EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.10.2022

COM(2022) 549 final

2022/0339(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

Solidaritātes veicināšana ar labāk koordinētiem gāzes iepirkumiem, gāzes plūsmu pāri robežām un uzticamiem cenu etaloniem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Reakcija uz mainīgajiem apstākļiem

Neprovocētais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kurā energoapgāde tiek izmantota par ieroci, ir atklājis Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, uzlicis pārbaudījumu instrumentiem, kas paredzēti piegādes drošības garantēšanai, un sakāpinājis enerģijas cenas līdz vēl nepieredzētam līmenim.

Pagājušajā gadā Komisija ir ierosinājusi un īstenojusi vairākas iniciatīvas, pakāpeniski pārejot no norādījumu sniegšanas dalībvalstīm uz integrētas piegādes drošības stratēģijas izveidi 1 , vajadzības gadījumā to atbalstot ar juridiskiem instrumentiem. Jaunākā iniciatīva paredz ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu jautājuma risināšanai 2 , kas ietver, piemēram, koordinētu elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanu (jo īpaši maksimumstundās), uzlabotu dalībvalstu instrumentu kopumu patērētāju un uzņēmumu aizsardzībai pret enerģijas cenu paaugstināšanos un solidaritātes iemaksu fosilā kurināmā nozarei.

Lai nodrošinātu piegādes drošību, pēc paziņojuma “REPowerEU” Komisija un dalībvalstis ir lūgušas izveidot ES enerģētikas platformu 3 . Šai platformai solidaritātes garā būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm un to gāzes uzņēmumiem saņemt sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un cauruļvadu gāzes papildu piegādes, ar ko aizstāt trūkstošās Krievijas gāzes piegādes.

Turpmākas ārkārtas rīcības nepieciešamība

Pašreizējā situācija rada ekonomiskas un sociālas grūtības, kas uzliek smagu slogu iedzīvotājiem un ekonomikai. Enerģijas izmaksu pieaugums mazina iedzīvotāju pirktspēju 4 un liek uzņēmumiem zaudēt konkurētspēju 5 . Gāzes un elektroenerģijas piegādes nepietiekamība un salīdzinoši neelastīgais enerģijas pieprasījums ir Eiropas Savienībā izraisījis ievērojamu cenu pieaugumu un gāzes un elektroenerģijas cenu svārstīgumu. Valstu pasākumi šo tendenču novēršanai var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību un ne vienmēr garantēt solidaritāti.

Tajā pašā laikā gāzes piegādes izmantošana par ieroci un Krievijas Federācijas manipulācijas ar tirgiem, tīši traucējot gāzes plūsmas, ir izraisījušas enerģijas cenu krasu pieaugumu Savienībā, tādējādi ne tikai kaitējot Savienības ekonomikai, bet arī nopietni apdraudot piegādes drošību. Tāpēc ir vajadzīga koordinēta un ātra ES atbilde. Krievijas gāzes piegāde ir ievērojami samazinājusies — 2022. gada septembrī Krievijas gāze veidoja 9 % no cauruļvadu gāzes piegādes un 14 %, ietverot LNG, savukārt 2021. gadā šis īpatsvars bija 41 % no cauruļvadu gāzes un 45 %, ietverot LNG. Cauruļvada “Nord Stream 1” neapšaubāmā sabotāža palielina nepieciešamību ātri un ilgstoši aizstāt Krievijas gāzes apjomus. Papildus pieprasījuma samazināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai būs jāaizpilda piegādes iztrūkums gadījumos, kad nav pieejami citi aizstājēji, šādā nolūkā no citiem piegādātājiem iepērkot līdzvērtīgus gāzes apjomus, galvenokārt LNG.

Nākamajā ziemā (2023./2024.) uzņēmumi varētu saskarties ar nopietnākām grūtībām salīdzinājumā ar šo ziemu, jo tiem nāksies risināt divas papildu problēmas, kas saistītas ar gāzes krātuvju piepildīšanu. Pirmkārt, ir ļoti iespējams, ka pašreizējā politiskajā situācijā Eiropas Savienībā nonāks mazāk cauruļvadu gāzes no Krievijas, bet, visticamāk, tā vispār vairs netiks saņemta. Otrkārt, Gāzes uzglabāšanas regulā (ES) 2022/1032 ir noteikts ES gāzes krātuvju piepildījuma mērķrādītājs 90 % atšķirībā no šai ziemai noteiktā piepildījuma 80 %. Šajā situācijā un pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem un citām iniciatīvām, ES pieprasījuma agregēšana un kopīgs iepirkums varētu būt noderīgs rīks, kas palīdzētu dalībvalstīm sasniegt Gāzes uzglabāšanas regulā noteiktās piepildījuma trajektorijas un mērķrādītājus.

Šā priekšlikuma mērķi

Tāpēc Komisija ierosina šo ārkārtas regulu, kuras mērķis ir mazināt ietekmi uz gāzes cenu, pievēršoties pieprasījumam un piedāvājumam 6 , nodrošināt piegādes drošību visā Eiropas Savienībā un stiprināt solidaritāti.

Regulā ir četri galvenie elementi, kas saskaņoti palīdzēs pazemināt cenas un stiprināt solidaritāti un piegādes drošību.

Pirmkārt, ES gāzes pieprasījuma agregēšana un kopīgs gāzes iepirkums ļaus ES izmantot savu kolektīvo pirktspēju, lai vienotos par labākām cenām un samazinātu risku, ka dalībvalstis viena otru pārsolīs jau tā saspringtajā tirgū un ar šādu rīcību neproduktīvi paaugstinās cenas. Tas uzlabos pārredzamību un īpaši palīdzēs mazākām dalībvalstīm, kuras kā pircējas ir mazāk labvēlīgā situācijā. Saskaņā ar 122. pantu īstermiņā galvenā uzmanība tiks pievērsta pieprasījuma koordinēšanai un agregēšanai (apvienošanai), lai atbalstītu gāzes krātuvju piepildīšanu nākamajā piepildīšanas sezonā, kas strauji tuvojas. 

Otrkārt, priekšlikumā ir ietverts pasākumu kopums, kurš attiecas uz gāzes cenām un kura mērķis ir arī krīzes situācijā novērst pārmērīgas cenas un nodrošināt gāzes un elektroenerģijas cenu taisnīgumu. Šis priekšlikums nodrošina skaidrību par cenu, kas izmantojama gāzes trūkuma apstākļos, kad tiek izsludināta ārkārtas situācija. Lai sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) importam nodrošinātu reprezentatīvu cenas etalonu, ko neietekmē Krievijas manipulācijas, priekšlikumā arī ierosināts papildu cenas etalons LNG piegādēm. Lai reaģētu uz pārmērīgu svārstīgumu tirgos, tajā ietverti mehānismi, ar kuriem izlīdzināt svārstīgumu nākotnes līgumu tirgos, izmantojot tekošās dienas cenu svārstīguma pārvaldības mehānismu, kas ierobežo ekstrēmas izmaiņas īsā laikposmā (“bloķēšanas mehānisms”).

Treškārt, lai ievērotu kopīgu pieeju cenu ierobežošanā, ir vajadzīga solidaritāte visā Savienībā. Tā kā ne visas dalībvalstis ir noslēgušas savstarpējus solidaritātes nolīgumus, Komisija ierosina kārtību, kas ir tieši piemērojama, ja šādu solidaritātes nolīgumu nav. Komisija arī ierosinās, lai pienākums nodrošināt solidaritāti tiktu attiecināts uz dalībvalstīm, kurām nav tiešu cauruļvadu savienojumu, bet kurām ir LNG kompleksi. Tas nodrošinās sagatavotību un gatavību rīkoties gadījumā, ja šie nolīgumi būs vajadzīgi. Komisija arī apsver vajadzību izstrādāt turpmākus priekšlikumus situācijām, kad daži reģioni saskaras ar lielāku piegādes krīzi nekā citi.

Visbeidzot, vajadzētu būt iespējai vēl vairāk samazināt gāzes pieprasījumu, vienlaikus arī nodrošinot, ka patērētāji joprojām ir pienācīgi aizsargāti pret piegādes nepietiekamību. ES jau ir stiprinājusi savus gāzes un elektroenerģijas taupīšanas rīkus. Tomēr, lai sasniegtu vajadzīgos pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus, noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, ir jāīsteno vispilnīgākajā apjomā. Tas palīdzēs pārvarēt turpmākus gāzes piegādes traucējumus un mazināt spiedienu uz starptautiskajiem gāzes tirgiem un līdz ar to arī uz cenām. Komisija cieši uzraudzīs pieprasījuma samazināšanas pasākumus un ir gatava izsludināt ES mēroga trauksmi vai pat pārskatīt gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus, ja izrādīsies, ka ar brīvprātīgiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem nepietiek, lai ziemā nodrošinātu pietiekamu gāzes piegādi.

Šā priekšlikuma galvenie elementi

1)Kopīgs iepirkums un efektīva gāzes infrastruktūras ekspluatācija

a) Kopīgs iepirkums

Ar šo priekšlikumu šie steidzamie jautājumi tiek risināti, izstrādājot pagaidu kopīgā iepirkuma rīku saskaņā ar dalībvalstu lūgumu 7 . Ir ļoti svarīgi pasteigties, lai šis rīks būtu gatavs ne vēlāk kā 2023. gada pavasara sākumā un jo īpaši pirms nākamās gāzes krātuvju piepildīšanas sezonas. Paturot to prātā, tiek ierosināts rīkoties ātri, lai iespējami drīz noteiktu centrālos principus kopīgajam iepirkumam saskaņā ar 122. pantu, un tādēļ vairāki no šiem elementiem būtu jāpiemēro provizoriski.

Priekšlikums par kopīgu iepirkumu paredz procesu, kas sastāv no diviem posmiem: pirmais posms — dabasgāzes pieprasījuma agregēšana; otrais posms — iespējams kopīgs iepirkums Enerģētikas platformā.

i)Pirmais posms — pieprasījuma agregēšana

Pirmajā posmā gāzes iepirkuma uzņēmumi agregētu savu pieprasījumu ar tāda pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kurš organizē šo procesu un ar kuru Komisija šim nolūkam noslēgusi līgumu, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru. Uzņēmumi savu gāzes pieprasījumu (apjoma, piegādes laika, ilguma un vietas izteiksmē) var iesniegt šim pakalpojumu sniedzējam, izmantojot IT rīku šo datu vākšanai. Pakalpojumu sniedzējs šos datus publicēs savā tīmekļvietnē, pienācīgi aizsargājot konfidenciālu informāciju, lai publiskā iepirkuma procedūrā meklētu tādu dabasgāzes apjomu piedāvājumus, kas atbilst agregētajam pieprasījumam. Šis posms būtu brīvprātīgs, izņemot to, ka, ņemot vērā krātuvju piepildīšanas svarīgumu, dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai to uzņēmumi pieprasījuma agregēšanas procesā iekļautu apjomus, kas līdzvērtīgi vismaz 15 % (aptuveni 13,5 miljardi kubikmetru ES kopumā) no krātuvju piepildījuma prasībām nākamajam gadam 8 . Uzņēmumi, kas piedalījušies pieprasījuma agregēšanā saskaņā ar obligātu pienākumu, joprojām varētu izlemt, vai pēc agregēšanas procesa faktiski iepirkt gāzi. Turklāt iepirktā gāze nav obligāti jāizmanto krātuvju piepildīšanai.

Ņemot vērā krātuvju piepildīšanas svarīgumu, jo īpaši nākamajā gadā, šis gāzes kopīgā iepirkuma mehānisms gūtu labumu no tirgus ietekmes, ko dotu kopīgs iepirkums, un palīdzētu mazināt neskaidrības un pārmērīgi augstās cenas, kas bija vērojamas šā gada gāzes krātuvju piepildīšanas sezonā.

Tā kā ir jārīkojas steidzami, pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt esošam uzņēmumam, kuram ir detalizētas zināšanas par enerģijas tirgiem un piemēroti IT rīki un specializētas zināšanas šo uzdevumu veikšanai. Kopīgajā iepirkumā var piedalīties Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu (Rietumbalkānu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas) uzņēmumi.

ii)Otrais posms — koordinēts gāzes iepirkums

Otrajā posmā uzņēmumi, kas piedalījušies iepriekš aprakstītajā pieprasījuma agregēšanas procesā, var nolemt izveidot gāzes iepirkuma konsorciju, lai noslēgtu līgumus ar piegādātājiem, kuri šajā procesā ir piedāvājuši gāzi. Tādējādi tie varētu nolemt kopīgi iepirkt gāzi un koordinēt savu posteņu elementus, piemēram, apjomus, cenas, piegādes punktus un piegādes laiku. Vienots gāzes iepirkuma konsorcijs ar lielu pircēja varu palielina iespēju panākt labākas cenas, taču, ņemot vērā to, ka uzņēmumu pieprasījuma modeļi visā ES ir ļoti atšķirīgi, varētu izveidoties vairāki gāzes iepirkuma konsorciji. Būtu jānodrošina konkurences noteikumu ievērošana (sk. sadaļu “Saskanība ar citām Savienības politikas jomām”).

iii) Ad hoc pārvaldības kārtība

Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju mērķu sasniegšanai, minētie pasākumi būtu jāpapildina ar atbilstošu pārvaldības struktūru. Tādēļ būtu jāizveido ad hoc koordinācijas padome, kuras sastāvā būtu Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kuras uzdevums būtu pārraudzīt a) pieprasījuma agregēšanas un b) koordinēta gāzes iepirkuma procesu. Koordinācijas padome var nodrošināt procesa pārredzamību un sniegt norādījumus, lai nodrošinātu, ka kopīgajā iepirkumā tiek efektīvi ņemta vērā piegādes drošība un ievērots enerģētiskās solidaritātes princips.

Priekšlikums ir rūpīgi līdzsvarots un atbilst proporcionalitātes principam. Tajā ir vajadzīgi daži obligāti elementi, piemēram, pieprasījuma apvienošana gāzes krātuvju piepildīšanai, bet tie nekādā veidā neierobežo uzņēmumu brīvību atkarībā no nosacījumiem, kas tiek piedāvāti pieprasījuma agregēšanas procesā, lemt par to, vai veikt iepirkšanu. Kopīgā iepirkuma mērķis ir atbalstīt ES uzņēmumu centienus iegūt papildu gāzi un palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem vai papildu gāzes avotiem, ņemot vērā pašreizējo akūto piegādes drošības apdraudējumu. Turklāt priekšlikums atspoguļo vairāku dalībvalstu ļoti lielo interesi par iespēju darboties gāzes iepirkuma konsorcijos, ievērojot attiecīgos konkurences apsvērumus.

Kā jau aprakstīts, sevišķi pakalpojumu sniedzēja rīkotajai agregētā gāzes pieprasījuma iepirkuma procedūrai varētu būt izšķirīga nozīme, palīdzot dalībvalstīm piepildīt gāzes krātuves 2023./2024. gada ziemai. Tādējādi varētu arī stiprināt ES solidaritāti, palīdzot nodrošināt taisnīgāku gāzes sadali. Pieprasījuma agregēšana un kopīgs iepirkums varētu arī samazināt risku, ka atsevišķi gāzes uzņēmumi dažās dalībvalstīs pārmaksā par gāzi, slēdzot līgumus saspringtos īstermiņa tirgos. Tas varētu arī palīdzēt mazākiem ES uzņēmumiem (tostarp tādiem, kuri atrodas valstīs, kam ir tikai sauszemes robežas, un kuriem nav nepieciešamās pieredzes LNG līgumu slēgšanā) apvienot pieprasījumu, lai slēgtu līgumus par LNG kravām (kuras var būt pārāk lielas, lai atsevišķs uzņēmums varētu tās uzreiz apstrādāt), kā arī palīdzēt šiem uzņēmumiem strukturēt LNG piegādi atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām. Kopīgs iepirkums jo īpaši varētu palīdzēt tiem uzņēmumiem, kuri iepriekš gāzi pirka tikai vai galvenokārt no Krievijas piegādātājiem. Kopīgajā iepirkumā varētu nodrošināt preferenciālu režīmu vai atbalstu atjaunīgo gāzu, piemēram, biometāna un ūdeņraža, piegādei, kā arī tādas gāzes piegādei, kas citādi tiktu novadīta atmosfērā vai sadedzināta lāpā. Uzņēmumi, kas slēdz līgumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāmudina metāna emisijas visā piegādes ķēdē uz Eiropas Savienību mērīt, ziņot un verificēt saskaņā ar ANO Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerības standartu 2.0. Visbeidzot, kopīgs iepirkums nākotnē varētu stiprināt atjaunīgās enerģijas piegādes potenciālu, palīdzot nodrošināt piekļuvi ūdeņraža importam no trešo valstu avotiem.

b)Cauruļvadu un LNG termināļu efektīva ekspluatācija

Ierosinātajā regulā ir aplūkoti arī veidi, kā visefektīvāk ekspluatēt cauruļvadus un LNG termināļus.

Piegādes avotu dažādošana, atsakoties no Krievijas gāzes, maina gāzes plūsmas modeļus Eiropas Savienībā. Tāpēc maršruti no LNG termināļiem uz patēriņa centriem var kļūt nozīmīgāki nekā patlaban dominējošās gāzes plūsmas pa cauruļvadiem austrumu–rietumu virzienā. Tomēr šādas gāzes plūsmu izmaiņas var izraisīt esošo cauruļvadu un ES LNG termināļu pārslodzi (līgumisku un fizisku).

Pašreizējie cauruļvadu pārslodzes vadības pasākumi paredz procedūru “izmanto vai zaudē”, kuras ietekme izpaužas ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Turklāt attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvajai iestādei jāveic administratīvi apgrūtinoša procedūra. Šis priekšlikums nodrošina gāzes sistēmu operatoriem rīkus, ar ko ātri reaģēt uz gāzes plūsmu izmaiņām un iespējamu līgumisku pārslodzi. Jaunie noteikumi jo sevišķi varētu paātrināt neizmantoto ilgtermiņa jaudu tirdzniecību īstermiņa pārslodzes gadījumā.

Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi optimizēt LNG uzņemšanas jaudu ES LNG termināļos un krātuvju izmantošanu. Ir vajadzīga pārredzamības platforma un organizēta sekundārās jaudas tirgus attīstība, līdzīgi tam, kas jau pastāv gāzes transportēšanā pa cauruļvadiem. Komisijas priekšlikuma pārskatīt ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketē ietverto Gāzes regulu 9 10. un 31. pantā jau ir iekļauti attiecīgi noteikumi. Lai palīdzētu nākotnē novērst situācijas, kad tiek veikts iepirkums no jauniem gāzes avotiem, bet LNG termināļi vai gāzes krātuves tiek izmantotas neefektīvi un bez nepieciešamās pārredzamības, šis priekšlikums šo noteikumu piemērošanu pārceļ uz agrāku laiku, lai jau tagad reaģētu uz krīzi.

2) Piegādes drošība

a)Pieprasījuma samazināšana

Neatņemams elements ES reakcijā uz piegādes drošības problēmām pašreizējos sarežģītajos apstākļos ir aicinājums proaktīvi samazināt gāzes pieprasījumu, lai sagatavotos jebkādiem iespējamiem piegādes traucējumiem, vienlaikus izvairoties no krātuvju iztukšošanas. Vajadzības gadījumā Komisija ierosinās izsludināt Savienības trauksmi saskaņā ar Gāzes pieprasījuma samazināšanas regulu (Regula (ES) 2022/1369).

Lai sekmīgāk prognozētu situāciju 2023.–2024. gada ziemā un sagatavotos tai un lai pazemes gāzes krātuves piepildītu līdz 90 %, kā nolemts Regulā (ES) 2022/1032, savu labumu dos jebkāds gāzes pieprasījuma samazinājums, ko var panākt tagad. Tādēļ pēc 2023. gada marta būtu jāturpina centieni samazināt gāzes pieprasījumu, lai pazemes gāzes krātuves piepildītu līdz 90 %, kā nolemts Regulā (ES) 2022/1032. Komisija cieši uzraudzīs pieprasījuma samazināšanas pasākumus un ir gatava izsludināt ES mēroga trauksmi vai pat pārskatīt gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus, ja izrādīsies, ka ar brīvprātīgiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem nepietiek, lai ziemā nodrošinātu pietiekamu gāzes piegādi. Tikmēr dalībvalstīm būtu aktīvi jāveic visi iespējamie gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumi saskaņā ar Gāzes pieprasījuma samazināšanas regulu un 2022. gada jūlijā pieņemto Eiropas gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”. Šādi pasākumi ietver sabiedrības informēšanas kampaņas, pieprasījuma samazināšanas pasākumus publisko iestāžu apsaimniekotajās ēkās, kā arī komerctelpās un ārtelpās.

Lai uzlabotu gatavību iespējamām ārkārtas situācijām ziemā, ar priekšlikumu tiek ieviesti turpmāk izklāstītie jaunie noteikumi, kas saistīti ar piegādes drošību. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir, lai visas patērētāju grupas savu spēju robežās dotu ieguldījumu gāzes taupīšanā, šajā priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm izņēmuma kārtā veikt pasākumus aizsargājamo lietotāju nebūtiskā patēriņa samazināšanai ar nosacījumu, ka tas nemazina viņu pamatpatēriņa aizsardzību. Šie pasākumi nekādā gadījumā neietekmēs neaizsargātos patērētājus, kuriem nav iespējas samazināt savu patēriņu, un neizraisīs aizsargājamo lietotāju atslēgšanu no apgādes sistēmas. Dalībvalstis varētu no jauna definēt, kas ir aizsargājamie patērētāji, ciktāl neaizsargātas mājsaimniecības joprojām tiek aizsargātas jebkuros apstākļos.

b)Solidārās aizsardzības pienākuma attiecināšana uz kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām

Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu dalībvalstīs, kurās kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām ir būtiska nozīme elektroapgādes drošībā, to darbība vispirms būtu jāierobežo, tādējādi, iespējams, kaitējot citu dalībvalstu elektroapgādes drošībai, pirms dalībvalstīm tiek atļauts pieprasīt solidaritātes pasākumu īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1938. Lai novērstu šādu plašāku negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas ražošanu, tiek ierosināts, ka dalībvalstis, ievērojot dažus nosacījumus, var ierosināt solidaritātes pieprasījumu, ja ar gāzi darbināmas elektrostacijas, kas ir vajadzīgas elektroenerģijas sistēmas pietiekamības nodrošināšanai, apdraud risks netikt apgādātām ar kritiski svarīgiem gāzes apjomiem. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras nodrošina solidaritāti, būs tiesības gādāt, ka, nodrošinot solidaritāti citai dalībvalstij, tās neapdraud savu kritisko ar gāzi darbināmo elektrostaciju darbību.

c)Divpusējās solidaritātes standartnoteikumi

Ar īpašiem pasākumiem šajā priekšlikumā tiek ieviests standartmehānisms, ar ko nodrošināt, ka dalībvalstis cita citai palīdz apgādāt solidaritātē aizsargājamus lietotājus (mājsaimniecības un centralizēto siltumapgādi, un būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, ievērojot dažus nosacījumus) un kritiskas ar gāzi darbināmas elektrostacijas ārkārtas situācijā, kas izraisa ļoti lielu gāzes trūkumu. Ar pašreizējiem piegādes drošības noteikumiem šādas solidaritātes princips ir ieviests, taču tā faktiskai izmantošanai krīzes apstākļos ir vajadzīga sīki izstrādāta tehniska un finansiāla kārtība, par kuru dalībvalstīm bija jāvienojas divpusēji. Tomēr līdz šim ir panāktas tikai sešas vienošanās no 40 nepieciešamajām. Tāpēc ierosinātajā regulā ir izklāstīti noteikumi un procedūras, kas būs automātiski piemērojami starp dalībvalstīm, kuras nav vienojušās par divpusēju solidaritātes kārtību. To pamatā ir Komisijas Ieteikums (ES) 2018/177 un standartveidne, ko Komisija ierosinājusi priekšlikuma COM(2021) 804 2. pielikumā, ar nepieciešamajiem atjauninājumiem, kuri atspoguļo to, ka kopš tā laika tirgus un piegādes drošības situācija ir ievērojami pasliktinājusies.

Šis solidaritātes standartmehānisms, ko piemēro, ja nav citas divpusējas kārtības, ietver šādus elementus.

·Solidaritātes kompensācija, ko dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, maksā dalībvalstij, kura nodrošina solidaritāti, būs balstīta uz gāzes vidējo tirgus cenu visatbilstošākajā biržā pēdējās 30 dienās mēnesī pirms pieprasītājas dalībvalsts palīdzības pieprasījuma. Šī vidējošana atspoguļo iespējamo ekstrēmo cenu svārstīgumu ārkārtas situācijā.

·Iespējamās izmaksas, kas izriet no tiesvedības vai šķīrējtiesas procedūrām pēc nozares darbības ierobežošanas, netiks iekļautas solidaritātes kompensācijā, kas jāmaksā starp dalībvalstīm. Tādējādi gadījumā, ja šādas izmaksas rastos, tās būtu jāsedz solidaritātes nodrošinātājai dalībvalstij saskaņā ar saviem noteikumiem. Tas ir tāpēc, ka kompensācijas izmaksas, kas nozarei rodas darbības ierobežošanas rezultātā, daļēji sedz gāzes cena, un, ja kāda daļa paliek pāri tiesvedības rezultātā, šī daļa ir ļoti nenoteikta un var lielā mērā pārsniegt gāzes izmaksas. Tādējādi neskaidrība par netiešajām kompensācijas izmaksām ir izrādījusies būtisks šķērslis solidaritātes nolīgumu slēgšanai. Tomēr dalībvalstis joprojām varēs vienoties par atšķirīgiem kompensācijas nosacījumiem.

·Solidaritātes pieprasīšanas un nodrošināšanas procedūrā prioritāte pēc iespējas būtu jāpiešķir brīvprātīgiem tirgus instrumentiem, vienlaikus operacionalizējot to, ka solidaritātei var būt jāietver tādi pasākumi kā stratēģisko krājumu izmantošana vai darbības ierobežošana kā galējais līdzeklis krīzes apstākļos. Priekšlikumā ir skaidri noteikts, ka pēc solidaritātes pieprasījuma saņemšanas savienotajām dalībvalstīm 12 stundu laikā ir jāsniedz atbilde un 3 dienu laikā jānodrošina solidaritātes pasākumi, par kuriem panākta vienošanās.

Pašreizējais solidaritātes pienākums attiecas uz dalībvalstīm, kas ir savienotas tieši vai caur trešo valsti. Ar šo priekšlikumu šo pienākumu attiecinās arī uz dalībvalstīm, kurās ir LNG kompleksi un kuras pat tad, ja nav tieši savienotas, varētu nodrošināt solidaritāti dalībvalstij ārkārtas situācijā, ja tai ir infrastruktūra, kas vajadzīga šīs LNG saņemšanai.

d)Jaudas piešķiršana Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situācijā

Visbeidzot, priekšlikumā ir norādīts uz iespējamu Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situāciju ar lieliem gāzes piegādes traucējumiem un piegādes nepietiekamību. Šādos gadījumos Savienībai vajadzētu būt gatavai ātri un reģionālā mērogā koordinēti piemērot solidaritātes mehānismus ārkārtas situācijas ietekmes mazināšanai. Šādos ārkārtas apstākļos Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vajadzētu būt iespējai lemt par pieejamo gāzes jaudu efektīvu piešķiršanu dalībvalstīm, kuras skar reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas situācija. Šādā gadījumā un ja nav divpusēja solidaritātes nolīguma, cena par gāzi, kas piegādāta saskaņā ar solidaritāti, būtu jānosaka kā vidējā tirgus cena visatbilstošākajā biržā pēdējās 30 dienās mēnesī pirms pieprasītājas dalībvalsts palīdzības pieprasījuma (sk. arī 3.a punktu).

3)Rīcība saistībā ar gāzes cenu līmeni

a)Cenu formula solidaritātes standartnolīgumos

Kā minēts iepriekš, solidaritātes pamatā vajadzētu būt kompensācijai, kas ir taisnīga gan attiecībā uz solidaritātes pieprasītāju, gan nodrošinātāju dalībvalsti. Gāzes cena kopš 2021. gada ir kļuvusi daudz svārstīgāka, tāpēc tūlītējā tirgus cena krīzes situācijās ir mazāk piemērota kā taisnīgas kompensācijas pamats. Tāpēc, lai nodrošinātu noteiktību dažādām pusēm, šajā regulā ir ierosināts izmantot vidējo tirgus cenu visatbilstošākajā biržā pēdējā mēnesī pirms pieprasītājas dalībvalsts palīdzības pieprasījuma.

Kompensācija, kurā ņemta vērā vidējā tirgus cena pēdējā mēnesī, joprojām ir balstīta uz “tirgus cenu”, kā noteikts 2018. gada ieteikumā. Tomēr mēneša vidējā tirgus cena ir mazāk atkarīga no vides svārstīguma un, visticamāk, ļoti augstām tūlītējām cenām krīzes situācijās, un tādējādi tiek ierobežoti jebkādi nevēlami stimuli. Solidaritātes nodrošinātājas dalībvalstis joprojām saņem taisnīgu kompensāciju, jo gāzes plūsmas izriet no ilgtermiņa līgumiem un nāk no krātuvēm, un gāze ir iepirkta par cenām, kas ir zemākas nekā paredzamās tūlītējās cenas krīzes situācijās.

b)Jauna papildu LNG cenas etalona izstrāde

ES LNG tirgus joprojām veidojas, un mezglu indeksēto cenu noteikšanu joprojām ievērojami ietekmē piegādes pa cauruļvadiem un līdz ar to Krievijas manipulācijas ar dabasgāzes piegādēm ES, kā arī esošās infrastruktūras nepietiekamā caurlaides spēja. Tiek uzskatīts, ka šie apgrūtinājumi nepamatoti ietekmē LNG importa cenas ES, un joprojām aktuāls ir jautājums par pašreizējo indeksu reprezentativitāti. Vienlaikus priekšstats par enerģētikas finanšu tirgu nepareizu darbību mazina sabiedrības uzticēšanos.

Ir jānodrošina LNG importa cenu noteikšanas stabilitāte un paredzamība, jo bez LNG nav iespējams aizstāt piegādes deficītu, ko radītu Krievijas gāzes importa iespējamā apturēšana. Ar šo priekšlikumu Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) tiek uzdots īsā laikā izstrādāt objektīvu ES LNG importa cenas novērtēšanas rīku un laika gaitā — cenas etalonu, vācot reāllaika informāciju par visiem katras dienas darījumiem. Šis jaunais etalons balstīsies uz ziņojumiem par LNG importu — ietverot LNG pirkšanas un pārdošanas piedāvājumus un darījumus, kuros ir norādīta piegāde vai saskaņā ar kuriem ir veikta piegāde ES —, kurus tajā pašā dienā iesniedz jebkura persona, kas veic šādu darbību, neatkarīgi no tās inkorporācijas vietas vai domicila. Tas nodrošinās plašāku informāciju pircējiem un palielinās cenu pārredzamību.

Ierosinātā regula piešķir ACER nepieciešamās pilnvaras vākt darījumu datus, kas vajadzīgi LNG cenas etalona izstrādei, šādā nolūkā pamatojoties uz uzdevumiem un pilnvarām, kas ACER jau ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību un Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (turpmāk kopā “REMIT”), un pastiprinot šos uzdevumus un pilnvaras.

c)Gāzes tirgus korekcijas mehānisms

Title Transfer Facility (TTF) ir virtuāla cenu noteikšanas vieta Nīderlandē, kas augstās likviditātes dēļ bieži vien kalpo cenu atsaucei Eiropas gāzes tirgū, ietekmējot līgumus un riska ierobežošanas operācijas visā ES. Tomēr TTF pirmām kārtām ir indekss fizisko cauruļvadu gāzes ievadei Nīderlandes tīklā, kas galvenokārt darbojas kā Eiropas ziemeļrietumu daļas mezgls. Pašlaik tirdzniecība TTF notiek par augstāku cenu nekā lielākajā daļā ES tirdzniecības mezglu, un tas galvenokārt atspoguļo nepietiekamās piegādes no Krievijas un reģiona infrastruktūras nepietiekamo caurlaides spēju.

Tas, ka TTF tiek izmantots par cenu atsauci un pamatu gāzes līgumu riska ierobežošanai dažādos ES mezglos, liecina par tā nozīmīgumu dabasgāzes cenas noteikšanā ES.

Kā galējais līdzeklis šā ārkārtas priekšlikuma mērķis ir novērst situācijas, kad veidojas pārmērīgas dabasgāzes cenas, tālab pilnvarojot Komisiju ierosināt Padomes pasākumu, ar ko nosaka maksimālo dinamisko cenu, par kādu TTF tūlītējo darījumu tirgos var notikt darījumi ar dabasgāzi saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Citi Savienības gāzes tirdzniecības mezgli ar koriģēto TTF tūlītējo cenu tiktu sasaistīti, izmantojot dinamisku cenu koridoru. Lai gādātu, ka nav negatīvas ietekmes, pasākumam būtu jāļauj veikt gāzes ārpusbiržas tirdzniecību, tas nedrīkstētu ietekmēt ES gāzes piegādes drošību un ES iekšējās plūsmas, palielināt gāzes patēriņu un ietekmēt enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību.

4)Rīcība cenu svārstīguma mazināšanai

a)Tekošās dienas cenu svārstīguma pārvaldības mehānisms

Finanšu regulā (FITD II) jau ir noteikts, ka regulētiem tirgiem jāizveido mehānismu kopums, ar ko ierobežot nozīmīgu svārstīgumu finanšu tirgos un nepieļaut kļūdainus tirdzniecības modeļus. Tomēr šķiet, ka tirdzniecības vietas šos mehānismus iedarbinājušas tikai retu reizi, galvenokārt tāpēc, ka ieviestie mehānismi ir paredzēti, lai neļautu veikt kļūdainus pasūtījumus, nevis novērstu straujas cenu svārstības, kas atspoguļo tirgus nenoteiktību. Lielās svārstīguma smailes gāzes un elektroenerģijas tirgos apgrūtina enerģētikas uzņēmumu dalību šajos tirgos un traucē tiem apmierināt riska ierobežošanas vajadzības, vienlaikus nodrošinot enerģijas piegādes drošību galapatērētājiem. Tāpēc šajā priekšlikumā ir noteikta prasība tirdzniecības vietām izveidot jaunu pagaidu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, kura mērķis ir ierobežot lielas cenu svārstības elektroenerģijas un gāzes atvasināto instrumentu līgumos tajā pašā tirdzniecības dienā. Turklāt, lai koncentrētos uz vislikvīdākajiem līgumiem un izvairītos no negribētiem traucējumiem mazāk likvīdu atvasināto instrumentu tirgos, tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms būtu jāpiemēro tikai enerģētikas atvasinātajiem instrumentiem ar tuvāko mēneša termiņu. Lai nodrošinātu tirdzniecības vietām nepieciešamo laiku mehānisma izveidei, paredzēts, ka tirdzniecības vietas ieviesīs provizoriskus rīkus, ar kuriem kopumā var sasniegt to pašu mērķi, kāds ir tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismam.

Šim jaunajam mehānismam būtu jāpapildina visi statiskie un dinamiskie bloķēšanas mehānismi, ko tirdzniecības vietas ir ieviesušas, un tas būtu jāpiemēro papildus šiem mehānismiem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus jaunā svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošanai, Komisijai vajadzētu būt iespējai īstenošanas aktā precizēt dažus tā kalibrēšanas tehniskos elementus. Turklāt, lai nodrošinātu, ka jaunais mehānisms ir labi pielāgots ietekmēto atvasināto instrumentu līgumu īpašajām iezīmēm, tirdzniecības vietām vajadzētu būt iespējai brīvi piemērot svārstīguma ierobežojumus konkrētiem līgumiem, vienlaikus ievērojot tiesību aktos noteiktās prasības. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei tiks uzdots, pamatojoties uz valstu kompetento iestāžu regulāriem ziņojumiem, koordinēt šā mehānisma piemērošanu visā Savienībā un dokumentēt šā mehānisma īstenošanas atšķirības.

b)Neleģislatīva darbība, kas pievienota šim priekšlikumam

Šajā regulā ierosinātās darbības papildina citas darbības, kas EVTI un ACER jāveic, lai stiprinātu enerģijas tirgus un to pārredzamību.

EVTI un ACER uzlabo sadarbību, lai stiprinātu to spējas uzraudzīt un atklāt iespējamas tirgus manipulācijas un ļaunprātīgu izmantošanu. EVTI un valstu kompetentās iestādes arī pastiprina savas attiecīgās tirgus uzraudzības un uzraudzības darbības enerģijas atvasināto instrumentu tirgū.

Enerģētikas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk efektīvi ierobežot savus komerciālos riskus ES enerģijas tirgos, kuru tīrvērte tiek veikta centralizēti. Pieaugošās drošības rezerves noteikšanas prasības un grūtības, ar kurām saskaras daži enerģētikas uzņēmumi, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti, lai izpildītu drošības rezerves noteikšanas prasības, var likt tiem samazināt riska ierobežošanas darbības un tādējādi pakļaut tos turpmākiem riskiem. Lai mazinātu šo stresu, Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, kas ļautu izmantot nenodrošinātas banku garantijas un valsts garantijas, ievērojot īpašus nosacījumus, kā atbilstošu nodrošinājumu drošības rezerves pieprasījumu apmierināšanai. Šis deleģētais akts atbilst EVTI 14. oktobra priekšlikumam. EVTI ir arī precizējusi, ka komerciāli vērtspapīri un ES obligācijas ir iekļautas bezskaidras naudas nodrošinājuma atbilstošā nodrošinājuma sarakstā.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātajā iniciatīvā ir noteikti pagaidu, samērīgi un ārkārtas pasākumi. Tā papildina spēkā esošās attiecīgās ES iniciatīvas un tiesību aktus, kas nodrošina, ka iedzīvotāji var gūt labumu no drošas gāzes piegādes un ka lietotāji ir aizsargāti pret būtiskiem piegādes traucējumiem.

Tas loģiski izriet no pašreizējām iniciatīvām, piemēram, REPowerEU plāna un priekšlikuma par ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas tiesību aktu paketi 10 . Turklāt nesen pieņemtā Gāzes uzglabāšanas regula (ES) 2022/1032 11 ieviesa uzglabāšanas pienākumus, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Regulas 2022/1032 6.a pantā ir noteikti pienākumi piepildīt gāzes krātuves saskaņā ar iepriekš noteiktām trajektorijām un mērķrādītājiem. Ierosinātā iniciatīva papildina ES tiesību aktus par iekšējo tirgu un piegādes drošību.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES izstrādāja REPowerEU plānu, kura mērķis ir palīdzēt pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2027. gadam izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Lai to panāktu, REPowerEU plānā ir izklāstīta Komisijas un dalībvalstu izveidotā ES enerģētikas platforma gāzes, LNG un ūdeņraža kopīgai iegādei. Tā paziņoja, ka Komisija izstrādās kopīgu iepirkuma mehānismu. Šajā ziņā ierosinātā iniciatīva pilnībā atbilst REPowerEU noteiktajiem mērķiem.

Priekšlikums pastiprina un papildina Gāzes piegādes drošības regulu (ES) 2017/1938. Tā jau ietver pienākumu nodrošināt solidaritāti, kā arī solidaritātē aizsargājamu lietotāju jēdzienu, kas ietver mājsaimniecības un noteiktos apstākļos būtiskus sociālos pakalpojumus un centralizēto siltumapgādi. Priekšlikums paplašina šo solidaritātes pienākumu, lai nodrošinātu kritisko apjomu piegādi ar gāzi darbināmām spēkstacijām, un nodrošina tā darbību, izmantojot standarta mehānismu gadījumā, ja nav divpusējas vienošanās par solidaritāti.

Priekšlikums arī pilnībā atspoguļo Gāzes pieprasījuma samazināšanas regulas (ES) 2022/1369 mērķi proaktīvi samazināt gāzes pieprasījumu, lai mazinātu iespējamos piegādes traucējumus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pieprasījuma samazināšana joprojām ir viens no galvenajiem mūsu piegādes drošības reakcijas pīlāriem, un priekšlikums nostiprina šo pīlāru, ļaujot dalībvalstīm veikt ietaupījumus no nebūtiska patēriņa, vienlaikus joprojām aizsargājot mazaizsargātus un citus aizsargājamus lietotājus.

Komisijas priekšlikumā Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu, kas pieņemts saskaņā ar ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketi, ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot pārredzamību un piekļuvi LNG termināļiem un gāzes glabātavām. Šajā priekšlikumā ir iekļauti tie paši noteikumi ar īsākiem to īstenošanas termiņiem, tāpēc tas pilnībā atbilst Gāzes regulai. Turklāt tas atbilst prasībām, kas noteiktas nesen pieņemtajā Gāzes uzglabāšanas regulā (ES) 2022/1032, ar kuru ieviesa uzglabāšanas pienākumus, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu 1. pielikuma 2.2.5. punktā paredzēti noteikumi par ilgtermiņa “izlieto vai zaudē” mehānismu. Šie noteikumi ir pieņemti, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki bloķē transporta jaudu laikā, kad tie nevar vai neplāno to izmantot. Krīzes situācijas dēļ šis priekšlikums samazina administratīvo slogu un paredz šo noteikumu piemērošanu. Konkrētāk, pašreizējais priekšlikums samazina laiku, kas paiet, kad jauda netiek izmantota, no sešiem mēnešiem uz vienu mēnesi. Tāpēc priekšlikums atbilst iekšējā tirgus noteikumiem, lai novērstu gāzes tīklu neefektīvu izmantošanu.

Noteikumi, kas ļauj ACER publicēt LNG cenas etalonu, balstās uz ACER esošajiem uzdevumiem saskaņā ar REMIT tiesisko regulējumu un papildina tos. 

Papildus ārkārtas intervencei elektroenerģijas tirgū, lai risinātu augsto cenu problēmu, Komisija ilgtermiņā uzlabos elektroenerģijas tirgus struktūru.

Šīs elektroenerģijas tirgus modeļa reformas galvenais mērķis būs sniegt lietotājiem ieguvumus, ko sniedz cenas ziņā pieejamas nefosilās tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot priekšrocības, ko sniedz kopēja, uz tirgu balstīta elektroenerģijas sistēma. Šīs reformas mērķis ir nodrošināt, ka neviens enerģijas nesējs nevar izraisīt tirgus traucējumus, kā to pašlaik dara dabasgāze, vienlaikus ņemot vērā būtiskās pārmaiņas, kas vajadzīgas dekarbonizētam un lielā mērā elektrificētam kontinentam.

Komisija ir apņēmusies līdz 2022. gada beigām nākt klajā ar reformas galvenajiem elementiem. Tas kalpos par pamatu, lai apspriestos ar ministriem un citām ieinteresētajām personām par Komisijas ierosināto ideju kopumu. Paredzams, ka šā procesa rezultātā 2023. gadā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Eiropas zaļais kurss

Priekšlikums, kura mērķis ir būtiski stiprināt piegādes drošību un novērst augstas un svārstīgas enerģijas cenas, atbilst arī zaļā kursa ilgtermiņa mērķim, jo pieprasījuma samazināšanas centieni paātrinās energoefektivitātes pasākumus un strukturālās pārmaiņas.

Iekšējā tirgus politika

Priekšlikums ir saderīgs ar noteikumiem par iekšējo enerģijas tirgu, tostarp ES konkurences noteikumiem. Pārrobežu enerģijas tirgu darbība ir būtiska, lai nodrošinātu piegādes drošību piegādes deficīta situācijā.

Noteikumi, kas ļauj ACER noteikt LNG cenas etalonu, veicina tirgus pārredzamību un netieši arī gāzes vairumtirdzniecības cenu pazemināšanos un tādējādi ir saskaņā ar ES konkurences politiku.

Īpaši svarīgi būs nodrošināt, ka pārredzamība, kas ir nepieciešama, lai pieprasījuma apkopošana darbotos starp atsevišķiem iesaistītajiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzēju, Komisiju un valstu kompetentajām iestādēm, nerada lielāku pārredzamību attiecībā uz apjomiem, piegādes grafikiem vai realizētajām cenām atsevišķiem iesaistītajiem uzņēmumiem vai pat konkrētās nozares vai apakšnozares līmenī, kas varētu pārstāvēt lejupējo vai saistīto tirgu, kurā būtu jāturpina konkurence. 

Lai gan Komisijas Pamatnostādnēs par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem 12 ir noteikts, ka kopējās tirgus daļas, kas ir mazākas par 15 % iepirkuma un pārdošanas tirgū(-os), liecina par ietekmes trūkumu tirgū, kopējā tirgus daļa, kas pārsniedz šo robežvērtību vienā vai abos tirgos, automātiski neliecina par to, ka kopīgais iepirkuma darījums varētu radīt konkurenci ierobežojošas sekas. Ja kopīgs iepirkuma darījums neietilpst minētajā drošības zonā, ir jānovērtē tā ietekme uz tirgu, ietverot tādus faktorus kā spēcīga piegādātāju iespējamā kompensējošā ietekme un nepieciešamie pārvaldības un informācijas apmaiņas pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu konkurenci lejupējos tirgos, ņemot vērā pašreizējos ārkārtas tirgus apstākļus.

Jānorāda, ka gāzes kopīgas un koordinētākas iegādes veidu noteikšana atbilst arī zaļajā kursā un RepowerEU norādītajam dekarbonizācijas ceļam. Tās darbības jomā ietilpst arī atjaunīgais ūdeņradis.

Noteikumi, kas ļauj ACER noteikt LNG cenas etalonu, veicina tirgus pārredzamību un netieši arī gāzes vairumtirdzniecības cenu pazemināšanos un tādējādi ir saskaņā ar ES konkurences politiku.

JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šā instrumenta juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 1. punkts. Šo pantu var piemērot tikai nopietnu grūtību gadījumos, un tas jāpiemēro solidaritātes garā.

Pašreizējais gāzes piegādes drošības tiesiskais regulējums, jo īpaši Gāzes piegādes drošības regula (ES) 2017/1938, tika izstrādāts tā, lai tiktu galā ar īstermiņa piegādes traucējumiem, nevis ar ilgstošu samazinājumu no mūsu galvenā piegādātāja. Tāpēc gāzes piegādes drošībai ir vajadzīgi papildu pagaidu ārkārtas instrumenti, lai cita starpā novērstu nepamatotus pārrobežu ierobežojumus un novērstu to, ka ilgstošiem gāzes piegādes traucējumiem ir būtiska plašāka ietekme, kas kaitē elektroenerģijas sistēmas pietiekamībai. Tāpat jēdziens “aizsargātie lietotāji” tika izstrādāts, ņemot vērā īsus deficīta periodus, savukārt ilgstošu traucējumu gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut aizsargātajiem lietotājiem arī palīdzēt samazināt pieprasījumu, samazinot nebūtisku patēriņu.

Solidaritātes noteikumi, kas izklāstīti Gāzes piegādes drošības regulā (ES) 2017/1938, būtu jāpapildina ar savstarpēji saskaņotiem solidaritātes pasākumiem, kuros būtu izklāstīti solidaritātes juridiskie, tehniskie un finansiālie aspekti. Šis solidaritātes pienākums nav spēkā nolīgumu trūkuma dēļ, kas pamato nepieciešamību papildināt spēkā esošos noteikumus, iekļaujot standarta solidaritātes mehānismu gadījumā, ja nav divpusējas vienošanās.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES mēroga etalona izveide LNG darījumiem nav iespējama arī dalībvalstu līmenī, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Iepriekšējā pieredze ar TTF cenu etalonu, kas ir saistīts ar tirdzniecības centru vienā dalībvalstī, liecina, ka decentralizētu etalonu sistēma var sniegt tirgus dalībniekiem nepilnīgu informāciju un izraisīt cenu paaugstināšanos.

Proporcionalitāte

Iniciatīva atbilst proporcionalitātes principam. Politikas intervence ir proporcionāla definēto problēmu dimensijai un raksturam, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā bezprecedenta ģeopolitisko situāciju un ievērojamo apdraudējumu iedzīvotājiem un ES ekonomikai, ir nepārprotami nepieciešama koordinēta rīcība. Priekšlikumā izklāstītie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams to mērķu sasniegšanai, un ir samērīgi ar šiem mērķiem. Jo īpaši tie pēc iespējas balstās uz esošajām pieejām, piemēram, esošajiem iekšējā gāzes tirgus pasākumiem.

Konkrētāk, pašreizējais priekšlikums paredz, ka pieprasījuma agregēšana un gāzes kopīga iegāde notiek brīvprātīgi, ar tikai ierobežotu izņēmumu attiecībā uz obligātu dalību pieprasījuma agregēšanā, lai uzpildītu gāzes krātuves. Privāti uzņēmumi arī turpmāk būs puses gāzes piegādes līgumos, kas izveidoti saskaņā ar kopīgo iepirkumu.

Dabasgāze, kas nonāk caur ieejas punktiem no Krievijas Federācijas, ir izslēgta no dalības mehānismā, jo tās iekļaušana būtu pretrunā ierosinātās regulas mērķim nodrošināt Krievijas piegādēm alternatīvus avotus. Turklāt uzņēmumi, ko kontrolē Krievijas valdība vai jebkura Krievijas fiziska vai juridiska persona, vai uzņēmumi, ko kontrolē jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kura minēta Savienības sankciju sarakstā, kas izveidots, pamatojoties uz LESD 215. pantu, ir izslēgti no dalības kopīgajos iepirkumos, kā arī no dalības pakalpojumu sniedzēja darbībā, kas veic kopīgu iepirkumu.

Pasākumiem, ko dalībvalstis varēs veikt, lai samazinātu aizsargājamo lietotāju nebūtisku patēriņu, vajadzētu būt nepieciešamiem un samērīgiem, jo īpaši izsludinātas krīzes situācijās saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punktu un 12. pantu vai Savienības brīdinājuma situācijās saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369. Neraugoties uz nebūtisku patēriņa samazināšanas pasākumu piemērošanu, aizsargātie lietotāji arī turpmāk gūs labumu no aizsardzības pret atslēgšanu. Turklāt šādi pasākumi nedrīkst ierobežot aizsardzību, kas nepieciešama mazaizsargātiem lietotājiem, kuru pašreizējais patēriņš būtu jāuzskata par būtisku.

Solidaritātes attiecināšana arī uz kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām rada ierobežojumus tirgus dalībniekiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību situācijā, kad samazinās gāzes piedāvājums un palielinās pieprasījums ziemas sezonā. To pamatā ir spēkā esošie pasākumi, kas noteikti attiecīgi Regulā (ES) 2022/1369 un Regulā (ES) 2017/1938 un kuru mērķis ir pašreizējos apstākļos padarīt minētos pasākumus efektīvākus.

Tirgus operatoru pienākums sniegt ACER informāciju par LNG darījumiem ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu mērķi — dot ACER iespēju noteikt LNG cenas etalonu. Tas ir saskaņots ar tirgus dalībnieku pašreizējiem pienākumiem saskaņā ar REMIT, un ACER saglabās sensitīvas uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitāti.

Pasākums, ar ko ierobežo tekošās dienas cenu svārstīgumu, nosaka prasības tirdzniecības vietām un tirgotājiem, kas ir nepieciešamas, lai enerģētikas uzņēmumi varētu turpināt piedalīties gāzes un elektroenerģijas tirgos un apmierināt savas riska ierobežošanas vajadzības, tādējādi nodrošinot enerģijas piegādes drošību galalietotājiem.

Juridiskā instrumenta izvēle

EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pamattiesības

IETEKME UZ BUDŽETU

Ar šo priekšlikumu saistītā ietekme uz ES budžetu attiecas arī uz Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ĢD) un ACER cilvēkresursiem un citiem administratīvajiem izdevumiem.

Priekšlikumā ir izklāstīta uzlabota gāzes piegādes drošības arhitektūra ar jauniem pienākumiem dalībvalstīm un attiecīgi pastiprināta Enerģētikas ĢD loma daudzās jomās, proti:

·regulas vispārējā pārvaldība un īstenošana (3 pilnslodzes ekvivalenti);

·priekšlikuma Padomes pasākumam, kas paredz mehānismu gāzes jaudu piešķiršanai piegādes dalībvalstīm, kurām ir izsludināts reģionāls vai Savienības ārkārtas stāvoklis, sagatavošana un īstenošana; priekšlikuma pārvaldība un īstenošana, tostarp krīzes pārvarēšanas grupas iesaistīšanās (2 pilnslodzes ekvivalenti);

·darbs pie tā, lai izstrādātu konkurences tiesību aktiem atbilstošu gāzes iepirkuma konsorcija īstenošanu, kam nepieciešama saziņa ar nozari (2 pilnslodzes ekvivalenti);

·dalībvalstu kvotu pieprasījumu novērtējums attiecībā uz lielākiem kritiskās gāzes apjomiem (1 pilnslodzes ekvivalents);

·turpmāki pasākumi saistībā ar solidaritātes pieprasījumiem; solidaritātes nolīgumu īstenošanas atvieglošana (1 pilnslodzes ekvivalents);

·administratīva palīdzība (1 pilnslodzes ekvivalents);

·priekšlikumā ir arī noteikti jauni ACER uzdevumi vākt LNG darījumu datus, lai noteiktu LNG cenas etalonu (5 pilnslodzes ekvivalenti).

CITI ELEMENTI

2022/0339 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

Solidaritātes veicināšana ar labāk koordinētiem gāzes iepirkumiem, gāzes plūsmu pāri robežām un uzticamiem cenu etaloniem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu un nepieredzētais dalībvalstīm domāto dabasgāzes piegāžu samazinājums no Krievijas Federācijas apdraud Savienības un tās dalībvalstu energoapgādes drošību. Tajā pašā laikā tas, ka Krievijas Federācija gāzes piegādi izmanto par ieroci un manipulē ar tirgiem, tīši izraisot gāzes plūsmu traucējumus, ir novedis pie krasa enerģijas cenu pieauguma Savienībā, apdraudot ne tikai Savienības ekonomiku, bet arī kļūstot par nopietnu draudu piegādes drošībai.

(2)Tas nozīmē, ka Savienībai ir stingri un koordinēti jāreaģē, lai savus iedzīvotājus un ekonomiku aizsargātu pret pārmērīgām un manipulētām tirgus cenām un nodrošinātu, ka gāze pāri robežām sasniedz visus patērētājus, kam tā vajadzīga, arī gāzes trūkuma situācijās. Lai samazinātu atkarību no dabasgāzes piegādēm no Krievijas Federācijas un pazeminātu pārmērīgas cenas, ir būtiski labāk koordinēt gāzes iepirkumus no ārējiem piegādātājiem.

(3)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 1. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, var lemt par ekonomikas situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības apgādē ar dažiem ražojumiem, jo īpaši enerģijas jomā. Lielais risks, ka Krievijas gāzes piegādes tiks pilnīgi izbeigtas, un ārkārtējais enerģijas cenu pieaugums, kas apdraud Savienības ekonomiku, ir uzskatāmi par šādām nopietnām grūtībām.

(4)Paziņojumā REPowerEU Komisija paziņoja, ka kopā ar dalībvalstīm izveidos ES Enerģijas iepirkuma platformu 14 kopīgai gāzes, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un ūdeņraža iegādei. Šo paziņojumu 2022. gada 30. un 31. maija sanāksmē apstiprināja Eiropadome. Plāna REPowerEU ietvaros Komisija arī nāca klajā ar ES ārējās enerģētiskās sadarbības stratēģiju 15 , kurā paskaidrots, kā ES atbalsta globālu, tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju, cita starpā dažādojot ES energoapgādi, jo īpaši — ar esošajiem vai jauniem gāzes piegādātājiem risinot sarunas par politiskām saistībām, lai palielinātu gāzes piegādi Eiropai.

(5)ES Enerģijas iepirkuma platformai var būt izšķiroša nozīme tādu savstarpēji izdevīgu partnerību atrašanā, kas veicina piegādes drošību un samazina no trešām valstīm iegādātas gāzes importa cenas, liekot lietā visu Savienības kolektīvo ietekmi. Šajā nolūkā ir būtiski pastiprināti uzrunāt gāzes piegādātājus (gan cauruļvadu gāzes, gan LNG piegādātājus), kā arī nākotnes zaļā ūdeņraža piegādātājus. Konkrētāk, daudz ciešāka koordinācija ar dalībvalstīm un to starpā attiecībā uz trešām valstīm, izmantojot ES Enerģijas iepirkuma platformu, nodrošinātu, ka Savienības kolektīvā ietekme ir lielāka.

(6)Kamēr ir nopietnas grūtības nodrošināt piegādes drošību, kopīgam iepirkumam vajadzētu palīdzēt nodrošināt uzņēmumiem visās dalībvalstīs un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem vai papildu gāzes avotiem un nodrošināt zemākas cenas nekā citādi tiem, kas gāzi pērk caur pakalpojumu sniedzēju, par labu galapatērētājiem.

(7)Kopīga iepirkuma rezultātā varētu noteikt labvēlīgāku režīmu vai atbalstu atjaunīgo gāzu, piemēram, biometāna un ūdeņraža, piegādei, ciktāl tās var droši ievadīt gāzes sistēmā, un tādas gāzes piegādei, kas citādi tiktu novadīta atmosfērā vai sadedzināta lāpā. Ja relevantā jurisdikcijā nav attiecīgas oficiālas juridiskas prasības, uzņēmumi, kas slēdz līgumus saskaņā ar šo regulu, tiek mudināti metāna emisijas visā piegādes ķēdē uz Eiropas Savienību mērīt, ziņot un verificēt saskaņā ar ANO Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerības standartu 2.0.

(8)Kopīgais iepirkums saskaņā ar šo regulu norit divos posmos. Pirmajā posmā dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi, kas ir iedibināti Savienībā vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, savu gāzes pieprasījumu agregē ar Komisijas nolīgta pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Tas gāzes piegādātājiem dotu iespēju izteikt piedāvājumus, balstoties uz lieliem agregētajiem apjomiem, nevis daudziem mazākiem piedāvājumiem pircējiem, kas tos uzrunātu atsevišķi. Otrajā posmā dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi, kas ir iedibināti Savienībā vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, var individuāli vai koordinēti ar citiem slēgt gāzes pirkuma līgumus ar dabasgāzes piegādātājiem vai ražotājiem, kuru piedāvājums atbilst agregētajam pieprasījumam.

(9)Tā kā ir nopietnas grūtības nodrošināt piegādes drošību, kopīgam iepirkumam vajadzētu palīdzēt nodrošināt uzņēmumiem visās dalībvalstīs vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem vai papildu gāzes avotiem un nodrošināt zemākas cenas nekā citādi tiem, kas gāzi pērk caur pakalpojumu sniedzēju, par labu galapatērētājiem. Pirmā atsauce uz iespēju balansēšanas vajadzībām ļoti ierobežotā formā kopīgi iepirkt gāzi jau ir iekļauta Komisijas priekšlikumā regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu 16 . Tomēr priekšlikums ir no laika pirms Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu, turklāt priekšlikumā nebija iekļauta detalizēta koncepcija, jo tas attiecās tikai uz ļoti specifiskajām pārvades sistēmu operatoru enerģijas balansēšanas vajadzībām. Tā kā trūkstošo koordinētas gāzes iepirkšanas struktūru problēmai ir vajadzīgs tūlītējs un daudz visaptverošāks risinājums, ir lietderīgi ierosināt ātri īstenojamu pagaidu risinājumu.

(10)Tāpēc kopīgi iepirkumi varētu stiprināt Savienības solidaritāti gāzes iepirkšanā un sadalē. Solidaritātes garā kopīgam iepirkumam jo īpaši būtu jāatbalsta tie uzņēmumi, kuri iepriekš gāzi iepirka tikai vai galvenokārt no Krievijas piegādātājiem; iepirkuma procedūrā apmierinot agregēto pieprasījumu, tiem jāpalīdz saņemt piegādes no alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem vai nodrošinātājiem ar izdevīgiem nosacījumiem.

(11)Ja pēc nākamās ziemas lielākā daļa Eiropas gāzes krātuvju būs izsmeltas, pakalpojumu sniedzēja izsludinātam agregētā gāzes pieprasījuma iepirkumam būtu jāpalīdz tās pašreizējā ārkārtas situācijā atkal piepildīt. Turklāt tam būtu jāveicina labāk koordinēta gāzes iegāde solidaritātes garā.

(12)Ņemot vērā steidzamo vajadzību ātri un uz laiku izveidot kopīga iepirkuma kārtību, šā priekšlikuma pamatā ir LESD 122. pants. Tas dotu iespēju ātri noteikt pakalpojumu sniedzēju, lai varētu agregēt pieprasījumu. Komisijas nolīgtajam pakalpojumu sniedzējam būtu tikai dažas pamatfunkcijas, un tā organizētajā procesā ir obligāti elementi tikai attiecībā uz dalību pieprasījuma agregēšanā, bet tas vēl neietvertu līguma nosacījumu obligātu koordināciju vai pienākumu iesniegt saistošus gāzes iegādes piedāvājumus ar tā starpniecību.

(13)Nevajadzētu noteikt prasību, lai dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi pirktu gāzi ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību, noslēdzot gāzes piegādes līgumus vai saprašanās memorandus ar gāzes piegādātājiem vai ražotājiem, kuru piedāvājums atbilst agregētajam pieprasījumam. Tomēr dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi tiek stingri mudināti izpētīt sadarbības veidus, kas ir saderīgi ar konkurences tiesībām, un izmantot pakalpojumu sniedzēju, lai pilnībā izmantotu kopīgā iepirkuma sniegtās priekšrocības. Tas nozīmē, ka starp pakalpojumu sniedzēju un līdzdalīgajiem uzņēmumiem varētu izstrādāt mehānismu, kurā būtu izklāstīti galvenie nosacījumi, ar kādiem līdzdalīgie uzņēmumi uzņemtos saistības iegādāties agregētajam pieprasījumam atbilstošo gāzi.

(14)Lai varētu novērtēt, vai ir sasniegti piegādes drošības un enerģētiskās solidaritātes mērķi, Komisijai un dalībvalstīm ir vajadzīgs skaidrs priekšstats par visā Savienībā iecerētajiem un noslēgtajiem gāzes piegādes līgumiem. Tāpēc uzņēmumiem būtu Komisija jāinformē par lieliem plānotiem gāzes iepirkumiem virs 5 TWh. Tāpēc Komisijai būtu attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz ieteikumi, kas brīdinātu par plānoto pirkumu iespējamo negatīvo ietekmi uz kopīgā iepirkuma darbību, piegādes drošību, iekšējo tirgu vai enerģētisko solidaritāti.

(15)Dalībvalstīm būtu Komisijai jāpalīdz novērtēt, vai attiecīgie gāzes iepirkumi uzlabo piegādes drošību Savienībā un ir saderīgi ar enerģētiskās solidaritātes principu. Tāpēc, lai palīdzētu koordinēt darbu, būtu jāizveido ad hoc koordinācijas padome, kuras sastāvā būtu dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

(16)Pieprasījuma agregēšana kopīga iepirkuma vajadzībām būtu jāveic piemērotam pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc Komisijai, izmantojot publiskā iepirkuma procesu 17 , būtu jānoslēdz līgums ar pakalpojumu sniedzēju, kas var izstrādāt piemērotu IT rīku un organizēt pieprasījuma agregēšanu. No kopīgā iepirkuma dalībniekiem varētu iekasēt maksu, kas segtu darbības izmaksas.

(17)Pieprasījuma agregēšana un dabasgāzes iegāde ir kompleksi procesi, kuros jāņem vērā dažādi elementi — ne tikai cenas, bet arī apjomiem, piegādes punkti un citi parametri. Tāpēc izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt pietiekamai pieredzei dabasgāzes iepirkumu pārvaldībā un agregēšanā vai saistītiem pakalpojumiem ES līmenī. Turklāt pieprasījuma agregēšana un dabasgāzes iegāde ir svarīgs priekšnoteikums Savienības gāzapgādes drošības nodrošināšanai.

(18)Kopīgais iepirkums var noritēt dažādi. Tas var notikt, izmantojot konkursus vai izsoles, ko organizē pakalpojumu sniedzējs, kurš agregē dabasgāzes uzņēmumu un gāzi patērējošu uzņēmumu pieprasījumu, lai to salāgotu ar dabasgāzes piegādātāju vai ražotāju piedāvājumiem, izmantojot kopīgā iepirkuma IT rīku.

(19)Viens no pieprasījuma agregēšanas un kopīgas iegādes mērķiem ir samazināt nevajadzīga cenu pieauguma risku, kas rodas tāpēc, ka uzņēmumi iesniedz konkurējošus piedāvājumus par vienu un to pašu gāzes daļu. Nodrošināt, ka visi ieguvumi no kopīga iepirkuma sasniedz galapatērētājus, galu galā ir atkarīgs no pašu uzņēmumu lēmumiem. Lieliem uzņēmumiem būtu jārīkojas atturīgi pat tad, ja tie var pārdot gāzi par augstākām cenām. Uzņēmumiem, kas gāzi kopīgajā iepirkumā iegādājas par zemākām cenām, šis ieguvums būtu jānodod tālāk patērētājiem. Zemāku cenu tālāknodošana būtu svarīgs kopīgā iepirkuma izdošanās rādītājs, jo ir ļoti svarīga patērētājiem.

(20)Jebkura darbība, ko veic saskaņā ar ierosināto regulu, atbilst Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, kas noteikti, pamatojoties uz LESD 215. pantu. Konkrētāk, no dalības kopīgajā iepirkumā, kā arī no kopīgā iepirkuma organizēšanas būtu jāizslēdz uzņēmumi, kurus kontrolē Krievijas valdība vai kāda fiziska vai juridiska Krievijas persona, vai uzņēmumi, uz kuriem attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi (sankcijas), kas noteikti saskaņā ar LESD 215. pantu, vai kuri pieder kādai citai fiziskai vai juridiskai personai, subjektam vai struktūrai, kam piemēro šādus ierobežojošus pasākumus, vai ir šādas personas, subjekta vai struktūras kontrolē. Minētie ierobežojošie pasākumi tika pieņemti, lai sasniegtu Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus, jo īpaši mērķi saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko un Savienības drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem. Tas neskar sankcijas, kas nākotnē varētu tikt pieņemtas pret Krieviju vai citām valstīm.

(21)Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāze, kas nonāk dalībvalstīs vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs caur ievešanas vietām no Krievijas Federācijas, kopīgā iepirkumā nebūtu jāiegādājas. Tas atbilst ierosinātās regulas mērķim, proti, nodrošināt Krievijas piegādēm alternatīvus avotus.

(22)Kopīgā gāzes iepirkuma dalībniekiem var būt vajadzīgas finansiālas garantijas gadījumam, ja kāds no uzņēmumiem nespētu samaksāt galīgo līgumsummu. Dalībvalstis vai citas ieinteresētās personas kopīgā iepirkuma dalībniekiem varētu sniegt finansiālu atbalstu, arī garantijas. Finansiālā atbalsta sniegšanai attiecīgā gadījumā būtu jānotiek saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, arī krīzes pagaidu regulējumu.

(23)Lai nodrošinātu piegādes drošību Savienībā, svarīgi ir piepildīt gāzes krātuves. Ņemot vērā Krievijas Federācijas dabasgāzes piegāžu samazināšanos, dalībvalstis var saskarties ar grūtībām piepildīt krātuves, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību 2023./2024. gada ziemā, kā noteikts Regulā (ES) 2022/1032 18 . Šīs problēmas mazināt dalībvalstīm varētu palīdzēt pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma agregēšanas iespējas izmantošana; konkurences tiesību robežās tā konkrēti varētu atbalstīt koordinētu piepildījuma un uzglabāšanas pārvaldību nākamās piepildīšanas sezonas kontekstā, izvairoties no pārmērīgi augstajām cenām, ko cita starpā izraisa nekoordinēta krātuvju piepildīšana.

(24)Lai nodrošinātu, ka kopīgais iepirkums var palīdzēt gāzes krātuves piepildīt saskaņā ar Regulā (ES) 2022/1032 noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie dabasgāzes uzņēmumi pakalpojumu sniedzēja organizēto procesu izmanto kā vienu no iespējamiem piepildījuma mērķrādītāju sasniegšanas paņēmieniem.

(25)Regula (ES) 2022/1032 prasa, lai dalībvalstis līdz 2023. gada novembrim savas krātuves piepildītu līdz 90 %. Šis mērķrādītājs ir augstāks nekā 2022. gada novembra mērķrādītājs (80 %). Kopīgais iepirkums varētu dalībvalstīm palīdzēt šo jauno mērķrādītāju sasniegt. To darot, dalībvalstīm būtu jāprasa, lai iekšzemes uzņēmumi izmantotu pakalpojumu sniedzēju, kas pieprasījumu agregētu, panākot pietiekami lielus gāzes apjomus, lai samazinātu risku, ka krātuves nevar uzpildīt. Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai to uzņēmumi pieprasījuma agregēšanā iekļautu apjomus, kas atbilst vismaz 15 % (apmēram 13,5 mljrd. m³ ES kopumā) no to nākamā gada krātuvju piepildījuma mērķapjoma. Dalībvalstīm, kurām pazemes gāzes krātuvju nav, pieprasījuma agregēšanā būtu jāpiedalās tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to sloga sadales pienākumam.

(26)Lai rezultatīvi izmantotu kopīgo iepirkumu un noslēgtu gāzes līgumus ar piegādātājiem, kas pakalpojumu sniedzējam piedāvā gāzi, uzņēmumi, ievērojot Savienības tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, var koordinēt iepirkuma nosacījumus, piemēram, apjomus, gāzes cenu, piegādes punktus un laiku. Tomēr dabasgāzes uzņēmumiem, kas piedalās gāzes iepirkuma konsorcijā, saskaņā ar LESD 101. pantu būtu jānodrošina, ka ar informāciju tieši vai netieši apmainās tikai tādā mērā, kādā absolūti nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai. Turklāt šīs regulas pārredzamības un pārvaldības noteikumi nodrošinās, ka iepirkšanas konsorcija līgumi neapdraud ne piegādes drošību, ne enerģētisko solidaritāti, jo īpaši, ja dalībvalstis ir tieši vai netieši iesaistītas iepirkšanas procesā.

(27)Lai gan var izveidot vairāk nekā vienu gāzes iepirkšanas konsorciju, vislietderīgāk būtu izveidot vienotu gāzes iepirkumu konsorciju, kas aptvertu pēc iespējas vairāk uzņēmumu, lai ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību agregētu pieprasījumu, un būtu veidots saskaņā ar ES konkurences tiesībām. Turklāt apvienošanās vienā gāzes iepirkšanas konsorcijā nostiprinās Savienības spēju risināt sarunas tirgū un dos iespēju panākt izdevīgus nosacījumus, kas neizdotos mazākiem Savienības uzņēmumiem vai tad, ja rīcība būtu sadrumstalotāka.

(28)Gāzes iepirkšanas konsorciju izveidi un īstenošanu saskaņā ar šo regulu veic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības konkurences noteikumiem, ņemot vērā pašreizējos ārkārtējos tirgus apstākļus. Komisija ir norādījusi, ka ir gatava uzņēmumiem palīdzēt šādu gāzes iepirkšanas konsorciju izveidot un saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 10. pantu pieņemt lēmumu par LESD 101. un 102. panta nepiemērojamību, ja tiktu iestrādātas un ievērotas relevantas garantijas. Komisija ir arī paudusi gatavību sniegt neoficiālus norādījumus, ciktāl citos konsorcijos līdzdalīgie uzņēmumi saskaras ar nenoteiktību attiecībā uz viena vai vairāku kopīgā iepirkuma kārtības elementu novērtēšanu saskaņā ar ES konkurences noteikumiem 19 .

(30)Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi attiecībā uz pieprasījuma agregēšanu un kopīgu iepirkumu nepārsniedz to, kas ir nepieciešams to mērķa sasniegšanai, jo tie tiks īstenoti brīvprātīgi, ar tikai ierobežotu izņēmumu attiecībā uz obligātu dalību pieprasījuma agregēšanā gāzes krātuvju piepildes vajadzībām un to gāzes piegādes līgumu puses, kas tiks noslēgti kopīgā iepirkuma ietvaros, joprojām būs privāti uzņēmumi.

(31)Lai optimizētu ES LNG termināļu LNG uzņemšanas jaudu un uzglabāšanas iekārtu izmantojumu, ir vajadzīgi pastiprināti pārredzamības pasākumi un organizēts tirgus, kas veicinātu sekundāro tirdzniecību ar gāzes krātuvju jaudu un LNG kompleksu jaudu, līdzīgi tiem, kas jau ir gāzes transportēšanai pa cauruļvadiem. Tas ir īpaši svarīgi ārkārtas situācijās un sakarā ar pāreju no Krievijas Federācijas cauruļvadu gāzes uz LNG. Komisijas priekšlikumā pārskatīt Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketes Gāzes regulu 20 10. un 31. pantā ir iekļauti attiecīgi noteikumi. Lai sašķidrinātās dabasgāzes termināļus un gāzes glabātavas varētu izmantot pārredzami un efektīvāk, šie noteikumi, reaģējot uz krīzi, ir jāīsteno ātrāk.

(32)Attiecībā uz gāzes transportēšanas jaudu ilgtermiņa rezervācijām spēkā esošie pārslodzes vadības noteikumi paredz procedūras “izmanto vai zaudē”. Tomēr šīs procedūras ir lēnas (tās uzrāda rezultātus ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem) un prasa smagnējas valsts pārvaldes iestāžu administratīvās procedūras. Tāpēc šie noteikumi būtu jāpastiprina un jāvienkāršo, lai gāzes sistēmu operatoriem dotu instrumentus, ar ko ātri reaģēt uz gāzes plūsmu izmaiņām un novērst iespējamus sastrēgumus. Jo īpaši jaunie noteikumi varētu paātrināt tirgošanos ar neizmantotajām ilgtermiņa jaudām, kas citādi arī paliktu neizmantotas, un tā uzlabot cauruļvadu izmantojuma efektivitāti.

(33)Pārvades sistēmu operatoriem būtu jāanalizē pieejamā informācija par to, kā tīkla izmantotāji pārvades tīklu izmanto, un jānosaka, vai nolīgtā konstantā jauda tiek izmantota nepietiekami. Par šādu nepietiekamu izmantošanu varētu uzskatīt situāciju, kad tīkla izmantotājs pēdējo 30 dienu laikā no rezervētās konstantās jaudas caurmērā ir izmantojis vai piedāvājis mazāk nekā 80 %. Nepietiekamas izmantošanas gadījumā pārvades sistēmas operatoram būtu pieejamā jauda jāpublicē nākamajai mēneša izsolei un pēc tam tā jāizsola.

(34)Neprovocētais un nepamatotais Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir radījis lielas neskaidrības un traucējumus Eiropas dabasgāzes tirgos. Tā iespaidā piegādes nedrošība un no tās izrietošās tirgus gaidas šajos tirgos ir novedušas pie ārkārtīgi augstām un svārstīgām dabasgāzes cenām. Tas savukārt ir radījis papildu spiedienu uz tirgus dalībniekiem un apdraudējis netraucētu Savienības enerģijas tirgu darbību.

(35)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES 21 ir izklāstīti noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt to tirdzniecības vietu pienācīgu darbību, kurās tiek tirgoti arī enerģētikas preču atvasinātie instrumenti. Minētā direktīva paredz, ka dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai regulētā tirgū būtu mehānismi, kas garantē godīgu un sakārtotu finanšu tirgu darbību. Tomēr šādu mehānismu mērķis nav ierobežot tekošās dienas cenu dinamiku un ar tiem nav izdevies novērst ārkārtējā svārstīguma epizodes, kas bijušas novērojamas gāzes un elektroenerģijas atvasināto instrumentu tirgos. 

(36)Ņemot vērā grūtības, ar ko saskaras tirgus dalībnieki tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, un to, ka ir steidzami jānodrošina, ka enerģētikas atvasināto instrumentu tirgi turpina pildīt savu uzdevumu, apmierinot reālās ekonomikas riska ierobežošanas vajadzības, ir lietderīgi prasīt, lai tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, izveidotu pagaidu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismus, lai efektīvāk iegrožotu pārmērīgas cenu izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka mehānisms attiecas uz vislikvīdākajiem līgumiem, un lai izvairītos no negribētiem traucējumiem mazāk likvīdu atvasināto instrumentu tirgos, tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms būtu jāpiemēro tikai enerģētikas atvasinātajiem instrumentiem ar tuvāko mēneša termiņu.

(37)Tirdzniecības vietas, kas piedāvā enerģētikas preču atvasinātos instrumentus ar tuvāko mēneša termiņu, bieži atļauj piedalīties dažādiem energouzņēmumiem no visām dalībvalstīm. Šādi energouzņēmumi lielā mērā izmanto atvasinātos instrumentus, ko tirgo šādās tirdzniecības vietās, lai visā Savienībā nodrošinātu tik būtisko gāzes un elektroenerģijas piegādi. Pārmērīgas cenu izmaiņas preču tirdzniecības vietās ietekmē energouzņēmumu darbību visā Savienībā, līdz ar to galu galā cieš arī patērētāji. Tāpēc dalībvalstu solidaritātes garā būtu jākoordinē tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošana un piemērošana, lai nodrošinātu, ka operatori, kas nodrošina energoapgādes drošību visās dalībvalstīs, tiek aizsargāti pret lielām cenu izmaiņām, kuras apdraud to iespējas turpināt uzņēmējdarbību, jo tas kaitētu arī tiešajiem patērētājiem.

(38)Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismam būtu jānodrošina, ka tiek novērstas pārmērīgas cenu svārstības vienā tirdzniecības dienā. Mehānisma pamatā vajadzētu būt regulāri novērotajai tirgus cenai. Ņemot vērā instrumentu lielo dažādību enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos un ar šādiem instrumentiem saistīto tirdzniecības vietu īpatnības, tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismi būtu jāpielāgo šo instrumentu un tirgu specifikai. Tāpēc tirdzniecības vietām būtu jānosaka cenas robežas, ņemot vērā katra tuvākā mēneša termiņa enerģētikas preču atvasinātā instrumenta specifiku, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilu un tā svārstīguma profilu.

(39)Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismam būtu jābūt komplementāram jebkādām statiskajām vai dinamiskajām bloķēšanas sistēmām, ko tirdzniecības vietas jau ieviesušas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(40)Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to īstenotā tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma darbību, tirdzniecības vietām būtu jāpublisko tā vispārīgo iezīmju apraksts. Tomēr, lai garantētu godīgu un sakārtotu tirdzniecību, tirdzniecības vietām nevajadzētu būt pienākumam publicēt visus ieviestā mehānisma tehniskos parametrus.

(41)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošanai un nodrošinātu to tirdzniecības vietu raitu darbību, kuras piedāvā tirdzniecību ar enerģētikas preču atvasinātajiem instrumentiem ar tuvāko mēneša termiņu, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras precizēt tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošanas nosacījumus, cita starpā precizēt, cik bieži cenu robežas tiek atjauninātas, vai pasākumus, kas jāveic, ja tirdzniecība sāk ritēt ārpus minētajām cenu robežām. Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā katra tuvākā mēneša termiņa enerģētikas preču atvasinātā instrumenta specifiku, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilu un tā svārstīguma profilu.

(42)Lai tirdzniecības vietām dotu pietiekami daudz laika stingri īstenot šajā regulā noteikto tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, būtu tirdzniecības vietām jādod laiks tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu izveidot līdz 2023. gada 31. janvārim. Lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietas spēj ātri tikt galā ar pārmērīgām cenu svārstībām pat pirms minētā mehānisma izveides, tām būtu jāievieš provizorisks mehānisms, kas kopumā var sasniegt to pašu mērķi, kāds ir tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismam.

(43)Lai energouzņēmumi varētu turpināt piedalīties gāzes un elektroenerģijas tirgos un apmierināt savas riska ierobežošanas vajadzības, tādējādi veicinot galapatērētāju energoapgādes drošību, tirdzniecības vietām un tirgotājiem ar šo pasākumu noteiktie pienākumi un ierobežojumi nepārsniedz nepieciešamos.

(44)Lai nodrošinātu efektīvu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga, kā tirdzniecības vietas to īsteno, un par šo īstenošanu regulāri jāziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Lai nodrošinātu konsekventu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošanu, kompetentajām iestādēm būtu arī jānodrošina, ka atšķirības mehānisma īstenošanā tirdzniecības vietās ir pienācīgi pamatotas.

(45)Lai novērstu iespējamās atšķirības tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma piemērošanā dažādās dalībvalstīs un balstoties uz kompetento iestāžu iesniegtajiem ziņojumiem, EVTI būtu jākoordinē dalībvalstu kompetento iestāžu rīcība un jādokumentē visas novērotās atšķirības attiecībā uz to, kā tekošās dienas svārstību pārvaldības mehānismu īsteno tirdzniecības vietas dažādās Savienības jurisdikcijās.

(46)Ņemot vērā nepieredzēto Krievijas Federācijas dabasgāzes piegādes samazinājumu un pastāvīgo tālāku pēkšņu piegādes traucējumu risku, Savienībai gāzes piegādes ir steidzami jādažādo. Tomēr LNG tirgus Eiropā joprojām tikai veidojas, un ir grūti novērtēt šajā tirgū dominējošo cenu precizitāti. Lai iegūtu precīzu, objektīvu un uzticamu novērtējumu par LNG piegāžu cenu Savienībā, Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) būtu jāievāc visi LNG tirgus dati, kas vajadzīgi, lai izveidotu ikdienējo LNG cenas novērtējumu.

(47)Šis cenas novērtējums būtu jāveic, balstoties uz visiem darījumiem, kas attiecas uz LNG piegādēm Savienībai. ACER vajadzētu būt pilnvarotai šos tirgus datus ievākt no visiem tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti LNG piegādē Savienībai. Visiem šādiem dalībniekiem vajadzētu būt pienākumam visus savus LNG tirgus datus paziņot ACER tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams, vai nu pēc darījuma noslēgšanas, vai pēc tam, kad ir iesniegts pirkšanas vai pārdošanas piedāvājums iesaistīties darījumā. ACER cenu novērtējumā būtu jāietver vispilnīgākā datu kopa, arī darījumu cenas, un — no 2023. gada 1. marta — pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas LNG piegādēm Savienībai. Tā kā šis objektīvais cenas novērtējums un starpība, kas LNG cenas etalona formā noteikta salīdzinājumā ar citām tirgus atsauces cenām, tiks publicēts ik dienu, tas bruģē ceļu tam, ka tirgus dalībnieki to savos līgumos un darījumos brīvprātīgi pieņems par atsauces cenu. Pēc LNG cenas novērtējuma un LNG cenas etalona ieviešanas tas varētu kļūt arī par atsauces rādītāju atvasināto instrumentu līgumiem, ko izmanto, lai mazinātu risku, kas saistīts ar LNG cenu vai cenu starpību starp LNG cenu un citas gāzes cenām. Ņemot vērā pasākuma steidzamību, LNG cenas novērtējums pirmo reizi būtu jāpublicē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(48)Pašreizējās pilnvaras, kas ACER piešķirtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, ar ko īsteno 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (turpmāk kopā REMIT), nav pietiekamas, lai izveidotu pilnīgu un visaptverošu datu kopu par visām LNG piegādēm Savienībai. Tomēr šāda visaptveroša un pilnīga datu kopa ikdienējam cenas novērtējumam ir vajadzīga, lai Savienība solidaritātes garā pārvaldītu savas LNG starptautiskā importa rīcībpolitikas, it sevišķi pašreizējās krīzes situācijas laikā. Attiecīgie dati un informācija par LNG līgumiem ir vajadzīgi arī, lai sekotu līdzi cenu dinamikai, kā arī veiktu datu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. Šim ad hoc instrumentam būtu ACER jāpilnvaro ievākt visus tirgus datus, kas vajadzīgi, lai izveidotu visaptverošu un reprezentatīvu novērtējumu par Savienībai piegādātās LNG cenām.

(49)Lai gan ikdienējā LNG cenas novērtējuma un LNG etalona pastāvīga izveide vēlākā posmā būtu jāiekļauj REMIT tiesiskā regulējuma vispusīgākā pārskatīšanā, pašreizējā krīzes situācijā ir pagaidu kārtā steidzami jārīkojas jau tagad, lai tiktu galā ar neatliekamo situāciju, kad radušās nopietnas grūtības ar LNG piegādi Savienībai un precīzu tās cenu noteikšanu, līdz brīdim, kad šādu REMIT tiesiskā regulējuma pārskatīšanu varēs pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

(50)Lai nekavējoties palielinātu cenu caurredzamību un plānošanas drošību LNG importa tirgū, būtu jāprecizē, ka attiecīgajā datu kopā būtu jāietver gan informācija par pabeigto LNG darījumu cenu un daudzumu, Savienībai piegādājamas LNG pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenām un daudzumiem, gan attiecīgā gadījumā cenas formulu ilgtermiņa līgumā, no kura cena izriet.

(51)Visi tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas ziņošanas pienākums, būtu jādefinē kā tie tirgus dalībnieki, kas nodarbojas ar tādu LNG kravu iegādi vai pārdošanu, kuras paredzēts piegādāt Savienībai. Uz šiem LNG tirgus dalībniekiem būtu jāattiecina pienākumi un aizliegumi, ko tirgus dalībniekiem piemēro saskaņā ar REMIT.

(52)ACER sadarbībā ar Komisiju vajadzētu būt plašām pilnvarām precizēt savākto tirgus datu kvalitāti un saturu, lai noteiktu ikdienējo cenas novērtējumu LNG piegādēm Savienībai. Tai vajadzētu būt arī plašai rīcības brīvībai izvēlēties pārraides protokolu, kam tā dod priekšroku. Lai panāktu, ka ziņojamie tirgus dati ir pēc iespējas kvalitatīvāki, ACER būtu jāpilnvaro noteikt visus tirgus datu parametrus, kas būtu tai paziņojami. Šādiem parametriem būtu jāietver atsauces vienības, kurās tiek ziņoti cenas dati, atsauces vienības, kurās tiek ziņoti daudzuma dati, darījuma līguma termiņi vai pirmsdarījuma pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu dati, kā arī pārraides protokoli, kas jāizmanto prasīto datu nosūtīšanai ACER (neizsmeļošs uzskaitījums).

(53)ACER būtu arī jāizklāsta, kādu metodiku tā izmanto, lai nodrošinātu ikdienējo LNG cenas novērtējumu un LNG etalonu, kā arī regulāras šīs metodikas izskatīšanas process.

(54)Cenas novērtējumam, ko publicē saskaņā ar šo regulu, būtu dalībvalstīm un citiem tirgus dalībniekiem jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz valdošo Eiropā importētās LNG cenu. Savukārt lielākai cenu caurredzamībai būtu dalībvalstīm un privātām struktūrām, kuru domicils ir Savienībā, jādod iespēja rīkoties informētāk un koordinētāk, pērkot LNG pasaules tirgos un izmantojot pakalpojumu sniedzēju. LNG iegādes ciešākai koordinācijai būtu dalībvalstīm jādod iespēja novērst savstarpēju pārsolīšanu vai pirkšanas piedāvājumu cenas, kas neatbilst valdošajai tirgus cenai. Tāpēc cenu novērtējumi un etalona starpības, kas tiks publicēti saskaņā ar šo regulu, ievērojami palīdzēs vairot dalībvalstu solidaritāti ierobežotu LNG apjomu iepirkšanā.

(55)Tirgus operatoru pienākums ACER sniegt informāciju par LNG darījumiem ir nepieciešams un samērīgs, jo bez tā nevar sasniegt mērķi panākt, ka ACER nosaka LNG cenas etalonu, it sevišķi tāpēc, ka tas ir saskaņā ar tirgus operatoru pašreizējiem pienākumiem saskaņā ar REMIT un ACER saglabās sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

(56)Title Transfer Facility (TTF) ir virtuāla cenu noteikšanas vieta Nīderlandē, kas augstās likviditātes dēļ bieži vien kalpo cenu atsaucei Eiropas gāzes tirgū, ietekmējot līgumus un riska ierobežošanas operācijas visā ES. Konkrētos apstākļos pēc tam, kad ir īstenoti citi pasākumi attiecībā uz gāzes cenām, var būt nepieciešama mērķēta ārkārtas intervence TTF tūlītējās cenās. Pēc Komisijas priekšlikuma Padomei būtu jāpieņem lēmums, ar ko izveidotu dinamisku tirgus korekcijas mehānismu dabasgāzes darījumiem TTF tūlītējo darījumu tirgū. Nosakot maksimālo cenu, ir jānodrošina Savienības apgādes drošība un dabasgāzes plūsmas ES iekšienē, kā arī jāņem vērā gāzes cenu ietekme uz elektroenerģijas cenām. Lai neietekmētu ES iekšējās plūsmas, kurām arī turpmāk būtu jāļauj dabasgāzei nokļūt tur, kur tā vajadzīga visvairāk, citus Savienības gāzes tirdzniecības mezglus var ar koriģēto TTF tūlītējo cenu sasaistīt, izmantojot dinamisku cenu koridoru. Lemjot par priekšlikumiem Savienības gāzes tirdzniecības mezgliem piemērot tirgus korekcijas mehānismu, būtu jāapsver alternatīvas iespējas, piemēram, regulatīva iejaukšanās cenu noteikšanas mehānismā, ko izmanto gāzes iepirkuma līgumos.

(57)Savienība ir pievilcīgs starptautiskās gāzes piegādes tirgus un tiek uzskatīta par uzticamu partneri enerģijas tirdzniecībā. Pirms tādas intervences tirgū, kura ietekmētu importu, būtu jāuzrunā starptautiskie partneri un sarunu ceļā jāvienojas, kā ierobežot iespējamos riskus.

(58)Ņemot vērā iespējamus lielus gāzes piegādes traucējumus un piegādes deficītu, Savienībai vajadzētu būt gatavai ātri piemērot dažādus solidaritātes mehānismus ārkārtas situāciju mīkstināšanai. Šajos ārkārtas apstākļos Padomei vajadzētu būt iespējai uz Komisijas priekšlikuma pamata lemt par efektīvu gāzes sadales mehānismu, arī par cenu noteikšanas noteikumiem, kas dalībvalstīm pieejami reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā.

(59)Regula (ES) 2017/1938 jau dalībvalstīm paredz iespēju ārkārtas situācijā prioritizēt gāzes piegādi noteiktām kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām, ņemot vērā to nozīmi elektroapgādes drošības nodrošināšanā un tīkla nelīdzsvarotības novēršanā. Kritiskajām ar gāzi darbināmajām elektrostacijām un ar tām saistītajiem gāzes apjomiem var būt liela ietekme uz solidaritātei pieejamajiem gāzes apjomiem ārkārtas situācijā. Šajā kontekstā dalībvalstīm uz laiku vajadzētu būt iespējai pieprasīt ārkārtas solidaritātes pasākumus, ja tās nespēj nodrošināt kritiski svarīgos gāzes apjomus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas turpināšanos kritiskās ar gāzi darbināmās elektrostacijās. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstīm, kas nodrošina solidaritāti, vajadzētu būt tiesīgām arī gādāt par to, lai solidaritātes nodrošināšana citai dalībvalstij neapdraudētu pašas valsts kritisko ar gāzi darbināmo elektrostaciju darbību.

(60)Aktivizējot solidaritātes mehānismu, būtu jāatļauj pieprasīt tikai tādus gāzes apjomus, kas vajadzīgi elektrostacijām, kuras dalībvalstis ir atzinušas par kritiski svarīgām Eiropas elektroenerģijas sistēmas pietiekamībai. Būtu jānosaka maksimālais kritiski svarīgais gāzes apjoms (limits), kas katrā dalībvalstī nepieciešams, lai saglabātu piegādes drošību. Pamatu šādu limitu noteikšanai nodrošina ENTSO-E ziemas prognozē izmantotā metodika. Ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šajā regulā noteikto limitu pārsniegt. 

(61)Ierobežojumi, kas tirgus dalībniekiem noteikti ar šo pasākumu, ir vajadzīgi, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību situācijā, kad gāzes piedāvājums samazinās, bet pieprasījums palielinās ziemas sezonā. To pamatā ir spēkā esošie pasākumi, kas noteikti attiecīgi Regulā (ES) 2022/1369 un Regulā (ES) 2017/1938, un to mērķis ir uzlabot minēto pasākumu efektivitāti pašreizējos apstākļos.

(62)Noteikti lietotāji, arī mājsaimniecības un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas pret gāzes piegādes traucējumu negatīvajām sekām ir sevišķi neaizsargāti. Tāpēc ar Regulu (ES) 2017/1938 tika ieviests dalībvalstu solidaritātes mehānisms ar mērķi mazināt smagas ārkārtas situācijas sekas Savienībā un nodrošināt gāzes plūsmu solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem. Tomēr noteiktos gadījumos arī aizsargājamu lietotāju gāzes izmantojumu varētu uzskatīt par nebūtisku; samazināt šāda veida izmantojumu, kas nepārprotami pārsniedz nepieciešamo, Regulā (ES) 2017/1938 noteiktos mērķus neapdraudētu, it sevišķi tāpēc, ka trūkstošas gāzes patēriņš nebūtiskām vajadzībām varētu radīt nopietnu kaitējumu citās privātās vai komerciālās jomās. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai panākt gāzes ietaupījumus, specifiskos apstākļos arī samazinot aizsargājamo lietotāju patēriņu, kas ir nebūtisks. Tomēr jebkādiem samazināšanas pasākumiem, ko veic dalībvalstis, vajadzētu attiekties tikai uz nebūtisku patēriņu un nekādā gadījumā ne mazināt aizsargājamo lietotāju gāzes pamatizmantojuma līmeni, ne arī ierobežot viņu spēju pienācīgi apsildīt mājokli.

(63)Dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai brīvi noteikt piemērojamos samazināšanas pasākumus un darbības, ko var uzskatīt par nebūtisku patēriņu, piemēram, āra apsildi, dzīvojamo peldbaseinu apsildi un citu papildu dzīvojamo telpu apsildi. Tā kā tām ir iespēja ierobežot nebūtisku patēriņu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai stiprināt aizsardzības pasākumus un nodrošināt, ka gāze tiek piegādāta citām būtiskām nozarēm, pakalpojumiem un industrijām, kas varētu turpināt darbību krīzes laikā.

(64)Visiem pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu, vajadzētu būt nepieciešamiem un samērīgiem, piemērojamiem situācijās, kad ir izsludināta krīze saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punktu un 12. pantu vai Savienības trauksme saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369. Neraugoties uz nebūtisku patēriņa samazināšanas pasākumu piemērošanu, aizsargājamajiem lietotājiem arī turpmāk vajadzētu būt aizsargātiem pret atslēgšanu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka šādi pasākumi neierobežo vajadzīgo aizsardzību mazaizsargātiem patērētājiem, kuru pašreizējais patēriņš būtu jāuzskata par būtisku.

(65)Ārkārtas gadījumā dalībvalstīm, kā arī Savienībai būtu jānodrošina gāzes plūsma iekšējā tirgū. Tas nozīmē, ka nacionālā līmenī veiktiem pasākumiem nevajadzētu radīt piegādes drošības problēmas citā dalībvalstī, savukārt piekļuvei pārrobežu infrastruktūrai jebkurā laikā pastāvīgi vajadzētu būt drošai un tehniski iespējamai. Pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz procesu, kā rezultatīvi atrisināt divu dalībvalstu konfliktus par pasākumiem, kuri negatīvi ietekmē pārrobežu plūsmas. Tā kā ES gāzes un elektroenerģijas tīkli ir starpsavienoti, tas varētu ne tikai radīt nopietnas piegādes drošības problēmas, bet arī vājināt Savienības vienotību attiecībā pret trešām valstīm. Tāpēc būtu Komisijai jāpiešķir pilnvaras veiktos valsts pasākumus izvērtēt un vajadzības gadījumā strīdu saprātīgā termiņā izšķirt. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt tos modificēt, ja tā konstatē draudus gāzes piegādes drošībai citās dalībvalstīs vai Savienībā. Ņemot vērā pašreizējās enerģētiskās krīzes ārkārtējo raksturu, Komisijas lēmums būtu jāizpilda bez kavēšanās, kas varētu kavēt Savienības apgādi ar gāzi. Tāpēc, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, uz šīs regulas piemērošanas laiku būtu jāaptur saskaņošanas procedūras.

(66)Enerģētiskās solidaritātes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips 22 , kas attiecas uz visām dalībvalstīm, nevis tikai kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Turklāt, lai solidaritātes garā garantētu gāzes piegādes drošību, ir svarīgi efektīvi izmantot pašreizējo infrastruktūru, arī pārrobežu pārvades jaudu, pazemes gāzes krātuves un LNG kompleksus. Laikā, kad ir gāzes piegādes traucējumi valsts, reģiona vai Savienības līmenī un notiek vērā ņemama pāreja no cauruļvadu gāzes uz LNG, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot ne vien kaimiņos esošu cauruļvadu piegādes iespējas, bet arī saņemt piegādes no valstīm, kam ir LNG kompleksi. Dažām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai solidāri palīdzēt citām dalībvalstīm, pat ja tās nav tieši savienotas ar gāzes cauruļvadu vai caur trešo valsti vai citām dalībvalstīm. Tāpēc ir lietderīgi pienākumu solidāri palīdzēt attiecināt arī uz dalībvalstīm, kam nav savienojumu, bet ir LNG kompleksi.

(67)Īstenojot enerģētiskās solidaritātes principu, ar Regulu (ES) 2017/1938 tika ieviests solidaritātes mehānisms, kura mērķis ir stiprināt dalībvalstu sadarbību un savstarpējo uzticēšanos smagas krīzes gadījumā. Pieņemot pasākumus, kas vajadzīgi, lai solidaritātes mehānismu īstenotu, dalībvalstīm savā divpusējā kārtībā ir jāvienojas par vairākiem tehniskiem, juridiskiem un finansiāliem jautājumiem saskaņā ar minētās regulas 13. panta 10. punktu.

(68)Tomēr, neraugoties uz juridisko pienākumu līdz 2018. gada 1. decembrim noslēgt divpusējus solidaritātes nolīgumus, tikai daži šādi nolīgumi ir noslēgti, līdz ar to ir apdraudēts juridiskais pienākums solidāri palīdzēt ārkārtas situācijā. Komisijas 2020. gada decembra priekšlikumā regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu bija iekļauts pirmais solidaritātes nolīguma veidnes paraugs 23 . Tomēr, tā kā šī veidne tika izstrādāta pirms neprovocētās Krievijas agresijas pret Ukrainu, tad, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad valda ārkārtējs gāzes trūkums un cenas strauji kāpj, un to, ka ir steidzami vajadzīgi pagaidu noklusējuma noteikumi jau nākamajai ziemai, ir lietderīgi izveidot pagaidu noklusējuma noteikumu satvaru, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1. un 2. punktu nodrošinātu prasītos solidaritātes pasākumus, kas būtu iedarbīgi un ātri īstenojami, nebūtu atkarīgi no ilgām divpusējām sarunām un būtu pielāgoti pašreizējai situācijai, ko raksturo pārmērīgi augstas un ļoti svārstīgas gāzes cenas.

(69)Solidaritāte principā būtu jānodrošina par taisnīgu kompensāciju, ko tieši maksātu pieprasītāja dalībvalsts vai tās deleģētās struktūras. Kompensācijai būtu jāsedz gāzes cena, faktiskās/potenciālās glabāšanas izmaksas, pārrobežu transportēšanas izmaksas un saistītās izmaksas. Kompensācijai vajadzētu būt taisnīgai gan attiecībā uz pieprasītājām, gan nodrošinātājām dalībvalstīm.

(70)Pašreizējās krīzes iespaidā gan cenu līmeņi, gan regulārās cenu smailes ievērojami pārsniedz iespējamas piegādes krīzes situāciju, par kādu tika domāts Piegādes drošības regulas pieņemšanas laikā. Tāpēc, nosakot kompensācijas summu dalībvalstīm, kuras nodrošina solidaritāti, būtu jāņem vērā pašreizējais gāzes tirgus cenu svārstīgums gāzes krīzes dēļ. Ievērojot solidaritāti un lai izvairītos no cenu noteikšanas ārkārtējos tirgus apstākļos, būtu problemātiski solidaritātes pasākuma noklusējuma cenai par pamatu ņemt svārstīgo tirgus cenu. Gāzes cenai būtu jāatspoguļo vidējā cena solidaritātes nodrošinātājas dalībvalsts tirgū konkrētā laikposmā. Ja ņem vidējo tirgus cenu 30 dienu periodā pirms pieprasījuma, kompensācija joprojām ir balstīta uz “tirgus cenu”, kā noteikts Komisijas 2018. gada 2. februāra Ieteikumā (ES) 2018/177. Vidējā tirgus cena ir mazāk atkarīga no svārstīguma un ļoti augstām tūlītējām cenām krīzes situācijās, tāpēc ierobežo nevēlamus stimulus. Krīzes dēļ ļoti augsto tūlītējo darījumu tirgus cenu likšana kompensācijas pamatā apdraudētu solidaritātes dimensiju. Nodrošinātājas dalībvalstis joprojām saņems taisnīgu kompensāciju, jo lielākā daļa gāzes nāks no ilgtermiņa līgumiem un krātuvēm, iepirkta par zemākām cenām nekā krīzes tūlītējo darījumu tirgus cenas.

(71)Kā uzsvērts Komisijas 2018. gada 2. februāra Ieteikumā (ES) 2018/177, izmaksas par kaitējumu ierobežojumiem pakļautajai rūpniecībai kompensācijā ietveramas tikai tad, ja tās nav atspoguļotas gāzes cenā, kas jāmaksā pieprasītājai dalībvalstij; dalībvalstij, kas lūgusi solidaritāti, par vienām un tām pašām izmaksām kompensāciju nevajadzētu maksāt divreiz. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, kad gāzes cenas ir sasniegušas vēl nepieredzētu līmeni, nebūtu dalībvalstij, kas saņem solidāru palīdzību, automātiski jāuzliek pienākums segt citas izmaksas, piemēram, zaudējumus vai izmaksas par tiesvedību nodrošinātājā dalībvalstī.

(72)Tomēr dalībvalstīm paliek iespēja divpusēji vienoties par papildu kompensāciju, kas segtu citas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas radušās sakarā ar pienākumu maksāt kompensāciju nodrošinātājā dalībvalstī, arī par kaitējumu ierobežojumiem pakļautajai rūpniecībai. Šādas izmaksas kompensācijā var ietvert, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts pienākums maksāt par kaitējumu ierobežojumiem pakļautai rūpniecībai, arī — papildus gāzes cenai — kompensāciju par ekonomisko kaitējumu.

(73)Solidaritātes mehānismu, kas izmantojams, ja citu iespēju nav, var iedarbināt tikai kāda pieprasītāja dalībvalsts, ja tirgus nespēj piedāvāt nepieciešamos gāzes apjomus solidaritātē aizsargājamo lietotāju pieprasījuma apmierināšanai, ieskaitot apjomus, ko brīvprātīgi piedāvā neaizsargājamie lietotāji. Turklāt ir jābūt pilnībā izsmeltiem pasākumiem pieprasītājas dalībvalsts ārkārtas rīcības plānā, tostarp piespiedu ierobežojumiem līdz pat solidaritātē aizsargājamu lietotāju līmenim.

(74)Solidaritātes mehānisma iespējamās aktivizēšanas steidzamība un sekas nozīmē, ka būtu vajadzīga cieša sadarbība starp iesaistītajām dalībvalstīm, Komisiju un kompetentajiem krīzes pārvaldītājiem, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Tāpēc pieprasījums būtu savlaicīgi jāpaziņo visām pusēm, un tajā kā minimums būtu jāiekļauj elementi, kas solidaritātes nodrošinātājai dalībvalstij vajadzīgi, lai nekavējoties sniegtu atbildi. Solidaritātes nodrošinātājai dalībvalstij atbildē būtu jāiekļauj informācija par gāzes apjomu, ko tā varētu piegādāt pieprasītājai dalībvalstij, arī informācija par apjomiem, kurus varētu atbrīvot, ja tiktu piemēroti ārpustirgus pasākumi. Dalībvalstis var vienoties par papildu tehniskiem un koordinācijas pasākumiem, kuri atvieglotu savlaicīgu reaģēšanu uz solidaritātes pieprasījumu. Nodrošinot solidaritāti, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tīkla ekspluatācijas drošums un uzticamība.

(75)Pieprasītājai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai saņemt solidaritāti no vairākām dalībvalstīm. Standarta solidaritātes mehānisms būtu jāievieš tikai tad, ja solidaritātes nodrošinātāja dalībvalsts ar pieprasītāju dalībvalsti nav noslēgusi nekādu divpusēju vienošanos. Ja starp pieprasītāju dalībvalsti un solidaritātes nodrošinātāju dalībvalsti ir noslēgts divpusējs nolīgums, tam būtu jāprevalē un tas starp tām būtu jāpiemēro.

(76)Komisijai vajadzētu būt iespējai uzraudzīt standarta solidaritātes mehānisma piemērošanu, un, ja to uzskata par nepieciešamu, tai būtu jāspēj atvieglot solidaritātes pieprasījumu savietošanu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānodrošina interaktīva platforma, kas kalpotu par paraugu un dotu iespēju pastāvīgi un reāllaikā iesniegt solidaritātes pieprasījumus un tos sasaistīt ar attiecīgajiem pieejamajiem apjomiem.

(77)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(78)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ir vajadzīga sadarbība Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu un kā noteikts iepriekš minētajā pantā, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA. PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka noteikumus par tāda mehānisma paātrinātu izveidi, kas uzņēmumiem, kuri iedibināti Savienībā vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, dotu iespēju kopīgi agregēt pieprasījumu un iepirkt gāzi, un par rezervēšanas un LNG un gāzes krātuvju pārredzamības platformas izveidi, un noteikumus par pārslodzes vadību gāzes pārvades tīklos;

ar to ievieš arī mehānismus, kas palīdzēs aizsargāt iedzīvotājus un ekonomiku un cīnīties pret pārmērīgi augstām cenām, izmantojot ad hoc LNG cenas etalonu, ko izstrādās Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), pagaidu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ārkārtējām cenu svārstībām un tirgus korekcijas mehānismu gāzes biržām;

ar to nosaka noteikumus, kādos apstākļos gāzes nozarē izsludina ārkārtas stāvokli, lai gāzi taisnīgi sadalītu pāri robežām, aizsargātu gāzes piegādi kritiskākajiem lietotājiem un nodrošinātu, ka tiek veikti pārrobežu solidaritātes pasākumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“dabasgāzes uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām funkcijām: dabasgāzes, arī LNG, ražošana, pārvade, sadale, piegāde, iepirkšana vai glabāšana; šī persona atbild arī par komerciāliem, tehniskiem un/vai uzturēšanas uzdevumiem, kas ir saistīti ar minētajām funkcijām, bet te neietilpst galalietotāji;

1)“LNG komplekss” ir terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai LNG importēšanai, izkraušanai un regazifikācijai, un pie tā pieder palīgpakalpojumi un pagaidu uzglabāšana, kas vajadzīga regazifikācijai un tālākai piegādei uz pārvades sistēmu, bet te neietilpst tās LNG termināļu daļas, ko izmanto uzglabāšanai;

2)“gāzes krātuve” ir komplekss, ko izmanto dabasgāzes uzglabāšanai un kas pieder dabasgāzes uzņēmumam un/vai ko tas ekspluatē; te ietilpst arī LNG kompleksu daļas, ko izmanto uzglabāšanai, izņemot daļu, ko izmanto ražošanas operācijām, un kompleksus, kuri paredzēti vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, lai tie varētu pildīt savas funkcijas;

3)“pakalpojumu sniedzējs” ir Savienībā iedibināts uzņēmums, ar kuru Komisija publiskā iepirkuma procedūrā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1046 ir noslēgusi līgumu par kopīgu iepirkumu organizēšanu un 7. pantā uzskaitīto uzdevumu veikšanu;

4)“kopīga iepirkuma IT rīks” ir IT rīks, ar kura palīdzību Komisijas nolīgtais uzņēmums darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, kas agregē dabasgāzes uzņēmumu un gāzi patērējošo uzņēmumu pieprasījumu un meklē dabasgāzes piegādātāju vai ražotāju piedāvājumus, kuri būtu savietojami ar agregēto pieprasījumu;

5)“ACER” ir ar Regulu (ES) 2019/942 izveidotā Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra;

6)“LNG tirdzniecība” ir pirkšanas piedāvājumi, pārdošanas piedāvājumi vai darījumi, kuri attiecas uz LNG pirkšanu vai pārdošanu un

a)kuros norādīta piegāde Savienībā, vai

b)kuri noved pie piegādes Savienībā, vai

c)kuros viens darījuma partneris regazificē LNG kādā terminālī Savienībā;

7)“LNG tirgus dati” ir ieraksti par pirkšanas piedāvājumiem, pārdošanas piedāvājumiem vai darījumiem, kas attiecas uz LNG tirdzniecību, ar attiecīgu informāciju, kas norādīta 21. panta 1. punktā;

8)“LNG tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona – neatkarīgi no personas inkorporācijas vietas vai domicila –, kura iesaistās LNG tirdzniecībā;

9)“LNG cenas novērtējums” ir ikdienējās atsauces cenas noteikšana LNG tirdzniecībai saskaņā ar ACER izstrādātu metodiku;

10)“LNG cenas etalons” šajā regulā ir starpība, kas noteikta starp ikdienējo LNG cenas novērtējumu un TTF Gas Futures līguma ar tuvāko mēneša termiņu ikdienējo norēķinu cenu, ko ICE bez maksas dara pieejamu ikvienam savā tīmekļvietnē kā dienas beigu ziņojumu;

11)“tirdzniecības vieta” ir jebkura no šādām vietām:

a)“regulēts tirgus”, kas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;

b)“daudzpusēja tirdzniecības sistēma”, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā;

c)“organizēta tirdzniecības sistēma”, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23) apakšpunktā;

12)“enerģētikas preču atvasinātais instruments ar tuvāko mēneša termiņu” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 24 2. panta 1. punkta 30) apakšpunktā definētais preču atvasinātais instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā un kura pamatā ir elektroenerģija vai gāze, un kura beigu termiņš ir vistuvākais starp kādā tirdzniecības vietā tirgotajiem atvasinātajiem instrumentiem ar viena mēneša termiņu;

13)“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta 26) apakšpunktā;

14)“elektroenerģijas ražošanai kritiskais gāzes apjoms” ir maksimālais gāzes patēriņš, kas elektroenerģijas nozarē vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekamību sliktākajā scenārijā, kas simulēts ziemas pietiekamības novērtējumā saskaņā ar 9. pantu Regulā (ES) 2019/941 par riskgatavību elektroenerģijas sektorā;

15)“aizsargājams lietotājs” ir aizsargājams lietotājs, kas definēts Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 5) punktā;

16)“solidaritātē aizsargājams lietotājs” ir solidaritātē aizsargājams lietotājs, kas definēts Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 6) punktā.

II NODAĻA. Labāka gāzes iepirkumu koordinācija

1. sadaļa

Gāzes iepirkumu koordinēšana Savienībā

3. pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

(1)ES iedibināti dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi vai dalībvalstu iestādes vai regulētas sabiedrības, kas nodomājuši sākt sarunas ar dabasgāzes ražotājiem vai piegādātājiem par gāzes iepirkšanu, tirdzniecību vai piegādi apjomā virs 5 TWh, pirms gāzes piegādes līguma vai saprašanās memoranda noslēgšanas par savu nodomu noslēgt šādu līgumu vai saprašanās memorandu saskaņā ar šo pantu informē Komisiju.

(2)ES iedibināti dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi vai dalībvalstu iestādes vai regulētas sabiedrības vismaz sešas nedēļas pirms 1. punktā minētā juridiski saistoša līguma vai saprašanās memoranda noslēgšanas informē Komisiju par līguma partnera vai partneru identitāti, relevantajiem apjomiem, relevantajiem datumiem un attiecīgā gadījumā pakalpojumu sniedzēju, kas dalībvalsts vārdā organizē šādus iepirkumus.

(3)Ja Komisija uzskata, ka ES iedibinātu dabasgāzes uzņēmumu vai gāzi patērējošu uzņēmumu vai dalībvalstu iestāžu vai regulētu sabiedrību plānotie gāzes iepirkumi var negatīvi ietekmēt kopīgā iepirkuma funkcionēšanu, iekšējo tirgu, piegādes drošību vai enerģētisko solidaritāti, Komisija relevantajām dalībvalstīm var izdot ieteikumu veikt piemērotus pasākumus, kuri palīdzētu izvairīties no šādas negatīvas ietekmes.

(4)Pirms 3. punktā minēto ieteikumu izdošanas Komisija informē 4. pantā minēto Ad hoc koordinācijas padomi.

(5)Sniedzot informāciju Komisijai saskaņā ar 1. un 2. punktu, subjekti, kuri sniedz informāciju, var norādīt, vai kāda informācijas daļa – komerciāla vai cita informācija, kuras izpaušana varētu kaitēt iesaistīto pušu darbībām, – ir uzskatāma par konfidenciālu un vai sniegtajā informācijā var dalīties ar citām dalībvalstīm.

(6)Šajā pantā paredzētie lūgumi ievērot konfidencialitāti neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. Komisija nodrošina, ka piekļuve konfidenciālajai informācijai ir stingri ierobežota, proti, piekļuvi piešķir tikai tiem Komisijas dienestiem, kuriem minētās informācijas pieejamība ir absolūti nepieciešama. Komisijas pārstāvji ar sensitīvu informāciju rīkojas, ievērojot pienācīgu konfidencialitāti.

(7)Neskarot LESD 346. pantu, Komisija ar citām relevantām iestādēm ar konfidenciālu informāciju apmainās tikai tad, ja šāda apmaiņa ir nepieciešama šīs regulas piemērošanai. Apmainās tikai ar to informāciju, kas ir relevanta un samērīga šādas apmaiņas nolūkam. Šādā informācijas apmaiņā saglabā minētās informācijas konfidencialitāti un aizsargā šīs regulas darbības jomā ietilpstošo subjektu drošību un komerciālās intereses. Mehānisms savākto informāciju neizmanto nekādiem citiem nolūkiem, kā vien līguma izpildei.

(8)Visi serveri un informācija fiziski atrodas un glabājas Savienības teritorijā.

4. pants

Ad hoc koordinācijas padome

(1)Lai atvieglotu pieprasījuma agregēšanas un kopīgu iepirkumu koordināciju, izveido Ad hoc koordinācijas padomi.

(2)Ad hoc koordinācijas padomi Komisija izveido 6 nedēļu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā; padomi veido pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un Komisijas. Pēc Komisijas uzaicinājuma Koordinācijas padomē visos savstarpēji svarīgos jautājumos var piedalīties Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Ad hoc koordinācijas padomi vada Komisija.

(3)Ad hoc koordinācijas padome viena mēneša laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu.

(4)Ad hoc koordinācijas padome palīdz novērtēt informāciju, kas Komisijai sniegta saskaņā ar 3. pantu, jo īpaši attiecībā uz to, vai relevantie gāzes iepirkumi uzlabo piegādes drošību Savienībā un ir saderīgi ar enerģētiskās solidaritātes principu. Ad hoc koordinācijas padome ņem vērā to, kā uzņēmumu dalība pakalpojumu sniedzēja organizētajos kopīgajos iepirkumos pozitīvi ietekmē piegādes drošību Savienībā un attiecīgā gadījumā enerģētisko solidaritāti.

2. sadaļa

Kopīgi iepirkuma konkursi un pieprasījuma agregēšana

5. pants

Pagaidu pakalpojumu līgums ar pakalpojumu sniedzēju

(1)Komisija, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1046, slēdz līgumu par nepieciešamajiem pakalpojumiem ar ES iedibinātu subjektu, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, kurš pilda 7. pantā noteiktos uzdevumus.

(2)Pakalpojumu līgumā ar izraudzīto pakalpojumu sniedzēju nosaka īpašumtiesības uz pakalpojuma sniedzēja iegūto informāciju un paredz šīs informācijas iespējamo nodošanu Komisijai pēc tam, kad pakalpojumu līgums tiek izbeigts vai beidzas tā termiņš.

(3)Komisija pakalpojumu līgumā nosaka pakalpojumu sniedzēja darbības praktiskos aspektus, tostarp kopīgā iepirkuma IT rīka izmantošanas kārtību, drošības pasākumus, valūtu vai valūtas, maksājumu režīmu un saistības.

(4)Pakalpojumu līgumā ar pakalpojumu sniedzēju paredz, ka Komisijai ir tiesības pakalpojumu sniedzēju uzraudzīt un auditēt. Šajā nolūkā Komisijai ir pilnīga piekļuve pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošajai informācijai.

(5)Komisija var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izpildītu 7. pantā uzskaitītos uzdevumus, un ar kuras palīdzību Komisija var verificēt, vai dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi pilda no Regulas (ES) 2017/1938 6.b panta izrietošos pienākumus.

6. pants

Pakalpojumu sniedzēja atlases kritēriji

(1)Pakalpojumu sniedzēju Komisija izraugās pēc šādiem attiecināmības kritērijiem:

a)pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts un tā galvenā darbības vieta ir dalībvalsts teritorijā;

b)Pakalpojumu sniedzējs nav tāds:

i)uz kuru attiecas ierobežojumi saskaņā ar Savienības ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

ii)kurš tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

iii)kurš tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

(2)Neskarot citus pienācīgas rūpības pienākumus, nosaka līgumsaistības, ar kurām nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus vai izmantojamus labuma gūšanai fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām:

a)uz kurām attiecas ierobežojumi saskaņā ar Savienības ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b)kuras tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c)kurš tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

(3)Pakalpojumu sniedzējs nav daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai piegādi Savienībā vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs.

(4)Komisija atlases un piešķiršanas kritērijus nosaka, cita starpā ņemot vērā šādus kritērijus, kas jānorāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus:

a)pieredzes līmenis dabasgāzes vai saistīto pakalpojumu, piemēram, transportēšanas pakalpojumu, iepirkuma konkursu vai izsoļu procesu izveidē un vadīšanā, izmantojot īpaši šim mērķim paredzētus IT rīkus;

b)pieredzes līmenis iepirkuma konkursu vai izsoļu procesu pielāgošanā dažādām tādām vajadzībām kā ģeogrāfiskais tvērums vai laika grafiks;

c)pieredzes līmenis tādu IT rīku izstrādē, ar kuriem agregē pieprasījumu no vairākiem dalībniekiem un to savieto ar piedāvājumu;

d)informācijas sistēmas drošības kvalitāte, jo īpaši datu aizsardzības un interneta drošības ziņā; un

e)dalībnieku identifikācijas un akreditācijas spēja gan juridiskā stāvokļa, gan finansiālo spēju ziņā.

7. pants

Pakalpojumu sniedzēja uzdevumi

(1)Pakalpojumu sniedzējs organizē kopīgo iepirkumu un jo īpaši:

a)ar kopīgā iepirkuma IT rīka palīdzību agregē pieprasījumu no dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem;

b)meklē piedāvājumus no dabasgāzes piegādātājiem vai ražotājiem, lai tos ar kopīgā iepirkuma IT rīka palīdzību savietotu ar agregēto pieprasījumu, un iedala tiesības uz piekļuvi piegādei;

c)verificē, akreditē un reģistrē savus lietotājus; un

d)sniedz saviem lietotājiem vai Komisijai jebkādus palīgpakalpojumus, kas vajadzīgi, lai pareizi veiktu operācijas, kas paredzētas 5. pantā minētajā līgumā.

(2)Līgumā nosaka nosacījumus attiecībā uz lietotāju reģistrāciju, publicēšanu un ziņošanu.

8. pants

Dalība kopīgajā iepirkumā

(1)Kopīgajā iepirkumā var piedalīties visi Savienībā vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs iedibinātie dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi. Dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi pieprasījuma agregēšanā nepiedalās tad, ja:

a)uz tiem attiecas ierobežojumi saskaņā ar Savienības ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b)tie tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c)tie tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai tie darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

(2)Nosaka līgumsaistības, ar kurām nodrošina, ka nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas izriet no dalības pakalpojumu sniedzēja organizētajā kopīgā iepirkuma procesā, netiek tieši vai netieši darīti pieejami vai izmantojami labuma gūšanai fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām:

a)uz kurām attiecas ierobežojumi saskaņā ar Savienības ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b)kuras tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz ko attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, kuras ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai kuras darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c)kuras tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kuras darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

(3)Dalībvalstis vai citas ieinteresētās personas attiecīgā gadījumā, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, pakalpojumu sniedzēja organizētā kopīgā iepirkuma procesa dalībniekiem var sniegt likviditātes palīdzību, arī garantijas. Tas var ietvert garantijas nodrošinājuma vajadzību segšanai vai papildu izmaksu riska segšanai pēc citu tā paša kopīgā iepirkuma līguma aptverto pircēju maksātnespējas.

(4)Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus piemēro 2. un 3. sadaļai par gāzes iepirkšanas konsorcijiem, jo īpaši 5., 7., 10., 11. un 12. pantam.

9. pants

Dabasgāzes piegādes, kas no kopīgā iepirkuma izslēgtas

(1)Kopīgais iepirkums neattiecas uz Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāzes piegādēm, kas dalībvalstīs vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs ienāk caur šādiem ieejas punktiem:

a)Greifsvalde [Greifswald],

b)Lubmina II [Lubmin II],

c)Imatra [Imatra],

d)Narva [Narva],

e)Verska [Värska],

f)Luhamā [Luhamaa],

g)Šaķi [Sakiai],

h)Kotlovka [Kotlovka],

i)Kondratki [Kondratki],

j)Visokoje [Wysokoje],

k)Teterovka [Tieterowka],

l)Mozirja [Mozyr],

m)Kobrina [Kobryn],

n)Sudža [Sudha] RU/Ukraina,

o)Belgoroda [Belgorod] RU/Ukraina,

p)Valuiki [Valuyki] RU/Ukraina,

q)Serebrianka [Serebryanka] RU/Ukraina,

r)Pisarivka [Pisarevka] RU/Ukraina,

s)Sohraņivka [Sokhranovka] RU/Ukraina,

t)Prohorovka [Prokhorovka] RU/Ukraina,

u)Platova [Platovo] RU/Ukraina,

v)Strandža 2 [Strandzha 2] (BG) / Malkočlara [Malkoclar] (TR).

10. pants

Pakalpojuma sniedzēja obligāta izmantošana

(1)Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie dabasgāzes uzņēmumi piedalās pakalpojumu sniedzēja organizētajā pieprasījuma agregēšanas procesā, kas ir viens no iespējamiem līdzekļiem, kā sasniegt Regulas (ES) 2017/1938 6.a pantā norādītos piepildījuma mērķrādītājus un šajā nolūkā īstenot minētās regulas 6.b pantā noteiktos pasākumus.

(2)Dalībvalstis, kurās ir pazemes krātuves, pieprasa, lai to jurisdikcijā esošie dabasgāzes uzņēmumi piedalītos pakalpojumu sniedzēja organizētajā pieprasījuma agregēšanas procesā par apjomiem, kuri vienādi ar vismaz 15 % no kopējā apjoma, kas vajadzīgs, lai sasniegtu Regulas (ES) 2017/1938 6.a panta 1. punktā minēto krātuvju piepildījuma mērķrādītāju 90 %.

(3)Dalībvalstis, kurās nav pazemes krātuvju, pieprasa, lai to jurisdikcijā esošie dabasgāzes uzņēmumi piedalītos pakalpojumu sniedzēja organizētajā pieprasījuma agregēšanas procesā par apjomiem, kuri vienādi ar vismaz 15 % no apjomiem, kas atbilst Regulas (ES) 2017/1938 6.c panta 1. punktā minētajiem pārrobežu piepildījuma pienākumiem.

11. pants

Gāzes iepirkšanas konsorcijs

Dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi, kuri piedalās pakalpojumu sniedzēja organizētā pieprasījuma agregēšanā, var koordinēt iepirkuma līguma nosacījumu elementus vai izmantot kopīgus iepirkuma līgumus, lai panāktu labākus nosacījumus no saviem piegādātājiem, ar nosacījumu, ka tie nodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, arī Savienības konkurences tiesību aktiem, jo īpaši LESD 101. un 102. pantam, ko Komisija var precizēt lēmumā saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 10. pantu, kā arī pārredzamības prasībai saskaņā ar 3. pantu.

3. sadaļa

LNG termināļu un cauruļvadu izmantojuma uzlabošanas pasākumi

12. pants

Sekundārās jaudas rezervēšanas platforma LNG un krātuvju izmantotājiem

LNG kompleksa un krātuvju izmantotāji, kuri savu nolīgto jaudu vēlas tālākpārdot sekundārajā tirgū, kā definēts Regulā Nr. 715/2009, ir tiesīgi to darīt. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc [šīs regulas stāšanās spēkā] LNG kompleksu un krātuvju operatori individuāli vai reģionāli izveido pārredzamu un nediskriminējošu rezervēšanas platformu, kuru LNG kompleksu un krātuvju izmantotāji var izmantot, lai savu nolīgto jaudu tālākpārdotu sekundārajā tirgū.

13. pants

LNG un krātuvju pārredzamības platforma

(1)Divu mēnešu laikā no [regulas spēkā stāšanās datuma] LNG kompleksu un krātuvju operatori izveido attiecīgi Eiropas LNG pārredzamības platformu un Krātuvju pārredzamības platformu, kurā pārredzamā un lietotājdraudzīgā veidā publicē Regulas Nr. 715/2009 19. pantā prasīto informāciju. Regulatīvās iestādes var pieprasīt, lai minētie operatori darītu publiski pieejamu arī jebkādu citu sistēmas izmantotājiem relevantu informāciju.

(2)Viena mēneša laikā no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas] LNG kompleksi, kuriem piešķirts atbrīvojums no trešo personu piekļuves noteikumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 22. pantu un Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu, un dabasgāzes krātuvju operatori, uz kuriem attiecas Direktīvas 2009/73/EK 33. panta 3. punktā minētais trešo personu piekļuves režīms, par ko sarunu ceļā panākta vienošanās, publisko infrastruktūras tarifus.

14. pants

Pārvades jaudu lietderīgāka izmantošana

(1)Pārvades sistēmu operatori nepietiekami izmantotu nolīgto konstanto jaudu saskaņā ar 2. punktu piedāvā kā mēneša jaudas produktu un konkrētajā mēnesī kā ikdienējos un tekošās dienas jaudas produktus, ja jauda netiek pietiekami izmantota saskaņā ar 2. punktu.

(2)Līgumā paredzēto konstanto jaudu uzskata par nepietiekami izmantotu, ja tīkla izmantotājs pēdējo 30 dienu laikā no rezervētās konstantās jaudas caurmērā ir izmantojis vai piedāvājis mazāk nekā 80 %. Pārvades sistēmas operators neizmantoto jaudu pastāvīgi uzrauga un tīkla izmantotāju par atsaucamo jaudas apjomu informē vēlākais, pirms saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/459 tiek paziņots jaudas apjoms, kas tiks piedāvāts nākamajā kārtējā mēneša jaudas izsolē.

(3)Piedāvājamās jaudas apjoms ir vienāds ar starpību starp iepriekšējā mēneša vidējo izmantojumu un 80 % no konstantās jaudas, kura nolīgta uz laiku, kas ilgāks par mēnesi.

(4)Iedalot jaudu, izsolē piedāvātajai pieejamai jaudai ir prioritāte pār jaudu, kas izsolē iekļauta no šā mehānisma.

(5)Ja pārvades sistēmas operatora piedāvātā jauda tiek pārdota, to no nolīgtās jaudas sākotnējā turētāja atsauc. Sākotnējais turētājs atsaukto konstanto jaudu var izmantot atslēdzamā veidā.

III nodaļa. Pasākumi, ar kuriem novērš pārmērīgas gāzes cenas un pārmērīgu tekošās dienas svārstīgumu enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos

1. sadaļa

Pagaidu tekošās dienas rīks, ar kuru pārvalda pārmērīgu svārstīgumu enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos

15. pants

Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms

(1)Līdz 2023. gada 31. janvārim katra tirdzniecības vieta, kurā tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti ar tuvāko mēneša termiņu, katram tajā tirgotajam enerģētikas preču atvasinātajam instrumentam ar tuvāko mēneša termiņu izveido tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, kura pamatā ir augstākās un zemākās cenas robeža (“cenas robežas”), kas nosaka cenu, virs kuras un zem kuras rīkojumus nevar izpildīt (“tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms”). Tirdzniecības vietas nodrošina, ka tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms attiecībā uz šādiem enerģētikas preču atvasinātajiem instrumentiem ar tuvāko mēneša termiņu novērš pārmērīgas cenu svārstības tirdzniecības dienas laikā.

(2)Katram tirdzniecības vietā tirgotajam enerģētikas preču atvasinātajam instrumentam ar tuvāko mēneša termiņu tirdzniecības vieta nosaka piemērojamo aprēķina metodi, ar kuru nosaka cenas robežas attiecībā pret atsauces cenu. Dienas pirmā atsauces cena ir vienāda ar sākumcenu. Nākamās atsauces cenas ir pēdējā regulāros intervālos novērotā tirgus cena. Ja tirdzniecības dienas laikā tirdzniecība tiek pārtraukta, pirmā atsauces cena pēc pārtraukuma ir atsāktās tirdzniecības sākumcena.

(3)Cenas robežas izsaka vai nu absolūtā vērtībā, vai relatīvā izteiksmē kā procentuālu variāciju attiecībā pret atsauces cenu. Minēto aprēķina metodi tirdzniecības vietas pielāgo katra enerģētikas preču atvasinātā instrumenta ar tuvāko mēneša termiņu specifikai, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilam un tā svārstīguma profilam. Tirdzniecības vieta par šo metodi bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi.

(4)Tirdzniecības vieta cenas robežas tirdzniecības laikā atjauno regulāros intervālos, balstoties uz atsauces cenu.

(5)Tirdzniecības vieta bez liekas kavēšanās publisko ieviestā tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma iezīmes.

(6)Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms neaizstāj nevienu no bloķēšanas mehānismiem, ko pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas tirdzniecības vietas jau iedibinājušas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un to piemēro papildus minētajiem mehānismiem.

(7)Ja tirdzniecības vieta cenas robežu aprēķināšanas metodē, ko piemēro konkrētam enerģētikas preču atvasinātajam instrumentam ar tuvāko mēneša termiņu, plāno izdarīt izmaiņas, tā par plānotajām izmaiņām bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi.

(8)Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka vienotus nosacījumus, kā ieviešams tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms, ņemot vērā katra enerģētikas preču atvasinātā instrumenta ar tuvāko mēneša termiņu specifiku, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilu un tā svārstīguma profilu. Proti, lai nodrošinātu to tirdzniecības vietu raitu darbību, kuras tirdzniecībā piedāvā enerģētikas preču atvasinātos instrumentus ar tuvāko mēneša termiņu, Komisija var norādīt intervālus, kādos jāatjauno cenas robežas, vai pasākumus, kas jāveic, ja tirdzniecība virzās ārpus šīm cenas robežām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. pantā minēto pārbaudes procedūru.

16. pants

Kompetento iestāžu loma

(1)Kompetentās iestādes pārrauga tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma ieviešanu. Kompetentās iestādes nodrošina, ka atšķirības tajā, kā to dalībvalstīs iedibinātās tirdzniecības vietas ievieš tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, tiek pienācīgi pamatotas ar attiecīgo tirdzniecības vietu vai preču atvasināto instrumentu specifiku.

(2)Kompetentās iestādes nodrošina, ka tirdzniecības vietas ievieš piemērotus provizoriskus mehānismus, ar ko tirgos, kur tirgo enerģētikas preču atvasinātos instrumentus ar tuvāko mēneša termiņu, nodrošina pārmērīga svārstīguma mīkstināšanu, līdz tiek izveidots 15. panta 1. punktā minētais tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms.

(3)Kompetentās iestādes 3 nedēļu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam regulāri ziņo Eiropas Vērtspapīru iestādei (EVTI) par to, kā to pārraudzītās tirdzniecības vietas ievieš tekošās dienas svārstību pārvaldības mehānismu.

17. pants

EVTI koordinējošā loma

(1)EVTI koordinē un uzrauga tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ieviešanu, balstoties uz ziņojumiem, ko kompetentās iestādes tai iesniedz saskaņā ar 3. panta 3. punktu.

(2)EVTI, balstoties uz valstu kompetento iestāžu ziņojumiem, dokumentē jebkādas atšķirības tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ieviešanā Savienības jurisdikcijās. Līdz [OV: lūgums ievietot datumu — 6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtēta tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu efektivitāte. Balstoties uz minēto ziņojumu, Komisija apsver, vai ir vajadzība iesniegt Padomei priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

2. sadaļa

ACER uzdevums vākt un publicēt objektīvus cenas datus

 18. pants

ACER uzdevumi un pilnvaras veikt cenas novērtējumus un noteikt etalonus

(1)Steidzamības kārtā, sākot ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ACER sagatavo un publicē ikdienējo LNG cenas novērtējumu. LNG cenas novērtējuma sagatavošanas vajadzībām ACER sistemātiski vāc un apstrādā visus LNG tirgus datus par darījumiem.

(2) Ne vēlāk kā no 31. marta ACER nosaka un publicē ikdienējo LNG cenas etalonu. LNG cenas etalona noteikšanas vajadzībām ACER sistemātiski vāc un apstrādā visus LNG tirgus datus.

(3)Lai veiktu uzdevumus saskaņā ar šo sadaļu, ACER ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, un uz LNG tirgus dalībniekiem attiecas Regulā (ES) Nr. 1227/2011 noteiktie tirgus dalībnieku pienākumi un aizliegumi.

19. pants

LNG cenas novērtējumi un etalons

(1)LNG cenas novērtējumu publicē ik dienas un ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) attiecībā uz tiešo darījuma cenu novērtējumu. Līdz ar 2023. gada 1. martu papildus LNG cenas novērtējuma publicēšanai ACER ik dienas ne vēlāk kā plkst. 19.00 (vai tiklīdz tehniski iespējams) publicē LNG cenas etalonu.

(2)Šā panta vajadzībām ACER var izmantot trešās personas pakalpojumus.

20. pants

LNG tirgus datu iesniegšana ACER 

(1)LNG tirgus dalībnieki katru dienu pirms ikdienējā cenas novērtējuma publicēšanas (plkst. 18.00) iesniedz ACER LNG tirgus datus saskaņā ar 21. pantā noteiktajām specifikācijām standartizētā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu, un cik tehnoloģiski iespējams tuvāk reāllaikam.

(2)Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda brīdi, līdz kuram pirms 1. punktā minētās ikdienējās LNG cenas novērtējuma publicēšanas jāiesniedz tirgus dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. pantā minēto pārbaudes procedūru.

(3)Attiecīgā gadījumā ACER pēc apspriešanās ar Komisiju sniedz norādījumus par šādiem aspektiem:

a) detalizēta informācija, kas jāziņo papildus ziņām, kas pašreiz jāziņo par ziņojamiem darījumiem un pamatdatiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, tostarp par pirkšanas un pārdošanas piedāvājumiem, un

b) datu iesniegšanas procedūra, standartformāts un elektroniskais formāts un tehniskās un organizatoriskās prasības, kas piemērojami vajadzīgo tirgus datu iesniegšanai.

(4)LNG tirgus dalībnieki prasītos LNG tirgus datus ACER iesniedz bez maksas, izmantojot ACER izveidotos ziņošanas kanālus.

21. pants

Tirgus datu kvalitāte 

(1)LNG tirgus dati ietver šādus elementus:

a)līguma puses, arī pirkšanas/pārdošanas indikators,

b)ziņotāja puse,

c)darījuma cena,

d)līgumā noteiktie daudzumi,

e)līguma vērtība,

f)LNG kravas pienākšanas logs,

g)piegādes kārtība,

h)piegādes punkti,

i)laika zīmoga informācija par visiem turpmāk minētajiem elementiem:

i)pirkšanas vai pārdošanas piedāvājuma iesniegšanas laiks,

ii)darījuma laiks,

iii)laiks, kad ziņots par pirkšanas piedāvājumu, pārdošanas piedāvājumu vai darījumu,

iv)laiks, kad ACER saņēmusi LNG tirgus datus.

(2)LNG tirgus datus LNG tirgus dalībnieki iesniedz ACER šādās vienībās un valūtās:

a)darījuma, pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma vienības cenas norāda līgumā noteiktajā valūtā un EUR/MWh un attiecīgā gadījumā norāda arī piemēroto konversijas likmi un valūtas maiņas kursu,

b)nolīgtos daudzumus norāda līgumos norādītajās vienībās un MWh,

c)pienākšanas logus paziņo, norādot piegādes datumus UTC formātā,

d)piegādes punktam norāda derīgu identifikatoru, kas iekļauts ACER sarakstā (to LNG kompleksu saraksts, uz kuriem attiecas ziņošana un Regula (ES) Nr. 1227/2011 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014); € laika zīmoga informāciju ziņo UTC formātā,

e)vajadzības gadījumā norāda pilnu cenas formulu ilgtermiņa līgumā, no kura cena iegūta.

(3)ACER izdod norādījumus par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem viens iesniedzējs ir atbildīgs par būtisku daļu no konkrētā atsauces periodā iesniegtajiem LNG tirgus datiem un kā šī situācija ir risināma ikdienējā LNG cenas novērtējumā un LNG cenas etalonos.

22. pants

Darbības nepārtrauktība

ACER savu LNG atsauces cenas novērtējuma un LNG cenas etalona metodiku, kā arī metodiku, ko izmanto tirgus datu ziņošanai un LNG cenas novērtējumu un LNG cenas etalonu publicēšanai, regulāri izskata un atjaunina, ņemot vērā tirgus datu sniedzēju viedokļus.

3. sadaļa

23. pants

Tirgus korekcijas mehānisms 

(1)Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko paredz pagaidu mehānismu, kurš ierobežotu pārmērīgu gāzes cenu gadījumus.

(2)Šā panta 1. punktā minētais lēmums:

a)nosaka dinamisku tirgus korekcijas mehānismu dabasgāzes darījumiem Title Transfer Facility (TTF) virtuālajā tirdzniecības punktā, ko pārvalda Gasunie Transport Services B.V. Ar koriģēto TTF tūlītējo cenu var būt saistīti citi Savienības gāzes mezgli, izmantojot dinamisku cenu koridoru,

b)neskar gāzes ārpusbiržas tirdzniecību,

c)neapdraud Savienības gāzes piegādes drošību,

d)ir atkarīgs no progresa gāzes ietaupījumu mērķrādītāja sasniegšanā,

e)neizraisa vispārēju gāzes patēriņa pieaugumu,

f)ir izstrādāts tā, lai nekavētu tirgū balstītas gāzes plūsmas ES iekšienē,

g)neietekmē enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību un

h) ņem vērā gāzes tirgus cenas dažādās organizētās tirdzniecības vietās visā Savienībā.

24. pants

Tirgus korekcijas mehānisma apturēšana

Padome, rīkodamās nekavējoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un ņemdama vērā iespējamu ACER ieteikumu, pieņem lēmumu apturēt tirgus korekcijas mehānismu, ja ieviešanas iemesli vairs nav aktuāli, jo īpaši attiecībā uz pārmērīgu gāzes cenu gadījumiem, vai ja rodas neparedzēti tirgus traucējumi, kuri negatīvi ietekmē piegādes drošību un plūsmas ES iekšienē. Tirgus korekcijas mehānismu piemēro tikai tik ilgi, kamēr ir spēkā šī regula.

IV NODAĻA. PASĀKUMI, KO ĪSTENO, JA GĀZES NOZARĒ IR ĀRKĀRTAS STĀVOKLIS

1. sadaļa 

Iedales mehānisms reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā 

25. pants

Priekšlikums par iedales mehānismu

(1)Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar kuru paredz cenu noteikšanas mehānismu, kas saskaņots ar solidaritātes pasākumu standarta nosacījumiem, un iedalīt gāzes jaudas, lai apgādātu dalībvalstis, attiecībā uz kurām ir izsludināts reģionāls vai Savienības mēroga ārkārtas stāvoklis saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 1. punktu.

(2)Ar minēto lēmumu nodrošina, ka būtisku gāzes piegādes traucējumu gadījumā, kas skar veselu reģionu, piekļuve pieejamajiem gāzes avotiem tiek pienācīgi sadalīta starp dalībvalstīm.

26. pants

Krīzes pārvaldības grupas iesaiste

Priekšlikumā sadales mehānisma izveidē un ieviešanā iesaista Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 4. punktā minēto krīzes pārvaldības grupu.

2. sadaļa 

Solidaritāte attiecībā uz gāzi elektroapgādei, būtiskām industrijām un aizsargājamiem lietotājiem 

27. pants

Solidārās aizsardzības paplašināšana,
to attiecinot arī uz elektroapgādes drošībai kritiskajiem gāzes apjomiem

(1)Solidaritātes pasākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1. un 2. punktu piemēro tikai tad, ja pieprasītāja dalībvalsts nav spējusi segt:

a)gāzes piegādes deficītu solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem vai

b)1. pielikumā noteikto elektroapgādes drošībai kritisko gāzes apjomu, neraugoties uz 11. panta 3. punktā minētā pasākuma piemērošanu. Piemēro 13. panta 3. punkta b)–d) apakšpunkta nosacījumus.

(2)Dalībvalstis, kurām ir pienākums nodrošināt solidaritāti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1. vai 2. punktu, ir tiesīgas no solidaritātes piedāvājuma atskaitīt:

a)piegādes saviem aizsargājamiem lietotājiem, ciktāl ir ietekmēti būtiskie apjomi, un

b)elektroapgādes drošībai kritisko gāzes apjomu piegādes.

(3)Elektroapgādes drošībai kritiskie gāzes apjomi nepārsniedz 1. pielikumā norādītos apjomus. Ja dalībvalsts var pierādīt, ka ir vajadzīgs lielāks gāzes apjoms, lai dalībvalstī izvairītos no elektroenerģētiskās krīzes, Komisija pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma var nolemt atļaut atskaitīt lielākus apjomus.

28. pants

Pieprasījuma samazināšanas pasākumi attiecībā uz aizsargājamiem lietotājiem

(1)Izņēmuma kārtā un uz šīs regulas piemērošanas laiku dalībvalstis var veikt pasākumus, ar kuriem samazina Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 5) punktā definēto aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu, jo īpaši tad, ja ir izsludināts kāds no krīzes līmeņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punktu un 12. pantu vai ES trauksme saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369. Šādi pasākumi attiecas tikai uz nebūtiskiem gāzes lietojumiem, un tajos ņem vērā elementus, kas noteikti 6. panta 2. punktā Padomes Regulā (ES) 2022/1369 (2022. gada 5. augusts) par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem.

(2)Nekādā gadījumā nesamazina to mazaizsargāto lietotāju patēriņu, ko dalībvalstis definējušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 3. panta 3. punktu, un dalībvalstis 1. punkta piemērošanas rezultātā neatslēdz aizsargājamus lietotājus.

29. pants

Pārrobežu plūsmu aizsardzības pasākumi

Ja Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 6. punkta pirmo daļu pieprasa izbeigt nepamatotus ierobežojumus, kas piemēroti pārrobežu gāzes plūsmām vai piekļuvei gāzes infrastruktūrai, vai pasākumus, kas apdraud gāzes piegādi citā dalībvalstī, Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 7) punktā definētā kompetentā iestāde vai dalībvalsts maina savu rīcību vai rīkojas, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 5. punktam. Minētās regulas 12. panta 6. punkta otrajā daļā noteikto procedūru nepiemēro.

3. sadaļa

Noteikumi par solidaritātes pasākumu nodrošināšanu 

30. pants

Solidaritātes pienākumu pagaidu paplašināšana, tos attiecinot arī uz dalībvalstīm ar LNG kompleksiem

(1)Pienākums sniegt solidaritātes pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1. punktu attiecas ne tikai uz dalībvalstīm, kas ar pieprasītāju dalībvalsti ir tieši savienotas, bet arī uz dalībvalstīm, kurās ir LNG kompleksi, ar nosacījumu, ka ir pieejama vajadzīgā infrastruktūra gāzes transportēšanai uz pieprasītāju dalībvalsti.

(2)Dalībvalstis, kurās ir LNG kompleksi, bet kuras ar pieprasītāju dalībvalsti nav tieši savienotas, var divpusēji vienoties ar jebkuru citu dalībvalsti par vajadzīgajiem tehniskajiem, juridiskajiem un finansiālajiem solidaritātes pasākumiem, kas piemērojami solidaritātes sniegšanai.

(3)Standarta noteikumi par solidaritātes pasākumu nodrošināšanu saskaņā ar 31. pantu attiecas arī uz dalībvalstīm, kurām nav savienojuma, ciktāl solidaritātes pieprasījuma saņemšanas brīdī nav noslēgta divpusēja vienošanās.

31. pants

Standarta noteikumi attiecībā uz solidaritātes pasākumiem

(1)Ja divas dalībvalstis nav noslēgušas vienošanos par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību (“solidaritātes nolīgums”) saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 10. punktu, gāzes piegādei ārkārtas stāvoklī saskaņā ar 13. panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro šā panta nosacījumus.

(2)Kompensācija par solidaritātes pasākumu saskaņā ar Regulas 2017/1938 13. panta 8. punktu nepārsniedz saprātīgas izmaksas. Tā jebkurā gadījumā ietver šādus elementus:

a)cena dalībvalstī, kas nodrošina solidaritāti,

b)izmaksas par uzglabāšanu un transportēšanu līdz piegādes punktam,

c)citas izmaksas, ja pieprasītāja dalībvalsts un dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti, par tādām vienojušās.

(3)Ja vien pieprasītāja dalībvalsts un dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti, nevienojas par citu cenu, pieprasītājai dalībvalstij piegādātās gāzes cena atbilst vidējai tirgus cenai piegādātājā dalībvalstī 30 dienu periodā pirms solidaritātes pieprasījuma vai attiecīgajai vidējai tirgus cenai pēdējā mēneša laikā tuvākajā piekļūstamajā biržas virtuālajā tirdzniecības punktā vai mezglā, par kuru panākta vienošanās.

(4)Transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas sedz dalībvalstis, kas lūdz solidaritāti. Pieprasītāja dalībvalsts un dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti, var brīvi vienoties par papildu izmaksām un nosacījumiem.

(5)Ja vien pieprasītāja dalībvalsts un dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti, nevienojas par atšķirīgiem kompensācijas nosacījumiem, kompensācija, kas maksājama saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 8. punktu, neietver:

a)izmaksas par finansiālu vai citu kaitējumu, kas radies saistībā ar solidaritātes nodrošināšanu lietotājiem garantētās slodzes piespiedu nomešanas dēļ,

b)izmaksas par tiesvedību vai šķīrējtiesas procedūru dalībvalstī, kas nodrošina solidaritāti.

(6)Kompensāciju par gāzes apjomiem, kas piegādāti solidaritātes pieprasījuma sakarā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 8. punktu, solidaritātes pieprasītāja dalībvalsts izmaksā tieši solidaritātes nodrošinātājai dalībvalstij vai subjektam, ko tā norādījusi savā solidaritātes piedāvājumā.

(7)Dalībvalsts, kurai adresēts solidaritātes pasākuma pieprasījums, solidaritātes pasākumus sniedz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā [3] dienas pēc pieprasījuma saņemšanas. Dalībvalsts var atteikties sniegt solidaritāti dalībvalstij, kura iesniegusi solidaritātes pieprasījumu, tikai tad, ja tā pierāda, ka

a)tai pašai nav pietiekami daudz gāzes, lai apgādātu savus solidaritātē aizsargājamus lietotājus vai nodrošinātu elektroapgādes drošībai kritiski svarīgos gāzes apjomus, vai

b)tai nav pietiekamas starpsavienojumu jaudas, kā noteikts Regulas 2017/1938 13. panta 7. punktā, un tai nav iespējas nodrošināt LNG.

(8)Papildus šajā pantā paredzētajiem standarta noteikumiem dalībvalstis var vienoties par solidaritātes sniegšanas tehniskajiem pasākumiem un koordināciju.

(9)Šā panta noteikumi neskar esošos pasākumus, kas attiecas uz drošu un uzticamu gāzes sistēmas ekspluatāciju.

32. pants

Solidaritātes pasākumu procedūra, ja nav noslēgts solidaritātes nolīgums

(1)Dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. pantu pieprasa piemērot solidaritātes pasākumus, izdod solidaritātes pieprasījumu citai dalībvalstij, norādot vismaz šādu informāciju: pieprasītie gāzes apjomi, informācija par gāzes spiedienu, siltumspēju, piegādes punktu, pirmās iespējamās piegādes laiku un paredzamo piegāžu ilgumu.

(2)Solidaritātes pieprasījumu vienlaikus nosūta dalībvalstīm, kuras potenciāli spēj sniegt solidaritātes pasākumus, Komisijai un valstu krīzes pārvaldītājiem, kas izraudzīti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

(3)Dalībvalstis, kuras saņem solidaritātes pieprasījumu, nosūta atbildi, kurā norāda apjomu, ko var piegādāt uz piegādes punktiem un prasītajā laikā, arī apjomu, kas izriet no iespējamas apcirpšanas vai stratēģisko krājumu izmantošanas, ja apjoms, ko var piegādāt ar brīvprātīgiem tirgus pasākumiem, nav pietiekams.

(4)Solidaritātes pieprasījumus iesniedz vismaz 24 stundas pirms norādītā piegādes laika. Atbildi uz solidaritātes pieprasījumiem sniedz 24 stundu laikā. Apstiprinājumu par saņemšanu un par apjomu, ko pieprasītāja dalībvalsts ņem, sniedz 24 stundu laikā pirms vajadzīgā piegādes laika.

(5)Pieprasījumu var iesniegt uz vienu dienu vai vairāku dienu periodu, un atbildei jābūt salāgotai ar prasīto ilgumu.

(6)Ja ir vairākas dalībvalstis, kuras nodrošina solidaritāti, un ar vienu vai vairākām no tām ir noslēgta divpusēja vienošanās par solidaritātes pasākumiem, starp dalībvalstīm, kas ir noslēgušas divpusēju vienošanos, šie pasākumi prevalē. Šajā pantā paredzētos standarta noteikumus piemēro tikai attiecībā uz pārējām dalībvalstīm, kas nodrošina solidaritāti.

(7)Komisija var atvieglot solidaritātes nolīgumu īstenošanu, jo īpaši izmantojot veidni drošas tiešsaistes platformas formā, ar kuru nodrošina pieprasījumu un piedāvājumu nosūtīšanu reāllaikā.

V NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Komiteju procedūra

(1)Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja nozīmē, kāda lietota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(2)Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šīs regulas 14. pantu piemēro trīs mēnešus pēc tās stāšanās spēkā.

To piemēro vienu gadu pēc tās stāšanās spēkā.

35. pants

Izskatīšana 

Ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. oktobrim Komisija šo regulu izskata, ņemot vērā vispārējo situāciju ar gāzes piegādēm Savienībā, un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā apkopoti galvenie konstatējumi, kas izdarīti minētajā izskatīšanā. Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, var ierosināt šīs regulas darbības termiņu pagarināt.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

ES Enerģētikas platforma

LNG cenas novērtējuma/etalona noteikšana

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

X jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 25  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X ierobežots ilgums

–X    spēkā no [spēkā stāšanās diena] līdz [divi gadi pēc stāšanās spēkā]

–X    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2022. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2022. līdz 2028. gadam

 beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 26

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–X Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: ENER				Gads  2022	Gads  2023	Gads  2024	Gads  2025	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 30 02 20 04 02	Saistības	(1a)		1,000							1,000
	Maksājumi	(2a)			0,500	0,500					1,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 31
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ ENER ĢD  apropriācijas	Saistības	=1a+1b +3		1,000							1,000
	Maksājumi	=2a+2b +3			0,500	0,500					1,000

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)				2023	2024	2025	2026	2027	2028	KOPĀ
1. sadaļa:	Saistības	(1)		0,785	0,785	0,785	0,785	0,785				3,925
	Maksājumi	(2)		0,785	0,785	0,785	0,785	0,785				3,925
2. sadaļa:	Saistības	(1a)			0,100	0,100	0,100	0,100				0,400
	Maksājumi	(2 a)			0,100	0,100	0,100	0,100				0,400
3. sadaļa:	Saistības	(3 a)		1,045	0,102	0,104	0,106	0,108				1,465
	Maksājumi	(3b)		1,045	0,1020	0,104	0,106	0,108				1,465
KOPĀ Energoregulatoru sadarbības  aģentūras (ACER) apropriācijas	Saistības	=1+1a +3a		1,830	0,987	0,989	0,991	0,993				5,790
	Maksājumi	=2+2a +3b		1,830	0,987	0,989	0,991	0,993				5,790

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ daudzgadu finanšu  shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS  apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

1,757

1,757

1,757

1,757

7,028

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz ACER cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas)	0,785	0,785	0,785	0,785	0,785			3,925
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas)
Līgumdarbinieki
Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

0,785

0,785

0,785

0,785

0,785

3,925

Personāla vajadzības (FTE):

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas)	5	5	5	5	5			5
Pagaidu darbinieki (AST kategorijas)
Līgumdarbinieki
Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

5

5

5

5

5

5

Plānotā pieņemšana darbā ir 2023. gada pirmais pusgads.

3.2.3.2.Komisijas paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas  7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	1,727	1,727	1,727	1,727				6,908
Citi administratīvie izdevumi	0,030	0,030	0,030	0,030				0,120
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas  7. IZDEVUMU KATEGORIJA	1,757	1. 757	1,757	1,757				7,028

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas  7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 35
Cilvēkresursi	0	0	0	0				0
Pārējie administratīvie izdevumi	0	0	0	0				0
Starpsumma –  ārpus daudzgadu finanšu shēmas  7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0	0	0	0				0

KOPĀ

1,757

1. 757

1,757

1,757

7,028

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–X    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 38 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Komisija 2021. gada oktobrī nāca klajā ar enerģijas cenu rīkkopu, 2022. gada martā un maijā — ar paziņojumu un plānu “REPowerEU”, kas ietvēra tiesību aktu priekšlikumus saistībā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, Regulu par gāzes uzglabāšanu, plānu “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” ar Gāzes pieprasījuma samazināšanas regulu, kā arī Regulu par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz augstām elektroenerģijas cenām.

(2)    Priekšlikums Padomes regulai par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu jautājuma risināšanai, 2022. gada 14. septembris, COM(2022) 473.

(3)    COM(2022)230 final.

(4)    Nesenās Eurostat publikācijas liecina, ka 2022. gada augustā enerģija veidoja aptuveni pusi procentpunktu no eurozonas kopējās gada inflācijas 9,1 % apmērā.

(5)    Elektroenerģijas un gāzes rūpniecisko cenu atšķirība starp ES un, piemēram, Ķīnu 2022. gada otrajā ceturksnī palielinājās attiecīgi par 42 un 60 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gada otro ceturksni; cenu atšķirība starp ES un ASV ir vēl lielāka.

(6)    Turklāt, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar gāzes cenām ES, šajā priekšlikumā galvenā uzmanība veltīta faktiskajām gāzes cenām, tomēr tas pievēršas arī enerģijas tirgu cenu svārstīgumam, ieviešot rīku, ar ko papildināt pašreizējos svārstīguma novēršanas mehānismus un ierobežot augšupējas cenu smailes.

(7)    Kā paredzējusi Eiropadome [atsauce uz secinājumiem], dalībai Enerģētikas platformā vajadzētu būt pieejamai arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm.

(8)    Krātuvju piepildījuma mērķrādītājs ir 90 % valstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves; citām dalībvalstīm līdzvērtīgu pienākumu piemēro 2023./2024. gada ziemā.

(9)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu (COM(2021)803 final); priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2021)804 final).

(10)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai attiecībā uz kopīgiem noteikumiem par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu COM/2021/803 final, priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2021) 804 final).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1032 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu (OV L 173, 30.6.2022., 17. lpp.).

(12)    Komisijas paziņojums. Pamatnostādnes par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV C 11, 14.1.2011., 1. lpp.).

(13)    Komisijas paziņojums par neoficiāliem norādījumiem attiecībā uz jauniem vai neatrisinātiem jautājumiem par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, kas rodas atsevišķos gadījumos (ieteikumu vēstules) (OV C xx).

(14)    COM(2022) 108 final.

(15)    JOIN(2022) 23 final.

(16)    Sk. 64. pantu priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2021) 804 final).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1032 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu (OV L 173, 30.6.2022., 17. lpp.).

(19)    Komisijas paziņojums par neoficiāliem norādījumiem attiecībā uz jauniem vai neatrisinātiem jautājumiem par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, kādi varētu rasties atsevišķos gadījumos (norādījumu vēstules) (OV C xx).

(20)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu (COM(2021) 803 final); priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2021) 804 final).

(21)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(22)

   Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedums, Vācija/Polija, C-848/19 P, ECLI:EU:C:2021:598.

(23)    Sk. 64. pantu priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2021) 804 final).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(25)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(26)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(27)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(28)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(29)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(30)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(31)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(32)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(33)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi…”

(34)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(35)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(36)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(37)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(38)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2093/2020 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(39)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(40)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.10.2022

COM(2022) 549 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes regulai

Solidaritātes veicināšana ar labāk koordinētiem gāzes iepirkumiem, gāzes plūsmu pāri robežām un uzticamiem cenu etaloniem

1. PIELIKUMS

a) Maksimālie kritiskie gāzes apjomi elektroenerģijas piegādes drošībai saskaņā ar 27. pantu periodā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam 1

b) Maksimālie kritiskie gāzes apjomi elektroenerģijas piegādes drošībai saskaņā ar 27. pantu periodā no 2023. gada aprīļa līdz 2023. gada decembrim

Vērtības izteiktas mcm	Mēneša vērtība
AT	108,78
BE	348,32
BG	61,12
CY	-
CZ	29,29
DE	1 223,41
DK	239,84
EE	2,91
EL	225,40
ES	1 519,05
IE	331,67
FI	26,48
FR	737,83
HR	33,57
HU	44,48
IT	2 187,42
LV	69,44
LT	11,37
LU	-
MT	18,83
NL	412,68
PL	58,62
PT	378,18
RO	151,04
SI	11,49
SK	37,16
SE	14,72

(1)    I pielikuma a) un b) skaitļi ir balstīti uz datiem no elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) veiktā ziemas atbilstības novērtējuma saskaņā ar Regulas (ES) 2019/941 9. pantu. I pielikuma a) skaitļi ir individuālie mēneša apjomi, ko ENTSO-E aprēķinājis no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam; skaitļi tabulā 1.b) par mēnešiem no 2023. gada aprīļa līdz 2023. gada decembrim rāda perioda no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam vidējās vērtības.