EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2022
COM(2022) 329 final
2022/0210(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu groza Regulu (ES) Nr. 691/2011
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 6. jūlija Regulā (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem ir noteikta vienota Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēma. Tā tika grozīta ar Regulu (ES) Nr. 538/2014. Regula attiecas uz šādiem sešiem moduļiem: gaisa emisiju konti, vides nodokļi saimniecisko darbību dalījumā, ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti, vides aizsardzības izdevumu konti, vides preču un pakalpojumu nozares konti un energoresursu fiziskās plūsmas konti.
Regulas 10. pantā uzskaitīti potenciāli jauni moduļi, kas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, jāievieš vēlāk. Ar šo priekšlikumu ievieš šādus trīs jaunus vides kontu moduļus, kas jau paredzēti 10. pantā: meža resursu konti, ekosistēmu konti un vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu konti.
Priekšlikuma galvenais mērķis ir paplašināt Eiropas vides ekonomisko kontu tvērumu, lai sniegtu labāku informāciju Eiropas zaļā kursa (izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku) vajadzībām.
Vides ekonomiskie konti ir daudzfunkcionāla statistikas sistēma, kas apvieno ekonomikas un vides informāciju. Konsekventā un ar makroekonomikas statistiku (nacionālie konti) saderīgā veidā tie mēra vides ieguldījumu ekonomikā un ekonomikas ietekmi uz vidi.
Lietotāji analizē un izmanto vides ekonomiskos kontus modelēšanā un perspektīvu noteikšanā, kā arī politikas priekšlikumu sagatavošanā un ziņošanā par politikas īstenošanu un ietekmi. Jaunie moduļi šiem mērķiem darīs pieejamas integrētākas datu kopas.
Ekosistēmu konti apvieno bioloģiskās daudzveidības un dabas kapitāla apsvērumus ar vispārējiem ekonomiskiem jautājumiem par resursu sadali un ilgtspēju. Meža resursu konti konkrēti mēra meža platību un tajā pieejamo kokmateriālu ieguves daļu un izseko to izmaiņas laika gaitā. Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu konti identificē un kvantificē iekšzemes fiskālās politikas pasākumus un trešo valstu resursus, kas atbalsta zaļo kursu ar saimniecisko darbību un produktu palīdzību, aizsargājot vidi un dabas resursus.
Trīs ierosinātie moduļi atbilst starptautiskajiem statistikas standartiem un balstās uz tiem: t. i., integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (SEEA) centrālo regulējumu un SEEA ekosistēmu kontiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma SEEA centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43. sesijā 2012. gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus — savā 52. sesijā 2021. gada martā. Jaunie moduļi pilnībā atbilst SEEA.
Vairākus gadus daudzas dalībvalstis ir guvušas pieredzi meža resursu kontu un vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu datu apkopošanā un ziņošanā par tiem. Tas ir noticis, izmantojot Komisijas (Eurostat) regulāras brīvprātīgas datu vākšanas un veicot eksperimentālos pētījumus, kas palīdzēja pārbaudīt ekosistēmu kontu ieviešanas iespējas ES. Šī pieredze tika nodota visām pārējām dalībvalstīm.
Attiecībā uz vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontiem dažas prasības jau ir izpildītas, obligāti ziņojot par vides aizsardzības izdevumu kontiem. Visaptverošāka un racionālāka ziņošana par vides subsīdijām un tamlīdzīgiem pārvedumiem tiks balstīta uz šo pieredzi un — kad tā būs ieviesta — sniegs datus par pārvedumiem, kas nepieciešami vides aizsardzības izdevumu kontiem.
Šis priekšlikums papildina izmaiņas, kas izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/125. Izmaiņas Eiropas vides ekonomisko kontu pašreizējo moduļu datu paziņošanas tvērumā un termiņos nodrošina, ka dati labāk atbilst lietotāju vajadzībām.
Priekšlikumā arī atjaunina atsauces uz Eiropas kontu sistēmas (EKS 95) 1995. gada izdevumu. Tās aizstāj ar atsaucēm uz Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) 2010. gada izdevumu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013.
Šī iniciatīva nav daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT).
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 691/2011 ir noteikta vienota ES vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēma, kas vajadzīga, lai izveidotu satelītkontus, kas papildinātu Eiropas kontu sistēmu (EKS 2010).
Regulas 16. apsvērumā ir teikts, ka dažādās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, un uzsvērts, ka vajadzīga modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu, piemēram, lai ieviestu papildu moduļus.
Regulas 3. pantā ir noteikts vides ekonomisko kontu moduļu saraksts, kas jāapkopo vienotā sistēmā. Katra moduļa mērķi, aptvērums, datu apkopošanas un ziņošanas raksturlielumi, pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi, kā arī datu sniegšanas tabulas ir aprakstītas atsevišķā regulas pielikumā. Lai saīsinātu laiku, kurā tiek paziņoti daži dati, sarakstam pievienotu vairāk raksturlielumu un racionalizētu datu sniegšanas tabulas, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/125 tika atjaunināti pielikumi par esošajiem sešiem Eiropas vides ekonomisko kontu moduļiem.
Regulas 10. pantā ir uzskaitīti jauni vides ekonomisko kontu moduļi, kurus varētu ieviest, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, tostarp trīs jaunie moduļi šajā priekšlikumā. Šie trīs moduļi ir uzskaitīti arī kā attīstības jomas Eiropas vides ekonomisko kontu stratēģijā 2019.2023. gadam, ko apstiprināja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja.
Regulas 4. pantā noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanas iespējas, dalībvalstīm veicot brīvprātīgus eksperimentālos pētījumus. Šā iemesla dēļ par trim ierosinātajiem moduļiem ir veikti vairāki eksperimentāli pētījumi, kuros pārbaudītas datu apkopošanas iespējas. Attiecībā uz meža resursu kontiem un vides subsīdijām un tamlīdzīgiem pārvedumiem dažas dalībvalstis jau brīvprātīgi apkopo un paziņo Komisijai (Eurostat) gada datus.
Kontu sagatavošanai vides kontu sistēmā izmanto esošos datus. Labāk tiks izmantota informācija, kas iegūta no esošajām datu vākšanām.
•Saskanība ar citām ES politikas jomām
Vides ekonomiskajos kontos tiek apkopota ekonomikas un vides informācija, mērot vides ieguldījumu ekonomikā un ekonomikas ietekmi uz vidi. Šis priekšlikums sniedz informāciju par Eiropas zaļo kursu, ekonomikas politikas nolūkos integrējot vides ilgtspējas apsvērumus. Saskaņā ar šo regulu iegūtie dati arī palīdzēs īstenot Eiropas pusgada zaļināšanas iniciatīvas, iekļaujot ilgtspēju visās ES politikas jomās un uzraugot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
Priekšlikums par meža resursu kontu moduli ir saskaņā ar klimata un meža resursu politiku. Eiropas zaļā kursa ietvaros Komisija kā vienu no savām pamatiniciatīvām iesniedza jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam. Stratēģijā ir atzīta mežu centrālā un daudzfunkcionālā loma un mežsaimniecības (un visas mežu resursu vērtības ķēdes) devums ilgtspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidē līdz 2050. gadam un lauku kopienu dzīvīguma un pārticības saglabāšanā. Tā arī paziņoja, ka 2023. gadā tiks iesniegta likumdošanas iniciatīva par meža monitoringu un stratēģiskajiem plāniem. Meža resursu kontu modulis atbalsta ES meža stratēģiju 2030. gadam un turpmāko meža monitoringa iniciatīvu un sasaista meža politiku ar klimata, enerģētikas un bioekonomikas politiku.
Ekosistēmu kontu modulis sniedz datus, kas nepieciešami, lai aprakstītu progresu kādā no sešiem prioritārajiem mērķiem vides rīcības programmā līdz 2030. gadam: aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un uzlabot dabas kapitālu. Šis modulis arī palīdz uzraudzīt ES dabas atjaunošanas plāna, kas ir daļa no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, īstenošanu.
Ekonomiskie instrumenti piesārņojuma kontrolei un dabas resursu pārvaldībai, piemēram, vides subsīdijas, ir arvien svarīgāki ES vides politikas instrumenti, un pastāv liela interese iegūt vairāk informācijas par to izmantošanu un efektivitāti. Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu modulis palīdz uzraudzīt Eiropas zaļā kursa īstenošanu. Tas ietver valstu budžetu zaļināšanu, informēšanu par vides reālo cenu, atbalstu ES enerģētikas pārkārtošanai un klimata mērķiem 2030. gadam, kā arī atjaunojamo energoresursu, bioloģiskās daudzveidības, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas politikas īstenošanu.
Regulā (ES) Nr. 549/2013 ir izklāstīta Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) pašreizējā versija, un Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem būtu jāatsaucas uz šo versiju.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. panta 1. punkts. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Parlaments un Padome pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sagatavota statistika, kas palīdz ES pildīt savus uzdevumus. Statistikai jāatbilst noteiktiem taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartiem, neradot pārmērīgu slogu uzņēmumiem, iestādēm un iedzīvotājiem.
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vides ekonomisko kontu starptautisku salīdzināmību, paplašinot Regulas (ES) Nr. 691/2011 tvērumu un iekļaujot tajā papildu moduļus, kas uzskaitīti 10. pantā. Šajā pantā ir skaidri paredzēts pievienot jaunus moduļus un sniegts kandidātu saraksts. Pirmie trīs moduļi šajā sarakstā jau tika iekļauti Regulā (ES) Nr. 538/2014.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.
Rīcība ES līmenī ir pamatota. Pirmkārt, Eiropas statistikai jābūt salīdzināmai starp dalībvalstīm, un tas nepieciešams, lai no dalībvalstu kopējiem rādītājiem atvasinātu ES kopējos rādītājus. Otrkārt, videi ir starptautisks mērogs un būtība. Treškārt, daži vides ekonomisko kontu izmantošanas veidi pārsniedz ES robežas, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķi, tāpēc ES ir jāpiemēro globālie standarti.
Ierosinātais akts attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) jautājumu, tāpēc tas būtu jāattiecina uz EEZ.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.
Dalībvalstīm ir jāsagatavo jaunie vides ekonomiskie konti, izmantojot kopīgas specifikācijas, kuru pamatā ir starptautiskie SEEA standarti, un pēc tam jānosūta dati Komisijai (Eurostat) validēšanai un izplatīšanai.
Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula nepārsniedz mērķa sasniegšanai nepieciešamās darbības.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Regula ir vispiemērotākais instruments, ņemot vērā priekšlikuma mērķi un saturu un to, ka ar to groza spēkā esošu regulu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Pamatojoties uz Komisijas standartiem, tika ievērota Eurostat sistēma spēkā esošo tiesību aktu, tostarp Eiropas statistikas programmas, izvērtēšanai, un šī sistēma veidoja visa procesa centrālo daļu. Turklāt katru gadu tiek veikti apsekojumi, lai uzzinātu vairāk par lietotājiem, viņu vajadzībām un apmierinātību ar Eurostat pakalpojumiem. Eurostat izmanto izvērtējuma rezultātus, lai uzlabotu statistikas informācijas un rezultātu sagatavošanas procesus. Rezultāti tiek ņemti vērā dažādos stratēģiskajos plānos, piemēram, Eurostat darba programmā un pārvaldības plānā.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikums ir apspriests ar Eiropas Statistikas sistēmu, un tehniskā informācija ar datu sagatavotājiem un lietotājiem ir apspriesta rakstiskās apspriedēs. Tas tika apspriests arī uzdevumgrupās un darba grupās vides ekonomisko kontu un monetārās vides statistikas un kontu jautājumos 2020. gada maijā un 2021. gada maijā. Turklāt pamatā esošie jautājumi tika apspriesti nozaru un vides statistikas un kontu direktoru sanāksmēs 2021. gada jūlijā un oktobrī. Ar to pašu grupu notika arī rakstiska apspriede 2021. gada decembrī. Visās šajās apspriedēs tika ierosināti tehniski uzlabojumi un vienkāršojumi.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija (Eurostat) apspriedās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju, jo valstu statistikas iestādes (VSI) ir atbildīgas par visu valstu darbību koordinēšanu saistībā ar Eiropas statistiku.
•Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtējums tika uzskatīts par nevajadzīgu šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Regula (ES) Nr. 691/2011 jau ir spēkā kā politikas instruments iniciatīvas vajadzībām. Konkrēti 10. pantā ir skaidri paredzēta iespēja pievienot jaunus tematiskos kontus un uzskaitīti iespējamie moduļi. Otrkārt, dalībvalstis ar Komisijas (Eurostat) finansiālo atbalstu (saskaņā ar 4. pantu) ir veikušas aptuveni 30 eksperimentālos pētījumus par jaunajiem tematiem. Visbeidzot, pēdējo piecu gadu laikā ir gūta pieredze, brīvprātīgi vācot datus par mežu resursu un vides subsīdiju kontiem. Visbeidzot, pastāv stabila pierādījumu bāze, un gadu gaitā ir uzkrāta pieredze.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Komisija ir stingri apņēmusies vienkāršot vai samazināt slogu, kad tā groza kādu tiesību aktu. Ar vides kontu palīdzību tiek sagatavota augstas kvalitātes statistika, atkārtoti izmantojot pieejamos datus un ierobežojot administratīvo slogu uzņēmumiem un sabiedrībai. To panāk, integrējot esošos sākumdatus un apvienojot tos stabilās aplēsēs un rādītājos, kuru pamatā ir starptautiskie standarti.
•Pamattiesības
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums nemaina Regulas (ES) Nr. 691/2011, jo īpaši tās 4. panta, ietekmi uz ES budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Regulas (ES) Nr. 691/2011 7. pantā noteikts, ka dalībvalstis sagatavo kvalitātes ziņojumus un nosūta tos Komisijai (Eurostat). Eurostat papildus citiem ievaddatiem izmanto kvalitātes ziņojumus, lai validētu nosūtīto datu kvalitāti. Kvalitātes ziņojuma noteikumi attieksies arī uz trim jaunajiem moduļiem.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 691/2011 10. pantu Komisija reizi trijos gados iesniedz Parlamentam un Padomei ziņojumu par regulas īstenošanu.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Šajā priekšlikumā ir trīs panti un viens pielikums.
1. pantā ir precizēti Regulā (ES) Nr. 691/2011 veicamie grozījumi. Grozījumi ir aprakstīti turpmāk.
– 2. pants — Definīcijas
2. panta 7.–9. punktā definēti meža resursu konti, vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu un ekosistēmu konti.
– 3. panta 1. punkts — Moduļi
Eiropas vides ekonomisko kontu moduļu sarakstam g) līdz i) apakšpunktā pievieno trīs jaunus moduļus ar atsaucēm uz pielikumiem, precizējot to mērķus, aptvērumu un ziņošanas pienākumus.
– 3. panta 4.a punkts — Deleģētās pilnvaras
Jauns 3. punkta 4.a apakšpunkts pilnvaro Komisiju pieņemt deleģēto aktu, lai lemtu par to, par kuriem ekosistēmu pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti datu sniegšanas tabulās IX pielikuma (monetārās vērtības) 5. iedaļā, tiks ziņots. IX pielikuma noteikumi nosaka ekosistēmu pakalpojumus fiziskās un monetārās vienībās. Ekosistēmu pakalpojumi monetārās vienībās būs ekosistēmu pakalpojumu apakškopa fiziskās vienībās.
– 5. panta 2. punkts — Datu vākšana
Dalībvalstis var izmantot inovatīvas pieejas, kas jau nav noteiktas 5. panta 2. punktā.
– 8. pants — Atkāpes
Ietver iespēju pieprasīt atkāpi no datu paziņošanas par trim jaunajiem moduļiem.
–9. pants — Deleģēšanas procedūra
Paplašina deleģētās pilnvaras, pievienojot atsauci uz jauno 3. panta 4.a punktu.
– 10. pants — Ziņojums un pārskatīšana
Atjaunina jomas, lai tās iekļautu šīs regulas īstenošanas ziņojumā Parlamentam un Padomei.
–IV pielikums — Vides aizsardzības izdevumu konti
No IV pielikuma svītro raksturlielumu “vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie)”, jo to vāks saskaņā ar jauno VIII pielikumu.
–Jauni pielikumi
Regulai pievieno šādus trīs jaunus pielikumus: VII pielikumu par meža resursu kontiem, VIII pielikumu par vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontiem un IX pielikumu par ekosistēmu kontiem.
–Atsauces uz ES27 un EKS 2010
Aizstāj visas atsauces uz “ES 28” ar “ES27” un “EKS 95” ar “EKS 2010”.
Priekšlikuma 2. pants atceļ dalībvalstu pienākumu ziņot datus par vides aizsardzības pārvedumiem (noteikts spēkā esošajā IV pielikumā par vides aizsardzības izdevumu kontiem), tiklīdz saskaņā ar VIII pielikumu ir iesniegtas visaptverošākas un racionalizētākas datu kopas par vides subsīdijām un tamlīdzīgiem pārvedumiem. Tas nodrošina, ka tiek novērsta dubulta ziņošana.
3. pantā noteikts šīs regulas spēkā stāšanās un tiešas piemērošanas datums. Izņēmuma kārtā 1. panta 7) punkts ir jāpiemēro no 2025. gada, jo raksturlieluma “vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie)” vākšana VIII pielikumā sākas tikai 2025. gadā (sk. VIII pielikuma 4. iedaļu).
2022/0210 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu groza Regulu (ES) Nr. 691/2011
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Lēmums (ES) 2022/591, ar ko nosaka vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam, apstiprināja, ka pareiza informācija par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un nodrošinātu lielākas pilnvaras iedzīvotājiem. Būtu jāizstrādā instrumenti, lai uzlabotu sabiedrības informētību par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 691/2011 10. pantā noteikts, ka Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās regulas īstenošanu un, ja vajadzīgs, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 691/2011 4. panta 2. punktā minēto eksperimentālo pētījumu rezultātus, lai ierosinātu ieviest jaunus vides ekonomisko kontu moduļus, piemēram, ar vidi saistītus pārvedumus (subsīdijas), meža resursu kontus un ekosistēmu pakalpojumu kontus.
(3)Jaunajiem moduļiem ir jāsniedz tiešs ieguldījums Savienības politikas prioritātēs “zaļā izaugsme” un “resursefektivitāte”.
(4)Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43. sesijā 2012. gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7. nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti) — savā 52. sesijā 2021. gada martā. Šajā regulā noteiktie jaunie moduļi pilnībā atbilst SEEA.
(5)Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai ir vajadzīga atbilstīga, visaptveroša un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai nepieciešama mērķiem atbilstīga saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009.
(6)Lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz zaļu, konkurētspējīgu un noturīgu aprites ekonomiku un uzraudzītu progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu Savienības kontekstā, ir vajadzīgi papildu dati.
(7)Ekonomikas un finanšu padomes 2020. gada 6. novembra secinājumos par Eiropas statistiku Eiropas statistikas sistēma tiek mudināta reaģēt uz jaunajām informācijas prasībām, kas izklāstītas Eiropas zaļajā kursā, tostarp tām, kuras saistītas ar Eiropas vides ekonomisko kontu programmas pārskatīšanu un paplašināšanu.
(8)Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 2019/16 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir vajadzīgi pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un pilnībā jāīsteno meža resursu konti.
(9) Regulas (ES) Nr. 691/2011 5. panta 2. punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai aplēstu vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas. Dalībvalstīm vienmēr būtu jāinformē Komisija un jāsniedz sīkāka informācija par šo pieeju kvalitāti, lai Komisija varētu novērtēt datu kvalitāti.
(10)Tā kā Savienībā pašlaik ir 27 dalībvalstis, ir lietderīgi atsaukties uz “ES27”.
(11)Regulas (ES) Nr. 691/2011 10. pantā uzskaitītais iespējamo nākotnes Eiropas vides ekonomisko kontu saraksts ir jāatjaunina, lai tos saskaņotu ar pašreizējām Savienības politikas prioritātēm.
(12)1995. gada Eiropas kontu sistēmu (EKS 95) aizstāja ar 2010. gada Eiropas kontu sistēmu (EKS 2010), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013.
(13)“EKS 2010” ietver atsauces sistēmu ar kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un uzskaites noteikumiem, kas vajadzīgi, lai sagatavotu dalībvalstu kontus Savienības statistikas prasībām.
(14)Lai ņemtu vērā ekosistēmu pakalpojumu vērtības noteikšanas metodikas pašreizējo attīstības stadiju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu regulu, nosakot, par kuriem ekosistēmas pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, būtu jāziņo monetārās vērtības, pirmais pārskata gads, kā arī saraksts ar pieņemamām metodēm minēto monetāro vērtību noteikšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(15)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, ieviest jaunus vides kontu moduļus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā Eiropas statistikai par EEEA, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētos mērķus konsekvences un salīdzināmības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(16)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 691/2011 groza šādi:
1) regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:
“7) “meža resursu konti” ir meža resursu aktīvu konti, kas ietver kokaugiem klātu zemi un kokmateriālus uz kokaugiem klātas zemes, un mežsaimniecības un mežizstrādes saimnieciskās darbības konti;
8) “vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS 2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un valsts resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
9) “ekosistēmu konti” ir kontu kopums, kas izveidots, lai sniegtu konsekventu informāciju par ekosistēmu apjomu un stāvokli un par pakalpojumu plūsmām no šīm ekosistēmām sabiedrībai.”;
2) regulas 3. pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
“g) meža resursu kontu modulis, kā norādīts VII pielikumā;
h) vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontu modulis, kā norādīts VIII pielikumā;
i) ekosistēmu kontu modulis, kā norādīts IX pielikumā.”;
(b)pantā iekļauj šādu jaunu 4.a punktu:
“4.a Komisija (Eurostat) veic metodisku pētījumu un priekšizpēti par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem, Komisija var papildināt šo regulu, lai ar deleģētu aktu noteiktu, par kuriem ekosistēmu pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, ziņo monetārās vērtības, pirmo pārskata gadu, kā arī sarakstu ar pieņemamām metodēm šo monetāro vērtību noteikšanai.”;
3) regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu tekstu:
“d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl tās ļauj sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām kvalitātes prasībām.
Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti.”;
4) regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz VII, VIII un IX pielikumu, attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs — ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.”;
5) regulas 9. pantu groza šādi:
(a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 3., 4. un 4.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3., 4. un 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Saskaņā ar 3. panta 3., 4. un 4.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
6) regulas 10. panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
“ – jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai, piemēram, ūdens resursu kontiem (kvantitatīviem un kvalitatīviem), resursu pārvaldības izdevumu kontiem, subsīdijām vai atbalsta pasākumiem, kas var kaitēt videi, un atkritumu kontiem,”;
7) regulas IV pielikuma 3. iedaļā svītro vārdus “vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie)”;
8) visas atsauces uz “ES 28” un terminu “EKS 95” visā tekstā un pielikumos attiecīgi aizstāj ar “ES27” un “EKS 2010”;
9) Regulai (ES) Nr. 691/2011 pievieno VII, VIII un IX pielikumu, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Datus par vides aizsardzības pārvedumiem (saņemtajiem/izmaksātajiem), kas iepriekš iesniegti saskaņā ar IV pielikumu, iesniedz saskaņā ar VIII pielikumu. Dalībvalstis vairs nesniedz datus par vides aizsardzības pārvedumiem (saņemtajiem/izmaksātajiem) saskaņā ar IV pielikumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. panta 7) punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
Padomes vārdā —
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2022
COM(2022) 329 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,
ar ko attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu groza Regulu (ES) Nr. 691/2011
PIELIKUMS
“VII PIELIKUMS
MEŽA RESURSU KONTI
1. iedaļa
MĒRĶI
Meža resursu kontos reģistrē un sniedz datus par meža resursiem un saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē tādā veidā, kas ir pilnībā saderīgs ar datiem, kuri sniegti saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS). Meža resursu kontos sniedz papildu informāciju un izmanto jēdzienus, kas pielāgoti mežu un mežsaimniecības un mežizstrādes nozares īpatnībām.
Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē mežu resursu kontiem.
2. iedaļa
APTVĒRUMS
Meža resursu kontos reģistrē meža resursu (kokaugiem klāta zeme un koksne) krājumus un plūsmas un saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē, tostarp apaļkoku ražošanu un savvaļas nekoksnes meža produktu ieguvi un vākšanu.
3. iedaļa
RAKSTURLIELUMU SARAKSTS
Dalībvalstis sagatavo meža resursu kontus saskaņā ar šajā iedaļā aprakstītajiem raksturlielumiem.
(1)Kokaugiem klātas zemes un koksnes aktīvu konti. Kokaugiem klātu zemi definē kā turpmāk minēto trīs punktu summu.
(a)Mežs, kas pieejams koksnes piegādei: meži, kuros vides, sociālie vai ekonomiskie ierobežojumi būtiski neietekmē pašreizējo vai potenciālo koksnes piegādi. Šos ierobežojumus var noteikt ar tiesību normām, vadības/īpašnieka lēmumiem vai citu iemeslu dēļ.
(b)Mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei, ir visi meži, kurus neuzskata par pieejamiem koksnes piegādei saskaņā ar a) apakšpunktu. Tie ir meži, kuros vides, sociālie, ekonomiskie vai juridiskie ierobežojumi liedz būtisku koksnes piegādi. Tas ietver a) mežus ar juridiskiem ierobežojumiem vai ierobežojumiem, kas izriet no citiem politiskiem lēmumiem, kuri pilnībā izslēdz vai stingri ierobežo koksnes piegādi tādu iemeslu dēļ kā vides vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (aizsargmežs, nacionālie parki, dabas rezervāti un citas aizsargājamas teritorijas, piemēram, tādas, ar kurām saistītas nozīmīgas vides, zinātnes, vēstures, kultūras vai garīgās intereses); b) meži, kuros fiziskā produktivitāte vai koksnes kvalitāte ir pārāk zema vai mežizstrādes un transportēšanas izmaksas ir pārāk augstas, lai attaisnotu koksnes ieguvi, izņemot gadījuma rakstura cirtes pašpatēriņam.
(c)Cita kokaugiem klāta zeme.
“Mežs” ir zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Tas neietver zemi, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemei, vai kokus pilsētvidē, piemēram, pilsētu parkos, alejās un dārzos.
“Cita kokaugiem klāta zeme” ir zeme, kas nav klasificēta kā mežs un kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha; kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un vainaga projekcija ir 5–10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ; vai kura aptver vairāk nekā 10 % kombinēta krūmu, krūmāju un koku apauguma. Tas neietver zemi, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemei, vai kokus pilsētvidē, piemēram, pilsētu parkos, alejās un dārzos.
“Koksnes ikgadējs neto pieaugums” ir veģetējošu koku gada vidējais apjoma pieaugums. To aprēķina no gada sākumā pieejamās veģetējošu koku krājas (augošo koku krāja), no kā atskaitīts vidējs ikgadējs koku atmirums.
“Izvešana” ir visu tādu dzīvu vai atmirušu koku apjoms, kuri tiek nocirsti un izvesti no meža, citas kokaugiem klātas zemes vai citām cirsmām. Tas ietver nepārdotus apaļkokus, kas uzglabāti meža ceļmalās. Tas ietver arī atgūtos dabiskos zudumus, agrākā periodā nocirstas koksnes izvešanu gada laikā, koksnes, kas nav stumbra koksne (piemēram, celmi un zari), izvešanu un dabisku iemeslu dēļ, piemēram, ugunsgrēka, vēja, kukaiņu un slimību, atmirušu vai bojātu koku (zināmi kā dabiski zudumi) izvešanu. Tas neietver nekoksnes biomasu vai jebkādu koksni, kas palikusi mežā un nav izvesta gada laikā, piemēram, celmi, zari, koku galotnes un ciršanas atliekas (koksnes izstrādes atkritumi).
“Neatgriezeniski zudumi” ir ciršanas atliekas un visi vētras nogāztie koki, ko nevar izvest no meža, un koksne, kas zaudēta meža ugunsgrēku rezultātā.
(2)Ekonomiskie konti, kas sniedz datus par saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē. Meža un mežizstrādes nozare ir visas vietējās darbības veida vienības (vietējās DVV), kas veic darbības, kuras klasificētas NACE 2. red. A02 nodaļā.
Izmantojot EKS definīcijas, sniedz šādus raksturlielumus:
–izlaide;
–no kuras: izlaide pašu gala izlietojumam;
–starppatēriņš;
–bruto pievienotā vērtība;
–pamatkapitāla patēriņš;
–citi produktu nodokļi;
–citas ražošanas subsīdijas;
–darba ņēmēju atalgojums;
–bruto pamatkapitāla veidošana un neražoto nefinanšu aktīvu iegādes mīnus atsavinājumi;
–krājumu pārmaiņas;
–kapitāla pārvedums.
Dalībvalstis sniedz datus par nodarbinātību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē tūkstošos ikgadējā darba vienību (IDV), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 138/2004.
4. iedaļa
PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI
(1)Statistiku apkopo un nosūta par gadu.
(2)Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.
(3)Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.
(4)Pirmais pārskata gads ir 2023. gads.
(5)Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2022. gada līdz pirmajam pārskata gadam.
(6)Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2022. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2022. gada.
5. iedaļa
DATU SNIEGŠANAS TABULAS
Attiecībā uz 3. iedaļā noteiktajiem raksturlielumiem sniedz šādu informāciju:
(1)Kokaugiem klātas zemes platība, kas dalīta šādi:
–mežs, kas pieejams koksnes piegādei;
–mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei;
–cita kokaugiem klāta zeme.
Katru no šīm kategorijām sīkāk dala šādi:
–sākuma platība pārskata gada sākumā;
–apmežošana un citi palielinājumi;
–atmežošana un citi samazinājumi;
–statistiskā pārklasificēšana;
–beigu platība pārskata gada beigās.
Datus sniedz tūkstošos hektāru.
(2)Koksnes apjoms, kas dalīts šādi:
–mežs, kas pieejams koksnes piegādei;
–mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei;
–cita kokaugiem klāta zeme.
Mežu, kas pieejams koksnes piegādei, sīkāk dala šādi:
–sākuma krāja pārskata gada sākumā;
–neto pieaugums;
–izvešanas;
–neatgriezeniski zudumi;
–statistiskā pārklasificēšana;
–balanspostenis;
–beigu krāja pārskata gada beigās.
Mežu, kas nav pieejams koksnes piegādei, un citu kokaugiem klātu zemi sīkāk dala šādi:
–sākuma krāja pārskata gada sākumā;
–izvešanas;
–citas izmaiņas (starp sākuma un beigu krāju);
–beigu krāja pārskata gada beigās.
Datus sniedz par koksni ar mizu tūkstošos m3.
(3)Koksnes vērtība, kas dalīta šādi:
–mežs, kas pieejams koksnes piegādei;
–mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei;
–cita kokaugiem klāta zeme.
Mežu, kas pieejams koksnes piegādei, sīkāk dala šādi:
–sākuma krāja pārskata gada sākumā;
–neto pieaugums;
–izvešanas;
–neatgriezeniski zudumi;
–pārvērtēšana;
–statistiskā pārklasificēšana;
–balanspostenis;
–beigu krāja pārskata gada beigās.
Mežu, kas nav pieejams koksnes piegādei, un citu kokaugiem klātu zemi sīkāk dala šādi:
–sākuma krāja pārskata gada sākumā;
–izvešanas;
–citas izmaiņas (starp sākuma un beigu krāju);
–beigu krāja pārskata gada beigās.
Datus sniedz valsts valūtā miljonos.
(4)Attiecībā uz ekonomiskajiem kontiem datus par izlaidi, kas minēta 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu, izmantojot produktus, kas definēti ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (2.1. versija) terminiem:
–dzīvi meža kokaugi (produkts 02.10.11) un meža koku sēklas (produkts 02.10.12);
–meža koki, kas definēti kā koksnes neto pieauguma summa ieaudzētos mežos (produkts 02.10.30), un koksnes pārdošana no neieaudzētiem mežiem;
–neapstrādāti kokmateriāli (produkts 02.20.1), kas ietver šādus posteņus, par kuriem jāsniedz dati divās atsevišķās rindās:
(a)kurināmā koksne (produkti 02.20.14 un 02.20.15);
(b)summa, ko veido baļķi, t. i., skujkoku baļķi (produkts 02.20.11), lapu koku baļķi, izņemot tropu koksni (produkts 02.20.12), un tropisko mežu koku baļķi (produkts 02.20.13);
–savvaļas nekoksnes produkti (produkts 02.30);
–mežsaimniecības un mežizstrādes darbībai raksturīgie pakalpojumi, kas definēti kā meža koku stādaudzētavu pakalpojumi (produkts 02.10.2), palīgpakalpojumi mežsaimniecībai (produkts 02.4) un visi citi pakalpojumi, ko sniedz mežsaimniecības nozares vietējā darbības veida vienība (DVV);
–citi produkti no saistītām sekundārām darbībām vietējā DVV, piemēram, sēnes un trifeles (01.13.8), pārējās citur neklasificētas melleņu ģints ogas, augļi (01.25.19), dabiskais kaučuks (01.29.10), citi neapstrādāti kokmateriāli, ietverot šķeltus stabus, kārtis un mietus (16.10.39), kokogles (20.14.72), dabas rezervātu pakalpojumi, ietverot savvaļas dzīvnieku aizsardzību (91.04.12.), un citi produkti, ko ražojusi vietējā DVV.
Datus par mežsaimniecības un mežizstrādes nozares starppatēriņu, kas minēts 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu, izmantojot produktus, kuri definēti ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (2.1. versija) terminiem:
(a)tādu dzīvu meža kokaugu (produkts 02.10.11), meža koku sēklu (produkts 02.10.12) un meža koku (produkts 02.10.3) summa, ko izmanto kokmateriālu ražošanai;
(b)summa, ko veido enerģija un smērvielas, tostarp elektroenerģija (produkts 35.11.10), motoru degviela (benzīns) (produkts 19.20.21), dabasgāze — sašķidrināta vai gāzveida stāvoklī (produkts 06.20.10), naftas smēreļļas un citur nekvalificēti smagie destilāti (produkts 19.20.29) un citi līdzīgi produkti;
(c)summa, ko veido mežsaimniecībai un mežizstrādei raksturīgie pakalpojumi, tostarp meža koku stādaudzētavu pakalpojumi (produkts 02.10.2), palīgpakalpojumi mežsaimniecībai (produkts 02.4) un visi citi pakalpojumi, ko sniedz mežsaimniecības un mežizstrādes nozares vietējā darbības veida vienība (DVV);
(d)citas preces un pakalpojumi, kas nav uzskaitīti nevienā no iepriekš minētajiem starppatēriņa mainīgajiem lielumiem.
Datus par mežsaimniecības un mežizstrādes nozares krājumu pārmaiņām, kas minēti 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu:
–pārmaiņas nepabeigtos kultivētos bioloģiskajos aktīvos;
–citas krājumu pārmaiņas.
Visus raksturlielumus sniedz valsts valūtā miljonos.
6. iedaļa
MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS
Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.
VIII PIELIKUMS
VIDES SUBSĪDIJU UN TAMLĪDZĪGU PĀRVEDUMU KONTI
1. iedaļa
MĒRĶI
Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontos vāc un sniedz datus par kārtējiem un kapitāla pārvedumiem, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības, kuras aizsargā vidi un dabas resursus, tostarp vides produktu ražošanu un izmantošanu, tādā veidā, kas ir saderīgs ar Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) jēdzieniem un definīcijām.
Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontiem. Šos datus izmanto arī, lai apkopotu valsts vides aizsardzības izdevumus, kā noteikts IV pielikumā.
2. iedaļa
APTVĒRUMS
Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontos ieraksta neatlīdzināmus maksājumus no vispārējās valdības citiem institucionālajiem sektoriem (iekšzemes ekonomikā un pārējā pasaulē) un no nerezidentiem (pārējā pasaule), lai aizsargātu vidi vai samazinātu dabas resursu izmantošanu un ieguvi.
3. iedaļa
RAKSTURLIELUMU SARAKSTS
Dalībvalstis sagatavo vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:
–subsīdijas (EKS kods D.3);
–citi kārtējie pārvedumi (EKS kodi D.6 un D.7);
–kapitāla pārvedumi (EKS kods D.9).
Visus datus sniedz valsts valūtā miljonos.
4. iedaļa
PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI
(1)Statistiku apkopo un nosūta par gadu.
(2)Statistiku nosūta 24 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.
(3)Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.
(4)Pirmais pārskata gads ir 2023. gads.
(5)Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2022. gada līdz pirmajam pārskata gadam.
(6)Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2022. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2022. gada.
5. iedaļa
DATU SNIEGŠANAS TABULAS
(1)Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa šādiem sektoriem:
–maksājošais institucionālais sektors:
–vispārējā valdība;
–pārējā pasaule.
–saņemošais institucionālais sektors:
–vispārējā valdība;
–sabiedrības;
–mājsaimniecības;
–mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas;
–pārējā pasaule.
(2)Attiecībā uz katru iepriekš minēto datu sniegšanas kategoriju datus sniedz dalījumā pa vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) un resursu pārvaldības darbību klasifikācijas (CReMA) klasēm, kas sagrupētas šādi:
–CEPA 1;
–CEPA 2;
–CEPA 3;
–CEPA 4;
–CEPA 5;
–CEPA 6;
–CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa;
–CReMA 10;
–CReMA 11;
–CReMA 13;
–CReMA 13A;
–CReMA 13B;
–CReMA 13C;
–CReMA 14;
–CReMA 12, CReMA 15 un CReMA 16 summa.
(3)Pārvedumi, ko saņem sabiedrības no vispārējās valdības un kas sagrupēti pēc visu CEPA klašu (CEPA 1–9) un visu CReMA klašu (CReMA 10–16) summas, būtu tālāk šādi jāgrupē saskaņā ar NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikāciju:
–NACE A — lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība;
–NACE B — ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;
–NACE C — apstrādes rūpniecība;
–NACE D — elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
–NACE E — ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija;
–NACE F — būvniecība;
–NACE G — vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts;
–NACE H — transports un uzglabāšana;
–NACE I–U — citas NACE sadaļas.
(4)CEPA klases, kas minētas 2. un 3. punktā, ir noteiktas IV pielikumā; CReMA klases ir noteiktas V pielikumā.
6. iedaļa
MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS
Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.
IX PIELIKUMS
EKOSISTĒMU KONTI
1. iedaļa
MĒRĶI
Ekosistēmu konti sniedz datus par ekosistēmu aktīvu apjomu un stāvokli, kā arī par pakalpojumiem, ko tie sniedz sabiedrībai un ekonomikai. Dati atbilst SEEA ekosistēmu kontiem un ir saderīgi ar datiem, kas sniegti saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu.
Ja iespējams, ekosistēmu kontos izmanto esošo informāciju, tostarp no zemes novērošanas, vides pārskatiem un citiem datu avotiem.
2. iedaļa
APTVĒRUMS
Ekosistēmu kontos reģistrē ekosistēmu apjomu, ekosistēmu stāvokli un ekosistēmu pakalpojumu plūsmas.
Ekosistēmas apjoms ir ekosistēmu lielums platības ziņā. Ekosistēmu apjoma konti aptver sauszemes (tostarp saldūdens) un jūras ekosistēmas valsts teritorijā.
Ekosistēmas stāvoklis ir ekosistēmas kvalitāte, ko mēra pēc tās abiotiskiem, biotiskiem un ainavas raksturlielumiem ekosistēmu tipu dalījumā.
Ekosistēmu pakalpojumi ir ieguvumi, ko ekosistēmas sniedz saimnieciskām un citām cilvēku darbībām. Tie ietver i) nodrošinājumu, ii) regulēšanu un uzturēšanu un iii) kultūras pakalpojumus. Ekosistēmu pakalpojumu kontos reģistrē ekosistēmu sniegto ekosistēmu pakalpojumu faktisko piedāvājumu un izlietojumu valsts teritorijā.
Tematiskie konti ir konti, kuros datus organizē saskaņā ar konkrētām politikas tēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, okeāniem un pilsētu teritorijām.
3. iedaļa
RAKSTURLIELUMU SARAKSTS
Dalībvalstis sagatavo ekosistēmu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:
(1)Ekosistēmu apjoma konti, kuros ieraksta platību un platības izmaiņas katram ekosistēmu tipam valsts teritorijā. Dalībvalstis sniedz datus par ekosistēmu apjoma kontiem tūkstošos hektāru.
(2)Kā ekosistēmu apjoma kontu sastāvdaļa — pārrēķinu tabula, kurā ieraksta pārrēķinus starp ekosistēmu tipiem starp diviem punktiem laikā (hektāros).
(3)Ekosistēmu stāvokļa konti, kuros ekosistēmu raksturlielumus ieraksta šādi:
(a)attiecībā uz apdzīvotām vietām un citām mākslīgām teritorijām:
–zaļās zonas pilsētās un blakus esošajās mazpilsētās un piepilsētās norāda % no kopējās teritorijas, ko aprēķina par visu pilsētu un blakus esošo mazpilsētu un piepilsētu teritoriju, tostarp visiem ekosistēmu tipiem minētajā teritorijā;
–daļiņu, kuru diametrs pilsētās nepārsniedz 2,5 μm, koncentrāciju norāda μg/m3 kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.
(b)attiecībā uz aramzemi:
–augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.
(c)attiecībā uz zālājiem:
–augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.
(d)attiecībā uz aramzemi un zālājiem kopā:
–plaši izplatīto lauku putnu populāciju indeksu norāda kā valsts agregēto indeksu pārskata periodā.
(e)attiecībā uz mežam un kokaugiem klātu zemi:
–atmirušu koksni norāda m3/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;
–koku apauguma blīvumu norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.
(f)attiecībā uz piekrastes pludmalēm, kāpām un mitrājiem:
–mākslīga necaurlaidīga teritorijas seguma daļu, kas atrodas piekrastes teritorijā, kurā ietilpst ekosistēmas tipa piekrastes pludmales, kāpas un mitrāji, norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.
Pilsētas, mazpilsētas un piepilsētas ir vietējās administratīvās vienības, kas iedalītas kategorijās atbilstoši urbanizācijas tipoloģijas pakāpei, kas noteikta Regulā (ES) 2017/2391.
(4)Ekosistēmu pakalpojumu konti, kuros piedāvājuma un izlietojuma tabulās ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu un izlietojumu. Piedāvājuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu sabiedrībai. Izlietojuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietošanu izlietošanas veida dalījumā, kā noteikts 5. iedaļā.
Piedāvājuma un izlietojuma tabulas sniedz šādās fiziskās vienībās.
(a)Nodrošināšanas pakalpojumi
–Kultūraugu nodrošināšana, ko definē kā ekosistēmu ieguldījumu augu augšanā, kas aptuveni atbilst novākto kultūraugu daudzumam dažādiem lietojumiem. Tas ietver pārtikas un šķiedru ražošanu, lopbarību un enerģiju, kā arī ganību biomasu, kā noteikts III pielikuma A tabulā, 1.1. iedaļā un 1.2. iedaļā.
–Apputeksnēšana, ko definē kā savvaļas apputeksnētāju ekosistēmu ieguldījumu iepriekš minēto kultūraugu audzēšanā. Ieguldījumu norāda to no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu tonnās, kurus var attiecināt uz savvaļas apputeksnētājiem, kultūraugu veidu dalījumā attiecībā uz galvenajiem no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu veidiem, kas ietver augļu kokus, ogas, tomātus, eļļas augu sēklas un “citus”.
–Koksnes nodrošinājumu, ko definē kā ekosistēmu ieguldījumu koku un citas koksnes biomasas augšanā, norāda kā koksnes ar mizu neto pieaugumu, kā definēts VII pielikumā, tūkstošos m3.
(b)Regulēšanas un uzturēšanas pakalpojumi
–Gaisa filtrēšana tiek definēta kā ekosistēmu ieguldījums gaisa piesārņotāju filtrēšanā, ko ekosistēmu komponenti (jo īpaši koki) panāk ar piesārņotāju piesaisti, uzņemšanu, fiksēšanu un uzglabāšanu. Tas mazina piesārņotāju kaitīgo ietekmi. Ieguldījumu norāda adsorbēto daļiņu tonnās.
–Globālā klimata regulēšana tiek definēta kā ekosistēmu ieguldījums siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas samazināšanā atmosfērā, piesaistot (neto sekvestrēšana) oglekli no atmosfēras un uzglabājot (uzglabāšana) oglekli ekosistēmās. Ieguldījumu norāda, izsakot oglekļa neto sekvestrēšanas tonnās un organiskā oglekļa tonnās, kas uzglabātas sauszemes ekosistēmās, tostarp virs zemes un zem zemes, augsnes pirmajos 0,3 metros (tostarp kūdrājos).
–Vietējā klimata regulēšana tiek definēta kā ekosistēmu ieguldījums apkārtējās atmosfēras apstākļu regulēšanā pilsētu teritorijās, izmantojot veģetāciju, kas uzlabo cilvēku dzīves apstākļus un atbalsta ekonomisko ražošanu. To izsaka un norāda kā temperatūras samazinājumu pilsētās, ko izraisa pilsētu veģetācija, Celsija grādos dienās, kas pārsniedz 25 grādus pēc Celsija.
(c)Kultūras pakalpojumi
–Dabā balstīti pakalpojumi, kas saistīti ar tūrismu, ir ekosistēmu ieguldījums, jo īpaši ekosistēmu biofizikālo raksturlielumu un īpašību dēļ, kas ļauj cilvēkiem izmantot un baudīt vidi, izmantojot tiešu, in situ, fizisku un uz pieredzi balstītu saskarsmi ar vidi. Šo ieguldījumu norāda ar tādu nakšņošanas reižu skaitu viesnīcās, hosteļos, kempingos u. c., kuras var attiecināt uz ekosistēmu apmeklējumiem.
(5)Ekosistēmu kontos izmanto šādu ekosistēmu tipu tabulu:
|
Kategorija
|
Ekosistēmas tips
|
|
1
|
Apdzīvotas vietas un citas mākslīgas teritorijas
|
|
2
|
Aramzeme
|
|
3
|
Zālāji (ganības, daļēji dabiski un dabiski zālāji)
|
|
4
|
Mežs un kokaugiem klāta zeme
|
|
5
|
Virsāji un krūmāji
|
|
6
|
Skrajas veģetācijas ekosistēmas
|
|
7
|
Iekšzemes mitrāji
|
|
8
|
Upes un kanāli
|
|
9
|
Ezeri un rezervuāri
|
|
10
|
Jūras ietekas un pārejas ūdeņi
|
|
11
|
Piekrastes pludmales, kāpas un mitrāji
|
|
12
|
Jūras ekosistēmas (piekrastes ūdeņi, šelfs un atklāts okeāns)
|
4. iedaļa
PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI
(1)Statistiku apkopo un nosūta:
–reizi trijos gados — par ekosistēmu apjoma un ekosistēmu stāvokļa kontiem. Dati attiecas uz reprezentatīvu vidējo radītāju pārskata gadā un uz pārrēķinu tabulu attiecībā uz izmaiņām trijos gados starp diviem pārskata gadiem;
–katru gadu par ekosistēmu pakalpojumu kontiem.
(2)Statistiku nosūta 24 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.
(3)Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par ES kopējiem datiem. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.
(4)Pirmais pārskata gads ir 2024. gads. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu pirmais pārskata gads ir 2027. gads.
(5)Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj datus no 2024. gada par apjoma un stāvokļa kontiem un ekosistēmu pakalpojumu piedāvājuma un izlietojuma tabulām fiziskās vienībās. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu dati parāda izmaiņas no 2024. līdz 2027. gadam.
(6)Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz ekosistēmu pakalpojumu gada datus par n-1 un n gadu; un apjoma un stāvokļa kontu datus par n-3 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2024. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2024. gada.
5. iedaļa
DATU SNIEGŠANAS TABULAS
(1)Ekosistēmu apjoma konti: Attiecībā uz visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem datus pirmajā nosūtīšanā sniedz par pirmo pārskata gadu. Attiecībā uz visām turpmākajām datu nosūtīšanām datus norāda šādi:
–apjoms iepriekšējā pārskata gadā;
–papildinājumi;
–samazinājumi:
–apjoms pašreizējā pārskata gadā.
Pārrēķinu tabulā norāda pārrēķinus starp visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem starp iepriekšējo un pašreizējo pārskata gadu.
(2)Ekosistēmu pakalpojumu konti: Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu pakalpojumiem datus piedāvājuma un izlietojuma tabulās norāda šādi:
piedāvājuma tabula, kurā ieraksta 3. iedaļā minēto pakalpojumu gada piedāvājumu visu 3. iedaļā minēto ekosistēmu tipu dalījumā, izņemot 10. un 12. kategoriju;
izlietojuma tabula, kurā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietojumu saskaņā ar šādu dalījumu:
–starppatēriņš pa nozarēm;
–valdības galapatēriņš;
–mājsaimniecību galapatēriņš;
–bruto kapitāla veidošana;
–eksports.
(3)Dalībvalstij nav pienākuma sniegt datus, ja tās kopējā zemes platība nepārsniedz 0,1 % no ES kopējās zemes platības.
6. iedaļa
MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS
Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.”