EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.10.2022
COM(2022) 521 final
2022/0324(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.10.2022
COM(2022) 521 final
2022/0324(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē saistībā ar ierosināto Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu paredzēto pieņemšanu (CC 760) un i) ierosināto Enerģētikas hartas nolīguma pielikumu grozījumu un izmaiņu apstiprināšanu (CC 761), ii) ierosināto vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņu apstiprināšanu (CC 762) un iii) lēmuma par Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu apstiprināšanu (CC 763). Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu pieņemšana un papildu apstiprinājumi Enerģētikas hartas konferencē ir jāpieņem vienlaikus.
Enerģētikas hartas nolīgums
Enerģētikas hartas nolīgums (ECT) ir daudzpusējs tirdzniecības un investīciju nolīgums, ko piemēro enerģētikas nozarei un kas tika parakstīts 1994. gadā un stājās spēkā 1998. gadā. ECT ir ietverti noteikumi par investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismiem. Ar ECT ir arī izveidots satvars starptautiskai sadarbībai enerģētikas jomā starp tā 54 līgumslēdzējām pusēm. Eiropas Savienība kopā ar Euratom, 26 ES dalībvalstīm 1 , kā arī Japānu, Šveici, Turciju un lielāko daļu Rietumbalkānu valstu un bijušo PSRS valstu, izņemot Krieviju 2 un Baltkrieviju 3 , ir pievienojusies ECT 4 .
Enerģētikas hartas konference
Enerģētikas hartas konference ir Enerģētikas hartas procesa pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūra, un to izveidoja ar ECT. Visas valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas (piemēram, ES), kas ir parakstījušas ECT vai tam pievienojušās, ir dalībnieces konferencē, kas regulāri tiekas, lai apspriestu jautājumus, kuri ietekmē ECT parakstītāju sadarbību enerģētikas jomā, pārskatītu ECT un protokola par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem noteikumu īstenošanu un apsvērtu iespējamus jaunus instrumentus un kopīgas darbības Enerģētikas hartas satvarā. Jo īpaši Enerģētikas hartas konference pieņem ECT grozījumu tekstus un apstiprina pārlabojumus un tehniskas izmaiņas ECT pielikumos. Balsojot par ierosinātajiem grozījumiem ECT tekstā, Enerģētikas hartas konference pieņem lēmumu pieņemt grozījumus ar klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu. ES balsu skaits ir vienāds ar to tās dalībvalstu skaitu, kuras ir ECT līgumslēdzējas puses, ar nosacījumu, ka ES neizmanto savas balsstiesības, ja tās dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un otrādi.
Lēmumi, kas jāpieņem Enerģētikas hartas konferencē
Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī paredzēts pieņemt četrus lēmumus saistībā ar ECT modernizāciju. Šie lēmumi tiks pieņemti vienlaicīgi, un to mērķis ir:
–pieņemt ierosinātos grozījumus ECT tekstā (CC 760),
–apstiprināt ierosinātos pārlabojumus un izmaiņas ECT pielikumos
(CC 761),
–apstiprināt ierosinātās vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas
(CC 762), kā arī
–apstiprināt lēmumu par ECT teksta grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu
(CC 763).
Tā kā kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ECT nav būtiski atjaunināts, tas kļuvis arvien mazāk piemērots pašreizējai situācijai. Tas arī ir kļuvis par vienu no tiesvedībai visvairāk pakļautajiem investīciju līgumiem pasaulē; galvenais prasību adresāts ir bijušas ES dalībvalstis, un šīs prasības iesnieguši investori, no kuriem lielākā daļa bāzēti citās ES valstīs. Tāpēc 2018. gada novembrī tika sākta modernizācija. Enerģētikas hartas konferencē vispirms tika apstiprināts apspriežamo tematu saraksts, kas galvenokārt attiecās uz noteikumiem, kuri saistīti ar investīciju aizsardzību. Pēc tam ES ierosināja atcelt aizsardzību investīcijām fosilajā kurināmajā, lai ECT atbilstu Parīzes nolīgumam.
Pēc 15 daudzpusēju sarunu kārtām, kas notika no 2019. gada jūlija līdz 2022. gada jūnijam, ārkārtas Enerģētikas hartas konferencē 2022. gada 24. jūnijā Briselē tika panākta “principiāla vienošanās” sarunas slēgt. Pēc tam pārskatītais ECT un tā pielikumu teksts līdz augusta vidum tika juridiski pārskatīts. Galīgo lēmumu projekti (CC 760, CC 761, CC 762 un CC 763), kuri ietvēra pārskatītos tekstus, ar visām līgumslēdzējām pusēm, ieskaitot ES, Euratom un visas ES dalībvalstis, kas ir ECT līgumslēdzējas puses, tika kopīgoti 2022. gada 19. augustā.
Par lēmumiem, kas saistīti ar ECT modernizāciju, Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī notiks vienprātības balsojums. Ja balsojums būs sekmīgs, t. i., ja neviena līgumslēdzēja puse neiebildīs, Enerģētikas hartas konferencē pieņemtie lēmumi par ECT modernizāciju tiks uzskatīti par pieņemtiem. No šīs pieņemšanas izrietēs turpmāki reformu paketes dažādo elementu ratifikācijas, provizoriskas piemērošanas un galu galā spēkā stāšanās procesi.
ECT grozījumu un pārējo modernizācijas elementu provizorisko piemērošanu reglamentēs lēmums par ECT teksta grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu (CC 763). Saskaņā ar minēto lēmumu visas līgumslēdzējas puses šo modernizāciju sāks automātiski provizoriski piemērot 2023. gada 15. augustā. Tomēr jebkura līgumslēdzēja puse pirms 2023. gada 23. februāra depozitāram (Portugālei) var iesniegt deklarāciju, ka tā nevar piekrist ECT grozījumu provizoriskai piemērošanai, tādējādi faktiski ikviena līgumslēdzēja puse var atteikties no provizoriskās piemērošanas. ECT sekretariāts šādas deklarācijas publiskos. Pat ja līgumslēdzēja puse būs iesniegusi šādu deklarāciju, tā jebkurā laikā varēs atkal atsaukt deklarāciju un tādējādi varēs ECT modernizāciju sākt provizoriski piemērot vēlāk.
Šis lēmuma priekšlikums ir sagatavots saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, un tā mērķis ir noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē attiecībā uz iepriekš aprakstītajiem lēmumiem (CC 760, CC 761, CC 762 un CC 763).
Tajā pašā laikā Komisija ierosina panākt vēlāku vienošanos Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (VCLT) 31. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē starp Eiropas Savienību, Euratom un dalībvalstīm par ECT interpretāciju. Minētās vienošanās tekstā jo īpaši būtu jāiekļauj apstiprinājums, ka ECT nekad nav ticis, netiek un netiks piemērots ES iekšienē, ka ECT nevar kalpot par pamatu ES iekšējām šķīrējtiesas procedūrām un ka turpināmības klauzula nav piemērojama ES iekšienē. Tajā būtu arī jānosaka dalībvalstu pienākumi gadījumā, ja tās ir iesaistītas šķīrējtiesas procedūrā saskaņā ar lūgumu, kas pamatots ar ECT 26. pantu.
ES ir konsekventi interpretējusi, ka ECT nav piemērojams strīdiem starp dalībvalsti un citas dalībvalsts investoru par investīcijām, ko investors veicis strīdā iesaistītajā dalībvalstī. Šo interpretāciju īpaši apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā spriedumā lietā Komstroy 5 . Tomēr šķīrējtiesas ir uzskatījušas un turpina uzskatīt, ka EST spriedumi tām nav saistoši. Lai izvairītos no tā, ka šķīrējtiesas turpina uzskatīt, ka šie strīdi ir to jurisdikcijā, ir skaidri un nepārprotami jāatgādina ECT autentiskā interpretācija. Vispiemērotākais veids, kā to izdarīt, ir vienošanās VCLT 31. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
Ar šo vienošanos ES un tās dalībvalstu interpretācija tiks kodificēta atsevišķā līgumā (kas ir iespējams saistību divpusējā rakstura dēļ), bet ECT modernizācijas procesa ietvaros ECT tekstā ar klauzulu “lielākai noteiktībai” tiks ietverta visu līgumslēdzēju pušu piekrišana, ka tā 26. pants nav piemērojams ES iekšienē. Abi elementi palīdzēs kliedēt neskaidrību un ar vajadzīgo juridiskās noteiktības pakāpi novērst pašreizējos un turpmākos riskus, ka ES iekšienē varētu notikt tiesāšanās saskaņā ar ECT.
Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Komisija ierosina Savienības vārdā Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī ieņemt turpmāk 1.–4. punktā aprakstīto nostāju.
Attiecībā uz ierosināto ECT teksta grozījumu pieņemšanu (CC 760)
Ierosinātie grozījumi ECT tekstā (CC 760) ietver būtiskus uzlabojumus, kas faktiski padarīs ECT atbilstīgu modernajiem investīciju aizsardzības standartiem un ES nostājai citos forumos (piemēram, UNCITRAL 6 ). Grozījumi arī saskaņos ECT ar ES pieeju investīciju aizsardzībai, kas izmantota nesen pieņemtajos brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumos, kā arī ar ES enerģētikas un klimata mērķiem, arī Parīzes nolīgumu.
Grozītajā ECT jo īpaši ir ietverti:
–jauni investīciju aizsardzības noteikumi, kuri atbilst mūsdienu standartiem un ES nostājai un kuros ir atkārtoti apstiprinātas līgumslēdzēju pušu tiesības veikt pasākumus, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus (“tiesības reglamentēt”), arī attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām; tiks aizsargāti tikai tie investori, kuriem ir reālas ekonomiskas intereses, bet čaulas sabiedrībām aizsardzība netiks nodrošināta 7 ,
–jauni noteikumi par strīdu izšķiršanu, kuri aizsargā līgumslēdzējas puses pret nenozīmīgām prasībām, paredz izmaksu nodrošinājumu un ievieš procedūras augsta līmeņa pārredzamību,
–jauni noteikumi par ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši par klimata pārmaiņām, pāreju uz tīru enerģiju un Parīzes nolīgumu, ar kuriem Parīzes nolīguma saistības tiek faktiski iekļautas ECT un tiek nodrošināts mehānisms, ko var izmantot neatbilstību gadījumā, tā, kā līdz šim nevienā daudzpusējā investīciju līgumā tas nav izdevies,
–papildus tam ES ir panākusi noteikumus reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām (tādām kā ES), kuros ir skaidri apstiprināts, ka ECT satvarā nav iespējams ierosināt šķīrējtiesas procedūras ES iekšienē 8 , kā jau tas norādīts ES Tiesas judikatūrā 9 ,
–būtiski precizējumi attiecībā uz tranzīta noteikumiem, lai, neradot jaunas saistības Eiropas Savienībai, ņemtu vērā prasības, kas saistītas ar integrētiem enerģijas tirgiem ar trešo personu piekļuves tiesībām, kādi ir arī ES 10 ,
–atjaunināta enerģētikas nozarē veiktas saimnieciskās darbības definīcija, kas kopā ar EM/EM I, EQ/EQ I un NI pielikumu (sk. 2. punktu tālāk tekstā) ļauj ES saskaņot investīciju aizsardzību ES ar ES enerģētikas un klimata mērķiem.
ECT teksta grozījumu pieņemšanai principā nav juridisku seku. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tā ir līdzvērtīga nevis teksta, par ko panākta vienošanās, parakstīšanai, bet gan tā parafēšanai.
Tāpēc Komisija ierosina, ka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferencē, ir atbalstīt ierosināto ECT grozījumu pieņemšanu (CC 760).
Attiecībā uz ierosināto pielikumu pārlabojumu un izmaiņu apstiprināšanu (CC 761)
ECT 34. panta 3. punkta m) apakšpunktā ir paredzēta vienkāršota procedūra, kas pilnvaro konferenci pieņemt pārlabojumus ECT pielikumos. Ierosinātās izmaiņas ECT pielikumos (CC 761) rada būtiskas izmaiņas pašreizējā nolīgumā — ar NI pielikumu no investīciju aizsardzības darbības jomas, kas noteikta ECT III daļā, tiek izslēgti noteikti energomateriāli, energoprodukti un darbības. Tā rezultātā ES ir ieguvusi tiesības ierobežot investīciju aizsardzību ES šādi:
–izslēgt no aizsardzības visas jaunās investīcijas fosilajā kurināmajā ES, sākot no 2023. gada 15. augusta, ar pārejas periodu ūdeņradim / mazoglekļa gāzei gatavām gāzes elektrostacijām un infrastruktūrai, kas emitē mazāk nekā 380 g CO2/kWh, līdz 2030. gada 31. decembrim — pēc noklusējuma — vai līdz 2033. gada 15. augustam, ja tās aizstāj ar oglēm, kūdru vai degslānekli darbināmu iekārtu,
–izslēgt no aizsardzības visas jau veiktās investīcijas fosilajā kurināmajā ES, sākot ar dienu, kad būs pagājuši 10 gadi pēc ECT grozījumu stāšanās spēkā (vai provizoriskās piemērošanas sākuma), bet ne vēlāk kā ar 2040. gada 31. decembri,
–aizsardzību nodrošināt tikai attiecībā uz atjaunīgo un mazoglekļa ūdeņradi un sintētiskajām degvielām,
–izslēgt no aizsardzības darbības, kas saistītas ar oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu.
Ierosinātās izmaiņas arī saskaņo ECT darbības jomu ar jauno situāciju atjaunīgo un mazoglekļa tehnoloģiju jomā, kuras vajadzīgas pārejai uz zaļo enerģiju. Šajā nolūkā izmaiņas tiks veiktas EM/EM I pielikumā (pievienojot jaunus energomateriālus un energoproduktus, piemēram, ūdeņradi un atvasinātās degvielas, piemēram, amonjaku un metanolu, biomasu, biogāzi un sintētiskās degvielas) un EQ/EQ I pielikumā (pievienojot jaunu energoaprīkojumu, piemēram, dažādus izolācijas materiālus, kā arī daudzkārtu stikla izolatoru).
Turklāt ir izveidoti jauni pielikumi, lai īstenotu savstarpīguma principu, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas puses nevar būt spiestas aizsargāt citu līgumslēdzēju pušu investīcijas, ja šīs citas līgumslēdzējas puses šādas investīcijas ir izslēgušas NI pielikumā, un šo principu var īstenot, nepiemērojot vai nu ECT 26. pantā paredzēto investoru un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu (jaunais IA-NI pielikums), vai arī visu III daļu par investīciju aizsardzību (jaunais NPT pielikums).
Tāpēc Komisija ierosina, ka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferencē, ir apstiprināt ECT pielikumos ierosināto izmaiņu un pārlabojumu pieņemšanu (CC 761).
Attiecībā uz ierosināto vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņu apstiprināšanu (CC 762)
Ar vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņām (CC 762) tiek laboti novecojuši noteikumi (piemēram, termins “Eiropas Kopienas” tiek aizstāts ar terminu “Eiropas Savienība”), kā arī tiek papildus precizēts ECT teksts (piemēram, tiek precizēts, ka “subsīdija” ietver “valsts atbalstu”, kā tas definēts ES tiesību aktos). Šo vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņu apstiprināšana palielinās ECT teksta skaidrību un precizitāti.
Tāpēc Komisija ierosina, ka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferencē par šo jautājumu, ir apstiprināt ierosinātās vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas (CC 762).
Attiecībā uz lēmuma par ECT teksta grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu apstiprināšanu (CC 763)
Konference apstiprinās lēmumu, kurā paredzēta šāda ierosināto ECT grozījumu un tā pielikumu izmaiņu spēkā stāšanās un provizoriskās piemērošanas kārtība (CC 763):
–ECT teksta grozījumi stāsies spēkā saskaņā ar ECT 42. panta 4. punktu. Tas nozīmē, ka grozījumi stāsies spēkā pēc tam, kad tos būs ratificējušas trīs ceturtdaļas līgumslēdzēju pušu. Turklāt lēmumā paredzēts, ka visas līgumslēdzējas puses grozījumus pēc noklusējuma provizoriski piemēros no 2023. gada 15. augusta, ja vien tās līdz 2023. gada 23. februārim nebūs iesniegušas deklarāciju, ka tās nespēj to darīt,
–izmaiņas NI pielikuma C iedaļā, kurā jo īpaši ietverti noteikumi, kas paredz 10 gadu pārejas periodu, lai Eiropas Savienībā pakāpeniski izbeigtu aizsardzību esošajām investīcijām fosilajā kurināmajā, un izmaiņas citos pielikumos: minētās izmaiņas stāsies spēkā, kad stāsies spēkā ECT grozījumi (sk. iepriekš). NI pielikuma C iedaļu un izmaiņas citos pielikumos visas līgumslēdzējas puses pēc noklusējuma piemēros provizoriski, ja vien tās līdz 2023. gada 23. februārim nebūs iesniegušas deklarāciju par pretējo (sk. iepriekš),
–izmaiņas NI pielikuma B iedaļā, kurā jo īpaši ietverti noteikumi, kas paredz no aizsardzības ES izslēgt jaunas investīcijas fosilajā kurināmajā, automātiski stāsies spēkā 2023. gada 15. augustā bez turpmākas ratifikācijas,
–vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas, ciktāl ar tām tiek labotas novecojušas atsauces, stāsies spēkā 2022. gada 22. novembrī. Pārējās izmaiņas stāsies spēkā, kad stāsies spēkā ECT grozījumi. Tikmēr tās provizoriski piemēros tāpat kā ECT grozījumus.
ECT un NI pielikuma C iedaļas grozījumu, kā arī citos pielikumos veikto izmaiņu spēkā stāšanās un provizoriskās piemērošanas kārtība ir saskaņā ar sākotnējā ECT noteikumiem par stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu. Turklāt ES ir panākusi, ka NI pielikuma B iedaļa automātiski stāsies spēkā 2023. gada 15. augustā, tādējādi vēl stingrāk nosakot datumu, kad stājas spēkā ES izņēmumi attiecībā uz jaunu investīciju fosilajā kurināmajā aizsardzību.
Tāpēc Komisija ierosina, ka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferencē par šo jautājumu, ir apstiprināt lēmumu par ECT teksta grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu (CC 763).
Paredzēto lēmumu priekšmets attiecas uz jomu, kurā Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence saskaņā ar LESD 3. panta 1. punktu, proti, kopējo tirdzniecības politiku. Paredzētie lēmumi attiecas uz noteikumiem par tirdzniecību un ārvalstu tiešo investīciju aizsardzību — noteikumiem, kas ietilpst šajā jomā, kurā Savienībai ir ekskluzīva kompetence.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Procesuālais juridiskais pamats
Principi
LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 11 .
Piemērošana konkrētajā gadījumā
Enerģētikas hartas konference ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Enerģētikas hartas nolīgumu.
Akti, ko Enerģētikas hartas konference tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Šie akti būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Lēmumi, kas jāpieņem Enerģētikas hartas konferencē, lai apstiprinātu ierosinātos pārlabojumus un izmaiņas ECT pielikumos (CC 761) un ierosinātās vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas (CC 762), ir akti ar saistošām juridiskām sekām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tas ir tāpēc, ka Enerģētikas hartas konferencei ar ECT ir piešķirtas pilnvaras grozīt ECT pielikumus, vienošanās, deklarācijas un lēmumus bez nepieciešamības līgumslēdzējām pusēm to vēlāk ratificēt. Saskaņā ar ECT 48. pantu pielikumi un lēmumi ir nolīguma neatņemama sastāvdaļa.
Lēmums, kas jāpieņem Enerģētikas hartas konferencē, lai apstiprinātu lēmumu par ECT teksta grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu (CC 763), ir akts ar saistošām juridiskām sekām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo tas uzliek līgumslēdzējām pusēm pienākumu no 2023. gada 15. augusta provizoriski piemērot grozīto ECT tekstu un izmaiņas dažās tā pielikumu iedaļās, ja pirms 2023. gada 23. februāra nav iesniegta deklarācija par pretējo.
Lēmums, kas jāpieņem Enerģētikas hartas konferencē, lai pieņemtu ierosinātos grozījumus ECT tekstā (CC 760), šajā konkrētajā gadījumā ir akts ar saistošām juridiskām sekām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo tas ir jāpieņem vienlaikus ar lēmumu par ECT teksta grozījumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu (CC 763 — sk. iepriekš), kas līgumslēdzējām pusēm uzliek pienākumu minētos grozījumus provizoriski piemērot no 2023. gada 15. augusta, ja pirms 2023. gada 23. februāra nav iesniegta deklarācija par pretējo.
Paredzētie lēmumi nepapildina un negroza ECT noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
Materiālais juridiskais pamats
Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajiem lēmumiem, attiecībā uz kuriem Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajiem lēmumiem ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no šiem mērķiem vai komponentiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
Ja ar paredzētajiem lēmumiem vienlaikus vēlas sasniegt vairākus mērķus vai tiem ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots citam, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzēto lēmumu mērķi un komponenti attiecas uz enerģētikas jomu un kopējo tirdzniecības politiku. Minētie paredzēto lēmumu elementi ir nesaraujami saistīti, un neviens nav pakārtots otram.
Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālajā juridiskajā pamatā ir šādi noteikumi: LESD 194. panta 2. punkts un 207. pants.
Secinājums
Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 194. panta 2. punktam un 207. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
Paredzēto aktu publicēšana
Tā kā ar Enerģētikas hartas konferences lēmumiem tiks grozīti ECT pielikumi, ir lietderīgi tos pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2022/0324 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu un 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienība noslēdza Enerģētikas hartas nolīgumu (“Nolīgums”), pieņemot Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (1997. gada 23. septembris) par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem (OV L 69, 9.3.1998., 1.–116. lpp.), un tas stājās spēkā 1998. gada 16. aprīlī.
(2)Saskaņā ar Nolīguma 34. pantu Enerģētikas hartas konference pieņem Nolīguma grozījumu tekstus un apstiprina pārlabojumus un tehniskās izmaiņas Nolīguma pielikumos.
(3)Enerģētikas hartas konferencei 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī ir jāpieņem ierosinātie Enerģētikas hartas nolīguma grozījumi (CC 760) un jāapstiprina i) ierosinātie pārlabojumi un izmaiņas Enerģētikas hartas nolīguma pielikumos (CC 761), ii) ierosinātās vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas (CC 762) un iii) lēmums par Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu (CC 763).
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferencē, jo iepriekš minētie akti Savienībai būs saistoši.
(5)Tā kā Nolīgums nav būtiski atjaunināts kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tas kļuvis arvien mazāk piemērots pašreizējai situācijai. Ir lietderīgi grozīt Nolīgumu, lai to saskaņotu ar Parīzes nolīguma principiem, vajadzību pēc ilgtspējīgas attīstības un cīņu pret klimata pārmaiņām prasībām, kā arī ar moderniem investīciju aizsardzības standartiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē, ir šāda:
(a)atbalstīt to, ka konferencē tiek pieņemti ierosinātie Enerģētikas hartas nolīguma grozījumi (CC 760);
(b)apstiprināt ierosinātos pārlabojumus un izmaiņas Enerģētikas hartas nolīguma pielikumos (CC 761);
(c)apstiprināt ierosinātās vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas (CC 762); kā arī
(d)apstiprināt lēmumu par Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu un tā pielikumu izmaiņu/pārlabojumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu (CC 763).
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Eiropas Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs