EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.10.2022

COM(2022) 559 final

2022/0343(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Visām zvejas iespēju regulām zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) vispārējiem mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 1 (pamatregula) ir noteikti mērķi, kuri ikgadējos un divgadējos priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles limitiem jāiestrādā, lai nodrošinātu ES zvejniecību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

Zvejas iespējas vairumam krājumu nosaka katru gadu (dažiem dziļūdens krājumiem reizi divos gados), taču tas nebūt netraucē pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši daudzgadu plānu Ziemeļjūrai 2 un rietumu ūdeņiem 3 .

Dažas no ierosinātajām zvejas iespējām ES nosaka autonomi, bet par dažām citām ir jāvienojas daudzpusējās vai divpusējās apspriedēs ar trešām valstīm. Šādās apspriedēs saskaņotā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) dalībvalstu vidū tiek sadalīta pēc relatīvās stabilitātes principa.

Šis priekšlikums aptver:

–krājumus, kurus ES pārvalda autonomi,

–kopīgos krājumus, kuri Ziemeļjūrā un ziemeļrietumu ūdeņos jāpārvalda kopīgi ar Apvienoto Karalisti un Ziemeļjūrā un Skagerakā jāpārvalda kopīgi ar Norvēģiju un Apvienoto Karalisti vai par kuriem notikušas Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstu apspriešanās,

–zvejas iespējas, kuru pamatā ir reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) satvarā noslēgtas vienošanās, un

–dažas zvejas iespējas trešo valstu ūdeņos.

Virkne zvejas iespēju šajā priekšlikumā ir atzīmētas ar pm (pro memoria), jo:

–zinātniskais ieteikums par dažiem autonomajiem ES krājumiem priekšlikuma pieņemšanas laikā vēl nebija pieejams vai

–dažus nozvejas limitus un citus ieteikumus relevantās RZPO vēl nav paziņojušas, jo to ikgadējās sanāksmes vēl nav notikušas, vai

–dati par dažiem krājumiem trešo valstu ūdeņos, par kopīgiem krājumiem vai par zvejas iespējām, ar kurām apmainās ar trešām valstīm, vēl nav pieejami, jo apspriedes ar minētajām valstīm vēl nav noslēgušās.

Zvejas iespēju noteikšanā izmantotā pieeja

Kā ierasts, Komisija ir sagatavojusi gadskārtējo paziņojumu Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes (COM(2022) 253). Gadskārtējā paziņojumā, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, tiek sniegts pārskats par krājumu stāvokli un izskaidrota zvejas iespēju noteikšanā izmantotā pieeja.

Laikā no 2022. gada 31. maija līdz 30. jūnijam Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) pēc Komisijas lūguma sniedza gada vai daudzgadu zinātniskos ieteikumus par vairākiem autonomajiem ES zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums 4 .

ICES zinātniskie ieteikumi būtībā ir atkarīgi no datu pieejamības: pilnībā novērtēt, proti, aplēst krājumu apjomu un prognozēt to reakciju uz dažādiem izmantošanas scenārijiem (“nozvejas scenāriju tabulas”), var tikai tādus krājumus, par kuriem pieejami pietiekami un ticami dati. Ja pieejamie dati ir pietiekami, ICES var aplēst zvejas iespēju korekcijas, kas nodrošinās attiecīgā krājuma izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY). Tad ieteikumu sauc par “MSY ieteikumu”. Pārējos gadījumos zvejas iespēju ieteicamo apjomu ICES nosaka, paļaudamās uz piesardzīgu pieeju. Noteikšanas metodes ICES ir izskaidrojusi publicētajā materiālā par to, kā sniegt ieteikumus par krājumiem, par kuriem trūkst datu 5 . Tad ieteikumu sauc par “piesardzīgu ieteikumu”.

Visas zvejas iespējas, kuras Komisija šeit ierosinājusi, atspoguļo gadskārtējā paziņojumā izklāstītajā veidā sagatavotus zinātniskos ieteikumus, kas par krājumu stāvokli saņemti līdz šā priekšlikuma pieņemšanas laikam.

Tiklīdz būs pieejams zinātniskais ieteikums par pārējiem ES autonomajiem krājumiem, attiecīgās zvejas iespējas šajā priekšlikumā tiks iekļautas saskaņā ar gadskārtējā paziņojumā izklāstīto pieeju.

Līdzīgā kārtā zvejas iespējas, kuras attiecas uz citiem krājumiem, šajā priekšlikumā tiks iekļautas atbilstoši ES un trešo valstu apspriežu vai RZPO ikgadējo sanāksmju iznākumam.

Attiecībā uz minētajām apspriedēm un RZPO ikgadējām sanāksmēm Komisija ierosina un Padome pieņem ES nostāju, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar gadskārtējā paziņojumā izklāstīto pieeju. Attiecībā uz kopīgo krājumu divpusēju apspriešanu ar Apvienoto Karalisti un RZPO ikgadējām sanāksmēm Komisija ierosina un Padome pieņem daudzgadu pilnvarojuma specifikācijas 6 .

Kamēr apspriešanās vēl turpinās un RZPO ikgadējās sanāksmes vēl nav notikušas vai zinātniskie ieteikumi vēl nav pieejami, atbilstošajā Padomes Regulas (ES) 2022/109 7 daļā kvadrātiekavās minētie relevantie apsvērumi un noteikumi un tiem atbilstošās zvejas iespējas ir atzīmētas ar pm.

Kad apspriešanās būs beigusies un RZPO ikgadējā sanāksme būs notikusi vai kļūs pieejami jaunākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, relevantos Komisijas priekšlikumus publicēs kā neoficiālus Komisijas dienestu dokumentus, kuri kļūs par neatņemamu šā priekšlikuma daļu. 

Izkraušanas pienākums

Saskaņā ar pamatregulas 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Tomēr izkraušanas pienākuma sakarā pamatregula paredz dažus atbrīvojumus. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, Komisija ir pieņēmusi deleģētās regulas, ar kurām nosaka izkraušanas pienākuma īstenošanas kārtību dažās zvejniecībās (“izmetumu plāni”) un, balstoties uz de minimis vai augstas izdzīvotības atbrīvojumiem, atļauj ierobežotu daudzumu izmetumu.

Kopš izkraušanas pienākuma ieviešanas ierosinātajām zvejas iespējām saskaņā ar pamatregulas 16. panta 2. punktu ir jāatspoguļo pāreja no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu, jo izmetumi vairs nav atļauti. Šāda atspoguļošana notiek, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu par krājumiem, kurus apzvejo pamatregulas 15. panta 1. punktā minētās zvejniecības. Ierosinātās zvejas iespējas ir noteiktas arī saskaņā ar citiem relevantiem noteikumiem, t. i., 16. panta 1. punktu par relatīvās stabilitātes principu un 16. panta 4. punktu, kas atsaucas uz KZP mērķiem un relevantajiem daudzgadu plānu noteikumiem.

Ņemot vērā to, ka izkraušanas pienākums nu tiek piemērots pilnībā, Komisija KPN ierosina, pamatojoties uz ieteikumu par nozveju, nevis uz (iepriekš izmantoto) ieteikumu par izkrāvumiem. Ierosinātajās ES kvotās ņemti vērā ierobežota apjoma izmetumi, kas tiks veikti uz noteikto atbrīvojumu pamata; šie daudzumi netiks izkrauti un ieskaitīti kvotās, tāpēc tie no ES kvotām ir atvilkti.

Ikgadējā elastība

Jāņem vērā arī saiknes starp pamatregulu un Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 8 . Ar otro minēto regulu, konkrēti, tās 3. un 4. pantu, ir ieviesti ikgadējās KPN pārvaldības papildu nosacījumi, arī elastība attiecībā uz krājumiem, kuriem nosakāma piesardzīga vai analītiska KPN (šajā gadījumā tie ir krājumi, par kuriem ICES attiecīgi sniegusi piesardzīgu ieteikumu vai MSY ieteikumu). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, ir jānolemj, uz kuriem krājumiem minētās regulas 3. un 4. pants neattiecas, un lēmuma pieņemšanā jo īpaši jāpamatojas uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Pamatregulas 15. panta 9. punktā ir paredzēts vēl cits ikgadējas elastības mehānisms.

Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principa piemērošanu un KZP mērķu sasniegšanu, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantā un pamatregulas 15. panta 9. punktā paredzētos pasākumus nevar piemērot kumulatīvi.

Pamatregulas 15. panta 9. punktā paredzētā ikgadējā elastība nebūtu jāpiemēro, ja tas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz krājumiem, kam biomasas rādītājs ir mazāks par Blim. Blim biomasas rādītāju nesasnieguša krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota.

Ierosinātās zvejas iespējas ar skaidrojumu

ES kvotas atspoguļo daudzumus, ko varētu nozvejot un izkraut un kas tiks ieskaitīti dalībvalstu kvotās. Ierosināto 2023. gada zvejas iespēju un šāgada (2022) zvejas iespēju salīdzinājums tāpēc ir balstīts uz ES kvotām.

ES autonomie krājumi

ES autonomie dziļūdens zivju krājumi

Zutis

ICES ieteikums sagatavots par visu Eiropas zuša (Anguilla anguilla) dabiskās izplatības areālu, kas ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru. Ņemot vērā Eiropas zuša kritisko stāvokli, pēdējās divās desmitgadēs ICES ir ieteikusi Eiropas zuša antropogēno mirstību uzturēt pēc iespējas tuvu nullei visā dabiskās izplatības areālā. Konkrētāk, 2021. gada 4. novembrī ICES ieteica, ka 2022. gadā pēc piesardzīgas pieejas piemērošanas zuša nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā vajadzētu būt nullei 9 . Tas attiecās gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietvēra stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām. Turklāt 2022. gada 30. maijā ICES atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā ES noturēt 40 % līmenī 10 , kā prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 11  2. panta 4. punktā. Vēl tā ieteica, ka saglabāšanas centieni būtu jāvērš galvenokārt uz tiem pasākumiem, kuri pēc definīcijas spēj ar lielu varbūtību samazināt zušu mirstību un atvieglot to nokļūšanu līdz jūrai. ICES 2023. gada ieteikums tiks publicēts 2022. gada 3. novembrī.

Ikgadējās zvejas iespēju regulas ICES apgabala ES ūdeņos kopš 2018. gada un Vidusjūrā kopš 2019. gada nosaka zuša zvejas aizliegumu uz trim secīgiem mēnešiem. Pēc ICES 2021. gada 4. novembra ieteikuma publicēšanas Komisija ar konsultatīvajām padomēm un reģionālajām dalībvalstu grupām vairākus mēnešus apspriedās par to, kā šo ICES ieteikumu vislabāk īstenot. Turklāt 2021. gada decembrī Padomes Regula (ES) 2022/109 12 attiecībā uz Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Padomes Regula (ES) 2022/110 13 attiecībā uz Vidusjūru noteica 2022. gadā uz trim secīgiem mēnešiem piemērojamo zuša zvejas aizliegumu.

Apspriedusies ar ieinteresētajām personām un pamatojoties uz ICES 2021. gada 4. novembra ieteikumu, Komisija uz 2023. gadu ierosina visu zuša zvejas darbību aizliegumu no trim secīgiem mēnešiem pagarināt līdz sešiem secīgiem mēnešiem jūras ūdeņos un tiem piegulošajos iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (ietverot arī Baltijas jūru) un Vidusjūrā (izņemot Melno jūru). Sešus mēnešu ilgs zvejas aizliegums, noteikts uz pareizo periodu, aptvertu lielāko daļu migrējošo stikla zušu un sudrabzušu un tādējādi nodrošinātu augstāku zuša krājumu aizsardzības pakāpi ūdeņos, uz kuriem zvejas aizliegums attiecas. Sešus mēnešu ilgs aizliegums turklāt palīdzētu sasniegt Regulas (EK) Nr. 1100/2007 izvirzīto mērķi, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūst vismaz 40 % sudrabzušu (biomasas izteiksmē). Tāpēc sešus mēnešu ilgajam zvejas aizliegumam būtu jāaptver gan stikla zušu, gan sudrabzušu migrācijas perioda lielākā daļa. Turklāt tam būtu jāaptver laiks, kad migrācija notiek visintensīvāk. Tā kā vidisku faktoru ietekmē šis laiks no gada uz gadu var būt cits, aizliegumam būtu jānosedz vēl vismaz divi mēneši pirms un pēc intensīvākās migrēšanas mēneša. Zušu migrēšanu turklāt ietekmē visdažādākie vidiskie un bioloģiskie faktori, tāpēc migrācijas perioda iezīmes atkarībā no zuša dzīves posma, dzīvotnes veida un ģeogrāfiskās atrašanās vietas (jo sevišķi kad runa ir par jūras šaurumu) var būt dažādas. Lai maksimāli palielinātu zvejas aizlieguma ietekmi uz zuša krājumu aizsardzību un atjaunošanu, tas jānosaka, ievērojot visus minētos faktorus. Rezultātā dalībvalsts līmenī varētu tikt noteikti dažādiem apgabaliem un dažādiem zuša dzīves posmiem atšķirīgi zvejas aizlieguma periodi, un varētu būt tā, ka zvejas aizliegums beidzas 2024. gadā. Visbeidzot, zvejas aizliegumiem, kas noteikti jūras šaurumos un pārrobežu teritorijās, būtu jābūt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti tuvumā esošajos apgabalos, un tādēļ minētie aizliegumi būtu jāsaskaņo pienācīgos apspriežu forumos. Kad ICES būs publicējusi zinātnisko ieteikumu par 2023. gadu, šis priekšlikums, iespējams, tiks atjaunināts.

•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

Ierosinātie pasākumi un KZP mērķi un noteikumi ir saskanīgi.

•Saskanība ar citām ES rīcībpolitikām

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar citām ES rīcībpolitikām, jo īpaši ar vides jomā īstenoto rīcībpolitiku.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir ekskluzīvā ES kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums zvejas iespējas dalībvalstīm iedala saskaņā ar pamatregulas mērķiem, piemērojamajiem daudzgadu plāniem un ES un trešo valstu apspriežu un RZPO ikgadējo sanāksmju iznākumu. Ievērojot pamatregulas 16. un 17. pantu, dalībvalstīm ir jānolemj, kā tām iedalītās zvejas iespējas var saskaņā ar konkrētiem zvejas iespēju iedalīšanas kritērijiem tālāk sadalīt to karoga kuģiem. Tāpēc dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kas vajadzīga, lai priekšlikuma aptverto zvejas iespēju izmantošanas nolūkā iedalītās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) tālāk sadalītu saskaņā ar izvēlēto sociālo/ekonomisko modeli.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

a)Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Pamatodamās uz gadskārtējo paziņojumu Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes (COM(2022) 253 final), Komisija savu pieeju dažādiem zvejas iespēju priekšlikumiem ir apspriedusi ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar konsultatīvo padomju starpniecību, un ar dalībvalstīm.

Komisija turklāt ir ievērojusi pieeju, kas izklāstīta tās paziņojumā Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā (COM(2006) 246 galīgā redakcija). Šī pieeja ietver agrīnu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, un tas diskusiju padara stratēģiskāku.

b)Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ieinteresēto personu atsauksmes par iepriekšminēto gadskārtējo paziņojumu atspoguļo viedokli par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un pieņemto pārvaldības lēmumu pareizību. Komisija atsauksmes ir ņēmusi vērā šā priekšlikuma izstrādē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija par izmantojamo metodiku ir apspriedusies ar ICES. ICES zinātniskais ieteikums balstās uz ieteikuma satvaru, kuru izstrādājušas ICES ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tiek sniegts saskaņā ar partnerības pamatnolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju.

KZP galīgais mērķis ir atjaunot un uzturēt krājumus tā, lai tie spētu nodrošināt MSY. Šis mērķis ir nepārprotami iestrādāts pamatregulas 2. panta 2. punktā, kurā teikts, ka to “sasniedz (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras ES uzņēmusies, ņemot vērā Johannesburgā 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību pieņemtos secinājumus un ar tiem saistīto īstenošanas plānu. Kā minēts iepriekš, MSY ieteikums ir pieejams par vairākiem krājumiem, to vidū tādiem, kas ir svarīgi nozvejas apjoma un komerciālās vērtības ziņā (piemēram, heks, menca, makšķerniekzivis, jūrasmēles, megrimi, pikša un Norvēģijas omārs).

Zvejas iespējas specializētajā zvejā apgūstamiem Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu krājumiem, par kuriem ir sniegts MSY ieteikums, jānosaka, pamatojoties uz relevantajiem daudzgadu plāniem, kuros noteikts zvejas izraisītas zivju mirstības diapazons, kas ļauj sasniegt MSY (FMSY diapazons), tātad piedāvāta zināma elastība ar īpašiem nosacījumiem. Komisija ir lūgusi ICES sniegt zinātnisku ieteikumu, uz kura pamata varētu novērtēt vajadzību pēc šādas elastības un šo elastību īstenot. FMSY vērtības augšējo diapazonu KPN ierosināšanā var izmantot ar nosacījumu, ka attiecīgā krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger, un tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tas vajadzīgs, lai:

–sasniegtu mērķus, kas relevantajā daudzgadu plānā noteikti jauktu sugu zvejniecībām, vai

–novērstu smagu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai

–mazinātu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Btrigger ir biomasa, kuras nesasniegšanas gadījumā pārvaldītājam jārīkojas, lai krājums varētu atjaunoties un pārsniegt apjomu, kas spēj ilgtermiņā nodrošināt MSY. Ja krājuma biomasa ir mazāka par Btrigger, zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka tāds, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš proporcionāli samazināts, lai ņemtu vērā biomasas kritumu.

Dažos gadījumos MSY sasniegšanas labad var būt nepieciešams samazināt zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājus un/vai nozvejas.

Attiecīgi šajā priekšlikumā ir izmantots MSY ieteikums, ja tāds pieejams. Ja saskanīgi ar KZP mērķiem KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu, tās atbilst apjomam, kāds saskaņā ar minēto ieteikumu spētu nodrošināt MSY sasniegšanu. Šī pieeja ir saskaņā ar principiem, kas izklāstīti gadskārtējā paziņojumā Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes.

Attiecībā uz specializētajā zvejā apgūstamiem krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir ierobežoti, ICES zinātniskais ieteikums sniedz kvantitatīvi izteiktus norādījumus par nozvejām, un tie ir izmantoti, lai noteiktu ierosināto KPN apjomu.

Piezvejā apgūstamu Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu krājumu zvejas iespējas jānosaka, pamatojoties arī uz relevantajiem daudzgadu plāniem. Attiecībā uz šādiem krājumiem Komisija ir lūgusi ICES pēc iespējas sniegt MSY ieteikumu. Piezvejas krājumu KPN atkarībā no relevanto daudzgadu plānu nosacījumiem var tikt ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu vai uz piesardzīgo ieteikumu.

Attiecībā uz piezvejā apgūstamiem krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir ierobežoti, KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz ICES zinātniskajā ieteikumā sniegtajiem kvantitatīvi izteiktajiem norādījumiem par nozvejām.

•Ietekmes novērtējums

Zvejas iespēju regulas tvērumu nosaka LESD 43. panta 3. punkts.

Šā priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Tāpēc tajā ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, par kurām ICES un/vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) atsaukusies labvēlīgi. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY mērķa sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta ES vai valstu publisko iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz zvejas piepūles pārvaldībai piemērojamajām prasībām.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, jo īpaši tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātie pasākumi budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2022/0343 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 14 prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju ieteikumus.

(2)Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un attiecīgā gadījumā arī jānosaka ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Turklāt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) no krājumiem, uz kuriem attiecas īpaši daudzgadu plāni, būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos noteiktajiem mērķrādītājiem un pasākumiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(3)Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem un ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriedēs ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs. KPN būtu nosakāmas arī saskaņā ar relevantajiem daudzgadu plāniem.

(4)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko detalizētus izkraušanas pienākuma īstenošanas noteikumus nosaka konkrētām zvejniecībām paredzētu izmetumu plānu veidā.

(5)Zvejas iespējās, kas noteiktas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc tās būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu (nevis uz izkrāvumu apjomu jeb, citiem vārdiem, uz vēlamo nozveju apjomu). Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no Savienības kvotām būtu jāatvelk.

(6)Attiecībā uz dažiem krājumiem ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Taču, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, tai skaitā piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu – paturot prātā pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas – un vajadzību panākt labu bioloģisko stāvokli minētajos krājumos un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY), ir lietderīgi noteikt īpašas KPN piezvejām, ko gūst no minētajiem krājumiem. Minētās KPN būtu jānosaka apjomā, kas nodrošina zivju mirstības samazināšanos minētajos krājumos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut, ka piezvejas no šādiem krājumiem vispār tiek iegūtas. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. Lai novērstu nelikumīgu nozvejas izmešanu, būtu jānosaka ar zvejas iespējām nesaraujami saistīti tehniskie un kontroles pasākumi.

(7)Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas.

(8)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/973 15   ir izveidots Ziemeļjūras daudzgadu plāns, kas stājies spēkā 2018. gadā. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 16 ir izveidots rietumu ūdeņu daudzgadu plāns, kas stājies spēkā 2019. gadā. Zvejas iespējas attiecībā uz minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kas spēj nodrošināt MSY (FMSY diapazons), un minētajās regulās paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti relevantajos ICES ieteikumos. Ja atbilstoša zinātniska informācija nav pieejama, piezvejas sugu krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajās regulās izklāstīto piesardzīgo pieeju.

(9)Regulas (ES) 2018/973 7. pantā un Regulas (ES) 2019/472 8. pantā teikts, ka tad, ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minēto regulu 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim, jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drīzu attiecīgā krājuma atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Blim biomasas rādītāju nesasnieguša krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt šā krājuma vai citu minētās zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(10)Zilās tunzivs (Thunnus thynnus) KPN Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā būtu nosakāmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 17 noteikumiem.

(11)Krājumiem, par kuriem trūkst pietiekamu vai uzticamu datu, uz kuriem varētu balstīt krājuma apmēra aplēses, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā un vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zvejniecībām.

(12)Saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plānu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/472, minētās regulas 1. panta 1. punktā uzskaitīto krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms saskaņā ar minētās regulas 4. pantu ir jāpatur tās 2. panta 2. punktā definētajos FMSY diapazonos. Tāpēc kopējā zvejas izraisītā Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) mirstība ICES 8.a un 8.b rajonā būtu jānosaka saskaņā ar ICES sniegto MSY ieteikumu un saskaņā ar FMSY punktvērtību, ņemot vērā komerciālās nozvejas un to izmetumus (pm t) un atpūtas nozvejas (pm t) (ICES ieteikumā norādītas kopā 3398 t). FMSY punktvērtība ir zvejas izraisītas zivju mirstības vērtība, kas ilgtermiņā nodrošina MSY. Relevantajām dalībvalstīm (Francijai un Spānijai) būtu jāveic atbilstoši pasākumi, kuri nodrošinātu, ka minēto dalībvalstu flotu un atpūtas zvejnieku darbības rezultātā zivju mirstība nepārsniedz FMSY punktvērtību, kas prasīta Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

(13)Ņemot vērā atpūtas zvejniecību būtisko ietekmi uz Eiropas labraka krājumiem, pasākumi, kas attiecībā uz tām noteikti ICES 8.a un 8.b rajonā, būtu jāpatur spēkā. Būtu jāsaglabā zinātniskajam ieteikumam atbilstošs dienas individuālais limits. Stacionāri tīkli būtu jāizslēdz, jo tie nav pietiekami selektīvi un ar tiem, iespējams, tiks nozvejots par noteiktajiem limitiem lielāks īpatņu skaits. Ņemot vērā vidiskos, sociālos un ekonomiskos apstākļus, it īpaši piekrastes kopienu komerciālo zvejnieku atkarību no konkrētajiem krājumiem, attiecībā uz Eiropas labraku pieņemtie pasākumi nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp komerciālo un atpūtas zvejnieku interesēm. Konkrētāk, minētie pasākumi, ņemdami vērā atpūtas zvejnieku ietekmi uz krājumiem, dod šiem zvejniekiem iespēju zvejot.

(14)2021. gada 4. novembrī ICES ieteica, ka 2022. gadā pēc piesardzīgas pieejas piemērošanas zuša (Anguilla anguilla) nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā vajadzētu būt nullei 18 . Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām. Turklāt ICES atzina, ka tad, ja šādi kopumā uzlabojas izdzīvotības varbūtība, saglabāšanas pasākumi daļēji var izpausties kā tādu nozveju gūšana, kuru vienīgais mērķis ir nozvejotos īpatņus pēc tam atbrīvot. Komisija un konsultatīvās padomes un reģionālās dalībvalstu grupas ir apspriedušās par to, kā šo ICES ieteikumu vislabāk īstenot. Turklāt 2022. gada 30. maijā ICES atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi 19 . Vēl ICES ieteica, ka minētie pūliņi būtu jāveltī galvenokārt tiem saglabāšanas pasākumiem, kuri pēc definīcijas spēj ar lielu varbūtību samazināt zušu mirstību un atvieglot to nokļūšanu līdz jūrai.

(15)[2022. gada 3. novembrī ICES attiecībā uz zuti visu veidu dzīvotnēs atkārtoti ieteica 2023. gadā piemērot nulles apjoma nozveju. Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā atsauksmes, kas saņemtas apspriedēs ar ieinteresētajām personām, ir lietderīgi visu zuša zvejas darbību aizliegumu pagarināt līdz sešiem secīgiem mēnešiem jūras ūdeņos un tiem piegulošajos iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā. Sešus mēnešu ilgs zvejas aizliegums palīdzētu labāk aizsargāt zuša krājumus un veicinātu to atjaunošanos, tādā veidā palīdzot tuvināties Regulas (EK) Nr. 1100/2007 izvirzītajam mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % pieaugušo zušu. Turklāt sešus mēnešu ilgs zvejas aizliegums, noteikts uz pareizo laikposmu vai laikposmiem, aptvertu lielāko daļu migrējošo stikla zušu un sudrabzušu. Tāpēc aizliegumam būtu jāaptver relevantās secīgās nedēļas un mēneši attiecīgi stikla zušu un sudrabzušu dzīves posmā esošo īpatņu migrācijas perioda pamatdaļā. Turklāt aizliegumam būtu jāaptver periods, kurā attiecīgajā dzīves posmā esošie īpatņi migrē visintensīvāk, tāpēc tam būtu jānosedz vēl vismaz divi mēneši pirms un pēc intensīvākās migrēšanas mēneša. Bez tam zušu migrēšanu ietekmē visdažādākie vidiskie un bioloģiskie faktori, tāpēc migrācijas perioda iezīmes atkarībā no zuša dzīves posma, dzīvotnes veida un ģeogrāfiskā apgabala (jo sevišķi kad runa ir par jūras šaurumu) var būt dažādas. Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka relevantais laikposms vai laikposmi katrā zuša dzīves posmā un/vai relevantajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tālab un tā kā migrācijas periods katru gadu var būt citāds, dalībvalstīm būtu jāizmanto labākā pieejamā zinātniskā informācija par zušu migrāciju pēdējos 10 gados. Noteikto laikposmu dēļ dalībvalstīm, ja tas ir zinātniski pamatoti un vajadzīgi patiesai zušu krājumu aizsardzībai, varētu nākties savos ūdeņos noteikt savstarpēji atšķirīgus zvejas aizlieguma periodus, kuri var beigties arī 2024. gadā. Visbeidzot, zvejas aizliegumiem, ko kaimiņos esošas dalībvalstis noteikušas pārrobežu apgabalos vai jūras šaurumos, tuvumā esošos apgabalos būtu jābūt savstarpēji saskanīgiem. Šādā nolūkā par saskanīgiem zvejas aizlieguma periodiem attiecīgajām dalībvalstīm vai reģioniem būtu jāvienojas pienācīgos apspriežu forumos. Dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. janvārim būtu Komisijai jāpaziņo pašu noteiktais zvejas aizlieguma periods vai periodi un informācija, kas pamato minētā perioda vai periodu izvēli, un relevantie valsts pasākumi.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc tam, kad ICES būs publicējusi zinātnisko ieteikumu par 2023. gadu.]

(16)[2018. gadā Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) savā 42. gadskārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/1, ar ko izveido pārvaldības pasākumus attiecībā uz zuti Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi ietver nozvejas vai zvejas piepūles limitus un ikgadēju trīs secīgus mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 formulētajiem saglabāšanas mērķiem, nacionālo zušu pārvaldības plānu vai plāniem un zušu migrācijas parastajiem laikiem konkrētajā dalībvalstī. Ja vēl pirms minētā ieteikuma stāšanās spēkā ir pastāvējuši nacionālie pārvaldības plāni, kuru īstenošanas rezultātā zvejas piepūle vai nozvejas apjoms samazināts vismaz par 30 %, jau noteiktos un īstenotos nozvejas vai zvejas piepūles limitus pastiprināt nevajadzētu. Saskaņā ar minēto ieteikumu zvejas aizliegumam būtu jāattiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, tādiem kā estuāri, piekrastes lagūnas un pārejas ūdeņi. Zvejas aizlieguma periods ir funkcionāli saistīts ar zvejas iespējām, jo bez tā nozveju apjoms vai zvejas piepūle būtu jāsamazina, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc GFCM ikgadējās sanāksmes.]

(17)Zinātniskajā ieteikumā par plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumiem to sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ ieteiktas nulles apjoma nozvejas. Turklāt augstie izdzīvotības rādītāji nozīmē, ka izmešana (nevis nozveju izkraušana) minēto krājumu saglabāšanai nāktu par labu, jo netiek uzskatīts, ka izmešana būtu vērā ņemams plātņžaunzivju zvejas izraisītas mirstības pieauguma iemesls. Tāpēc šādu sugu zveja būtu jāaizliedz. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu sugām, kuru zveja ir aizliegta, izkraušanas pienākumu nepiemēro.

(18)Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu jāierobežo pilnībā un jānosaka vispārējs minēto sugu zvejas aizliegums.

(19)Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē (2017. gada 23.–28. oktobrī Manilā) minētās konvencijas I un II papildinājumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos un attiecībā uz trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.

(20)Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažos KPN apgabalos īstenot savstarpēji elastīgu režīmu, kurš attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu.

(21)Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 20 nosaka ikgadējo KPN pārvaldību regulējošus papildu nosacījumus, to vidū elastības noteikumus par piesardzīgām un analītiskām KPN (3. un 4. pants). Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, ir jānolemj, uz kuriem krājumiem minētās regulas 3. un 4. pants neattiecas, un lēmuma pieņemšanā jo īpaši jāpamatojas uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu ir ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principa piemērošanu, KZP mērķu sasniegšanu un krājumu bioloģisko stāvokli, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants analītiskai KPN būtu jāpiemēro tikai tad, ja Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētā ikgadējā elastība netiek izmantota.

(22)Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu dot tiesības attiecīgajai dalībvalstij pašai noteikt minēto KPN. Būtu jānodrošina, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(23)Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2023. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1627 5., 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu.

(24)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 21 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(25)[2021. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu, kurš attiecas uz abiem sarkanasaru (Sebastes marinus un Sebastes mentella) krājumiem Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos un aizliedz minēto krājumu specializēto zveju. Turklāt, lai līdz minimumam samazinātu piezvejas, NEAFC ir aizliegusi veikt zvejas darbības apgabalā, kurā uzturas sarkanasaru bari. Minētie pasākumi, kas pamatojas uz ICES ieteikumu par nulles apjoma nozveju, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Ieteikumu par sarkanasariem ICES 1. un 2. apakšapgabalā NEAFC pieņemt neizdevās. Minētajam krājumam relevantā KPN būtu jānosaka saskaņā ar NEAFC satvarā pausto Savienības nostāju.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.]

(26)[2021. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā ikgadējā sanāksmē nolēma 2022. gadā saglabāt pašreizējās KPN, kas noteiktas zilajai tunzivij, zobenzivij (Xiphias gladius), Atlantijas zilajam marlīnam (Makaira nigricans), baltajam marlīnam (Tetrapturus albidus), dzeltenspuru tunzivij (Thunnus albacares) un zilajai haizivij (Prionace glauca). Turklāt attiecībā uz lielacu tunzivi (Thunnus obesus) ICCAT noteica 62 000 tonnu lielu 2022. gada KPN. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(27)[Lai samazinātu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu zvejas izraisīto mirstību, ICCAT ir noteikusi arī maksimālo limitu – 300 zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) uz vienu zvejas kuģi 2022. gadā – un ZPI izmantošanas aizlieguma laikposmu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(28)[ICCAT ir pieņēmusi arī 15 gadu atjaunošanas plānu (2022–2036) attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) Vidusjūrā. Attiecībā uz garspuru tunzivi Vidusjūrā ICCAT ir noteikusi 2500 tonnu lielu 2022. gada KPN. Bez tam 2022.–2023. gada laikposmam ICCAT ir pieņēmusi 37 801 tonnu lielu KPN attiecībā uz garspuru tunzivi Ziemeļatlantijā, un tas darīts, pamatojoties uz ieguves kontroles noteikumu, kurš pieņemts, lai šim krājumam ieviestu ilgtermiņa pārvaldības procedūru. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(29)[2021. gadā ICCAT savā ikgadējā sanāksmē pieņēma arī atjaunošanas plānu attiecībā uz īsspuru mako (Isurus oxyrinchus), kas Ziemeļatlantijā piezvejots citās ICCAT zvejniecībās. Plāns pieņemts, lai izbeigtu pārzveju un līdz 2070. gadam pakāpeniski sasniegtu tādu biomasas līmeni, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu MSY. Atjaunošanas plānā ir iekļauts paturēšanas aizliegums uz diviem gadiem, sākot no 2022. gada. Līdz jauna zinātniskā ieteikuma saņemšanai kopējās zvejas izraisītās zivju mirstības maksimums tika noteikts 250 tonnu apmērā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.]

(30)Saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem Savienība pēc pieprasījuma ir tiesīga noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2021. gada uz 2023. gadu. Kamēr minētie ICCAT ieteikumi Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti, individuālu dalībvalstu kvotas par konkrētiem krājumiem būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu, ko ICCAT 2023. gadam noteikusi pirms neizmantoto kvotu pārnešanas vai pirms ICCAT veiktajiem pārzvejoto daudzumu atskaitījumiem. Individuālu dalībvalstu 2023. gada kvotu pielāgojumi, kas atspoguļo pārnesumus un atskaitījumus, būtu jāizdara vēlāk, pamatojoties uz Savienības noteikumiem par pārnešanu un atskaitīšanu, proti, uz Regulu (EK) Nr. 847/96, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pantu.

(31)[2021. gadā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc CCAMLR ikgadējās sanāksmes.]

(32)2022. gadā Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā ikgadējā sanāksmē paturēja spēkā iepriekš pieņemtos pasākumus, kas piemērojami IOTC kompetences apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(33)Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējā sanāksme notiks 2023. gada 6.–15. februārī. Kamēr ikgadējā sanāksme nav noturēta un nav noteiktas 2023. gada KPN, SPRFMO konvencijas apgabalā būtu provizoriski jāsaglabā pašreizējie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN.

(34)2022. gadā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma saglabāt pašreizējos pasākumus, kas piemērojami konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(35)[2021. gadā Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā ikgadējā sanāksmē ikgadējo dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam (2021–2023) noteica tādā pašā līmenī kā iepriekšējam trīs gadu laikposmam. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc CCSBT ikgadējās sanāksmes.]

(36)[2021. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā ikgadējā sanāksmē nolēma lielāko daļu pašreizējo KPN, kas noteiktas galvenajām tās pārziņā esošajām sugām, saglabāt līdz 2023. gada sanāksmei. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu Patagonijas ilkņzivju (Dissostichus eleginoides) un dziļūdens sarkankrabju (Chaceon spp.) KPN tika nedaudz samazinātas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc SEAFO ikgadējās sanāksmes.]

(37)[2021. gadā Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma saglabāt pašreizējos pasākumus, kas piemērojami WCPFC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc WCPFC ikgadējās sanāksmes.]

(38)[2021. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 43. gadskārtējā sanāksmē attiecībā uz dažiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā pieņēma virkni zvejas iespēju 2022. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc NAFO ikgadējās sanāksmes.]

(39)2022. gadā Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 9. gadskārtējā sanāksmē tika saglabātas līdzšinējās zvejas iespējas, kas pieņemtas attiecībā uz nolīguma aptvertajiem krājumiem. Minētie pasākumi būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(40)[2021. gadā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija noturēja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Ziemeļjūrā un tai piegulošajos apgabalos. Tas bija vajadzīgs, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību, arī par zvejas iespējām nākamajam gadam. Minētās apspriedes notika laikā no 2021. gada 28. oktobra līdz 10. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, par kuru Padome ir vienojusies. Apspriešanās iznākums 2021. gada 10. decembrī tika dokumentēts Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas saskaņotā protokolā. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādas, kādas tās ir saskaņotajā protokolā, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un arī ir noteikti saskaņotajā protokolā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc trīspusējām Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas apspriedēm.]

(41)[Lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. panta 2. punkta d) apakšpunktu radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem salīdzinājumā ar trešo valstu operatoriem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu ļautu krājumam atjaunoties virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY, būtu jānosaka mencas (Gadus morhua) zvejas iespējas Ziemeļjūrā. Lai krājums varētu atjaunoties, būtu jāsaglabā funkcionāli saistītie pasākumi, par kuriem panākta kopīga vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc trīspusējām Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas apspriedēm.]

(42)[2021. gadā Savienība un Norvēģija noturēja divpusējas apspriedes par diviem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Skageraka apgabalā. Tas bija vajadzīgs, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību, arī par zvejas iespējām nākamajam gadam, par piekļuvi ūdeņiem un par apmaiņu ar zvejas iespējām. Minētās apspriedes notika laikā no 2021. gada 8. novembra līdz 10. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, par kuru Padome ir vienojusies. Apspriešanās iznākums 2021. gada 10. decembrī tika dokumentēts trijos Savienības un Norvēģijas saskaņotos protokolos. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādas, kādas tās ir saskaņotajos protokolos, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie saskaņoto protokolu noteikumi.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Norvēģijas apspriedēm.]

(43)[2019. gadā ICES norādīja, ka siļķes (Clupea harengus) nozvejām ICES 3.a rajonā vajadzētu būt pēc iespējas tuvākām nullei, jo bez papildu telpiskiem vai laika ierobežojumiem siļķu zvejniecībās neizbēgami tiktu nozvejota Baltijas jūras rietumdaļas pavasara nārsta (WBSS) siļķe. Jaunākā ICES informācija liecina, ka Skagerakā un Ziemeļjūrā WBSS siļķe aizvien biežāk iejūk Ziemeļjūrai piederīgās siļķes baros, un WBSS siļķes nozvejas tagad pārsvarā tiek gūtas Skagerakā un – mazākā mērā – Ziemeļjūras austrumu daļā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Norvēģijas apspriedēm.]

(44)[Lai aizsargātu WBSS siļķi, Savienības un Norvēģijas divpusējo apspriežu iznākumā saskaņotajā Skageraka protokolā Savienība apņemas savas faktiskās nozvejas Skagerakā ierobežot līdz 969 tonnām, savukārt Norvēģija ir piekritusi vismaz 95 % no savas kvotas pārcelt uz Ziemeļjūru. Attiecīgi tiek ierosināts, ka relevantās dalībvalstis C (HER/03A.) un D (HER/03A-BC) flotu kopējās nozvejas ierobežo, minēto kvotu KPN tabulās pievienojot īpaša nosacījuma zemsvītras piezīmi, bet vienlaikus saglabājot tabulās norādīto kvotu apjomu, lai tādējādi atspoguļotu relatīvo stabilitāti un regulētu ar to saistīto starpapgabalu elastību. Norvēģijas gadījumā maksimālās faktiskās nozvejas ICES 3.a rajonā esošajos Savienības ūdeņos būtu 167 tonnas (5 % no kvotas).] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Norvēģijas apspriedēm.]

(45)[Saskaņā ar Savienības un Norvēģijas divpusējo apspriežu iznākumā saskaņotā Skageraka protokola 13.11. punktu Norvēģijai un Savienībai vajadzētu varēt līdz 100 % no savām Skageraka siļķes kvotām apgūt Ziemeļjūrā un tādējādi aizsargāt WBSS siļķi. Divpusējā apspriešanās ar Apvienoto Karalisti par 2022. gadu nav pabeigta, un 20. decembrī vēl nebija iespējams apstiprināt, ka 2022. gadā starpapgabalu elastība Apvienotās Karalistes ūdeņos attiecībā uz HER/03A tiks saglabāta. Tāpēc relevantajās C flotu zemsvītras piezīmēs ir skaidri jānorāda, ka starpapgabalu elastība Apvienotās Karalistes ūdeņos nav piemērojama tik ilgi, kamēr Savienība un Apvienotā Karaliste, savstarpēji apspriežoties, nav par to vienojušās.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Norvēģijas un pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedēm.]

(46)[Savienības un Norvēģijas divpusējo apspriežu iznākumā saskaņotā Skageraka protokola 13.12. punktā Savienība paziņoja, ka ir nodomājusi izmantot zināmu elastību Ziemeļjūras 4.a un 4.b apgabalā, un relevantais daudzums atbilstu Savienības daļai – 5,7 % – no A flotes 21 038 tonnām.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Norvēģijas apspriedēm.]

(47)[Savienība un Fēru Salas ir noturējušas ikgadējās divpusējās apspriedes par kvotu apmaiņu un savstarpēju piekļūstamību 2022. gadā. Minēto apspriežu iznākumā nekāds līgums 2021. gadā netika noslēgts.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Fēru Salu apspriedēm.]

(48)[2021. gadā saskaņā ar Savienības un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma (TSN) 22  498. panta 2. punktu, 498. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktu un 498. panta 6. punktu Savienība un Apvienotā Karaliste divpusēji apspriedās, lai uz 2022. gadu noteiktu virkni KPN krājumiem, kas uzskaitīti TSN 35. pielikumā. Minētās apspriedes notika laikā no 2021. gada 11. novembra līdz 21. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, par kuru Padome ir vienojusies. Apspriešanās iznākums ir dokumentēts rakstiskajā protokolā, kuru Padome apstiprināja 2021. gada 21. decembrī un kuru tajā pašā dienā saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 6. punktu un Padomes Lēmumu (ES) 2021/1875 23 parakstīja Apvienotās Karalistes delegācijas vadītājs un – Savienības vārdā – Komisijas pārstāvis. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādas, kādas tās ir rakstiskajā protokolā, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un arī ir noteikti rakstiskajā protokolā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedēm.] 

(49)[Ir daži kopīgi krājumi, kurus pārvalda kopīgi ar Apvienoto Karalisti un par kuriem MSY kontekstā ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās, ka attiecībā uz šiem krājumiem ir lietderīgi noteikt īpaši piezvejām paredzētas KPN. Minētās KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezvejas. ] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedēm.]

(50)[Lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu ievērošanu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. panta 2. punkta d) apakšpunktā prasītos vienlīdzīgos konkurences apstākļus, Savienība un Apvienotā Karaliste ir centušās panākt vislielāko iespējamo konverģenci izkraušanas pienākuma piemērošanā, arī attiecībā uz atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu. Ar Apvienoto Karalisti saskaņotajās zvejas iespējās, kas noteiktas to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ņemts vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no Savienības kvotām ir atvilkti.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedēm.]

(51)[Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās turpināt īstenot Eiropas labraka ziemeļu krājuma saglabāšanas nolūkā izstrādāto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) 2021/92 24  11. pantā. Saskaņā ar šo pieeju kopējam zvejas radītajam krājuma noslogojumam arī turpmāk jāpaliek mazākam par ICES ieteikto vai jābūt tikpat lielam kā ICES ieteiktais. Tāpēc arī uz 2023. gadu būtu jānosaka minētā krājuma apzvejošanu ierobežojoši pasākumi ICES 4.b, 4.c, 7.a un 7.d–h rajonā. Savienība un Apvienotā Karaliste jau agrāk ir vienojušās par prioritāti noteikt Eiropas labraka krājumu novērtēšanai paredzētā ICES rīka uzlabošanu, kas ļautu uz MSY modeļu pamata veikt prognozējošus aprēķinus. Turklāt Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās, ka jāpatur spēkā līdzšinējie pasākumi, kas nosaka nozvejas limitus un ko piemēro atpūtas zvejā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedēm.]

(52)[Lai varētu aizsargāt nārsta vietas un ierobežot zivju mazuļu nozvejas, Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās arī turpmāk noteikt sezonālus zvejas aizliegumus tūbīšu (Ammodytes spp.) zvejā, kuru ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem veic ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedēm.]

(53)[Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un minētā nolīguma īstenošanas protokolā 25 , Apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai 2022. gadā pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.] [Šis apsvērums un relevantie noteikumi tiks atjaunināti pēc Savienības un Grenlandes valdības un Dānijas valdības apspriedēm.]

(54)Saistībā ar sniega krabju (Chionoecetes spp.) zvejas iespējām apgabalā ap Svalbāru 1920. gada 9. februāra līgums attiecībā uz Špicbergenu (Svalbāra) (1920. gada Parīzes līgums) visām minētā līguma pusēm, arī attiecībā uz zveju, piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem ūdeņos ap Svalbāru. Savienības viedoklis par minēto piekļuvi, ciktāl tā attiecas uz sniega krabju zvejošanu kontinentālajā šelfā ap Svalbāru, ir izklāstīts vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās ir datētas ar 2021. gada 26. februāri un 2021. gada 28. jūniju. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju izmantošana ūdeņos ap Svalbāru notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar attiecīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, ir lietderīgi noteikt, cik kuģiem ir atļauts iesaistīties šajā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2023. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(55)Saistībā ar mencas zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos 1920. gada Parīzes līgums visām minētā līguma pusēm, arī attiecībā uz zveju, piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem ūdeņos ap Svalbāru. Tāpēc ir lietderīgi, ka Savienības kvotu mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā Padome nosaka, pamatojoties uz Ziemeļaustrumu Arktikas krājuma mencas atsauces KPN un Savienības vēsturiskajām zvejas tiesībām. Saskaņā ar Savienības un Norvēģijas 2022. gada 29. aprīļa politisko vienošanos attiecībā uz zvejniecībām, kuras darbojas ICES 1. un 2. apgabalā, Norvēģijai savos tiesību aktos būtu jānosaka mencas kvota Savienības kuģiem, kas zvejo mencu ICES 1. un 2. apakšapgabalā, un šīs kvotas apjomam būtu jābūt 2,8274 % no atsauces KPN. Šāds Norvēģijas noteiktas kvotas apjoms atbilst Savienības vēsturiskajai daļai no minētā krājuma. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(56)Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā 26 , ir jānosaka lutjānzivju zvejas iespējas, kas Venecuēlai pieejamas Savienības ūdeņos.

(57)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras Komisijai būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 27 .

(58)Daži noteikumi būtu jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2024. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2024. gadam. Turklāt šāda veida noteikumus, ko piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, būtu jāturpina piemērot arī 2025. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam.

(59)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un Savienības zvejniekiem nodrošinātu iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra; izņēmums ir noteikumi par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. februāra, un konkrētiem reģioniem paredzēti īpaši noteikumi, kuru piemērošanas sākuma diena būtu jānosaka atsevišķi. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(60)Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, relevantās RZPO ir pieņēmušas 2022. gada beigās, un tie kļuvuši piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti uz laikposmu, kurš sākas 2022. gada 1. decembrī, ir lietderīgi relevantos šīs regulas noteikumus piemērot no minētās dienas. Arī ilkņzivju (Dissostichus spp.) zvejas sezona SIOFA nolīguma apgabalā ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un KPN minētajai sugu grupai ir noteiktas uz laikposmu, kurš sākas 2022. gada 1. decembrī, tāpēc šīs KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā. Turklāt saskaņā ar ICCAT noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to zvejas kuģi 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma, t. i., no 2022. gada 17. decembra, neizmanto ZPI,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Šī regula attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

2.Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)nozvejas limitus 2023. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, arī 2024. gadam;

b)zvejas piepūles limitus 2023. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēro no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim;

c)dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro šādiem zvejas kuģiem:

a)Savienības zvejas kuģiem un

b)trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.

2.Šo regulu piemēro arī:

a)dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas relevantajos šīs regulas noteikumos, un

b)komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)“atpūtas zvejniecība” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;

c)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):

i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)visās citās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmāku nozveju iespējām;

g)“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 28  6. panta 34. punktā;

h)“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

j)“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju;

k)“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 29 III pielikumā;

b)“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

d)“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–53° 30' N 15° 00' W,

–53° 30' N 11° 00' W,

–51° 30' N 11° 00' W,

–51° 30' N 13° 00' W,

–51° 00' N 13° 00' W,

–51° 00' N 15° 00' W;

e)“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43° 00' N 9° 00' W,

–43° 00' N 10° 00' W,

–43° 30' N 10° 00' W,

–43° 30' N 9° 00' W,

–44° 00' N 9° 00' W,

–44° 00' N 8° 00' W,

–43° 30' N 8° 00' W;

f)“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43° 00' N 8° 00' W,

–43° 00' N 10° 00' W,

–42° 00' N 10° 00' W,

–42° 00' N 8° 00' W;

g)“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–42° 00' N 8° 00' W,

–42° 00' N 10° 00' W,

–38° 30' N 10° 00' W,

–38° 30' N 9° 00' W,

–40° 00' N 9° 00' W,

–40° 00' N 8° 00' W;

h)“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus;

i)“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43° 30' N 6° 00' W,

–44° 00' N 6° 00' W,

–44° 00' N 2° 00' W,

–43° 30' N 2° 00' W;

j)“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7º 23' 48″ rietumu garuma;

k)“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 30  2. panta a) punktā;

l)“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 31 II pielikumā;

m)“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) 32 ;

n)“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu 33 ;

o)“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi 34 ;

p)“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 35 III pielikumā;

q)“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību 36 ;

r)“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā 37 ;

s)“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā 38 ;

t)“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā 39 ;

u)“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;

v)“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

–150º rietumu garuma meridiāns,

–130º rietumu garuma meridiāns,

–4º dienvidu platuma paralēle,

–50º dienvidu platuma paralēle;

w)“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 40 I pielikumā definētie apgabali.

II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU
ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

5. pants
KPN un to sadalījums

1.Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas zvejniecības jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu Savienības zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktās KPN un 19. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 41   un tās īstenošanas noteikumos paredzētos nosacījumus.

3.Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā esošos ūdeņos Savienības zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktās KPN un 19. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un tās īstenošanas noteikumos paredzētos nosacījumus.

6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.Dažu I pielikumā norādīto zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.

2.KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:

a)atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)nodrošina krājuma izmantošanu, kura –

i)ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam vai –

ii)ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – ir saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.Līdz 2023. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)dalībvalsts noteiktās KPN;

b)dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par pamatu KPN noteikšanā;

c)ziņas par to, kā noteiktās KPN atbilst 2. punktam.

4.    Šā panta 3. punktā minēto informāciju saistībā ar CECAF 34.1.2. apgabalam noteikto melnās matastes (Aphanopus carbo) 2023. gada KPN Portugāle iesniedz līdz 2023. gada 15. martam, bet saistībā ar 2024. gada KPN – līdz 2024. gada 15. martam.

7. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1.Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta, vai

b)tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.

2.Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

8. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

1.Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2.6 % no katras dalībvalstij iedalītās KPN kvotas mencai (Gadus morhua) Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver 2023. gada 1. janvārī. Dalībvalstīm, kurām šādu kvotu nav, līdz 2023. gada 31. martam ir ekskluzīva piekļuve minētajai rezervei.

3.No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2023. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras tos rezervē sākotnēji ieguldījušas.

4.Ja vien dalībvalsts, kurai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas rezervē ieguldījusi, nevienojas citādi, dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma C daļā uzskaitītu krājumu kvotas.

5.Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.Ja 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj savas nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

9. pants
Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1.Ar jūrasmēles krājuma pārvaldību ICES 7.e rajonā saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti attiecībā uz šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu ir noteikti II pielikumā.

2.Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vēl citas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim zvejas kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

[10. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

1.Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, ir aizliegts Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) zvejot ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2.Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu tīklu skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, 2023. gada janvārī un no 2023. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)ja izmanto demersālos traļus 42 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 760 kg divos kalendārajos mēnešos (janvārī un aprīlī; maijā un jūnijā; jūlijā un augustā; septembrī un oktobrī; novembrī un decembrī) un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

b)ja izmanto zvejas vadus 43 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 760 kg divos kalendārajos mēnešos (janvārī un aprīlī; maijā un jūnijā; jūlijā un augustā; septembrī un oktobrī; novembrī un decembrī) un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

c)ja izmanto āķus un āķu rindas 44 , nepārsniedz 5,95 tonnas uz katru zvejas kuģi;

d)ja izmanto fiksētus žaunu tīklus 45 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,5 tonnas uz katru zvejas kuģi.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.

4.Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam zvejas kuģim un – ja piemēro divu mēnešu limitu – nav pārceļami no viena divu kalendāro mēnešu laikposma uz citu.

Savienības zvejas kuģiem, kuri divos kalendārajos mēnešos izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 3. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

5.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–k rajonā:

a)no 2023. gada 1. janvāra līdz 28. februārim un no 2023. gada 1. līdz 31. decembrim:

i)Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo;

ii)aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b)no 2023. gada 1. marta līdz 30. novembrim:

i)viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

ii)paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

6.Šā panta 5. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.]

11. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā

1.Francija un Spānija atbilstoši Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktam attiecībā uz savām komerciālajām un atpūtas zvejniecībām nodrošina, ka to izraisītā zivju mirstība Eiropas labraka krājumā ICES 8.a un 8.b rajonā nepārsniedz FMSY punktvērtību, kas definēta Regulas (ES) 2019/472 2. panta 5. punktā.

2.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:

a)viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

b)Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

3.Šā panta 2. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

[12. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām 

1.    Ir aizliegta jebkāda komerciālas un atpūtas zvejas darbība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 28. apakšpunktā un kurā iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti (Anguilla anguilla), un kas notiek attiecīgi jebkādos Savienības jūras ūdeņos un tiem piegulošos iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, un šis aizliegums attiecas arī uz Savienības zvejas kuģiem starptautiskajos ūdeņos.

2.    Tālab nosaka zvejas aizlieguma periodu vai (attiecīgā gadījumā) periodus, kuri atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)ilgst sešus secīgus mēnešus un pēc vajadzības var beigties 2024. gadā;

b)aptver relevantās secīgās nedēļas un mēnešus attiecīgi stikla zušu un sudrabzušu dzīves posmā esošo īpatņu migrācijas perioda pamatdaļā;

c)aptver mēnesi, kurā migrācija notiek visintensīvāk, un vēl vismaz divus mēnešus pirms un pēc intensīvākās migrēšanas mēneša;

d)    jūras šaurumos un pārrobežu teritorijās noteiktie zvejas aizlieguma periodi ir saskanīgi ar tiem, kas noteikti tuvumā esošajos apgabalos, un kaimiņu dalībvalstis un reģioni attiecīgā gadījumā cenšas šos periodus saskaņot pienācīgos apspriežu forumos.

3.    Lai ņemtu vērā zuša migrācijas modeļu ģeogrāfiskās un laika iezīmes ikvienā zuša dzīves posmā, katra attiecīgā dalībvalsts:

a)pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju par zuša migrāciju pēdējos 10 gados, nosaka, kuras ir zuša migrācijas perioda pamatdaļas nedēļas un mēneši attiecīgi stikla zušu un sudrabzušu dzīves posmā, un par katru relevanto ģeogrāfisko apgabalu, arī jūras šaurumiem un pārrobežu teritorijām, norāda, kurā periodā un kurā mēnesī migrācija ir visintensīvākā, un

b)pamatojoties uz 2. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem, nosaka, kāds 1. un 2. punktā minētais zvejas aizlieguma periods (periodi) ir vispiemērotākais tās ūdeņiem un piegulošajiem starptautiskajiem ūdeņiem katrā no šādiem apgabaliem:

i)šīs regulas 4. panta a) punktā definētais ICES apgabals un

ii)šīs regulas 4. panta w) punktā definētā GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala aptvertais apgabals.

4.    Līdz 2023. gada 31. janvārim katra attiecīgā dalībvalsts Komisijai paziņo:

a) informāciju par dalībvalsts noteikto aizlieguma periodu (periodiem), kas minēts 3. punkta b) apakšpunktā, un

b) informāciju, arī 3. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju, kas pamato aizlieguma periodu izvēli, un

c) relevantos valsts pasākumus.]

13. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 20. un 52. pantu.

2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.Ja šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

[14. pants
Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2023. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.]

[15. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1.Apgabali, kuros zvejot aizliegts – izņēmums ir zveja ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem) –, un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.

2.Kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām 46 , ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58° 30′ 00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57° 00′ 00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00″ austrumu garuma.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot;

b)kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā. Šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

c)kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

d)kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

ii)Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

iii)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

e)uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un, ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata.

4.Lai panāktu atbilstību 3. punkta nosacījumiem, dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

5.Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.]

16. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1.Savienības kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem 47 , kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

c)Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

d)reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz zvejas kuģa esošais zvejas rīks.

2.Savienības zvejas kuģi, kas piedalās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļai. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

3.Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

[17. pants tiks atjaunināts pēc tam, kad Savienība būs apspriedusies ar trešām valstīm.]

17. pants
Aizliegtās sugas

1.Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:

a)    ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā;

b)    slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c)    pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)    baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)    melnā haizivs (Dalatias licha) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f)    gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)    parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)    lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

i)    bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.–8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā;

j)    siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

k)    dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

l)    cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā;

m)    vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

n)    parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

o)    dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstīto piezvejas novēršanas programmu kontekstā;

p)Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā;

q) I pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens haizivis Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 6.–9. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 12. apakšapgabalā.

2.    Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

18. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

19. pants
Zvejas atļaujas

1.Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

2.Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu kādai citai dalībvalstij nodod šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktā zvejas apgabalā izmantojamu kvotu, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst.

III nodaļa
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi

20. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa

1.Ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

2.Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, Komisija var iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprināt. Ja Komisija uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija RZPO sekretariātam paziņo saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.

3.Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, par kvotām, kas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā attiecīgi saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar relevanto RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar relevantās RZPO noteikumiem. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

[2.–11. iedaļa tiks atjaunināta pēc RZPO ikgadējām sanāksmēm.]

2. iedaļa
NEAFC konvencijas apgabals

21. pants
Sarkanasaru zvejas aizliegumi Irmingera jūrā

Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

3. iedaļa
ICCAT konvencijas apgabals

22. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas zilo tunzivi Adrijas jūrā zvejo audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5.To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6.Zilās tunzivs kopējo audzēšanas un nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

7.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 48  12. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

8.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

23. pants
Atpūtas zvejniecības

Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.

24. pants
Haizivis

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeni vai liemeņa daļas.

2.Aizliegts iesaistīties Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.

3.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotas Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivs (izņēmums ir Sphyrna tiburo) liemeni vai liemeņa daļas.

4.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeni vai liemeņa daļas.

5.Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

6.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabala zvejniecībās nozvejota īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) liemeni vai liemeņa daļas.

25. pants
Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI

1.No 2023. gada 1. janvāra līdz 13. martam ICCAT konvencijas apgabalā izmantot ZPI ir aizliegts.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka 15 dienās pirms 1. punktā minētā perioda sākuma, proti, no 2022. gada 17. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim, šo valstu zvejas kuģi ZPI neizvieto.

3. Neviens zvejas kuģis IATTC konvencijas apgabalā nekad neizvieto vienlaikus vairāk par 300 ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām.

4.Līdz 2023. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai paziņo vēsturiskos datus par zvejas rīkiem, kurus ap ZPI izlikuši šo valstu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu. Ja dalībvalsts līdz minētajai dienai datus nav paziņojusi, tās karoga zvejas kuģi zvejas rīkus ap ZPI neizliek tik ilgi, līdz Komisija datus no minētās dalībvalsts ir saņēmusi, lai tos tālāk paziņotu ICCAT.

4. iedaļa
CCAMLR konvencijas apgabals

26. pants
Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

Dalībvalstis 2023. gadā var piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Dalībvalstis, kas plāno to darīt, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

27. pants
Ilkņzivju izpētes zvejniecību limiti

1.Ilkņzivju zveju 2022./2023. gada zvejas sezonā atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu zvejas kuģu un minētā pielikuma B tabulā noteikto KPN un piezvejas limitu robežās.

2.Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

3.Attiecīgā gadījumā, kad paziņotās nozvejas sasniedz noteikto KPN, zveju konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz un turpmāku zveju šajā SSRU aizliedz uz visu atlikušo zvejas sezonu.

4.Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabalā un FAO 58.4.3.a rajonā, ja tāda atļauta saskaņā ar 26. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

28. pants
Krila zvejniecība 2022./2023. gada zvejas sezonā

1.Dalībvalstis, kas plāno 2022./2023. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), ne vēlāk kā 2023. gada 1. maijā par to Komisijai paziņo, izmantojot VII pielikuma papildinājuma B daļā noteikto formātu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2023. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2.Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā prasīto informāciju par katru zvejas kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.

3.Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas brīdī:

a)ir tās karoga kuģi vai

b)ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, un sagaidāms, ka zvejniecības darbības laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā prasīto informāciju, un

b)izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas.

5.Dalībvalstis neatļauj krila zvejniecībās piedalīties zvejas kuģim, kas ir iekļauts CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas kuģu sarakstā.

5. iedaļa
IOTC kompetences apgabals

29. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3.Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu apzvejošanas piepūle.

4.Ja tiek ierosināts zvejas kapacitāti nodot kādas dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts nodrošina, ka nododamie zvejas kuģi ir iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai citas tunzivju zvejniecību pārvaldošas RZPO reģistrā. Zvejas kapacitāti nevar nodot ar zvejas kuģi, kuru kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.

5.Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.

30. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2.Riņķvada kuģis nekad vienlaikus neapseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošu boju.

3.Katra riņķvada kuģa vajadzībām gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Riņķvada kuģim nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.

4.Ne vairāk kā trīs apgādes kuģi palīdz ne mazāk kā desmit riņķvada kuģiem, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5.Vienam riņķvada kuģim nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.

6.Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

31. pants
Haizivis

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeni vai liemeņa daļas.

2.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeni vai liemeņa daļas; izņēmums ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 m un kuri zvejas operācijas veic vienīgi savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

32. pants
Mobulīdrajas

1.Savienības zvejas kuģi nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas, izņemot gadījumos, kad nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes (“pašpatēriņa zvejniecība”).

Tomēr vietējā patēriņa vajadzībām drīkst izkraut mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (zvejniecībās, kuras nav pelaģiskās zvejniecības, proti, tādas, kurās IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā reģistrēti kuģi izmanto riņķvadu, makšķerrīkus, žaunu tīklus, rokas āķu rindas un velcēšanas kuģus vai āķu jedas).

2.Tīklā, uz āķa vai uz klāja pamanītās mobulīdrajas visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas iesaistījušies pašpatēriņa zvejniecībā, tūlīt atbrīvo dzīvas un, ciktāl praktiski iespējams, neskartas, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu minētajiem īpatņiem.

6. iedaļa
SPRFMO konvencijas apgabals

33. pants
Pelaģiskās zvejniecības

1.Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2023. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3.Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis var izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta turpmāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam:

a)to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

b)mēneša nozvejas ziņojumi.

7. iedaļa
IATTC konvencijas apgabals

34. pants
Riņķvada zvejniecības

1.Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:

a)no 2023. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2023. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2023. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

–150º rietumu garuma meridiāns,

–40º ziemeļu platuma paralēle,

–40º dienvidu platuma paralēle;

b)no 2023. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2023. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–96º rietumu garuma meridiāns,

–110º rietumu garuma meridiāns,

–4º ziemeļu platuma paralēle,

–3º dienvidu platuma paralēle.

2.Attiecībā uz katru zvejas kuģi, kas minēts 1. punktā un kas ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2023. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem aizlieguma periodiem zvejas kuģis ir izvēlējies.

3.Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.Šā panta 3. punktu nepiemēro:

a)ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

b)reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

35. pants
Dreifējošas ZPI

1.Riņķvada kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 400 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizēta vienīgi tad, kad tā ir uz riņķvada kuģa.

2.Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:

a)neizvieto ZPI;

b)savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.

36. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

37. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1.Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeni vai liemeņa daļas.

2.Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un zvejas kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.Zvejas kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), un minēto informāciju paziņo savas valstspiederības dalībvalstīm.

2022. gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 2023. gada 31. janvārim.

38. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģi IATTC konvencijas apgabalā nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod minētajā apgabalā nozvejotu mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas. Tiklīdz kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, ja vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

8. iedaļa
SEAFO konvencijas apgabals

39. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b)plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c)īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f)raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g)samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h)Selachimorpha virskārtas haizivis;

i)dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

9. iedaļa
WCPFC konvencijas apgabals

40. pants
Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk kā 403 zvejas dienas.

2.Savienības zvejas kuģi neveic Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši āķu jedu kuģi, 2023. gadā nepārsniedz IG pielikuma tabulā noteiktos limitus.

41. pants
Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

1.Riņķvada kuģi no 2023. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2023. gada 30. septembra plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz diviem papildu mēnešiem: no 2023. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2023. gada 31. maija plkst. 24.00 vai arī no 2023. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2023. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tā piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2023. gada 15. februārim informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Dalībvalstu izvēlētos aizlieguma periodus Komisija pirms 2023. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

4.Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.

42. pants
Aizliegums izmest riņķvada kuģu nozvejotas tropiskās tunzivis

1.Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, patur un no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

2.Šā panta 1. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja riņķvada kuģa tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

c)ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

43. pants
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

44. pants
Zobenzivs nozvejas limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20º dienvidu platuma, 2023. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20º dienvidu platuma.

45. pants
Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

1.WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt pie šādām sugām piederošu īpatņu liemeni vai liemeņa daļas:

a)zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

46. pants
IATTC un WCPFC konvencijas apgabala pārklāšanās apgabals

1.Kad zvejas kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC konvencijas apgabala pārklāšanās apgabalā, tie piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.Kad zvejas kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un zvejas kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC konvencijas apgabala pārklāšanās apgabalā, tie piemēro šīs regulas 34. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 34. panta 2., 3. un 4. punktā un 35., 36. un 37. pantā izklāstītos pasākumus.

10. iedaļa
Beringa jūra

47. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa
SIOFA nolīguma apgabals

48. pants
Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem;

b)grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām;

c)nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

49. pants
Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums

SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis);

b)gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea);

c)brūnā īsraga haizivs (Centrophorus granulosus);

d)melnā haizivs (Dalatias licha);

e)Bythaelurus bachi;

f)Chimaera buccanigella;

g)Chimaera didierae;

h)Chimaera willwatchi;

i)gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroscymnus crepidater);

j)Centroscymnus plunketi;

k)samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus);

l)Etmopterus alphus;

m)Apristurus indicus;

n)Harriota raleighana;

o)Bythaelurus tenuicephalus;

p)apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus);

q)Hexanchus nakamurai;

r)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

s)Somniosus antarcticus;

t)Mitsukurina owstoni.

III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

50. pants
Norvēģijas karoga zvejas kuģi
un Fēru Salās reģistrēti zvejas kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās un ar šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļas nosacījumiem var atļaut zvejot Savienības ūdeņos.

51. pants
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējusi Apvienotās Karalistes zivsaimniecību pārvaldoša iestāde

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējusi Apvienotās Karalistes zivsaimniecību pārvaldoša iestāde, I pielikumā noteikto KPN robežās un ar šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 nosacījumiem var atļaut zvejot Savienības ūdeņos.

52. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti

1.Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.

2.Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties ar kvotām, var ar Apvienoto Karalisti apspriesties par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

3.Ja Komisija 2. punktā minēto un attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties šādas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Komisija paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstīm par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītajām kvotām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

53. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecina šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļas nosacījumus.

54. pants
Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.

55. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar šīs regulas 54. pantā minētajām atļaujām, piemēro šīs regulas 7. panta nosacījumus.

[56. pants tiks atjaunināts pēc tam, kad Savienība būs apspriedusies ar trešām valstīm.]

56. pants
Aizliegtās sugas

1.Trešo valstu zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)    ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos 4. apakšapgabalā;

b)    parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

c)    bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā;

d)    melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;

e)    siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;

f)    dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

g)    cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)    parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

i)    vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos;

j)    dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

k) Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6–10. apakšapgabalā;

l) I pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens haizivis Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

58. pants
Pārejas noteikumi

1.Regulas 10.–12., 14.–16. pantu, 17. panta 1. punkta a)–o) apakšpunktu, 21., 24., 31., 32., 37.–39., 45., 47., 49. pantu un 56. panta 1. punkta a)–j) apakšpunktu 2024. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2024. gadam.

2.Regulas 17. panta 1. punkta p) un q) apakšpunktu un 56. panta 1. punkta k) un l) apakšpunktu 2025. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam.

59. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Tomēr:

a) regulas 6. panta 4. punktu, 17. panta 1. punkta p) un q) apakšpunktu un 56. panta 1. punkta k) un l) apakšpunktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim;

b)regulas 12. pantu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 29. jūnijam;

c)regulas 20. pantu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim;

d) regulas 26., 27. un 28. pantu un VII pielikumu piemēro no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim;

e)regulas 25. panta 2. punktu piemēro no 2022. gada 17. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim;

f)regulas 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 19. janvārim;

g)kad I pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro arī 2024. gadā;

h)kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim;

i)regulas II pielikumu piemēro no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(4)     https://www.ices.dk/advice/Pages/Latest-Advice.aspx .

(5)    Sk. dokumentu ICES approach to advice on fishing opportunities [ICES pieeja ieteikumiem par zvejas iespējām];    
https://doi.org/10.17895/ices.advice.19928060 .

(6)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp.).    Padomes Lēmums (ES) 2019/865 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NEAFC (OV L 140, 28.5.2019., 60. lpp.).    Padomes Lēmums (ES) 2019/868 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT), un ar kuru atceļ 2014. gada 8. jūlija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem ICCAT (OV L 140, 28.5.2019., 78. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/867 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR), un ar kuru atceļ 2014. gada 24. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCAMLR (OV L 140, 28.5.2019., 72. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/860 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC), un ar kuru atceļ 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem IOTC (OV L 140, 28.5.2019., 33. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/859 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO (OV L 140, 28.5.2019., 27. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/812 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā (IATTC) un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem IATTC (OV L 133, 21.5.2019., 13. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/861 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (SEAFO), un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem SEAFO (OV L 140, 28.5.2019., 38. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/862 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC), un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības WCPFC (OV L 140, 28.5.2019., 44. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/866 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā gadskārtējā pušu konferencē, un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem minētajā gadskārtējā konferencē (OV L 140, 28.5.2019., 66. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/858 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SIOFA pušu sanāksmē (OV L 140, 28.5.2019., 21. lpp.).    Padomes Lēmums (ES) 2019/863 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO), un ar kuru atceļ 2014. gada 26. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO (OV L 140, 28.5.2019., 49. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/824 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCSBT (OV L 134, 22.5.2019., 19. lpp.).Padomes Lēmums (ES) 2019/859 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), un ar kuru atceļ 2017. gada 12. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SPRFMO (OV L 140, 28.5.2019., 27. lpp.).

(7)    Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 21, 31.1.2022., 1. lpp.).

(8)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(9)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.7752 .

(10)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19902958 .

(11)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(12)    Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 21, 31.1.2022., 1. lpp.).

(13)    Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016, 1. lpp.).

(18)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.7752 .

(19)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19902958 .

(20)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(21)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(22)    Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(23)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp.).

(24)    Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).

(25)    OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.

(26)     Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(30)    Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(32)    OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(33)    OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(34)    OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(36)    OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp. SEAFO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(37)    OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(38)    OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp. Savienība SPRFMO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(39)    OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(42)    Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(43)    Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(44)    Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(45)    Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

(46)    Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

(47)    Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.

(48)    Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.10.2022

COM(2022) 559 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums Padomes regulai,

ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

PIELIKUMU SARAKSTS