Briselē, 31.10.2022

COM(2022) 566 final

2022/0352(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, par EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi. Saskaņā ar nolīguma noteikumiem Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse līdz šim ir bijusi Kamerūnas Republika.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Pagaidu nolīgums ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses

Pagaidu nolīguma ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, mērķi ir šādi:

(a)sekmēt nabadzības samazināšanu un turpmāku izskaušanu, izveidojot tirdzniecības partnerību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) un Kotonū Nolīgumu;

(b)veicināt konkurētspējīgāku un daudzveidīgāku Centrālāfrikas reģionālo ekonomiku, kā arī straujāku izaugsmi;

(c)veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību Centrālāfrikas reģionā;

(d)veicināt Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar tās politisko izvēli un attīstības prioritātēm;

(e)uzlabot Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses potenciālu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

(f)izveidot un īstenot efektīvu, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu tirdzniecībai un ieguldījumiem Centrālāfrikas reģionā, tādējādi uzlabojot apstākļus ieguldījumu un privātā sektora iniciatīvu palielināšanai un palielinot reģiona ražojumu un pakalpojumu piegādes jaudu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi;

(g)nostiprināt esošās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas ieinteresētības pamata. Šajā saistībā atbilstīgi PTO saistībām nolīgums uzlabos tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības, atbalstīs jaunu tirdzniecības dinamiku Līgumslēdzēju pušu starpā ar savstarpējās tirdzniecības progresīvu, asimetrisku liberalizāciju, paplašinās un padziļinās sadarbību visās jomās, kas saistītas ar tirdzniecību;

(h)veicināt privātā sektora attīstību un nodarbinātības pieaugumu.

Sarunas par nolīgumu notika starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo, Kongo Demokrātisko Republiku, Santome un Prinsipi, Gabonu, Ekvatoriālo Gvineju un Čadu, no otras puses. Saskaņā ar nolīguma noteikumiem Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse līdz šim ir bijusi Kamerūnas Republika. Nolīgums ar Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi tika parakstīts Briselē 2009. gada 22. janvārī, un to provizoriski piemēro no 2014. gada 4. augusta.

2.2.Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja

Saskaņā ar 5. pantu ES un Centrālāfrikas EPN komitejas reglamentā, kas 2016. gada 15. decembrī pieņemts ar EPN komitejas Lēmumu Nr. 1/2016, EPN komiteja savā pakļautībā var veidot apakškomitejas, kurās izskata konkrētus ar nolīgumu saistītus jautājumus.

Nepieciešamība izveidot šo apakškomiteju tika parafēta ar rezolūciju, ko pieņēma ES un Centrālāfrikas EPN komitejas pirmajā sanāksmē, kura starp ES un Kamerūnu notika Briselē (Beļģijā) 2015. gada 11. un 12. maijā.

2022. gada 9. un 10. jūnijā ES un Kamerūnas EPN komitejas sestajā sanāksmē Puses atkārtoti apstiprināja savu vēlmi izveidot lauksaimniecības un ganību lauksaimniecības jautājumiem veltītu EPN apakškomiteju un rīkoja detalizētas diskusijas par EPN komitejas lēmuma projekta saturu, ar ko izveido šādu apakškomiteju. Šo lēmuma projektu savstarpēji apstiprināja Puses, kuras bija piekritušas šo lēmumu pieņemt pēc iespējas drīz pēc tam, kad to bija pārskatījis juridiskais dienests, un saskaņā ar katras Puses iekšējām procedūrām.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Ar šo Padomes lēmuma priekšlikumu nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi ES un Centrālāfrikas EPN satvarā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu 1 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

EPN komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses.

Akts, kuru EPA komiteja ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi 92. pantam Pagaidu nolīgumā ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.

Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

5.Paredzētā akta publicēšana

Tā kā ar ES un Centrālāfrikas EPN komitejas aktu tiks grozīts nolīgums, ir lietderīgi pēc pieņemšanas to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2022/0352 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Briselē 2009. gada 22. janvārī ar Padomes Lēmumu 2009/152/EK 2 tika parakstīts Pagaidu nolīgums ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses 3 (“nolīgums”), un to provizoriski piemēro no 2014. gada 4. augusta.

(2)Saskaņā ar nolīguma noteikumiem Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse ir Kamerūnas Republika.

(3)Saskaņā ar nolīguma 92. pantu tiek izveidota ES un Centrālāfrikas EPN komiteja, kam jāatbild par visu nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu tajā minēto uzdevumu īstenošanu.

(4)Saskaņā ar 5. pantu ES un Centrālāfrikas EPN komitejas reglamentā, kas 2016. gada 15. decembrī pieņemts ar EPN komitejas Lēmumu Nr. 1/2016, ES un Centrālāfrikas EPN komitejas efektīvai darbībai tā savā pakļautībā var veidot apakškomitejas, kurās izskata konkrētus ar nolīgumu saistītus jautājumus. Attiecīgi nolīguma mērķu sasniegšanai ES un Centrālāfrikas EPN komiteja var izveidot EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju.

(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi, jo tai būs juridiskas sekas Savienībā.

(6)Šim lēmumam pievienotajam lēmuma projektam vajadzētu būt Savienības nostājas pamatā attiecībā uz Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šim lēmumam pievienotais EPN komitejas lēmuma projekts ir tās nostājas pamatā, kas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi.

Nelielus grozījumus lēmuma projektā, kuri nerada ievērojamas izmaiņas, atļauts veikt bez jauna Padomes lēmuma.

2. pants

Pēc EPN komitejas lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
(2)    Padomes Lēmums 2009/152/EK (2008. gada 20. novembris), lai parakstītu un provizoriski piemērotu Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (OV L 57, 28.2.2009., 1. lpp.).
(3)    OV L 57, 28.2.2009., 1. lpp.

Briselē, 31.10.2022

COM(2022) 566 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi


PIELIKUMS

Projekts
EPN KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2022,

kas izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, par EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi

EPN KOMITEJA,

ņemot vērā Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), proti, tā 92. pantu, kurā paredzēts, ka EPN komiteja ir atbildīga par visu nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu tajā minēto uzdevumu īstenošanu,

ņemot vērā EPN komitejas 2016. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 1//2016 par tās reglamenta pieņemšanu, proti, tā 5. pantu, kurā paredzēts, ka EPN komiteja savā pakļautībā var veidot apakškomitejas, kurās izskata konkrētus ar nolīgumu saistītus jautājumus,

ņemot vērā nepieciešamību izveidot EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Ar šo izveido EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju partnerībai starp Eiropas Kopienu un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi turpmāk 2. pantā noteikto uzdevumu veikšanai.

2.EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas galvenais mērķis ir sekmēt informācijas apmaiņu lauksaimniecības, ganību lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos.

2. pants

EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja ir atbildīga par dokumentu izpēti, kas nepieciešama atzinumu izstrādei un sniegšanai un ieteikumu sniegšanai lauksaimniecības, ganību lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos. Tā ļauj Pusēm apmainīties ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi un savstarpēji apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar nolīguma I sadaļas 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un kas ietilpst turpmāk aprakstītajā apakškomitejas darbības jomā.

1.EPN komitejas pakļautībā esošā EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

a)visu tādu nolīguma II, III un V sadaļas aspektu uzraudzīšana, kas saistīti ar lauksaimniecības un lopkopības produktu tirdzniecību, sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, pārtikas nodrošinājumu un lauku attīstību, kā arī ar intelektuālā īpašuma un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, ciktāl tie attiecas uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem,

b)iesaistīšanās politikas dialogā par lauksaimniecību, lopkopību un lauku attīstību šādās jomās:

i)lauksaimniecības un lopkopības produktu ražošana, patēriņš, tirdzniecības veicināšana un attiecīgās tirgus norises,

ii)ieguldījumu veicināšana lauksaimniecības un ganību lauksaimniecības nozarēs, tostarp maza mēroga darbībās,

iii)lauksaimniecības un lauku attīstības politika, normatīvie akti, tostarp politika ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības jomā,

iv)jaunas tehnoloģijas, pētniecība un inovācija un zināšanu nodošana lauksaimniecības nozarēm, kā arī pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

2.EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja ir atbildīga arī par EPN komitejas ieteikumu īstenošanas uzraudzīšanu, ciktāl tie attiecas uz pirmajā daļā noteikto kompetences jomu.

3.EPN apakškomiteja iesniedz savus atzinumus EPN komitejai.

3. pants

EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju veido Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses pārstāvji, no otras puses. Pārstāvētās puses var kopīgi nolemt uzaicināt citus dalībniekus, īpaši to ieinteresēto personu pārstāvjus, uz kurām attiecas apakškomitejas kompetences joma.

4. pants

EPN apakškomiteja sanāk vai nu klātienē, vai jebkādā citā piemērotā veidā, kas noteikts, Pusēm savstarpēji vienojoties. Apakškomitejas sanāksmju darba kārtību un biežumu nosaka, pārstāvētajām pusēm vienojoties.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

Briselē, 2022. gada ..