotnes prasībām atbilstošu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, un ii) nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un pārredzamību attiecībā uz atbilstīgo dizainparaugu aizsardzības priekšmetu.

It īpaši, reaģējot uz tādu jaunu tehnoloģisku dizainparaugu rašanos, kas nav realizēti fiziskos ražojumos, tiek ierosināts atjaunināt un paplašināt ražojuma jēdzienu, lai labāk aptvertu un atšķirtu tos ražojumus, kas ir grafiski vizualizēti, realizēti fiziskā objektā vai izpaužas kā tādu elementu telpisks salikums, ar kuriem iecerēts veidot interjera vidi.

— Aizsardzības objekts (18.a pants)

Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz “redzamības prasību”, tiek ierosināts pievienot īpašu noteikumu, saskaņā ar kuru dizainparaugu aizsardzība tiek piešķirta tikai tām izskata iezīmēm, kas ir redzamas reģistrācijas pieteikumā.

— Reģistrēta dizainparauga piešķirto tiesību darbības joma (19. pants)

Lai dizainparaugu tiesību īpašnieki varētu efektīvāk risināt problēmas, ko rada trīsdimensiju drukāšanas tehnoloģiju plašāka ieviešana, tiek ierosināts attiecīgi pielāgot dizainparaugu tiesību darbības jomu.

Turklāt pēc ES preču zīmes reformas tiek uzskatīts, ka efektīvai aizvien plašāko viltošanas darbību apkarošanai ir svarīgi arī papildināt RKD tiesisko regulējumu ar atbilstošu noteikumu, kas ļauj tiesību īpašniekiem novērst viltotu preču tranzītu caur ES teritoriju vai nonākšanu citā muitas situācijā, tās nelaižot brīvā apgrozībā šajā teritorijā.

— Piešķirto tiesību ierobežojumi (20. pants)

Lai nodrošinātu iesaistīto leģitīmo interešu labāku līdzsvaru un ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru 21 , tiek ierosināts papildināt atļauto izmantojumu sarakstu, pievienojot “izmantošanu atsaucēs” un “kritiku un parodiju”.

— Remontdarbu atruna (20.a pants)

Saskaņā ar remontdarbu atrunas iekļaušanu direktīvā ir ierosināts Regulas (EK) Nr. 6/2002 110. pantā pašlaik ietverto pārejas noteikumu par remontdarbu atrunu pārveidot par pastāvīgu noteikumu.

Lai nodrošinātu konsekvenci ar direktīvā iekļauto remontdarbu atrunu un ņemot vērā EST judikatūru 22 , tiek ierosināts skaidri ierobežot remontdarbu atrunas piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz sastāvdaļām, kuru izskats ir atkarīgs no attiecīgā kompleksā ražojuma izskata.

Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka remontdarbu atrunu var izmantot aizstāvībai pret prasījumiem par pārkāpumu tikai tad, ja patērētāji ir pienācīgi informēti par kompleksā ražojuma remontam izmantojamā ražojuma izcelsmi.

— Dizainparauga simbols (26.a pants)

Reģistrētu ES dizainparaugu īpašniekiem ir pieejams dizainparauga simbols, kas ļauj informēt sabiedrību par to, ka dizainparaugs ir reģistrēts.

— Kumulācijas princips (96. panta 2. punkts)

Tiek saglabāts dizainparaugu un autortiesību aizsardzības kumulācijas princips, vienlaikus ņemot vērā, ka kopš sākotnējā tiesiskā regulējuma pieņemšanas saskaņošana autortiesību jomā ir pavirzījusies uz priekšu.

— Dizainparauga atveidojuma prasības (36. un 36.a pants)

Ierosinātā Regulas (EK) Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka dizainparauga atveidojums ļauj skaidri izšķirt un publicēt visas tā priekšmeta detaļas, kura aizsardzība tiek lūgta, neatkarīgi no izmantotajiem atveidojuma līdzekļiem. Ņemot vērā iesniegto paraugu niecīgo skaitu, tiek ierosināts arī atcelt iespēju dizainparauga atveidojuma vietā iesniegt paraugu.

Ierosinātā jaunā 36.a panta mērķis ir pilnvarot Komisiju precizēt, kāda informācija jāiekļauj reģistrēta ES dizainparauga pieteikumā, arī atjaunināt dizainparauga atveidojuma standartus, lai tie būtu piemēroti digitālajam laikmetam (sk. arī sadaļu “Normatīvā atbilstība un vienkāršošana”).

— Kombinētie pieteikumi (37. pants)

Tiek ierosināts atcelt tā dēvēto “klases vienotības” prasību, lai pieteikuma iesniedzēji varētu apvienot vairākus dizainparaugus vienā kombinētā pieteikumā, neaprobežojoties tikai ar vienas Lokarno klases ražojumiem, un ar iespēju saņemt apjoma atlaidi.

— Saskaņošana ar ES preču zīmes procedūrām

Ir ierosināti vairāki grozījumi, kuru mērķis ir RKD procedūras padarīt efektīvākas, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar ES preču zīmes režīmu. Šādi grozījumi ietver i) atteikšanos no iespējas iesniegt RKD pieteikumu, izmantojot vienu no dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem vai Beniluksa IĪ biroju, ii) iespēju iesniegt pieteikumu procedūras turpināšanai vai EUIPO lēmuma atcelšanai un iii) profesionālās pārstāvības noteikumu paplašināšanu, aptverot visu Eiropas Ekonomikas zonu.

2022/0391 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2246/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 23 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 24 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 25 tika izveidota Eiropas Savienībai specifiska dizainparaugu aizsardzības sistēma, kas paredzēja dizainparaugu aizsardzību Savienības līmenī paralēli dizainparaugu aizsardzībai, kas dalībvalstīs pieejama valsts līmenī saskaņā ar attiecīgajiem valsts dizainparaugu aizsardzības tiesību aktiem, kuri saskaņoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/71/EK 26 .

(2)Saskaņā ar paziņojumu par labāku regulējumu 27 un apņemšanos regulāri pārskatīt Savienības politiku Komisija veica dizainparaugu aizsardzības sistēmu plašu izvērtēšanu Savienībā, ietverot visaptverošu ekonomisko un juridisko novērtējumu, kura pamatā bija vairāki pētījumi 28 .

(3)Padome 2020. gada 11. novembra secinājumos par intelektuālā īpašuma politiku un rūpniecisko dizainparaugu sistēmas pārskatīšanu Savienībā 29 aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 6/2002 un Direktīvas 98/71/EK pārskatīšanai. Minētās pārskatīšanas mērķim vajadzētu būt modernizēt aizsardzības sistēmas, kas saistītas ar rūpnieciskajiem dizainparaugiem Savienībā, un padarīt dizainparaugu aizsardzību piesaistošāku individuāliem dizainparaugu autoriem un uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(4)Kopš Kopienas dizainparaugu sistēmas izveides gūtā pieredze liecina, ka individuāli dizainparaugu autori un uzņēmumi no Savienības un trešām valstīm ir pieņēmuši sistēmu, kas ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu papildinājumu vai alternatīvu dizainparaugu aizsardzībai dalībvalstu līmenī.

(5)Tomēr valstu dizainparaugu aizsardzības sistēmas joprojām ir vajadzīgas tiem individuālajiem dizainparaugu autoriem un uzņēmumiem, kuri nevēlas savu dizainparaugu aizsardzību Savienības līmenī vai kuri nevar iegūt Savienības mēroga aizsardzību, savukārt valsts mēroga aizsardzībā nesaskaras ar šķēršļiem. Katrai personai, kas vēlas iegūt dizainparauga aizsardzību, būtu jāļauj izlemt, vai aizsardzība tiek lūgta tikai kā valsts dizainparaugam vienā vai vairākās dalībvalstīs vai tikai kā ES dizainparaugam, vai abējādi.

(6)Lai gan Komisijas izvērtējums, kurā tika aplūkoti Savienības tiesību akti par dizainparaugu aizsardzību, apstiprināja, ka tie joprojām lielā mērā atbilst paredzētajam mērķim, tā 2020. gada 25. novembra paziņojumā “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” 30 paziņoja, ka pēc ES preču zīmes tiesību aktu sekmīgas reformas tā cita starpā pārskatīs Savienības tiesību aktus par dizainparaugu aizsardzību, lai uzlabotu dizainparaugu aizsardzības pieejamību un pieejamību cenas ziņā Savienībā.

(7)Līdztekus uzlabojumiem un grozījumiem ES dizainparaugu sistēmā valstu dizainparaugu tiesību akti un prakse būtu vēl vairāk jāsaskaņo un atbilstīgā apmērā jāsalāgo ar ES dizainparaugu sistēmu, lai visā Savienībā radītu pēc iespējas vienādus dizainparaugu reģistrācijas un aizsardzības nosacījumus. Tas būtu jāpapildina ar turpmākiem Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO, “Birojs”), dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja centieniem veicināt prakses un rīku konverģenci dizainparaugu jomā saskaņā ar sadarbības satvaru, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 31  152. pantā.

(8)Ir jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 6/2002 lietotā terminoloģija, lai tā atbilstu Lisabonas līgumam. Tas nozīmē termina “Kopienas dizainparaugs” aizstāšanu ar terminu “Eiropas Savienības dizainparaugs” (“ES dizainparaugs”). Turklāt terminoloģija ir jāsaskaņo ar Regulas (ES) 2017/1001 terminoloģiju. Tas jo īpaši ietver nosaukuma “Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi)” aizstāšanu ar nosaukumu “Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs”.

(9)Kopš Kopienas dizainparaugu sistēmas izveides informācijas tehnoloģiju attīstība ir saistīta ar tādu jaunu dizainparaugu rašanos, kas nav realizēti fiziskos ražojumos. Tas nozīmē, ka ir jāpaplašina to ražojumu definīcija, kuriem ir tiesības uz dizainparaugu aizsardzību, lai skaidri aptvertu tos ražojumus, kas ir grafiski vizualizēti, realizēti fiziskā objektā vai izpaužas kā tādu elementu telpisks salikums, ar kuriem iecerēts veidot interjera vidi. Šajā kontekstā būtu arī jāatzīst, ka dizainparaugu, jo īpaši tādu dizainparaugu, kas nav realizēti fiziskā objektā, izskatu var veidot iezīmju kustība, pāreja vai animācija.

(10)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt, ka tiesību īpašniekam tiek piešķirta aizsardzība attiecībā uz tām ražojuma dizainparauga iezīmēm, kas pilnībā vai daļēji ir redzamas reģistrēta ES dizainparauga pieteikumā un darītas pieejamas sabiedrībai, publicējot attiecīgo dosjē vai nodrošinot iespēju to skatīt. Lai gan nolūkā piesaistīt dizainparauga aizsardzību konkrēta ražojuma dizainparauga iezīmēm citādi nav jābūt redzamām kādā konkrētā brīdī vai kādā konkrētā izmantošanas situācijā, izņēmums būtu jāpiemēro tādu kompleksa ražojuma sastāvdaļu dizainparaugu aizsardzībai, kurām jābūt redzamām minētā ražojuma parastās lietošanas laikā.

(11)Trīsdimensiju drukāšanas tehnoloģiju izmantošana dažādās rūpniecības jomās aizvien pieaug, un tas dizainparaugu tiesību īpašniekiem rada grūtības efektīvi novērst savu aizsargāto dizainparaugu nelikumīgu kopēšanu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka jebkāda datu nesēja vai programmatūras, kurā ierakstīts dizainparaugs, radīšana, lejupielāde, kopēšana un pieejamības nodrošināšana nolūkā reproducēt ražojumu, tādējādi veicot pārkāpumu attiecībā uz dizainparaugu, nozīmē, ka ir izmantots dizainparaugs, kura izmantošanai ir vajadzīga tiesību īpašnieka atļauja.

(12)Lai efektīvi nodrošinātu dizainparaugu aizsardzību un apkarotu viltošanu, saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumā, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V pantā par tranzīta brīvību, un attiecībā uz ģenēriskajām zālēm — Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, reģistrēta ES dizainparauga īpašniekam vajadzētu būt tiesībām liegt trešām personām tirdzniecības apritē ievest ražojumus Savienībā, tos nelaižot tur brīvā apgrozībā, ja šādi ražojumi ir no trešām valstīm un bez atļaujas iekļauj dizainparaugu, kas ir identisks vai būtībā identisks reģistrētajam ES dizainparaugam, vai ja dizainparaugs tiek izmantots minētajiem ražojumiem, kas ir identiski vai būtībā identiski reģistrētajam ES dizainparaugam.

(13)Šajā nolūkā reģistrētu ES dizainparaugu īpašniekiem vajadzētu būt atļautam novērst pārkāpjošu ražojumu ievešanu un to nonākšanu jebkurā muitas situācijā, arī tad, ja šādus ražojumus nav paredzēts laist Savienības tirgū. Veicot muitas kontroli, muitas dienestiem būtu jāizmanto pilnvaras un procedūras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 32 , tostarp pēc tiesību īpašnieku pieprasījuma. Konkrēti, muitas dienestiem vajadzīgās kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska analīzes kritērijiem.

(14)Nepieciešamība nodrošināt dizainparaugu tiesību efektīvu īstenošanu ir jāsaskaņo ar nepieciešamību izvairīties no likumīgu ražojumu brīvas aprites kavēšanas. Tāpēc reģistrētā ES dizainparauga īpašnieka tiesībām būtu jābeidzas, ja tiesvedībā Eiropas Savienības dizainparaugu tiesā (“ES dizainparaugu tiesa”), kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu pēc būtības par to, vai ir pārkāpts ES dizainparaugs, ražojumu deklarētājs vai īpašnieks var pierādīt, ka reģistrētā ES dizainparauga īpašniekam nav tiesību aizliegt ražojumu laišanu tirgū galamērķa valstī.

(15)Uz reģistrēta ES dizainparauga piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām būtu jāattiecina atbilstošs ierobežojumu kopums. Papildus privātai un nekomerciālai izmantošanai un darbībām, ko veic eksperimentālos nolūkos, atļautajam izmantojumam būtu jāietver reproducēšanas darbības nolūkā citēt vai izglītot, izmantošana atsaucēs salīdzinošās reklāmas kontekstā un izmantošana komentēšanai, kritikai vai parodijai, ar nosacījumu, ka šīs darbības ir saderīgas ar godīgas tirdzniecības praksi un nepamatoti netraucē dizainparauga normālu ekspluatāciju. Reģistrēta ES dizainparauga izmantošana, ko veic trešās personas mākslinieciskās izpausmes nolūkā, būtu jāuzskata par godīgu, ja vien tā atbilst godīgai praksei rūpnieciskās un komerciālās lietās. Turklāt noteikumi par ES dizainparaugu būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu pamattiesību un pamatbrīvību, jo īpaši vārda brīvības, pilnīgu ievērošanu.

(16)Ar Direktīvu (ES) [xxx] dalībvalstu tiesību aktus saskaņo attiecībā uz aizsargātu dizainparaugu izmantošanu kompleksa ražojuma remontam, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, ja dizainparaugu izmanto vai iekļauj ražojumā, kas ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa un no kura izskata aizsargātais dizainparaugs ir atkarīgs. Attiecīgi pašreizējais Regulā (EK) Nr. 6/2002 ietvertais pārejas noteikums par remontdarbu atrunu būtu jāpārveido par pastāvīgu noteikumu. Tā kā šīs tiesību normas mērķis ir reģistrēta un nereģistrēta Kopienas dizainparauga tiesības padarīt neīstenojamas, ja kompleksa ražojuma sastāvdaļas dizainparaugs tiek izmantots kompleksa ražojuma remontam, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, remontdarbu atruna būtu jāiekļauj starp pieejamajiem līdzekļiem aizsardzībai pret ES dizainparaugu tiesību pārkāpumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 6/2002. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvā (ES) [XXX] iekļauto remontdarbu atrunu un lai nodrošinātu, ka dizainparaugu aizsardzības darbības joma ir ierobežota tikai ar mērķi novērst to, ka dizainparaugu tiesību īpašniekiem faktiski tiek piešķirti ražojumu monopoli, ir skaidri jāierobežo Regulā (EK) Nr. 6/2002 paredzētās remontdarbu atrunas piemērošana, attiecinot to tikai uz kompleksa ražojuma sastāvdaļām, no kuru izskata aizsargātais dizainparaugs ir atkarīgs. Turklāt, lai nodrošinātu, ka patērētāji netiek maldināti, bet tiem ir iespēja pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par konkurējošiem ražojumiem, kurus var izmantot remontam, tiesību aktos būtu arī skaidri jānorāda, ka sastāvdaļas ražotājs vai pārdevējs, kurš nav pienācīgi informējis patērētājus par kompleksā ražojuma remontam izmantojamā ražojuma izcelsmi, nevar atsaukties uz remontdarbu atrunu.

(17)Lai atvieglotu ar dizainparaugiem aizsargātu ražojumu tirdzniecību, jo īpaši MVU un individuāliem dizainparaugu autoriem, un palielinātu informētību par dizainparaugu reģistrācijas režīmiem, kas pastāv gan Savienības, gan valstu līmenī, dizainparaugu tiesību īpašniekiem un citiem ar viņu piekrišanu vajadzētu būt pieejamai vispārpieņemtai norādei, ko veido simbols (D).

(18)Ņemot vērā nelielo skaitu ES dizainparaugu pieteikumu, kas iesniegti dalībvalstu centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā, un lai ES dizainparaugu pieteikumu sistēmu saskaņotu ar Regulā (ES) 2017/1001 noteikto sistēmu, turpmāk vajadzētu būt iespējai iesniegt ES dizainparauga pieteikumu tikai Birojā.

(19)Gan tehnoloģiskais progress, gan pieredze, kas gūta, piemērojot pašreizējo ES dizainparaugu reģistrācijas sistēmu, atklāja nepieciešamību uzlabot dažus procedūras aspektus. Tādēļ būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai attiecīgā gadījumā atjauninātu, vienkāršotu un paātrinātu procedūras un vajadzības gadījumā uzlabotu juridisko noteiktību un paredzamību.

(20)Šajā nolūkā ir ļoti svarīgi nodrošināt piemērotus līdzekļus, lai visiem dizainparaugiem nodrošinātu skaidru un precīzu atveidojumu, kas ir pielāgojams tehniskajam progresam dizainparaugu vizualizācijā un Savienības industrijas vajadzībām. Lai nodrošinātu, ka vienu un to pašu grafisko atveidojumu var izmantot dizainparaugu pieteikumiem vienā vai vairākās dalībvalstīs un reģistrētu ES dizainparaugu pieteikumiem, Birojam, dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojam būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai izveidotu kopējus standartus attiecībā uz formālajām prasībām, kurām ir jāatbilst atveidojumam.

(21)Lai panāktu lielāku efektivitāti, ir lietderīgi arī atvieglot reģistrētu ES dizainparaugu kombinēto pieteikumu iesniegšanu, ļaujot pieteikuma iesniedzējiem kombinēt dizainparaugus vienā pieteikumā bez nosacījuma, ka ražojumi, kuros dizainparaugus paredzēts iekļaut vai kuriem tos paredzēts izmantot, visi pieder vienai Lokarno klasifikācijas klasei 33 . Tomēr būtu jāparedz maksimālais ierobežojums, lai novērstu iespēju, ka kombinēto pieteikumu iesniegšana tiek izmantota ļaunprātīgi.

(22)Lai nodrošinātu efektivitāti un racionalizētu procedūras, paziņošanas un saziņas līdzekļiem vajadzētu būt tikai elektroniskiem.

(23)Lai piekļuvi reģistrētu ES dizainparaugu aizsardzībai padarītu pieejamāku un pārredzamāku, jo īpaši MVU un individuāliem dizainparaugu autoriem, kuriem ir tendence iesniegt mazāk dizainparaugu salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, ir lietderīgi pielāgot reģistrētu ES dizainparaugu pieteikumu nodevu struktūru un apmēru.

(24)Ņemot vērā Birojam maksājamo nodevu summu būtisko nozīmi ES dizainparaugu aizsardzības sistēmas darbībā un tās papildinošās attiecībās ar valstu dizainparaugu sistēmām un lai likumdošanas pieeju saskaņotu ar Regulu (ES) 2017/1001, ir lietderīgi minēto nodevu apmēru noteikt tieši Regulā (EK) Nr. 6/2002 kā pielikumu. Nodevu apmērs būtu jānosaka tādā līmenī, kas nodrošina gan to, ka to radītie ieņēmumi principā ir pietiekami, lai Biroja budžets būtu līdzsvarots, gan to, ka pastāv līdzāspastāvēšana un papildināmība starp ES dizainparaugu un valstu dizainparaugu sistēmām, ņemot vērā arī tirgus lielumu, ko aptver ES dizainparaugi, un MVU vajadzības.

(25)Ar Regulu (EK) 6/2002 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt minētās regulas īstenošanas noteikumus. Pēc Līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 6/2002, ir jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 290. un 291. pantu.

(26)Lai nodrošinātu, ka Birojs, izmantojot pārredzamas, rūpīgas, taisnīgas un objektīvas procedūras, efektīvi, lietderīgi un ātri izskata un reģistrē ES dizainparaugu pieteikumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai detalizēti precizētu pieteikuma grozīšanas procedūru.

(27)Lai nodrošinātu, ka reģistrētu ES dizainparaugu, izmantojot pārredzamu, rūpīgu, taisnīgu un objektīvu procedūru, var efektīvi un lietderīgi atzīt par spēkā neesošu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu procedūru reģistrēta ES dizainparauga paziņošanai par spēkā neesošu.

(28)Lai Apelācijas padomes, izmantojot pārredzamu, rūpīgu, taisnīgu un objektīvu procedūru, varētu efektīvi, lietderīgi un pilnīgi pārskatīt Biroja lēmumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai detalizēti precizētu apelācijas tiesvedību, ja procesos, kas saistīti ar ES dizainparaugiem, ir vajadzīgas atkāpes no noteikumiem, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 73. pantu.

(29)Lai nodrošinātu ES dizainparaugu sistēmas netraucētu, efektīvu un lietderīgu darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai detalizēti precizētu prasības attiecībā uz procesa mutisko daļu un detalizētu pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, saziņas līdzekļiem un veidlapām, kas jāizmanto procesā iesaistītajām pusēm, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atsaukšanai vai ieraksta anulēšanai ES dizainparaugu reģistrā, sīki izstrādātu procedūru atsākšanas kārtību un sīkāku informāciju par pārstāvību Birojā.

(30)Lai nodrošinātu Apelācijas padomju efektīvu un lietderīgu organizāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai detalizēti precizētu Apelācijas padomju organizāciju, ja procesos, kas saistīti ar ES dizainparaugiem, ir vajadzīga atkāpe no deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 168. pantu.

(31)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 34 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(32)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 6/2002 īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz sīku informāciju par pieteikumiem, pieprasījumiem, apliecībām, prasījumiem, regulējumu, paziņojumiem un jebkuriem citiem dokumentiem saskaņā ar attiecīgajām procedūras prasībām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 6/2002, kā arī attiecībā uz maksimālajām izmaksām, kas ir būtiskas procesam un faktiski radušās, sīkāku informāciju par publikācijām Eiropas Savienības Dizainparaugu Biļetenā un Biroja Oficiālajā Vēstnesī, sīki izstrādātu kārtību informācijas apmaiņai starp Biroju un valstu iestādēm, sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz apliecinošo dokumentu tulkojumiem rakstiskajā procedūrā un konkrētiem lēmumu veidiem, kas jāpieņem vienam Anulēšanas nodaļas loceklim. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 35 .

(33)Ņemot vērā autortiesību aktu saskaņošanas progresu Savienībā, ir lietderīgi pielāgot aizsardzības kumulācijas principu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 6/2002 un autortiesību aktiem, ļaujot dizainparaugus, ko aizsargā ES dizainparaugu tiesības, aizsargāt kā ar autortiesībām aizsargātus darbus, ar noteikumu, ka ir izpildītas Savienības autortiesību aktu prasības.

(34)Tādēļ Regula (EK) Nr. 6/2002 būtu attiecīgi jāgroza un Regula (EK) Nr. 2246/2002 būtu jāatceļ.

(35)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, tā kā ES dizainparaugu sistēma ir neatkarīga no valstu sistēmām, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 36 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [..] sniedzis atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 6/2002 groza šādi:

(1)nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības dizainparaugiem”;

(2)regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dizainparaugu, kas atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, turpmāk sauc “Eiropas Savienības dizainparaugs” (“ES dizainparaugs”).”;

(3)visos pantos vārdus “Kopienas dizainparaugs” aizstāj ar vārdiem “ES dizainparaugs” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(4)visā regulā terminu “Kopienas dizainparaugu tiesa” aizstāj ar “ES dizainparaugu tiesa” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(5)regulas 1. panta 3. punktā, 7. panta 1. punktā, 11. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 27. panta 1. punktā, 96. panta 1. punktā, 98. panta 1. punktā, 98. panta 5. punktā, 106.a panta 1. punktā, 106.a panta 2. punktā, 106.d panta 1. punktā, 106.d panta 2. punktā un 110.a panta 1. punktā vārdu “Kopiena” aizstāj ar vārdu Savienība” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(6)regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (“Birojs”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001*, veic uzdevumus, kas tam noteikti šajā regulā.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).”;

(7)regulā iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Rīcībspēja

Šīs regulas īstenošanas nolūkos sabiedrības vai firmas un citas juridiskas vienības uzskata par juridiskām personām, ja tām atbilstīgi tiesību aktiem, kas reglamentē to darbību, ir spēja savā vārdā īstenot visu veidu tiesības un pienākumus, lai slēgtu līgumus vai veiktu citas juridiskas darbības, un būt prasītājam un atbildētājam tiesā.”;

(8)regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“dizainparaugs” ir visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas izriet no paša ražojuma un/vai tā noformējuma iezīmēm, jo īpaši, līnijām, kontūrām, krāsām, formas, tekstūras, materiāliem, ietverot minēto iezīmju, kustību, pāreju vai jebkāda cita veida animāciju;

(2)“ražojums” ir jebkurš rūpniecības vai amatniecības izstrādājums, izņemot datorprogrammas, neatkarīgi no tā, vai tas ir realizēts fiziskā objektā vai materializējas digitālā formā, ietverot:

(a)iepakojumu, priekšmetu komplektus, apdari, tādu elementu telpisku salikumu, ar kuriem iecerēts veidot interjera vidi, un daļas, kas paredzētas samontēšanai kompleksā ražojumā;

(b)grafiskos darbus vai simbolus, logotipus, virsmas rakstus, tipogrāfiskos šriftus un grafiskās lietotājsaskarnes;

(3)“komplekss ražojums” ir ražojums, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, kuras var aizstāt, ļaujot ražojumu demontēt un no jauna samontēt.”;

(9)regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dizainparaugu aizsargā ar ES dizainparaugu, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība.”;

(10)regulas 7. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“2. Piemērojot regulas 5. un 6. pantu, nodošanu atklātībai neņem vērā, ja atklātībā nodotais dizainparaugs, kas ir identisks dizainparaugam, kura aizsardzība tiek prasīta saskaņā ar reģistrētu ES dizainparaugu, vai pēc kopējā iespaida neatšķiras no dizainparauga, kura aizsardzība tiek prasīta saskaņā ar reģistrētu ES dizainparaugu, sabiedrībai pieejamu ir darījis:”;

(11)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Reģistrēta ES dizainparauga aizsardzības sākums un termiņš

1. Dizainparauga, kas atbilst 1. iedaļā izklāstītajām prasībām, aizsardzība ar reģistrētu ES dizainparaugu rodas līdz ar reģistrāciju Birojā.

2. Reģistrētu ES dizainparaugu reģistrē uz pieciem gadiem, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. Tiesību īpašnieks aizsardzības termiņu var atjaunot uz vienu vai vairākiem piecu gadu laikposmiem, kopā nepārsniedzot 25 gadus no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.”;

(12)regulas 13. pantu svītro;

(13)regulas 15. un 16. pantu aizstāj ar šādiem:

“15. pants

Prasījumi, kas saistās ar tiesībām uz ES dizainparaugu

1. Ja nereģistrētu ES dizainparaugu atklāj vai tiesības uz to pieprasa persona, kurai uz to nav tiesību saskaņā ar 14. pantu, vai ja reģistrēts ES dizainparaugs ir pieteikts vai reģistrēts uz šādas personas vārda, persona, kurai uz to ir tiesības saskaņā ar minēto noteikumu, var, neskarot jebkādus citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas tai var būt pieejami, prasīt, lai attiecīgās dalībvalsts kompetentā tiesa vai iestāde tiktu atzīta par ES dizainparauga likumīgo īpašnieku.

2. Ja personai tiesības uz ES dizainparaugu ir kopīgi ar citām personām, minētā persona saskaņā ar 1. punktu var pieprasīt, lai to atzīst par kopīpašnieku.

3. Tiesvedība saskaņā ar 1. vai 2. punktu ir aizliegta trīs gadus pēc reģistrēta ES dizainparauga publicēšanas dienas vai nereģistrēta ES dizainparauga atklāšanas dienas. Šo noteikumu nepiemēro, ja persona, kurai nav tiesību uz ES dizainparaugu, ir rīkojusies ļaunticīgi laikā, kad šāds dizainparaugs tika pieteikts, atklāts vai iegūts.

4. Persona, kurai ir tiesības uz ES dizainparaugu saskaņā ar 14. pantu, saskaņā ar šā panta 1. punktu var iesniegt Birojam pieprasījumu par īpašumtiesību maiņu kopā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās tiesas vai iestādes galīgo lēmumu.

5. Reģistrēta ES dizainparauga gadījumā 72. pantā minētajā ES dizainparaugu reģistrā (“Reģistrs”) iekļauj:

(a)norādi, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajā tiesā vai iestādē ir uzsākta tiesvedība saskaņā ar 1. punktu;

(b)datumu un sīkāku informāciju par attiecīgās dalībvalsts kompetentās tiesas vai iestādes galīgo lēmumu vai jebkādu citu tiesvedības izbeigšanu;

(c)jebkādas izmaiņas reģistrētā ES dizainparauga īpašumtiesībās, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts kompetentās tiesas vai iestādes galīgā lēmuma.

16. pants

Sprieduma ietekme uz tiesībām uz reģistrētu ES dizainparaugu

1. Ja pēc tiesvedības saskaņā ar 15. panta 1. punktu notiek reģistrēta ES dizainparauga pilnīga īpašumtiesību maiņa, licences un citas tiesības zaudē spēku, kad reģistrētā ES dizainparauga jaunais īpašnieks ir ierakstīts reģistrā.

2. Ja pirms tiesvedības uzsākšanas saskaņā ar 15. panta 1. punktu reģistrētā ES dizainparauga īpašnieks vai licenciāts ir ekspluatējis dizainparaugu Savienībā vai veicis tam ievērojamus un faktiskus priekšdarbus, minētais īpašnieks vai licenciāts var turpināt šādu ekspluatāciju ar noteikumu, ka tas trīs mēnešu laikā no dienas, kad jaunais īpašnieks ierakstīts reģistrā, pieprasa vienkāršu licenci no jaunā īpašnieka, kura vārds/nosaukums ir ierakstīts reģistrā. Licenci piešķir uz saprātīgu termiņu un ar saprātīgiem noteikumiem.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro, ja reģistrētā ES dizainparauga īpašnieks vai licenciāts rīkojies ļaunticīgi laikā, kad minētais īpašnieks vai licenciāts sāka ekspluatēt dizainparaugu vai gatavojās to darīt.”;

(14)regulas 18. pantam pievieno šādu teikumu:

“Minētās tiesības ietver tiesības ievadīt reģistrā dizainparauga autora vārda vai grupas nosaukuma maiņu.”;

(15)aiz 4. iedaļas virsraksta iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants

Aizsargājamais objekts

Aizsardzību piešķir tām reģistrēta ES dizainparauga izskata iezīmēm, kas ir redzamas reģistrācijas pieteikumā.”;

(16)regulas 19. līdz 21. pantu aizstāj ar šādiem:

“19. pants

ES dizainparauga piešķirtās tiesības

1. Reģistrēts ES dizainparaugs tā īpašniekam piešķir ekskluzīvas tiesības to izmantot un liegt trešām personām to izmantot bez īpašnieka piekrišanas.

2. Saskaņā ar 1. punktu var aizliegt jo īpaši šādas darbības:

(a)izgatavot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram dizainparaugs ir izmantots;

(b)importēt vai eksportēt a) apakšpunktā minēto ražojumu;

(c)glabāt a) apakšpunktā minēto ražojumu a) un b) apakšpunktā minētajos nolūkos;

(d)izveidot, lejupielādēt, kopēt un kopīgot vai izplatīt citiem jebkādu datu nesēju vai programmatūru, kurā ierakstīts dizainparaugs, nolūkā dot iespēju izgatavot a) apakšpunktā minēto ražojumu.

3. Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta, reģistrēta ES dizainparauga īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām tirdzniecības apritē ievest Savienībā no trešām valstīm ražojumus, kuri Savienībā netiek laisti brīvā apgrozībā, ja dizainparaugs ir identiski iekļauts šajos ražojumos vai izmantots tiem vai ja dizainparaugs pēc tā būtiskajiem aspektiem nav atšķirams no šādiem ražojumiem un nav dota atļauja.

Pirmajā daļā minētās tiesības zaudē spēku, ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013* uzsāktās ES dizainparauga pārkāpuma konstatēšanas procedūras laikā ražojumu deklarētājs vai turētājs sniedz pierādījumus, ka reģistrētā ES dizainparauga īpašnieks nav tiesīgs aizliegt ražojumu laišanu tirgū galamērķa valstī.

4. Nereģistrēta ES dizainparauga īpašniekam ir tiesības aizliegt 1. un 2. punktā minētās darbības tikai tad, ja apstrīdētā izmantošana radusies minētā dizainparauga kopēšanas rezultātā.

Iepriekš minēto apstrīdēto izmantošanu neuzskata par tādu, kas radusies nereģistrēta ES dizainparauga kopēšanas rezultātā, ja tā izriet no tāda dizainparauga autora neatkarīga radošā darba, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka tam nav zināms dizainparaugs, ko īpašnieks darījis pieejamu sabiedrībai.

5. Šā panta 4. punktu piemēro arī reģistrētam ES dizainparaugam, uz kuru attiecas publicēšanas atlikšana, kamēr attiecīgie ieraksti reģistrā un dosjē nav darīti pieejami sabiedrībai saskaņā ar 50. panta 4. punktu.

20. pants

ES dizainparauga piešķirto tiesību ierobežojumi

1. ES dizainparauga piešķirtās tiesības neizmanto attiecībā uz:

(a)darbībām, ko veic privāti un nekomerciālos nolūkos;

(b)darbībām, ko veic eksperimentālos nolūkos;

(c)reproducēšanas darbībām nolūkā citēt vai izglītot;

(d)darbībām, ko veic, lai identificētu ražojumu vai atsauktos uz to kā uz dizainparauga tiesību īpašnieka ražojumu;

(e)darbībām, ko veic komentēšanas, kritikas vai parodijas nolūkā;

(f)trešā valstī reģistrētu kuģu un gaisa kuģu aprīkojumu, ja tie uz laiku iebrauc Savienības teritorijā;

(g)rezerves daļu un piederumu importu Savienībā šā punkta f) apakšpunktā minēto kuģu un gaisa kuģu remontam;

(h)šā punkta f) apakšpunktā minēto kuģu un gaisa kuģu remontdarbu veikšanu.

2. Šā panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu piemēro tikai tad, ja darbības ir saderīgas ar godīgas tirdzniecības praksi un nepamatoti nekaitē dizainparauga normālai ekspluatācijai, un c) apakšpunkta gadījumā — ja ir norādīta tā ražojuma izcelsme, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram dizainparaugs ir izmantots.

20.a pants

Remontdarbu atruna

1. Aizsardzību nepiešķir ES dizainparaugam, kas ir sastāvdaļa kompleksā ražojumā, no kura izskata ir atkarīgs sastāvdaļas dizainparaugs, un ko 19. panta 1. punkta nozīmē izmanto vienīgi šā kompleksā ražojuma remontam, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu.

2. Uz 1. punktu nevar atsaukties kompleksa ražojuma sastāvdaļas ražotājs vai pārdevējs, kurš nav ar skaidru un redzamu norādi uz ražojuma vai citā piemērotā veidā pienācīgi informējis patērētājus par kompleksā ražojuma remontam izmantojamā ražojuma izcelsmi, lai patērētāji varētu izdarīt uz informāciju balstītu izvēli starp konkurējošiem ražojumiem, kurus var izmantot remontam.

21. pants

Tiesību izsmelšana

ES dizainparauga piešķirtās tiesības neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar ražojumu, kurā ES dizainparauga aizsardzības darbības jomā ietverts dizainparaugs ir iekļauts vai kuram to izmanto, ja ražojumu Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ir laidis tirgū ES dizainparauga īpašnieks vai tas darīts ar viņa piekrišanu.”;

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).

(17)regulas 24. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Par ES dizainparauga spēkā neesamību var paziņot pat pēc tam, kad ES dizainparaugs ir zaudējis spēku vai pēc atteikšanās no tā, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda leģitīmu interesi saņemt lēmumu pēc būtības.”;

(18)regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Spēkā neesamības pamats

1. Par ES dizainparauga spēkā neesamību var paziņot tikai šādos gadījumos:

(a)ES dizainparaugs neatbilst definīcijai 3. panta 1. punktā;

(b)ES dizainparaugs neatbilst 4.–9. pantā noteiktajām prasībām;

(c)saskaņā ar kompetentās tiesas vai iestādes lēmumu tiesību īpašniekam nav tiesību uz ES dizainparaugu saskaņā ar 14. pantu;

(d)ES dizainparaugs ir pretrunā iepriekšējam dizainparaugam, kas ir darīts pieejams sabiedrībai un no datuma pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja tiek prasīta prioritāte, pirms ES dizainparauga prioritātes datuma ir aizsargāts:

i) ar reģistrētu ES dizainparaugu vai šāda dizainparauga pieteikumu, ar nosacījumu, ka tas ir reģistrēts;

ii) ar dalībvalsts reģistrēta dizainparauga tiesībām vai ar šādu tiesību pieteikumu, ar nosacījumu, ka tas ir reģistrēts, vai

iii) ar dizainparauga tiesībām, kas reģistrētas saskaņā ar 1999. gada Hāgas Vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu (“Ženēvas akts”), kas ir spēkā Savienībā, vai ar šādu tiesību pieteikumu, ar nosacījumu, ka tas ir reģistrēts;

(e)ja kāda atšķirības zīme ir izmantota kādā vēlākā dizainparaugā un Savienības tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē minēto zīmi, piešķir zīmes tiesību īpašniekam tiesības aizliegt šādu izmantošanu;

(f)ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas ir aizsargāts saskaņā ar dalībvalsts autortiesību aktiem;

(g)ja dizainparaugā ir nepareizi izmantots kāds no priekšmetiem, kas uzskaitīti Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (“Parīzes konvencija”) 6.ter pantā vai žetoni, emblēmas un ģerboņi, uz kuriem neattiecas minētais pants un par kuriem kādā dalībvalstī ir īpaša interese.

2. Uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu var atsaukties:

(a)jebkura fiziska vai juridiska persona;

(b)jebkura grupa vai struktūra, kas izveidota, lai pārstāvētu ražotāju, producentu, pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju vai patērētāju intereses, ja šī grupa vai struktūra var būt puse tiesas procesos savā vārdā saskaņā ar to reglamentējošiem tiesību aktiem.

3. Uz 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu var atsaukties tikai persona, kurai ir tiesības uz ES dizainparaugu saskaņā ar 14. pantu.

4. Uz 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu var atsaukties tikai:

(a)agrāko tiesību pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks;

(b)personas, kuras saskaņā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesīgas izmantot attiecīgās tiesības;

(c)licenciāts, ko pilnvarojis preču zīmes īpašnieks vai dizainparauga tiesību īpašnieks.

5. Uz 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu var atsaukties tikai persona vai subjekts, kuru skar nepareizā izmantošana.

6. Atkāpjoties no 4. un 5. punkta, dalībvalstis var paredzēt, ka uz 1. punkta d) un g) apakšpunktā paredzēto pamatu pēc savas iniciatīvas var atsaukties arī attiecīgās dalībvalsts pilnvarotā iestāde.

7. Par ES dizainparauga spēkā neesamību nevar paziņot, ja 1. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto tiesību pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks, pirms tas iesniedz pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu vai pretprasību, ir skaidri piekritis ES dizainparauga reģistrācijai.

8. Ja kādu 1. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto tiesību pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks ir iepriekš iesniedzis pieteikumu ES dizainparauga paziņošanai par spēkā neesošu vai iesniedzis pretprasību pārkāpuma procedūrā, viņš nevar iesniegt jaunu pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu vai jaunu pretprasību, pamatojoties uz jebkurām citām minētajos apakšpunktos minētajām tiesībām, uz kurām varētu atsaukties, pamatojot pirmo pieteikumu vai pretprasību.”;

(19)regulas 26. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzskata, ka ES dizainparaugam, par kura spēkā neesamību paziņots, jau no paša sākuma nav bijusi šajā regulā norādītā ietekme.”;

(20)pēc 26. panta iekļauj šādu virsrakstu:

“6. iedaļa

Paziņojums par reģistrāciju”

(21)aiz 6. iedaļas virsraksta iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants

Reģistrācijas simbols

Reģistrēta ES dizainparauga īpašnieks var informēt sabiedrību par to, ka dizainparaugs ir reģistrēts, uz ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram to izmanto, attēlojot aplī ietvertu D burtu. Šādam dizainparauga simbolam var pievienot dizainparauga reģistrācijas numuru vai hipersaiti uz dizainparauga ierakstu reģistrā.”;

(22)regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Reģistrēta ES dizainparauga nodošana

1. Reģistrēta ES dizainparauga piešķiršanu veic rakstiski, un to paraksta līgumslēdzējas puses, izņemot gadījumus, kad tas ir sprieduma rezultāts.

Reģistrēta ES dizainparauga piešķiršana, kas neatbilst pirmajā daļā izklāstītajām prasībām, nav spēkā.

2. Pēc vienas puses pieprasījuma reģistrēta ES dizainparauga nodošanu ieraksta reģistrā un publicē.

3. Pieprasījumā reģistrēt nodošanu reģistrā iekļauj informāciju, kas identificē reģistrēto ES dizainparaugu, jauno īpašnieku un attiecīgā gadījumā jaunā īpašnieka pārstāvi. Tajā iekļauj arī dokumentus, kas pienācīgi apliecina nodošanu saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja nav izpildīti 1. punktā vai 28.a pantā minētajos īstenošanas aktos paredzētie nodošanas reģistrācijas nosacījumi, Birojs par trūkumiem paziņo pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkumus nenovērš Biroja noteiktajā termiņā, Birojs noraida nodošanas reģistrācijas pieteikumu.

5. Vienu nodošanas reģistrācijas pieteikumu var iesniegt par diviem vai vairākiem reģistrētiem ES dizainparaugiem ar noteikumu, ka reģistrētais īpašnieks un tiesībpārņēmējs ir viens un tas pats attiecībā uz visiem šiem reģistrētajiem ES dizainparaugiem.

6. Kamēr nodošana nav reģistrēta reģistrā, tiesībpārņēmējs nevar atsaukties uz tiesībām, kas izriet no reģistrētā ES dizainparauga reģistrācijas.

7. Ja attiecībā uz Biroju jāievēro kādi termiņi, tiesībpārņēmējs Birojam var izdarīt attiecīgus paziņojumus, līdz ko Birojs ir saņēmis nodošanas reģistrācijas pieteikumu.

8. Visus dokumentus, par kuriem saskaņā ar 66. pantu ir jāpaziņo reģistrētā ES dizainparauga īpašniekam, adresē personai, kas reģistrēta kā īpašnieks reģistrā.”;

(23)iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz nodošanu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

(a)informācija, kas iekļaujama 28. panta 3. punktā minētajā pieprasījumā reģistrēt nodošanu;

(b)dokumentāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu nodošanu, kā minēts 28. panta 3. punktā, ņemot vērā reģistrētā īpašnieka un tiesībpārņēmēja piekrišanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(24)regulas 31. līdz 34. pantu aizstāj ar šādiem:

“31. pants

Maksātnespējas procedūras

1. ES dizainparaugu var iesaistīt tikai tajās maksātnespējas procedūrās, ko uzsāk dalībvalstī, kuras teritorijā ir debitora galveno interešu centrs.

2. Attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK* 13. panta 1. punktā, un kredītiestādēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013** 4. panta 1. punktā, šā panta 1. punktā minētais galveno interešu centrs ir dalībvalsts, kurā sabiedrībai vai iestādei ir piešķirta atļauja.

3. Ja ES dizainparaugs ir kopīpašumā, 1. punktu piemēro kopīpašnieka daļai.

4. Ja ES dizainparaugs ir iesaistīts maksātnespējas procedūrā, pēc kompetentās valsts iestādes pieprasījuma reģistrā izdara attiecīgu ierakstu un publicē to.

32. pants

Licencēšana

1. ES dizainparaugu var licencēt visai Savienībai vai tās daļai. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša licence.

2. Īpašnieks var izmantot ES dizainparauga piešķirtās tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj jebkuru licences līguma noteikumu attiecībā uz:

(a)licences derīguma termiņu;

(b)formu, kādā dizainparaugu var izmantot;

(c)ražojumu klāstu, par kuriem ir piešķirta licence;

(d)to ražojumu kvalitāti, kurus licenciāts ražojis saskaņā ar licenci.

3. Ja licences līgumā nav noteikts citādi, licenciāts var celt prasību par ES dizainparauga pārkāpumu tikai tad, ja tā īpašnieks tam piekrīt. Tomēr izņēmuma licences īpašnieks var celt šādu prasību, ja ES dizainparauga īpašnieks pēc oficiāla paziņojuma nav cēlis prasību par pārkāpumu piemērotā termiņā.

4. Lai saņemtu kompensāciju par nodarīto kaitējumu, licenciātam ir tiesības iestāties ES dizainparauga īpašnieka uzsāktā pārkāpuma tiesvedībā.

32.a pants

Procedūra, saskaņā ar kuru Reģistrā ievada licences un citas tiesības

1. Regulas 28. panta 2. un 3. punktu, noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 28.a pantu, un 28. panta 6. punktu mutatis mutandis piemēro 29. pantā minēto lietu tiesību reģistrācijai vai lietu tiesību nodošanai, 30. pantā minētajai izpildes panākšanai, 31. pantā minētajai iesaistei maksātnespējas procedūrā, kā arī 32. pantā minētās licences reģistrācijai vai licences nodošanai. Tomēr 28. panta 3. punktā noteikto prasību par dokumentāriem pierādījumiem nepiemēro, ja pieprasījumu ir iesniedzis ES dizainparauga īpašnieks.

2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto tiesību reģistrācijas pieteikumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta vajadzīgā nodeva.

3. Licences reģistrācijas pieteikumā var būt lūgums reģistrēt licenci Reģistrā vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

(a)kā izņēmuma licenci;

(b)kā apakšlicenci gadījumā, ja to ir piešķīris licenciāts, kura licence ir reģistrēta Reģistrā;

(c)kā licenci, kas attiecas tikai uz konkrētu ražojumu klāstu;

(d)kā licenci tikai kādai Savienības daļai;

(e)kā pagaidu licenci.

Ja tiek iesniegts pieprasījums reģistrēt licenci kā licenci, kas minēta pirmās daļas c), d) vai e) apakšpunktā, reģistrācijas pieteikumā norāda konkrēto ražojumu klāstu, Savienības daļu vai laikposmu, par kuru licence ir piešķirta.

4. Ja nav izpildīti šajā regulā izklāstītie licenču un citu tiesību reģistrācijas nosacījumi, Birojs par šo trūkumu paziņo pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkums nav novērsts Biroja noteiktajā termiņā, tas noraida reģistrācijas pieteikumu.

33. pants

Sekas attiecībā uz trešām personām

1. Juridiskās darbības, kas minētas 28., 29. un 32. pantā un attiecas uz ES dizainparaugu, visās dalībvalstīs rada sekas attiecībā uz trešajām personām tikai pēc šo darbību ievadīšanas reģistrā. Tomēr šādas darbības pirms to ievadīšanas reģistrā rada sekas attiecībā uz trešām personām, kuras ir ieguvušas tiesības uz reģistrētu ES dizainparaugu pēc attiecīgās darbības datuma, zinot par darbību tiesību iegūšanas brīdī.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro personai, kas iegūst reģistrētu ES dizainparaugu vai tiesības saistībā ar reģistrētu ES dizainparaugu, nododot visu uzņēmumu vai ar citādu vispārēju nodošanu.

3. Šīs regulas 30. pantā minēto juridisko darbību sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kas noteikta saskaņā ar 27. pantu.

4. Bankrota vai līdzīga procesa sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šāds process pirmo reizi ierosināts valsts tiesību aktu vai šajā jomā piemērojamo konvenciju nozīmē.

33.a pants

Licenču un citu tiesību reģistrācijas anulēšanas vai grozīšanas procedūra

1. Reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar 32.a panta 1. punktu, anulē vai groza pēc pieteikuma, ko iesniegusi viena no attiecīgajām pusēm.

2. Pieteikumā norāda reģistrētā ES dizainparauga reģistrācijas numuru vai — kombinētās reģistrācijas gadījumā — katra dizainparauga numuru un informācija par tiesībām, kuru reģistrāciju lūdz anulēt vai grozīt.

3. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka reģistrētās tiesības vairs nav spēkā vai ka citu tiesību licenciāts vai īpašnieks piekrīt reģistrācijas anulēšanai vai grozīšanai.

4. Ja reģistrācijas anulēšanas vai grozīšanas prasības nav izpildītas, Birojs par trūkumiem paziņo pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkumus nenovērš Biroja noteiktajā termiņā, tas noraida reģistrācijas anulēšanas vai grozīšanas pieteikumu.

34. pants

Pieteikums reģistrētam ES dizainparaugam kā īpašuma objektam

Regulas 27. līdz 33.a pantu piemēro reģistrētu ES dizainparaugu pieteikumiem. Ja kāda minētā noteikuma sekas ir atkarīgas no ieraksta reģistrā, šo formalitāti izpilda, ierakstot reģistrēto ES dizainparaugu reģistrā.”;

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(25)regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:

“35. pants

Pieteikumu iesniegšana

1. Reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu iesniedz Birojā.

2. Birojs nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam kvīti, kurā norāda vismaz dizainparauga dosjē numuru, atveidojumu, aprakstu vai citu identifikāciju, dokumentu veidu un skaitu un to saņemšanas datumu. Kombinēta pieteikuma gadījumā Biroja izdotajā kvītī norāda pirmo dizainparaugu un iesniegto dizainparaugu skaitu.”;

(26)regulas 36. pantu groza šādi:

(a)panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Reģistrēta ES dizainparauga pieteikumā iekļauj:

(a)reģistrācijas lūgumu;

(b)informāciju par pieteikuma iesniedzēju;

(c)reproducēšanai piemērotu dizainparauga atveidojumu, kas ļauj skaidri izšķirt visas tā priekšmeta detaļas, kura aizsardzība tiek lūgta, un ļauj to publicēt.

2. Pieteikumā ir arī norāde par ražojumiem, kuros dizainparaugu paredzēts iekļaut vai izmantot.

3. Pieteikumā papildus var ietvert:

(a)aprakstu, kurā paskaidrots atveidojums;

(b)lūgumu atlikt reģistrācijas publicēšanu saskaņā ar 50. pantu;

(c)informāciju par pārstāvi, ja pieteikuma iesniedzējs tādu ir noteicis;

(d)ražojumu, kuros dizainparaugu paredzēts iekļaut vai izmantot, klasifikāciju atbilstoši klasei un apakšklasei Lokarno Nolīgumā par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu (“Lokarno klasifikācija”), kas grozīts un ir spēkā dizainparauga iesniegšanas dienā;

(e)dizainparauga autora vārdu vai dizainparauga autoru grupas nosaukumu vai paziņojumu, par kuru atbildību uzņemas pieteikuma iesniedzējs un kurā norādīts, ka dizainparauga autors vai dizainparauga autoru grupa ir atteikusies no tiesībām tikt pieminēta.

4. Par pieteikumu ir jāmaksā pieteikuma nodeva. Ja ir iesniegts pieprasījums par atlikšanu saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, tam piemēro papildu nodevu par publicēšanas atlikšanu.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Papildus 1.–4. punktā minētajām prasībām reģistrēta ES dizainparauga pieteikums atbilst formālajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas aktos. Ciktāl minētās prasības attiecas uz dizainparauga atveidojumu un tā līdzekļiem, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, izpilddirektors nosaka veidu, kā numurē dažādus skatus, ja atveidojumu veido statiski skati, elektroniskās datnes formātus un lielumu, kā arī jebkādas citas attiecīgas tehniskās specifikācijas. Ja minētajās prasībās ir paredzēts priekšmetu, attiecībā uz kuru netiek prasīta aizsardzība, identificēt, izmantojot noteiktus vizuālu disklamāciju veidus, vai iesniegt dažus īpašus skatu veidus, izpilddirektors var noteikt papildu vizuālo disklamāciju veidus un īpašus skatu veidus.”;

(27)iekļauj šādu 36.a pantu:

“36.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz piemērošanu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros detalizēti precizē informāciju, kas jāiekļauj reģistrēta ES dizainparauga pieteikumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(28)regulas 37. pantu groza šādi:

(a)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Vienā kombinētā reģistrētu ES dizainparaugu pieteikumā var apvienot ne vairāk kā 50 dizainparaugus. Katru kombinētajā pieteikumā iekļauto dizainparaugu Birojs numurē saskaņā ar izpilddirektora noteiktu sistēmu.

2. Papildus 36. panta 4. punktā minētajām nodevām par kombinēto pieteikumu ir jāmaksā pieteikuma nodeva par katru kombinētajā pieteikumā iekļauto papildu dizainparaugu un, ja pieteikumā ir lūgums atlikt publicēšanu, nodeva par publicēšanas atlikšanu attiecībā uz katru kombinētajā pieteikumā iekļauto dizainparaugu, par kuru ir pieprasīta atlikšana.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Kombinētais pieteikums atbilst atveidojuma nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar 37.a pantu pieņemtajos īstenošanas aktos.”;

c)    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Katru dizainparaugu, kas ietverts kombinētajā pieteikumā vai reģistrācijā, kuras pamatā ir šāds pieteikums, var izskatīt atsevišķi no citiem dizainparaugiem. Šāds dizainparaugs atsevišķi no citiem var tikt realizēts, licencēts, uz to var attiekties lietu tiesības, izpildes panākšana vai maksātnespējas procedūra, no tā var atteikties, to var atjaunot vai cedēt, var atlikt tā publicēšanu vai var paziņot tā spēkā neesamību.”;

(29)iekļauj šādu 37.a pantu:

“37.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz kombinētajiem pieteikumiem

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros detalizēti precizē kombinētajā pieteikumā iekļaujamo informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(30)Regulas 38. un 39. pantu aizstāj ar šādiem:

“38. pants

Iesniegšanas datums

Reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs Birojā iesniedz dokumentus, kas satur 36. panta 1. punktā minēto informāciju, ar nosacījumu, ka viena mēneša laikā pēc minēto dokumentu iesniegšanas dienas ir samaksātas 36. panta 4. punktā un 37. panta 2. punktā minētās pieteikuma nodevas.

39. pants

Pieteikuma iesniegšanas līdzvērtība Savienības līmenī un valsts līmenī

Reģistrēta ES dizainparauga pieteikums, kam piešķirts iesniegšanas datums, dalībvalstīs ir līdzvērtīgs pieteikuma iesniegšanai saskaņā ar valsts noteikumiem, attiecīgā gadījumā ietverot prioritāti, kas prasīta ES dizainparauga pieteikumam.”;

(31)regulas 40., 41. un 42. pantu aizstāj ar šādiem:

“40. pants

Klasifikācija un ražojumu norādes

1. Ražojumus, kuros ES dizainparaugu paredzēts iekļaut vai izmantot, klasificē saskaņā ar Lokarno klasifikāciju, kas grozīta un ir spēkā dizainparauga iesniegšanas dienā.

2. Ražojuma norādē skaidri un precīzi norāda ražojuma īpašības, un tā ļauj katru ražojumu klasificēt tikai vienā Lokarno klasifikācijas klasē un apakšklasē, ja iespējams, izmantojot ražojumu norāžu saskaņoto datubāzi, ko dara pieejamu Birojs. Ražojuma norāde saskan ar dizainparauga atveidojumu.

3. Ražojumus sagrupē saskaņā ar Lokarno klasifikācijas klasēm, pirms katras grupas norādot tās klases numuru, pie kuras pieder šī ražojumu grupa, un sakārto klašu un apakšklašu secībā saskaņā ar minēto klasifikāciju.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs izmanto ražojuma norādes, kas nav iekļautas 2. punktā minētajā datubāzē vai nesaskan ar dizainparauga atveidojumu, Birojs var ierosināt ražojuma norādes no minētās datubāzes. Birojs var veikt pārbaudi, pamatojoties uz ierosinātajām ražojuma norādēm, ja pieteikuma iesniedzējs nesniedz atbildi Biroja noteiktajā termiņā.

41. pants

Prioritātes tiesības

1. Personai, kas pienācīgi iesniegusi pieteikumu par dizainparauga tiesībām vai par funkcionālo modeli kādā valstī, kura ir Parīzes konvencijas vai Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu dalībvalsts, vai šādas valsts vārdā, vai šīs personas tiesībpārņēmējam, iesniedzot ES dizainparauga reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz to pašu dizainparaugu vai funkcionālo modeli, ir prioritātes tiesības sešu mēnešu laikā no pirmā pieteikuma iesniegšanas dienas.

2. Katru pieteikumu, kas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tas iesniegts, vai saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem atzīts par pietiekamu, lai noteiktu pieteikuma iesniegšanas datumu, neatkarīgi no pieteikuma iznākuma atzīst par tādu, kas rada prioritātes tiesības.

3. Attiecībā uz dizainparaugu, par kuru iesniegts iepriekšējs pirmais pieteikums, nākamo pieteikumu, kas iesniegts tajā pašā valstī vai attiecībā uz to pašu valsti, uzskata par pirmo pieteikumu prioritātes noteikšanai, ar noteikumu, ka nākamā pieteikuma iesniegšanas dienā iepriekšējais pieteikums ir atsaukts, atmests vai noraidīts, neatklājot to publiskai apskatei un neatstājot spēkā nekādas tiesības, un tas nav bijis prioritātes tiesību prasījuma pamats. Pēc tam uz iepriekšējā pieteikuma pamata prioritātes tiesības prasīt nevar.    

4. Ja pirmā iesniegšana ir veikta valstī, kas nav Parīzes konvencijas vai Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu puse, 1. līdz 3. punktu piemēro tikai tiktāl, ciktāl šī valsts saskaņā ar publicētajiem konstatējumiem piešķir prioritātes tiesības ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz pirmo Birojā iesniegto pieteikumu un ievērojot nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajiem. Izpilddirektors vajadzības gadījumā lūdz Komisiju apsvērt jautājumu par to, vai pirmajā teikumā minētā valsts nodrošina šādu savstarpējību. Ja Komisija konstatē, ka ir nodrošināts savstarpējības režīms, tā publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Prioritātes tiesības, kas minētas 4. punktā, piemēro no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums, kurā noteikts, ka ir nodrošināts savstarpējības režīms, ja vien paziņojumā nav norādīts agrāks datums, no kura tas piemērojams. Šīs tiesības vairs nepiemēro no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts Komisijas paziņojums par to, ka savstarpējības režīms vairs nav nodrošināts, ja vien paziņojumā nav norādīts agrāks datums, no kuras tas piemērojams.

6. Šā panta 4. un 5. punktā minētos paziņojumus publicē arī Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.

42. pants

Prioritātes prasīšana

1. Reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas izmantot iepriekšējā pieteikuma prioritāti, iesniedz prioritātes deklarāciju vai nu kopā ar pieteikumu, vai divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Šādā prioritātes deklarācijā norāda iepriekšējā pieteikuma datumu un valsti. Iepriekšējā pieteikuma dosjē numuru un dokumentus, kas pamato prioritātes prasījumu, iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad iesniegta prioritātes deklarācija.

2. Izpilddirektors var noteikt, ka dokumentācijā, kas pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz, lai pamatotu prioritātes prasījumu, var būt mazāk dokumentu, nekā prasīts saskaņā ar 42.a pantu pieņemtajos īstenošanas aktos, ar noteikumu, ka nepieciešamā informācija Birojam ir pieejama no citiem avotiem.”;

(32)iekļauj šādu 42.a pantu:

“42.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz prioritātes prasījumu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka, kāda veida dokumentācija jāiesniedz, lai saskaņā ar 42. panta 1. punktu prasītu iepriekšēja pieteikuma prioritāti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(33)regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

“43. pants

Prioritātes tiesību ietekme

Tiesības uz prioritāti nozīmē, ka prioritātes datumu uzskata par reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniegšanas datumu 5., 6., 7. un 22. panta, 25. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunkta un 50. panta 1. punkta vajadzībām.”;

(34)regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

“44. pants

Izstādīšanas prioritāte

1. Ja reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējs oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē, uz kuru attiecas 1928. gada Konvencija par starptautiskajām izstādēm, kas pēdējo reizi pārskatīta 1972. gada 30. novembrī, ir atklājis ražojumus, kuros dizainparaugs ir iekļauts vai kuriem tas ir izmantots, pieteikuma iesniedzējs, ja pieteikumu iesniedz sešu mēnešu laikā no dienas, kad šādi ražojumi pirmo reizi nodoti atklātībā, var prasīt prioritātes tiesības no minētās dienas.

2. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas prasīt prioritāti saskaņā ar 1. punktu, iesniedz prioritātes deklarāciju vai nu kopā ar pieteikumu, vai divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Pieteikuma iesniedzējs trīs mēnešu laikā pēc prioritātes deklarācijas iesniedz pierādījumus, ka ražojumi, kuros dizainparaugs ir iekļauts vai kuriem tas izmantots, ir atklāti 1. punkta nozīmē.

3. Dalībvalstī vai trešā valstī piešķirta izstādīšanas prioritāte nepagarina 41. pantā noteikto prioritātes periodu.”;

(35)iekļauj šādu 44.a pantu:

“44.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka to pierādījumu veidu un sīkāku informāciju, kas jāiesniedz, lai pieprasītu izstādīšanas prioritāti saskaņā ar 44. panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(36)regulas V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“V SADAĻA

REĢISTRĀCIJAS PROCEDŪRA, ATJAUNOŠANA UN IZMAIŅAS”

(37)regulas 45. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Birojs pārbauda, vai reģistrēta ES dizainparauga pieteikums atbilst 38. pantā noteiktajām iesniegšanas datuma noteikšanas prasībām.”;

(b)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Birojs pārbauda, vai:

(a)reģistrēta ES dizainparauga pieteikums atbilst 36. panta 5. punktā un kombinēta pieteikuma gadījumā 37. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem un prasībām;

(b)attiecīgā gadījumā noteiktajā termiņā ir samaksāta papildu nodeva par publicēšanas atlikšanu saskaņā ar 36. panta 4. punktu;

(c)attiecīgā gadījumā noteiktajā termiņā ir samaksātas papildu pieteikuma nodevas par kombinētu pieteikumu saskaņā ar 37. panta 2. punktu.

3. Ja reģistrēta ES dizainparauga pieteikums neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, Birojs pieprasa pieteikuma iesniedzējam divu mēnešu laikā pēc minētā pieprasījuma paziņošanas novērst trūkumus vai maksājuma neveikšanu.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs neizpilda pieprasījumu attiecībā uz 1. punktā minētajām prasībām, pieteikumu neizskata kā reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu. Ja pieteikuma iesniedzējs izpilda pieprasījumu attiecībā uz minētajām prasībām, Birojs par pieteikuma iesniegšanas datumu nosaka dienu, kurā ir novērsti trūkumi vai maksājuma neveikšana.

5. Ja pieteikuma iesniedzējs neizpilda pieprasījumu attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām, Birojs pieteikumu noraida.

6. Ja pieteikuma iesniedzējs neizpilda pieprasījumu attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajām prasībām, pieteikumu neizskata kā reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu attiecībā uz papildu dizainparaugiem, ja vien nav skaidrs, kurus dizainparaugus paredzēts segt ar samaksāto summu. Ja nav citu kritēriju, saskaņā ar ko noteikt, kurus dizainparaugus paredzēts aptvert, Birojs dizainparaugus apstrādā tādā numerācijas secībā, kādā tie ir atveidoti saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot 37.a pantu. Pieteikumu neizskata kā reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu attiecībā uz dizainparaugiem, par kuriem papildu pieteikuma nodevas nav samaksātas vai nav samaksātas pilnībā.

7. Ja prasības par prioritātes prasījumu nav izpildītas, tiek zaudētas pieteikuma prioritātes tiesības.”;

(38)regulas 46. pantu svītro;

(39)regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Reģistrācijas atteikuma pamatojums

1. Ja Birojs, veicot pārbaudi saskaņā ar 45. pantu, konstatē, ka dizainparaugs, attiecībā uz kuru tiek lūgta aizsardzība, neatbilst definīcijai 3. panta 1. punktā vai ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, tas paziņo pieteikuma iesniedzējam, ka dizainparaugs nav reģistrējams, norādot reģistrācijas atteikuma pamatojumu.

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, Birojs norāda termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējs var iesniegt apsvērumus, atsaukt pieteikumu vai skatus, pret kuriem pausti iebildumi, vai iesniegt dizainparauga grozītu atveidojumu, kas tikai nebūtiski atšķiras no sākotnēji iesniegtā atveidojuma.

3. Ja pieteikuma iesniedzējs nenovērš reģistrācijas atteikuma pamatojuma iemeslus, Birojs pieteikumu noraida. Ja minētie iemesli attiecas tikai uz dažiem dizainparaugiem, kas ietverti kombinētā pieteikumā, Birojs noraida pieteikumu tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz minētajiem dizainparaugiem.”;

(40)iekļauj šādu 47.a pantu:

“47.a pants

Atsaukšana un grozīšana

1. Pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt ES dizainparauga pieteikumu vai kombinēta pieteikuma gadījumā atsaukt dažus no pieteikumā iekļautajiem dizainparaugiem.

2. Pieteikuma iesniedzējs jebkurā laikā var veikt nebūtiskus grozījumus pieteiktā ES dizainparauga atveidojumā.”;

(41)iekļauj šādu 47.b pantu:

“47.b pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz pieteikuma grozīšanu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109. panta 2. punktu, lai šo regulu papildinātu, detalizēti precizējot 47.a panta 2. punktā minēto pieteikuma grozīšanas procedūru.”;

(42)regulas 48. pantu aizstāj ar šādu:

“48. pants

Reģistrācija

1. Ja ir izpildītas prasības attiecībā uz reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu un ciktāl pieteikums nav noraidīts saskaņā ar 47. pantu, Birojs ievada reģistrā pieteikumā iekļauto dizainparaugu un 72. panta 2. punktā minēto informāciju.

2. Ja pieteikumā prasīts atlikt publicēšanu saskaņā ar 50. pantu, reģistrā ieraksta arī norādi par šo pieprasījumu un atlikšanas perioda beigu datumu.

3. Reģistrācijas datums ir pieteikuma iesniegšanas datums, kā paredzēts 38. pantā.

4. Nodevas, kas maksājamas saskaņā ar 36. panta 4. punktu un 37. panta 2. punktu, neatlīdzina pat tad, ja pieteiktais dizainparaugs netiek reģistrēts.”;

(43)regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

Publicēšana

Pēc reģistrācijas Birojs publicē reģistrēto ES dizainparaugu “ES Dizainparaugu Biļetenā”, kā minēts 73. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”;

(44)iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz publicēšanu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīku informāciju, kas iekļaujama 49. pantā minētajā publikācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(45)regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

Publicēšanas atlikšana

1. Reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot pieteikumu, var prasīt atlikt reģistrētā ES dizainparauga publicēšanu uz 30 mēnešiem pēc pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja prasīta prioritāte, pēc prioritātes datuma.

2. Pēc 1. punktā minētā pieprasījuma, ja ir izpildīti 48. pantā izklāstītie nosacījumi, reģistrēto ES dizainparaugu reģistrē, bet ne dizainparauga atveidojums, ne ar pieteikumu saistītais dosjē, ievērojot 74. panta 2. punktu, nav pieejams publiskai apskatei.

3. Birojs “ES Dizainparaugu Biļetenā” publicē norādi par 1. punktā minēto pieprasījumu. Norādei pievieno informāciju, kas identificē reģistrētā dizainparauga tiesību īpašnieku, pārstāvja vārdu/nosaukumu, ja tāds ir, iesniegšanas un reģistrācijas datumu un pieteikuma dosjē numuru. Ne dizainparauga atveidojumu, ne jebkādus datus par tā izskatu nepublicē.

4. Pēc atlikšanas perioda beigām vai jebkurā agrākā datumā, ja tiesību īpašnieks to lūdz, Birojs dara pieejamus publiskai apskatei visus ierakstus reģistrā un ar pieteikumu saistīto dosjē, kā arī publicē reģistrēto ES dizainparaugu “ES Dizainparaugu Biļetenā”.

5. Tiesību īpašnieks var liegt 4. punktā minēto reģistrētā ES dizainparauga publicēšanu, ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms atlikšanas perioda beigām iesniedzot pieprasījumu par atteikšanos no ES dizainparauga saskaņā ar 51. pantu. Visus pieprasījumus par atteikšanās ierakstīšanu reģistrā, kuri neatbilst 51. pantā un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 51.a pantu, noteiktajām prasībām vai kuri iesniegti pēc pirmajā teikumā minētā termiņa beigām, noraida.

6. Ja reģistrācija notiek, pamatojoties uz kombinētu pieteikumu, īpašnieks kopā ar 4. punktā minēto agrākas publicēšanas pieprasījumu vai 5. punktā minēto atteikšanās pieprasījumu skaidri norāda, kuri no pieteikumā iekļautajiem dizainparaugiem ir jāpublicē agrāk vai no kuriem tas ir atteicies un attiecībā uz kuriem dizainparaugiem publicēšanas atlikšana ir jāturpina.

7. Ja īpašnieks nepilda 6. punktā noteikto prasību, Birojs pieprasa īpašniekam trūkumu novērst noteiktā termiņā, kas nekādā gadījumā nebeidzas pēc 30 mēnešu atlikšanas perioda.

8. Ja 7. punktā minētais trūkums nav novērsts noteiktajā termiņā, agrākas publicēšanas pieprasījumu neuzskata par iesniegtu vai atteikšanās pieprasījumu noraida.

9. Tiesvedības uzsākšana par reģistrētu ES dizainparaugu publicēšanas atlikšanas periodā ir atkarīga no nosacījuma, ka reģistrā un ar pieteikumu saistītajā dosjē iekļautā informācija ir paziņota personai, pret kuru celta prasība.”;

(46)iekļauj šādu 50.a pantu:

“50.a pants

Publicēšana pēc atlikšanas perioda

Pēc 50. pantā minētā atlikšanas perioda beigām vai — agrākas publicēšanas pieprasījuma gadījumā —, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, Birojs:

(a)publicē reģistrēto ES dizainparaugu “ES Dizainparaugu biļetenā” ar norādēm, kas izklāstītas noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 49.a pantu, kopā ar norādi par to, ka pieteikumā bija ietverts lūgums atlikt publicēšanu saskaņā ar 50. pantu;

(b)dara pieejamus publiskai apskatei visus ar dizainparaugu saistītos dosjē;

(c)atklāj publiskai apskatei visus reģistra ierakstus, tostarp visus ierakstus, kas nav pieejami apskatei saskaņā ar 74. panta 5. punktu.”;

(47)iekļauj šādu 50.b pantu:

“50.b pants

Reģistrācijas apliecības

Pēc reģistrētā ES dizainparauga publicēšanas Birojs izdod reģistrācijas apliecību. Birojs izsniedz apliecinātas vai neapliecinātas apliecības kopijas, par kurām jāmaksā nodeva, ja minētās kopijas ir izdotas, neizmantojot elektroniskus līdzekļus.”;

(48)Iekļauj šādu 50.c un 50.d pantu:

“50.c pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros detalizēti precizē 50.b pantā minētajā reģistrācijas apliecībā iekļaujamo informāciju un apliecības formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

50.d pants

Reģistrācijas atjaunošana

1. ES dizainparauga reģistrāciju atjauno pēc tiesību īpašnieka vai tiesību īpašnieka skaidri pilnvarotas personas pieprasījuma, ar noteikumu, ka ir samaksāta atjaunošanas nodeva.

2. Birojs vismaz sešus mēnešus pirms reģistrācijas termiņa beigām informē reģistrētā ES dizainparauga tiesību īpašnieku un visas personas, kam ir reģistrētas tiesības attiecībā uz ES dizainparaugu, par šā termiņa beigšanos. Birojs netiek uzskatīts par atbildīgu, ja tas nav sniedzis šādu informāciju, un šāda informācijas nesniegšana neietekmē reģistrācijas termiņa beigas.

3. Atjaunošanas pieprasījumu iesniedz 6 mēnešu laikā pirms reģistrācijas termiņa beigām. Atjaunošanas nodevu arī maksā minētajā termiņā. Ja tas nav izdarīts, pieprasījumu var iesniegt un nodevu samaksāt turpmākā sešu mēnešu periodā pēc reģistrācijas termiņa beigām, ar noteikumu, ka šajā turpmākajā periodā tiek samaksāta papildu nodeva par atjaunošanas nodevas maksājuma kavējumu vai atjaunošanas pieprasījuma novēlotu iesniegšanu.

4. Šā panta 1. punktā minētajā atjaunošanas pieprasījumā iekļauj:

(a)atjaunošanas pieprasītāja vārdu/nosaukumu;

(b)atjaunojamā ES dizainparauga reģistrācijas numuru;

(c)ja reģistrācija veikta, pamatojoties uz kombinētu pieteikumu, norādi par dizainparaugiem, kuru atjaunošana ir pieprasīta.

Ja tiek samaksātas atjaunošanas nodevas, maksājumu uzskata par atjaunošanas pieprasījumu, ja tajā ir visas nepieciešamās norādes, kas ļauj noteikt maksājuma mērķi.

5. Ja reģistrācija veikta, pamatojoties uz kombinētu pieteikumu, un ar samaksātajām nodevām nepietiek, lai apmaksātu visus dizainparaugus, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta atjaunošana, reģistrāciju atjauno, ja ir skaidrs, kurus dizainparaugus paredzēts apmaksāt ar samaksāto summu. Ja nav citu kritēriju, saskaņā ar ko noteikt, kurus dizainparaugus paredzēts apmaksāt, Birojs dizainparaugus apstrādā tādā numerācijas secībā, kādā tie ir atveidoti saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot 37.a pantu.

6. Reģistrācijas atjaunošana stājas spēkā nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas esošās reģistrācijas termiņš. Atjaunošanu ieraksta reģistrā.

7. Ja atjaunošanas pieprasījums iesniegts 3. punktā minētajā termiņā, bet nav izpildīti citi šajā pantā paredzētie nosacījumi attiecībā uz atjaunošanu, Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par konstatētajiem trūkumiem.

8. Ja atjaunošanas pieprasījums nav iesniegts vai tiek iesniegts pēc 3. punktā paredzētā termiņa beigām vai ja nodevas nav samaksātas vai tiek samaksātas tikai pēc attiecīgā termiņa beigām, vai ja 7. punktā minētie trūkumi minētajā termiņā nav novērsti, Birojs nosaka, ka reģistrācijas termiņš ir beidzies, un attiecīgi informē ES dizainparauga īpašnieku. Ja lēmums ir kļuvis galīgs, Birojs anulē dizainparaugu reģistrā. Anulēšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzies esošās reģistrācijas termiņš. Ja atjaunošanas nodevas ir samaksātas, bet reģistrācija netiek atjaunota, minētās nodevas atlīdzina.

9. Par diviem vai vairākiem dizainparaugiem var iesniegt vienu atjaunošanas pieprasījumu ar noteikumu, ka īpašnieks vai pārstāvis ir viens un tas pats attiecībā uz visiem pieprasījumā ietvertajiem dizainparaugiem. Vajadzīgo atjaunošanas nodevu maksā par katru atjaunojamo dizainparaugu.”;

(49)iekļauj šādu 50.e pantu:

“50.e pants

Izmaiņas

1. Reģistrētā ES dizainparauga atveidojumu reģistrā reģistrācijas laikā vai tā atjaunošanas laikā nemaina, izņemot nebūtiskas izmaiņas.

2. Īpašnieka pieprasījumā veikt izmaiņas ietver reģistrētā ES dizainparauga atveidojumu tā mainītajā versijā.

3. Izmaiņu pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta vajadzīgā nodeva. Ja nodeva nav samaksāta vai nav samaksāta pilnībā, Birojs attiecīgi informē īpašnieku. Var iesniegt vienu kāda elementa izmaiņu pieprasījumu divās vai vairākās reģistrācijās ar noteikumu, ka visu attiecīgo dizainparaugu īpašnieks ir viens un tas pats. Vajadzīgo izmaiņu nodevu maksā par katru maināmo reģistrāciju. Ja šajā pantā un saskaņā ar 50.f pantu pieņemtajos īstenošanas aktos noteiktās prasības, kas reglamentē izmaiņas reģistrācijā, nav izpildītas, Birojs par trūkumu paziņo īpašniekam. Ja trūkums nav novērsts Biroja noteiktajā termiņā, Birojs izmaiņu pieprasījumu noraida.

4. Izmaiņu reģistrācijas publikācijā ietver mainītā reģistrētā ES dizainparauga attēlu.”;

(50)iekļauj šādu 50.f pantu:

“50.f pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz izmaiņām

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros detalizēti precizē informāciju, kas iekļaujama 50.e panta 2. punktā minētajā izmaiņu pieprasījumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(51)iekļauj šādu 50.g pantu:

“50.g pants

Nosaukuma/vārda vai adreses maiņa

1. ES dizainparauga īpašnieks informē Biroju par nosaukuma/vārda vai adreses maiņu, kas nav reģistrētā ES dizainparauga īpašumtiesību nodošanas vai maiņas sekas.

2. Var iesniegt vienu pieprasījumu mainīt nosaukumu/vārdu vai adresi attiecībā uz divām vai vairākām viena īpašnieka reģistrācijām.

3. Ja nav izpildītas šajā pantā un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 50.h pantu, noteiktās prasības attiecībā uz nosaukuma/vārda vai adreses maiņu, Birojs par trūkumu paziņo ES dizainparauga īpašniekam. Ja trūkums nav novērsts Biroja noteiktajā termiņā, Birojs pieprasījumu noraida.

4. Reģistrētā pārstāvja nosaukuma/vārda vai adreses maiņai arī piemēro 1., 2. un 3. punktu.

5. Birojs ievada reģistrā 72. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētos datus.

6. ES dizainparaugu pieteikumiem piemēro 1. līdz 4. punktu. Izmaiņas ieraksta Biroja uzturētajos dosjē, kas attiecas uz ES dizainparauga pieteikumu.”;

(52)Iekļauj šādu 50.h pantu:

“50.h pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz nosaukuma/vārda vai adreses maiņu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros detalizēti precizē informāciju, kas iekļaujama pieprasījumā mainīt nosaukumu/vārdu vai adresi saskaņā ar 50.g panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(53)regulas 51. pantu aizstāj ar šādu:

“51. pants

Atteikšanās

1. Tiesību īpašnieks rakstiski paziņo Birojam par atteikšanos no reģistrēta ES dizainparauga. Atsaukšana nav spēkā līdz brīdim, kamēr tā nav ievadīta reģistrā.

2. Ja atsakās no ES dizainparauga, uz kuru attiecas publicēšanas atlikšana, uzskata, ka tas jau no paša sākuma nav radījis šajā regulā noteiktās sekas.

3. Atteikšanos reģistrē tikai ar reģistrā ierakstītā tiesību īpašnieka piekrišanu. Ja ir reģistrēta licence, atteikšanos reģistrē tikai tad, ja reģistrētā ES dizainparauga īpašnieks pierāda, ka licenciāts ir informēts par īpašnieka nodomu atteikties no ES dizainparauga. Atteikšanos reģistrē, beidzoties trīs mēnešu termiņam pēc dienas, kad īpašnieks ir pierādījis Birojam, ka licenciāts ir informēts par nodomu atteikties no ES dizainparauga, vai pirms minētā termiņa beigām, tiklīdz īpašnieks pierāda, ka licenciāts ir devis savu piekrišanu.

4. Ja saskaņā ar 15. pantu kompetentajā tiesā vai iestādē ir celta prasība par tiesībām uz reģistrētu ES dizainparaugu, Birojs nereģistrē atteikšanos bez prasītāja piekrišanas.

5. Ja šajā pantā un saskaņā ar 51.a pantu pieņemtajos īstenošanas aktos noteiktās prasības, kas reglamentē atteikšanos, nav izpildītas, Birojs par trūkumiem paziņo deklarētājam. Ja trūkumi Biroja noteiktajā termiņā nav novērsti, Birojs atteikšanos nereģistrē reģistrā.”;

(54)iekļauj šādu 51.a pantu:

“51.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz atteikšanos

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

(a)informāciju, kas iekļaujama paziņojumā par atteikšanos saskaņā ar 51. panta 1. punktu;

(b)to dokumentu veidu, kas vajadzīgi, lai konstatētu trešās personas piekrišanu saskaņā ar 51. panta 3. punktu un prasītāja piekrišanu saskaņā ar 51. panta 4. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(55)regulas 52. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ievērojot 25. panta 2. līdz 5. punktu, jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī publiska iestāde, kas ir pilnvarota to darīt, var iesniegt Birojam pieteikumu par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Pieteikums par spēkā neesamības pasludināšanu nav pieņemams, ja lietu par pieteikumu saistībā ar to pašu jautājumu, ar to pašu pamatu un starp tām pašām pusēm pēc būtības ir izskatījis Birojs vai ES dizainparaugu tiesa, kā minēts 80. pantā, un Biroja vai ES dizainparaugu tiesas lēmums par šādu pieteikumu ir kļuvis galīgs.”;

(56)regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants

Pieteikuma izskatīšana

1. Ja Birojs konstatē, ka pieteikums par spēkā neesamības pasludināšanu ir pieņemams, Birojs pārbauda, vai 25. pantā minētie reģistrācijas atteikuma pamatojumi kaitē reģistrētā ES dizainparauga saglabāšanai.

2. Izskatot pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu, Birojs, cik bieži nepieciešams, aicina puses Biroja noteiktā termiņā iesniegt apsvērumus par citu pušu vai paša Biroja sniegtiem paziņojumiem.

3. Ja reģistrētā ES dizainparauga īpašnieks to pieprasa, pieteikuma par spēkā neesamības pasludināšanu iesniedzējs, kas atsaucas uz agrāku ES vai valsts preču zīmi kā atšķirības zīmi 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, sniedz pierādījumus par šādas preču zīmes faktisku izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. un 3. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 53.a pantu.

4. Ierakstu par Biroja lēmumu attiecībā uz pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu reģistrē reģistrā, tiklīdz tas ir kļuvis galīgs.

5. Birojs var aicināt puses panākt mierizlīgumu.”;

(57)iekļauj šādu 53.a pantu:

“53.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz spēkā neesamības pasludināšanu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, detalizēti precizējot 52. un 53. pantā minēto ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanas procedūru, tostarp iespēju prioritārā kārtā izskatīt pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu, ja reģistrētā ES dizainparauga īpašnieks neapstrīd spēkā neesamības pamatu vai prasījumu.”;

(58)regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pants

Lēmumi, par kuriem var iesniegt apelāciju

1. Apelāciju var iesniegt par 102. panta a), b), c) un e) punktā minētajiem Biroja lēmumiem.

2. Apelācijām, ko saskaņā ar šo regulu izskata Apelācijas padomes, piemēro Regulas (ES) 2017/1001 66.–72. pantu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”;

(59)iekļauj šādu 55. pantu:

“55.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz apelācijas tiesvedību

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, detalizēti precizējot apelācijas tiesvedību saskaņā ar šo regulu.”;

(60)regulas 56. līdz 61. pantu svītro;

(61)regulas 62. pantu aizstāj ar šādu:

“62. pants

Biroja lēmumi un paziņojumi

1. Biroja lēmumos norāda to pamatojumu. To pamatā ir tikai tādi pamatojumi vai pierādījumi, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt apsvērumus. Ja Birojā notiek procesa mutiskā daļa, lēmumu var pasludināt mutiski. Pēc tam lēmumu pusēm paziņo rakstveidā.

2. Jebkurā Biroja lēmumā, ziņojumā vai paziņojumā norāda Biroja struktūrvienību vai nodaļu, kā arī atbildīgās amatpersonas vai atbildīgo amatpersonu vārdu un uzvārdu. Minētos dokumentus paraksta minētā amatpersona vai minētās amatpersonas, vai arī paraksta vietā uz tiem var būt iespiests vai uzspiests Biroja zīmogs. Izpilddirektors var noteikt, ka, nosūtot lēmumus, ziņojumus vai paziņojumus, izmantojot jebkādus tehniskus saziņas līdzekļus, var izmantot citus līdzekļus, ar ko identificēt Biroja struktūrvienību vai nodaļu un atbildīgās amatpersonas vai amatpersonu vārdu un uzvārdu, vai izmantot citu identifikāciju, kas nav zīmogs.

3. Biroja lēmumiem, kurus var pārsūdzēt, pievieno rakstisku paziņojumu, kurā norāda, ka jebkurš paziņojums par apelāciju jāiesniedz Birojā rakstveidā divu mēnešu laikā no dienas, kad paziņots attiecīgais lēmums. Paziņojumos arī vērš pušu uzmanību uz Regulas (ES) 2017/1001 66., 67., 68., 71. un 72. panta noteikumiem, kas attiecas arī uz šajā regulā paredzēto apelāciju saskaņā ar šīs regulas 55. panta 2. punktu. Puses nevar atsaukties uz to, ka Birojs nav paziņojis par apelācijas tiesvedības pieejamību.”;

(62)regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Izskatot jautājumu Birojā, tas pēc savas iniciatīvas pārbauda faktus. Tomēr procesos, kas saistīti ar spēkā neesamības pasludināšanu, Birojs šajā pārbaudē aprobežojas ar pušu sniegto pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un argumentiem, kā arī prasījumiem.”;

(63)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Procesa mutiskā daļa

1. Ja Birojs uzskata, ka būtu nepieciešama procesa mutiskā daļa, tā notiek vai nu pēc Biroja iniciatīvas, vai pēc kādas procesā iesaistītas puses lūguma.

2. Procesa mutiskā daļa ar pārbaudītājiem un par reģistru atbildīgajā struktūrvienībā nav publiska.

3. Anulēšanas nodaļās un Apelācijas padomēs notiekošā procesa mutiskā daļa, tostarp lēmuma pieņemšana, ir publiska, ja vien struktūrvienība, kurā lietas izskatīšanas process notiek, neizlemj citādi gadījumos, kad sabiedrības pielaišana nopietni un nepamatoti varētu radīt neizdevīgu stāvokli kādai procesā iesaistītai pusei.”;

(64)iekļauj šādu 64.a pantu:

“64.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz procesa mutisko daļu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātu kārtību procesa mutiskajai daļai, kas minēta 64. pantā, tostarp sīki izstrādātu valodu lietošanas kārtību saskaņā ar 98. pantu.”;

(65)regulas 65. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:

“Šādā pavēstē paredzētais paziņošanas termiņš ir vismaz viens mēnesis, ja vien puse, liecinieks vai eksperts nevienojas par īsāku termiņu.”;

(b)pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. Izpilddirektors nosaka maksājamās izdevumu summas, tostarp avansus, attiecībā uz pierādījumu iegūšanas izmaksām, kā minēts šajā pantā.”;

(66)iekļauj šādu 65.a pantu:

“65.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz pierādījumu iegūšanu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātu kārtību 65. pantā minētajai pierādījumu iegūšanai.”;

(67)regulas 66. pantu aizstāj ar šādu:

“66. pants

Paziņošana

1. Birojs tieši informē attiecīgās personas par lēmumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu saziņu, uz ko attiecināms termiņa ierobežojums vai par ko attiecīgās personas jāinformē atbilstoši citiem šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemto aktu noteikumiem, vai kuru paziņošanu norīkojis izpilddirektors.

2. Paziņošana notiek elektroniski. Precīzākas norādes par elektroniskiem līdzekļiem nosaka izpilddirektors.

3. Ja Birojs ir pierādījis, ka tam nav iespēju veikt paziņošanu, paziņošanu veic ar publisku paziņojumu. Izpilddirektors nosaka, kā jāsniedz publisks paziņojums, un nosaka tā viena mēneša termiņa sākumu, pēc kura beigām dokumentu uzskata par paziņotu.”;

(68)iekļauj šādu 66.a pantu:

“66.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz paziņošanu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātu kārtību 66. pantā minētajai paziņošanai.”;

(69)iekļauj šādu 66.b un 66.c pantu:

“66.b pants

Paziņojums par tiesību zaudēšanu

Ja Birojs konstatē, ka tiesības ir zaudētas, pamatojoties uz šo regulu vai aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un nepieņemot nekādu lēmumu, tas informē attiecīgās personas saskaņā ar 66. pantu. Attiecīgās personas var pieprasīt lēmumu attiecīgajā lietā divu mēnešu laikā pēc informācijas paziņošanas, ja tā uzskata, ka Biroja atzinums ir nepareizs. Birojs pieņem šādu lēmumu tikai tad, ja tas nepiekrīt personām, kas to pieprasa. Pretējā gadījumā Birojs groza savu atzinumu un informē par to personas, kas pieprasa lēmumu.

66.c pants

Paziņojumi Birojam

Paziņojumus, kas adresēti Birojam, iesniedz elektroniski. Izpilddirektors nosaka izmantojamos elektroniskos līdzekļus, veidu un tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādus elektroniskos līdzekļus izmanto.”;

(70)iekļauj šādu 66.d pantu:

“66.d pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz paziņojumiem Birojam

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, ar kuriem papildina šo regulu, precizējot 66.c pantā minētos noteikumus par Birojam adresētiem paziņojumiem un šādu paziņojumu veidlapām, kuras Birojs dara pieejamas.”;

(71)iekļauj šādu 66.e pantu:

“66.e pants

Termiņi

1. Termiņus nosaka pilnos gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņa skaitījums sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma. Termiņu ilgums nav īsāks par vienu mēnesi un nepārsniedz 6 mēnešus, ja vien šajā regulā vai jebkuros aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nav noteikts citādi.

2. Izpilddirektors pirms katra kalendārā gada sākuma nosaka dienas, kurās Birojs nav atvērts dokumentu saņemšanai.

3. Izpilddirektors nosaka pārtraukuma ilgumu gadījumā, ja Biroja pieslēgums atļautajiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem tiek faktiski pārtraukts.

4. Ja ārkārtas notikums, piemēram, dabas katastrofa vai streiks, pārtrauc vai traucē procesā iesaistīto pušu pienācīgu saziņu ar Biroju vai otrādi, izpilddirektors var noteikt, ka attiecībā uz procesā iesaistītajām pusēm, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai biroja juridiskā adrese ir ģeogrāfiskajā apgabalā, ko skāris ārkārtas notikums, vai kuras ir iecēlušas pārstāvi, kura darījumdarbības vieta atrodas minētajā apgabalā, visus termiņus, kas citādi beigtos dienā, kad šāds notikums sākas, vai pēc tās, pagarina līdz noteiktai dienai. Nosakot šo dienu, izpilddirektors izvērtē, kad ārkārtas notikums beidzas. Ja notikums skar Biroja atrašanās vietu, izpilddirektora paziņojumā par šādi noteiktu dienu norādīts, ka tā attiecas uz visām procesā iesaistītajām pusēm.”;

(72)iekļauj šādu 66.f pantu:

“66.f pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz termiņu aprēķināšanu un ilgumu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, detalizēti precizējot 66.e pantā minēto termiņu aprēķināšanu un ilgumu.”;

(73)iekļauj šādu 66.g un 66.h pantu:

“66.g pants

Kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošana

1. Birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma savos lēmumos labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās vai kļūdas, ko tas ir pieļāvis, reģistrējot ES dizainparaugu vai publicējot tā reģistrāciju.

2. Ja kļūdu labošanu ES dizainparauga reģistrācijā vai reģistrācijas publikācijā lūdz īpašnieks, mutatis mutandis piemēro 50.g pantu.

3. ES dizainparauga reģistrācijā un reģistrācijas publikācijā pieļauto kļūdu labojumus publicē.

66.h pants

Reģistra ierakstu anulēšana un lēmumu atcelšana

1. Ja Birojs reģistrā ir izdarījis ierakstu vai pieņēmis lēmumu, kurā ir skaidra Biroja izdarīta kļūda, tas nodrošina, lai ieraksts tiktu anulēts vai lēmums atcelts. Ja procesā ir tikai viena puse un ieraksts vai akts skar tās tiesības, anulēšanu vai atcelšanu nosaka pat tad, ja kļūda nav bijusi šai pusei acīmredzama.

2. Anulēšanu vai atcelšanu, kas minēta 1. punktā, pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas procesā iesaistītās puses lūguma nosaka nodaļa, kas izdarījusi ierakstu vai pieņēmusi lēmumu. Reģistra ieraksta anulēšanu vai lēmuma atcelšanu veic viena gada laikā no dienas, kad izdarīts ieraksts vai pieņemts lēmums, pēc apspriešanās ar procesā iesaistītajām pusēm un jebkuru reģistrā ievadītā attiecīgā ES dizainparauga tiesību īpašnieku. Birojs reģistrē visus šādas anulēšanas vai atcelšanas gadījumus.

4. Šis pants neskar pušu tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar 55. un 55.a pantu vai iespēju labot kļūdas un acīmredzamu pārskatīšanos saskaņā ar 66.g pantu. Ja par Biroja lēmumu, kurā ir kļūda, ir iesniegta apelācija, apelācijas tiesvedībai zūd priekšmets, ja Birojs atceļ savu lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. Pēdējā minētā gadījumā apelācijas iesniedzējam tiek atmaksāta apelācijas nodeva.”;

(74)iekļauj šādu 66.i pantu:

“66.i pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz ierakstu anulēšanu un lēmumu atcelšanu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot procedūru reģistra ieraksta anulēšanai vai lēmuma atcelšanai, kā minēts 66.h pantā.”;

(75)regulas 67. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punkta ceturto teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja reģistrācijas atjaunošanas pieprasījums netiek iesniegts vai atjaunošanas nodeva netiek samaksāta, pieteikumu iesniedz un neveikto darbību pabeidz 12 mēnešu laikā no dienas, kad beidzies nākamais sešu mēnešu laikposms pēc 50.d panta 3. punkta trešajā teikumā paredzētā reģistrācijas termiņa beigām.”;

(b)panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:

“Ja tiek apmierināts pieprasījums par restitutio in integrum, nodeva tiek atmaksāta.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Šā panta 2. punktā un 67.a pantā noteikto termiņu neievērošana nerada pamatu šā panta 1. punktā minētajai tiesību atjaunošanai.”;

(76)iekļauj šādu 67.a un 67.b pantu:

“67.a pants

Procesa turpināšana

1. Reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks, vai jebkura cita puse procesā, kas uzsākts Birojā, kura nav ievērojusi termiņu attiecībā uz Biroju, pēc pieprasījuma var panākt procesa turpināšanu ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izteikts pieprasījums, neizdarība ir novērsta. Pieprasījums par procesa turpināšanu ir pieņemams tikai tad, ja tas iesniegts divu mēnešu laikā pēc neievērotā termiņa beigām. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par procesa turpināšanu.

2. Procedūras turpināšanu nepiešķir, ja netiek ievēroti termiņi, kas noteikti:

(a)38. pantā, 41. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā, 45. panta 3. punktā, 50.d panta 3. punktā un 67. panta 2. punktā;

(b)Regulas (ES) 2017/1001 68. pantā un 72. panta 5. punktā saistībā ar šīs regulas 55. panta 2. punktu;

(c)šā panta 1. punktā.

3. Struktūrvienība, kas ir kompetenta lemt par neveikto darbību, lemj par turpināšanas pieprasījumu.

4. Ja Birojs pieņem turpināšanas pieprasījumu, uzskata, ka termiņa neievērošanas sekas nav radušās. Ja lēmums ir pieņemts laikposmā starp minētā termiņa beigām un pieprasījumu par procesa turpināšanu, struktūrvienība, kas ir kompetenta lemt par neveikto darbību, pārskata lēmumu un gadījumā, ja ir pietiekami izpildīt nepaveikto darbību, pieņem citu lēmumu. Ja pēc pārskatīšanas Birojs secina, ka sākotnējais lēmums nav maināms, tas minēto lēmumu apstiprina rakstveidā.

5. Ja Birojs noraida turpināšanas pieprasījumu, nodeva tiek atlīdzināta.

67.b pants

Tiesvedības pārtraukšana

1. Tiesvedību Birojā pārtrauc:

(a)reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzēja vai īpašnieka, vai personas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota rīkoties pieteikuma iesniedzēja vai īpašnieka vārdā, nāves vai tiesībnespējas gadījumā.

(b)ja reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējam vai īpašniekam juridisku iemeslu dēļ, kas izriet no prasības pret viņa īpašumu, ir liegts turpināt procesu Birojā;

(c)reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzēja vai īpašnieka pārstāvja nāves vai tiesībnespējas gadījumā vai ja minētajam pārstāvim juridisku iemeslu dēļ, kas izriet no prasības pret viņa īpašumu, ir liegts turpināt procesu Birojā.

Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētā nāve vai tiesībnespēja neietekmē saskaņā ar 78. pantu ieceltā pārstāvja pilnvarojumu, tiesvedību pārtrauc tikai pēc šāda pārstāvja pieteikuma.

2. Lietas izskatīšanu Birojā var atsākt, tiklīdz ir noskaidrota tās personas identitāte, kura ir pilnvarota to turpināt, vai kad Birojs ir izmantojis visus pamatotos mēģinājumus noteikt šādas personas identitāti.”;

(77)iekļauj šādu 67.c pantu:

“67.c pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz tiesvedības atsākšanu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātu kārtību tiesvedības atsākšanai Birojā, kā minēts 67.b panta 2. punktā.”;

(78)regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

“68. pants

Atsauce uz vispārējiem principiem

Ja šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos aktos nav procesuālu noteikumu, Birojs ņem vērā dalībvalstīs vispāratzītos procesuālo tiesību principus.”;

(79)Regulas 69. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Biroja tiesības saņemt nodevas beidzas četrus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā nodeva bija jāsamaksā.

2. Tiesības pieprasīt Birojam atlīdzināt nodevas vai pārmaksātās nodevu summas zūd, kad pagājuši četri gadi pēc tā kalendāra gada beigām, kurā šādas tiesības radušās.”;

(80)regulas 70. pantu aizstāj ar šādu:

“70. pants

Izmaksu sadale

1. Lietā par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu vai apelācijas tiesvedībā zaudējusī puse sedz otras puses samaksātās nodevas par spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu un apelācijas pieteikumu. Zaudējusī puse sedz arī otrai pusei radušās izmaksas, kas ir būtiskas procesā, tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumus un atlīdzību pārstāvim 78. panta 1. punkta nozīmē, ievērojot maksimālās likmes, kas katrai izmaksu kategorijai noteiktas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 70.a pantu.

2. Ja abām pusēm spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja to nosaka objektivitātes apsvērumi, Anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome lemj par citu izmaksu sadalījumu, nevis to, kas noteikts 1. punktā.

3. Puse, kas izbeidz tiesvedību, atsaucot ES dizainparauga pieteikumu, spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu vai apelācijas pieteikumu, neatjaunojot ES dizainparauga reģistrāciju vai atsakoties no reģistrētā ES dizainparauga, sedz otras puses nodevas un izmaksas, kā noteikts 1. un 2. punktā.

4. Ja tiesvedība tiek izbeigta, pirms tiek pieņemts spriedums, par izmaksām lemj Anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome.

5. Ja puses Anulēšanas nodaļā vai Apelācijas padomē noslēdz vienošanos par izmaksām, kas atšķiras no 1. līdz 4. punktā paredzētā, attiecīgā struktūra ņem vērā minēto vienošanos.

6. Anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome ex officio nosaka izmaksu summu, kas jāmaksā saskaņā ar šā panta 1. līdz 5. punktu, ja maksājamās izmaksas nepārsniedz Birojam samaksātās nodevas un pārstāvības izmaksas. Visos pārējos gadījumos Apelācijas padomes vai Anulēšanas nodaļas reģistrs pēc pieprasījuma nosaka maksājamo izmaksu summu. Pieprasījums ir pieņemams tikai divus mēnešus pēc dienas, kad lēmums, par kuru ir iesniegts pieteikums par izmaksu noteikšanu, kļūst galīgs, un tam pievieno rēķinu un apstiprinošus pierādījumus. Attiecībā uz pārstāvības izmaksām saskaņā ar 78. panta 1. punktu pietiek ar pārstāvja apliecinājumu, ka ir radušās izmaksas. Attiecībā uz pārējām izmaksām pietiek, ja tiek konstatēta to ticamība. Ja izmaksu summa ir noteikta, ievērojot šā punkta pirmo teikumu, pārstāvības izmaksas piešķir tādā apmērā, kāds noteikts īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 70.a pantu, un neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski radušās.

7. Lēmumos par izmaksu noteikšanu, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu, norāda to pamatojumu, un Anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome tos var pārskatīt, pamatojoties uz pieprasījumu, kas iesniegts viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par izmaksu summas pārskatīšanu. Anulēšanas nodaļa vai attiecīgā gadījumā Apelācijas padome pieņem lēmumu par pieprasījumu pārskatīt lēmumu par izmaksu noteikšanu bez procesa mutiskās daļas.”;

(81)iekļauj šādu 70.a pantu:

“70.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz izmaksu maksimālajām likmēm

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka maksimālās likmes izmaksām, kas ir būtiskas tiesvedībai un faktiski radušās uzvarējušajai pusei, kā minēts 70. panta 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Nosakot maksimālās ceļa un uzturēšanās izdevumu likmes, Komisija ņem vērā attālumu no puses, pārstāvja, liecinieka vai eksperta dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības vietas līdz vietai, kur notiek procesa mutiskā daļa, procesuālo posmu, kurā izdevumi ir radušies, un, ciktāl tas attiecas uz pārstāvības izmaksām 78. panta 1. punkta nozīmē, vajadzību nodrošināt, lai otra puse taktisku iemeslu dēļ nevarētu ļaunprātīgi izmantot pienākumu segt izmaksas. Turklāt uzturēšanās izdevumus aprēķina saskaņā ar Savienības Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68*. Zaudējusī puse sedz tikai vienas puses un attiecīgā gadījumā tikai viena pārstāvja izmaksas.

* Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Komisijas Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).”;

(82)regulas 71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izpildi reglamentē tās dalībvalsts civilprocesuālās normas, kuras teritorijā izpilde notiek. Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas atbildīga par 1. punktā minētā lēmuma autentiskuma pārbaudi, un paziņo tās kontaktinformāciju Birojam, Tiesai un Komisijai. Izpildes rīkojumu pievieno minētās iestādes lēmumam, kā vienīgo formalitāti pārbaudot lēmuma autentiskumu.”;

(83)regulas 72. pantu aizstāj ar šādu:

“72. pants

ES dizainparaugu reģistrs

1. Birojs uztur reģistrēto ES dizainparaugu reģistru, ko tas pastāvīgi atjaunina.

2. Reģistrā ir šādi ieraksti par ES dizainparaugu reģistrāciju:

(a)pieteikuma iesniegšanas datums;

(b)pieteikuma dosjē numurs un katra kombinētā pieteikumā iekļauta atsevišķa dizainparauga dosjē numurs;

(c)reģistrācijas publicēšanas datums;

(d)pieteikuma iesniedzēja vārds/nosaukums, pilsēta un valsts;

(e)pārstāvja, kas nav 77. panta 3. punkta pirmajā teikumā minētais pārstāvis, vārds/nosaukums un darījumdarbības adrese;

(f)dizainparauga atveidojums;

(g)ražojumu nosaukumi, pirms kuriem norādīti Lokarno klasifikācijas klašu un apakšklašu numuri;

(h)informācija par prioritātes prasījumiem saskaņā ar 42. pantu;

(i)informācija par izstādīšanas prioritātes prasījumiem saskaņā ar 44. pantu;

(j)dizainparauga autora vārds vai dizainparauga autoru grupas nosaukums saskaņā ar 18. pantu, vai paziņojums, ka dizainparauga autors vai dizainparauga autoru grupa ir atteikusies no tiesībām tikt pieminēta;

(k)valoda, kurā pieteikums iesniegts, un otrā valoda, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis pieteikumā saskaņā ar 98. panta 3. punktu;

(l)datums, kad dizainparaugs reģistrēts reģistrā, un reģistrācijas numurs saskaņā ar 48. pantu;

(m)norāde par jebkuru pieprasījumu atlikt publicēšanu saskaņā ar 50. panta 3. punktu, norādot atlikšanas perioda beigu datumu;

(n)norāde, ka apraksts ir iesniegts saskaņā ar 36. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3. Reģistrā iekļauj arī šādus ierakstus, katram pievienojot to reģistrēšanas datumu:

(a)īpašnieka vārda/nosaukuma vai pilsētas un valsts maiņa saskaņā ar 50.g pantu;

(b)pārstāvja, kas nav 77. panta 3. punkta pirmajā teikumā minētais pārstāvis, vārda/nosaukuma vai darījumdarbības adreses maiņa;

(c)jauna pārstāvja iecelšanas gadījumā — šā pārstāvja vārds/nosaukums un darījumdarbības adrese;

(d)dizainparauga autora vai dizainparauga autoru grupas nosaukuma maiņa saskaņā ar 18. pantu;

(e)dizainparauga atsaukumi, grozījumi un labojumi saskaņā ar 47.a pantu un kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labojumi saskaņā ar 66.g pantu;

(f)dizainparauga izmaiņas saskaņā ar 50.e pantu;

(g)norāde par to, ka kompetentajā tiesā saskaņā ar 15. panta 5. punkta a) apakšpunktu ir uzsākta tiesvedība par tiesībām;

(h)kompetentās tiesas galīgā lēmuma datums un sīka informācija par to vai cita tiesvedības izbeigšana saskaņā ar 15. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

(i)īpašumtiesību maiņa saskaņā ar 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu;

(j)nodošana saskaņā ar 28. pantu;

(k)lietu tiesību radīšana vai nodošana saskaņā ar 29. pantu un lietu tiesību būtība;

(l)izpildes panākšana saskaņā ar 30. pantu un maksātnespējas procedūra saskaņā ar 31. pantu;

(m)licences piešķiršana vai nodošana saskaņā ar 16. panta 2. punktu vai 32. pantu un attiecīgā gadījumā licences veids saskaņā ar 32.a panta 3. punktu;

(n)reģistrācijas atjaunošana saskaņā ar 50.d pantu un datums, no kura minētā atjaunošana stājas spēkā;

(o)reģistrācijas termiņa beigu noteikšana saskaņā ar 50.d panta 8. punktu;

(p)īpašnieka paziņojums par atteikšanos saskaņā ar 51. panta 1. punktu;

(q)spēkā neesamības pasludināšanas saskaņā ar 52. pantu, pretprasības par spēkā neesamības pasludināšanas saskaņā ar 84. panta 5. punktu vai apelācijas saskaņā ar 55. pantu pieteikuma iesniegšanas datums un informācija par to;

(r)datums un informācija par galīgo lēmumu attiecībā uz pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu saskaņā ar 53. pantu, galīgo lēmumu par pretprasību par spēkā neesamības pasludināšanu saskaņā ar 86. panta 3. punktu, galīgo lēmumu par apelāciju saskaņā ar 55. pantu vai jebkādu citu procesa izbeigšanu saskaņā ar minētajiem pantiem;

(s)saskaņā ar 2. punkta e) apakšpunktu reģistrētā pārstāvja anulēšana;

(t)šā panta 3. punkta l), m) un n) apakšpunktā minēto elementu grozīšana vai anulēšana reģistrā;

(u)lēmuma vai reģistra ieraksta atcelšana saskaņā ar 66.h pantu, ja atcelšana attiecas uz publicētu lēmumu vai ierakstu.

4. Izpilddirektors var noteikt, ka reģistrā ievada citus elementus, kas nav minēti 2. un 3. punktā.

5. Reģistru var uzturēt elektroniskā formā. Birojs vāc, organizē, publisko un glabā 1., 2. un 3. punktā minētos elementus, tostarp jebkādus personas datus, 8. punktā noteiktajiem mērķiem. Birojs nodrošina, ka reģistrs ir viegli pieejams publiskai apskatei.

6. Reģistrēta ES dizainparauga īpašnieku informē par visām izmaiņām reģistrā.

7. Ja piekļuve reģistram nav ierobežota saskaņā ar 74. panta 5. punktu, Birojs pēc pieprasījuma izsniedz apliecinātus vai neapliecinātus reģistra izrakstus, par kuriem jāmaksā nodeva, ja minētos izrakstus izsniedz citādi, nevis elektroniski.

8. Datu apstrāde attiecībā uz 2. un 3. punktā minētajiem ierakstiem, tostarp jebkādu personas datu apstrāde, notiek šādos nolūkos:

(a)administratīvi pārvaldīt pieteikumus un/vai reģistrācijas, kā aprakstīts šajā regulā un jebkādos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar to;

(b)uzturēt publisku reģistru, kas valsts iestādēm un uzņēmējiem pieejams apskatei un informācijas gūšanai, lai varētu īstenot ar šo regulu piešķirtās tiesības un saņemt informāciju par trešo personu pirmtiesībām;

(c)sagatavot ziņojumus un statistiku, kas ļauj Birojam optimizēt savu darbību un uzlabot ES dizainparaugu reģistrācijas sistēmas darbību.

9. Visus datus, tostarp personas datus, kas attiecas uz ierakstiem 2. un 3. punktā, uzskata par tādiem, kas skar sabiedrības intereses, un tiem var piekļūt jebkura trešā persona, ja vien 50. panta 2. punktā nav noteikts citādi. Ierakstus reģistrā glabā nenoteiktu laiku.”;

(84)iekļauj šādu 72.a un 72.b pantu:

“72.a pants

Datubāze

1. Papildus 72. pantā noteiktajam pienākumam uzturēt reģistru Birojs vāc un elektroniskā datubāzē glabā visu informāciju, ko snieguši īpašnieki vai jebkura cita puse procesā saskaņā ar šo regulu vai aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

2. Elektroniskajā datubāzē var iekļaut personas datus, kas nav iekļauti reģistrā saskaņā ar 72. pantu, ciktāl šādi dati ir prasīti šajā regulā vai saskaņā ar to pieņemtajos aktos. Personas datu vākšana, glabāšana un apstrāde kalpo šādiem mērķiem:

(a)administratīvi pārvaldīt pieteikumus un/vai reģistrācijas, kā aprakstīts šajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos;

(b)piekļūt informācijai, kas vajadzīga, lai vieglāk un efektīvāk veiktu attiecīgas procedūras;

(c)sazināties ar pieteikumu iesniedzējiem un citām procesos iesaistītajām pusēm;

(d)izstrādāt ziņojumus un statistiku, kas ļauj Birojam optimizēt savu darbību un uzlabot sistēmas darbību.

3. Izpilddirektors nosaka nosacījumus piekļuvei datubāzei un veidu, kādā saturu, kas nav šā panta 2. punktā minētie personas dati, bet ietver 72. pantā uzskaitītos datus, var darīt pieejamu mašīnlasāmā formā, tostarp maksu par šādu piekļuvi.

4. Piekļuvi 2. punktā minētajiem personas datiem ierobežo un šādus datus nedara publiski pieejamus, ja vien attiecīgā puse nav devusi nepārprotamu piekrišanu.

5. Visus datus uzglabā nenoteiktu laiku. Tomēr attiecīgā puse 18 mēnešu laikā pēc reģistrētā ES dizainparauga termiņa beigām vai attiecīgās inter partes procedūras beigām var pieprasīt jebkādu personas datu dzēšanu no datubāzes. Attiecīgajai pusei ir tiesības jebkurā laikā panākt, ka tiek laboti neprecīzi vai kļūdaini dati.

72.b pants

Lēmumu pieejamība tiešsaistē

1. Biroja lēmumus par reģistrētiem ES dizainparaugiem dara pieejamus tiešsaistē, lai informētu plašu sabiedrību un nodrošinot iespēju tos apskatīt. Jebkura puse tiesvedībā, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums, var lūgt visu lēmumā iekļauto personas datu izņemšanu.

2. Lai palielinātu sabiedrības informētību intelektuālā īpašuma jautājumos un sekmētu prakses konverģenci, Birojs var dot tiešsaistes piekļuvi valstu un Savienības tiesu spriedumiem, kas saistīti ar tā uzdevumiem. Birojs ievēro personas datu sākotnējās publicēšanas nosacījumus.”;

(85)regulas 73. pantu aizstāj ar šādu:

“73. pants

Periodiskas publikācijas

1. Birojs periodiski publicē:

(a)“Eiropas Savienības Dizainparaugu biļetenu”, kurā ir publikācijas par reģistrā izdarītajiem ierakstiem, kā arī cita informācija par ES dizainparaugu reģistrāciju, kuras publicēšana ir prasīta šajā regulā vai saskaņā ar to pieņemtajos aktos;

(b)Biroja “Oficiālo Vēstnesi”, kurā ir vispārēji paziņojumi un informācija, ar ko nāk klajā izpilddirektors, kā arī jebkāda cita informācija, kas ir svarīga saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās publikācijas var veikt elektroniski.

2. “Eiropas Savienības Dizainparaugu biļetenu” publicē tādā veidā un tik bieži, kā noteicis izpilddirektors.

3. Biroja “Oficiālo Vēstnesi” publicē Biroja valodās. Tomēr izpilddirektors var noteikt, ka dažus elementus Biroja “Oficiālajā Vēstnesī” publicē Savienības oficiālajās valodās.”;

(86)iekļauj šādu 73.a pantu:

“73.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz periodiskām publikācijām

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

(a)datumu, kas uzskatāms par publicēšanas datumu “Eiropas Savienības Dizainparaugu biļetenā”;

(b)veidu, kādā publicē ierakstus par tādu dizainparauga reģistrāciju, kuros nav izmaiņu salīdzinājumā ar pieteikuma publikāciju;

(c)formātus, kādos Biroja “Oficiālais Vēstnesis” tiek darīts pieejams sabiedrībai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(87)regulas 74. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja dosjē apskata saskaņā ar 2. vai 3. punktu, apskatei var nenodot šādas dosjē daļas:

(a)dokumentus, kas attiecas uz izslēgšanu vai iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 169. pantu;

(b)lēmumprojektus un atzinumu projektus, un visus citus iekšējos dokumentus, kas izmantoti lēmumu un atzinumu sagatavošanai;

(c)tās dosjē daļas, attiecībā uz kurām attiecīgā puse pirms dosjē apskates pieprasījuma iesniegšanas izrādīja īpašu ieinteresētību saglabāt konfidencialitāti, ja vien šādas dosjē daļas apskate nav pamatota ar tās puses sevišķi svarīgām leģitīmām interesēm, kura pieprasa apskati.”;

(b)pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja uz reģistrāciju attiecas publicēšanas atlikšana saskaņā ar 50. panta 1. punktu, piekļuve reģistram personām, kas nav īpašnieks, aprobežojas tikai ar īpašnieka nosaukumu/vārdu, visu pārstāvju nosaukumu/vārdu, iesniegšanas un reģistrācijas datumu, pieteikuma dosjē numuru un norādi, ka publicēšana ir atlikta. Šādos gadījumos apliecinātajos vai neapliecinātajos izrakstos no reģistra iekļauj tikai īpašnieka nosaukumu/vārdu, visu pārstāvju nosaukumu/vārdu, iesniegšanas un reģistrācijas datumu, pieteikuma dosjē numuru un norādi, ka publicēšana ir atlikta, izņemot gadījumus, kad izrakstu pieprasījumu ir iesniedzis īpašnieks vai viņa pārstāvis.”;

(88)iekļauj šādu 74.a, 74.b un 74.c pantu:

“74.a pants

Dosjē apskates procedūra

1. Reģistrētu ES dizainparaugu dosjē apskate attiecas uz dokumenta oriģinālu vai tā kopijām, vai glabāšanas tehniskajiem līdzekļiem, ja dosjē tiek uzglabāti šādā veidā. Dosjē apskates pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nepieciešamā nodeva. Nodeva nav jāmaksā, ja glabāšanas tehnisko līdzekļu apskate notiek tiešsaistē. Izpilddirektors nosaka apskates veikšanas līdzekļus.

2. Ja dosjē apskates pieprasījums attiecas uz reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu vai reģistrētu ES dizainparaugu, uz kuru attiecas publicēšanas atlikšana un kurš ir atsaukts pirms atlikšanas perioda beigām vai tā laikā, pieprasījumā iekļauj pierādījumus, ka:

(a)ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks ir piekritis apskatei; vai

(b)persona, kas pieprasa apskati, ir pierādījusi, ka tai ir leģitīmas intereses attiecībā uz dosjē apskati.

3. Dosjē apskate notiek Biroja telpās. Pēc pieprasījuma dosjē apskati veic, izmantojot dosjē dokumentu kopijas. Šādas kopijas izdod ar nosacījumu, ka ir samaksāta nodeva. Birojs pēc pieprasījuma izdod arī apliecinātas vai neapliecinātas ES dizainparauga pieteikuma kopijas, ja ir samaksāta nodeva.

74.b pants

Dosjē ietvertās informācijas paziņošana

Ievērojot šīs regulas 74. pantā paredzētos ierobežojumus, Birojs pēc pieprasījuma var paziņot informāciju no jebkura dosjē par jebkuru procedūru, kas saistīta ar ES dizainparauga pieteikumu vai reģistrētu ES dizainparaugu, ja ir samaksāta nodeva. Tomēr, ja Birojs uzskata, ka tas ir lietderīgi, ņemot vērā sniedzamās informācijas apjomu, tas var pieprasīt personai, kas prasa veikt apskati, dosjē apskatīt uz vietas Biroja telpās.

74.c pants

Dosjē glabāšana

1. Birojs glabā dosjē par visām procedūrām, kas saistītas ar ES dizainparaugu pieteikumiem un reģistrētiem ES dizainparaugiem. Izpilddirektors nosaka formātu, kādā minētās dosjē tiek glabāti.

2. Ja dosjē tiek glabāti elektroniskā formātā, elektroniskos dosjē vai to rezerves kopijas glabā neierobežotu laiku. No oriģināldokumentiem, kurus iesniegušas procesā iesaistītās puses un kuri veido šāda elektroniska dosjē pamatu, atbrīvojas pēc noteikta laikposma, kas pagājis pēc to saņemšanas Birojā un ko nosaka izpilddirektors.

3. Ja un tiktāl, ciktāl dosjē vai to daļas glabā jebkādā citā veidā, nevis elektroniski, dokumentus vai pierādījumus, kas ir daļa no šādiem dosjē, glabā vismaz piecus gadus no tā gada beigām, kurā:

(a)pieteikums ir noraidīts vai atsaukts;

(b)ES dizainparauga reģistrācijas termiņš beidzas galīgi;

(c)atteikšanās no reģistrētā ES dizainparauga ir ierakstīta reģistrā saskaņā ar šīs regulas 51. pantu;

(d)reģistrētais ES dizainparaugs tiek galīgi izņemts no reģistra.”;

(89)regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:

“75. pants

Administratīva sadarbība

1. Ja vien šajā regulā vai valstu tiesību aktos nav paredzēts citādi, Birojs un dalībvalstu tiesas vai iestādes pēc pieprasījuma sniedz savstarpēju palīdzību, paziņojot informāciju vai nododot dosjē apskatei. Ja Birojs atklāj dosjē apskatei tiesām, prokuratūrām vai centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, uz apskati neattiecas 74. pantā noteiktie ierobežojumi.

2. Birojs neiekasē maksu par informācijas paziņošanu vai dosjē atklāšanu apskatei.”;

(90)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz administratīvo sadarbību

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātu kārtību informācijas apmaiņai starp Biroju un dalībvalstu iestādēm un 75. pantā minētajai dosjē atklāšanai apskatei, ņemot vērā ierobežojumus, kas attiecas uz ES dizainparaugu pieteikumu vai reģistrācijas dosjē apskati, ievērojot 74. pantu, kad tie ir atklāti trešām personām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(91)regulas 76. pantu svītro;

(92)regulas 77. pantu aizstāj ar šādu:

“77. pants

Vispārējie pārstāvības principi

1. Ievērojot 2. punkta noteikumus, neviens nav spiests būt pārstāvēts Birojā.

2. Neskarot šā panta 3. punkta otro teikumu, fiziskas vai juridiskas personas, kam nav ne domicila, ne galvenās darījumdarbības vietas, ne reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma EEZ, Birojā saskaņā ar 78. panta 1. punktu tiek pārstāvētas visos procesos, kas paredzēti šajā regulā, izņemot reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniegšanu.

3. Fiziskas vai juridiskas personas, kuru domicils vai galvenā darījumdarbības vieta, vai reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums atrodas EEZ, Birojā var pārstāvēt darbinieks. Tādas juridiskas personas darbinieks, uz kuru attiecas šis punkts, var pārstāvēt arī citas juridiskas personas, kurām ir ekonomiskas saiknes ar pirmo juridisko personu, pat ja šīm citām juridiskajām personām nav ne domicila, ne galvenās uzņēmējdarbības vietas, ne reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma EEZ. Darbinieki, kas pārstāv personas šā punkta nozīmē, pēc Biroja vai, attiecīgā gadījumā, procesā iesaistītās puses pieprasījuma sniedz Birojam parakstītu atļauju iekļaušanai dosjē.

4. Ja ir vairāk nekā viens pieteikuma iesniedzējs vai vairākas trešās personas, kas darbojas kopīgi, ieceļ kopīgu pārstāvi.”;

(93)regulas 78. pantu groza šādi:

(a)panta 1. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Fizisku vai juridisku personu pārstāvību procesā Birojā saskaņā ar šo regulu var veikt tikai kāds no turpmāk minētajiem:

(a)praktizējošs jurists, kurš ir kvalificēts kādā no EEZ dalībvalstīm un kura darījumdarbības vieta ir EEZ, ciktāl tam ir tiesības šajā dalībvalstī rīkoties kā pārstāvim rūpnieciskā īpašuma jautājumos;

(b)profesionālie pārstāvji, kuru vārdi ir iekļauti Regulas (ES) 2017/1001 120. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā profesionālo pārstāvju sarakstā;

(c)profesionālie pārstāvji, kuru vārdi ir iekļauti 4. punktā minētajā īpašajā sarakstā, kurā iekļauti profesionālie pārstāvji dizainparaugu jautājumos.

2. Personām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, ir tiesības pārstāvēt trešās personas tikai procesos par dizainparaugu jautājumiem Birojā.

3. Pārstāvji, kas darbojas Birojā, pēc Biroja vai, attiecīgā gadījumā, otras procesā iesaistītās puses pieprasījuma sniedz Birojam parakstītu pilnvarojumu par iekļaušanu dosjē.

4. Birojs izveido un uztur īpašu sarakstu ar profesionālajiem pārstāvjiem dizainparaugu jautājumos (“profesionālo pārstāvju saraksts dizainparaugu jautājumos”). Šajā sarakstā var iekļaut jebkuru fizisku personu, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)ir kādas EEZ dalībvalsts pilsonis;

(b)uzņēmējdarbības vai nodarbinātības vieta atrodas EEZ;

(c)ir tiesības pārstāvēt fiziskas vai juridiskas personas dizainparaugu lietās Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai EEZ dalībvalsts centrālajā rūpnieciskā īpašuma birojā.

Ja pirmās daļas c) apakšpunktā minētās tiesības nav atkarīgas no prasības par īpašu profesionālo kvalifikāciju, personai, kas iesniedz pieteikumu iekļaušanai sarakstā un kas darbojas dizainparaugu jautājumos Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai centrālajā rūpnieciskā īpašuma birojā, parasti ir jābūt tādai, kas tā darbojusies vismaz piecus gadus. Tomēr personām, kuru profesionālā kvalifikācija pārstāvēt fiziskas vai juridiskas personas dizainparaugu lietās Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai centrālajā rūpnieciskā īpašuma birojā ir oficiāli atzīta saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, nav obligāti jābūt strādājušām šajā profesijā.

5. Ierakstu profesionālo pārstāvju sarakstā dizainparaugu jautājumos veic pēc pieprasījuma, kam pievienota Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja vai attiecīgās dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja izsniegta apliecība, kurā norādīts, ka ir izpildīti 4. punktā paredzētie nosacījumi. Ierakstus profesionālo pārstāvju sarakstā dizainparaugu jautājumos publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.

6. Izpilddirektors var piešķirt atbrīvojumu:

(a)augsti kvalificētiem profesionāļiem — no 4. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām ar noteikumu, ka ir izpildītas 4. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības;

(b)no 4. punkta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktajām prasībām, ja persona, kas iesniedz pieteikumu iekļaušanai sarakstā, sniedz pierādījumu, ka tā vajadzīgo kvalifikāciju ir ieguvusi citā veidā.”;

(b)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Personu var svītrot no profesionālo pārstāvju saraksta dizainparaugu jautājumos pēc personas lūguma vai tad, ja šī persona vairs nav profesionāls pārstāvis. Grozījumus profesionālo pārstāvju sarakstā dizainparaugu jautājumos publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.”;

(c)pantam pievieno šādu punktu:

“8. Pārstāvjus, kas darbojas Birojā, ievada 72.a pantā minētajā datubāzē, un tiem piešķir identifikācijas numuru. Birojs var pieprasīt pārstāvim pierādīt sava uzņēmuma vai nodarbinātības reālu pastāvēšanu kādā no norādītajām adresēm. Izpilddirektors var noteikt formālās prasības identifikācijas numura iegūšanai, jo īpaši pārstāvju apvienībām, un pārstāvju ierakstiem datubāzē.”;    

(94)iekļauj šādu 78.a pantu:

“78.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz profesionālo pārstāvību

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot:

(a)77. panta 4. punktā minētā kopīgā pārstāvja iecelšanas nosacījumus un procedūru;

(b)nosacījumus, saskaņā ar kuriem 77. panta 3. punktā minētie darbinieki un 78. panta 1. punktā minētie profesionālie pārstāvji iesniedz Birojam parakstītu pilnvarojumu, lai uzņemtos pārstāvību, un minētā pilnvarojuma saturu;

(c)apstākļus, kādos personu var svītrot no 78. panta 7. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta dizainparaugu jautājumos.”;

(95)regulas 79. pantu aizstāj ar šādu:

“79. pants

Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana

1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemēro tiesvedībās, kas saistītas ar ES dizainparaugiem un reģistrētu ES dizainparaugu pieteikumiem, kā arī tiesvedībās, kas saistītas ar vienlaicīgām un secīgām darbībām, pamatojoties uz ES dizainparaugiem un valstu dizainparaugiem.

2. Ja notiek tiesvedība attiecībā uz 81. pantā minētajiem prasījumiem:

(a)nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012* 4. un 6. pantu, 7. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 35. pantu;

(b)Regulas (ES) Nr. 1215/2012 25. un 26. pantu piemēro, ievērojot šīs regulas 82. panta 4. punktā noteiktos ierobežojumus;

(c)Regulas (ES) Nr. 1215/2012 II nodaļas noteikumus, ko piemēro personām, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, piemēro arī personām, kurām nav domicila nevienā dalībvalstī, bet kurām tur ir uzņēmējdarbības vieta.

3. Šajā regulā atsauces uz Regulu (ES) Nr. 1215/2012 vajadzības gadījumā uzskata arī par atsaucēm uz Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas noslēgts 2005. gada 19. oktobrī.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).”;

(96)regulas 80. pantā svītro 5. punktu;

(97)regulas 82. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ievērojot šīs regulas noteikumus un visus Regulas (ES) Nr. 1215/2012 noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar 79. pantu, tiesvedību attiecībā uz 81. pantā minētajām darbībām un prasījumiem uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā ir atbildētāja domicils, vai, ja atbildētāja domicils nav nevienā dalībvalstī, tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas atbildētāja uzņēmums.”;

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta:

(a)ja puses vienojas, ka jurisdikcija ir citai ES dizainparaugu tiesai, piemēro Regulas (ES) Nr. 1215/2012 25. pantu;

(b)ja atbildētājs ierodas citā ES dizainparaugu tiesā, piemēro Regulas (ES) Nr. 1215/2012 26. pantu.”;

(98)regulas 84. pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. ES dizainparaugu tiesa, kurā ir iesniegta pretprasība par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu, neturpina izskatīt pretprasību, kamēr vai nu ieinteresētā puse, vai tiesa nav informējusi Biroju par pretprasības iesniegšanas datumu. Birojs reģistrē šo informāciju reģistrā saskaņā ar 72. panta 3. punkta q) apakšpunktu. Ja Birojā pirms pretprasības iesniegšanas ir iesniegts pieteikums par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu, Birojs par to informē tiesu un aptur lietas izskatīšanu saskaņā ar 91. panta 1. punktu, līdz lēmums par pieteikumu ir galīgs vai līdz pieteikums ir atsaukts.

6. ES dizainparaugu tiesa, kas izskata pretprasību par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu, pēc reģistrēta ES dizainparauga tiesību īpašnieka pieteikuma un pēc pārējo pušu uzklausīšanas var apturēt tiesvedību un lūgt atbildētājam tiesas noteiktā termiņā iesniegt Birojam pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu. Ja pieteikumu noteiktajā termiņā neiesniedz, tiesvedība turpinās; pretprasību uzskata par atsauktu. Piemēro 91. panta 3. punktu.”;

(99)regulas 86. pantu aizstāj ar šādu:

“86. pants

Spriedumi par spēkā neesamību

1. Ja tiesvedībā ES dizainparaugu tiesā ES dizainparaugs ir apstrīdēts, ceļot pretprasību par spēkā neesamības pasludināšanu:

(a)ja tiek konstatēts, ka kāds no 25. pantā minētajiem pamatojumiem kaitē ES dizainparauga saglabāšanai, tiesa pasludina ES dizainparaugu par spēkā neesošu;

(b)ja tiek konstatēts, ka neviens no 25. pantā minētajiem pamatojumiem nekaitē ES dizainparauga saglabāšanai, tiesa pretprasību noraida.

2. ES dizainparaugu tiesa noraida pretprasību par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu, ja Biroja lēmums par to pašu priekšmetu un pamatu, kurā iesaistītas tās pašas puses, jau ir kļuvis galīgs.

3. Ja ES dizainparaugu tiesa ir pieņēmusi galīgu spriedumu attiecībā uz pretprasību par reģistrēta ES dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu, tiesa vai kāda no valsts tiesvedībā iesaistītajām pusēm nekavējoties nosūta sprieduma kopiju Birojam. Birojs vai jebkura cita ieinteresētā persona var pieprasīt informāciju par šādu spriedumu. Birojs spriedumu ievada reģistrā saskaņā ar 72. panta 3. punkta r) apakšpunktu.”;

(100)regulas 88. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Visos jautājumos, uz kuriem šī regula neattiecas, ES dizainparaugu tiesa piemēro piemērojamos valsts tiesību aktus.”;

(101)regulas 89. pantu aizstāj ar šādu:

“89. pants

Sankcijas prasībās attiecībā uz pārkāpumiem

1. Ja ES dizainparaugu tiesa konstatē, ka atbildētājs ir pārkāpis vai draudējis pārkāpt ES dizainparaugu, tā, ja vien nav īpašu iemeslu to nedarīt, izdod rīkojumu, aizliedzot atbildētājam turpināt darbības, ar kurām ir pārkāpts vai varētu tikt pārkāpts ES dizainparaugs. Tā arī veic pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt šā aizlieguma ievērošanu.

2. ES dizainparaugu tiesa var arī piemērot pasākumus vai rīkojumus, kas pieejami saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un ko tā uzskata par piemērotiem lietas apstākļiem.”;

(102)regulas 90. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. ES dizainparaugu tiesai, kuras jurisdikcijas pamatā ir 82. panta 1., 2., 3. vai 4. punkts, ir jurisdikcija noteikt pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, kas, ievērojot visas nepieciešamās atzīšanas un izpildes procedūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1215/2012 III nodaļu, ir piemērojami jebkuras dalībvalsts teritorijā. Nevienai citai tiesai nav šādas jurisdikcijas.”;

(103)regulas 93. pantu aizstāj ar šādu:

“93. pants

Papildu noteikumi par to valsts tiesu jurisdikciju, kas nav ES dizainparaugu tiesas

1. Dalībvalstī, kuras tiesām ir jurisdikcija saskaņā ar 79. panta 1. punktu, tiesām, kurām būtu jurisdikcija ratione loci un ratione materiae, ja prasības attiektos uz valsts dizainparauga tiesībām šajā dalībvalstī, ir jurisdikcija attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz ES dizainparaugiem, izņemot 81. pantā minētās prasības.

2. Prasības, kas attiecas uz ES dizainparaugu, izņemot 81. pantā minētās prasības, attiecībā uz kurām nevienai tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar 79. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu, var izskatīt tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas Biroja mītne.”;

(104)regulas 96. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dizainparaugam, kas aizsargāts kā ES dizainparaugs, ir tiesības arī uz autortiesību aizsardzību no dienas, kad dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā, ar noteikumu, ka ir izpildītas Savienības autortiesību aktu prasības.”;

(105)regulas 97. pantu aizstāj ar šādu:

“97. pants

Regulas (ES) 2017/1001 piemērošana

Ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi, attiecībā uz Biroja uzdevumiem saskaņā ar šo regulu piemēro Regulas (ES) 2017/1001 142. līdz 146. pantu, 148. līdz 158. pantu, 162. pantu un 165. līdz 177. pantu.”;

(106)regulas 98. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a. Neskarot 4. punktu:

(a)jebkuru pieteikumu vai paziņojumu, kas attiecas uz reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu, var iesniegt valodā, kas izmantota reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniegšanai, vai otrajā valodā, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis minētajā pieteikumā;

(b)jebkuru pieteikumu vai paziņojumu, kas attiecas uz reģistrētu ES dizainparaugu, izņemot pieteikumu par spēkā neesamības pasludināšanu saskaņā ar 52. pantu vai paziņojumu par atteikšanos saskaņā ar 51. pantu, var iesniegt vienā no Biroja valodām.

Tomēr, ja izmanto kādu no Biroja nodrošinātajām veidlapām, kā minēts 66.d pantā, šādas veidlapas var izmantot jebkurā no Savienības oficiālajām valodām ar noteikumu, ka veidlapa ir aizpildīta vienā no Biroja valodām, ciktāl tas attiecas uz teksta elementiem.”;

(b)pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6. Neskarot 3. un 5. punktu un ja vien nav noteikts citādi, rakstveida procesā Birojā puse var izmantot jebkuru Biroja valodu. Ja izvēlētā valoda nav procesa valoda, puse viena mēneša laikā no oriģināldokumenta iesniegšanas dienas nodrošina tulkojumu šajā valodā. Ja reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniedzējs ir vienīgā puse procesā Birojā un valoda, kas izmantota reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma iesniegšanai, nav viena no Biroja valodām, tulkojumu var iesniegt arī otrajā valodā, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis pieteikumā.

7. Izpilddirektors nosaka veidu, kādā jāapliecina tulkojumi.”;

(107)iekļauj šādu 98.a pantu:

“98.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz tulkošanas nepieciešamību un standartiem

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a) to, cik lielā mērā apliecinošos dokumentus, kas izmantojami rakstiskajā procesā Birojā, var iesniegt jebkurā Savienības valodā, un vajadzību nodrošināt tulkojumu;

b) nepieciešamos standartus tulkojumiem, kas jāiesniedz Birojā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(108)regulas 99. pantu aizstāj ar šādu:

“99. pants

Publicēšana un ieraksti reģistrā

1. Visu informāciju, kuras publicēšanu paredz šī regula vai saskaņā ar šo regulu pieņemts akts, publicē visās Savienības oficiālajās valodās.

2. Visi ieraksti reģistrā ir visās Savienības oficiālajās valodās.

3. Šaubu gadījumā autentisks ir teksts Biroja valodā, kurā iesniegts reģistrēta ES dizainparauga pieteikums. Ja pieteikums ir iesniegts kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas nav Biroja valoda, autentisks ir teksts pieteikuma iesniedzēja norādītajā otrajā valodā.”;

(109)regulas 100. pantu aizstāj ar šādu:

“100. pants

Izpilddirektora papildu pilnvaras

Papildus pilnvarām, kas izpilddirektoram piešķirtas ar Regulas (ES) 2017/1001 157. panta 4. punkta o) apakšpunktu, izpilddirektors īsteno pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar 36. panta 5. punktu, 37. panta 1. punktu, 41. panta 5. punktu, 42. panta 2. punktu, 62. panta 2. punktu, 65. panta 5. punktu, 66., 66.c, 66.e pantu, 72. panta 4. punktu, 72.a panta 3. punktu, 73. pantu, 74.a panta 1. punktu, 74.c, 78. pantu, 98. panta 7. punktu, -106.aa pantu, -106.ab panta 1. punktu, -106.ac un -106.ad pantu, saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā un aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.”;

(110)regulas 101. pantu svītro;

(111)regulas 102., 103. un 104. pantu aizstāj ar šādiem:

“102. pants

Kompetence

Lēmumus saistībā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām var pieņemt:

(a)pārbaudītāji;

(b)par reģistru atbildīgā struktūrvienība;

(c)Anulēšanas nodaļas;

(d)Apelācijas padomes;

(e)citas vienības vai personas, ko šajā sakarā iecēlis izpilddirektors.

103. pants

Pārbaudītāji

Pārbaudītāji ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu Biroja vārdā attiecībā uz reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu.

104. pants

Par reģistru atbildīgā struktūrvienība

1. Papildus pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulu (ES) 2017/1001, par reģistru atbildīgā struktūrvienība ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ierakstiem reģistrā saskaņā ar šo regulu un citiem šajā regulā paredzētiem lēmumiem, kas nav pārbaudītāju vai Anulēšanas nodaļas kompetencē.

2. Par reģistru atbildīgā struktūrvienība ir atbildīga arī par profesionālo pārstāvju saraksta uzturēšanu dizainparaugu jautājumos.”;

(112)Regulas 105. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Lēmumus par izmaksām vai procedūrām pieņem viens Anulēšanas nodaļas loceklis.”;

(113)iekļauj šādu 105.a pantu:

“105.a pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana attiecībā uz lēmumiem, ko pieņem viens loceklis

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko precizē konkrētus lēmumu veidus, kas jāpieņem vienam loceklim, kā minēts 105. panta 3. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(114)regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:

“106. pants

Apelācijas padomes

Papildus pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) 2017/1001 165. pantu, Apelācijas padomes ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par 102. panta a), b) un c) punktā un attiecīgā gadījumā 102. panta e) punktā minēto Biroja struktūru lēmumu apelācijām saistībā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām.”;

(115)iekļauj šādu -106.a pantu:

“-106.a pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz Apelācijas padomēm

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 109.a pantu, lai detalizēti precizētu Apelācijas padomju organizāciju procesos, kas saistīti ar dizainparaugiem saskaņā ar šo regulu, ja šādiem procesiem ir vajadzīga organizācija, kas atšķiras no tās, kas noteikta deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 168. pantu.”;

(116)XI sadaļai pievieno šādu 3. iedaļu:

“3. iedaļa

Nodevas un to samaksa

-106.aa pants

Nodevas un maksas, un to termiņi

1. Izpilddirektors nosaka summu, kas iekasējama par jebkuriem Biroja sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav minēti pielikumā, kā arī summu, kas jāmaksā par Biroja izdotām publikācijām. Maksu summas nosaka euro valūtā un publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”. Katras maksas apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai segtu Birojam radušās izmaksas, sniedzot konkrēto pakalpojumu.

2. Nodevas un maksas, attiecībā uz kurām termiņš šajā regulā nav noteikts, maksā datumā, kad saņemts pieprasījums sniegt pakalpojumu, par kuru jāmaksā nodeva vai maksa.

Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt, kuri no pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nav atkarīgi no attiecīgo nodevu vai maksu avansa maksājuma.

-106.ab pants

Nodevu un maksu samaksa

1. Nodevas un maksas, kas pienākas Birojam, maksā, izmantojot maksāšanas metodes, ko nosaka izpilddirektors ar Budžeta komitejas piekrišanu.

Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar pirmo daļu, publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”. Visus maksājumus veic euro valūtā.

2. Maksājumus, izmantojot citus maksāšanas līdzekļus, kas nav minēti 1. punktā, neuzskata par veiktiem un samaksāto summu atlīdzina.

3. Maksājumi ietver informāciju, kas vajadzīga, lai Birojs varētu nekavējoties noteikt maksājuma mērķi.

4. Ja 2. punktā minētā maksājuma mērķi nevar noteikt nekavējoties, Birojs pieprasa, lai persona, kas veic maksājumu, noteiktā termiņā rakstiski paziņo par šo mērķi. Ja persona minētajā termiņā neizpilda pieprasījumu, uzskata, ka maksājums nav veikts, un samaksāto summu atlīdzina.

-106.ac pants

Datums, kas uzskatāms par maksājuma datumu

Izpilddirektors nosaka datumu, kurā maksājumus uzskata par veiktiem.

-106.ad pants

Nepietiekami maksājumi un nenozīmīgu summu atlīdzināšana

1. Maksājuma termiņu uzskata par ievērotu tikai tad, ja visa nodevas vai maksas summa ir samaksāta savlaicīgi. Ja nodeva vai maksa nav samaksāta pilnībā, samaksāto summu atlīdzina pēc maksājuma termiņa beigām.

2. Tomēr Birojs, ciktāl tas ir iespējams līdz maksājuma termiņa beigām, var dot personai, kas veic maksājumu, iespēju samaksāt trūkstošo summu vai, ja tas tiek uzskatīts par pamatotu, neņemt vērā visas trūkstošās nelielās summas, neskarot maksājuma veicēja tiesības.

3. Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var neizvirzīt prasību par jebkuras maksājamās summas piespiedu atgūšanu, ja atgūstamā summa ir minimāla vai ja ir pārāk liela neskaidrība par šādu atgūšanu.

4. Ja nodevas vai maksas summa ir pārmaksāta, pārmaksāto summu neatlīdzina, ja šī pārmaksātā summa ir nenozīmīga un ja attiecīgā puse nav skaidri pieprasījusi atlīdzināšanu.

Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt summu, zem kuras pārmaksātā nodevas vai maksas summa netiek atlīdzināta.

Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar otro daļu, publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.”;

(117)Regulas 106.d panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Birojs informāciju par 2. punktā minētajām starptautiskajām reģistrācijām sniedz kā elektronisku saiti uz meklējamu dizainparaugu starptautisko reģistrāciju datubāzi, ko uztur Starptautiskais birojs.”;

(118)Regulas 106.e pantu aizstāj ar šādu:

“106.e pants

Atteikuma pamatojumu pārbaude

1. Ja, veicot starptautiskas reģistrācijas pārbaudi, Birojs konstatē, ka dizainparaugs, attiecībā uz kuru tiek lūgta aizsardzība, neatbilst definīcijai 3. panta 1. punktā vai ka dizainparaugs ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, tas ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc starptautiskās reģistrācijas publicēšanas dienas nosūta Starptautiskajam birojam paziņojumu par atteikumu, norādot atteikuma pamatojumu saskaņā ar Ženēvas akta 12. panta 2. punktu.

2. Ja starptautiskās reģistrācijas īpašniekam ir pienākums būt pārstāvētam Birojā saskaņā ar 77. panta 2. punktu, šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā ietver atsauci uz īpašnieka pienākumu iecelt pārstāvi, kā minēts 78. panta 1. punktā.

3. Birojs nosaka termiņu, līdz kuram starptautiskās reģistrācijas īpašnieks var atteikties no starptautiskās reģistrācijas attiecībā uz Savienību, ierobežot starptautisko reģistrāciju līdz vienam vai dažiem rūpnieciskajiem dizainparaugiem attiecībā uz Savienību vai iesniegt apsvērumus, un attiecīgā gadījumā ieceļ pārstāvi. Minētais laikposms sākas dienā, kurā Birojs sniedz pagaidu atteikumu.

4. Ja īpašnieks neieceļ pārstāvi 3. punktā minētajā termiņā, Birojs atsaka starptautiskās reģistrācijas aizsardzību.

5. Ja īpašnieks noteiktajā termiņā iesniedz Birojam pieņemamus apsvērumus, Birojs atsauc atteikumu un paziņo par to Starptautiskajam birojam saskaņā ar Ženēvas akta 12. panta 4. punktu. Ja saskaņā ar Ženēvas akta 12. panta 2. punktu īpašnieks noteiktajā termiņā neiesniedz Birojam pieņemamus apsvērumus, Birojs apstiprina lēmumu atteikt aizsardzību starptautiskajai reģistrācijai. Minēto lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 66. līdz 72. pantu saistībā ar šīs regulas 55. panta 2. punktu.

6. Ja īpašnieks atsakās no starptautiskās reģistrācijas vai ierobežo starptautisko reģistrāciju līdz vienam vai dažiem rūpnieciskajiem dizainparaugiem attiecībā uz Savienību, īpašnieks informē Starptautisko biroju, izmantojot reģistrēšanas procedūru saskaņā ar Ženēvas akta 16. panta 1. punkta iv) un v) apakšpunktu.”;

(119)Regulas XIa sadaļai pievieno šādu 106.g pantu:

“106.g pants

Atjaunošana

Starptautisko reģistrāciju atjauno tieši Starptautiskajā Birojā atbilstīgi Ženēvas akta 17. pantam.”;

(120)regulas 107. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīti šīs regulas īstenošanas noteikumi. Minēto īstenošanas regulu pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru.”;

(b)svītro 2. un 3. punktu;

(121)regulas 107. pantu svītro;

(122)regulas 108. pantu svītro;

(123)regulas 109. pantu aizstāj ar šādu:

“109. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Īstenošanas noteikumu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/1001. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

(124)iekļauj šādu 109.a pantu:

“109.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 47.b, 53.a, 55.a, 64.a, 65.a, 66.a, 66.d, 66.f, 66.i, 67.c, 78.a un -106.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: lūgums ievietot datumu — šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 47.b, 53.a, 55.a, 64.a, 65.a, 66.a, 66.d, 66.f, 66.i, 67.c, 78.a un -106.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 47.b, 53.a, 55.a, 64.a, 65.a, 66.a, 66.d, 66.f, 66.i, 67.c, 78.a un -106.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(125)regulas 110. pantu svītro;

(126)regulas 110.a panta 5. punkta otro teikumu svītro;

(127)iekļauj šādu 110.b pantu:

“110.b pants

Izvērtēšana

1. Līdz [PB: lūgums ievietot datumu — tā mēneša pirmā diena, kas seko 84 mēnešiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanu.

2. Komisija izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem, kas pamatojas uz minēto ziņojumu, nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus dara publiski pieejamus.”;

(128)regulas 111. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Reģistrētu ES dizainparaugu pieteikumus Birojā var iesniegt no 2003. gada 1. aprīļa.”;

(129)pievieno pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 2246/2002 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 6/2002, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta [..] punktu un 2. pantu piemēro no [PB: lūgums ievietot datumu — tā mēneša pirmā diena, kas seko 3 mēnešiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]

Regulas 1. panta 18., 19., 22., 24. punktu, 26. punkta b) apakšpunktu, 28. punkta b) apakšpunktu, 31., 34., 36. punktu, 37. punkta b) apakšpunktu, 38., 39., 40., 43., 47., 49., 51., 53., 56., 58., 60., 61., 65., 67., 69., 71., 73. punktu, 75. punkta c) apakšpunktu, 76., 80., 85. punktu, 93. punkta b) apakšpunktu, 106., 108. un 121. punktu piemēro no [PB: lūgums ievietot datumu = tā mēneša pirmā diena, kas seko 18 mēnešiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību, COM(2004) 582 (galīgā redakcija).

(2)    Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (COM(2004)0582-C6–0119/2004–2004/0203(COD)).

(3)    Komisijas paziņojums “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”, COM(2015)215, Eiropas Komisija, 2015. gada 19. maijs, 4. lpp.

(4)    Padomes dokuments 2020/C 379 I/01.

(5)    SWD(2020) 264 final.

(6)    COM(2020) 760 final.

(7)    Padomes dokuments 2021/C 247/02.

(8)    Ziņojums par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam, ko Juridiskā komiteja pieņēma 2021. gada 30. septembrī (A9–0284/2021), 32. punkts.

(9)    SWD(2020) 264 final.

(10)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2018-3527248/public-consultation_lv

(11)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12609-Intellectual-property-review-of-EU-rules-on-industrial-design-Design-Directive-/public-consultation_lv

(12)     https://ec.europa.eu/growth/content/economic-review-industrial-design-europe-0_en

(13)     https://ec.europa.eu/growth/content/legal-review-industrial-design-protection-europe-0_en

(14)    Herz, B., & Mejer, M. (2020). The effect of design protection on price and price dispersion: Evidence from automotive spare parts .

(15)    Nikolic, Z. (2021. gada septembris). Market structure of motor vehicle visible spare parts in the EU. Pētījums tika pasūtīts uzņēmumam “Wolk After Sales Experts GmbH”. Pieejams tīmekļvietnē https://op.europa.eu/s/sMA8

(16)    Pievienot saiti uz ietekmes novērtējumu un kopsavilkumu

(17)    Saskaņā ar pašreizējo sistēmu tā ir 115 EUR par katru dizainparaugu no otrā līdz desmitajam dizainparaugam un 50 EUR par katru dizainparaugu, sākot no vienpadsmitā dizainparauga.

(18)    Saskaņā ar pašreizējo sistēmu tā ir 90 EUR par pirmo, 120 EUR par otro, 150 EUR par trešo atjaunošanas periodu un 180 EUR par ceturto atjaunošanas periodu.

(19)    EUR 90 + EUR 120.

(20)     Komisijas 2022. gada darba programma — galvenie dokumenti | Eiropas Komisija (europa.eu).

(21)    Spriedums apvienotajās lietās C-24/16 un C-25/16, Nintendo, ECLI:EU:C:2017:724.

(22)    Spriedums apvienotajās lietās C-397/16 un C-435/16, Acacia, ECLI:EU:C:2017:992.

(23)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(24)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(25)    Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/71/EK (1998. gada 13. oktobris) par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (OV L 289, 28.10.1998., 28. lpp.).

(27)    Komisijas paziņojums “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”, COM(2015) 215 final, 4. lpp.

(28)    Komisijas dienestu darba dokuments “ES dizainparaugu aizsardzības tiesību aktu izvērtējums” (SWD(2020) 264 final).

(29)    Padomes secinājumi par intelektuālā īpašuma politiku un rūpniecisko dizainparaugu sistēmas pārskatīšanu Savienībā 2020/C 379 I/01 (OV C 379I, 10.11.2020., 1. lpp.).

(30)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam (COM(2020) 760 final).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).

(33)    Rūpniecisko dizainparaugu starptautiskā klasifikācija saskaņā ar Lokarno nolīgumu (Lokarno klasifikācija), 13. izdevums.

(34)    OV L 123., 12.5.2016., 1. lpp.

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.11.2022

COM(2022) 666 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2246/2002

{SEC(2022) 422 final} - {SWD(2022) 367 final} - {SWD(2022) 368 final} - {SWD(2022) 369 final}

I PIELIKUMS

“PIELIKUMS

-106.aa panta 1. punktā minētās nodevu summas

Nodevas, kas jāmaksā Birojam saskaņā ar šo regulu, ir šādas (EUR).

1.Pieteikuma nodeva, kas minēta 36. panta 4. punktā:

250 EUR.

2.Individuāla maksa par norādījumu starptautiskai reģistrācijai, kas minēta 106.c pantā:

62 EUR par katru dizainparaugu.

3.Nodeva par publicēšanas atlikšanu, kas minēta 36. panta 4. punktā:

40 EUR.

4.Papildu pieteikuma nodeva attiecībā uz katru nākamo kombinētā pieteikumā iekļauto dizainparaugu, kas minēta 37. panta 2. punktā:

125 EUR.

5.Papildu nodeva par publicēšanas atlikšanu attiecībā uz katru nākamo kombinētā pieteikumā iekļauto dizainparaugu, par kuru ir pieprasīta atlikšana — minēta 37. panta 2. punktā:

20 EUR.

6.Atjaunošanas nodeva, kas minēta 50.d panta 1., 3. un 9. punktā:

(a)par atjaunošanas pirmo periodu: 70 EUR par katru dizainparaugu;

(b)par atjaunošanas otro periodu: 140 EUR par katru dizainparaugu;

(c)par atjaunošanas trešo periodu: 280 EUR par katru dizainparaugu;

(d)par atjaunošanas ceturto periodu: 560 EUR par katru dizainparaugu.

7.Individuāla atjaunošanas maksa starptautiskai reģistrācijai, kas minēta 106.c pantā

(a)par atjaunošanas pirmo periodu: 62 EUR par katru dizainparaugu;

(b)par atjaunošanas otro periodu: 62 EUR par katru dizainparaugu;

(c)par atjaunošanas trešo periodu: 62 EUR par katru dizainparaugu;

(d)par atjaunošanas ceturto periodu: 62 EUR par katru dizainparaugu.

8.Nodeva par atjaunošanas nodevas maksājuma kavējumu, kas minēta 50.c panta 3. punktā:

25 % no atjaunošanas nodevas.

9.Nodeva par pieteikumu spēkā neesamības pasludināšanai, kas minēta 52. panta 2. punktā:

320 EUR.

10.Nodeva par procesa turpināšanu, kas minēta 67.a panta 1. punktā:

400 EUR.

11.Tiesību atjaunošanas nodeva, kas minēta 67. panta 3. punktā:

200 EUR.

12.Nodeva par licences vai citu tiesību reģistrāciju saistībā ar reģistrētu ES dizainparaugu, kas minēta 32.a panta 1. un 2. punktā, vai licences vai citu tiesību reģistrāciju saistībā ar reģistrēta ES dizainparauga pieteikumu, kas minēta 32.a panta 1. un 2. punktā un 34. pantā:

(a)par licences piešķiršanu: 200 EUR par katru dizainparaugu;

(b)par licences nodošanu: 200 EUR par katru dizainparaugu;

(c)par lietu tiesību radīšanu: 200 EUR par katru dizainparaugu;

(d)par lietu tiesību nodošanu: 200 EUR par katru dizainparaugu;

(e)par izpildes panākšanu: 200 EUR par katru dizainparaugu;

ne vairāk kā 1000 EUR, ja vienā licences vai citu tiesību reģistrācijas pieteikumā vai vienlaikus ir iesniegti vairāki pieprasījumi.

13.Nodeva par reģistrēta ES dizainparauga izmaiņām, kas minēta 50.e panta 3. punktā:

200 EUR.

14.Nodeva par reģistrēta ES dizainparauga pieteikuma kopijas izdošanu, kas minēta 74.a panta 3. punktā, par reģistrācijas apliecības kopijas izdošanu, kas minēta 50.b pantā, vai par reģistra izrakstu, kas minēta 72. panta 7. punktā:

(a)par neapliecinātu kopiju vai izrakstu: 10 EUR;

(b)par apliecinātu kopiju vai izrakstu: 30 EUR.

15.Nodeva par dosjē apskati, kas minēta 74.a panta 1. punktā:

30 EUR.

16.Nodeva par dosjē dokumentu kopiju izdošanu, kas minēta 74.a panta 3. punktā:

(a)par neapliecinātu kopiju: 10 EUR plus 1 EUR par katru nākamo lapu, pārsniedzot 10 lapas;

(b)par apliecinātu kopiju: 30 EUR plus 1 EUR par katru nākamo lapu, pārsniedzot 10 lapas.

17.Nodeva par dosjē ietvertās informācijas paziņošanu, kas minēta 74.b pantā:

10 EUR plus 1 EUR par katru nākamo lapu, pārsniedzot 10 lapas.

18.Nodeva par atlīdzināmo procedurālo izmaksu noteikšanas pārskatīšanu, kas minēta 70. panta 7. punktā:

100 EUR.

19.Apelācijas nodeva, kas minēta Regulas (ES) 2017/1001 68. panta 1. punktā un ko saskaņā ar 55. panta 2. punktu piemēro arī apelācijām saskaņā ar šo regulu:

720 EUR.”

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA