Briselē, 3.11.2022

COM(2022) 569 final

2022/0353(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES, ar ko Polijas Republikai atļauj ieviest pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar 395. panta 1. punktu Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 1 (“PVN direktīva”) Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu jebkurai dalībvalstij var atļaut piemērot īpašus pasākumus, ar kuriem atkāpjas no minētās direktīvas noteikumiem, nolūkā vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai nepieļaut noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2022. gada 18. februārī, Polija pieprasīja pagarināt atkāpi no PVN direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, lai i) turpinātu līdz 50 % ierobežot tiesības atskaitīt priekšnodokli par tādu mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, iegādi Kopienas iekšienē, importēšanu, nomu un izpirkumnomu, kuri netiek pilnībā izmantoti saimnieciskās darbības vajadzībām, un ar minētajiem transportlīdzekļiem saistītajiem izdevumiem, un ii) par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību neuzskatītu to, ka nodokļa maksātājs vai tā darbinieki izmanto transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas iepriekš minētais ierobežojums par tiesībām atskaitīt priekšnodokli, citiem mērķiem nekā nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām.

Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2022. gada 15. marta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Polijas pieprasījumu. Komisija 2022. gada 16. marta vēstulē paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pārbaužu veikšana, lai noteiktu, cik lielā mērā transportlīdzekļus izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām un citiem mērķiem (it īpaši privātiem mērķiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību), radītu ievērojamas grūtības un slogu gan nodokļu iestādēm, gan nodokļa maksātājiem un varētu radīt laikietilpīgus un dārgus strīdus abām pusēm. Praksē dažkārt pat nav iespējams pārbaudīt transportlīdzekļu izmantošanas faktisko nodalīšanu. Tādējādi var notikt krāpšana PVN jomā vai krāpšanas mēģinājumi (piemēram, neuzticama uzskaite), un līdz ar to var samazināties arī nodokļa ieņēmumi. Ņemot vērā jauktiem mērķiem izmantoto transportlīdzekļu skaitu, nodokļa nemaksāšana varētu būt ievērojama.

Turklāt Polijā dominē mazie uzņēmumi ar zemu apgrozījumu (tā dēvētie mikrouzņēmumi), bieži vien viena īpašnieka sabiedrības vai uzņēmumi, kas nodarbina tikai dažus darba ņēmējus. Tie bieži vien ir ģimenes uzņēmumi. Šādos mazos uzņēmumos bieži vien nav skaidri nodalīti uzņēmuma aktīvi no to personu privātajiem aktīviem, kuras veic saimniecisko darbību. Šādos gadījumos ir ārkārtīgi grūti nodalīt mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām un saimnieciskās darbības vajadzībām, un šāda nodalīšana prasītu nesamērīgi lielus izdevumus, tostarp tādus, kas izriet no nepieciešamības glabāt detalizētu dokumentāciju.

Pieprasīto īpašo pasākumu piemērošanas rezultātā samazinās administratīvais slogs un izmaksas uzņēmējiem. Nodokļa maksātājiem nav jāpilda vairāki apgrūtinoši dokumentēšanas un ziņošanas pienākumi (piemēram, nepieciešamība glabāt un ziņot nodokļu administrācijai tā dēvētos kilometriskos datus, t. i., detalizētu sarakstu par nobrauktajiem kilometriem saistībā ar veikto saimniecisko darbību), kas dažkārt varētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu.

Uzņēmumi kopumā atbalsta atskaitīšanas noteikumus, kas izriet no pieprasītās atkāpes. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES, tiek uzskatīti par veiksmīgu kompromisu starp pieņemtajiem noteikumiem un dārgu, laikietilpīgu un neefektīvu uzskaiti, kas vajadzīga, lai apliecinātu transportlīdzekļu faktisko izmantošanu saimnieciskajai darbībai. No vispārējo noteikumu atkāpes izrietošās vienkāršošanas akceptēšanu var apliecināt fakts, ka nodokļa maksātāji ir pieņēmuši šādus noteikumus attiecībā uz gandrīz 90 % izmantoto transportlīdzekļu.

Šo iemeslu dēļ Polijas Republika kopš 2014. gada 1. aprīļa piemēro atkāpi no PVN direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta. Minētie īpašie pasākumi tika pagarināti līdz 2019. gada 31. decembrim un pēc tam līdz 2022. gada 31. decembrim attiecīgi ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1837 2 un Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1594 3 .

Tā kā īpašā pasākuma ietekme uz nodokļa maksātāju un nodokļu iestāžu administratīvo slogu ir pozitīva, tiek ierosināts atļaut pagarināt esošo atkāpes pasākumu. Atļaujai būtu jāpaliek spēkā uz vēl vienu noteiktu periodu, t. i., līdz 2025. gada 31. decembrim, lai ļautu pārskatīt atkāpes pasākuma nepieciešamību un efektivitāti, kā arī procentuālo sadalījumu starp izmantojumu saimnieciskajai darbībai un citu izmantojumu, kas ir tās pamats. Pieprasījums pagarināt atkāpes piemērošanas periodu būtu jānosūta Komisijai līdz 2025. gada 31. martam, pievienojot ziņojumu, kurā ietverts pārskats par piemēroto procentuālo daļu.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Līdzīgas atkāpes saistībā ar atskaitīšanas tiesībām ir piešķirtas citām dalībvalstīm 4 .

PVN direktīvas 176. pantā noteikts, ka Padome lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Līdz tam laikam tas ļauj dalībvalstīm saglabāt izņēmumus, kas bija spēkā saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1979. gada 1. janvārī. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pastāv vairāki “nogaidoši” noteikumi, kas ierobežo tiesības atskaitīt PVN attiecībā uz korporatīviem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Iepriekšējās iniciatīvas iedibināt noteikumus par to, uz kurām izdevumu kategorijām var attiecināt atskaitīšanas tiesību ierobežojumu, ir bijušas neveiksmīgas 5 . Kamēr minētie noteikumi nav saskaņoti ES līmenī, tādas atkāpes kā pašreizējā uzskata par piemērotām.

Tādējādi ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar spēkā esošajiem PVN direktīvas noteikumiem.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis pasākums ir saskanīgs ar Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” 6 , kurā uzsvērta nepieciešamība atbalstīt jaunus un novatoriskus uzņēmumus, kas saskaras ar lielāku administratīvo sarežģītību nekā lieli starptautiski uzņēmumi, turklāt saistību izpildes izmaksas mazajiem uzņēmumiem parasti ir daudz augstākas nekā lielajiem. Tas atbilst arī Komisijas 2017. gada darba programmai 7 , kurā uzsvērta nepieciešamība vienkāršot PVN mazajiem uzņēmumiem. 

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

PVN direktīvas 395. pants.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vadoties pēc PVN direktīvas noteikuma, kurš ir šā priekšlikuma pamatā, priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tādēļ subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitāte

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko piešķir dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un tas neuzliek nekādus pienākumus.

Ņemot vērā atkāpes ierobežoto tvērumu, īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim, proti, vienkāršot nodokļa iekasēšanu un nepieļaut noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jo īpaši ņemot vērā iespēju, ka uzņēmumi savu atbildību var deklarēt mazākā mērā un ka pienākums pārbaudīt nobraukumu nodokļu iestāžu vajadzībām rada slogu, 50 % ierobežojuma noteikšana vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūru un novērstu nodokļa nemaksāšanu, cita starpā izmantojot nepareizu uzskaiti.

Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir Padomes īstenošanas lēmums.

Saskaņā ar PVN direktīvas 395. pantu atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem ir pieļaujama vienīgi ar Padomes atļauju, ko tā ar vienprātīgu lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Padomes Īstenošanas lēmums ir vispiemērotākais instruments, jo to var adresēt atsevišķai dalībvalstij.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Polijas Republika savam pieprasījumam pagarināt iepriekš minēto īpašo pasākumu pievienoja ziņojumu. Ziņojumā bija iekļauts pārskats par pašreizējo ierobežojumu attiecībā uz tiesībām atskaitīt PVN, kā paredzēts Padomes Īstenošanas lēmumā 2013/805/ES 8  3. panta otrajā daļā, kas grozīts ar Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1594 9 1. pantu.

Iepriekš minētā ziņojuma vajadzībām veiktajā PVN atskaitīšanas tiesību ierobežojuma pārskatā it īpaši tika secināts, ka:

·īpašais pasākums ir palīdzējis vienkāršot PVN iekasēšanu un novērst PVN nemaksāšanu, likvidējot grūtības nodokļa maksātājam noteikt to laika daļu, kad transportlīdzekli izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām un kad – citiem mērķiem (lielākoties saistībā ar uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām), kas veicina aprēķināmā PVN nemaksāšanu un izvairīšanos no tā;

·īpašais pasākums ir palīdzējis vienkāršot nodokļa saistības un samazināt administratīvo slogu nodokļa maksātājiem (it īpaši MVU sektorā) un nodokļu administrācijai, ievērojami samazinot grūtības, kas saistītas ar priekšnodokļa atskaitījumu pareizības pārbaudi, kas bieži vien izraisa dārgus un laikietilpīgus administratīvus strīdus un tiesvedības (abām pusēm);

·tiesību atskaitīt priekšnodokli ierobežojums līdz 50 % ir atbilstošs, jo kopumā tas atbilst vidējai transportlīdzekļa izmantošanai privātām vajadzībām, ko veic attiecīgais nodokļa maksātājs (zemākas vai lielākas likmes izmantošana radītu pārmērīgas atšķirības starp transportlīdzekļa paredzamo un faktisko izmantošanu saimnieciskām un privātām vajadzībām);

·pasākums ir saderīgs ar neitralitātes principu un neierobežo tiesības pilnībā atskaitīt priekšnodokli par izdevumiem, kas saistīti ar pasažieru transportlīdzekļiem, ja nodokļa maksātājs izpilda noteiktas uzskaites prasības, kuras apstiprina, ka transportlīdzeklis 100 % apmērā tiek izmantots saimnieciskajai darbībai.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām netika veikta. Šā priekšlikuma pamatā ir Polijas pieprasījums, un tas attiecas tikai uz šo konkrēto dalībvalsti.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un novērst PVN nemaksāšanu. Tāpēc tas var pozitīvi ietekmēt gan uzņēmumus, gan administrācijas. Īpašo pasākumu Polija noteica kā vispiemērotāko risinājumu, un tas ir salīdzināms ar citām iepriekšējām un pašreizējām atkāpēm, kas piešķirtas citām dalībvalstīm.

Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula – 2025. gada 31. decembris.

Gadījumā, ja Polija apsvērtu īpašā pasākuma turpmāku pagarinājumu pēc 2025. gada, tai līdz 2025. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums, kam pievienots ziņojums, kurā ietverts pārskats par procentuālo ierobežojumu.

2022/0353 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES, ar ko Polijas Republikai atļauj ieviest pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 10 un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par preču un pakalpojumu piegādēm, ko tas saņēmis darījumos, par kuriem uzliek nodokli. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja nodokļa maksātājs lieto saimnieciskās darbības aktīvus savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām, to uzskata par pakalpojumu par atlīdzību, kam vēlāk ir uzliekams PVN.

(2)Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES 11 Polijai līdz 2022. gada 31. decembrim tika atļauts ierobežot līdz 50 % tiesības atskaitīt PVN par noteiktu mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, iegādi Kopienas iekšienē, importēšanu, nomu vai izpirkumnomu un par ar tiem saistītiem izdevumiem, ja šādi transportlīdzekļi netiek pilnībā izmantoti saimnieciskās darbības vajadzībām, un atbrīvot nodokļa maksātāju no PVN aprēķināšanas par tādu transportlīdzekļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, uz kuriem attiecas ierobežojums (“īpašie pasākumi”).

(3)Padomes Īstenošanas lēmums 2013/805/ES (ar grozījumiem) zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2022. gada 18. februārī, Polija lūdza atļauju turpināt piemērot īpašos pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, uz turpmāku laikposmu līdz 2025. gada 31. decembrim, lai ierobežotu atskaitīšanas tiesības par izdevumiem, kas attiecas uz konkrētiem mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, kurus neizmanto vienīgi saimnieciskai darbībai, un lai atbrīvotu nodokļa maksātājus no pienākuma šādu transportlīdzekļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām uzskatīt par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību (“pieprasījums”).

(4)Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2022. gada 15. marta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Polijas pieprasījumu. Komisija 2022. gada 16. marta vēstulē paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izskatīšanai.

(5)Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES 3. panta otro daļu Polija kopā ar pieprasījumu iesniedza Komisijai ziņojumu par īpašo pasākumu piemērošanu, ietverot pārskatu par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN. Pamatojoties uz minēto informāciju, Polija apgalvo, ka 50 % likme joprojām ir pamatota. Tā arī uzskata, ka atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības joprojām ir nepieciešama, lai izvairītos no nodokļa dubultas uzlikšanas. Minētie īpašie pasākumi ir pamatoti ar nepieciešamību vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un novērst nodokļa nemaksāšanu, izmantojot nepareizu uzskaiti un nepatiesu nodokļa deklarēšanu.

(6)Īpašos pasākumus piemērojot pēc 2022. gada 31. decembra, būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem Polijas kopējiem nodokļu ieņēmumiem, un tiem nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(7)Tāpēc ir lietderīgi pagarināt Īstenošanas lēmumā 2013/805/ES paredzēto atļauju. Atļaujas pagarinājums būtu jāierobežo laikā, lai varētu izvērtēt tās efektivitāti un atbilstošo procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN.

(8)Ja Polija uzskatītu, ka īpašie pasākumi ir vajadzīgi arī pēc Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES termiņa beigām, un lai nodrošinātu, ka savlaicīgi tiek izskatīts jebkurš pieprasījums pagarināt minētajā īstenošanas lēmumā paredzēto atļauju, ir jānosaka prasības attiecībā uz šādu pieprasījumu.

(9)Īstenošanas lēmums 2013/805/ES tāpēc būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2025. gada 31. decembrī.

Pieprasījumu pagarināt šajā lēmumā paredzēto atļauju iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 31. martam. Šādam pieprasījumam pievieno ziņojumu, kurā ietver pārskatu par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN, pamatojoties uz šo lēmumu.”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
(2)    Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1837 (2016. gada 11. oktobris), ar ko Polijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta (OV L 280, 18.10.2016., 28. lpp.).
(3)    Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1594 (2019. gada 24. septembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES, ar ko Polijas Republikai atļauj ieviest pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 248, 27.9.2019., 71.–72. lpp.).
(4)    Piemēram: Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1997 (2021. gada 15. novembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1994, ar ko Horvātijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 408, 17.11.2021., 1.–2. lpp.); Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1493 (2018. gada 2. oktobris), ar ko Ungārijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 252, 8.10.2018., 44.–46. lpp.); Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1854 (2017. gada 10. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2014/797/ES, ar ko Igaunijas Republikai atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 265, 14.10.2017., 17.–18. lpp.).
(5)    COM (2004) 728 final – Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības (OV C 24, 29.1.2005., 10. lpp.), atsaukts 2014. gada 21. maijā (OV C 153, 21.5.2014., 3. lpp.).
(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020) 312 final).
(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas 2017. gada darba programma” (COM(2016) 710 final).
(8)    Padomes Īstenošanas lēmums 2013/805/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko Polijas Republikai atļauj ieviest pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 353, 28.12.2013., 51. lpp., kas grozīts).
(9)    Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1594 (2019. gada 24. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2013/805/ES, ar ko Polijas Republikai atļauj ieviest pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 248, 27.9.2019., 71. lpp.).
(10)    OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
(11)    Padomes Īstenošanas lēmums 2013/805/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko Polijas Republikai atļauj ieviest pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 353, 28.12.2013., 51. lpp.).