PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kā norādīts Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (F2F) un attiecīgajā rīcības plānā, Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) pamatakts (Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009) ir jāgroza. Komisija paziņoja par savu nodomu pārveidot lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN) par lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (FSDN).

FADN ir unikāls tādu mikroekonomikas un grāmatvedības datu avots, kas katru gadu tiek iegūti no vairāk nekā 80 000 ES lauku saimniecību. Tas ir ļāvis novērtēt lauku saimniecību ekonomisko un finanšu situāciju kopš 1965. gada. Komisija nodrošina saskaņotu metodiku un vienotu anketu, savukārt dalībvalstis vāc, pārbauda un iesniedz datus. FSDN papildinās šo vides un sociālo dimensiju.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Lai politikas veidotāji, lauksaimnieki un citas attiecīgās ieinteresētās personas varētu pieņemt atbilstīgus, uz pierādījumiem balstītus lēmumus, lauku saimniecību līmeņa datiem un informācijai jābūt ticamiem un kvalitatīviem.

FADN tika uzskatīts par efektīvu un piemērotu rīku papildu vides un sociālo mainīgo lielumu vākšanai lauku saimniecību līmenī papildus tiem saimnieciskajiem un ar ienākumiem saistītajiem mainīgajiem lielumiem, kas tiek vākti tagad.

ES mērogā lauku saimniecību līmeņa dati tiek vākti, ņemot vērā KLP vajadzības, piemēram, atbilstoši turpmāk norādītajam.

(1)Lauku saimniecību integrētās statistikas (LSIS) 1 mērķis ir sniegt salīdzināmus datus par ES lauku saimniecībām. Datus no visām lauku saimniecībām vāc reizi desmit gados (skaitīšanas dati) un reizi trijos vai četros gados, izmantojot starpposma izlases veida apsekojumus. Dalībvalstis vāc informāciju no atsevišķām lauku saimniecībām un datus pārsūta Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat). Savāktā informācija attiecas uz: zemes izmantojumu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, lauku attīstību, pārvaldību un lauku saimniecības darbaspēka izlietojumu (arī vecumu, dzimumu un saistību ar lauku saimniecības īpašnieku). Apkopotie rezultāti tiek publiskoti. Piekļuve lauku saimniecību individuālajiem datiem ir ierobežota. FADN datu ekstrapolācijas pamatā ir LSIS.

(2)KLP integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) 2 ir izveidota, lai administrētu un kontrolētu lauksaimniekiem paredzētos maksājumus. Sistēma attiecas uz visām ienākumu atbalsta shēmām (gan obligātajām, gan neobligātajām), kā arī uz noteiktiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kuros atbalstu piešķir, pamatojoties uz lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošo hektāru vai dzīvnieku skaitu. IAKS datubāzē cita starpā ir šāda informācija: visu ES lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija (zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS)), datorizēta dzīvnieku datubāze ES valstīs, kurās piemēro dzīvnieku atbalsta shēmas 3 .

(3)Gaidāmajā Komisijas īstenošanas regulā 4 būs paredzēts, ka papildus KLP uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas (KUIS) datiem, kas pieejami valsts un dažkārt reģionālā līmenī, ES līmenī tiks vākti atsevišķu lauku saimniecību līmeņa dati KLP uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Dalībvalstis saskaņotā veidā sniegs Komisijai konkrētus KLP labuma guvēju datus.

Visas iepriekš minētās datubāzes ir izveidotas dažādiem mērķiem, un tajās apkopotie dati un informācija nav pilnīgi vienādi. Tomēr pastāv iespēja šīs (un citas) datubāzes sasaistīt ar FSDN datiem. IAKS un gaidāmajā KLP uzraudzības un izvērtēšanas datubāzē ar atsevišķu lauku saimniecību līmeņa datiem ir ietverts vispāratzīts KLP labuma guvēja ID. FSDN sekundārajos tiesību aktos tiks pētīta iespēja lauku saimniecību datus sasaistīt ar KLP labuma guvēja ID, lai varētu apmainīties ar informāciju starp šīm datubāzēm — var izrādīties, ka praktiski izveidot šo saikni ir sarežģīti, jo labuma guvēja ID ne vienmēr atbilst vienai (vienīgai) lauku saimniecībai. Tāpēc FSDN ir plānots ieviest unikālu lauku saimniecības ID, ko varētu ieviest, piemēram, saskaņā ar LSIS un kas varētu palīdzēt sasaistīt LSIS un FSDN datus. Lai datubāzes sasaistītu, katrā datubāzē būtu jāveic pielāgojumi (vai nu tiesību aktā, sistēmā, vai datu vākšanas metodēs). Tāpēc, pat ja FSDN ļauj nodrošināt sadarbspēju, tā ir jāatspoguļo arī citās datubāzēs.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Turpinās Direktīvas 2009/128/EK (Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvas) 5 grozīšanas process. Komisijas priekšlikuma mērķis cita starpā ir ieviest to, ka tiek elektroniski reģistrēta konkrēta informācija par profesionālu lietotāju – to vidū lauksaimnieku – veiktu pesticīdu lietošanu un augu aizsardzības pasākumiem, kas nav ķīmiskie pasākumi. Nākotnē, ja tiesību akts tiks pieņemts, šie dati varētu būt pamats pesticīdu datu ekstrapolācijai no FSDN. Datu pārvaldības akts ( COM/2020/767 ) un ierosinātais Datu akts (pašlaik notiek likumdošanas process) varētu pavērt iespējas, kas jāizpēta ar ierosināto tiesību aktu, jo īpaši attiecībā uz jaunām datu vākšanas metodēm un jauniem datu avotiem atbilstīgi mērķim samazināt lauksaimnieku un dalībvalstu izmaksas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

KLP mērķu sasniegšanai vajadzīgo noteikumu juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. panta 2. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Tā kā priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē, piemērojams subsidiaritātes princips.

Pamatojoties uz labi izveidoto FADN, FSDN būs noderīgs un efektīvs rīks, kas ļaus ES sniegt ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā un darīt pieejamus lauku saimniecību līmeņa saimnieciskos, vidiskos un sociālos datus un informāciju gan dalībvalstīm, gan ES. FSDN, tāpat kā FADN, nodrošinās vienotu un saskaņotu apsekojumu, kurā lauku saimniecību līmeņa dati tiks apkopoti un padarīti salīdzināmi ES līmenī.

Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai sniegtu atbalstu un ierobežotu slogu gan dalībvalstīm, gan lauksaimniekiem, vienlaikus labāk nodrošinot FSDN lauku saimniecību līmeņa datu kvalitāti un salīdzināmību.

Galvenie FSDN datu (arī saimniecisko, vidisko un sociālo datu) kritēriji ietver konsekvenci un salīdzināmību. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo konsekvenci un salīdzināmību bez skaidras Eiropas sistēmas, t. i., ES tiesību aktiem, kuros noteiktas kopīgas definīcijas, ziņošanas formāti un kvalitātes prasības.

Dalībvalstis vienas pašas nespēj pilnībā sasniegt šos mērķus. Labākus rezultātus iespējams panākt ar ES līmeņa rīcību, kuras pamatā ir ES tiesību akts, kas nodrošina informācijas un datu salīdzināmību KLP jomās, uz kurām attiecas ierosinātais tiesību akts. Savukārt pašu datu vākšanu vislabāk var veikt dalībvalstis.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo, izmantojot saskaņotas pieejas visās dalībvalstīs, tas nodrošinās FSDN lauku saimniecību līmeņa saimniecisko, vidisko un sociālo datu kvalitāti un salīdzināmību. Tas arī nodrošinās, ka tīkls aizvien būt atbilstīgs un pielāgots KLP vajadzībām. Līdz ar sadarbspēju regula padarīs lauku saimniecību līmeņa datu vākšanu un izmantošanu rentablāku, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu īpašās iezīmes.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātajā regulā ir noteiktas vienīgi mērķa sasniegšanai vajadzīgās minimālās prasības un ir paredzēti vienīgi minētajam nolūkam nepieciešamie pasākumi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments: regula.

Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir esošās regulas grozījumi.

Galvenās ES politikas jomas, piemēram, KLP, ir atkarīgas no salīdzināmiem, saskaņotiem un kvalitatīviem lauku saimniecību līmeņa datiem, kas pieejami Eiropas mērogā. To vislabāk var nodrošināt ar regulām, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīs un nav vispirms jātransponē valstu tiesību aktos.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Ņemot vērā iniciatīvas ļoti tehnisko raksturu, FADN sistēmas pilnvērtīgs izvērtējums nav veikts. Tomēr ir zinātniski pētījumi un pētniecības projekti 6 , kuros sniegti ar FADN datu vākšanas izmaksām saistīti novērtējumi un norādīta laba prakse dalībvalstīs, kā arī novērtējumi par izmaksām, kas saistītas ar FADN darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot uz vides un sociālo dimensiju.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saistībā ar pārveidi par FSDN bija vajadzīgas dažādas apspriešanās darbības 7 , kas bija vērstas uz visām trim galvenajām noteiktajām ieinteresēto personu grupām: 1) datu sniedzēji, 2) datu vācēji un 3) datu lietotāji 8 .

Pēc dažādām apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām personām šķiet, ka kopumā visas ieinteresēto personu grupas lielā mērā atbalsta FSDN iniciatīvu un sociālo un vidisko aspektu iekļaušanu FADN apkopotajos saimnieciskajos datos. Lai gan tika pausts pārliecinošs atbalsts lauku saimniecību līmeņa datu vākšanai FSDN ar mērķi novērtēt lauksaimniecības ekonomisko ilgtspēju līdztekus vidiskajai un sociālajai ilgtspējai, daži respondenti pauda uzskatu, ka datu vākšanas pasākumi ir jāsadala starp dažādiem lietotājiem un ka būtu jāierobežo datu sniedzēju un datu vācēju administratīvais slogs. Lai ierobežotu lauksaimnieku un datu vācēju administratīvo slogu, Komisija veiksmīgākai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm, statistikas iestādēm un privātām struktūrām ieviesa jēdzienu “datu vākšana vienreiz un izmantošana vairākkārt”. Komisijas mērķis ir arī palīdzēt segt sākotnējās izmaksas, kas saistītas ar dalībvalstu veiktām korekcijām FSDN pārveides procesā.

Datu sniedzēji un datu vācēji pauda bažas par sniegto datu privātumu un lauksaimnieku iespējamo nevēlēšanos dalīties ar šādu informāciju. Tāpēc tiesību akta priekšlikumā Komisija pastiprināja individuālo datu aizsardzības noteikumus.

Datu vācēji pauda bažas par lauksaimnieku nevēlēšanos iesaistīties datu vākšanā, problēmām saistībā ar jaunu lauku saimniecību iesaisti un iesaistīto lauku saimniecību zaudēšanu. Komisija FSDN iniciatīvā ierosina un mudina sniegt atsauksmes lauksaimniekiem (piemēram, izmantojot pielāgotas konsultācijas, snieguma/salīdzinošos ziņojumus), kā arī noteikt lauksaimniekiem pienākumu atbildēt uz FSDN apsekojumu, kā tas ir statistisko apsekojumu gadījumā.

Lielākā daļa datu sniedzēju pauda viedokli, ka viņiem būtu svarīgi saņemt finansiālu kompensāciju par dalību FSDN datu vākšanā. Iniciatīvā Komisija ierosina iespēju dalībvalstīm par lauksaimnieku dalību datu tīklā noteikt dažādus stimulus, arī finansiālas iemaksas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai sagatavotu FSDN priekšlikumu, notika apspriešanās ar FADN komitejas locekļiem, kā arī ar konkrētām darba grupām.

•Ietekmes novērtējums

9 Ņemot vērā iniciatīvas ļoti tehnisko būtību un ierobežoto Komisijas politikas izvēli, ietekmes novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots 2018. gada tiesību aktu priekšlikumiem par KLP pēc 2020. gada, tika konstatēta nepieciešamība pielāgot un stiprināt esošos datu avotus, lai tie labāk atbilstu jaunajai politikai, kā arī nepieciešamība uzlabot datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz rādītājiem, kas saistīti ar agrovidi, biodaudzveidību un klimatu. Ietekmes novērtējumā arī ierosināts paplašināt FADN tvērumu nolūkā nodrošināt pēc iespējas labāku uz tirgu orientētu lauku saimniecību pārstāvību. Tajā tika arī precizēts, ka lauku saimniecību pārskatos varētu būt jāpārskata mainīgie lielumi (ņemot vērā arī projekta “FLINT” ieteikumus) un veids, kādā tiek organizēta KLP labuma guvēju dalība FADN datu vākšanā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Lai FADN pārveidotu par FSDN, par iniciatīvas galveno sastāvdaļu līdztekus ilgtspējai tika uzskatīta vienkāršošana un sloga samazināšana. Mērķis ir bijis noteikt jomas, kurās var vienkāršot datu vākšanas metodes un attiecīgi samazināt izmaksas.

Pirmkārt, jāatzīst, ka datu vākšanas metodes dalībvalstīs būtiski atšķiras, jo dalībvalstis var izvēlēties sev piemērotāko metodi FADN lauku saimniecību līmeņa datu vākšanai. Turklāt nav pieejams sīki izklāstīts pārskats par katras dalībvalsts datu vākšanas metodi(-ēm) un par izmaksām un slogu. Tāpēc šajā vienkāršošanas un sloga samazināšanas procesā tika ņemti vērā jaunākie pētījumi un projekti (pārskats par tiem ir sniegts turpmāk), kā arī attiecīgie apspriešanās darbību rezultāti. Pamatojoties uz tiem, turpmāk ir ierosināti daži vienkāršošanas un sloga samazināšanas veidi. Tomēr papildu vidisko un sociālo mainīgo lielumu vākšanai piemērotākā veida vai veidu un FSDN datu vākšanas metodes vai metožu izvēle galu galā būs dalībvalstu ziņā.

1. Pētījums “FADN datu vākšanas izmaksas un laba prakse” tika veikts un publicēts 2015. gadā 10 . Šā pētījuma galvenais mērķis bija izpētīt dalībvalstu metodes un izmaksas saistībā ar FADN datu vākšanu, ņemot vērā datu izmantošanu iesaistīto lauksaimnieku labā, kā arī labākas politikas veidošanas vajadzībām. Šā pētījuma rezultāti apstiprina, ka vienotas FADN datu vākšanas metodes nav; dalībvalstis pašas izvēlas datu vākšanas veidu. Tāpēc FADN datu vākšanas izmaksas dalībvalstīs būtiski atšķiras 11 . Pētījumā sniegti trīs galvenie izmaksu atšķirību faktori:

1) FADN izlases mērogs un lielums (piemēram, Malta vāc datus no 536 lauku saimniecībām, savukārt Polija — no 12 100),

2) dažādās metodes, ko izmanto, lai vāktu FADN datus (piemēram, dati, ko savākusi tieši FADN sakaru aģentūra vai nolīgti privāti grāmatvedības uzņēmumi), un

3) ārējie faktori, piemēram, atšķirīgi algu līmeņi dalībvalstīs un atšķirīgi vidējie lauku saimniecību lielumi FADN apsekojamajā jomā.

Datu vākšanas metodikas izvēle vismaz kaut kādā mērā var kompensēt augstākas izmaksas, ko rada augstāks algu līmenis un lielāks lauku saimniecību mērogs. Efektīvākais datu vākšanas veids publisko izmaksu ziņā ir no esošajiem pārskatiem (kuri ir sagatavoti par privātām izmaksām). Taču šī metode šķiet vismazāk elastīga. Ja esošajos pārskatos vidiskie un sociālie dati nav pieejami, varētu būt jāveic FSDN datu vākšanas metodes korekcijas vai izmaiņas. Visbeidzot, pētījumā norādīts, ka papildu mainīgā lieluma pievienošanai vai izslēgšanai nav lielas ietekmes uz kopējo datu vākšanas izmaksu īpatsvaru uz vienu mainīgo lielumu. Saskaņā ar izveidoto sistēmu gada izmaksas galvenokārt ir fiksētās izmaksas (saistītas ar apsekojuma izstrādi un veikšanu, ieskaitot cilvēkresursus, apmācību, IT sistēmu), bet konkrētas mainīgās izmaksas (piemēram, norādījumu atjaunināšana, īpaša koda pievienošana) ir nelielas.

2. Pētniecības projektā “FLINT” 12 lauku saimniecību līmeņa rādītāji tika noteikti ar mērķi uzlabot politikas izvērtēšanu tādos aspektos kā (cita starpā) savstarpējā atbilstība, ilgtspēja un inovācija kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Datu vākšana par šiem rādītājiem tika sasaistīta ar FADN, veidojot eksperimentālu tīklu vairākās Eiropas valstīs. Šā projekta rezultāti 1) apstiprina, ka uz FADN balstītā sistēma ir efektīvs un piemērots rīks lauku saimniecību līmeņa papildu vidisko un sociālo datu vākšanai; 2) nodrošina stabilu zinātnisko pierādījumu bāzi kopā ar iespējamo jauno mainīgo lielumu sarakstiem, piemērus tam, kā vākt datus par šiem jaunajiem mainīgajiem lielumiem, un palīdz apzināt īstenošanas grūtības 13 un analītiskos ieguvumus 14 .

3. Pētījums par izmaksām, kas saistītas ar FADN paplašināšanu līdz FSDN 15 , ir divu iepriekš aprakstīto pētījumu atjauninājums. Tas sniedz papildu izmaksu analīzi par “FLINT datu” 16 pievienošanu pašreizējai FADN datu kopai. Tajā aplēsts, ka ES vidējās izmaksas par FADN datu vākšanu ir 750 EUR uz vienu lauku saimniecības pārskatu, savukārt izmaksas, kas saistītas ar FSDN paplašināšanu (pievienojot visus FLINT datus), palielinātu izmaksas līdz 1040 EUR uz vienu lauku saimniecības pārskatu, t. i., par aptuveni 40 %. Šis pētījums apstiprināja 2015. gada pētījuma rezultātus un liecina, ka starp valstīm pastāv lielas atšķirības attiecībā uz pašreizējām FADN datu vākšanas izmaksām, kā arī paredzamajām papildu izmaksām, kas saistītas ar FSDN pārveidi. Pētījums arī apstiprināja, ka dažas dalībvalstis jau ir savākušas noteiktus ilgtspējas mainīgos lielumus, kas paredzēti FSDN, savukārt citas dalībvalstis tos nav apkopojušas un tādējādi to sākotnējās izmaksas varētu būt lielākas. Tādējādi kopējie datu vākšanas izdevumi nav tieši salīdzināmi starp dalībvalstīm. Visbeidzot, aplēstās izmaksu izmaiņas ir ļoti dažādas — no tādām valstīm kā Īrija (+ 10 %) un Nīderlande (+ 11 %) līdz Francijai (+ 124 %) un Maltai (+ 225 %) 17 . Tomēr jāpiebilst, ka šis izmaksu aprēķins ietver visu 70 mainīgo lielumu pievienošanu, kā paredzēts projektā “FLINT”, savukārt ierosinātās pārveides par FSDN mērķis nav pievienot 70 mainīgos lielumus, un mainīgo lielumu pievienošana laika gaitā būs pakāpeniska. Pirmkārt, paplašināšana līdz FSDN notiks pakāpeniski. Otrkārt, saskaņā ar sākotnējo aplēsi paplašinājumā tiktu apsvērts diapazons no 5 līdz 25 jauniem mainīgajiem lielumiem, kas vēl jāizvērtē, veicot turpmāk 4. punktā aprakstīto izmēģinājuma projekta analīzi, kā arī ņemot vērā tiesiskā regulējuma attīstību pēc stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas. Turklāt pētījumā nav ņemti vērā ieguvumi, kas izriet no vienkāršošanas procesa, kā arī no savstarpējām saiknēm un datu apmaiņas ar citām datubāzēm. Tāpēc var aplēst, ka FSDN paplašināšanas izmaksas ir daudz zemākas nekā minētajā pētījumā.

4. Izmēģinājuma projektā 18 , kas pašlaik tiek īstenots, tiks veikta analīze un sniegta sīki izklāstīta informācija par ilgtspējas mainīgajiem lielumiem un to datu avotiem par katru dalībvalsti. Kā jau minēts, datu vākšanas metodes ir atkarīgas no dalībvalsts izvēles. Tāpēc šis izmēģinājuma projekts sniegs novērtējumu par datu vākšanas metodi(-ēm), ko izmanto ilgtspējas datu vākšanai par katru dalībvalsti, un uzskatāmi parādīs, kā tie ir (vai var būt) saistīti ar FADN datu vākšanas sistēmu. Rezultāti raksturos situāciju katrā dalībvalstī un sniegs pamatotu aplēsi par administratīvo slogu un izmaksām, kas saistītas ar dalībvalstu veikto datu vākšanu 19 . Šie rezultāti tiks tieši izmantoti, strādājot ar FSDN sekundārajiem tiesību aktiem.

FSDN priekšlikuma mērķis ir ilgtermiņā samazināt lauksaimnieku un dalībvalstu izmaksas un administratīvo slogu. Pamatojoties uz konstatējumiem un analīzi, priekšlikumā ir ņemti vērā turpmāk norādītie elementi.

(1)Balstīšanās uz laba pamata. Ilgtspējas datu vākšana gan FADN, gan ārpus tā radīs izmaksas. Labi izveidotās FADN sistēmas un tās tīkla izmantošana ir rentablāka izvēle lauku saimniecību līmeņa papildu vidisko un sociālo datu vākšanai ES politikas novērtēšanas vajadzībām nekā jaunas atsevišķas papildu datubāzes veidošana. FADN saimnieciskie dati ir no ES politikas izrietoša prasība. Tāpēc aizvien pastāvēs ar FADN uzturēšanu un uzlabošanu saistītās izmaksas un slogs. Turklāt pastāv risks, ka samazināsies tīri saimnieciska FADN nozīme.

(2)Laika gaitā notiekošas pārmaiņas. Pārveide par FSDN ir process, kam būs vajadzīgs laiks. Lai gan tiek lēsts, ka 2025. gads ir pirmais jaunu datu vākšanas gads, jaunu mainīgo lielumu skaits sākumā būs ierobežots. Sākotnējā aplēsē ir norādīts, ka jaunu mainīgo lielumu skaits ir robežās no 5 līdz 25.

(3)Sadarbspēja palīdz. FSDN mudinās atkalizmantot datus, kas jau ir pieejami citās datubāzēs un avotos (piemēram, saikne ar IAKS, citām attiecīgām valstu statistikas biroju datubāzēm). Ilgākā perspektīvā tas samazinās dalībvalstu datu vākšanas izmaksas un vienlaikus mazinās lauksaimnieku slogu (t. i., savākt lauku saimniecību datus vienu reizi, bet izmantot tos vairākkārt).

(4)Mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošana. FSDN veicinās alternatīvu, mūsdienīgu un digitālu rīku izmantošanu datu vākšanā. FADN vienkāršošanas un modernizācijas pārbaude atklāja dažas jomas, kurās iespējams izmaksas un slogu samazināt, izmantojot mūsdienīgus rīkus (piemēram, tādus, kas piesaistīti ģeolokācijai). Turklāt datu attālināta vākšana (piemēram, satelītu izmantošana, sensoru mērījumi) un to sasaistīšana ar citiem pieejamiem administratīviem datiem var vēl vairāk samazināt izmaksas un slogu gan dalībvalstīm, gan lauksaimniekiem (piemēram, ļaus aiztaupīt izmaksas, jo būs mazāk jāsazinās ar lauksaimniekiem, un atkalizmantot jau pieejamo informāciju). Sīkāks darbs tiks veikts, kad tiks pārskatīti sekundārie tiesību akti.

(5)Izvēle vākt datus katru gadu vai periodiski. FSDN iniciatīva paredz nošķirt ikgadējo un periodisko (ik pēc dažiem gadiem) datu vākšanu, jo daži mainīgie lielumi var nebūt jāvāc katru gadu. Tāpēc ar šo pieeju tiks samazinātas dažas izmaksas, un sagaidāms, ka garāks periodiskās datu vākšanas laikposms palīdzēs labāk plānot šo datu vākšanu.

(6)Finansiāls atbalsts dalībvalstīm un lauksaimniekiem. ES budžets jau sniedz ieguldījumu FADN datu vākšanā, piemērojot ES standarta maksu. Attiecībā uz FSDN ir plānots, ka ES budžets sniegs finansiālu ieguldījumu dalībvalstu sistēmu izveidē un modernizācijā un tādējādi palīdzēs dalībvalstīm segt ar pārveidi saistītās sākotnējās izmaksas. Turklāt, lai lauksaimniekiem radītu stimulu piedalīties datu tīklā, dalībvalstīm būs atļauts maksāt lauksaimniekiem par datu sniegšanu. Vienlaikus FSDN atspoguļos statistikas noteikumus, kuri lauksaimniekam nosaka pienākumu atbildēt uz apsekojumu.

Rezumējot iepriekš minētais novērtējums liecina, ka pārveide par FSDN īstermiņā radīs papildu izmaksas un noteiktu slogu 20 , galvenokārt dalībvalstīm. Tas galvenokārt ir saistīts ar pārveides procesa sākotnējo posmu, kad dažās dalībvalstīs varētu būt jāveic dažas izmaiņas datu vākšanas metodēs un/vai IT pielāgojumi. Tomēr ilgtermiņā tiek uzskatīts, ka lauksaimnieku un dalībvalstu izmaksas un slogs samazināsies.

•Pamattiesības

Priekšlikums uzlabo pamattiesību aizsardzību, jo pastiprina individuālo datu aizsardzības noteikumus, uzlabojot atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. pantā ir noteikts, ka ES budžets sedz Komisijas IT izmaksas, kā arī gada iemaksas (ES standarta maksu), kas sedz daļu no dalībvalstu datu vākšanas izmaksām. Jāatzīmē, ka pēdējos 12 gados ES standarta maksa ir nedaudz palielinājusies 21 . Tomēr pieaugums šajā laikposmā pilnībā nesedza inflāciju. Turklāt tika novērtēts, ka ES ieguldījums sedz tikai līdz 30 % no dalībvalstu datu vākšanas izmaksām 22 .

Attiecībā uz ES budžetu FSDN priekšlikuma mērķis ir paplašināt un grozīt pašreizējo darbības jomu:

(1)diferencējot budžetu regulārajiem un īpašajiem apsekojumiem,

(2)ļaujot finansēt dalībvalstu FSDN datu vākšanas sistēmu izveidi un modernizāciju un to IT pielāgojumus,

(3)stimulējot lauku saimniecību līdzdalību, ļaujot dalībvalstīm atšķirīgi noteikt maksas atkarībā no saimniecības standarta produkcijas vērtības,

(4)ļaujot dalībvalstīm noteikt stimulus par lauksaimnieku dalību datu tīklā, piemēram, finansiālas iemaksas lauksaimniekiem.

Kopumā ES 2022. gada budžets FADN vajadzībām ir 16,7 miljoni EUR. Lai segtu iepriekš minētos darbības jomas paplašinājumus, FSDN budžetu ir plānots palielināt. Tomēr, tā kā galīgā summa lielā mērā ir atkarīga no sekundāro tiesību aktu formas un detaļām, šajā posmā šo summu pilnībā novērtēt nevar.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Sagaidāms, ka Eiropas Parlaments un Padome ierosināto regulu pieņems iespējami drīz un ka Komisija drīz pēc tam pieņems īstenošanas pasākumus. Regula būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs bez vajadzības izstrādāt īstenošanas plānu.

Dalībvalstīm dati Komisijai būs jāsniedz no 2026. gada (par 2025. pārskata gadu).

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Nepiemēro.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātie grozījumi attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 1., 2., 3., 4., 5., 5.a, 5.b, 6., 7., 8., 16., 17., 19. un 19.a pantu, un to nolūks ir pārveidot FADN par FSDN, paplašinot datu vākšanas tvērumu, iekļaujot tajā ne tikai saimniecisko dimensiju, bet arī vidisko un sociālo dimensiju; vienkāršojot un modernizējot pašreizējo datu kopu; motivējot lauksaimniekus piedalīties datu tīklā un palīdzot dalībvalstīm datu vākšanas procesā (piemēram, sasaistīšana ar citām būtiskām datubāzēm, sniedzot ieguldījumu pārveides procesā).

2022/0192 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009 groza attiecībā uz lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla pārveidošanu par lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 23 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 24 ,

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienības lauksaimniecības nozares un kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai ir nepieciešama objektīva un būtiska informācija par Savienības lauku saimniecību sniegumu un ilgtspēju. Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls (FADN) tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009 25 .

(2)Komisijas ietekmes novērtējumā, kas atbalsta 2018. gada tiesību aktu priekšlikumus par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2020. gada 26 , tika konstatēta nepieciešamība uzlabot lauku saimniecību līmeņa datu vākšanu.

(3)Komisija 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (“stratēģija “No lauka līdz galdam””) paziņoja par savu nodomu lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN) pārveidot par lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (FSDN) nolūkā vākt lauku saimniecību līmeņa datus par ilgtspēju. Pārveide arī palīdzēs uzlabot lauksaimniekiem paredzētos konsultāciju pakalpojumus un salīdzināt lauku saimniecību sniegumu.

(4)Lauku saimniecību ilgtspēja tiek vērtēta saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: saimniecisko, vidisko un sociālo. Pašlaik dati tiek vākti galvenokārt, lai novērtētu lauku saimniecību saimnieciskos aspektus, tomēr ir nepieciešams novērtēt saimniecības vispārējo ilgtspēju, arī vidiskos datus, kas saistīti ar augsni, gaisu, ūdeni un biodaudzveidību, kā arī datus, kas aptver lauksaimniecības sociālo dimensiju. Pāreja uz FSDN ļaus salīdzināt lauku saimniecību sniegumu ar reģiona, valsts un nozares vidējiem rādītājiem. Attiecībā uz grāmatvedības datiem lauku saimniecību pārskati ir galvenais avots, ko izmanto visos lauku saimniecību ienākumu novērtējumos vai saimnieciskās darbības izpētē. Savākto informāciju var izmantot arī, lai lauksaimniekiem sniegtu personalizētus konsultāciju pakalpojumus un atsauksmes ar mērķi uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju.

(5)Minētos mērķus var sasniegt, vienīgi izmantojot Savienības tīklu lauku saimniecību ilgtspējas datu vākšanai (“datu tīkls”), kura pamatā ir katrā dalībvalstī esošie datu vācēji un kuram iesaistītās personas uzticas. Dalībvalstīm vai atbildīgajām valsts iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas modernizēt datu vākšanas veidus. Lai samazinātu lauksaimnieku un datu vācēju slogu nolūkā nepieļaut datu pieprasījumu dublēšanos un bagātināt FSDN datu kopu, būtu jāpiemēro princips, ka dati tiek vākti vienreiz un atkalizmantoti vairākkārt. Tiks ņemta vērā Atvērto datu direktīva 27 . Būtu jāveicina digitālo risinājumu izmantošana, arī datu atkalizmantošana un datu apmaiņa ar citiem avotiem. Būtu jāparedz, ka sistēmu, kuras pamatā ir vienīgi lauku saimniecību grāmatvedības biroji, var paplašināt, lai apkopotu vidiskos un sociālos mainīgos lielumus, un ka datu vākšana var balstīties gan uz regulāriem, gan īpašiem apsekojumiem atkarībā no nepieciešamās informācijas.

(6)Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. pantā noteikto apsekojamo jomu jāsaglabā galvenie grāmatvedības datu reprezentativitātes kritēriji un atlases kritēriji regulāro apsekojumu vajadzībām, vienlaikus pievienojot papildu informāciju par citiem ilgtspējas aspektiem un paturot prātā, ka rezultātā iegūtais apsekojums var nebūt reprezentatīvs attiecībā uz vidiskajiem vai sociālajiem mainīgajiem lielumiem. Atkarībā no vajadzības vākt šādu informāciju var organizēt īpašus apsekojumus ar atšķirīgiem atlases kritērijiem un periodiskumu, arī ad hoc vai periodiskus (ik pēc dažiem gadiem) apsekojumus.

(7)Nosūtot Savienības līmenī datus par saimniecību, kas iesniedz pārskatu, dalībvalstīm būtu jānorāda saimniecības ID, lai to varētu identificēt lauku saimniecību līmenī un nodrošināt datu apmaiņu Savienības līmenī. Šādas informācijas apmaiņas mērķis ir uzlabot spēju analizēt ilgtspējas jautājumus.

(8)Ja Komisija vai sakaru aģentūras kopīgos individuālos datus, ir ārkārtīgi svarīgi garantēt datu aizsardzību un sniegt lauksaimniekiem pārliecību, ka viņu dati un visa pārējā individuālā informācija, kas iegūta saskaņā ar šo regulu, tiks anonimizēta vai pseidonimizēta, lai nepieļautu individuālo identificēšanu, aptverot gan fiziskas, gan juridiskas personas.

(9)Dati būtu jāvāc dalībvalsts līmenī, un tiem vajadzētu būt pseidonimizētiem ar identifikācijas numuru. Komisijai būtu jāsaņem tikai pseidonimizēti dati. Būtu jāparedz, ka piekļuvi šiem datiem īpašos gadījumos un saskaņā ar starptautiskajiem, Savienības un valsts tiesību aktiem var sniegt tikai kompetentajām iestādēm. Procedūras, kas jāievēro, un nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu piekļuvi datiem saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes prasībām, būtu jānosaka starptautiskajos, Savienības un valstu tiesību aktos un jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(10)Būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu deanonimizāciju un depseidonimizāciju, tomēr datu izpaušana var notikt papildu pētījumu un no Komisijas neatkarīgu iemeslu dēļ. Šādos gadījumos dati būtu uzskatāmi par persondatiem un būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 28 un (ES) 2018/1725 29 . Dati par lauku saimniecībām tiek vākti neatkarīgi no fizisku vai juridisku personu īpašumtiesībām. Tāpēc datu aizsardzības garantijas būtu jāattiecina arī uz juridiskām personām. Turklāt attiecībā uz Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu būtu jāievēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 30 principi.

(11)Lai nodrošinātu datu aizsardzību, būtu jānosaka sīki izstrādāti datu pārvaldības noteikumi. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1217/2009 elementus papildina, lai iekļautu noteikumus par datu pārvaldības procesu, jo īpaši par lauku saimniecības ID, datu glabāšanu, datu kvalitāti un validāciju, datu izmantošanu, piekļuvi primārajiem datiem un to pārsūtīšanu, primāro datu apstrādi, datu kombinēšanu ar citiem datu avotiem, procedūru sīki izklāstītu un apkopotu datu pieejamības nodrošināšanai, saderīgām datu glabāšanas un apmaiņas sistēmām, datu sniegšanas atteikuma pārskatīšanu, zinātnisko datu galalietotāju un citu ieinteresēto personu pienākumiem.

(12)Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 1217/2009 īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas aktus par regulāru un īpašu apsekojumu īpašu pārvaldību, kā arī attiecībā uz konkrētiem datu aizsardzības noteikumiem.

(13)FSDN darbības jomai paplašinoties, ir jāpielāgo noteikumi par budžetu, arī par diferencētu regulāro un īpašo apsekojumu pārvaldību. No Savienības budžeta būtu jāfinansē dalībvalstu sistēmu izveide un modernizācija ar mērķi to saskaņot ar pārskatīto darbības jomu un FSDN pārvaldību. Dalībvalstis var paredzēt piešķīrumu, kas saistīts ar lauku saimniecības standarta produkcijas vērtību. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt stimulus lauksaimnieku dalībai datu tīklā, piemēram, finansiālu iemaksu, atsauksmes par lauku saimniecības sniegumu, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses uzlabošanai, vai mērķorientētas konsultācijas, pamatojoties uz FSDN informāciju.

(14)Ņemot vērā to, ka dažas dalībvalstis saskaras ar problēmām saistībā ar lauksaimnieku dalību datu tīklā, dažas no tām FADN sistēmu jau ir iekļāvušas valsts statistikā, kas lauksaimniekiem paredz pienākumu sniegt pieprasīto informāciju. Ja saimniecība ir atlasīta kā saimniecība, kas iesniedz pārskatu, lauksaimniekiem būtu jāsniedz dati; dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt valsts noteikumus, kuri tām ļautu rīkoties gadījumos, kad saimniecības, kas iesniedz pārskatus, šo pienākumu nepilda.

(15)Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas nosaukums būtu jāmaina, lai atainotu izmaiņas pašreizējā regulā. Tomēr pašreizējai komitejai būtu jāturpina darboties ar tādām pašām funkcijām, pielāgojoties datu tīkla jaunajai darbības jomai.

(16) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1217/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1217/2009 groza šādi:

1) regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu Savienības lauku saimniecību ilgtspējas datu vākšanai”;

2) regulas I nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“SAVIENĪBAS LAUKU SAIMNIECĪBU ILGTSPĒJAS DATU TĪKLA IZVEIDE”;

3) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1. Lai vāktu saimniecību līmeņa saimnieciskos, vidiskos un sociālos datus, tiek izveidots Savienības lauku saimniecību ilgtspējas datu tīkls (“FSDN” jeb “datu tīkls”).

2. Saskaņā ar šo regulu iegūtie dati palīdz novērtēt ES lauksaimniecības ilgtspēju.

3. FSDN datus dara publiski pieejamus saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu un Regulām (ES) 2016/679* un (ES) 2018/1725**.

4. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar šo regulu savākto datu apstrāde, pārvaldība un izmantošana atbilst Regulām (ES) 2016/679, (ES) 2018/1725 un (EK) Nr. 223/2009***.”;

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).”;

4) regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) “lauksaimnieks” ir fiziska persona, kas ir atbildīga par lauku saimniecības ikdienas vadīšanu;

b) “saimniecība” ir lauksaimniecības uzņēmums atbilstīgi tam, kā šis jēdziens tiek vispārīgi lietots saistībā ar Savienības lauksaimniecības apsekojumiem un skaitīšanu;

c) “saimniecību kategorija” ir tādu lauku saimniecību grupa, kas pieder pie vienām un tām pašām kategorijām attiecībā uz lauksaimniecības veidu un ekonomisko lielumu, kā paredzēts 5.b pantā noteiktajā Savienības lauku saimniecību klasifikācijā;

d) “lauku saimniecības pārskats” ir anketa, kas aizpildīta ar lauku saimniecības datiem saskaņā ar FSDN kopējo metodiku;

e) “saimniecība, kas iesniedz pārskatu” ir jebkura lauku saimniecība, kas iesniedz lauku saimniecības pārskatus datu tīkla vajadzībām;

f) “lauku saimniecību ilgtspējas datu tīkla apgabals” jeb “FSDN apgabals” ir dalībvalsts teritorija vai kāda tās daļa, kas noteikta ar nolūku izvēlēties saimniecības, kas iesniedz pārskatus;

g) “FSDN dati” ir saimnieciskie, vidiskie un sociālie lauku saimniecību līmeņa dati, kas attiecas uz lauku saimniecībām un ir iegūti no pārskatiem un/vai citiem sistemātiski un regulāri vāktu datu avotiem;

h) “standarta produkcija” ir bruto produkcijas standartvērtība;

i) “persondati” ir personas dati, kā noteikts Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725, tomēr aizsardzība attiecas arī uz tādu lauksaimnieku leģitīmajām interesēm, kas ir juridiskas personas;

j) “lauku saimniecības ID” ir atsevišķas saimniecības unikāls identifikācijas numurs datu apstrādes vajadzībām saskaņā ar šo regulu;

k) “datu apstrāde” ir jebkura darbība vai darbību kopums, ko veic ar persondatiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 3. punktu;

l) “primārie dati” ir dati, kas saistīti ar atsevišķām lauku saimniecībām, fiziskām vai juridiskām personām vai atsevišķiem paraugiem;

m) “metadati” ir dati, kas sniedz kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par savāktajiem primārajiem datiem;

n) “anonimizēti dati” ir dati, kuru pamatā ir primārie dati tādā formātā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas;

o) “pseidonimizēti dati” ir personas dati, kurus vairs nevar attiecināt uz konkrētu subjektu, neizmantojot papildu informāciju, ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek glabāta atsevišķi un uz to attiecas tehniski un organizatoriski pasākumi, kuri nodrošina, ka persondati netiek attiecināti uz identificētu vai identificējamu fizisku vai juridisku personu;

p) “apkopotie dati” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot primāros vai detalizētos datus.”;

5) regulā iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

FSDN apgabalu saraksts ir sniegts I pielikumā.”;

6) regulas 3. pantā terminu “FADN” aizstāj ar terminu “FSDN”;

7) regulas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“DATI LAUKU SAIMNIECĪBU IENĀKUMU NOTEIKŠANAI UN CITAS ILGTSPĒJAS INFORMĀCIJAS VĀKŠANAI”;

8) regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

1. Šī nodaļa attiecas uz grāmatvedības un citu ilgtspējas datu vākšanu. FSDN datus vāc, veicot regulārus un īpašus apsekojumus.

2. FSDN kompetentā iestāde var izmantot citus datu avotus, lai vāktu un atkalizmantotu datus FSDN apsekojumu vajadzībām.

3. Saskaņā ar 19.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par datu pārvaldības procesu, jo īpaši par saimniecības ID, datu glabāšanu, datu kvalitāti un validāciju, datu izmantošanu, piekļuvi primārajiem datiem un to pārsūtīšanu, primāro datu apstrādi, datu kombinēšanu ar citiem datu avotiem, procedūru sīki izklāstītu un apkopotu datu pieejamības nodrošināšanai, saderīgām datu glabāšanas un apmaiņas sistēmām, datu sniegšanas atteikuma pārskatīšanu, zinātnisko datu galalietotāju un citu ieinteresēto personu pienākumiem.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka un atjaunina kopējo regulāro un īpašo apsekojumu formātu un saturu, kā arī datu atkalizmantošanas un kopīgošanas metodes un prasības. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

9) regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1. Apsekojamā joma aptver lauku saimniecības, kuru ekonomiskais lielums ir vienāds ar euro izteiktu robežvērtību, kas atbilst vienai no 5.b pantā noteiktajām Savienības lauku saimniecību klasifikācijas zemākajām robežvērtībām, vai ir lielāks par to.

Saskaņā ar 19.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par šā punkta pirmajā daļā minētās robežvērtības noteikšanu.

Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pirmajā daļā minēto robežvērtību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Lai lauku saimniecību varētu kvalificēt kā saimniecību, kas iesniedz pārskatu, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) uz to attiecas 1. punktā minētā apsekojamā joma;

b) tā kopā ar citām saimniecībām un katra FSDN apgabala līmenī pārstāv apsekojamo jomu.

3. Lauku saimniecība, kura saskaņā ar pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānu kvalificējama kā saimniecība, kas iesniedz pārskatu, sniedz pieprasītos datus.

4. Dalībvalstis var pieņemt valsts noteikumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos 3. punkta neievērošanas gadījumus.”;

10) regulas 5.a pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Katra dalībvalsts izstrādā pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānu, un tas nodrošina reprezentatīvu apsekojamās jomas izlasi, ietverot gan regulārus, gan attiecīgā gadījumā īpašus apsekojumus.”;

b) 2. un 3. punktā terminu “FADN” aizstāj ar terminu “FSDN”;

11) regulas 5.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lauku saimniecības klasificē vienotā veidā saskaņā ar Savienības lauku saimniecību klasifikāciju, piemēram, pēc lauksaimniecības veida, ekonomiskā lieluma un citu ar tām tieši saistītu ienākumus nesošu darbību nozīmes.

Lauku saimniecību klasifikāciju jo īpaši izmanto, lai pēc lauksaimniecības veida un ekonomiskā lieluma klases iesniegtu datus, kas savākti, izmantojot Savienības lauku saimniecību struktūras apsekojumus un FSDN.”;

12) regulas 6. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katra dalībvalsts izveido datu tīkla valsts komiteju (“valsts komiteja”).”;

a) 4. punktā terminu “FADN” aizstāj ar terminu “FSDN”;

13) regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katra dalībvalsts nosaka sakaru aģentūru, kuras uzdevumi ir:

a) informēt valsts komiteju, reģionālās komitejas un datu vācējus, piemēram, grāmatvedības birojus, par piemērojamo tiesisko regulējumu un nodrošināt tā pienācīgu īstenošanu;

b) izstrādāt pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānu, iesniegt to apstiprināšanai valsts komitejā un pēc tam nosūtīt to Komisijai;

c) izveidot:

i) pārskatus iesniedzošo saimniecību sarakstu;

ii) attiecīgā gadījumā to datu vācēju sarakstu, kuri spēj aizpildīt lauku saimniecības pārskatus;

d) sagatavot lauku saimniecību pārskatus, ko tai nosūtījuši datu vācēji, arī no datiem, kas savākti no citiem datu avotiem;

e) pārbaudīt, vai lauku saimniecību pārskati ir pienācīgi aizpildīti;

f) noteiktajā formātā un termiņā nosūtīt Komisijai pienācīgi aizpildītus lauku saimniecību pārskatus;

g) nosūtīt 17. pantā paredzētos informācijas pieprasījumus valsts komitejai, reģionālajām komitejām un datu vācējiem un pārsūtīt attiecīgās atbildes Komisijai;

h) darīt pieejamus iegūtos rezultātus, lai sniegtu konsultācijas un atsauksmes lauksaimniekiem par viņu ilgtspējas sniegumu.”;

14) regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1. Par katru saimniecību, kas iesniedz pārskatu, nosūta individuālu lauku saimniecības pārskatu un to identificē ar lauku saimniecības ID.

2. Dati, kas sniegti katrā pienācīgi aizpildītā lauku saimniecības pārskatā, ir tādi, ka ir iespējams:

a) raksturot saimniecību, kas iesniedz pārskatu, atsaucoties uz tās ražošanas faktoru galvenajiem elementiem,

b) novērtēt saimniecības dažādu veidu ienākumus;

c) novērtēt saimniecības saimniecisko, vidisko un sociālo ilgtspēju;

d) ar pārbaudēm uz vietas pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.

3. Dati lauku saimniecības pārskatā attiecas uz vienu lauku saimniecību un vienu pārskata gadu, kas ilgst 12 secīgus mēnešus, un attiecas tikai uz šo lauku saimniecību. Minētie dati attiecas uz pašas saimniecības lauksaimniecības darbībām un citām ienākumus nesošām darbībām, kuras ir tieši saistītas ar attiecīgo saimniecību.

4. Saskaņā ar 19.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, kuru nolūks ir noteikt vācamo datu galvenās grupas un vispārējos datu vākšanas noteikumus.

5. Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti, izmantojot lauku saimniecību pārskatus, ir salīdzināmi neatkarīgi no apsekotajām saimniecībām, kas iesniedz pārskatus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka lauku saimniecības pārskata formu un izkārtojumu, kā arī metodes un termiņus attiecībā uz datu nosūtīšanu Komisijai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

15) regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

1. Nodokļu vajadzībām ir aizliegts izmantot jebkādus individuālus datus vai citas individuālas ziņas, kas iegūtas, īstenojot šo regulu.

2. Komisija vai sakaru aģentūras var kopīgot anonimizētus vai pseidonimizētus individuālos datus 1. pantā izklāstītajos nolūkos ar noteikumu, ka fiziskas vai juridiskas personas netiek identificētas.”;

16) regulas 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Valsts komitejai, reģionālajām komitejām, sakaru aģentūrai un datu vācējiem to attiecīgajās atbildības jomās ir pienākums sniegt Komisijai visu informāciju, ko tā var pieprasīt par šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.

Šādus informācijas pieprasījumus valsts komitejai, reģionālajām komitejām vai datu vācējiem un attiecīgās atbildes nosūta rakstiski ar sakaru aģentūras starpniecību.”;

17) regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

1. Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļā iekļaujamās apropriācijas atbilst:

a) regulāro apsekojumu gadījumā: dalībvalstīm paredzētajai standarta maksai par pienācīgi sagatavotiem lauku saimniecību pārskatiem, kas iesniegti noteiktajā termiņā, nepārsniedzot saskaņā ar 5.a panta 2. punktu noteikto pārskatus iesniedzošo saimniecību maksimālo skaitu. Ja pienācīgi aizpildītu un iesniegtu lauku saimniecību pārskatu kopskaits attiecībā uz FSDN apgabalu vai dalībvalsti ir mazāks par 80 % no attiecīgajam FSDN apgabalam vai dalībvalstij noteiktā pārskatus iesniedzošo saimniecību skaita, katram lauku saimniecības pārskatam no minētā FSDN apgabala vai dalībvalsts piemēro maksu, kas vienāda ar 50 % no standarta maksas;

b) īpašo apsekojumu gadījumā: dalībvalstīm paredzētajai standarta maksai par pienācīgi sagatavotiem lauku saimniecību pārskatiem, kas iesniegti noteiktajā termiņā, nepārsniedzot saskaņā ar 5.a panta 2. punktu noteikto pārskatus iesniedzošo saimniecību maksimālo skaitu. Ja pienācīgi aizpildītu un iesniegtu lauku saimniecību pārskatu kopskaits attiecībā uz FSDN apgabalu vai dalībvalsti ir mazāks par 80 % no attiecīgajam FSDN apgabalam vai dalībvalstij noteiktā pārskatus iesniedzošo saimniecību skaita, katram lauku saimniecības pārskatam no minētā FSDN apgabala vai dalībvalsts piemēro maksu, kas vienāda ar 50 % no standarta maksas;

c) visām izmaksām, kas saistītas ar datorizētām sistēmām, ko Komisija izmanto, lai vadītu un attīstītu tīklu, saņemtu, pārbaudītu, apstrādātu, savstarpēji izmantotu un analizētu dalībvalstu sniegtos datus. Minētās izmaksas attiecīgā gadījumā ietver minēto darbību rezultātu izplatīšanas izmaksas un izmaksas par pētījumiem par citiem datu tīkla aspektiem un to izstrādi.

2. Izmaksas saistībā ar valsts komitejas, reģionu komiteju un sakaru aģentūru izveidošanu un darbību Savienības vispārējā budžetā neiekļauj.

3. Ja papildu vidisko un sociālo mainīgo lielumu vākšanas sistēmas izveide, ieskaitot apmācību un datu vākšanas sistēmu sadarbspējas nodrošināšanu, rada vajadzību pēc būtiskiem dalībvalsts FADN datu vākšanas sistēmas pielāgojumiem, Savienība var dalībvalstīm no Savienības vispārējā budžeta sniegt arī finansiālas iemaksas, kuru mērķis ir segt šīs regulas īstenošanas izmaksas.

4. Dalībvalstīm paredzēto standarta maksu var daļēji vai pilnībā maksāt lauksaimniekiem par dalību FSDN apsekojumos. Dalībvalstis var noteikt īpašu piešķiršanas principu, saskaņā ar kuru daļa no summas vai visa summa, kas izmaksāta iesaistītajiem lauksaimniekiem, ir lauku saimniecības standarta produkcijas vērtības funkcija.

5. Dalībvalstis var noteikt un nodrošināt stimulus lauksaimnieku dalībai FSDN apsekojumos.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto standarta maksu un 3. punktā minētās datu vākšanas sistēmas pielāgojumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

18) regulas 19.a pantu groza šādi:

a) 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pilnvaras pieņemt 3. pantā, 4. panta 3. punktā, 5. panta 1. punktā, 5.a panta 1. punktā, 5.b panta 2. un 3. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.’;

b) 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā, 4. panta 3. punktā, 5. panta 1. punktā, 5.a panta 1. punktā, 5.b panta 2. un 3. punktā un 8. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

c) 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saskaņā ar 3. pantu, 4. panta 3. punktu, 5. panta 1. punktu, 5.a panta 1. punktu, 5.b panta 2. un 3. punktu un 8. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

19) regulas 19.b pantā

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Lauku saimniecību ilgtspējas datu tīkla komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 31 nozīmē.”;

20) regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1.–29. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549.–607. lpp.).

(3) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/financing-cap/financial-assurance/managing-payments_lv

(4) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un informācijas sniegšanu uzraudzības un izvērtēšanas vajadzībām.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(6) Piemēri ir sniegti iedaļā “Normatīvā atbilstība un vienkāršošana”.

(7) 1) Ceļvedis (no 4. jūnija līdz 4. jūlijam bija pieejams Europe tīmekļvietnes lapā “Izsakiet viedokli” ; kopumā tika saņemtas 33 atsauksmes); 2) mērķorientēta rakstiska apspriešanās, izmantojot ES apsekojumu (tiešsaistes anketa bija pieejama 2021. gada vasarā, saņemtas vairāk nekā 300 atbildes); 3) FSDN ieinteresēto personu darbsemināri (pirmais darbseminārs ar mērķi izvērtēt ieinteresēto personu zināšanas un pieredzi attiecībā uz dažādu lauku saimniecību līmeņa datu vākšanu un izmantošanu norisinājās 2021. gada februārī). Otrais darbseminārs (2021. gada septembrī) bija veltīts tam, lai apspriestu ceļveža rezultātus un mērķorientētas apspriešanās darbības un apmainītos ar informāciju par konkrētiem vienkāršošanas un modernizācijas priekšlikumiem), un 4) FADN komitejas sanāksmes (2021. gada aprīlī un oktobrī ar visu dalībvalstu sakaru aģentūru pārstāvjiem); un 5) trīs konkrētu darba grupu sanāksmes (par FADN vienkāršošanu un modernizāciju; par gaidāmo FSDN un par FADN individuālo datu pieprasīšanas rīku), kas notika no 2021. gada pavasara līdz 2022. gada pavasarim un kurās 20 dalībvalstu eksperti un vairāki Komisijas darbinieki apsprieda ar FADN un FSDN saistītos jautājumus).

(8) 1) Datu sniedzēji (lauksaimnieki), 2) datu vācēji (publiskās iestādes, kas atbild par datu vākšanu, iesniegšanu un piekļuvi administratīvajiem datiem ES dalībvalstīs (piemēram, dalībvalstu iestādes, FADN sadarbības biroji, valstu statistikas institūti) un 3) datu lietotāji (piemēram, politikas veidotāji, lauku saimniecību konsultanti, akadēmiskās aprindas, pētnieki, vērtētāji, konsultāciju biroji).

(9) LEI- WUR un citi (2016), Projekts “Lauku saimniecību līmeņa rādītāji jauniem tematiem politikas izvērtēšanā” (FLINT), projekts finansēts saskaņā ar Septīto pamatprogrammu.

(10) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/cmef/regulation-and-simplification/cost-and-good-practices-fadn-data-collection_en

(11) Saskaņā ar pētījumu kopējās publiskās izmaksas dalībvalstu budžetā vidēji ES-28 dalībvalstīs 2012.–2014. gadā bija nedaudz virs 58 miljoniem EUR. ES-28 dalībvalstu līmenī (svērtais) vidējais izmaksu apmērs ir 678 EUR uz vienu aizpildītu lauku saimniecības pārskatu, taču starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības, kas svārstās no vidēji 107 EUR Bulgārijā (2012.–2014. gadā) un 156 EUR Rumānijā līdz 2905 EUR Beļģijā.

(12) FLINT (lauku saimniecību līmeņa rādītāji jauniem tematiem politikas izvērtēšanā): https://www.flint-fp7.eu/ .

(13) FLINT īstenošanas grūtības: būtisks izmaksu pieaugums, ja jāievieš visi rādītāji. Lai kompensētu, viens no iespējamiem risinājumiem būtu samazināt izlasi no 85 000 lauku saimniecību līdz 55 000 lauku saimniecību. Taču rezultātā dažās dalībvalstīs aplēses varētu būt neuzticamas. Vēl viena problēma ir atšķirīgu metožu izmantošana lauku saimniecību līmeņa datu vākšanai dalībvalstīs, dažās dalībvalstīs (galvenokārt tajās, kur ir iesaistīti grāmatvedības uzņēmumi) šķiet grūtāk un/vai dārgāk pievienot papildu mainīgos lielumus.

(14) Iespējamie analītiskie ieguvumi, kas uzsvērti projektā “FLINT”, būtu esošo datu/informācijas atkalizmantošana, ilgtspējas datu vākšana ir atkarīga no sistēmiskas reģistrēšanas, kas ilgākā perspektīvā samazina administratīvo slogu un uzlabo kvalitāti, un, visbeidzot, papildu dati par ilgtspēju ļauj veikt labāku politikas izvērtēšanu un izpēti un ļauj izmantot jaunus politikas izvērtēšanas un izpētes veidus.

(15) Izmaksas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla paplašināšanai līdz lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklam: empīriskie pierādījumi https://edepot.wur.nl/551988 .

(16) FLINT dati — saraksts ar aptuveni 70 konkrētu datu pozīcijām, kas apraksta 31 aktuālu vidiskās, saimnieciskās un sociālās dimensijas noteiktu ilgtspējas tematu.

(17) Atšķiras arī dalībvalstu izmaksas absolūtā izteiksmē. Tās ietekmē izmantotā datu vākšanas metodika, tas, cik lielā mērā FLINT dati jau bija daļa no valstu FADN sistēmām, FLINT rādītāju tematu skaits valstī (piemēram, Īrijas FADN izlasē, kurā dominē lauksaimniecības dzīvnieki, uz kultūraugiem gandrīz nav pesticīdu), kā arī konkrētās lauku saimniecības veids un lielums. Turklāt pētījumā ir ņemtas vērā izstrādes izmaksas, taču dažādās dalībvalstīs tās būtiski atšķiras. Pētījumos dalībvalstis tiek klasificētas pēc šādiem trim veidiem: 1) kā Nīderlande/Īrija: jau ir pieejami daudzi dati, FLINT dati savākti tādā pašā procesā kā FADN dati; 2) kā Polija/Ungārija: nav daudz datu, FLINT dati tika savākti tādā pašā procesā kā FADN dati; un 3) kā Francija/Grieķija: nav daudz datu, jo FLINT dati tika savākti atsevišķā lauku saimniecības apmeklējumā. Dažu dalībvalstu aplēsto izmaksu piemēri (absolūtā izteiksmē EUR uz vienu lauku saimniecību, kur pirmais postenis ir pašreizējo FADN datu aplēstās izmaksas, otrais postenis — apvienotās FADN un FLINT datu izmaksas) ir šādi: Īrija (attiecīgi 1000 EUR un 1104 EUR), Nīderlande (3000 EUR un 3333 EUR), Polija (656 EUR un 860 EUR), Ungārija (500 EUR un 566 EUR), Francija (500 EUR un 1119 EUR), Grieķija (1273 EUR un 1910 EUR).

(18) Izmēģinājuma projekts “IPM2-FSDN” sākās 2021. gada decembrī un beigsies 2023. gada novembrī. Tehniskās specifikācijas ir pieejamas vietnē https://etendering.ted.europa.eu/document/document-file-download.html?docFileId=111485 .

(19) Svarīgs starpposma mērķuzdevums ir plānots 2022. gada oktobrī. Tas ietvers vidisko un sociālo jautājumu pārbaudi dalībvalstīs, to datu avotus, kā arī pašreizējo datu vākšanas metožu un turpmāko FSDN tematu analīzi.

(20) Kā norādīts analīzē, attiecīgajā laikā nebija iespējams sniegt konkrētus skaitļus, jo galvenās izmaksas ir saistītas ar iespējamām datu vākšanas metodes korekcijām. Metodes un saistītās izmaksas dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Izmēģinājuma projekts “IPM2-FSDN”, kas pašlaik tiek īstenots, sniegs plašāku informāciju un aplēses par šo jautājumu ne agrāk kā 2022. gada rudenī.

(21) 2010. gadā 155 EUR uz vienu lauku saimniecības pārskatu, pašlaik (2022. gadā) līdz 180 EUR uz vienu lauku saimniecības pārskatu. Faktiski no 2015. gada maksu veido divas daļas, t. i., 160 EUR (fiksētā daļa) + 20 EUR (piemaksu daļa, kas ir atkarīga no pārskata laicīgas iesniegšanas un kvalitātes). Par pēdējo apmaksāto gadu (2019. gads) tikai 14 no 28 dalībvalstīm saņēma daļu no piemaksas.

(22) Pamatojoties uz dažu dalībvalstu novērtējumu, ES standarta maksa sedz FADN datu vākšanas izmaksas: Dānijā — 23,6 %, Portugālē — 30 %, Francijā — 29,5 %, Polijā — 22 %.

(23) OV C (..), (..), (..). lpp.

(24) OV C (..), (..), (..). lpp.

(25) Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.).

(26) SWD(2018) 301 final, Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums – Priekšlikumi:– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013,– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013, – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. PE/28/2019/REV/1.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).